Sestdiea, 195S
andU.S.A.
Us&ed Twlee Week]^ •
a t 8 8 Vanagi^ Editoriaa 'ūces: 128 Hnron Sfc, Toppnto, Od-^jTelephone — IM 8-0792. Cabb
_ ) Lsae Si WoodliaTO SĻ Ma -7*s Tei VI «.766? \ .
Sāl^Ber^ AS SECOND CLASS MMh
netepf a^>^' NOVEMBER 5, 1955
Jēzus vlesošar rijas iiamā>pa| Lūkas evanģeliļ jot tikai it kā. epizodu evanģi' drāmā, kur uz ( stājas uo ar . un dažādi cilvēF kļūt dziedināti, > lēmi-eru savai kas vēlas atgi paštaisnie, ka^*' delnā paslēptu^;
neieredzēto Nāc drudzis ASV/—Rietumvācijasaprūp^^ Marija un Mai^ kara iuvalidus. — Vai Čikāgas latvie-
87./418. n-rs
SESTDIEN, 1955. GADA 5. i^oVEMBRĪ
6. GADS
OsBik «!t88 reisdd Bed^ troSdlenšg u Mi^ ileafis. l8det<J8 — apgāds BaiigaTAs JāaMģLM-faktori: L Vīksna, J. V!t4)la, A. OalSte. Bedakem lan kantoris: 1S8 Hnron St, Toronto, Onfaifo, di» i&ada. T«l. — ESI 8*07fS. Telegn^iainm adrese — Latamerika. ASV redakc^ — Arnolds ZTērlŖS^ SO-ie Park Lane S. Woodhaven VAJu MV! 0-7667. Abonēšanas maEsa ASV nn Ka-msAai par 1 mēn. $1.50; par S mēn. |i.50$ par 0 Enēn. $8.50; par 1 gadn $16.C|0. SIndiBfiJnn&n b&Ko ea: slndinājnmn dajā $1.40; tekstā $S.80 par h
colas t«lpn 1 slejā
kupūliir it kā. namu cels akciju sabiedrība?
■ sievietes;V.•
pretējo inasunarr^ „
lu no Jeruzālem;.^^^^^^^^ ^v^^f
• ?^«?„5 ^?«+?Ja mldes sekre-jusi vienīga Tiet|__
• H«a v3 ;„aarsķatn par val-sam 3uties ka ma ^ ^
Kā ši Intimā, i»^ ks Aug.
. X- ^ ^ īK„ av 'fea apvienība stoia draudzība sļ ^
, - W* ^^««.darbibu. Vasarā zinām. Bet evan _ , i
* 5j/a bērnu nomet-■neparprotami rad^ ,j
trim cilTēkiem vai? "«'^^'''ff-
bas ««sirsnības i. P^r'^'»!?,**-
rodam titai «scēlI^'^^^P^l'^?^
- Ti„„*īvs atlikums ir — masu mUestioa. „
• tai «4* i«c.rof?^
. . . ^. V. , ncepriekšsedis ■d, mums bieži vien,-. . - , . - ;^ita3S, vīĢš no-1ās Martas un dievi. ■^ , ^ V zivojoso kara
nams : , .izšķir vairāfc
. Uz šb namu Jezui
■ . . _ . ^ valdība gan •kad saŖem vesti, ka;
r .. ^. apgādās am-tas nn Marijas br ^s^s^ . ^ . ;s ar protēzēm
unrsegs ārstē^nās inzdevumus, ja
slimības cēloņi butn^ara sekas.
