A T ? I 5 A
Trešdiea, 1956. gadā .18. jafivān
PA ZVĒRU CEĻIEM
Kainada ir liela valst^, to neviens negribēs apstrīdīt. Tāpat neviens nevarēs apšaubīt, ka šajā zemē ir datidz mežu dzīvnieku un jo liels mednieku gkaits. Plašajā Kanādas mednieku- saimē ii* arī daudz latviešu: Lai paraugāmies Toronto vien, mēs redzam bez organizētiem vēl 30 sevišķi daudz neorganizēto mednieku, kas\ sevišķi aktīvi ir medībās; Fagājušo gadu šo neorganizēto bija pāri pussimtam. Šogad šis skaits par dažiem ir saplacis, jo tie ir devušies tāla darbā uz Britu Kōlumbiju. Ir vērts zināt, kā darbojās bijušie torontie^ ši. Vispirms iepazīsimies- ar nomedīto dzīvnieku un putnu skaitu: Fricis Krūmiņšlņomedījis — vienu lāci, div^ briežus, vienu vilku, divas zosis, vienpadsmit pUu (mer-cenes), astoņas lielās Irbes un divus zaķus, Tālāk: Vilis Brnstēins: divus briežus, divus vilkus, divas zosis, sešas lielās irbes un četras pīles, bet jaunākais Britu Kolum-bijas mednieks Jānis Saliņš paspējis iegūt: teicamus rezultātus; veicot vienā gājienā divus lāčus,^ bet tālākās gaitās vienu vilku, divus bukus, vienu •zosi,' septiņas pīles, divpadsmit, lielās iirbes un vienu zaķi. ^ie skaitļi, ko uzrāda /trīs ; neorganizēties mednieki, ir milzu procents pāri tam, ko mēs lasījām laikrakstos pār Toronto organizēto ^ednieku sasniegumiem. Ir jāpiezīmē, ka šie sasniegumi ir tajā pasā laikā, kad pārējiem, proti,ļ 1955. g. un 1956. gsā-kuma laikā. ļOntario valsts apgabalā vēr atsevišķu dzīvnieku medības turpinās, bet Britu Koluni\)ijā, West Kooteņajr apgabalā, tās ir jau beigušās. Oerēšim, ka dūšīgie tautieši nākošajā sezonā, kas parasti s^as 15. sept ui^ izbeidzas 4. decembrī, iegiis daudz vairāk kā aizgājušajā, jo šķērslis labākām medībām bija svešie medību lāuKi, ar nepieredzēto dzīvnieku dabu.
Zvēru ceļi ir kalnos, un cilTē-kam kājām ejot prasa 5-6 stundas, lai nokļūtu kalnu galotnēs — zvē-
ru dzīves vietā. Parasti kalnos augšup dodas divi mednieki: viens iet ceļu meklēdams, lai neiekristu, aizās vai nesapītos asajos kalna staipekjos, otrs ir kaujas vīrs" ar sagatavotu ieroci katram gadījumam. J. Saliņš, kas, šos apstākļus nepazīdams^ soļojis nopakaļš saviem diviem iepriekšējiem biedriem,: pēkšņi izdzirdīs aizr mugurē savādu elsošanu. Acumirklī, atskatoties, viņš sev aiz-mngurē ieraudzījis lielU^ melnu lāci, kas izplestām ķepām meties virsū nelūgtiem viesiem. Sākusies cīņa: cilvēku un; zvēru starpā. Brīdī, kad mednieks lāču māti ieraudzījis, tā bijusi tikai seši soļi no mednieka, un ai^ viņas lācējss. Abi lāči,, kaut lēni, gatavojušies lēcienam, lai apkamptu cilvēku. Ātra rīcība paglābusi mednieku. Sekojuši divi ložu šāvieni vienam un otram. Lāču māte kritusi, bet dažus gadus vecais lācēns meties cī» ņā mātes vietā. Saņemot „Drillin-ga" trešā stobra šāvienu, saļimls. :
