iiāri
ri5 50N
u-o-as
ijai:
pienltāju tēpnā;
in sav 5rgailis Bībe es ]rā valo-|E. M«i-jrtīgs ir
sams, ka ū vaidu iizilāko neatsuu-ļbija V Ir-ļozīinī|:ā-ģime-h'l)elei kā ii tagad (nozīmes.
ka
^'Ei katrā ļmžēl, :ū-ioliek 'e-. ķevbijībaš laz laša, ļirasto at-)tama. īdi iebil-bet tieši is prasās fiem gari-
senatnes itiem, ve-iplgi sau-lā mums \ri tos ar iedvesmi Jisu tautas Idīt ito ta-jtiem teo-
jau ir i&a rezul-i- RiLpējo-lātas" arī f.ias, kādēļ nenolie-subjeiktīva īstu būtis-Isavā laikā liceja di-jrāmatā —' Jlēgas. Bū-viņš salmus visās ļās, attiecī" lincīpu. kas Vnās Derī-ļS: mācībās ;>,jūsu yi- o bļbā teikts, saprotams; fek- runāts, [ienu uņ to : jŗāmatas 4. ļtulkōjunra: ļns nav re-ļri mīlē^ain, ļums un vi-3kš mums." iis teksts ļieņs nekad lits ;cītu mī-
ha, bet līdz loģisks" sa-hedokļā nav
ļārprast Bi-ļ, tad rodas pagaidām fežams, kad mūsdienu septiņām
ļālais darbs |n šādi ralc-^ai" iesarkto ļas labā jā-£;djaš;kollē-ļcvēro. Starp jas pie gādī-Eantu vai nenoliedza-Eofiju pa da-ļtus mācības ļstība_īr iekš ļu noticis, ja ļii bijuši vie-modernizētā
Takomfi
īlendārs
ļtīĢu kvartālā
lu komitejas lOsler ielā. rnā balle Top
saimniecisko ķas biedru un cars Toronto telpās.
He Kolumbus
ķ raudzes kora Fja baznīcā..
U, Hamlltonās
skautu vienī"
levāls Pigbri-Id. sarīkojumā.
'.it
l^ešdi^n, 1056. gada 15.^ februāri
B33>
(MBĀLĀS I^VIEŠU^^^ PROJEK
iio
pārstāv-567:^
Amerikas latriešu jauņatiifis apvienība trimdas sabiedrībā ir tik tālu nostiprinājnsies, ka tās darbība in aftīstiba saista vai visu emigrantii nedaUta uzmaiiī^^^
js piakimem,
JUBILE
Jāņa P^riešā 70 mūža un 40 darba gadi
š.g.-pirmajā janvārī tika sastādīta .rakstveida intervija un izsūtīta vi«iem lielākajiem ALJA's pulciņiem. Pēc mēneša saņemtās atbildes no sekojošiem jaunatnes pulciņiem : Grand Ŗa^idu, Čikāgas. Indiāņāpbles, Filadelfijas, Kalama-2ū, Takomas. un Linkolnas.
Uz vienu no intervijas jautājumiem: ko domā pulciņa locekli, par pašreizējo stāvokli globālās latviešu apvienības lietā, kas, kā zināms, nonākusi strupceļā, droši un skaidri izsakās Indiāņāpbles jaunatnes organizāciju padome:
..Globālās latviešu a;pviēnības di-biūāšanas neveiksmēs vainojama pašu latviešu nespēja saprasties. Mazākumā ir tās latviešu organizācijas,. to vadītāji un personas, kas ar Globālo latviešu a'pvienību vēlas radīt iespaidīgu Un neaizstājamu latviešu trimdas pārstāvniecību un 'galvenā — vienojošā — darba Veicēju,- bet vairākumā ir personas,' kas vēlas Globālajā Latviešu Apvienība sev r iegūt tikai daiļskanīgus amatus,, lai ar tiem varētu lepoties tuvākajā vai tālākajā nā,ķotnē. Jautājuma pozītivu atrisināšanu drīzāk varētu panākt, • ja atsevišķus Globālās Latviešu Ap-vienības dibināšanas projektus nodotu nobalsošanai visiem trimdā esošiem latviešiem, nevis tad, ja ■ ar to izšķiršanu nodarbosies tikai jau esošo organizāciju vadības.''
Tālāk uz intervijas jautājumu: kā izpaužas .pulciņa darbība, kādas ir kopas vai sekcijas ūn kurai ir lielākas ..pievilkšanas" spējas, pulciņi : atbildēja šādi: Filadelfijas pulciņā dar'bojas drāmatīs.kā, dzie-. dāšanas, tautas deju, mūzikas, filmu, šacha, rokdarbu, zīmēšanas-gležniecības, sporta un literārā kopa; visvairāk, biedru piedalās tautas deju, dramatiskā, dziedāšanas ' (savs koris);. un mūzikas, kopās. Kalamazū pulciņā darbojas literārā, sporta, dramatiskā' šaušanas, tautas dēju kopas; Biedru vairākums sporta un dramatiskā kopās. Linkoinas ..Tālavas" pulciņā ir tautas deju, sporta dr^iaatiskā ■kopa, un visvairāk ibiedrļi darbo--jas sporta kopā. Indianāpoles ILJ-OP'ā lielākais kopu skaits, tiir dar boja literārā, dramatiskā, tautas deju, studentu, skautUr gaidu, sporta, luterāņu kristīgā kopa, katoļu jaunatnes kopā, žuirnālistikas. mūzikas un literārā kopa, kurā visvairāk biedru. ' . .