Bet tagad vairākkāft pierādījies, ķa
Vācijas atbalsts ir loti niecīgs. Jo
Tisus izdevumus aprēķina Rēc vācu markas kursa, feas iznāi; tikai , ceturtā dala no protēžu iegādes un ārstēšanās izdevumiem. '
ASV : tautiešus satrautusļ Care saīĢu sūtīšana uz Vāciju un Austriju. Care saiŖu saturu: piena pul-
kopsvarā 22 mārc. -dod ASV vai* dība no sava pārpalikuma pair brīvu un jāiemaksā tikai 1 dol: pārsūtīšanas izdevumiem. Izmantojot šo gadījumu, DV ASV valde jau nosūtījusi uz Vāciju DV Centrālai val-(dei 1300 saīĢuš. DV - organizācija ASV T€l turpina PJ«?euit ziedojumus minēto Care saiņu sūtīšanai, tautiešiem Vācijā un Auktrijā. Jā zieddtājieni būtu vēlēšanās Care saiņus nodot kādām zināmām peir-sonām Vācijā, arī šo pakalpojumu veit Daugavas Vanagu prganizci-
.Neatkarīgi no Care saiņu sūtīšanās uz Vāciju un Austriju, DV ASV valde un visas apvienības aidna ta-utiešūs neatraut savu ^rtavu 2lie-massvētku dāvanām. ; Tā kā 28. de^emljrī paiejt 10 Kādu, kopš Beļģijā aiz dzeloņžogiem dibiuāta Daugavas Vanagu organi-sācija, un Centrālā valde ir aicinājusī visas nodaļas uņ kopas atzīmēt šo dienu, tad, Čikāgas apvienība nolēma atceres dienu rīkot 3ļ: decembrī un uzdeva valdei rūpēties par šī vakara labu izdošanos.
Apvienības pr-ks Aug. Vanags, tālāk ziņoja, ka ievadītas sarunas Un doti norādījumi nākošajā gada septembrī rīkļ)t visu ASV' un ^ Ka-. nadas Daugavas Vanagu salidojumu Čikāgā, pie kam DV 'salidojums notiktu vienlaicīgi ar latviešu jaunatnes dienām turpat Čikāgā. DV biedri šo ierosinājumu silti apsveica lin ir ar mieru pūlēties visu nepieciešamo priekšdarbu. veikšanai. ; .V. ■• . ļ
Sapulces darba kārtībā bija arī jau daudzkārtīgi diskutētais čikā-ga-s" latviešu nama jautājums. DV aiVienības valde ziņoja, ka viņa atturas no piedalīšanās Čikāgas latr viesu biedrības sastādītā nama iegādes fonda . komitejā, jo minētā komiteja nav ievērojusi DV apvienības iesniegtos priekšlikumus nama iegādes lietā, DV; apvienībai piedāvāta viena komitejas locekļa vieta, ja apvienība iemaksā nama fondā ļOOO dolāru. Viisi|sapulces dalībnieki naina iegādi atzina par ļoti vēlamu, tikai nav īespējamis atrast: šapraŠanok ar Čikāgas latvieši! biedrības. valdi un fonda komi-• teju. Ne tikai DV apvienības biedri, bet; liela dala tautiešu Čikāgā ir . nesaprašanā, vaii nama fonda komiteja dibina akciju sabiedrību, vai tā grib tikt pie nama ar jab-prātīgiem ziedojumiem. Ne Čikāgas latviešu biedrības i izdotais biļetens, ne arī viņas paskaidrojumi «presē nekādu skaidrību; nav nesuši. Tieši otrādi, latviešu biedrības valdes un fonda koniitejaSļ paskaidrojumi visu;-nams "lietu pataisījuši
pātiiešām neskaidru. J>a nama fonda komiteja no citām organizācijām pieprasa noteiktas iemaksas un runā par šo iemaksu nodrošināšanu un varbūtēju atmaksu, tad neapšaubāmi,; ka tielc jadļts kaut kas līdzīgs akciju sabiedrībai, un tādā gadījumā vairs nevarētu runāt par labprātīgiem ziedojumiem. Turpretim, ja namu nodomāts ie-igūt no labprātīgiem ziedojumiem, tad visām organizācijām, mazām vali lielām, šinī lietā jārunā līdzi un kopīgi jāatrod ceļi, kā jtikt pie līdzekļiem. Šo neskaidrību dēļ DV apvienība Čikāgā atturējusies no piedalīšanās nama fondā, un pilnsapulce valdes "rīcību atzina par pareizu, jo DV kā aprūpes organizācijai nepiederētos ar saviem līdzekļiem piedalīties kādā peļņas vai vārbūtēlu zaudējumu uzņēmumā. - ;.■ - -rs;
SADURSMJU .APMeRI PALESfīNĀ: PIEAUG
SMAGAS ClŅAS SĪNAJAS TUKSNESĪ ĒĢIPTES UŅ IZRAĒLAS VIENĪBU STARP/1 ATGĀDINA pSI^ĒJA KARA SAKUMU J e r u z āļ ļB m ē. -~ Izraēlas va^l-^ība.ziiU>»:kd.-a J^ovemhn Izraēlas armijas vienības lizbrukii-šas ēģiptiešu pozicijām, nogalinot 50 ēģiptiešu karavīru.
