APKĀRT ' ZEMES LODEI
® Kādai ceļotāju grupiņai Vācijas Svar«TaMē piknika laikā piesi-^ srešs, h&igū, paskata vSlknsn. ^ suns tin, ifli no >vl9a atkratītos, ēdāji pamehišl aņ viņam pād®- _____^
aas gabalam. Kad ļaudis sēdušies j^s lieJvalsts lauksaimniecības liet-mašīnā, suns/ laikam aiz pateicības prasi, kā zināms, dažas stundas uz-
SLEPENA VĒSTULE
Kā Augusts Nopūta un Zete Palete atšifrēja Nikītam Kremlī ar pienu rakstītu vēstuli
Pēc ilga un nogurdinātajā ceļo- diem un svinīgās reizēs, īpaši ūz urna, pazīstamās un ml ~t.„ nn Vnl^u vni
par c!enasļtuy plrmaig iemeties vā^ in nav nekādi bijis dabūjams lau. Sā. Keatlicis neķks dtSj kā brau-<sejiem saspiesties un jņemt suni lī-Pa cejam braucēji pārliecinājušies, ka citādi suns ir ar labām ^manierēm", 1)et, tā kā paturēt to It^tiens nevēlējies, ted suni pievākuši Gapingenas policijai Suns to-Mlēr mēģinot tikt visās mašīnās, un ^mā, ka viņu sagrābis auto dru.
kavējās arī pigbridžā. Pirms viŖii ierašanās Biedrodamās Biedrības vadītāji apsprieda stāvokli un, iz-prazdami politisko situāciju, nolē^ mja.. nemērkaķotieS pakal citu jpil-fiātii neapzinīgajiem eilementiem, kas ar savu neatbildīgo klaigāšanu un prasto izturēšanos gandrīz sabojāja attiecības divu draudzīgo
rīta pusi, uzrauj vai nu Volgu vai Steņku Hāzinu. Kats neprot mūsu valodu, to uzskata par nekultuTālu, jo tādam nekādi nevar lastāstīt Puškina anekdotus.
Musu propagandai, par nožēJoša-nu, 'līdz šim. nav izdevies novērst vi^nu bīstamu parādību: biedrību dibināšanu. To tagad, tik daudz, ka paju apakšas stāvos tām nepietiek vietu, bet, kā dzirdams, tās liekot jau uz jumtiem. Ķā' zināms,; orga-
# Operas un filmu zvaigzne ©Zina Bechī noslēgusi interesantas de-fiābas ai* rūpniec^as magnātu San-dro Rubboli no Milānas. Džina ap^
lielvalstu starpā, bet tikai par lielu nizāciju, aipvienību, kopu, biednbu
gabalu un neuzkrītoši apskatīt ņiā-tuškas labākos dēlus; Patiesībai .par godu gan sakāms, ka pigbridžie-šiem ar dārgajiem vēstnešiem no labklājības zemes n^ā.da tuvāka saskare arī nebūtu izdevusies, jo
sēmusies nodziedāt serenādi 5 lau- policija lielās rūpes par ciemiņu vām, pie tam ViĀu krātiņā. Noliktā ļ labklājību, tos s vienu dienā Džina ar! ieradusies cirku, stundu bija paslēpusi pie ,„Ladies',
uz ,kuras durvīm pa to laiku karā^^ jās visām dāmām par biedināšanu atzīme ,Mm at work", un tad pa
bet Rubboli, kuram arī būtu bijis jālien līdzi krāt^ nebijis pilsētā sastopams.