Mežu saimnieks bija kritis, bet cilvēks izglābās no drošas nāves. Lācis ir nikns, ja tas pavada savus 'bērnus, saka arī pārējie mednieki. Pr. Krūmiņš un Vilis Eŗnsteins nevienu reizi vien ii*. piedzīvojuši cīņās ar šiem mežu iemītniekiem. Un viņi saka, ka labākās medības ir Argentā, Šlocan lake, Arrow, Sal-mo un Wulf Cr.-Wu'lf lake rajonos, bet nav slikti arī pārējie West Kdotena,y apgabalā. Viņi tālāk norāda, ka» ejot pa iemītiem nieša zvēru ceļiem, ir jābūt sevišķi redzīgam* Neviens nevar pateikt, kurā brīdī cilvēkam ceļā stāsies kāds no zvēriem. Medības ir ļoti gŗuteis un zināmā mērā bīstamas, bet mums tās patīk. Tās ierosina ātru rīcībUj asu domašanu; Galvenais"— iemācīties zvēru dabu. Šeit mednieku smadzenēm ir daudz ko domāt, jo zvēru ir daudz un JtaJtram sava daba. Šeit visbiežāk sastopams ir Goāt, Grlzzlies, Deer, Cpu-ģar u. q. Tāpat netrūkst dažādības putnu medībās, j. T» — ToramtOo
PADOMI NAM\MĀTĒM
BL keonk-BALDm
■ •"• BUIJONA. PIEDEVAS
ONTAMO PROVmCES >IEIZMM
Ziemelontario atrodas 100 miljoni tonnu kurināmā, ar kuru neviens nezina ko iesākt. Tas pieder Ontario provinces valdībai. Jau kāds miljons iztērēts, mēģinot atrast tam izmantošanas iespējas, bet bez sekmēm. Sarežģījumus sagādā tas, kā Šis kurināmais nedod pietiekami daudz siltuma, lai atmaksātos tā iegūšana no raktuvēm, šī problēma ir aicinājums zi-' nātaiekiem vāi inženieriem.
Starp Kokreni nn Mīisoniju atrodas lignītā atradnes, kas satur 100 miljonus tonnu lignīta. Ļignīts ir augu viela, kas pārsniegusi kūdras stadiju, veidojoties par ogli. Ja Jignīta^krājumi agrāļc būtu pārklāti ar diiblu slāni uji nonākuši zom pietiekama spiediena pirms
kāda miljona gadiem vai ilgāk, tie būtu pārvērtušies oglē.
Pašlaik vēl lignītu nav iespējams saspiest briķetēs, kā to mēdz darīt ar līdzīgam izejvielām Eiropā. Tas prasa arī ilgu žāvēšanu, kamēr to var lietot dedzināšanai.
Pirms 50 gadiem lignītu iēgUva Saskačevānā, bei tās deva ļoti maz siltuma un ļoti dūmoja, tā kh to lietot māju apsildīšanai bija jāpār^ trauc. Ir tomēr izredzes, kā īpaši izveidotās krāsnīs lignitu varētu izmantot elektrības ražošanai tvaika ģeneratoru uzņēmumos, vāi arī pārvērst gāzē. Pēdējie septiņi Ontario ministru prezidenti mēģinājuši atrast kādu iespēju lignītā izmantošanai, bet tas nav vēl izdevies.-
Ja vēlas dzidru ^ : buljonu,^ tad; Tijas ieksa lieka-hiās piedevas jāvāra V atsevišķi sāls ūdenī un, tikai īsi m'ms gatavības jāliek buljonā. ; •
Buljonu ar iekšā liekamām piedevām. pasniedz galdā šķīvjos. Ŗuljonu ar dažādiem pīrādziņiem, pastētēm un maizītēm pasniedz tasēs, gīs piecjevas pasniedzamas siltas. \
Dažādas piedevas; pasniedz arī pie veģetārām un biezeņu virāni.
OLAS BIJLJONĀ
Olas novāra cietas un ieliek aukstā ūdenī. Tad noloba čaulas, pārgriež vidū pušu, pārlej ar vīneti-ķi un: atstāj iuu pusstundu, tad izņem un ieliek buljonā.
SIERA UŅ ŽĀVĒTA SPEĶA MAIZĪTES
Galda maizi sagriež plānās šķēlēs nn apžiež ar sviestu. Uzliek Holandes sieru un pārliek plānu speķa šķēlīti. Cep krāsnī gaiši brū-,nas.
PILDĪTAS GAĻAS PANKŪKAS
200 gir. iniltD, 2 olas, H Itr. pie^ na, sāls, Sviests cepšanai. Galas
kas no cepeša gaļas, mēles vai šķiņķa pildījuma.
LAŠA UN ŠĶIŅĶA PASTĒTES
1 mārc. žāvēta laša, ^ niacco žāvēta šfeiņķa» 1 ēd. kar. skāba Jkrē-JijiHa, 1 olaa Sāls pēc gāršas.