K a ī r o. — iNaktī uz 3. novembri mēness apspīdētā Sīnajas tuksnesī notika smagas cīņas spēcīgu ēģiptiešu un žīdu armijas vienību starpā. .Kauja sākās, Izraēla,s armijas dajām uzbrūkot ēģiptiešu pozicijām pie ŠabMs, deviņas jūdzes no El Aujas, demilitārizētās joslas.
A t ē n ā š. — Nopietnākās pret-angiiskāš demonstrācijas kopš sarunu sākuma par Kipras salas nākotni Anglijas, Grieķijas un Turcijas starpā notika šī gadā 1. novembrī Grieķijas galvaspilsētā. Demon-monstrācijas ilga vairāk kā piecas stundas, rezultātā ievainojot 80 demonstrantu un 40 policistu. Par plašām demonstrācijām ziņo arī citās Grieķijas pilsētās. Demonstranti pieprasa, lai angļi izvācas no Kipŗās salas, neatkarības tiesības Kiprai, lai tā vārētu izvēlēties, vai tā vēlas bi^ neatkarīga valsts, vai apvienoties ar Grieķiju.: Tā kā 4/5 no Ķipras salas 500.000 iedzīvotājiem ir grieķi, tad pēdējo izvēle nāv grūti uzminama;.
tukšām sarunām Rietumi mēģina glābt stāvokli
^enēvas ārlietu ministrn konference, nespēdama izknstināt iestigušos darba kartības jantājnmnsj tagad ir atmdnsi sev janhn nodarbošanos, protS, Vidējo Anstmnjn problēma iztirzāšann.
Sarunām šai jautājumā gān līdz šim ir bijis vairāk privāts nekā konferences raksturs, toties pasaules politikā situācija Vidējos Austrumos pašlaik ir daudz zīmīgāka un akūtāka nekā Eiropā. Bi^ rbpā komunisms jau ir nostabilizējies un Rietumu lieMstis tur vairs neko nevar darīt, lai šo stāvokli grozītu, atskaitot, protams, pasargāt vēl brīvo Eiropas daļni. Vidējos Austrumos, jo sevišķi Pa-lestīnā, komunismam līdz tim vēl nebija izdevies atrast ,stabilu pamatu. Tagad tas ir atrasts.