•(76) :biedri; un Takom4š jaun, . pulc. ir 15 . un -25.
Jaunatnei, .kā vienmēr, iiļ rūpējis V -vienīgās latviešu ģ^innazijas likte-
Čikāg^s latvtešu. jaunatnes puļ-. ^is Augustdorfā, Vācijā, uk jautā-ciņā kopu vai sekciju W.(>raiid jumu^ vai: vāks ziedojumus,latvie-Rapīdu ,.Peršes" pulciņā darbojas ■ šu ģimnāzijai, visi pulciņi atbildē-literārā. ping-ponga, priekšnesumu ļja pozitīvi. <5ikāgas jaunieši, k#zī-un moderno deju sekcijas. Biedru ļ nams; no -katra biedra ikldieiias vairākums moderno deju un priekš" ģimnāzijas vajadzībām ieļņem 1
pulciņš
nesumu, sekcijās; Takomas pulciņš centu, andiānāpoles ILJOP iedalās dramatiskā, sporta, tūristu, ziedojumus skolai vāc diviļeiz
ga-
rokdarlM, un literārā sekcija, vai- dā; Takomas jaun. puļc. ģiri rakums dramatiskā sekcijā.
Sabiedrībā bieži dzirdam. runājam par jauniešu novecošanos, ka klāt nenākot visjaunākā audze. Sekojošais intervijās jautājums: cik
ļOiazijaī atliku-
Latviešu eieņltājas, ka Edītes Haidereg
;..veltl|ums itiiŗušajam; profesoram:. ■
14. janvārī, .es pazaudēju drau-; si šo latvieti. Es noliecu galvu tās gu, cilvēku»: ko pazinu tikai ne- tautas priekšā, kas izaudzinājusi daudzus gadus. Viņš nāca no pa- tādu d^lu ūn līdz ar viņu vēl ci^ saules: otras m^;^^? im tomēr, kad tus, ar droša gara, patriotisma .iepazinu šo patiesi-lielo un tomēr; uguns un kristtiētības dāvanām, vienmēi' tik sirsnīgo uh pazemīgo! Es pieminu savu draugu, Dv. cilvēku, viņš. liJuva it kā par ma- i Frici Gulbi, atoma zinātņu p*ofe-. nas ģimenes vecāko locekli. Tāpat soru, JRīgas universitātes prorek-
ziedo no savu sarīkojumu ma.
■ 'Sadarbība ar mūsu kainkīņiem, igauņiem un lietuvjiem. jaunatnes pulciņos ir teicama un tālāk veidojama. Filadelfijas jaunieši pibdalās
biedru, (šajos septiņos pulciņos, dažādos starptautiskos, saifkoju
kuru kopskaits ir" 567) ir zem divdesmit un cik pāri divdesmit gadiem. No atbildēm redzams, ķa 208 biedri ir zem divdesmit vai tieši divdesmit gadu veci un 359 ir pāri 20 gadiem. Ņemot pulciņus atsevišķi, atklājas šāda aina: Filadelfijas jaunatnes pulciņā (vispiTms minēti zem divdesmit gadiem, .ref.), 35 .un 62; Kalamazū pulc. caurmērā 20 ģ. veci visi .80; Linkoinas ..Tālm^as*' pulc. visi zem 20 g. (51); Indiānāpolē ILJOP visi (110) pāri 20 g.; Oikāgas jaunatnes pulc. 27, un 68.; Grand Rapīdu .Pērses" pulc, mazliet, pāri 20 g. ir visi
mos. Kalamazū jauniešiem šādas nodarbības ■nevar, izveidoties; jo, tur igauņu vai lietuviešu jaunatnes pulciņu nav,, tāpat arī Linkol-nā, Indiānāpolē (Šeit dzīvo tikai 2 lietuviešu un 6 igauņu ģimienes) un Takomā nav organizētu laltie-šu jaunatnes pulciņu, izņemot pašus latviešus. Čikāgā jaunieši ievadījuši sarunas sadarbībai ar lietuviešu studentu kopiļ.Grand Rapi-dos sakari ir vairāk ar lietuviešiem,' bet .līdz šim nekas kopīgs nav iecerēts,.jo.skaitliski viņu šeit ļoti maz. :
(Nobeigums 8. Ipp.)
kā daudzi pirms manis, ari es mācījos no viņa īpar atomu enei^ijaš spēkUi par jaukajiem un vērtīgajiem atradumiem zinātnes^ izmēģi-nājiima laukos... Es mācījos par Baltijas tautām, par komunisma ļaunumu un par saprašanās nepieciešamību paisaules tautu, starpā. Visu to es mācījos no latvieša Dr. Friča.: Gulbja.: .
