i i f V S ^ A
Treštiiea, 19156. gada 4. Janvāri
Pēc ilgāka laika klusēšanas, viens iio galvenajiem mūsu soc. ēem. vadoņiem R. Pakalns, a* di-
partija Burinā atrodoties Jsabruku-ma stāvoklī. ■ Pat nelegālā kustība, kas aug lin^ vairojas Padomju S^ā
vaino dzīves vietu Meksikā; parti- esot sociālistiska.
jas biļetenā Brīvība novembiļa -nu-moirā; laidis klajā garāku ievadrakstu Partiju noliedzēji un, anti-Icōmūnisms. Tanī lasām, ka visi partiju noliedzēji esot līdzīgi fašistiem 'un nespējīgi cīnīties pret komiinism.u. Trinidas labais spārns ar komunismu sekmīgi, cīnīties neesot spējīgs. t.riiņdas laikraksti LiA, Mi,. LV komunisma apkarošanas vietā ievietojot anotiimois ķengu rakstus par soc.dem, Londonas Avīze a.pkarojot partijas un bez-virziena (pareizāki — dolāra vīr-siena) grupas. Laiku izmaaitojot autoritāristi. Visas trimdas organizācijas esot sagrābuši partiju pretinieki un viŖu darbība izvērtusies savstarpējos baznīcu un vanagu „kaŗos".
Bet kas .tad ir tie spējīgie cml-tādi ar. komiīnismu? —•
Tie, lūk, esot vienīgi sociālisti (un liberāli, jo:, k,rievu sociālisti revolucionāri vēl 1918. g. uzsākuši bruĢottt «īņu pret komunismu; sociālistiska Burmas valdība bez atbalsta noi Rietumiem, sa^grāvusi komunistu ""bandas, Un komunistu
pagāt-
PADOMI TAUTIEŠIEM JAUNGADĀ
Augusta NopStaspamādšanas^ gadā kultūras kopšanā
® Indi ja s veselības ministrs pēc ceļojuma sarkanajā Ķīnā izteiciesj &a ar stingrajiem komunistu liku-Miem tur esot sasniegts neiedomājami jangsts morāles nn Veselības standarts. Lai iznicinātu mušas, Sanglīajas pilsētas: galva, piemēram, esot uzdevis katram pilsētas iedzīvotājam nosist vismaz 20 mušu nn tās uzrādīt īpašiem muša iznīcināšanas &anipa)ņas komi» sariem. Ķīnieši šim rīkojumam esot sekojuši ar lielu, aizrautību un &atrs, kaš nositis vairāk mušu, saņēmis pat godalgu...
® Francijas komūnistn partija jūtas ļoti sāpīgi aizvainota par, kādā laikrakstā publicēto domrakstu. Lieta tāda, ka domraksta autors ir desmit gadus vecais Pjērs To-rezs —r frančn komunistu vadoņa Toreza dēls. Rakstot domrakstu par skolā uzdoto tematii — Kas ®s grūbu .kļūt — Pjērs rakstījis pavisam īsi, neproletāriski un komunismu vadoņa dēlam nepiemēroti: ņCdJbn kļūt Mmirālis. Mani sveicinot, tad visiem matrožiem Ms jāpieņem kārtīga pamatstāja...« ©Komunistiskās Ungārijas pasts ^ gada deoembra beigās izdevis jaunu pastmarku sēriju 1 ar Ungārijā audzēto sugas suņn attēliem, Pirms kādiem trim gadiem Ungā ri^as pastam ar līdzīgu āzīvnieku pastmarku serijn gadījās pavisam iiepatīkaiiia ķezai Markas bija tik
vāji pade\Tišās, ka vietējā publika un ārzemju pastmarku krājēji tās iesauca par Ungārijas blakšu sēriju. Tas toreiz bija par daudz pat komunistiem, un pastmarkas neiz-I)ārdotas izņēma no apgrozības.
(§ Kāds liolandiešu viesmīlis nopircis par 80 guldeņiem valsts loterijas lozi, bet vēJāķ, konstatējot, ka viņam nepietiek ;naudas citiem maksājūniīem, viņš griezās pie saviem piederī^fiļm un pierunājat tos atpirkt daļu ņo lozes, ko tie arā darijai izlozē uz šo lozi krita lie-lākflis vinnests — 100.000 guldeņu, bet viesmīlim jāapmierinās tikai ar 25.000, jo pārējo paņem viņa «piederīgie.**
©Daudzi angļi vēstulēs sākuši žē lotiēs valdībai, ka viņu bērni, gal venokārt puikas, pusaudžu ^ados, pērkot tikai dāņu košļājamo gumiju, jo uz tās iesaiņojuma esot sazīmēti papliki sieviešu attēli. Tas ^jājot jauniešu morāli. Attiecīgās iestādes tomēr noraidījušas plānu, kas aižli'egtn ievest dāņu zelē Jamo, jo tas ievērojami ai)grūtinā-tu Dānijas un Anglijas saimniecisko līgumu maksājumu bilanci. ® >onēģu kuģu būvētavā; pie Eriksbergas nolaists ūdenī jauns motora tankkuģis. Pēdējais ir 208 m gai^, 26.5 mpJats» un iegrimē ir 14.48 m, kravas spēja 84.500 to. Kuģi dzen Eriksbergas B nn W tipa 12..500 zirgu spēkn dīz^m^tors. Pēdējais ir visas pasaules lielākais kuģa dīzeļmotors, bet pats kuģis' ir lielākais dīzeļmotora tankkuģis. Viņš ir ar! vislielākais Skandināvijā būvētais kuģis. | ® Vēl līdz šim nav zināms, kāds liktenis sagaidīs 10 skaistās tumšādainās marokāņu meitenes, kuras piederēja sultāna Ben Josefa liā'-remaiii. Kad sultānu izsūtīja trimdā uz Madagaskaru, tās atteicās braukt pie viņa. Bet līdz kō sultāns sasniedza Korsikn, vļņl franču valdībai iesniedza pieprasījumu, aizsūtīt viņam viņa 30 kon-
kabīnes, 60 apkalpotājus nn 15 no viņa 52 automobiļiem. ,
Kad sultānam paziņoja, ka viņš velti gaidīs uz Jasmīni, Rita Zvaiģ-Eui un citām meitenēm, viņ5 ārkārtīgi noskaitās, jo uzskaitīja tās kā savu personīgu īpašumu. Viņš tās bija Tai nu pircis-vai aii pieņēmis kā dāTanu no saviem pavalstniekiem. I/īdz ar pīrktimu vai dāvanas pieņemšanu katra meitene automātiski kļuva ķar sultāna Mrema sastāvdaļu uņ nedrīkstēja to atstāt bez sultāna atļaujas. Bet Ŗītia Zvaigzne paguva apprecēties jau 1954. gadā nii ir iemācījusies lasīt un rakstīt Ari pārējās meitenes ir vai nu saderinājušās, vai atgriezulās pi« §ati©m pied«ffīga-jiem.