Padomju Moka iero«i Ēģiptei neizbēgami veicinās komunisma po-pnlārizēšanu arābu valstis. Vēl nav par vēlu, lai stāvokli glābtu» Rietumi to arī mēģina darīt ar sarunām ar Padomju Savienības ārlietu ministru, bet, kā parasts, bez
ELZA ŽEBRANSKA Mākslinieces, koncertturneja ■ Kanādā .sāksies 6. loveiabrī-
Izraēlas lin Ēģiptes robežpatru-ļām turpinot vi'etēja rakstura cīņas gandrīz vai katru dienu, stāvoklis Palestīnā pašreiz tiek atzīts par draudošāku kā jebkad Itopš kara; beigām. Komūnistai ieroči un kara materiāli, ko komunisti neparastā ātrumā sākuši; piegādāt Ēģiptei, saspīlējumu tikai paasina Līda šim Port Saīd^s ^n AieScssa»-drijas ostās paspējuši' piestāt jau astoņi komunistu kuģi ar viegliem ieročiem un MIG-15 strūkliznīcinā-tājiem Ēģiptes armijai. Krievu ĪL-28 strūklbumbvedēji vēl atrodas ceļā. Cerībā aizkavēt Padomju Sa-
vienības plānus apgā,dāt. %ipti moderniem bumbvedējielh, kas; varētu tikt izmantoti agresīvos nolūkos, Rietumu sabiedrotie atteicās dot nepieciešamās atļaujas bumbvedējiem uzpildīt degvielas Kipras salā vai Grieķijā, kā tas būtu bijis nepieciešams, ja bumbvedēji uz Sģiptl biitu devušies pa gaisa sēļu pāri Itomūnistu Bulgārijai. Padomju Savienības plānus Rietumiem patiesi „izdevā5" aizkavēt — uz pāris n^ēļām. Ēģiptei domātie bumbvedēji, salādēti krievu kuģos, tagad netraucēti peld uz Vidēijem Austrumiem;
Lai gan tirdznieciskā darījuma sākumā ar komunistiem Sģiptes ministru prezidents Nasers deklarēja, ka ārzeīnju militārām misijām Ēģiptē nav vietas, ieroču plū*-diem sākoties, ministru prezidenta uzskati ir pēkšņi mainījušies. Četrpadsmit padomju Moka eksperti jau ir Ieradušies Ēģiptē, (Tuvākā laikā sagaida ierodamies vēl četrdesmit techniķns ar tendenci §0 skaitu palielināt. Padomju' Savienības militārā misija ar vienu ka-Jm jau atrodas %iptē.
APSPIESTO TAUTU
Austrumvācijas valdības plāni Vācijas ^a^
stu ārlietu ministru iepazīstināšahai ar tiem
Senēv
a, — Ja Padomju Savienības ārlietu minlsirs moiotovs
konferences turpinājumā vispār pieminēs Vācijas apvienošanas iespēju, tad vienīgi saskaņā ar plāniemv ko Austnimvācijas valdība iesniedza Uelo ārlietu ministru īepazļstināšanai ženēvā» Au-stmmrācijas valdības plānā paredzēta Vācijas pakāpeniska apvienošana bmņotā, bet neitrālā valstī, Austmmvācljā arī turpmāk pastāvētu nacionalizētā r%niecība, kamēr Rietūmvācija privātuzņēmēji varētn tui^ināt darboties tāpat kā līdz ilmo
Aūstrumvācijas valdības priekšlikums Vācijas apvienošanas iespējas, tomēr neveicina. Rietumu diplomāti ir likuši saprast, ka gadījumā, ja Padomju Savienība Vācijas apvienošanu ir nolēmuši pamatot vienīgi uz Aūstrumvācijas plā'
'ēnotām r
O «I
anv
Sav. Valstis meklē Izeju, kā izvairīties no Drošības padomes pastāvīgo biedru — Sav. ValstUj Anglijas, Francijas, Ķīnas un Sav* Valstu — veto tiesībām jaunu biedru uzņemšanas gadījumā Ap-
^vienotajās-^īfācljās ■ \ ^.;■ .^ ..:
.AN, Ņuj 0rkā, ^ Sav. Valstis cenšas pārliecināt Padomju Savienību, kā tagad būtu pienācis pēdējais laiks iz: )eigt veto tiesību, izmantošanu, iii aizkavētu jaunii valstu uzņemšanu Apvienoto Nāciju biedru saimē. Sav. Valstu aktivitāte sākās ļz Kanādas priekšlikuma pamata^; aicinot Apvienotās Nācijas uzņerļit savu biedru skaitā 18 jaunus kandidātus: Spāniju, Japānu, Portugāli, Īriju, Itāliju, Austriju, Somi ji, Ceilomi, Nepālu, Lī-biju, Jordāntl, Kambodžu un Lao-su, kā arī plecus Padomju Savienības atbalstītus aplikāntus: Al-
bāniju, Ārējo
Mottģoliju, Ungāriju,
Rumāniju ur Bulgāriju. Rietumi baidās, ka, nc nākot Ūdz Japānai un Spānijai, Padomju Savienība atkal izlietos savas veto tiesības. Japānas uzņeinšanai Padomju Savien}-ba pretojas tādēļ, ka Tokio . un Maskavas starpā vēl joprojām nav parakstīts oficiāls miera līgums. Spānijai Padomju Savienība preto-
jas tās nostāj kara laikā.