Lasi un šķiņķi labi sakapā, pieliek krējumu un sāli.
Sviesta mīklu izveltnē, izgriež apaļas ripas un uzliek maisījumu. Saliek kopā. Apziež ar sakultu olu un cep vidējā karstumā gaiši brūnas. . - •
TEĻA AKNU PASTĒTES
OLU SIERS
GRĀMATU APGaDS
piedāvā lasītājiem latviešu autoru oriģināldarbus
ARTURS VOITIUS noveles^ krājnmg
Glītā
sējumā ar
A strīdēs Robežgrunt-nieces vāka
rotājumiem
. $1.90
Jauni, spoži talanti nerodas bieži — tādēļ katrs lar bas grāmatas cienītājs ar prieliu atšķirs šo bumo-ŗeskii: krājumUj lai līdz at autoru pasmaidītu par grāmatas varoņu tīri cilvēciskajām vājībām un kļū-
Babūjama visās lic Crlīta, Jieliela grāmatā • atpītas brižieno
• INGRIDi:ViKSNA :
Es saku paldies
Dz
Pasādas sējumā
^2.75 '
Pēc autores pirmā dzejoļu krājuma Rūgtais prieks, kas iznāca Eīgā 1942. g., šis krājums aptver dzejnieces 10 gados sacerēto dzeju izlasi. Šais Ziemassvētkos grāmatu draugi šo grāmatu saņems kā M©-mgo jauHii tejoļu krājumii daudzo prozas darbu ;Starpa., .-^^V ■ '■:\'^'''/ ■ ■
Grāmatas pieprasāmas
123 HURON ST., TORONTO, ONT.,
un visās UeĶkas grāmatu^
TelEM 84792
•» 1/8 ItTo piena,,• sviesH tēiJiaj^, sāls. , ^
: Olas sakuj ar sāli un kuļot pamazām ^pielej pienu.' Ietauko formu un ielej olu maisījumu. Formu liek; varošā ūdenī un kars^ tik ilgi, kamēr masa sarecējusi. Olu sieru liek. ar karoti buljonā. Ja vēlas, var pievienot nedaudz rīvēta siera.
PRIKADBLES
Olas samaisa aŗ sāli, pienu. Pamazām pievieno miltus. Cep plānās pankūkas. Pilda ar galas pildījumu. Saloka glīti un apcep no abām pusēm. ■
<8aļaš pildījamss 200 gr. vāJ^tas viras gaļas, 50 gr, sviesta, 1 mazāks slpls, sāls m pipari pē©
Galu samal, pieliek sasmalcinātu un sviestā apceptu sīpolu, tad pieliek sāli, piparus un galas, novārījumu. Labi samīca un pilda pankūkas. , ' "
SVIESTA MlKLAS PASTĒTES, VAI PĪRĀDZIŅI
Sviesta'mīklai ņem 1 mārc. labi
gr. t^s aknu, % mārc* trefe^ nāka šlnņĒia, 1 sīpols, pipari, sāls, 1 ēd, Isar. sviesta»
Aknām novelk plēvi un samal līdz ar šķiņķi, pieliek garšvielas un sviestu un sautē uz lēnas uguns. Pirms gatavības pieliek skābu krējumu.
Kad maisījums ir gatavs, atdze^ sē un pilda svie&ta mīklas ripiņās vai arī pīrādziņos. Pārziež ar sakultu olu un cep gaiši briina^.
SpŅŖA PĪRĀDZIŅI
1 mārco tauka šķiņķa, 10 baravikas vai šampiņoni, 1 sīpols, 10 vēža astītes, 1 ēd. kar. sliāba krējuma, pipari un sāls pēc garšas.
Šķiņķi samal, pieliek notīrītas un sagrieztas baravikas un sīpolu, garšvielas un sakapātas vēžu astītes. Pieliek skābu krājumu un sāli.. visu labi izmaisa. Pilda
izsijātus miltus, 1^ tasi auksta sviesta mīklas ripiņas. Pārziež ar ūdens, 2 ēd. kar. spirta un sami- g^kultu olu un cep vidējā karstu-
• vērša, gaļas,' 100 gi^ ci-kas galas, 1 sīpols, pipari, muskatrieksts un sāls pēc gai^šas.