Vispirms krātiņā ielaistas lau. vas, pec tam zvēru dīdītājs ar ādas jiātagu, pēc tam bāla, bet tomēr savaldīga dziedātāja Džina*. Publika saspplndzinājnm.^ aizturēja elpu, tod Džina iesāka dziedāt. Dziesma
pakaļdurvīm izvedusi dienas gais. mā, iepriekš ar radaru, pārbaudot, va;i; gaiss tīrs. ; j
Nie mazāk dramatiska un polītis-ka spraiguma pilna bija agrāko stachanoviešu aizbraukšanā. Vil-
un savienību spēks ir viņu lielais skaits: kamēr mūsu 5i kolonna šturmē piem., PēBēBē, tikām jau radusies cita — PMB (Tev zinā. šanai:, Pacietīgo makšķernieku biedrība). Neesam vēl lāgā paguvuši iefiltrēt mūsu uzticības vīru tajā — skaties, jau tev dunci mugurā dzen jaunā BSNA (Bijušo štulpju nēsātāju apvienība).,
gan skanēja padobji un teiups bija ciena atiešanas laiks sarīta ar manāmi straujš, tomēr visu laiku mācību stundu beigām skolas, un valdīja par sevi. Dziesmai „Nāc, es" tāNkā Pigbridža viena no tam atzinu'mazu meža taciņu" izskanot,^ rodas netālu no stacijas, tad viegli
Džina steidzīgi palocījās pret laņ-vām, kuras viņai yiSu laikii skatījās sejā, un steidzīgi, publikas aplausu ^un gaviļu imadīta? izstei. ; dzās no krātiņa. @ Ļaunu ar labu atmaksājuši Itālijas kontrabandisti. Kāda krasta apsardzības lidmašīna, kuras uzde>Tims bijia, tos sameklēt, ava-rējiusi un iekritusi jūrā. Visus 4 apl kaipes vīrus izglābusi kād^ pie-liastes kuģa apkalpe, ķas visi bijuši īsti ru^tlvķoiitrabandistī. Redzot savus vajātājus nespcīgus un
saprotams, kāpēc viskulturālākās zemes pārstāvju nervi piepeši vairs ^neizturēja, bet tie metās laukā no braucoša auto, brēkdami, kā šiem atkal brūkot letiņi virsū. Satraukumā un nepamatotās bailēs zlo kapitālistiskā ielenkuma, vienam no austrumu viesiem skŗejot un klūpot, no krūšu kabatas, izslīdēja maza piezīmju - grāmatiņa._
Būdams, acīgs un izdarīgs zēns, Darivaris Žēlastība, kas arī" bij'a viens no atbrīvotajiem , skolniekiem, grāmatiņas izkrišanu pamā-
MAINĀS LAKI' MAINAS TIKUMI
$TAUN 0RA
bez apbruņojuma,:
«ērbuši sausāk «damfSS dmajuši »n padzirdinājusi ar ne. ^^^^g^^^-^^^
niuitoto konjaku. Kuģa īpašnieks pat aizvedis izglābtos līdz kādam g^ām braucošam pasažieru kuģim, bet pēc nelūgto pasažieru; pārsēdi.
politisks dokuments, ko tas nekavējoties vēl tai pašā vakarā nodevā Biedrošanās Biedrības valdes rokās un rīcībā. .
straujo, tempu uņ. lieliskā finišā .kā pirmie sasniedza staciju. Policija Darivari tālāk par uzgaidā-;^So^'i'*īi:S-S'TT —mās istabas durvīm nelaida, un tā našanas tugitis ste^i «(«ndis. žēlastības rokās nonāca svarīgs nakts tumsa.
Varbūt uz jūras parādīto izcilo feipnību krasta sargi atcerēsies kādreiz muitas tijssā...
®ļ Dažās Japānas provincēs miruši ap pussimts zīdaiņu un vairāk kā 20<)fr saslimuši no piena pulverī iekļuvušā arsēnika.
Drausmīgs izmisums vecākus, redzot mazuļus mirstot neciešamās sāpēs, bez kā varētu tiem pidīdzeti Bēml» kurieni bija lzbai*ots saindētais piens, vispirms i3zti^ mā&s augstā temperatūra nn slāpes. Acu plakstiņi' bērniem ^uva gandrīz melni un āda pilnig! Izžuva, līdz iestājās nāvcb^^^^ ^,
Izmeklējot lietas apstākļus izrādījās, ka piena pnlveĀ ļņepiecie-iamās kaļķa daļas iegūtas no raktuves, kura atradusies netālu m o^ las raktuves, kurā producē arsē-niku. Kādā kārtā kalcijam itespb
pienam piejauciesarsēnlks, ļjr vēl joprojām neizpefita mj^ VeseH-bas departaments ķonsta^jis^ ^ arsēnika piejaukums kalcijami ir
' .,...biedrības■ liekot iz jumtiem.■.