as dēļ. Otrā pasaules 1946. gadā, noraidot
Spānijas uzņemšanu Apvienotās Nācijās, 'tika paziņots, ka tikmēr, kamēr Franko fašistu valdība valdīs Spānijā, pēdējai nav ko sapņot par uzņemšanu Apvienotajās Nā^
cijās.-. ■
M ad ri d ē. — Izmantojot īso pārtraukumu Ženēvās ārlietu ministru konferencē, Sav. Vaistu ārlietu ministrs Dalless izlidoja uz Madridi, kur^ apmeklēja Spānijas diktatoru ģenērāļisimu Franko. pēdējais apliecināja Dallesam spāņu tautas lielo vēlēšanos sadarboties ar Sav. Valstīm, kamēr Sav. Valstu ārlietu ministrs solījās gādāt, lai nākotnē attieksmes Spānijas un Savienoto Va,lstu starpā kļūtu vēl tuvākas Un draudzīgākas. Garāka saruna'Dallesam bija arī ar Spānijas ārlietu ministru, pārrunājot dažādas problēmas, kas skar Savienoto Valstu pārvaldītās flotes un aviācijas bāzes Spānijā . apma,iņā pret samniecisko palīdzību Spāni-
nu, ka tad nav nekādas nozīmes atsākt konferences darba kārtības pirmā jautājuma diskusijas.
Kā jau minēts, AustrUmv^cijas valdības plānā paredzēta pakāpeniska Vācijas apvienošana, naCio^ nāllzētās rūpniecības turpināšana Austrumvācijā, Vācijas' apbruņošā-na — bet pilnīga neitralitāte. Valsts pārvalde atrastos visas Vācijas padomes rokās. Šai padomē ietilptu Aūstrumvācijas un Rie-tuitņ Vācijas parlamentu pārstāvji. „Padomi pārstāvētu vis^ demokrātisko - partiju un. organizāciju reprezentanti." ■ : Kad;' Aūstrumvācijas valdība 1950. gada rudenī ar līdzīgu priekšlikumu izteica gatavību Vāciju apvienot, komunisti bija paredzējuši, ka visas Vācijas padomē piedalītos vienāds pārstāvju skaits no Aūstrumvācijas un . Rietumvācijas, kaut gan Austrumvācijā ir tikai 18 milj. kamēr Rietumvācijā 50 milj. iedzīvotāju.. Tagadējais Aūstrumvācijas valdības plāns ir jau mazliet uzlabota versija, salīdzinot ar i950. gadu. Komunisti, kā liekas, ir samierinājušies, ka Rietumvācijai padomē varētu būs lielāks pārstāvju skaits nekā Auštrumvācijai. Bet, nedrīkst ali^irst, ka komunisti spītīgi ;turas pie savas prasības, ka padomē jātiek Pārstāvētām visām demokrātiskām organizācijārii — kas nozīmē, ka Rietumvācijas pārstāvju starpā būtu jāuzņem komunistisko organizāciju reprezentanti Riefcumvācijā. Iespējams tomēr, ka arī tad Rietumvācijai visas Vācijas padomē butu lielāks pārstāvju skaits ;nekā Austrumvācijaī.^o pārākumu gan komunisti momentā likvidē, jo viņu plāna paredzēts, ka
padomes lēinumiem jābūt vienbalsīgiem.. Rietumu diplomāti pret Aūstrumvācijas valdības plānu iz^ turafi ar vislielāko neuzticību. Ir zināmi citi gadījumi, kur komunisti divas pretējās puses apvienojuši vienā padome, lai vēlāk, valdītu ne tiketi šādā padomē, bet visā valstī. Tā tas notika ar Londonas un Polijas poļiem, kas tika apvienoti vienā .padomē, ķuŗu drīz vien ar Padomju Savienības palīdzību savā varā pārņēma komunisti.