Galu ižmaļ ar galas mašīnu 3 reizes, pieliek garšas vielas un labi sasmalcinātu sīpolu, kā arī sāli. ī^abi izmīca un veido mazas apaļas Irikadeles. Vāra sāls ūdenī 5 minūtes.
Teja galas frikadeles gatavo tāpat, tikai muskatrieksta vietā, ja vēlasi var likt'kiat engveru.' . ,
VISTAS GAĻAS miKADEI/ES:
Vienas vistas krūšn gala, ^ ē^» kar. sviesta, l ēd. kar. rīvmaizes, krējums pēc vaj^āzības.
Galu atbrīvo no kauliem, ādas un dzīslām un labi sakapā. Pieliek sviestu, sāli, rīvmaizi un saldu krējumu tā, lai būtu mīksta; masa. Veido mazās frikadel^s un vāra sāls ūdenī.
2IVJU PRIKADELES :
2 mārc, smaga; līdaka, mārc. sviesta, 8 ē^. kar. rīvmaizes, 1 ēd. kar. skābā krējuma, 1 sīpols, sāls un pipari pēc garšas.
Zivi notīra, novelk ādu Un izņem asakas. Atbrīvo galu no cīpslām. Sakapā smalki kopā ar sviestu. . Pieliek rīvn^lļgāļi^ piparus krējumu - un sarīmu lipolu. Veido nelielas frikadeļes un vāra sāls ūdenī 5 minūtes.-
KARTUP^ ĶIĻĶENī
(8 vidēja lieluma kartupeļi, 2 šķēles baltmaizes, 3 olas, 50 gr, sviesta, 50 gr. m iltii, pētersīļu lapiņas, sāls un muskatrieksts.
Izvārītiem un sarīvētiem kartupeļiem pieliek pienā izmērcētu baltmaizi un olas. Pieliek garšvielas un labi sakapātas pētersīļu lapiņas. Visu labi samīca un veido mazus apaļus ķijķenus. Vāra sāls ūdenī un. ieliek buljonā.
V . RISU:SACE™
200 gr, rīsu, 4 olas, 50 gr. siera, 100 gr. sviestā, % itr. ūdens, sāls pēc gāršās.
Rīsus-ar ūdeni uzvāra un lēni sautē. Sviestu ar olu dzeltenumiem saputo un pievieno rīsiem. Tad saputo olu baltumus un viegli iecilā rīsu putrā. Pieliek: sarīvētu sieru un sāli.. Liek sagatavotā formā un cep vidējā k'arstuniā gaiši brūnu.
MAIZĪTES Ā LA TARTARE
ca aukstā vietā. Spirta vietā var ņemt arī etiķi. Ja miltu nav pietiekami, pieliek vēl klāt, tā lai varētu pavisai,m plāni izveltnēt. Ņem vienu mārciņu nesālīta auksta sviesta, sadala mazos gabaliņos, uzliek uz m^las un labi izveltnē, iNotīra 10 šamīpiņonus un svļestā labi apcep, pieliek klāt 30 novārītus un izlobītus- vēžus, 400. gr. smalki sakapātas cepeša gaļas, i ēd. kāroti skāba krējuma, cepeša mērci un sāli pēc garšas, Visu šo maisījumu uzvāra.
No izveltnētas mīklas izsipiež apaļas ripiņas, izcep krāsnī gaiši brūnas. Kamēr vēl cepumi karsti, iepilda sagatavo masu un aizspiež cieti.
Pa lielākai dajai pildījumiem mēdz ņemt buljonā vārītu gaļu, smalki .samaltu, pieliek piparus, sīpolus, sāli un skābu krējumu'.
mā gaiši brūnas,
VĒŽU MAIZĪTES
Vqžus novāra sāls ūdenī, izloba astītes un kājas. No čaulām, pagatavo vēžu sviestu. Galda maizi sagriež šķēlītēs un apgrauzdē un apliek ar vēža galu. Virsū maizītēm uzliek vēža sviestu, bet ap-' kārt liek smalki āakapātas pētersīļu lapiņas. Pasniedz pie buljona. ■
AKNU MAIZĪTĒS
150 — 200 gr* vistu almu, 50 gi*. sviesta, petersiļu lapiņas, 1 ola, 1 ēd. kar. sarkanvīna, šais.