Patiešām> „plašg vēriens nē, tagadnē un nākotnē!
Ja nu trimd^-s laikraksti, ikāLA, DV .u-nAiL ievieto anonīmus «ķengu rakstufi," tad taču apvainotajiem kaut vienai reizi pēc ilgajiem trimdas gadiem vajadzētu ar dokumentiem un :falitiem, :ka^ smā, presē ■ atspēkot šos .apvainojumus", pie tam par to ^varēja nopelnīt kādā iLA irakstā izsolīto 500 dolāru atlīdzību. Tas līdz šim nav darīts, jp melnu pataisīt par baltu tomēr nevar;..
Paļaujoties uz lasītāju nezināšanu, autors marksisma apoloģijā iebrauc pavisam dziļos ūdeņos un operē ar sociālistu varoņdarbiem" cīņā pret komunismu ne tikai visa.? pasaules,plašumā, bet arī vēstures dziļumā. Cik „dzili un plaši" ir šie Ŗ. Pakalna i>olītisikie ūdeņi, to parādīsim, metot vēstures gaismas staru uz aņgšā minēt£ijiem ,,argumeņtiem." Autora norādītie krievu soc. revolucionāri 1918. g. nekādu organizētu <bruņotu cīņu pret komunismu nav izdarījuši, jo viņii rīcībā nav (bijusi neviena kaujas vienība, 'nevieins auigstākāš pakāpēs virsnieks. ' Taisni otrādi! Soc. revolucionārs, viena nogrupējuma (trudoviki) līderis un Krievijas pagaidu valdības galvā A. Ķe-renskis, pārģērbies sieviešu brunčos, apkaunojoši bēga meklēt glā-biiņu ,pie baltajiem ģenerāļiem. Vienīgais soc. rev., kas 1918. g. jūlijā . mēģināja organizēt bruņotu pretestību komunistiem ar centni Jaroslavā, bija B. Šāvinkovs, bet arī šis mēģinājums: sa;bruka, jo Sāvinkovs Jaroslavā nemaz neieradās un ibēga uz dienvidiem pie tiem pašiom baltajiem ģenerāļiem. Jāpiezīmē, ka Jāroslavas sacelšanās! apspiešajnā ievērojamu lomiu spēlēja arī iātvie% strēlnieki. Tātad, R. Pakalns kuģo ne tikai pie Perekopiem pret baltajiem, bet arī pret sociālistiem! ,,Nevis sociālistiem, .bet baltajiem ģenerāļiem Kolčakam un- Deņīkinam' jāpateicas par to, ka vispār ir izrādīta kāda pretestība bolše viekiem. Šie ģenerāli ar savu bruņoto cīĢū pret komūnismai ir nomazgājuši vispārējās pasīvitātes kauna trai^ pū. nn tāpēc mūžīga piemiņa viņiem.?' Tā, jau ibūdams triiņdā, H20. g. raksta tas pats Sāvinkovs. Tādi ir vēstures fakti, ko uzrakstījuši paši .sociālisti. B. Sāfvin-kovs, E. Kuskovā ai. c.( Sk. ,,2a roģinu i svobodu" 1920. Ģ. , »Bor-ba" Nr. 12/ 1948: g., N. R." S. no 23. IX. 52- un 12j X; 52.)
Ir taisnība, ka Burmā pie valdības stūres visu laiku turas soci^ ālisti. Bet ir arī tisnībai ka. „pa-teicībā" aiļgln sociālistam Etlijam par 1947. tg. dāvāto pašnoteikšanos, Bnrma, savu sociālistu vadīta, Etlijam pagrieza muguru un izstājās no Anglijas kopvalsts. Visu laiku pēc itam -Burmā, tāpat kā Padomju S-bā, kreiso sociālistu vienpartijas režīms ar nenomaināmo diktatoru U Nu priekšgalā, Lai gan Burmas sociālisti karo ar saviem kopiūnis-tiem, tas tomēr viņus netraucēja aicināt pie sevis uz intimām ap spriedēm. Tito un nupat izrādīt vislielāko viesmīlību Bulgāņinam un Chruščevam, kuri, apceļojot Burmii, to izmanto par tramplīnu visnesaudzīgākiem uzbrukumiem Savienotajām Valstīm un Anglijai. Sā apceļojuma ietekme Burmas sociālisti patlaban ved slepenas sarunas par izlīgumai ar saviem ko mūņistiem. īstenībā tā izskatās BuPmas sociālistu cīņa pret komunistiem.
