APAĻĀ GALDA KONFERENCE ŅUJORKĀ
līiAs lultfiras biroja Zinātniskā sekcija pareazējnsĻ i^ā ziņoja priekšsēdis Br/R*»rillis, Ņujorkā rīkot virkni tā sanc. apajā galda konferenču, kurās pāsTuuās sabiedrību interes^J*^^™^ ^^^^ , tājumus, pienL, satversmes, politisko partiju, Baltijas ^ a^^*™ derācijas un citus jautājumus. Priekllasījnmn rītā, 9. oktobra
Baltijas brīvībās namā Dr. T. Māsēns referēja par Apsi»®^*®^^^' ropas tautu asamblejas darbu un prof. L. Šulcg — P^r valstīm un Fadomļi Savienību
P. dreimanis
Ik gadus mēs rīkojau kultūras dienas un ļoti bieži runājam um mkstām par kultūru, Tāpēe ar šo vārdn apzīmētam jēddemijn jābūt ļoti skaidram. Bet visas tautas 'to nelieto vienādā nozīmiē. latvieši parasti par kultūru sauc dabas priekšmetu apstrādāšanu jeb saim° niecību un cilvēka garīgo attistibu k;opā ar sasniegumiem.
Saimniece un tanī iegūtās materiālās vērtības ir tikai līdzeklis cilvēka vajadzību apmierināšanai
$0 tautsaimnie^as atzinumu lat-vfeši^m sevišķi skaidri formulēja Jau Krišjānis Taldemārs. Bet vēl šodien visi negrib ar tādu izskaidrojumu samierināties. Ja dzimtenē JāA bija mazāk manSms, tad Jau-nalā pasaulē materiālās vērtas Ir guvušas g^drīž par pašmērķi. ILabākā gadījuma tās tiek uzskatītas par līdzekli ērti gaumīgās modernās dzīves iekārtošanai, maz ievērojot garigās vērtības vai to nolēmi, pidldzlnot l§tabu iekārtai un eitām ertnmm. Cilvēks ar savu ga-Figo pasauli paliek novārtā.
šaubām, saimnie<^PI>ai Ir liela nozīme cilv^u dzīvē. Jo lab^ lostādīta saimjsiecība un vairāk iegūts materiālo vērtību, ^vairāk ir Ķekļu un bnvā laikā gai^go vērtību radīšanai un jauiiās paaudzes sagatavošanai ražīgam un raidošam darbam, vajag tikai šlg vērtības Metderīgi izmantot uņ nepalauties uz citu pakalpojumiem ti^r, kur jāiztiek saviem spēkiem- un līdzekļiem. Pašliritiku cilvēks nedrīkst ne uz brīdi aizmfest un visu vainu meklēt tikai pie citiem, jo pats īsteni ir saimniecisko grūtību cēlonis, ja tādas radušās. Turpretim
radieg tos sabiedriski valstiskosi apstākļos, kas valda attlpcīgā la'ik-metā. Tāpēc šī laikmeta valstīm un sal)iedribai jāgādā par viņu aprū-
■pi,-':::. ^y:.