: Patīkami vērot, ka , Pigbridžas lētiņi-sākuši saprast, kas viņu īstie ienaidnieki. Arvien biežāk viņu vidū pacejās balsis, kas brīdina no vietējo laužu ļaunuma un atgādina, cik daudz tie' viņiem, likuši ciest. Ļiels; solis; uz priekšu ir: tas, ka vienmēr vairāk piekritēju r6das_ jau Saļiha laikā sludinātjaī .patiēfeībai, ka kapitālisti dīpīšus atveda šurpu vienīgi ēksplutāčijai un ierāva ne-pārkujamā VoUstrīta asiiissuņu-iz-guidrotā burvju lokā: vispirms liekot tiem strādāt un tad naudu atkal atdot kapitālistiem par paša ražotāņi precēm. (Pie mumš. tas nevar notikt: vispirms jau na;udu neavardot kart^ram rokā, un preces arī nea'pzinīgajām masām labāk
nerādīt). ■ \
Ļoti patīkams skatg šeit svētdienās ir tukšās letiņu baznīcas. Vienu brīdi tā k^ bija jābīsta/s.ka,^ re-dzēdami svētdienās vietējos jožam
Darivaris paceļ grāmatiņu
IERADUMI UN CILVĒKU
Katrs cilvēks visa mūžu atrodas ieradumu vara. Tos viņš piesavinās vispirms bērnībā, vērojot ģime. nes un tuvākās apkārtnes iedavo-tāju dz-vi. Sevišii liela nozīme šL nī z^ mātēs un citu ģimenes locekļu attieksmēm pret bēmiein, Tās, protams, visās ģimenēs nav vienādas. Tāpēc cilvēku ieradumi ari diezgan dažādi. Tcjmēr simpa tiskās jūtas vērojamas gandrīz visās ģtoienēs attieksmēs pret bēr. niem, īpaši mātes rūpēs par savām atvasēm, kuru labā viņa ir spēj^a uzupurēties pat līdz nāvei.
līdzjūtība, palīdzība, aizsardzība, rūpes par tīrību^ apģērbu, ēdienu, veselību ietelp bērnu audzināšanā. Pie visa tā viņi pierod un savas attīstības atdarīnāšāhas posmā cenšas Ieņemt pieauguša vietu attieksmēs i>ret mazākiem bērniem, dzīvniekiem un an pieaugušiem cilvēkiem. Tad viņi ir jau ieauguši savas apkārtnes sabiedņbā un piesavinājušies tās ieradumus. l)ažus ie. radumus bērni piesavinās arS vēlāk, apmeklējot izrīkojumus un vispār satiekoties ar sabiedrības locekļiem publiskās vietās.
Cik vienkārši ijļainīt sejas izteiksmi Kremlī. Staļina un koeksistences ēiā.
ROVERī UN LIELĢAIDAS NOMETNĒ
uz baznīcām, letiņi verētu sekot Sb •tumsoņu riebīgajam, piemēram, bet iedzimtā intelliģeņce tos. paglāba no pagrimšainas: viduslaikļi māņticības purvā, 'Letiņš nav duraks, bet pretojas asimilācijai, kur un kā va rēdams.
Svarīgs apstāklis ir tas, ka netiek aizmirstas tradīcijas, it sevišķi tās, kas mums, matuškas ļau-dīm, visiem kopējas:. ķad vien kāda svinēšana tad ir arī sirsnība. Kaut arī te šņabis nekulturāli dārgs, le-tiņš naudii nekad nežēlo, lai aizmirstu .trimdas peileķo ifedienu una paceltu garu kultūras augstumos.
Iepriecina rakstura stingrība, ar kādu loiģiska saprāta vadītie preto-
Grāmatiņā starp lapām vmat-_______^________^ _
l:2.(MH).0CO,;kād8 ipiejankums prak-'rada kādu vēstules veidā salocītuļj^ dažādiem pavedējiem, kas tos ^ki nevarētu Izsankt nāvi, bet papīrā loksni. Atlokpt to vaļā, li- aicina savus sūri pelnītos grašus Mti runā citu valodu. Tagad visā; kās, ka tā balta, bet apskatot tu- ^i^fyi .fcara noziedznieku apriipei. Japānā ar milzu rūpību djzen ^opāļVāk,: (Lampatāns kriminālromānos .j^ļ ģiava' šiem stiprajiem, kas 'pa-piēna pulverus, bet tā kā fabrika bija lasījies, ka diplomāti un sveš-bijus ļoti populāia, tad darbs Ir zemju sūtņi dažreiz rakstot slepe-loti ģrūtš un iespējami vēl vairāki nas. vēstules) konstatēja, ka lapa sasUmšainas un nāves gadījumi, 'cieši aprakstīta ar neredzamuibajtu Sabiedrība, ikuras ražojumi sagā- tinti. Pusmuca, kā vecs pienotavas dājuši tik Heiu traģēdiju, izmaksā-'darMnieks, zināja pateikt, ka šeit Jugl jau katrai cietušai ģimenei lietots piens — viņš savā laikā tādā
veidā rakstījis .brūtei vēstules.