Kas attiecas uz R- Pakalna apgalvojumu, ka pat nelegāla kustība, ka s veidojas aiz clzelzs aizkara,' esot sociālistiska, tāduz to visvieglāk atkal atbildēt ar pala autora politiskā dvīņu brāļa un sabiedrotā — krievu -vadošā sociālista B. Dvinova konstatējumu viņa /grāmatā ,yPret straumi" (59. l.p.),^ ka pārbēdzēji no Krievijas novērr šas no sociālisma; uņ aiziet dažādos virzienos pa Jaibi. Mums nav zināms, kur nn kad jatsR. Pakalns ibruņoti vaJi nebruņoti ir cīnījis ar komiinismu, jo nekur par to nav rakstīts, bet mums ir gan zināms, ka šis ir tas pats R. Pakalns, kas' divus gadus no vietas kopā ar pieminēto B. Dvinovū krieviu imperiālisbu presē nikni cīnījās pret latviešu trimdu,: pret latviešu politiskajiem darbiniekiem, bet jo sevišķi pret latviešu leģionu. Sakarā ar tp Pakalna vārds provokātora kvalificējumā ir atbalsojies vai visā latviešu emigrācijas presē Un mums. ir ai^ī zināms; ka šis pats R., Pakalns, pa-grīdnieka H. Krasta atbalstīts un dažu ivnepajnanīts", veikli palīda zem apolītiskās filatēlista cepures, lai uz cēla parauga pjedestālā s pa-celtu^spāņu „brļvības cīnītājus."
ietis.
Vāfcot kopā pēlnu! traukus un tīrot māju pēc Jaungada gaidīšanas -svinībām, žē^astībehe, nākošajā dienā tajā kaktā, kur _bija sēdējis Taisnība, atrada, salocītu papīra lapu; Izrādījās, tas bija uzmetums runai,' ko viņš bija sagatavojis, lai
apsveiktu svimbu dalībniekus. Tā kā žēlastība, llielīgs uz savu mā-
jas tēvā godu, bija — kaut nemākulīgi — runājis pats. Taisnība savu runu bija aizsviedis. kā žēļastībene bija liela Taisnības runas dāvanu cienītāja, viņa papīru atlocījauri lasīja: ,,Cienījamās tautietes un tāū-:
tiešii:
Sakarā ar augsto sabiedrisko pozīciju, ko pirms ga;da man uzticēja Pigbridžas Biedrošanās Biedrības piilnsapulcē, uzdodot man revīzijas komisijas priekšsēža pienākumus, atļaujos visiem novēlēt daudz laimes un tā tālāk.. Tāpat kā šis, arī jaunais gads beigās no mums; prasīs norēķinus, un mums bus jāsaka, ko mēs veikuši. Lai atkal neiznāktu kā vienmēr, ģriibu jums dot dažas vadlīnijās, lai jūs neteiktu, ka Taisnība gan vienmēr prot zākāties, bet nekā nepasaka, kā īsti vajadzēja darīt. Tāpēc tagad daži praktiski vērtējumi un pamācīl}as. •
Saskaņā ar iepriekšējo gadu pieredzi, paredzams, ka arī 1956. gadā pazīstamā organizācija Dālderu Vācēji staigās pa mājām Un plīsies visiem viraū, lai ziedo koHabo^ ŗantu un kara noziedznieku at-^ balstam. iLai no vācējiem atkratī-.itos, ieteicama viena no seikojošām metodēm: .
Var, piemēram, izl^ties, ka nemaz nay inājās. Ja nācējs tomēr pamanījis istabā, gaisinu, sieva vair pateikt, ka vīrs strādā nakts maiņā un pašreiz gul, un ka viņa no naudas būšanām nekā nezina; vai otrādi — vīrs var pateikt, ka visu naudui nodod sievas ziņā,- Ja tomēr nācējs kādreiz notrāpa abus kopā, aŗī; tad vēil nav jākrīt izmisumā:^ vājaga aizbildināties, ka ziedojis vai ziedos kādam citam vācējam. Var arī atrunāties, ka principā varētu ziedot/ bet ka nav īstas dro^ šībās, vai naudā tiks pareizi sadalīta. Bez tam var arī teikt, ka pats kādam sūta pabalstu. .
Katrā ziņājšis gadījums, kad ziedojumu vācējs netaktiski ielauzies jūsu mājā un ārda tur omulību, jā-izlietā, lai pateiktu skaidri un gaiši, ko jūs domājat par ziedojumu vākšanu kā tādu: ka tā ir lieka un apgrūtinoša, Ka vajadzētu atrast citus ceļus un paņēmienus, kā sagādāt līdzekļus, jo vākt .ziedojumus ir pazeriiojoši — kā vācējam un saņēmējam, tā a.rī devējām. Tā ir ubagošana, kas mūsu gadu simtenī vairs nedrīkstētu notikt. Reiz par visām reizēm biedrībai vajadzētiļi mūžīgā mango'šana varēja attaisnot tū ne tagad, kad visi jau iekārtojušies savās mājās> sapirlļuši mēbeiles, ledusskapjus un . automobiļus. Ja kāds to nav darījļis, tad tā^ viņa paša vaina.
Kad ziedjumū vāķšainas laikmets noslēdzies, ■ neva; aga aizmirst
griezties pie Dāldei ū Vācēju organizācijas un tiemļ atgādināt,ka juņiš Vācijā palikusi tādi un tādi paziņas un radi. Lai Dālderu Vācēji sūta tiem pabalļstu — vislabāk ik mēnesi un regulāru — jo' naudas taču viņiem diigan.