Garīgais cilvēks ir pašmērķis. Tiņa attīstībai nedrīkst trūkt līdzekļu. J^ pats viņš nespēj tos sagādāt, tad jāizpalīdz valstij un sa-biedribai. Tāpēc | jaunās paaulzeš attīstībai tiek atvēlēti līdzekļi gandrīz visās valstis, un sabiedriba ar
stipendijām uii jauniešus, kam Ir attiecīgas spējas kādā Jiultūras nozarē. An pieaugušie tiek atbalstīti zinātniska vai kāda cita kultūras darba veikšana. Bet arī te jābiit skaidrībai, vai attiecīgā ipersona spēj veikt Izvēlēta uzdevumu. Lai to noskaidrotu, daudzās valstis pastāv padomdoša-nas institūti bērniem un jauniešiem. Bet derētu arī pieaugušiem pārbaudīt savas spējas un tieksmes, ja viņi paši nespēj vai negrib sevī dziļāk ieskatīties un izvairās no paškritikas. ^Pazīsti pats sevi" savā laikā mācīja sengrieķu filozofs Sokrāts. Ar savu neatlaidību pilsoņu pamudināšauā Ieskatīties sevī un pārliecināties, kas tu esi, ko tu spēj un zinij viņš Ieguva sev daudz ieņ^dnleķn,knj*n Ietekmē tika nodots tiesai, kas viņam piesprieda nāves sodu. Ari mūsu dienās kritiķiem uetruķst le^ naidnieku. Bet tas nedrīkstētu nevienu atturēt no. kritikas, lai neieviestos paviršība kultūras darbā un nevttktu uz leju tautas garīgo līmeni, Protams, kritiķiem jābūt labiem speciālistiem attiecīgā kultūras nozare un nav jārēķinās ar draudzības jūtām un dažādām interesēm. Cilvēku un tautu garīgai attistībai Ir tjk liela nozīme, ka tai jākalpio visvairāk. Un īsts garīgā darba dalītājs par ļietišķuv kritiku allaž būš pateicīgs, jo savā aizrautībā viņš viegli yar kļūt vienpusīgs Vili nezināt visu» kas attiecīgā darba nozarē jau sasniegts. Tūkstošgadīgā garīgo vērtību sakrāšana, pārbaudīšana uii saskaņošana ir cēlusi un ceļ cilvēces garīgo līmeni, šis darbs jāturpina un āpa&tiprinEi jmt gftfln cilvēkam,
Tātad saimni^ība un cilvēces garīgā attīstība ir savstarpēji cieši saistīta^ Tās viena bez otras nav domājamas. Oariģai attīstībai nepieciešami materiālie līdzekļi. To iegūšaiiu uh arvienu ātrāku pavairošanu veicina garīgā atiītība, īpaši zinātniskie izgudrojumi. Jo visa sabiedrība izglītotāka un vispārīgi attīstītāka, jo dzīve kļūst ērtāka ņn cilvēku vajadzības vieglāk apmierināmas.
Dr. V. Māsēns, sniedzot pārskatu par AEN asamblejas darbu pirmajā fadā, aizrādīja, ka polītis-kiem darbiniekiem trimdā nākas sadurties ar problēmām; kādu nav normālas laikos. Visu tautu trimdas sabiedrībā, to skaitā arī latviešu, kā negatīva parādība minama spēku skaldīšana un savstarpējā apkarošanās. Tam par cēloni ir ļaudis: .1) kuŗl domā, ka nekas nav jādara, ka notikumi iet savu gaitu un tur neko nevar grozīt, un, Ž) kuri nodarbojas ar vainīgo meklēšanu par pagātnes kļūdām. Ir jāpūlas, lai trimdas darbinieki runātu vienu valodu, izvirzot spējīgākos cilvēkus piemērotos amatos. Asambleja nodibinājusies 15 gadus' pēc brīvības zaudēšanas un tagad tā atrodas īsavas darbības sākumā. Tai pretim stāv Maskavas komunisms, kas ar dažādiem paņēinie-niem cenšas ienest apjukumu brīvās pasaules domāšanā, kas tam
arī zināmā mērā izdevies. Tā brīvajā pasaulē dažreiz dzird spriedumus, ka apspiesto tautu atbrīvošana neesot iespējama, ka dzīves apstākļi tur uzlabojušies, tur izaugusi jauna paaudze, kuru; atbrīvošana vairs neinteresējot, un tamlīdzīgas lietas,
AEN asambleja^ aktīvi uzstājusies pret Padomju Savienības "° Austrijas līguma 16. pantu, kura bija paredzēta bēgju piespiedu o-e-patri|cija. ^0 pantu pēdējā brīdī svītroja. Pirms četru lielo konferences ženēvā ApSPi®^^® ^^^^^^ pārstāvji saŖēma solījumu, ka viņu jautājumu apspriedīs konferen-. cē. Ēizenhauerš arī pieminēja apspiestās nācijas, kā problēmu, kas nav atliekama, tomēr turpmākā konferences gaitā šo jautājumu vairs nepacēla, Konference radīja viļša;nāš sajūtu trimdiniekos: Jācer, ka apspiesto Vāciju atbrīvošanas jautājumu atkal pacels četru
lielvalstu ārlietu ministru konferencē, kas drīzumā sanāks Ženēvā.