Aknas sautē sviestā, mazliet pielejot buljonu, pieliek sāli. Kad gatavas, izmal ar galas mašīnu un izrīvē caur sietu. Pieliek sakultu olu un vīnu. Labi samaisa, pārziež grauzdētām baltmaizes škēlī-
Tomēr /pastētes ir daudz garšīgā- ■ tēm un viegli krāsnī apcep.
DAUGAVAS VAMGU^ GRĀMATNIO
lUMS PIEDĀVĀ:
BžOVAKNllBOKAeo
DEKAMERONS
Katra grāmata $5.S0, ies.
No^mē^a apdraudētas pilsētas izbēgušo dēku stāsti sagādās jums rudens vakaros aizraujošu lasāmvielu. Šīs^ klasiskās noveles nedrīkst trūkt nevienā labas literatūras cienītāja grāmatu plauktā.
JAKĪS VESEIIS
SAUIJES IM^M^^
Mūsu ievērojamais romānists šai savā darbā saistoši tēlo cilvēka cīņu ar dabas varenībia, spēcīgās krāsās triepdams īpatnēju raksturu un likteņu sadursmes.
:KUNTS
AKlllEtA
Ar rezignētu smaidu.vērodams dzīvi, Knuts liesiņš kļuvis par mūsdienu latviešu spilgtāko novelistu, katrā savā, darba aizraudams lasītājus ar spilgtu stāstījumu, jauku bumorU un asprātīgām prātulām. "
Baltmaizi sagriež plānās šķēli tēs un apžiež ar sviestu. Tad sa kasa labu vērša gaļu un vēl ^sakapā smalki. Pieliek sāli un piparus, izveido mazus bifštekus un; uzlieĶ uz maizītēm, pārkaisa ar smalki sakapātu sīpolu. ■ ■ Maizītēm apkārt var likt šķēlītēs sagrieztus pipargurķīšus un kaperus.
SMADZEŅU MAIZĪTES ;
gs*. teļa smadzeņu, 1 ola, 50 gr. sviesta, pipari, sals, muskats pēc ^šas, gaļas iiovaJ^jnms,
Smadzenes noplaucē vārošā ūde-nīj kam drusku piekj etiķi, tad novelk plēvi. Cep sviestā gaiši brūnas. Sakapā ūn pievieno garšvielas un saputoto olu dzeltenumu. Visu labi izmaisa.
Baltmaizi sagriež plānās šķēlēs Un apgrauzdē. Apziež ar smadzeņu maisījumu un garnē ar peterr sīļu lapiņām.
y Ši^ZEŅU MAIZĪ^ n
Kanādas ceļu drošības priekšsēdis "VV-M. V. AsV pēdējā konferencē konstatēja, ka ^.satiksmes nelaimju skaits Kanāda ir pieaudzis tādos apmēros, ka katram 7. kanādietim atlicis dzīvot vairs tikai^ viena diena, jo nākošo 24 stundu" laikā tie ies bojā auto' 'katastrofās, Tlie Ontario Motor Leāgue 1955. gada decembra mēneša, žurnāls Caiiadian Motofist garākā .ra,kstā iepazīstina lasītājus ar vKanadas satiksmes problēmām.: Ja 1934. g, uz Kanādas ceļiem gāja boja 1155 personas, tad 1954. gadā šis skaits jau pieaudzis uz ,2586. Šajos skaitļos nav ieskaitīti ievainotie^ Uz ielām sabrauc pa lielākai daļai bērnus, to skaits pārsniedz mirušo skaitu, kas iet bojā saslimstot ar kādu no 7 bērnu slimībām.
