£. A f V 2 J A
Mi
Piemērots katrai vajadzībai. Šis audums labi nostrādāts^ atists ao šķetinātas dzijas. Drānas populāras visā Kanādā. Pērdet ar paļāvību pie TipTop, kur vienmēr ir liela britu ražojumu izvēle.
•TIP TOP" APĢĒRBI
2 pc.
Pie tam uzvalki tiek gatavoti pēc ju^ su auguma izmēriem
mācas
s. heifetz, notary publk
68 Mliiiģton W., (tuvu B^y Sfc) Toronto, (jEfc tel EM 6-e451 VecāŠais ceļojumu un notariāta birojs Kanādā 35 gadu pieredze. Pieredze immigrantu lietu kārtošanā, notariālu dokumentu, Kanādas pavalstniecībās, vīzu un dokumentu tulkojumu lietās. Ruiā krieviski, vāciski' un latviski
PNIBWSKY
Ilggad%u praksi slimnīcās Vācijā, Polijā un Šveicē
8587 PAEK AVE, MOBTEBL, P.Q^ HA 7028, Moatreai Sttnā Tācis&i in loietisad. Pieņem no 3^0 Taliar&
mam
Zobu ārete Dr. N. NOVOŠIGKIS
(LietoTietis)^ piplomē^ Tādjā Bn EanadS
345 Bloor St. W, (tuvu Spaclina Am)
STsnit WA 8-^8 peo nomnas pp. un tai&sroš latrn idmi > Snnā Tācn un slatn valodas
Dr, Alexander Szatmari
nerm nognnun^ slimības
St. Oair Ave^^W. Toronto
Bimas stundas ho pp* īsA mz iepriekšeia nomnņ pa tel^onm
WA 1-0558 vai MA 5243
Jjūlm kreditēšanās
Dr.T.;L.
ZOBĀRSTS-OHIRURGS runā lorleTisk] un vāciski
514 Dundas Ši, W^
(Spadina stūrī) Zvanit EM 8-MS8, Toront®
E. BLAUMAŅA
8.^ 9., 10; s^iinii^ ies. $11.60 Dabūi aml
128 HUKON ST., T^BOKTO
Visnr ir Tip Top pārstāiTp|)a8
TF-554
a
Londonā
izdevis latviešu Valodā pirmo grāmatu par dzīvi Padomju Savienības veirgu nometnēs Sibīrijā. Maz iŗ tō latviešu ķimeņu, kurām viens no piederīgiem vai pazinām tu nebūtu. Vācu ārsts Dr. Šolmers pavadījis vairākus gadus kopā ar viņiem Un par piedzīvoto, stāsta grāmatā
Latvijā . '
Par to ralksla teiete, M§ precējnsies ar francūzi un lāzīvo Francijāc
PGŖMAS
240 lpii^»4čsieta maksā Dabūjama
123 Huroii St; Torontd)
Man nākusi rokās Ābece, kurā. pašlaik Padomju Latvijas bērni māpās lasīt. Tā izdota Rīgā, 1954. gadā, Un tās sastādītāji ir Z> Lt^bā-niete, L. Bērzāja. un L. Vuškalne. Ģrāniata diezgan liela un smaga, sevišķi ābecniekam, iesieta biezā kartonā, teksts iespīestš .lieliem skaidriem burtiem uz laba, gluda papīra. Uz vāka meitenes - skolnieces attēls uniformā — tumši zilā kleitā ar ballu apkaklīti un baltām aprocītēm. Kleitu -apņem balts priekšauts, platiem uzplečiem kā senāk krievu institūtu audzēknēm, si apcirptie mati apsieti ar gaiši sarkanu lentu. iSejas izteiksmē nekā bērnišķīga, ne arī latviska, šo vāku: zīmējis V. iņutinš. Arī pārējās ābeces iļlustrācijas — A. Duburova — vairāk atgādina stīvas koka lelles nekā dzīvus, cilvēkus. .
Atšķirot pirmo lapas tpusi, satie^ kamies ar pašu Ļeņinu, otrā lapas pusē seko Staļins.
lUuštrācdjas katras lapas augšējā daļā .rāda skatus np skolas un ģimenes dzīves, no laukiem — kol-clļloziem,/ no fabrikām, veikaliem kiļiubiem', bet jo sevišķi daiidz no pilsētām. No . Maskavas redzam Kremli un Sarkano laukumu, no Rīgas — Tiesu pili^ Nacionālo teātri, Brīvības bulvāri, kas taga;d saucās pār Ļeņina ielUj, kā arī Daugavmalu, kur ar plīvojošiem karogiem īpacelas Pils tornis — ta-gadējā„Pionieŗu pils." Nav aizmirstas arī Ķemeres.
Blakus parastajiem latviešu priekšvārdiem, gan vecmodīgiem, kā Berta, Marta, Mārtiņš un Jānis, gan moderniem, kā Laima, Anta, Baiba, Sarma, Ilmārs, lasāmos gabalos atrodani krieviskus vārdus — Ļena, Oļa, Vaļā, šura, Kola, Ķīra.
Neviens latviešu kultūras dāi^bi' nieks, nedz rakstnieks, izņemot Raini, nav minēts, Jānis Rainis nobildēts 'bērnu vidū, kuri tam par sniedz puķes; tekstā pār viņu rakstīts, ka. ,>Raini& ir Tautas (ar lielo T) rakstnieks. Bet ābecē ir stāstiņš īpaŗ stacTianovieti ; Zacharu Ghomkp, kas kolelioza klaibā ieradies teikt. runu.