Prof. Br. L. šulc§ apskatīja jautājumu, cik tālu Baltijas valstis pielīdzināmas Padomju Savienības republikām saskaņā ar komiinistu
NEAl2MIRS!SBt
DV Montreāias nodaļa ziedojumu vākšanu grūtdieņiem šogad rīko Ziemassvētku ziedojumu vākšanas akcijas Ietvaros laikā no 15« oi^-
teorijām. Padomju Latvija 1919. g. f Tr^^'t^lf ™l
atzina sociāli.tislco intemncij« t. ī!'' vacejltantlešus apciemos m»
i. legalizēja agresiju. Toreiz kom«-l^"'- ^''"» "^"^
e o
apuecma si
Šajās dienās, kad Bostonā vieso- bu un informēja viņu paf komūnī
jās Padomju Savienības būvniecības „8peciālištu" delegācija, kas iz' raisīja baltiešu, krievu un pat amerikāņu protesta demonstrācijas, Bostonā no neitrālās un Maskavas valdībai visai labvēlīgi noskaņotās imdijas ieradās Savan As-hiram garīgais vadonis Sant Ķirpai Singb, Ji, ko indieši sauc par svēto. Viņu pavadīja Indijas vēstniecības Vašingtonā atašejs T.; S. Kfcanna* Indijas niacharadžas Jind in Pun-džab māsa princese Narenda un Bibi Hardevl kundze, visi tērpušies baltās indiešu drēbēs un sandalēs.
Sant.'Kirpal Singh, Ji, kuru tagad atzīst par vienu no ievērojamākajiem Indijae garīgajiem vadoĢiem pēc Ģandija, atrodas pasaules apceļojumā. Viņš pauž domu, ka vi-
ji no ticības
nādi vērtīgas mūžīgā Dieva priekšā. Tādēļ arī brīvība vi^ām tautām un visiem cilvēkiem Ir pirmais bauslis tautu sadzīvē; . . Pieņešmana par godu. Indijas viesiem piedalījās; arī LNC vicepr-dis V. Lambergs, kam bija ar Sant Ķirpai S. Ji un (prmcesi Ņareņdu garāka saruna par Indijas valdības nostāju Baltijas valstu jautājumā. V. Lambergs norādīja, ka Nēru valdības ārpolītika ir krasā pretrunā ar Sant Kripal Singh Ji mācī-
Milvoku jaunieši gādā līdzekļus Augustdorfas ģimnāzijai
Bramptonas «odaļas gada svētkos
"I-
.Sestdien, 8, ^oktobrī, DV Bramptonas nodala svinēja savus pirmos gada svētkus. Kā nodalās pr-dis to savā runā aizrādīja, 1 gads ir mazs laika posms, sevišķi jau organizācijas .īzveidO|šanas darbā. Lai gan DV organizācijas mērķi ir no sprausti un zināmi — un tā ir ap -rūpe, kas var būt tīri materiālā plāksnē, kā līdzekļu vākšana mūsu invalidiem un citiem darba nespējīgiem, gan arī garīga plāksnē, kā kulturālu sarīkojumu organizēšanā, —- tomēr ceļi sprausto mērķu sasniegšanai k^trā vietā var būt citādi. Tā DV ļraniptonas nod. pirmais darbības gads ir galvenokārt aizvadīts šo čelu meklēšanā. Jācer, ka nākotnē nodaļas darbs būs sekmīgāks kā,līdz šim, jo būs noskaidrojušies nesaprašanās un pārpratumu iemesli.
Ņo; DVKV Bramptonas nodalu sveica ī. Jarikovskis, pasniedzot Kanādas valdes balvu— grāmatu nodalās valdes loceklim J. Verlim par atzīstamo darbību DV mērķu sekmēšanā. No DV Topnto nod. sveicienus nodeva P.Broķs, no DV Kičeņeras nod. ^ valdes, pr-dis A, Zommers. No Bramptonas latv. ev,-lut. dļraūdzes nodalu gada svētkos sveica draudzes! pr-ks Ē, Plūdums. .
Bez tam .rakstveida sveicienus bija sūtījušas DV Haiļiiltonas,. Londonas "^un Niagaras nodaļas; * Sekojošā koncerta programmā kļausītājieiiL bija izdevība noklausīties dziesmas P. Oeistauti izjustā izpildījumā. Ne mazāk Izjustus pavadījumus un klavieru solo sniedza E. Freimane. No .māksliniekiem izlūdzās arī piedevas.;
Kaut /koncerta mākslinieciskā programlma bija augstas kvalitā-
tes, tomēr apmeklētāju skaits, diemžēl, bija tikai vidējs.