Neilgi vēiāķ, saskaņā ar Pusmucas norādījumu, piena raksts bija, padarīts lasāms visu acīm:
,,t)ārgais Ņikīta.manu sirds balodīti! V V ^ o_____-____^—^-
medības. Sais medībās ^pF^alļaš Tu droši vien čortojies, ka es te ^ izvirtušo'^smadzeņu gJotsino do-»rī i<>/infiini'«« nio^Thn n-Af^i^nic viskiju strēbdams esmu aizmirsis .j^^ļ deģenerētajā izdzimumā — automobilī, lai vispār varētu no savām vientulajām vietām ņoklūt darba vietās. Kamēr brīvajā un lai-
lespējāmi lielu atĶdš^u, un dara visu iespējamo posta mazināšanai.
® HelScopteriem pieder nākotnei tagad tos izmanto visos iedomājamos veidos. Kā viens no orģinālā-klem pasākumiem ir ledus lāču
cietīgi gaida to dienu, kad atkal varēs brīvprātīgi ziedot pusmēneša vai mēneša algu pjeķiletkai vai citam kādam cēlam mērķim, bet p& tagad SS bandu nožēlojamām at. liekām. No sirds var just'līdzi tiem, kam 1940/1941. gada tikai īsus 12 mēnešus bija iespējams baudīt patiesu brīvību um laimi, bet kas tagad kopā ar miljoniem citu kapitālistiskas sistēmas vergu cieš no šo izsūcēju ļaunprātības. Savus grašus tie spiesti ieguldīt buržujis.
.12. Rīgas roveru dzimtas roveri kopā. ar Qaujas liedģaidu dzimtas lielgāidām bija izbraukuši. kopējā nedēļas nogales nometnē 17./18. septembrī, .rudens krāšņumu rotātajā Baņkŗoftas apkārtnē. Nometnē-piedalījās 11 roveri, 10 lielgaidas un to vadīja' vad. M. Stīpnīeks ar palīgiem vad.. J. Deksni. vad. V. Bemberi ūn vad. v, Šķepastu. .Dalībnieki Toronto atstāja agrā rīta stundā, lai jau pīkst. 7.30 satiktos Bankrof tā uņ tad ķļopīgi dotos uz nometne^ vietu. Par lielu pārsteigumu dažiem dalībniekiem, nometnes. vieta aftSdās iapm. jūdži no mašnu novis|j|^^Džefrija ezera krastā, un; visa'\ bagātība ^ bija pašiem jānes līdzij ieskaitot arī nometnes mantas, kā teltis, > katlus u.c. Ņometaies iekārtošana nevilkās ilgi, un pu&dienas laikā jau karoga mastā plīvoja Latvijas karogs nometne bija atklāta. .:
Pēcpusdienā roveri uņ Uelgaidas devās 3 stundu gara pētniecības gājienā pa tuvējo apkārtni, kuras maršrutu bija izstrādājis vad. v: A. Šķepasts.
Pievakari roveri un lielgaidas veltīja diskusijām par dažādām te-Tdaām.;-: ' Roveriem š! nedēļas nogales no-
metne bija ar sevišķu uzdevumu — dziintā tika uzņemti 3 dižskāuti: V. Kalniņš, 0. Puķītis .un P.. laun-žems. Pēc īsas uzņemšanas cerenļo-nijas pie maza, bet svinīga ugunskura; mežā, jaunie roveri kopā ar^ pārējiem: devās pie kopējā ugunskura. Dziesmās un pārrunās par dažādām skautu un lielgaidu tēmām beidzās šī brīnišķā diena nometnē.