Viņš; bijā da)bas •sirsnīgs, līdzjūtīgs. un .?ajprotošs, bet viņam piemita arī milzīgs gā.ra spēks un enerģija. Reiz viņš teica: ..Cilvēkiem ir jāiegūst .izglītība, lai: tie saprastu pasaules vajadzības, lai
toru un Hāiniltonas universitātes fiziķi un ; iecienītu mācības spēku.
V Edith H^der,
€H3IL raidītāja Hamiltonā spīkere.
se-
Ā,,' Zemgals.: 40' .gadu' skautu .rindās.
40 gadi ir garš laikā/sprīdis, bet jo sevišķi respektējams - mūža posms, ja pavadīts vienā darbā vai vienā organizācijā. — Šādu. 40 gadu rekordu nu ir sasniedzis skautu vadītājs Alfrēds Zemgals. Pie sava latviešu skautu formas tērpa 16. februārī arī viņš varēs piespraust ceturto, lielo, latviskā ornamentā veidoto „zvaig:zni", kas skautu forinas un atšķi^ru pazinējiem apliecinās, ka tās nēsātājs noskautojis 40 garus, garus gadus!
NO
■ : MŪSU DIENĀM
LATVIJAS CHRONIKA, 38. M
1839 — Valkā uzsāk darboties Cinizes zemimirs.
1839, — 1811 — Bads Latvijiā, Vidzemē sākas pareizticības uzspiešana, apsolot zemi, bet sekotāju pamaZo
IglO Irlavā atvērts seniinārSo — Zemniekn nemieri. — Aglonas dominikāņu klosteris pānērsts pax Itatolu g:arīdznieku cietumu. Klosteri galīgi sledz 1870 g.
1811 — Cara valdīlja nodibina
Rīgā pareizticīgo |)aznīcas .bīska-pi|n.
—1843 — Vidzemē darbojas S4 draudzes • ar 92 saiešanas un
Ķursas (Bavārijas) apgabalu. Vietējā DP skautu starptautišlkā apvienībā darbojas par sekretāru im prezidija locekli.
Ieradies.ASV, viņš 1950. ģ. dibina vienību Konkordā (Ņūhemšīrā), 'bet kopš 1952. g, darbojas Daugavas 8- skautu vienībā Bostonā, līdztekus veikdams arī AŠV latviešu skautu 1. novadā pr^^ka pienākumus. Nesenās vēlēšanās ievēlēts skaultu org.' •centrālā Goda tiesā. 1&55. g. decembrī saņēmis amerikāņu skautu apbalvojumu par izcilu, darbību skautismā. Latvijā apbalvol.š ar abiem mūsu .skautu brg. ordeņiem r— Balto liliju un Pelēko : vilku. Apbalvots arī ar ukraiņu skautu ordeni. R, <Ō<,
KO VARAM MĀCĪTIES NO MILVOKIEŠIEM
Dziesmu svētkos 4.800 .■.:dol'atlikums: ; ;
Milvoki (ītč) Novada dzies-niu svētku rīcības komitejas grā-. niatvedis I, Kopiņš pabeidzis sāvii darbu un nu interesentiem pieejams sīkāks īpag. 'gada lielā sarīko-, tie spētu izprast ticības un valdī-i juma, . saimniecisko-, apgrozījumu bas formas." Ua tā, par.spītīgrū-ļ pārskats. ■: tībām un: neveiksmēm, šis lielais cilvēks trimdā un pēckara postažā ar lielu apņemšanās un. savas ticības spēku nodibināja universitāti, un vi^a vienīgie palīgi bija tie, ko viņš' pats bija iedvesmojis. Tā. radās Baltijas, universitāte, Hamfburgā un vēlāk Pinebergā, Vācijā; tās studenti šodien kalpo cilvēcei visdažādākajos veidos.; visās, pasaules malās.' Kāds gandarījums šim lielajam garam! \
Bet vēl vairāk!- Šis patiesais goda vīrs no Rīgas, Latvijas, izstaro^ ja arī īsto patriotisma gaismu; Un ne tikai viņš cieta pats. par savu verdzināto dzimteni, bet viņam sāpēja arī sirds, par visiem, ķas nonākuši līdzīgā elles priekštelpā. Viņš bija kritizētājs, ijet nekad -nekritizēja tā, ka no tā kādam varētu rasties ļaunums. Viņš deva, padomu: uzmanīgi no piedzīvoju-tuiēm, deva no savas gudrības, un par to nekad negaidīja atlīdzību. Viņš mīlēja cilvēkus, dabu: puķes, putnus un savas Latvijas eg;les. Viņš mīlēja labu, varenu mūzik^^ bet es atceros, ar kādu siltu.prieku viņš priecājās, kad dzirdēja ieskanamies vienkāršu' latviešu tautas dziesmu. Viņš ticēja DieVam un pēcnāves dzīvQi, Un ar savu ti-cīfbu ^.viņš ;;ļ|i||iecinā3a.. rieticīgx)S;
Būdama kaMdiete, es atceros .savu labo draugu un skolotāju un jūtos pagodināta, ka esmu pazinu-
lūgšanas namiem
1844— Jauni zemnieku nemieri Latvija.