•iBEESESMAiJri:
DV KV kultūras daļās vadītajā J. Treija jaunā adrese: 2»6 Gain s-bdiiougli Rd./T(Mront«, tel. GL 3M
i ZIEDO JUMI
Ziemassvētku akcijas ietvaros h"
nākušie ziedojumi, Little Riģa 10.-, Venus Florists 10.-, Lotus Florists 10.-, E; Pērkone 1.-, A. Jekums 2., M. Jekums 2.-, V. Šaksons 2.-, ■ Pavasars 1.-, M. Priedoliņš 2.-, k; Priedoliņš 2.-, Ē. Stiprais 2.% D. Gulbis 1.-, A. Zā-līts 5.-, A. AusekHa 2., J. Petzals 1.-, E. J. Pōgts 2,-, Grīnfelds 1.", M. Kājiņš -.50,'Ešentāls i;-, p. Ci-novskis .1.-, A. Avotiņa 2;-, G. Kris-tiņš: 1.-, E. Jurkevics 3., Nesalasāms: 2.S0, :A.;^aunzems 1,-, -J. Blūms 2.-, Ē. Valainis 2.-, V. Ķan-derovskisl.-,'A. Salna 1., M. Tiltiņš 1.-. Kopā ar iepriekšējiem $147.80.
Latvisks paldies ziedotājiem un ziedojumu vācējiem.
Ziedojumus var iemaksāt tieši — 123 Huron Št., Toronto vai arī pa pastu.
Ziemassvētku akcijas komitejao
stu okupāciju un briesmu darbiem Baltijas valstīs. V. Lambergs lū^ dza Indijas svēto vīru, atgriežotie's Indijā, vērst indiešu uzmanību uz komunistu briesmu darbiem un pasaules apspiešanas plāniem.
Sant Kripal Singh Ji apliecināja dziļas simpātijas apspiestajām un vajātajām tautām^kā arī lūdza nodot viņa svētībō latviešu lu Latvijas valsts atjaunotnei,
nisti ticēja drīzai pasaules revolūcijai. Vēlāk viņi šo mācību atmeta un atzina, ka intervencija nav pieļaujama, jo tas nozīmējot iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās.^ Komunisti izskaidro, ka- padomju iekārtas nodibināšanas iemesls Baltijas valstīs 1940. g. esot bijusi iekšēja revolūcija.
Par sociālistisku valsti komunistu izpratnē atzīstamā valsts, kurā 1) proletariāts ir pārņēmis visu varu, 2) iznīcināta buržuāzijas šķira (tirgotāji, rūpnieki, budži, intel: liģence) un 3) likvidēts privātais īpašums. Satelitus vēl nevar atzīt par sociālistiskām valstīm, jo tur vēl pastāv privātais īpašums, zeme nav nacionalizēta: Krievi gan domā, ka Baltijas republikas ir jau pārvērstas sociālistiskās valstīs, tomēr Vēl pastāv liela atšķirība starp tām un Padomju Savienību. Raksturīga atšķirībā ir viensētas, kaš apvienotas koldiozosf. Komunisti tagad dara visu, lai radītu pēc iespējas vairāk kolchiozu, jo tad cilvēkus var labāk konti*olēt.
īepriecināsiiEi
tīt arī BV mērķu sekmēšanai un jaunatnes atbalstam ^ Augustdorfas ģimnazijaio
Montreālas nodala regulāri aprūpē 4 trūkumcietēju ģimenes Vācijā, saziņā ar DV centrālo valdi izsniedzot arī papildus pabalstus ja aprūpes kontā esošie līdzekli to atļauj. Bez tam pabalsti tiek iz maksāti arī uz vietas, ja kāds trimdinieks nonācis kļūmīgā stāvoklī.
Palīdzības darbs priasā daudz līdzekļu, kāpēc nav iespējams bez tautiešu lielākas atsaucības. No iepriekšējo gadu akciju rezultātiem var secināti ka tautieši Montreālā labi izpratuši sī: darba nozīmi un vērtību.