Bez tam rūpīgi jāseko, kā savāktie līdzekli tiek izli etāti, jo tā ir sabiedrības resp, ai ī jūsu manta, nh jums tiesības zinit, kaš ar jūsu īpašumn notiek. Katrā šaubu ģadī-juinā vajaga rakstīt vēstu'les laikrakstiem; un pienaglot Dālderu Vācēju dižvīru savtīgi )s darbus pie kauna staba. Vai nuv dzirdēts, ka viens otrs ņo tiem j; lu nopircis pat Pa mājai". Jāprasa ^4 no kādiem ļī--dzekļieiti?!
1956. gadā paredzama arī dažu jaunu biedrību dit ināšaūās. Tas nekas, ja līdz ar to. rodas biedru un; vaidēs kandidātu, trūkums — galvenais (labā grita un centība Un tautiskais gars. .
rību, jo labāk. Tās ļ.„ . ____^„
atkal var dibināt Virsbiedrības gan pa zemēm un apgabaliem, gan kon^ tinentiem, gan arī pa visu pasauli Šogad būtu arī jāīsteno doma, ko Lampatāna kungs ierosināja pag^ ■gadā — dibināt Universa biedrību
lā attāluma dēļ nenotiktu nemaz um- ari bērni- nebūtu Jāsūta svētdienas skola. ■ Draudzes nodeva katram iznāktu tikai 10 centi gadā. Atkristu arī nevajadzīgi izdevumi par baznīcas telpu īri vai pat par baznīcu cellšanii un pirkšanur jo izdot naiidu pār baaiiīcu mūsu gaišajā laiknietā ir tumsonība un gara aklums.
Mums vairāk jāpievēršas tautiskā .gara celmainai un stiprināšanai mūsu jaunatnē, ģī iemesla dēļ katram; centīgi jāmācās angļu valoda, lai jaunatnei varētu izskaidrot, kas ir tautība un tautiskie centieni un mūsu nacionālie uzdevumi trimdā. Sevišķi nopietni angļu valoda jāmācās .latviešu skolu skoHotājiem, lai tie ar saviem audzēkņiem vārītu sarunāties. Ja mēs to nedarīr šim, tad, jaunatne izslīdēs no mūsu rokām, um mēs savu nzdevuiuu nebūsim veikuši.
Laiks arī padomāt par mūsu himnās tulkošanu angliski, lai" to visi letiņi varētu dziedāt un ari saprast.
.■Sabiedriski kulturālās dzīves veicināšanai palielināms dēju vakaru un ballīšu, bet samazināms koncertu .skaits. Pēdējie neatmaksājas, un tukšās koncertzāles sāpīgi redzēt ne tikai rīkotajiem., bet arī māksliniekiem, un nav labi cilvēkus sāpināt. Balilītes, turpretī, apmeklē labi, un tās, ja vien labs orķestris, var aizstāt koncertus.
Atlecībā Uz rakstīto un drukāto vārdu jākonstatē iepriecinātājs fakts/ka mūsu kontinents pag. ģa-
EĀ LĪKI SIBĪRIJA MĒS
Dālderu Vācēju saprast, ka var apnikt. To it pēc kara, bet
Joka pēc jau nu tīri nebiju V. kalnam savus jautājumus uzdevis, bet jā nu viņam. liekas, ķa itiem nav pietiekama pamatojuina pie viņa apcerēs iateilktajām domām, tad man tikai jānožēlo, ka neprotu pietiekami īsi un skaidri - jautāt. Vairāk: arī to nedai'īšu. Un ir jau iesa — .Vi®ns muļķis varot vairāk autāt nekā desmit gudri atbildēt!
To, ka Pad. Savienība ir vāja un katru igadu mazākais pāris reizes atrodas sabrukuma „priekšvaka-es pirmoreiz dzirdēju no sava ēva 1919/20. gadā. Viņš bija racionālāks un skiaidrāks domātājs par mani. Tā tas. ar to sabrukumu .iirpinājāš Latvijas neatkarības periodā ūn pēc tā — līdz šai dienai. Var tilfeai konstatēt, ka esmu a,u,nosirmojis Uņ,mans pienākums būtu ar vēsā prāta un statistikas palīdzību- savu dēln iepazīstināt ar vājo ūn drīzam sabrukumam ndlemto padomju režīmu, lai dēls nenomaldās savās jūtās un personiskā pesimismā* bet mācās cilvēka īso mūžuii^lp^ot vēsturiskās jeršpeik'tīvās.. Uz V. Kalnā jautām jumu jāsaka: es nedomāju, ka mšreizējie Rietumu stratēģiskie )lānotāji, kā lords Išmejs,ģene.-.ļi Redfords, Le-Uejs, Grrīnters ūn
jo, štarpplanešu raķet^ _vaņkām jau esot gatava. .
Ja laicīgā dzīvē lietderības princips prasa iespējami daudzu, biedrību radīšanu, tad prletējais princips ievērojams attiecībā už baznīcām un draudzēm. Tās, kā jau.lasītāju vēstulēs J. P.^kļings no To ronto loģiski norādīja apvienojamas, lai radītu vienu liļelu un stipru draudzi — kā tas bija Latvijā — ar vismaz 30.000 lobekļiein. .'Pa Ameriku ūn Kanādu tiķ daudz lu teri^šu sanāks^ Mācītājs būtu vajadzīgs tikai viens, viĢš vot Ploridā nn viņam
varētu dzī-nebūtu jāraizējas par tukšieņi dļievnamiem
un draudzes locekļiem kreņķējas, ka mācītājs
nebūtu jā-šps atkal
dzen baznīcā, jo dievkalpojumi die
Parīze negrib uzlabot morāli ne arī kļūt kautrīgāka. To visla bāk pierāda policijas kontrole Pi gallē, kurā atrasts vairāk kā 10.00 pornogrāfisku grāmatu, 2.500 por nografisku uzņēmumu un vairāk kā 1000 pornogrāfisku skaņu plašu.