184o — KrieTu valdība i M©k iz-āarit Rīgas domes revīziju. Revīzijas protokols īpazūd. Cars Nikolajs I apstiprina jaunus noteiku-musi Rīgas domes un Kurzemes landtāga un muižniecības korporāciju darbībaii
— Zemniekiem tiesības samaik-sāt nomu naudiī, nevis ar klaušu darbu.
1847 — Rīgā atvērts pareizticīgo baznīcas seminārs, kurā uzņem
m Lat^iesuso ^ ^i^^^ Jelgavā. 1923. g. viņu' paaug-
- Atceltas muizu klausās lat^ _. . . _,i=r*L„ -.«o^
Tiešu zemnieliiem. Rīkojums no-
Alfreds ZemgaSs
Latviešu skautismā veterāma gods Zemgalim ir jau ilgus gadus; Skautismā darbinieku vidū vairs nav daudz .to, kas kādreiz kā.zēni un, jaunekli bija pirmie latviešu .sikauti. ■ Alfrēds Zemgals .nū pieder pie to n.edaudzo uzticīgo pulciņai kas pateicībā par skautismā .pavadītajiem jaukajiem zēna un jāu-(Uekla gadiem škautošanas; iespēju grib sagādāt; arī tagadējiem jauniešiem, nežēlojot enerģiju un stundas, ko daudzi citi veltī ajtpū-tai un personiskām izpriecām, turpina darboties kā silcautu vadītāji. Cik zināms, tad nākamais rekords skautismā „šenioritāJtes" ziņā pieder pašreizējam skautu priekšniekam P.Vīlipiam. Viņi abi tad nu arī tagad ir visvecākie aktīvo skautismā darbinieku pulkā.
Alfrēds Zemgals skautos iestār jies 1916; g. 16. febr., .būdams tolaik bēgļu gaitās Krievijā, Pēter-pi'ļī. Atgriezies dzimtenē, .viņš 1918. g. kopā ar Ē. Rullī u, c. nodibina pirmo latviešu skautu vie-
mas līgumus līgt rakstveidāc
1849 — latviešu zemniekiem tiesības pirkt zemi īpašumā aiP Zem nieku ļiīpotēku bankas palīdzību. Muižnieki tomēr d9d priekšroku muižniecības bankām, kas maksā lielākus procentus»
18^ — Krlņias kaŗ^ laikā augļu flote už dažām dienām ieņem Lie-
stina par skauitu vadītāju. 1924. gadā viņš sāk mūsu armijā karavīra gaitas, kuras izbeidz, kad Latviju okupē sarkanā vara.. Kā karavīrs lkalpoda.ms dzimtenei Jelgavā, Daugavpilī un 'beidzamos gados
vBOSTOJfĀ ;.,
^) Bostonas Daugavas 'Vanagu a'askū balle glīti dekorētās DV tel-pis bija pulcinājusi ievērojamu skaitu, interesantu masku, Kanaku disīves attēlus krāsās bija darinājis n ākslinieks Bušmanis un dziesnau ieIlustrācijas' ogles :tecbnikā bija^ V(;icis Kucers. Tas vīsš radīja īstu karnevāla: atmosfairu. Ķā visinteresantāko masku godalgoja (balva — foto aparāts) — Putnu biedēkli
(Mirdza Melkerte-Zeipa). Pazīstamā Bostonas aktrise tiešām radīja pārsteigumu (sejas, .rēsp. galvas vietā bijā tikai varens salmu Icū-lis), un publikas atzinība bija pel-nīļa. Otro godalgu (Latvija Ame-ŗiliā 6 niēn. abonementu) dabūja Mi ii pelīte : (Lilija Kručkova). Pelītes kājas varēja droši īztuxēt katra skaistuma konkursa stingrākās prasības. Trešo godalgu guva (L{etvija 'Amerikā 3 mēn. abonementu), Ēģiptes mūmija (Gunta a-nē), arī loti ^. oriģināla maska, masku,balle ir interesantākais labāk "sagatavotais sarīkojums
Šīn DV un
Bostona.
GEAKI) RAPIDI • (MICH.)
dos Ķak
irms kādā laika Grand Rapi-
no Austrālijas ieradās Velta iņa ar 10 'gadus veco dēlu Ir-vinuļ Jaungaili, lai apciemotu šeit vecākus uņ citus tuviniekus. Tālo ceļu no Sidnejas V. Kaktiņa ār dēlu vdica okeāna satiksmes motor-kukī Orsovā, apstājoties Oklendā, Suvā Un Honolulu. Formalitātes ceļojumam, varējuši izkārtos diezgan viegli, un samērā garo ceļa pcjsniLi abi pārcietuši labi; Par savu trimdas inājvietu—=- Austrāliju atbrauc ēja izteicās atzinīgi un piebilda, ka tā nebūt neesot „pasāu-leš gals," kādu apzīmējumu Aust-
— Nojauc Rīgas pilsētas valni, īzbuvē jaunās ielas un bulvāru&a
1856 — Cars Aleksandrs II apstiprina Vidzemes dižciltīgo privilēģijas.