jāmin vēl daži Aūstrumvācijas valdības Vācijas 'apvienošanas plāna galvenie noteikumi: Vācijas padome raudzītos, lai Vācijas apvienošana notiktu pakāpeniski, lai pamazām palielinātos sadarbība Rietumvācijas un Aūstrumvācijas starpā, lai tiktu uzlabota satiksme, pasta darbība un tirdzniecība. Pa-fiome sagatavotos Vācijas apvienošanai, kas būtu izdarāma arbrīvu vēlēšanu palīdzību. Pašreizējais Aūstrumvācijas plāns tieši vēlēšanu jautānimā ir loti neskaidrs.: Apvienotas Vācijas territorijā ārzemju karaspēkam. nebūtu atļauts uzturēties. . Sav. Valstis, Anglija, Fra,ncija; un Padomju Savienība būtu spiestas Izvākt savas armijas un likvidēt savas militārās bāzes. Apvienota Vācija būtu apbruņota, bet neitrāla. Tai nebūtu tiesības pieslieties ; nedz Ziemelatlantijaš organizācijai, nedz Austrumeiropas aizsardzības blokam.
Atliek tikai konstž^tēt, ka Aus*-?umvācijas valdības plāns par Vācijas apvienošanu nav nekas cits ķā ne visai asprātīga ideja dalītas Vācijas turpināšanai; Nedz Eietu-mii ārlietu ministriem, nedz Rietumvācijas valdībai komunistu plāns nav pieņemams.
Padomju ieroču sūtījumi Ēģiptei iE,paspē}uii radU vispārēju sa^raia-kurnu visā brīvajā pasaulē, jĢ^k-or mūnistu rīcība ir neapšaubāma 'kara kūdīšana Vidējos Austrumos. Tas, kas satrauc Rietumus, Padomju Savienībai liek apmierināti pasmaidīt. Rietumu ārlietu ministru lūgšanās^ draudi un brīdinājumi Molotovu neinteresē. Padomju Savienībai; iŗ izdevies iespraukties Vidējos Austrumoss. Kara draudi PalestJnā komunistu rokās ir ielf-ku§i sevišķi spēcīgu dūzi, kas, pareizi Izspēlēts, var dot Mašk|itai virsroku žehēTas sarunās. Jau tagad Padomju Savienības sūtniecības pārstāvji PaPzē ir likuši saprast, ka, Francijai atbalstot aias-' karas polītiku Vācijas Jautājamā, Maskara sa\Tiķārt samaziiiātu, savu ietekmi Vidējos Austrumos, varbūt pai Ziemelafrikā.
četru lielvalstu ā,rlietu ministru konferences sanākšanas, dienā 27. oktobrī ženēvā Apspiestp Eiropas; Nāciju asambleja, nosūtīja tele-grapimas ,Sa,v. ļ Valstu ārlietu ministram. Mekmillenam un Francijas ārlietu ministram Pinē. Telegrammā teikts, ka asainbīeja pārstāT turpat 100 miljonus apspiesto Latvijā, Lietņva, Igaunijā un satelitu valstīs. Asambleja lūdz, lai ženē-vas konferencē spertu izšķirīgu so-ļi šo nāciju brīvības un neatkarīr bas atgūšanas virzienā. „Ir jāno-^ vērš šis lielākais šķērslis mieram, kas nāktu;i)ar labu kā āpspiestāni^ tautām, tā brīvajām .tautām rietumos. Mūsu tautu noteiktā pretestība verdzināšanai ir-aizkavējusi karu," teikts telegrammā. Tālāk iz^ teikta- cerība, ka Rietumu valstis konferencē pacels šo jautājumu un nelīgs ļnekāduš t drošības līgumus, kas varētu sankcionēt 9 agrāk brīvo nāciju apspiešanu.