Svētdiena iesākās ar kārtējām nometnes izdarībām, kā rīta vingrošanu, brokastu u. t.t. Rīta pusē roveri ūn lielgaidas devās šķēršļu gājienā, kurā bija jāparāda arī savas niežiiiieķu m^asv un' pŗasme^ ēdienu gatavošanā —: mežinieku
Stilā;: ■/ -'V
Tā nemanot pienāca pusdienas laiks. Pēc īsām diskusijām par veikto darbu un jauniem ierosinājumiem nākošajām nometnēm, nometni slēdza un visi devās mājup.
Nometne bija īsa, laiks bija jauks, un padarītais darbs iepriecināja darītājus. Ar prieku nometnes va,dība konstatēja, ka roveru un lielgaidu lielā kārtība un interese nometnes dzīvē ir devusi-jau: hu sparu turpmākajam darbam dzimtās. . \-
'' , lovēipo^s.
•:;:::: tiesnīcā::.;
Oslo centrālcietumā, kurš ir Ueliikāis Iforvēģijā, pēc informāci. jag,.kas iegūta no izbēgušiem apcietinātiem kā arī sodu izcietušiem, cietumā iešmugttlēts ne tikvien kā alkohols, bet arī mbrfijs un citas narkotiskās vielas. Morfija šļirci kāds no cietumniekiem glabājis sa^ vā bārdas krēma trauciņā^ Lietot narkotiku vecie: iēsl^zītie piespieduši arī jaunpienākušos, kurus tad indes reibumā un neapziņā izmantojuši seksuālām izdai^ām. Visiem jļlielajiem' bijušais atdarinātas at. iēgas no ikkatras telpas, tāpēc arī bijuši ļoti daudzi bēgšanas gadīju^ mi. "Daži ieslodzītie aizbēguši uz Zviedriju, bet tur satverti un ievie-
Protams* ieradi(mi ir kā pozitsvfj, tā negatīvi» Tomēr ļauni negatīvais^ dominē cilvēkos tikai izņēmuma gadījumos. Audzis simpātisko jūttr atmosfairā cilvēks parasti vadās^ ar tiem ieradumiem, kuru pamata ip iīš jūtas. Tāpēc attieksmēs pret dtSem cilvēkiem ir atšautas, līdiz^ Jūtīgs, izpaKdriģSj spējīgs pat zfe-doties viņu laba.
Iepazinies ar savas tautas kuB-tūru, vērojot tās kopdarbības kas4 pied^vojumus un sasniegumus pagātnē un karn laikā lautas dHn uzupurēšanos saskaņā ar tauta» dziesmu: „Uz ežiņas galvu likut sargāt savu tēvu zemi,** cilvēks fe-teido tādu simpātisko jūtu ve^u, ko SMC par tēvzemes mīlestību* So jūtu ietekmē viņā briest vēlēšanās kalpot savai tautai m aizstāvēt t<ķ līdz nāvei.
. Sabiedrisko Šķiru dzīvē simpātisko jūtu izraisītie ieradumi vērojami galvenokārt attie«go šķiru locekli attieksmēSi Citi cilvēki reizēm tika pat nicināti I piem., tāda bija daudzu mdižniekn izturēšanās pret zemniekiem. . Arī tagad gandrīz visā kulturālā; pasaulē vērojamas šķiru pretešķīl)as. Komunisti un tiem līdzīgu sabiedrisko novirzienu aizstāvji pat sludina šķiru cīņu, ario paasinot sabiedriskās attieksmes.' Tdmēr tagadējās » sa-biedrilms ieradumi un likumi ir vairāk simpātisko jūtu n^kā naida un nicināšanas ierosināti.' Tāpēc sabiedriskajā dzīvē, izņemot komunistu pārvaldītā s zemes, vērojamas humānas {^ttieksnies pret citu ieradumiem, kas balstās uz simpātiskām jūtām. Līdz ari to cilvēku attieksmēs, vienalga pie kādas šķiras viņi pieder, dominē vēlēšanās radīt arvien labākus darba apstākļus, izpalīdzēt nelaimes un slimību gadījumos, atbalstīt trūkumā nonākušos un vispār cienīt cilvēku, ļautr viņam brīvi iekārtot savu dzīvi at-
jvieoTiju, oei lur sajveru valstiskās kopdzīves un
totiLangholmas cietuma, no kura J .
bēgšana vairs neveikusies. Tagad visām cietuma durvīm pierilkotas jaunas atslēgas. ■
:ŠKAIJTISKS^ PALBPS '■;
72. Rīgas skautu vienības vecāku-padomei, DV Toronto nodaļai, 72. Rīgas skautu vienībās roveru dzimta, V: Zīrakam ■ — Ņujorkā,: P. Ši-manim — Hartfordā, sgt. L. Berg-manim, — ASV armijā Vācijā, vad. V. A. l^'relbergam un vad. P. Plaudim par materiālo un morālo at-
kopdarbības rāmjos, kā arī rūpēties par sajvas miesas un dvēseles šķīstžbu.