1860 — Kodificēt! Vidzemes zēia-likumi
Rīgā, Zeingals brīvos brīžus veltī rāji ja i^ devuši daži šī kontinenta
tautieši uii ko bija pieminējis redaktors Smits savās koresponden-cēSi Veltas Kaktiņas vīrs Kārlis, palicis Sidnejā, kur turpinot grūto, bet libi atalgoto darbu kādā gumijas rūpnīcā. Pēc radu un pazi-
jaunatnes audzināšanas un sagatavošanas darbam, vadīdams skautu vienības, roveŗu ciltis uii Rīgas 2. • skautu novadu. 1938. g. viņš. beidz • Garezera vadītāju kursus, ^et abos okupācijas gados, kopā ar. vecāko skautu vadītāju grupu .skautismā darbojas nelegāli.
Trimdā skautu gaitas Ž. atjauno Re geņsburgā, kur nodibina Aīrī-tes 56. vienību, vēlāk vada Tāla-vas 79. vien., Ventas novadu un
ņu apciemošanās . citās pilsētās ASV, jau 17. februārī, paredzams tāli^ ciemiņu atpakalceļojums uz Austrālijai.
• • ; SIETM
Neliekot gada pilnvaras Sietlas latviešu nama vecā pārvalde bija
sarīkojusi raibii vakaru. Sarīkojuma mērķis ~. segt „a'stīti," kas.: palikusī. neiiokārtota..namu izbūvējot līdzekļu trūkuma dēļ. Daļēji šis mērķis arī attaisiipjās, jo apm. 100 vakara dalībnieki no. mājām bija paņēmuši līdz labu apetītu un pil-:nus'naudas makus.' Biedrības un draudzes dāmu komitejas bija Tupējušās par; gardumiem un kafiju. Vīru dirtjultlvvartets ■ nodziedāja 4 dziesmas, jauktais koris diriģenta P. Pētersona vadībā bija iestudējis jaunu programmu, visiem patika J. Norviļa Arājs un gājputni. Kā du-bultķvarteta,. tā jauktā kora dzīes-^ ņias klausītāji uzņēma ar lielu atsaucību. Iespaidīgi L.Rūsis,deklamēja F .Bārdas Svešinieku, tāpat pārdzīvoti "nolasīja J. Jaunsudrabi-ņa tēlojumu - Vai vajadzēja. Tautas deju grupa Sakta nodejoja 0,. Beleičikas vadībā vairālkas tautas dejas, dejoja 8 pāru lielais jauniešu tautas deju ansamblis. Par ne-, pārtrauktu mūziku gād āja V. Rū-sis. Sarīkojums deva apm. 300 ddl.: atlikuma. Jo V. ;
Grāmatvedības skaitli rāda kojošu ainu:.'
Svētku- koncertā ieņemti 6871,30; dol., izdoti 1260,22, atlikums: 5611,08. Izdevumos galvenais postenis — telpu īre: 900. dol.
Teātra izrādē ieņemti 629,50, izdoti 512,10, itlikums 117,40. .. Priekšlasījumu va,kārā ieņemti ,97,50, izdoti 133,40> z^audētī 35,90. Jāpiemetina, ka mazie ieņēmumi šai sarīkojumā izskaidrojanii ar to,: ka dziedātājiem tanī ieeja bija brīva. Toties rīkotājiem visaī brangu ļ ienākumu deva .balle, kas notika \ tanī pašā vakarā. Tanī ieņemti 550 dol., izdoti 135,90, atlicis 414,10. Tautas svētkos (pēc kpncerta) pārdeva visas biļetes, ieņemot 1000 dol. j Izdevumi .bija 228,80, atlikums
77l,20..-^:t :-
Izstādes iuri .stendi: ieņemti 166,04, izdoti 58,20, .atlikums i07,S4.
Diriģeiitu un koru priekšnieku mielasts: ieņemti 70 dol., izdoti 338,37, zaudēti 268>37;
Svētkul vadpfnis — programma: ieņemti 848;50, i izdoti 733,60, nopelnīti 114,90. Programmas 459 eks. izdalītās par brīvu diziedātājlem, goda viesiem un rīcības komitejas locekļiem^
žetoni: ieņemti 244 dol, izdoti 250, zaudēti, 6 dol. (dziedātājiem oi; c. par brīvu. izdalīti 387 gab.).
No§u krājums iespiests 9(58 eks. Izdoti 436,70,; ieņeinti 174,60, zaudēti 262,10.