Labi informēti ļaudis joprojām pārliecināti, ka nelaimes gadījumos pa lielākai daļai, vainojamas mašīnu kļūmes vai ceļu defekti. Bet statistika rāda citu ainu:. 70 prOc. no nelaime^ gadījumiem notikuši braucēja vainas -dēļ, 22% ģad. vainīgi kā braucēji, tā kājnieki, bet tikai 8 proc. gadr cēlušies neatkarīgi no cilvēka rīcības. Tas nozīmē, ka, mazinot braucēju un kājnieku kļūdas, satiksmes negadījumu, skaits samazinātos par veseliem 92 proc. Noteikumus analizējot sīkāk, konstatēts, ka 46%- gadījumu pamatā ir pārāk ātra braukšana, 19 proc. braukšana pa nepareizo pusi, 15 proc. neapzinīga braukšana, 8 proc, — braukšanas priekšrocību neievērošana,
nelaimes gadījumu. samazināšanās pamatā nav tīk daudz labi cēli, kā ceļu policijas pastiprinātas kontroles. Arī Vinipegas satiksmes policijas pastiprināta aktīvitāte' spējusi negadījuinuš samazināt par 24,7 proc! Kanādas ceļu drošības konferencē -nopietni apspriesta satiksmes nelaimes gadījumu problēma, lai padarītu braukšanu uz Kanādas ..ceļiem drošāku. Paš-alk, salīdzinot ar iedzīvotāju škai-u,: braukšana pa ASV ceļiem, ir drošāka par veseliem 30 proc. Pēdējos 20 gados m ceļiem rboja gausi 30.000 kanādiešu, un-nelaimes adījumu skaits turpina pieaugt. Pie pašreizējā stāvokļa nākošie 30.000 kanādieši- zaudēs savās dzīvības :*I0 gadu laikā. Visvairāk ka-astrofu piedzīvo jauni cilvēki. •
proc. — nobraukšana no ceļa un 5 pioc — dažādi iemesli. Pieredze Sav. Valstīs rāda, ka
Kā sultāni apdāvina sievas iin
ABTUBS .BfiaZIŅS
I ALUNaNS
$8.50
Pazīstamais teātra kritiķis un literātiiras Tēsturnieks Arturs Bērziņš šai grāmatā saistoši tēlo latviešu teātra tēva J. Alunāna mūža gaitas un darbu, kas visnotaļ saistījušās ar latviešu teātra izveidošanos. Neaizstājamā lasāmviela mūsu trimdas teātra ansambļa daiībniekīemJ
Visi pasfitinājumi adresējami DV grāmatnim^ 123 Huroh Street, i Toronto/ Oiit.,Canada
gr. teJa sma^zeņa, 1 ola, 1# gr. sviesta, pipari, sāls, gaļas i^O" Tānjums,
Smadzenes novāra. Novelk plēvi, sakapā, pieliek garšvielas, olu uņ gaļas novārījumu pēc Vajadzības.
Baltmaizi sagriež ■ plānās šķēlēs un apgrauzdē. Apziež ar smadzeņu maisījumu un cep krāsnī gaiši brūnus.
■ ■■;3īera'maīZites ^
gļ., sviesta.. Clal-
da maize.
•Sarīvētu sierņ ar sviestu samaisa un apziež baltmaizes šķēlīte_s. Liek cepeškrāsni ua cep gaiii bru-
Ziemassvētki ir ^ bērnu svētki, bet visgrūtāk savus mīluļus apmierināt ir sultāniem, jo tiem legālo un nelegālo bērnu ir mazlie vairāk kā citiem mirstīgiem... .
Pārskatot svētku dāvanu kaudzes ,redzamš, ka Marokas sul tāns godājis par savām fc^rema dāmām, nopērkot Parīzē iatrai pa pa elektriskai sildāmai segai (šādas segas sultāns nopircis pavi sam 23) .Šādā veidā bijis arī no vērsts karš par to, ķuŗa sa^ēmus Jielāku, kura mazāku dāvanu..
Abdulab^ bin Hasim:.>al Ttbani par ..apsildīšanu" rūpējies pats bet katrai savai sievai (pavisam 54) un arī ķonkubīnēm (84) uzdā vājis pa zelta pulkstenim ar ;di mautiem. ' ,• • / .
Šaudi Arabijas. karalis Sauds paputinājis savus eļļas miljonus, nopērkot saviem 25 nepilngadīgajiem bērniņiem pa miniātūrauto-mobilim, katru 700,- doL vērtībā.