Protams, netrūkst arī tādu ieradumu, kas nesaskan ar minētiem humāniem centieniem. Bažās zemēs tie ir izveidojušies vēsturiskās; attīstības gaitā un nav līdz šim izskausti. Citi veidojas jaunos dzīves apstākļos, īpaši citu tautu ietekmē. Satiekoties ar citu tautību pārstāvjiem, cilvēki apmainās arī ieradumiem, kas Tar būt kā pozitīvi, tā
baJstu, dodot iespēju 9 Toronto lat-^ n Dažreiz pozitīvie ieradu^
viešu skautiem piedalīties 8. Pasau-, mi citas tautības locekļu pāiTeldO^
ERUŠTVĀEBU MELA 20. N^RS»
an ledusjūras medību veterānis^^^ij^ * ^
Lorencs Albertsens ar kapteini savus tiešos pienākumus un tagad Olafn Andērsenu. ' .sabotēju visu Veņina-.Stai^^^ U&tu,
Albertsens ir vecs pūras vilks,'>aS' kā zināms, nostādījusi mus ^urš iedus jūras avantūras sāka cīnītāju pirmajās _ rindas. Bet
1913. gadā, viņš ir ļoti labs šāvējs^l^ ^ . _ -
un savā laikā nomedījis vairākus ^^^^^^^^^9^' Mani sūtīdams Tu saticībā drīkst dzīvot, kopā vienā
®^ j mīgajā strādnieku valstī divi, trīs tai;m ļjjj pat vairākas ģimenes biedriskā
8lmtns:;iedus''lāŽiršīs''Grenl^ -pierādīji, ka Tev rūp revolūcijas ekspedīciiās iaikā izrikotās ledus.- labums, un ka Tu iesi pa nemaldi !ā^ medībās ar helikoptera palī. d»bu tika nomedīti tikai 3 m
ttm
Sherbrdoke . St. Lawrencē stūnj tel.
Sākot ap piektdienu p. sepfc lldz ceturtdienai 6. oktobrim. Sākums darbdienā 6.05, 8.80, sest- un svētdienā 2.05, 4.16, 6J0 un 9i45.
DĒRERSTEKUSS
(angļu teksts)
Skaistākā komēdija par pirmo mīlu un tās problēmām, par jaunības priekiem un bēdām. Vecai paaudzei tā izraisa atmiņas — jaunai līdzjŪT tlbu. Galvenajās lomās dvfņi ISA ua JUTĀ GŪNTHER, ADRIENNE GSSSNER, HANS NIELSEN, ERIOH AUER un citi.
Katru ceturtdienu jaun^ program-Ma. Jaunākais nedēfaš apskats:
Sk&ts pasaulē. !Nākošā filma
ģo partijas ģenerālļindju. Kaut Tev Dienvidslāvijā bija jābučojas ar tādu sūdubrāli kā turienes maršālu> Tu pats tomēr tāds neesi.
Kad atbraucām šeit, māni gribēja pielikt pilnu, lai neko neredzu un Tev nevaru izstāstīt^ bet va,i es par velti esmu mācījies īso kursu? Vai es neziņu savus pienākumus? Un vai par velti Tu manu sievii un bērniņus paturēji Maskavā un neļāvi tiem braukt līdzi?! Ņē, nē,' Tev nav zieipes galvā, un kas to saika, tas ir tēvijas nodevējs un <Hsts sukinsins.
Tu mān liki apskatīties, ķo te dara letiņi, un to es arī izdarīju. Visumā stāvoklis šeit nav tik bez-^ cerīgs, kā to tēloja mājās. Tur bija izplatītas baumās, ka letiņi te visādi buntojoties un daroties un kūdot; gan uz kariem, gan pret mums.. Pat pa Padio runājot. Tik traki nav. Tā ir panikas celšaiia, Letiņiem nemaz nav laika ar tādām muļķībām ķ'ēpāties/ Viņiem daudz svarīgākas lietas darāmas: ciemos jāiet, auto jāmaina, tele^vižens, jāskatās, biedrības jādibina un' tā tā. lāk. Ja te arī gadās kāds padulls pa vidu, .tad prātīgi cilvēki to ner ņem par pilnu un ļauj ārdījies - vienam pašam.