Sekojoši sarīkojuma budžeta posteņi nesuši tikai zaudēsjunius:
Koristu uzņemšana (telpas, azai-di un atspirdzinājumi, nakts mītnes viesnīcās) — 420,76; Birojs, pasts, telefons 214,98; Komandējumi _iun ceļa izd. virsdiriģentiem 401,59; virsdiriģentu un mākslinieku Iļonorāŗi 225j autoru honorāri 210, .Dažādi izdevumi un ienākumi: ieņemti 20 dol, izdoti 312, 82, zaudēti 292,82.; ;^ : / ; '
Dziesmu svētki devusi pavisam 4800 dpl: lielu atlikumu. No. šīs summas, kā jau. ziņots, puse (2400) atmaksāta ļkoŗiem, bet. otrā puse sadalīta dalžādiem sabiedrisld-kul-tūrāliem un palīdzības pasāku-iņieni, par ķo arī jau prese savlaicīgi bijusi informēta. ALA's priekšsēdis prof.: P. Lejiņš piesūtījis tī-. čības komitļejai vēstuli.,kurā izsaka atzinību :„par izpratni, ar kādu ir sadalīts dziesmu svētku atlikums."
Patlaiban vēl strādā ' dziesmu svētku revīzijas, komisija, pārbāu-: dot auģštiiļnēto ciparu attaisnotājus ■ dokumentus. '
Nav daudz cilvēku,. kas lielu dalu sava mūža ziedotu, lai citiem sagādātu prieku. Bet viens no tādiem vīriem noteikti ir preses se^^ niors Jāiiis Porīetis — ilggadīgais ;preses balles Tīkotājs Armijas virs-.nīeku klubā Ilīgā,. rakstnieku dienu, koncertu uu «pēcpusdienas tēju organizētājs. .Ar Jāņi Porieti saistās Latvijas laikmets;; mūsu presē, ar tās saullēktu un norietu. Viņš ir visu lielo notikumu aculiecinieks un šo notikumu iemūži-nātājs rakstīta vārdā — laikrakstā. Ar ieroci i>okā viņš ir cirtis, kā strēlnieks un vēlāk 'kā Latvijas armijas karavīrs, Latvijas vai šti. Po-rietisīi; pamatu licējs daudzām pr-ganizācījām'un, 40 gadus darbo<la-.. mies, iemantojis plašu atzinību.,
Latviešu presē Porietīs ienāk aŗ kara dunoņu. Būdams pats Ķrīevir jā. viņš seko tautas postaiņ un kara cīņām. Šie iespaidi; izteicās rakstā Divas pasaules^ ko Aronu Matīss iespiež Dzimtenes Vēstnesī. Aŗ to iesākas Porieša avīžnieka karjerā, "p. sāk rakstīt, kapeikās avīzē Jaunākās Ziņas, kā arī Dzimtenes Vēstnesī, līdz.brīvprātīgi iestājas 1. Daugavgrīvas pulkā, ķp komandē pulkv.; Bāngerskis. Porietis uzvelk -kara mēteli, un izveidojas, par k'āŗa korespondentu. Kopā ār Virzu, 'skal)i,' Akurāteru, Tupinu, PorietiŖ apraksta -kaujas un tran-šeju dzīvi.. Lai vēi vairāk pamudinātu Nāves salas " aizstāvju pienākumus un stiprinātu viņu. morālos spēkus,. .Poriēša redakcijā iznāk pirmais frontes izdevums Latviešu Strēliiieki' (1916.-^1917.). .žurnālā raksta paši karavīri savus' pied_zī-vojumus, un to iespiež par brīvu Jaunāko Ziņu-, spiestuvē Rīgā.
Jānis Porietis
jaš Kareivī u. c. P. ir arī veco strēlnieku žurnāla (1930-1940) Latviešu Strēlnieki redaktors. No 1937. līdz 1940. g. Porietis strādā Brīvās Zembs redakcijā..
Neatkarības laikā Porīetis daudz darba i veltījis latviešu strēlnieku piemiņas iemūžināšanai. Cīnītāju piemiņai viņš veltījis šādas grāmatas:. Sāpju ceļš. Latviešu strēlnieki. Nāves salā. Astoņas zvaigznes un. Daugs vas Sargi (kopā ar. 25 autoriem par Latvijas atbrīvošanas cīņām).! • '
Sājas grāmatās daudz vēsturiska, niaterjiāla. Arī tālāk Porietīs bija ; domājis strādāti šai virzienā, doties uz Miskavu utr lūkot atrast turienes arclīīvos , ziņas par latviešu strēliiļieku likteni Krievijā. Šo vē-> iēšanbs nevarēja īstenot,, jo austrumu ienaidi'iieks savilka, nāves cilpui ap Baltijas tautām.. Taču jubilāram dzimteni atstā;jot, .bijusi : sakārtota izdošanai kāda cita grā-nļat.a. ■ - ,
. Blaļlvus rakstniecībai Porietis ir..; dai'boļjies daudzu latviešu organizāciju dibināšanā ūn vadībā, viņš ir viens no dzīvajiem, kas piedalījies Latviešu rakstnieku un žurnālistu iļ arodbiedrības (1917) dibina-. , šāuā.i un ir tās pēdējais priekš-nieksj Viņš tagad ir Latvijas pre--. ses biedrības un Penikluba. biedrs, darboijas Latvju nacionālā savienībā, V'^co strēlnieku biedrībā, pulkveža Brieža fondā, Latviešu kultūras (ļarbīnieku pensiju kasē un Latviešu mākslinieku klubā. •
Bezitam Porietis ir latviešu preses bailles ilggadīgs rīkotājs^ rakstnieku dienu un rītu organizētājs Nacioiiālā teātrī un Universitātes aulā lin koncertu cienītājs. Tāpēc nav bi-īnums, ka viņu piemin daudzi., memuāru autori, cilvēki, kam reiz bija vārds un svars latviskā dzīvēvļ ' VV
/Boļševiku okupācija Porieti pazemoja, ķīviņam bija jāstrādā par pirts pārziņā 'palīgu. Arī> otrā okU'= pācija ii nesolīja rak&tīšanas iespējas, tāpēc Porietis't kā eksistences; veidu izvēlējās grāmatveikalu.