Arestētas 9 personas^ kas plas mērogā veicinājušas „morāles pa grimšanu." Jāpiezīmē tomēr, kā šie „mākslas" ražojumi gan laiķaiu nebija domāti pašiem frančiem, b^i tirgus prece ziņkārīgajiem ārzem jii tūristienio; :
dā dabūja cetih*to laikrakstu, kas laiku pa laikam arī'iznācis, tā iepriecinot ir rakstītājuSj ir abonentus.-.
Bet tas nav svarīgākais.. Svarīgākais ir tas, ka ir rakstītājiem, ir izdevējiem reiz būtu jānāk pie prāta un jāsāk drukāt, komiķi. Kamēr vēl nav par vēlu. Jo tas, kas līdz šim pie mums darīts literārā laukā ir tikai bērnišķīgi šļupsti, ar kuriem mēs nekādā ziņā nevaram nostāties līdzās kultūrtautu sniegumiem. Paskatieties kāds bagāts komiķu klāsts tiem —• uņ kāda nabadzība pie inums!
Vēl svarīgāk ir, lai mums- reiz rāsitos laikrakstā, kas pārņemtu tās svarīgās funkcijas, ķo kādreiz izpildīja Aizkulises Rīgā. Kas tagad notiek? ' Visa^ baumošana un tautiešu dzīves izvērtēšana atstāta gadījuma un privātās iniciatīvas rokās. Tas nozīmē, ka daudz kas paliek nezināms- un apslēpts, un daudzi tautieši un tautietes nomirst nezināšanā. : Runājot par miršanu, — ncvaja-ga aizmirāt apdro'šināties bēru fondos," Ja mana, ķa vecais tēvs vai vecā māte nupat mirs,tad vairā-kos. Apdrošināšana kā tāda attiecas, protams, vispāri tikai uz Veciem un slimiem, jo būtu aplami fondos ierakstīt tādus, kam Iziršana vēl nav paredzama. Ja to darītu, tad cilvēks drīzi vien izputētu, un bez tam ar tādu rīcībii pār veselo un stipro varētu izsaukt ļauno garu iedarbību. Un mēs. taču nevienam ļaiina neivēlam!
.Līdz ar to mēs esam nonākuši pie cīļv|ku gluži personiskām attieksmēm. Arī par tām dažus vārdus; ; ,
Nekad nevajaga • aizmirst, ka katrs pats sev tas tuvākais, un ka jādara viss, lai nodrošinātu sev vietu dzīvē. Visvienkāršākā metode — radīt iespaidu, ka esi dzīves pa-bērnis un cietējs. Tad citi tevi žēlos, tevi paglāstīs- un mēģinās tev nolasīt Vēlēšanās no acīm. Tas tāpat kā kad kMreiz, kad bijām ap^ slinkojušies, izlikāmieš par slimiem, lai māte pienes ēdienu pie gultas. Ja lOmā labi iedzīvojas, ar laiku arī pašam kļūst^ sevis žēl, vaigs kļūst skumjāks pats no, sevis, un visa tā būšana iznāk ticamāka. ■
Ļoti ieteicams arī,par kaut ko apvainoties, rādīt dusmīgu seju un teikt, ka nu tev reiz pietiek, ka tu tādas lietas neesi pelnījis, un ika tagad eši cilvēkos vīlies. Tad ■ citi tev skraidīs pakaļ uņ lūgsies pie-dĢŠanu, uin tu varēsi pateikt savas prasības." ^ _ .
žēļastībene salocīja papīru.
FUTBOLS ŅUJORKĀ '
DV I futbola komanda Austnimu apgabala galvenajā Ūgā zaudēja 1. spēli pret Wembly 5:4, kaut gan vadībā bija gandrīz Ūdz spēles beigām. Latviešu labā vārtus guva Eikstrēms,' Zāmurs Bauors nn Skuate.
Nākošajā spēlē latvieši guva uzvaru pret Stade GauUois: 3 :X, un vārtus ieguva Skulte, Eikstrēms un Baiiers, .
Ar pēdējo uzvaru 2:1 (2:0) pret spēcīgo MT Vernon's vienību DV Latvianš ieņem pirmo vietu līgā ar 3 nzvarām ūn I zaudējumu. Šajā spēlē . uzvaru palīdzēja kaldināt vārtsargs Edgars Dibens, kurš pēc savainojumiem |r atkal. atgriezies vienībā. Viņš arī, izglāba centra pussarga Stottā izpednīto 11 metru soda sitienu. DibefiS' ir labākais vārtsargs līgā un savā spēles laikā Ņujorkas vienībā no 9 11 metru soda sitieniem 7Ir atvairījis! ša^ jā svarīgajā spēlē abus vārtus ieguva Eikstrēms/
Atī dv otrā komanda, kas spēlē tās pašas līgas A grupā, atrodas vadībā un guva divas uzvaras: pret Ypņkers rezervi 2:1 un pret Makabi t:2.\'-: :'^^ -^^^^^^
BV HĀMILTOlis IfODAĻAS SPORTA KOPAI SPARTlJAUIfA
.■ ^^^^
Sporta kojpas priekšsnieks ir Viktors Martinaitis, 63 Homewood Ave,Uel. :JA 8^6181; sekretārs Tālivaldis Ansons, 30 Hūron St., JA 8-2389;; kasieris Ivars Leja, 22 MOunt Roual Ave, tel; JA 8-1235; bieclrzine Aina Kraukle, 139; Erie St.^ tel. JA - 8-T703;-mantzinis 0. Šustiņš, 125 Robinšon/St., tel. — JA 2-0278. Labas sekmes- jaunajai vadībai:^ , ^
Sestdien; 7. janvārī, pīkst; .7.00 Roberts restorānā sporta kopa Sparta rīko balli.;. Diena basketbola ,uii volejbola sacīkstes ar Det-roitas un Klīvlendas sporta vienībām. Ieeja $1.50. . :
ĶAMBAS'LATVIEŠU. TIEGlAf :lĒTī ,1955.-:GfAJ)A 1955. gadā vieglatlētikas sezona Kanādas latviešiem ibija īsti veiksmīga^ jo bez it iepriecinošiem panākumiem sacīkstēs, varam priecāties arī par la/biem sasniegu-
Taisnība — tas tikai bija virs!, Cik
žēl, ka viņas vecais bija naktī ru- ' . . ^ . ^.