ATSAUCIETIES - ' JŪS MEKLĒ
. LOK, Augustdorf b. Detmold» Germany lūdz atsaukties zemāk minētos tautiešus, kuriem ir pienākušas ziņas no piederīgajiem:
Visvaldis Krēsliņš, dz. 20. 8. 22.k Rīgā; Zelma Paulīne Fi^ederika,. , dz. 1898. gadā Rīgā, viņas dēls; Jevgeņijs un meita Vēra, dzimuši! 1927. un 1929. g. Baltimorā; Renčs: ■ Ēriks, dz. 1924." g. Rīgā; (Žanis; Ozols, dz. 12. 4. 15. g. Codē; Ar-' vīds -Sarkangalvisr dz. 16. 12. 16. g.; Amālija Zvaigzne, dz. 13. 3. 10. un viĢas vīrs Dr. Hermans Zvaigzne; Eduards Stiurens, dz. 5. 4. 20. g. Rēzeknes apr.; Vilma Saulīte» dz. Šmite un viņas meita Ausma Saulīte; Alvīne Ozola, "dz. ap. 1900. g.; Kārlis un Pēteris Stūres, apm^ 70 un 66 g. veci; Mārtiņš Gros-bergs;. dzim. 1903. g.; Zigrīda Nei-mane no Rīgas; Marija Kurland-ska no .I>augavpils; Augusts Kalnājs, dz; 16. 8; 08. g.; Pauls Bērziņš, dz. 23.8.. 19. g. Rīgā; Voldemārs Drille; Sigrida Dzeņa-Zel-tīte, dz. 2. 6. "24. Rembatē; ■■ Rasma' Sproģe, dzim. Zeltīte, dz, 1918. g.r Alberts Arvīds Jansons, dz. 14. 4.^ 22. g. Saldū; Edgars Kviesis;; Em- ; ma Ezeriņa, dz. Moors ar meitiv Maiju un dēlu Juri; Grace Elīze Platteis, dz. Koppitz (vai arī Platais); Valda Lencere, dz. Snkule» dz. 26. 2: 21. g. Rīgā; Vilhelmīne Veinberga no Rīgas; Jānis Gedro-vics; Reinfcolds Edgars Lasmanis, dz. 1908. g. Salacgrīvā; Alfrēds 01-dermanis,~ dz. 28. 11. 16. g.; Ati& vai Oto šrams; Uldis Priedītis, dz. 6. 3. 26. g; Rīgā; Gustavs Ādģērs,. viņa sievā Antonija Ādģēre, dz.. Ziemele, dz. 18. 11. 02. g., meita. Elza, dis. 1982, gadā un dēls Rolands, dz. 1935. g.; Roberts MežītSv 4zv 1908. g, Liepājā; Eduards Pes-kovs, dz. 17. 3. 84. Rīgā, sieva Ka-tarīna un meita Lidija Peskova; Mirdza Zaķīte, dz. Reine, dz. 1908., g.Rīgā^ Arnolds Bērziņš, dz. 27. 11. 25. g; Vecumniekos; Broņislava Tu^s; Vļaidislavs Svilāns, Pēteri». Švālps; Ai;itons Broks; Alfona (Stalidzāhs; Balodis Edmunds; Ķažlapa Roberts; Pločmelis Ansis; Šupstiks "Miķelis; Klaviņš Varisr Bruno Rūmpītis ;Vilis Rozenbergs; Marga Pleskaževska; inž. Zepele-vičs; kapt. Mūzis; plkv.^ltn. Jāņa Zvaigznes kundze; Ernests Harfs». dz. 26. 12. 03, un viņa sieva Harfs; dt. Mierina, dz. 25. 12. 02., abi dzimuši Rīgā.
(Nobeigums sekos) . Rakstot 'LOK, .atbildei laipni lūd2t: pievienot starptautiskos pasta ku-: ponus.
Toronto -Dominijas bankas prezidents A. C. Ašforts savā ziņojumā bankas gadskārtējā pilnsapulcē deklarējis, ka kanādiešiem savi ietaupījumi jāiegulda pašiem savā zemē; Kanādiešiem ir zināma tieksme sūdzēties, ka ārzemju naudas ieguldītāji sagrābj ieguldījumu iespējas jKanadā un noorganizējuši "irmas,:'kurās kanādieši nepiedalās. Tādas pašās noguldījuma iespējas, viņš apgalvoja, iespējamas arī Kanādas kapitālam, bet Kanādas ieguldītāji vilcinošies tās pienācīgi ātri izinantot. i,
Ašforts izteicās, ka Kanādai jāizved lieli daudzumi rūpniecības materiālu uz citām rūpniecības zemēm, jo būtu par dārgu, ja K&r nadai pašai ar saviem rūpniecības ražojumiem būtu jāsacenšas pasaules tirgos. Par laimi; niateriā-Jiem, ko, Kanāda var ražot, ir aurj gošs tirgus, un izejvielu cenas ir izdevīgas.' v v : ' '
Pēc viņa pārliecības būtu jāsāl šaurina patēriņa preču iegādāšaf nās uz kredīta, uz ko norāda ari Kanādas valsts bankas kredītā por lītika, paceļot aizdevumu prOcēntu likmi. Bet viņš ir pārliecināts, kja iiav;^gaīdāma depresija, kāda bijā 1929^^ gadā; Vismaz 1956. ,gāda pirmajai pusei veikalnieciskās izredzes ir labas, nn preču ražošana pagājušā gadā pieaugusi, kaut gan bezdarbnieku skaits visumā bija tāds kā; 1&53; gadā.