Tuvojoties Ziemassvētkiem esam saņēmuši vairākus iesnieguņius tieši no grūtdieņiem Vācijā, ķujos tie lūdz viņus atcerēties gaišajos svētkos.
Sirsnīgi aicinām ikvienu tautieti atbalstīt šo mīlestības darbu bēdās uņ trūkumā nonākušo labā! Ziedosim kaut vienu dblaru, bet neatteiksimiesJ Lūdzam tautiešus, kuru adreses mums nav pieejamas ^ai citu apstākļu dē] nav zināmās, ziedojumu vācējiem savu artavu piesūtīt pa pastu vai ie^ maksāt personiski. DV aod. Aprūpes daļas vad. J. (Ļeitenam, Ž781 Barclejr Ave., Ap. ļO^ tel. RB 3--2412, Montreal, Que;r vai arī parēr jiem valdes locekļiem.
Mēs ceram uz jūsu atsaucību,
ĢENERĀLKONSULS
IVIr. R. N. BRYSON
foroDto, teL 6E 370! ; m BAJfFOETH'ATB :
SONSULS
VĪLIS TOm)NS
Tel ke 8-77»8» montreal, P.q, $310 totobia ats, att. la
Apd VALD. JBEBRK
Tel WA 2-5913, -
48 BaaiBaBy Are, T«mt»
lasītāju
tairak atbildības r
par ko jau iepriekš no sirds pa teicamies!
Tavs ziedojums grfitāleijie ir zledojims Latvijai I
Osv. Klavenleks, IDf Montreālas nod. pr-J, Leitens, Aprūpes dajas vadītājs.
jyv Tor^iifSipd^Vanadžu kopas rīkotās Iferijas izloze notiks svētdien, 23. o|tobrī, pīkst. 6 vakarā iDV namā, fl23rHuron St. ® Toronto Latviešu ^tautas augstskolas seštdi|jaš ģimnāzijas audzēkņu vakarJ šogad bija rīkots Kanādas latvffišu Kultūras dienu ietvaros ;.sest(ien, 8.. oktobrī, .sv. Andreja baznīcas zālē..
Sarīkojuma programma, ko sniedza paši audzēkņi, bija sevišķi laba • Un pilnīgi attaisnoja, kā vienu no Kultūras dienu sarīkojumiem. Labi sagatavotas; deklamācijas mijās' ar kiavisŗu priekšnesuņiiem, kas ipelnītī gttva ap 150 klausītāju lielās auditorijas "atsa;ucību. Pēc programmas bija tautiskās .dejas un Totalaš. Vecāku padomes .dāmas bija rūpējušās par labu bufeti.
Atlikums ap 60 doL, no kura da-Ju ieskaitīs skolas karoga fondā. ® Māc. A. čops pagājušā nedēlā sv. Andreja baznīca kristīja Valdi Un Ināru Ķrieviņus, Kārla un Veltas bērniņus;; Dāvidu Vicinšku, Ericta un Irmas meitiņu, un Zan-dru Silviju CicuVsld, Valdemāra un Ainas, meitiņu,. .
® DV Hamiltonas nodaļas 5 gadu darbības atceres, vakars notiks sestdien, 15. oktobrī Ŗoyal Con-naūght liotelā Kristallā zālē. Svinīgā akta sākums plķSt. 6.00 pp. Pēc akta turpat saviesīgs vakars, sākums pīkst., 8 vak. Ieejā $1.50. © Mākslas darbu, un daiļamatnie-ku izstāde, ķaš notika Kultūras dienu ietvaros Hamiltonā, noslē^ dzās, pirmdienas vakarā. Izstādi pavisam .apmeklēja 300 personu. Visvairāk pārdoti daiļamatniecības priekšmeti, par apm. 250 dol.
® Ev.-lut. Sv. Pāvila draudzes dāmu komitejas bazārs bija kupli apmeklēts un guva lielu piekriša-iiu. Draudzes dāmas pr-oes A. Meisneres vadībā bija daudz. darījušas bazāra un sarīkojuma noorganizēšanā.