1944'.'g, 4. okt. Porietis atstāj Rī-: gU un fdodas, bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvo Tīringā, Visendorfā, bez nodarbdšanās. 1945. g. 25. jūnijā sakarā far padomju karaspēka. tu-vošanosiļ amerikāņi viņu noved uz Bavārijļ pie Švandorfas, vēlāk uz AmbergU un Eslingenu. Še Porietīs sadraudzējas ar teātra ļaudīm: J. Kājiņu^ Ūdri u. c- un turas ar .tiem kopā tālākā emigrācijā.
Eslingenā Porietis ar jaunekļa sparu aitjauno preses darbu, rediģēdams f Eslingehas latviešu kolonijas Informācijas biļetenu un vēlāk strādā .par redaktoru Latviešu Ziņās, IBrīvais vārds UNRRAs ierēdņu kontorlē stipri ieroSbezots, taču latviskās -pre&es tpa^icIJas.^iz-^-ro» dodas atjaunot, tāpat noorganizēt rakstnieku dienas.
1950. 'g.. Porietis, uz kuģa piedzīvojis nelaimes galījumu, ierodas Bostonā un uzsāk dzīves cīņu kā katrs emigrants. Sāk strādāt slimnīcā fizisku, neierastu, darbu.'6 dienas nedēļā. Bet arī še Porietis atjauno savu kulturālo misiju. Vispirms nodibina Latvju mākslās aģentūru, kas sniedz vairāku populāru mākslinieku koncertus. Tad
Pēc 1917. g. revolūcijas Porietis pārceļas.uz Ziemeivldzemi. Darbojās dienas laikr. Laikam Vēstis .-i^^ dakcijā. Kad nodibinās Latvijas valdībā, Porietis ir Pēmavā, kur veic brīvprātīgo apmācībās, lai Z]ļe-melvidzemi atbrīvotu uo.ienaidnieka. Pa laikam Porieti redzam Valkā darbojamies laikrakstā Līdun s. Kara apstākļos biezi jāpilda īstas, kaujas pavēles, jādodas ar divriteni ceļā Už nacionālām komendan-tūrām, lai tur nodotu memorandijs parakstīšanai Latvijas iedzīvota-jiem-un-tālāk nosūtīšaiiai ūz ārz'|-
mēm. 1919. g. Porīetis Valkā ir .^tveŗ grāmatu veikalu un beidzot laikraksta Jaunā pzive un dienams .j^āsklas salonu, lai ar pēdējo pa-' laikraksta Tautas Balss redaktors, kalpotu latviešu ■ gleznotājiem un Šai pašā gadā pārceļoties uz.Rīgņ-j^ākslas cienītājiem. Brīvā laikā P. Porietis iestājas darbā Jaunāko Zļ- korespondē Laikam un Latvju Žurr ņu redakcijā. Ar Latvijas armijļijjāijjjjj^ piedalās .biedrību dzīvē. Ir viņš .piedalās: kaujā pie Lielupes ilggadīgs valdes un Penkluba pret Bermontu, . . v joceklis, kā arī biedrs Latviešu —
Bez šiem nopietniem: uzdevuļ-Ligļ^j^igg^^ vienībā.
miem, ķaŗa .apstākļos gadās' ari priecīgi ■ un- Inimoristiski epizodi. Piemēram, ziņa' par īmantieš.u sagaidīšanu pie Rīgas pils, par k.o E. Blanks rakstīja:. :parādi ^pieņēma pulkvedis Porietis.." Pēc šī negadījuma, kurā nebija vainojams avīžnieks, sbet gan drīzāk izdevējs, Porietis dabūja pulkveža pavārdu.