MASKAVA NORuPĒJU-. SIES PAR EIZĒNHAU" ERA VESELĪBU
Padomju Savienība ar ^ visdziļāk© līdzjūtību seko Sav. Valstu pre?i«' denta JSizenhauera veselībai.
Arī Molotovs Ženēvā īliek saprast, ķa tieši: tagad, viņa slimības laikā, Padomju Savienība cienī Ei-^ aenh'a'ueru vairāk kā jebkad. Bet - Molotovs^^Ste^^ zenhauera atveseļošanās daikā, mēr amerikāņu politikas groži atrodas citu rokās, ^av. Valstu politika kļūs stīvāka, ar daudz niecīgākām izredzēm panākt kompro-inisa vienošanos nekā līdz šim. Nav ne mazāko cerību, ka Eizen-bfauera slimības laikā amerikāņi nāktu ar priekšlikumiem* kas sa*» vā kalibrā varētu līdzināties Bi-zenbauera „aviācija3 inspekcijas" plānam viņa atbruņošanās programmā. :.
Vadoties ar Kremļa direktīvām, Molotovs Rietumu; ārlietu ministriem liek saprast, ka nākamo 14 mēnešu laikā, kamēr Sav. Valstīm būs ievēlēts jauns prezidents, politiskā laukā no ameril^āņiem nekāds progresss nav gaidāms.
PAR
PIENĀKUMU PRET - KOP VALSTI
BIEDRU VAKARS
pv Toronto nodaļa rīko 11. ņo-TembiJ, pīkst. 7.30 vakarā Daug&r vas Van^ mājā, 123 Huron iela, biedru rakara lāžplēšu svētkn ^t-
Princese Margareta savā oficiālajā ziņojumā deklarē, ka- atteikšanos no laulībām ar Pēteri Taun-sendu viņa izlēmusi viena pati, lai veltītu sevi pienākumiem Kop-valsts labā. Šai izšķiršanās brīdī viņu stiprinājis grupas kapteiņa Taunsnda nešaīubīģais atbalsts un padevība..
Britu pilsoņi šo ziņu uzņēma ar apbrīnu pret princesi un skumjām. Kāda vienkārša sieviete Londonā izteikušies: ,^Vai' viņa nav brīnišķīga! :^;
Pēteris Taunsends, kā ?ināms> ir bijis izcils lidotājs 2. pasaules karā. Vairākkārt apbalvots ar augstiem ordeņiem, kurus saņemt bijis jāierodas pie ķēniņa pžordža VI, tā kā pēdējais reiz plāt izsaucies: ,,Atkail jūs?."; ' ;
Džordža VI, kas Taunsendu augsti vērtējis, viņu 1943. gadā aicinājis pie galma, kur viņš patadījis 9 gadi^ līdā izsūtīša;nal 1952. g.
uz Briseli par aviācijas atašeju.
Ķēniņš Džoržds VI pats viņu iepazīstinājis ar princesi Margaretu^ toreiz 14 g. V. meiteni. Ķēniņš bijis ļoti labvēlīgs Taunsendam, jo viņš varonību un. raksturu stādījis augstāk par aristokrātisko izcelsmi. Protams, Džordžs VI nevarēja pa« redzēt, cik liktenīga viņa meitai kjūs šī iepazīšanās.
Angļi tag|ad meklē vainīgo princeses dzīves lūzumā. Vinl kuru pret Kenterberljas archibīskapU-Dr. Džofreiju Fišeru, kas no savas puses nedod nekādus paskaidroju"» mus, un pret Ēdinburgas hercogm' Filipu, kas arī pretojies §īm laulībām. Daži angļu laikraksti prasa grozīt likumu par laulības šķiršanu un ieteic pat revidēt Anglijafil baznīcas tiesības.
Min; prezidents ^dens paskaidrojis, ka neviens pie viņa šai jauta» jumā nav griezies, lai viņS ko darX° tu princeses labā.