® Dziedones Elzas Žebranska_s koncerts paredzēts 26. novembrī,
to organizē LatV- J^"^^ ^^"^^ ® DV nodaļas 5 gadu un DV organizācijas 10 gadu jubilejas sarīkojums ar Lāčplēšu atceri, sestdien, 12, novembrī, plkst 6.30 va-
teiks DV Kanādas valdes pārstāvis. ;
dalīsies brīvmāksliniece L. Karlso-ne, pianiste 0. Kokkere un vijolnieks G. Lapejisons. Apm'. plkst. 9.00 sāksies Mārtiņu vakars ar saviesīgu dzīvi. Spēlēs iecienītā deju kapella; „Litb.uania"
Ieejas maksa uz visU vakaru $1,50, studentiem puscena, bet skolēniem uz aktu un koncertu ieeja-brīva. :
■ - : ■■ -^m
® S. oktobrī Londonas latvieši pulcējās uz savas ev.^ut. draudzes 5 gadu pastāvēšanas atceri.' Svinības sākās ar clievkalpojumu
Svētdien, 16.' oktobrī, TLB telpās, 198 Osler St., plkst. 6 vakarā, jaunatnes pulciņš rīko Groziņu vakaru. Vakara .programmā literā-ev.-lut. baznīcā., „Dieys mūs mīlē- ļ turas puduris ■paredzējis referātu, jisi ļaudams' dzirdēt Viņa vārdu Referēs, māc. A. Oops. Vakara no^ mūsu mātes valoda, bet vai, mēs ■slēgumā deja, visi jaunieši laipni pietiekoši esam mīlējuši arī Vi- ielūgti.
ņu?" teica 'draudzes mācītājs V. Šēfers savā ievada liturģijā. -„Kur palikusi tā latviešu māte, kura
:. 5. novembrī Milvoku latviešu ev.-lut, sv. Jāņa draudzes jauniešu kopa izrādīs V. Slāvera komēdiju 3 cēlienos Nebēdnieki un atlikumu no šīs izrādes nosūtīs Augustdorfas ģimnāzijai Vācijā, lai jauiii§-šiem, kas tur mācās, nebūtu jācieš trūkums. Lugu iestudē E. Ļei-manis, kurš reizē ar .'šo izrādi varēs atskatīties uz 25.skatuves ināk-slai ziedotiem gadiem. Interesanta viņa karjera ir tai ziņā, ka viņš sācis ar skatuvi iepazīties ķā dekorators. Noticis tomēr tā, ka viņš ātrāk iemācījies tēlot lomas neka gleznot dekorācijas, un tad nolēmis palikt par aktieri, mācījies Cēsu dramatiskā kopā, pēc tam iestājies Zeltmaša teātra skolā Rīga, ko sekmīgi beidzis. ^ Tad darbojies Valmieras teātrī, uzstājies arī radiofonā. Vācijā Leimanis bijis aktīvs teātra darbinieks Ansbactas "un Fišbachas nometnēs, tagad dzīvo Milvokos. kad sv.; Jāņa draudzes jauniešu kopas pr-ce A,' Pē-tersone viņu apmeklēja, un paziņoja, ka Milvokos vairs' nav neviena jaunieša, kas būtu pierunājams spēlēt teātri (un tikaii viena .tēlotāja vien .vēl vajadzēja), tad reži'^ sors pats apņēmās arī šo vietu aizpildīt, lai tikai .izrāde notiktu un Augustdorfas ģimnāzistiem Ziemassvētku vecītis varētu pasniegt
arī Milvoku jauniešu ^āvanu. v. kiuba zālē)r^vinīgā"aktā uzrunu i tērpti, gaidījām vriecienu maizes.
.Foto pudura sanāksme rnotiks svētdien, 16. oktobrī, TLB, telpās, ; plkst. 5.00 vakarā. ;
kādreiz izmisīgi klaudzināja pie , Pulciņa vakarā jaunieši varēs ievācu zemnieka durvīm, ■ lai iegūtu gādāties pā'šu žurnālu Gelinieķš un gabalu sadzeltējuša speķa, kādu kārtot tā abonēšanas maksu. Pul-olu vai lāsi piena savam izsalku' ciņā katrā laikā ■ laipni tiks sagģ-šajam bērnam? Kur .palikuši tie dītī un pieņemti jauni- biedri. .S-
cilvēki, kas kādreiz, citu dotās drānās tērpti, bāli un izs,alkuši, stundām stāvēja rindās pēc niecīgas pārtikai devas: nometņu pārtikas sadales punktos?", savā svētrunā jautāja viesis, māc. A. Lūsis.