Jaunākajās Ziņās Porietis pavadīja 18 smagus darba gadus. Dienas laikraksts p#ēma visu enerģiju, visas rezerves, tomēr Porie-tim šais .gados atlicis laiks'darboties arī citos; izdevumos: Nedēļā;, invalidu žurnālā Lāčplēsis, -Latvi-
^V;e L ■; V I'E
iatviešn Nacionālā Centra ASV Glalvenā valde, saziņā ar visn MC ASV noddfl vadībām, savā šā^ gada 28. Janvāra sēdē pief ē-, ma šādus atziniiin4s'ž
-r- Kādēļ jūs nerādījāt virzienu, pims griezāt jap stūri?
^ Es domājn, ka tas ir ginži lieki, jo pa šo ceļn es braņcii iz
darbi .'Jau
(1.) Ievērojot, ka Komiteja Latvijas brīvībai ir iestādījums, kam; dotas vī^abākās iespējas veikt svarīgus uzdevunius Latvijas neatkarības atgūšanai, mēs. atzīstam, ka K'LB locekļu izraudzīšanā jāvadās ar lietderības prineipu./..:
Šai komitejā jādarbojas kvalificētām personām, kuras ar savām zināšanām un pieredziļ starptautiskā politikā var vislaļ)āk kalppt latviešu .interesēm; un ķuŗas bauda latviešu ;brģanižāciju uzticību demoki'.aitiskā izpratnē. - Sakarā ■ ar to KLB priekšsēža izraudzīšana ipēc rotācijas principa nav vēlama.
Ar nožēlu jākonstatē; ka daži KLB locekli saVā rīcībā vairāk ievēro vienas gruipas intereses nekā naicipnālās intereses. Tas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu latviešu tautā dzimtenē Un var noderēt par ieroci komunistu propagandai^ ; '
(2) Brīvās pasaules latviešu aip-vīenības nepiedešamību Mzīstot, mēs uzskatām, ka šī organizācija
varēs sekmīgi veikt savus uzdevumus tikai tad, ja tās vaMes locekļi .; vai tp. vietnieki varēs regulāri sanākt sēdēs un nekavējoties pieņemt iēmurnus. Lēmuma pieņemšana sarakstes ceļā BPLA darbību loti apgrūtinātu. Tādēļ BPLA statūti būtu papildināmi ar noteikumu, ka BPLA. valdež locekļi, ja. tie paši sēdē piedalīties nevar, var izraudzīt sev vietnieku no to latviešu vidus, kas uzturas tai zemē, kut atrodas BPLA sēdeklis. ; (3.) Mēs piešķiram loti lielu nozīmi baltiešu pretkomūniBtiskaJām demonstrācijām brīvajā pasaulē. Pagājušā gadā tādas rada ievērojamu atbalsi ASV ipresē «n, savukārtj nepatiku Maskavā. Ar šīm'demonstrācijām brīvajai pasaulei tiek atgādināts, ka cīņa par Baltijas valstu brīvību tiek turpināta. Sakarā ar to ir vēlams» ka, latviešu centrālās organizācijas uzņeiņtos iniciatīvu un sniegtu atbalstu šādu demonstrāciju; rīkotājiem, kā arī koordinētu; viņu rīcību.
Jubilārs dzimisyl886, g. 20. feb-; : rūārī Lielā pagastā pie Madlienas. Viņa brālēns ir dzejnieks Fallijs. No šīs apkārtnes nākuši arī gleznotāji Brencēni.
; P. studējis tirdzniecību Rīgas po-. līteclīiniskā institūtā (1911-1915) un tautsaimniecību Latvijas universitātē (1922-1926). ; Par žurnālistu, -kā viņš izsakās, nekad nav domājis kļūt, ,]>et dzīves straume viņu tā ievirzījusi, ka no avīzes ļiņš vairs nav varējis atbrīvoties. Antons Benjamiņš teicis : Atdod krāsai pirkstu, tā paņem visu roku. Jubilārs nav sajūsmināts-par itīem izdevējiem, kas klieguši" avīžrliekam: paust savas domas, žurnālistam jābūt lielai dinamikai, jo avīze prasa ārkārtīgi daudz. Ir . jābrīnās, . ka . jubilāram pēc 40. spraigiem'darba gadiem dinamikas -netrūkst arī tagad. Tāpēc arī viņš pazemīgi un pacietīgi nes netaisno trimdinieka spieķi, kaut viņa īstā vieta ir Rīga un nevis Bos-' tona, Osvalds Akraentihš
CEĻA VĀRPI
Runā. ar liādū cilvēku par viņa labajām Ipaāīfjām, ,nn tn piedzīvosi, ka viņš pats aiz^^ mirst savas ļaunās domas un /nolūkus, šveicers *
Starp visām mākslām it sevišķi miizika liekas būt ta, kas stāv vistuvāk latvju tautas psīchei. To liecina vispirms mūsu skaistās tautas melodijas, kurām IMzīgu nevar uzrādīt neviena Eiropas tautai Emilis Bārziņš
Apieties pareizi ar cMtč-kiem ir liela māksla, un ari pārbaudījums pašam pret se-t1, ka esi /Spējīgs sevi saturēt rokās. Bismarks