nājis'apsveikšanas runU. Cik tā bi- miem nn_viena otra jauna sportis-
atomkomiteja^' priekšsēdis Strauss Pad. Savienības ' militāro/ kvalitāti un potenciālu vērtē pēc Pravdas vai Izvestijas propagandas rakstiem'. Laikam tomēr viņiem ii pats būt visai bažīgiem, ja viņi atkārtoti nerimst brīdināt nacionālās domāšanas diplomātus, kas P'ā-domijas iieveiķsmi un vājumu saskata pat faktā, : ka Clirūščevs, Indijā tēju strēbdams „nešpējis" tājkaŗoti izņemt no .'tasītes!
kijas un Āfrikas tautas, manuprāt, savā domāšanā ir apmēram āp to vietu, kur mēs, latvieši, bijām 1905. .gadā.'Unja_V. Kalns tagad^ nonāk pie vispārīga secinājuma, ka tāš v^l neprotot .aitšķint pā^ tiesību no propagandas, tad līdzīgu secinājumu (tikai smagākā formulējumā) pair mūsu dumpjiem citi sacīja 1905. gadā- Taču tiķilab vācu baroniem, kā angļu, frančn u. c. gubernatoriem un misionāriem Dievs bija atvēlējis gadu sim-. tuā, lai iemācītu šīm tautām. at-, šķirt patiesību no meliem. Domā^ jUvka materiālo rezervju ziņā Rie^-tumu pasaule vēl ir stipri pārāka par Padomju Savienības loku, bet pēc pāris desmit nākošajiem ,_,da-dzīvošanas" 'gadiem šīs attiecības var pamazām līdzsvaroties. To galvenokārt noteiks Pad. Savienības attieksmes ar Āzijas un Āfrikas tautām. Tādēļ Kremļa ; vīru brauciens uz Indiju u. c. nav nekāda mīkla, bet tālu ceļu nu iespēju mekliēšana ASV saimnieciskai uņ polītiskai ielenkšanai respektīvi Pad. Sav. nodrošinās pret sarkani-nacionālās Ķīnas grūti koņ-trblējamo eksperimentus Diena, kad Francija um Anglija pazaudēs savas pēdējās kolonijas, na^ vairs aiz kalniem, ūn tad arī viņu vietā nāks citi „lieaie', kam šis nosaukums piedienēs labāk.
Rietumu vājums ir morāla rakr stūra, un tuir nekādas ieroču kaltuves ne naftas akas nevar paĶ-dzēt. Un šīs morālās puves rakstu-rīgākie pārstāvji (ar lieln' ietekmi tautās) ir - bezpersoniskie un aukstie domātāji, kā pīem., ToinbijSi Lipmians n. c. Un vai tad galu galā visa padomju režīma vēsture, P*" stāvēšana Un izplešanās nav viena vienīga apsūdzība Rietumu demokrātiskās kristietības liekulībai, kas visnejēdzīgāko valsts formu pieļāvusi par 20. g. s. baismīgu realitāti? Vidusilaikos ^ atsevišķi slepkavas varēja nopirkt grēku atlaišanās zīmes, tagad tādas piesola veseln tautu un paaudžu slepkavām! Protams, tā jau manuprāt ir; tikai žēlīga nejaušība, ka mēs ar V. Kalnu varam nesaprasties. Kā līķi Sibīrijā mēs> būtu pavisam vienprātīgi; ļjet tās >tad arī nebūtu vairs rācionadas. analizēs, bet privātas iū
-ja bijusi, bāla un nesaturīgā, salīdzinot ar Taisnības plašās līnijās tverto gada programmu.
Un • viņa nolēma ŗunU uzglabāt, lai ar tās saturu iepazīstinātu visus, kas nokļūtu tās iespaida sfairā.'.; ' '
.;■ Augusts :Iopūta
ta parādīšanas un dažu veco at griešanos īfauniā. Kanādas latv. labākos sasiiiegumus uzrādīja. Ansis Bergvalds lodē ar 13.95 un diskā ap 44.25 m; Līdz šim labākos rezultātus 100 m — Skraštiria 11.7 sek. nn 800 m — .Virkava 2:02.2
min. atkārtoja V. Teteris, kam št sezona bija viena no pēdējo gadu. labākajām.
Divus trimdas rekordus sasniedza. TLSK stafetes vienības 3 reiz. 1000 m un Olimpiskā stafetē. Ari 2. Ziemeļamerikas kontinenta m-s vieglatlētikā kanādieši uzvarēja, sastāvā mazo ASV latvieša vieni- ; bu, bet sieviešu vienība balvu guva. bez cīņas.