Piecpadsmit vīri, kas darboj^ Kanādas pasta birojā Otavā, galdā veic darījumus par $400.000,^ ļar pastmarku krājējiem visā pāsaufe
Gada laikā tie saņem tūkstošiem pasūtinājumu, kās svārstās no viena centa pastmarku pasūtināiu-miein skolnieku: albumiem IMz 13.000 pMūtinājumiem lielu pastmarku tirgotāju vajadzībām.
1953-1&54. g. g.,. kad izdeva karalienes Elizabetes kronēšanas piemiņas markas Kanādā, departa ments ieņēmis rekorda sumniu $418.000.
Miris iņulti^ James Dunn
Jaūnāgada dienā miris viens no-bagātākajiem vīriem ne tikai Kanādā, -bet visā Ziemeļamerikā, at-stādams lielas 'bagātības. Šī cilvē- " ka centība, neatlaidība un darba griba, var.būt piemērs katram.
James Dunn dzimis ^ 1874. gadā Jaunbrunsviķā kā mežinieka dēls. Sācis strādāt jau ar 10 gadu vecumu, studējis tiesību zinātnes Ha-lifaksā, vēlāk piedalījies dažādos finaņciālos pasākumos un bijis ari Anglijā, kur viņam par nopelniem 1. pasaules karā piešķirts barona tituls. 1934. g., paglābis dzelzs sabiedrību Algoma nO bankrota, kļuva tās- vadītājs. Viņš pārvaldīja transportā līniju Lielajā Ezerā; tajā bija 55 transporta ku^, 3" pa^ sažieru tvaikoņi un velkoņu flotile. Viņam piederēja arī labības: elevatori un vairākas viesnīcas, J. B. piedalījās vēl daudzās citās sabiedrībās ūn uzņēmumos.
|1939.:g, atjaunoja Helēnas raJj-tuves, no kurām dzelzs jēlrūdu transportē pa Superior ezeru uz, Savienotajām Valstīm, šeit viņš licis uzcelt kalnā raktuvju tuvumā, sev 100.000 ddl. vērtībā māju, kurā pavadīja 2 vai 3 dienas gadā.
Cilvēki, kās J. D. pazīst tuvāk, viņu dēvē par ģēniju vai gigantu, jo reti ir gadījumi, kad viena cilvēka mūžā tiek sakrātas tādas bagātības: viņš*bija multimiljonārs. ^ No pirmās sievas viņam piecr bērni, no kuriem vecākais Pīlips liekas būs mirušā vietnieks. Sērs. J. -Dunn no savām pirmajām divi sievām šķīries; trešā laulība bijusi laimīgāka.
.Daudz ziedojis labdarīgiem mērķiem: McGill un Dolhausie universitātēm, daudzām slimnīcām, b-bām un skolām, kā arī financējis pamatskolas un slimnīcas uzcelšanu Vavā. Slimnīca saucas Lady Dunn; :'
Katros Ziemassvētkos strādnieki tiek apdāvināti: Helēnas raktuves strādnieki Vāvā, ģimenes cilvēki, saņēmuši pa tītaram, bet neprecētie cigaretes un- cigārus. Tā tas kļuvis par tradīciju, un daudzi iebraucēji Vāvā nodzīvotos gadus^ skaita pēc saņemto tītaru daudzuma. Arī šo rindiņu rakstītājam sācies „7. tītara" gads.
Sērs J. Dunn kremēts 3. janvārī Fernfcill krematorijā, bet oficiālā atvadu ceremonijā notika 5. janvāri Sault Šte Marie. A. P.,
krājēji izmanto īpašos pastmarku izlaidumus, ko tie ieguvuši caur šo nodalu, lai apmaksātu sūtījumus citiem pastmarku, krājējiem.
Kaut gan $400.000 gada Nenākums, salīdzinot ar vispārīgiem ļpastmārku pārdevumiem par $76
niiljoniein gadā, nav liels, pasta Tomēr visu to nevar uzlūkot paļ» ierēdņi -to tomēr atzīst par svarīgu skaidru pelņu, jo daudzi markujenākuma postem. ,