Dievkalpojumu ar divi dziesmām kuplināja dubultkvartets „Kalvis'.' no Toronto.
Dievkalpojumam šekoļa laicīgs koncerts baznīcas zālē, „kalvja" i z pildījumā. Atkal skanēja mūsu skaistās latviešu dziesmas. Vislielāko piekrišanu guva B..Skultes Aijā, J. Graubiņa Gaisa dārzi ur E. Meingaila Rudenī. Koncerts no^ slēdzās ar Em. Dārziņa Pie tēvu zemes dārgās.
Pēc koncerta: katrs varēja iegādāties pa draudzes dāmu komitejas darīnātam garšīgam cepum.am vai maizītei un pie gaumīgi.klāta galda patērzēt ār draugiem. Liela piekrišana bija arī dāmu komitejas rīkotai loterijai. „Kalvis", atvadoties no patīkamā vakara saimniecēm — dāmu komitejas loceklēm virtuvē, nodziedāja Lūk, mana roze zied.,y,v- ;
Klusā pusnakts stunda svētku dalībnieki, skaisti tērpti un līksmi, bagātāki ar dažādiem iespaidiem,, devās "mājās.:— Negribot bija jādomā, ka tie taču nevarētu būt bi-karā, ■ 40 Jean Talon E. (sīriešu juši mēs, kas kādreiz, skrandās
BV ISV kasierim 81-48 Steinway, Št. Long īsland City 8, H,t. vai vietējās DV apvienbās
s lūdzam iemaksāt regulāri
K¥ kasierim s Ir, Y. CurilķīSi 4G Aberēeen Ave, Toronto, Ont,
vai vietējās dv nodaļās
formācijai zvanīt T. • Kronbergam, WA 1-5515 vai N. Pētersonei, tel. ^ WA 2-2650. ■ . ■
. ;■ •; i»ASKAiDROJUMs.
Ar ŠQ paskaidroju" latviešu sabiedrībai,, ka Pēteris Zeltiņš nav mans radinieks, un man ar viņu nav bijušas nekādas kopējas darīšanas. Ceru, ka turpmāk neviens mani Neapgrūtinās ar liekiem jautājumiem par minēto personu.
.Viesturs Zeltiņš
LA redakcijai! Kāds T* F. jūsu laikrakstā - 78./409; n-rā vēstulē . „Eizenbauera slimība un biržas krachiS" uz savu jautājumm: Ko tas nozīmē? pats atbild: „Tikai vienu ka vēl joprojām nav atrasta ideālā valstp forma, kur nebūtu onkulošanas, kukuļošanas uii kliķes gara." — (Kā redzams, rakstītājs, ar kliķes garu iepaziniesr nav tomēr painteresējies pār tautsaimnieciskajām norisēm un aizmirsis, ka birža loti jū^gi reaģē už lieliem politiskiem notikumiem. Uņ Ēizenhauera slimībai, sevišķi, ja tā ņemtu nelabvēlīgu virzienu, varētu būt liļBlas sekas starptautiskajai politikā: varētu- rasties lieli politiski sarežģījumi, un, galvenais, ja Eizenhauers nekandldēs nākamajās ASiV prezidenta vēlēšanās, republikāņu partijai maz izredžu uzvarēt, jo Eizenhauers neapšauba->^ mi joprojām ir vispopulārākā persona Savienotajās Valstīs. Demcr krātiem, kā kreisākajiem, nākot pie.varas, privātā iniciatīva vaiR tikt ierobežota par labu valsts uzņēmumiem.