Sieviešu sacensībās patīkami pārsteidza tikai 13 gadus vecā Ilona Lappo ar 8:7 un 14.4 sek. 60 m,. resp. 100 m skrējienos. Iepriecināja arī Valda Vilsone, kas pēc ne visai veiksmīgļiem startiem pag. se^ zoiiā šogad sasniedza labus rezultātus: 60 m — 8.8 sek., 100 m — 14.2 sek. un tāllēkšanā — 4.37 m. Labus panākumus varam paredzēt arī M, Vorpai, kas spēja 4.19 m tāU lēkšanā un 1,25 m augstlēkšanā. Ņo ..vecajiem lauvām" iepriekšējo gadu sasniegumus uzrādīja: Ādmi-ne, Višķere, Sķujiņa, nn Avotiņa,, kas šogad patīkamu progresu uzradīja lodes grūšanā. 1
Tagad lai pārskatu par aizvadītā sezonā spēto -dod 5 labāko Ka-ajadas latviešu sasniegumu sa-^ raksts:
100-m — 1. Teteris 11.7 sek. (at- ■ •kārtots Kanādas latv. labākais). 2. Pavasars 11.9 sek., 3. KārkliņS -~ 12.5 sek., 4. Virkavs 12.5 sek., 5., Miezītis 12.7 sek.
200 m — 1. Teteris 24,2 sek., 2^ Pavasars 25,1; 3. Virkavs 25.5; 4^ . Gremze 26.6 sek.
400 m — 1. Teteris 53.4 sek.; 2. Virkavs 55.5; 3. Pavasars 59.1; 4. Gremze 59.6 sek.
800 m — 1. Teteris 2:02.2 (atkārtots Kanādas latv. lalbākais); 2. Virkavs 2:06,1; 3. Gremze 2:,14.& min.
lOOOļ m -T 1. Teteris 2:41,2 min.; 2. Virkavs 2:53.7; 3. Gremze 2:59,4 min.
1500 m —1. Virkavs 4:31,4 min. r 2. Gremze^ 4:57,9.
3000 m — 1. Virkavs 10:08.0; 2^ Gremze 11:29;5 min. 5000 m —i. Gremze 18:32.4 min.. Augstlēkšanā — 1. iBergvalds — 1.73; 2. A. Uiska 1.65 m; 3. Tērauds 1,625; 4. Lukss 1,55; 5. Miezītis 1.48 m.
Tāllēkšanā — 1. Teteris 6.03 m; 2. Kalniņš 5.71; 3. Bergvalds 5.51 r 4. Pavasars 5.16; 5. Zaķis. Kārtslēkšanā —r 1. Teteris 2.94i
Spānija, ķā zināms,, ir diezgan nabadzīga zeme. Tās pierobežu ie-dizīvotājl jau no seniem laikiem bieži krīt kārdināšanā.— kļūst kontrabandisti, Arī Bajadocas apkārtnē, pie Spānijas un Portugāles robežas, naktīs ne reizi dzird robežsargu šāndīišanpš, jo daudzi spāņi mēģina dabūt pāri robežai preces, kuras Portugālē ir ievērojami lētākas. Kontrabandistu vidū ir arī sievietes, um viena no viņām — sešpadsmitgadīgā Ineca Lucona nesen kļuvusi gandrīz sla^ vena. Kādā naktī Ineca, kura ar savu jaunavīgo krūšu reljefu, bez gumijas putn papildinājumiem krūšiturī, droši vien varētu mēģināt sacensties ar slaveno itāliešu filmu zvaigzni Džinu Lolobridžidu. mēģinājusi pārnest pāri robežai „st.angu" amerikāņu cigarešu. Tām Spānijā ir vienmēr laba slava nn piekrišana. Kontrabandisti, kura robežsargu aprindās paizīstama jau no bērnu dienām ar palamu Me-žakaķe, pamanījis apā^u, .r©b( sargu žandarms Manrikve Vergers* ķuŗam, tāpat kā viņa amata brāļiem visā pasaulē ir pienākums at turēt, savas valsts iedzīvotājus ņo neatļautu augļu baudīšanas — šinī gadījumā no nemuitotu amerikāņu cigarešu pīpēšanas. Robežsargs mēģinājis kontrabandisti aizturēt, bet viņa bēgusi, jo zinājusi, no piedzīvojumiem, ka spāņu robežsargi ir kavalieri — tūlīt šauteni pie pleca nesviež. Bet Manrikvem Ver-ģeram bijušas garas un veiklas kājas. Lai arī Ineca metusi slaidus līkumus, fobežsargs . viņu iedzinis un beidzot nogrābis aiz melnajiem un kuplajiem inatiemvTaču meitene nav gribējusi padoties un pierādījusi, ka ne velti viņas palama ir Mežakaķe. Viņa skrāpējusi, spērusi, kodusi, spļāvusi un brēkusi Kad robežsargs to' beidzot pievārē-jis, viņa sākusi lūgties, bet jaunais puisis, vai; nU juties pārāk apstrādāts vai arī atcerējies kaut ko no Karmenas un don Hozē; likteņa — nav bijis pielūdzams, stiepis savu gūstekni uz rol^ļežsarģu sardznīcu, kur biedri varējuši konstatēt, ka Manrikvem Vērgeram ir nenoliedzama līdzība ar lordu Nelsonu,
kad tas redzēts pēc Trafalgāŗas niras kaujas. Biedri. un sardzes priekšnieks- viņa uniformā sa-skai-;ījuši vismaz 21 caurumu, ko iz^ I^lēsuši ļnecas nagi un zobi.