Uz noteiktāka : noraidāmas baumas, ka letiņi asimilētos. Tas nav noticis Un nenotiek. Pat tie, kam jau kabatā cita pase, vēl vienmēr savu va)iodu l?pušķo ar mātes vār-
telpā, ūn viņiem nav nekādu noslēpumu savā staia^ā, tikmēr šeit kapitālisms starp ģimenēm uzcēlis nepārkāpjamus žogus; kamēr mūf su z$imē tās vienīgais īpašnieks — strādnieks ar prieku ziedo savas virsstundas tēvijai, tikmēr šeit viņš tās spiests strādāt par nožēlojamiem dolāriem, kas rkā zināms, maksā tikai četrus rubļus; gajbalā, ja ir īsti. Ir saprotams tāpēc īgnums, m kādu strādniekā šeit do-~ dar^ā.' ■ ■ '
.Vēstuli .lodeva•sestdienas: skoIaS
Tā, Ņikīta, balodīt — tas šoreiz viss. Pasveicini manu Dūņu i ma^ nus niazo? cālīšus,, i labas dienas Tm&i Taņar. Un ko griM lal Tev
Ies skautu džamborejā Niagara -on-thje-Lake uo. 18. ^ 28; augustam-;\Vad.;(5..-KāJ^8,^ i)žambor^as S. P^ v* p^
; MBIŅaS centrāli
: :bērmj FimiM:
Septembra beigās- Edinburga, IJnesco protektorlātā, notiks pirmā internacionālā filmu savienību sanāksme; kas par. savu galveno uzdevumu spraudusi mērķi nodibināt starpta.utisku centrāli bērniem piemērotu filmu ražošanai.
jumā kļūst par negatīviem: piem^ ^partijas** var kļūt negatīvas, ja ta-ils pārpilnībā tiek lietoti dzērieni» kuru ietekmē to dalībnieki atļaujas vaļīgāku uzvešanos un brīvāku iz^ runāšanos, kas reizēm paasina viņm
Vispār ieradumiem sabiedriskajā dzīvē ir liela: nozīme. Cilvēks ar tiem vadās kopdzīvē un kopdarl»bā boz piespiešanas un pat bez pārdomām. Simpātisko jūtu ierosinātie ieradumi regulē attieksmes siiT cJtiem cilvēkiem un tautu. _
P. Breimnnls
KARLINGA KAUSUJ2iMA WESTMĪNSTEŖ' ROVALS
L ī m e n i s k i: 1. Teiksmainas jaunavas. 4. Mednieka piederums. 7. Mājputns. 10, Tāiita Eiropā. U. Starptautiska valstu savienība (saīs.), 12:. Materiāls, jumta segšanai: 13. Pagasts Latvijā. 16._Inde; 19. Izrobots kartupelis. 22. Ūdens augs. 23. Apstiprinājums. 25; Zivs,
pānvedu mūsu ŗasojumu . pāroi^».. kvalitātes neapgāžajmai. pierādīša nai: cik ducu jaunās apakšbikses, vāļinkas vai..."
Te vēstule beidzās, nebija arī paraksta. Iepazinušies, ar vēstules saturu, PBB valde un revīzijas komisija uz Taisnības ierosinājuma pēc debatēm nolēma vēstuli nodot sestdienas skolas rīcībā, lai dabas mācību stundā skolotājs varētu parādīt, kā, ar pienu var rakstīt; ne^ redzamus burtus, ko zinātājs vēlāk ar karstu dzelsi var izsaukt dienas ;gaismā.-, ^: ■.