Bet Ēizenhauera valdīšanu saistīt ar „onkulošanu" un jo vairāk ar „kukulošanu" ir dziļš apvainojums visai asv nācijai. Mēs varam at; zīt vai neatzīt E. piesardzību un miermīlību,, bet mētāties ar sma^" giem apvainojumiem nav nopietna rakstītāja cienīgi. -
' Latvietis Minnesota
apvienība -
LA redakcijai s Globālās apvienli bas nodibināšanas jautājums pēdējā laikā atkal sakustējies un nonācis stipri labvēlīgākā stāvokli; Strīdi par apvienības locekļu pavalstniecības jautājumu, šķiet, bi- r ja izraisījušies katras zemes īpatnējo apstākļu vājas pārzināšanas dēi. Šeit pienākas pateicība ALAs priekšsēdim prof. ,P. Lejiņam,' kas ■ Londonas apspriedē devis lietpratīgus norādījumus. .— Vēl apvienības dibinātājiem gan būs jāvienojas dažos - citos ļoti svarīgos jautājumos, -r- kur atradīsies apvienības mājoklis (ASV, Kanādā vai Eiropā), kā arī diezgan lielas dom-, starpības var rasties par bijušo politisko partiju pieaicināšanu vai nepieaicināšanu globālā apvienī-. 'bā; tās uz to diezgan noteikti pretendē, jo pretējā gadījumā runā pat par parg,liēlas līdzīgas organizācijas radīšanu tīri polītls- V 'kās cīņas veikšanai Latvijas atbrī-^ vošanai, it kā tikai no Latvijas pavalstniekiem. Vai tas būtu lietderīgi ?| Liekas gan drīzāk, ka nē^ pietiktu ar vienu globālu organizār ciju, protams, tās locekļu pavalsta niecību neievēro.-)at, jo par nožēlošanu Latvijas pavalstnieku skaits šeit, brīvajā pasaulē, ik dienas mazinās, ^ādu vai tādu apsvērumu dēļ tautieši viens otrs ir pieņēmuši svešu valstu pavalstniecību un droši vien tā tas vēl turpināsies, tāpēc bez šķelšanās radīšanas pašreiz nemaz nav iespējams par šo pavalstniecības jautājumu diskutēt. Minētā apspriede Londonā ir šim jautājumam laimīgi, tikusi pā=. Ti, atteikdanļās pavalstniecībai piešķirt kādu nozīmi attiecībā uz piedalīšanos globālā organizācijā.
3lāgo inr. E. Lapiņš, Granē Rapidos, Mich.
16. oktobrī šv. Andreja baznīcas zālē vijolnieka Alf rēda Zīversā koncerts; sākums pL 6 vakarā.
2L oktobrī DV Rudens balle, 62 Claremont St.
22, oktobrī L Ķajakas - Ķeniņas ritmo-plastikas skolas auzdēkņu vakars Sv. Andreja baznīcā.
^3. oktobrī Toronto latviešu bap-tistu draudzes gada svētki ar Dr. K. Lejasmeijeru ka.galveno runātāju, Walmer Rd. baptistu b-
.- cā..:
28. oktobrī Latviešu mednieku un makšķernieku kopas sezonas atklāšanas balle, Assēffiblej Hali, 10 Lansdowne Ave.
5. novembrī — Elzas Žebranskas koncerts komercskolas zālē — Shaw ielā. ■
26. novembrī DV teātra o gadu jubilejas izrāde, A. Allunana Visi mani radi raud, sv. Andreja baznīcās zālē.
kosodāma parādība bramptonā
Latvijas Ajmerikā red: Pagājušā nedēlā, piedoloties DV Bramptonas nodaļas gada svētku aktā un noklausoties patiesi vērtīgo koncertu, ■ dūrās apīs ne tikai apstāklis, ka loti maz klausītāju koncertā bija no ārpus DV rindām stāvošiem, ka koncerta laikāj kā tas pēdējā laikā vērojams, visu nod. sarīkojumu gadījumos, bija rīkotas arī citur privātas viesības. - Vienmēr to gan nekādā ziņā nevar izskaidrot tikai ar sagadīšanos. Jāsecina, ka dažiem cilvēkiem vai grupām DV organizācija un tās mērķi liekas apkaŗojaini._ Kam tas Ivar kalpoti-ja šāda rīcība ir mērķtiecīga, par to gan; lieki ir runāt. Vai mēs. nozāģējam paši to zaru, uz kura sēdam?
dv biedrs, Bramptonāo
Redakcija patur tiesības Iesūtītos manuskriptus saīsināt.
Keizllet®tos mMm^oiptns neuzglabās, bet uz vēlēšanos s%fttpft> kaļ, ja būs pievienota pastmarka.
Ar autora vārdn vai inldfillem pMaks0taj©e ra]ksž®B Melk^ d®m£3 var .ad'^ea^ilst TedaķeSI&s vieSoklSm^/