Kad pienākusi tiesās diena, robežsargi tiesā uzrādījuši galīgi sar plēsto uniformu; kā lietišķo pierādījumu par kontrabandistes sīksto pretestību valsts varai. Tiesnesis, vecāks vīrs, kurš;savā dzīvē redzējis arī labākus laikus, nav bijis tomār" sevišķi labās domās par pašreizējo Spānijas . robežsargu uniformas kvalitāti, s Ievērojot skaistās . kontrabandistes jaunību un nabadzību, viņa spriedums bijis diezgan neparasts :'.Inecai divu (lienu laikā pašai jāsalāpa saplēstās robežsarga bikses un svārki, kā arī vēl pusgadu jāmazgā uņ jālāpa veļa saskrāpētajam robežsargam. ■ ;„;■..■■
Ar spriedumu abas puses bijušas apmierinātas. Katru dienu lāpīdama un mazgādama robežsarŗ ga veļn nn zeķes, Ineca tomēr nevarējusi saprast, kur, velns, tā,dam jaunam robežsargam ir tik daudz netīras veļas un neticami āltri žer ķēs' iemetas caurumi. Beidzot atklājusies pavisam blēdīga lieta — Manrikve Vergers izpalīdzējis arī biedriem, un kontrabandistei patiesībā vajadzējis aplāpīt un apmazgāt visas tuvējās sardznīcas robežsargu — sešu jaunu slaistn vienādo dienesta veļu. Inecai nu gandrīz pienākusi reize atriebties nīstajiem robežsargiem un celt tiesā prasību par nelikumīgu viņas darba izmantošanu. Lieta tomēr tiesā nav nonākusi, jo biežie robežsarga apmeklējumi pie Inecas, nesot mazgāšanai netīro veļu un cauro zeķu maisus, abu starpā izraisījuši klusas simpātijas. Galu galā šī spāņu romance beigusies ar robežsarga un kontrabandistes laulībām. Spāņi domā, kā šis notikums derētu par ierosmi kādam jaunam operas libretam vai vismaz filmas scenārijam. Laimīgo beigu dēļ (Ineca esot lieliska nama māte un jau mātes cerībās) lietpratēji ieteic notikumu labāk filmēt, jo filma katrā ziņā pievilkšot vairāk skatītāju. ■ .: To ASo
2. Bergvalds 2.70 m.
Tiīssoļlēkšanā — 1. Kalniņš — 12.42 m; 2. Teteris 12.01 j 3. Berg^ vaids 11.04; 4. Tannis. •
Lodes grūšanā — 1. Bergvalds-13.95 (jauns Kan. latv. labākais); 2. Viškers 12.97; 3. Kalniņš 12.11; i Zaķis 11.50; 5. Štāls 11.39 m.
Diska mešanā — 1. Bergvalds — 44.25 (jauns Kan. latv. labākais); 2. Viškers 39.53; 3. Zaķis 36,93; -4.. Poltraks 34.90; 5. Ildens 34.16 m.
Šķēpa mešanā — 1. Purgalis — 54.87; -2. Miķelsons 54.54; ^ Kal-
niņš 51.24; 4. .Tērauds — 50.12; 5.. Bergvalds 49.72 m.
Vesera mešanā ^1. Poltraks — 39.77; 2. Vasilis 36.55; 2. Bergvalds-32.48; 4. Zaķis 30.56; 5. Teteris.
4 reiz 100 m — Toronto LSK — (ī»avasars, Virkavs, Teteris, 6a-kūrs) 49.7 sek. /
Zviedru staf. — Toronto LSK — (Virkavs, Teteris, Pavasars, sakurs) — 2:12.8 min.
Olimpiskā staf. — Toronto LSK . (Teteris, Virkavs, Brasliņš, Pavasars) — 3:50,1 min. (jauns trimdas lab. sasniegums).
3 leiz 1000 m— Toronto LSK — (Gremze, Virkavs, Teteris) 8:33,& min. (jajuns trimdas lab. sasniegums). -Sievietēm:
60 m — l.'Lappo 8.7 sek.; 2^. Vil-sone 8.8 sek.; 3. Admino 8.9; 4. Avotiņa 9.1; 5. Vorpa 9.2 sek.
lOO^m — 1. Vilsone 14.2; 2. Lap-po 14.4; 3. Ādmine 14.8; 4. Avotiņa 15.9 sek. I
Augstlēkšanā — 1; Tora 1.43 y 2. Admine 1.30; 3. Skujiņa 1.30; Apene, Avotiņa, Vorpa un S. Ru-iusāne veikušas 1.25 m.
Tāllēkš. — 1. Vilsone — 4.37; X .idmine 4.32; 3. Vorpa 4.19; 4.:Sku-iņa 4,12; 5. Avotiņa 4.05 m.
Lodē — 1.'Ādmine 9786; 2. Višķere 9.7ļ'; 3/Avotiņa; 9.22; 4. Ape-le 7.45; 5. Skujiņa. '
Diskā — 1. Viškere 33.23; 2. Ādmine 25.53; 3. Avotiņa 23.63; 4. Apene 21,32; 5. Skujiņa.
Šķēpā — 1. Avotiņa' 24.59; '2. Viškere 19.60; 3. Ādmine 18.73; 4. Skujiņa 17.39 m.
80 m barj. — 1. Ādmine 16.1; 2^ Jkujiņa 16.8; 3. Avotiņā 18.2 sek.'
4 reiz 60 m staf. — TLSK 1. vien. :J5.2; 2. TLSK 2. vien. 39.0 šek.
Ar interesi gaidāma nākošā ser zona, jo kanādiešiem būs jādodas uz ASVļ lai aizstāvētu šogad izcī» īļītās balvas Latvijas brīvībai. Sacensības,; cik paredzams, notiks jūlija mēnesī Čikāgā un jāsāk' jau laikus domātl)ar ASV vīzu pieprasīšanu, jo laiks skrien bezgala ātri