27. Eja. 28. Jautājums. 29. Upe Latvijā. 32. Zivs. 34. Nezāles. 37. Darbam nodalīts zemes gabals 40. Kārbā. 41/ Mājlopa bļāviens. 42. Nodevas. ' 43. Kaunīga. 44. Lauksaimniecības produkts. 45. Zieda sastāts.,
S t a te n i s,k i : 1. Degviela,. 2. Veicīgs. 3/ Meža dzīvnieks: 4, Pagasts zemgalē. 5., Kaimiņi. 6. Alu dzīvnieks. 8. Norādāmais vi®t^ nieka vārds. 9. Sēno grieķu dievs, 14. Austrumu^ sentauta. 15. Vidzemes inuižttieku kārtas iestādes. 17. Gaļas izstrādājums. 18. isat-viešu .gleznotājs. 20. Zivju kauli 21. Latviešu rakštniekls. "24; Ķīmiskā elementa simbbls. 26. Ķīmiskā elementa simbols. ■ 30. Smaržas kvēpinātājs. 31. Rrieki. 32 Sakņaugs. 33. Dārgakmenis. 35 žigla. 36. Spole. 38. Putns. 39
'Sakarā ar Karlinga kausa izcīņu, kas notika Tōronto 18.-21. sept. starp finālistiem, Westminter 'Roy-als — Ukrainians Montŗeal, visas pārējo līgu spēles bija atliktas, ar ko izkrita arī latviešiem sastapšanās ar 7000 ClUb. Nākošā spēle no-iks apm. pēc nedējas, par laiku un vietu tiks savlaicīgi paziņots.
Karlinga kausu šogad izcīnīja Westminster Royals, pieveicot ukraiņus trijās spēlēs ar; 4:2 puiik-;iem. .Pirmo spēli 18. sept. Fred Hamilton laukumā uz varēja WR — 3:1, 19. sept. turpat spēle beidzās i :1 neizšķirti. Trešā spēle 21. septembrī notika YMGAs laukumā — Broadview ielā, kas arī beļdzā? neizšķirti 2:2. Ar šo neizšķirto WR komandai pietika, lai.saņemtu kausu lin naudas balvu. Par šīņ spē^ lēin; jāsaka, ka tās bija ļoti straujas, jaukām kombinācijām un situācijām: Labāko spēles māku rādīja WR, kam, var teikt, nebija neviena vājā punkta. Bumbas savlaicīgi tika piespēlētas, ar ko panāca Joti viengabalainu un strauju spēli. Arī ukraiņi rādīja enerģiju un cīņas gribu, tā veidojot jaukas kombinācijas, kas arī nepalika bez rezultātiem. Šīs trīs cī^as apmeklēja apm. 10,000 skatītāju, kas pirmoreiz deva atlikumu kauSa finālcīņā.' Pagājušo gadu šī paša kausa izcīņā piemaksāts $3000. Tas nozīmē, ka interese par futbolu ir pieaugusi. Komandās, kas cīņās augstākās līgās, turpmāk var rēķināties ar liudžetu uzlabošanos.
BASKETBOLISTI SEZONU
Sezonas atklāšanas turnīrs basketbolā notiks Latviešu . VMCA's kluba sarīkojumā L okt., pl. 16.00, Toronto Centrālās TMCA's vingro-tavā.
Vienības piesakāmas uz . vietas, 15 min. pirms sākuma.
Spēles sistēmu noteiks atkatā n© -pieteikto vienību skaita, spēlējot vienu riņķi katram ar katru, va! pēc divmīnusu sistēmas. Noslēgumā notiks ) spēlē starp vecās un jaunās paaudzes basketbolistiem. „Vecajā paaudzē" ieskaitīs spēlētājus, kas dzimuši 1925. g. un vecākus. ' R. Buīte,
I/SAK basketbola'noz. vado
VAI NĀKOŠAS OL. SPĒLES NOTIKS-MASKAVĀ? •
Pretī Maskavas universitātes debesskrāpim komunisti sākuši celt milzīgu izmēru sporta stadionu»
Lai tam radītu vietu, nojaukta ve^ sela pilsētas daļa, neskatoties m briesmīgo dzīvokļu trūkumu. Jaunajā Maskavas sporta stadionā paredzētas vietas 100.000 skatītājiem^ un tā projekts gandrīz pilnīgi at gādina Berlīnes olimpiādes stādi» onu. Paredzēti &n divi blakus stadioni, kuri katrs spēs uzņemt 15.000 skatītāju. Uz šo sporta stadionu centru vedīšot arī kāda jauna Maskavas apakšzemes dzelzc^ līnija. Baudzi brivās pasaules sporta lietpratēji domā, ka jaunā Maskavas sporta laukuma izbūve ir sakarā ar komunistu vēlēšanos vērst visas pasaules uzmanību uz Maskavu kā vispiemērotāko vieti