Pie burta „H" mēs lasām, ka ļBiilda ūn Herta prot dziedāit Padomju Latvijas hiininu, bet nav minēts kāda ir šī hiimna. Pie Rīgas apraksta, kurā teikts, ka „Rī-gā ir Padomju Latvijas galvas pilsēta" gan beigās atrodam kaut kō bjimnai līdzīgu:
Un tā kā nu „visi darbi mūsu Padomju valstī ir veltīti mieram, un visi darbinieki pūlas savas normas dubultot, tad ari „PadomJu valsti rūpējas par bērnu -un darba ļaužu veselību, tin pie burta Ķ mēs lasām, kā Miķelis ļ>i^^^ kas strādā Ķeguma stacijā, saslima. Viņam piešķirtā uitūra zīme — viņš tagad var ārstēties Ķemeros."
Katrā ziņā jaunatnes .audzināšanai tiek pievērsta liela uzmanībā. No atsevišķiem stāstiņiem redzam, ka ^bērniem māca /kārtību, tīrību, ōnāca mīlēt grāmatas. Par priekšzīmīgiem tiek uzstādīti Padomju Krievijas vadoņi: ,iMācīsi-mies tā, kā mācījās Ļeņins un Staļins!" Te gan būtu jāpiezīmē, ka
. gada 2t. mart^
Staļins bija slikts skolnieks un kai apm. 14 gadu vecumā viņu kslē-dza no garīgā semināra.
Visur tiek piekodināts bērniemi cienīt darbu. Darbs ir katra goda. liita!" Tiek ieteikts ne tikai mā-cīlļies labi skolā, bet arī palīdzēt mļtei mājas darbos, piem., veļu žaut, istabu slaucīt. Tiek mācīta: ipieklājība pret vecākiem ļaudīm; tekstā lasām: „Valdis atdod trolejbusa vecai māmiņai savu vietu."" Ja tu esi labs skolnieks, / tad tu: būsi tteieamnieks, bet ja, tu gribi būt„paraugs visiem bērniem", tad: tev ļjāiestājas pionieros. Un ja tu gribj tapt par pionieri, tad tev labi jāmācās un labi jāuzvedas. Pieau-gušaļm ir liels gods tapt par karavīru ^
„Strādašu, mācīšos, Paaugšos, tapšu Padomju Armijas Karavīrs drošs."
Katļras ābeces lappuses beigās iespiestas div- vai četrrindīgas „Padomju tautas dziesmas," vai art Raiņa vai mums nepazīstamie rakstBļieku pantiņi.
, Elza AbrafeinL ■
IZNīCINffiT . BAGIĻUS,:KAD TĪRĀT: MĀJU!
Tiie Voŗkmen's Gompensātioii Board of Ontario ir Ontario iestāde, kas ^ rūpējas par strādniekiem, kuri cietuši darbā nelaimes gadījumos. Fabalstus maksā personām, ka^ savainotas darbā nelaimes gadījumos, kā arī tām, kas kļuvušas darbam nespējīgas, strādādamas rūpniecības uzņēmumos ; to sīkāki nosaka likums., Ir daži izņēmumi pabalstu h
1. Ja cietušais ir tebam^^^^^^ 5 dienai;
2. Ja nelaimes gadījums ir strādnieka nolaidības sekas, stits ar cietušā nāvi^^^^^v^^ ' j
Strādniel^iein nav jāmaksā apdrošināšanas maksas.
Nelaimes gadījumos cietušajam nekavējoties tiek sniegta pirmā palīdzība, kā ari ivajadzības gadījumā me
Lai nenotiktu nelaimes gadījumi, ir svarīgi, ka-darba vietās drošības ierīces vieiimēr pārbauda Acciderit PreventionAssociation inspektori, kas raugās, lai visas fabriku ierīces būtu droši darbināmas, tiktu.darba vietās ievēroti drošības Inoteikumi, tāpat no darba devējiem tiek prasīts telpas uzturēt labā un. drošā kārtībā,, lai nebojātu strādm -
Drošības notikums "Sadarbība! Kā darba devējam, tā strādniekam ir jārēķinās ar to, ka nelaimes gadījumā abi ir zaudētāji.
ESIET uzmanīgi - ūn ^ mEOJIETIĒS apdomīgi
Nav indīgs! Drošs!
Jaunais «ĻISOL" — galvenais desinfekcijas līdzeklis Kanādā ^ nav indīgs... (irošs... labākais baciļu iznīcinātājs pasaulē ^LISOL" jums pajidž ilgāk, daudz ilgāk nekā bēršana, dezinficē, kad Ura izlietnes, koka da]as, grīdas, tualetes istabas Uo c! „LI§OL'^ nlodrošlna jūsu māju pret baciļiem ii« ^sēktiem.
rezervēta labai
ļ'ļ'
BREWERS SINCE 1828
tIZ 01s
e
Novērš
visos drogn veicos
„Pad6mju lielajā saimē, / Tautas luz dzīvi kur tet, Darba un uzvarās laimē īpadomju [Latvija zied.?'
šinī ābecē ir daudz : vāŗdļi un jīdzienu, kas priekškara bērniem bija pilnīgi sveši. Tā pirmajai skolās dienai veltīts! pantiņš kurš sākas ar vārdiem:
„Šur,p grāmatas! Už skolu! Es būiu teicamnieks!"
Šis teicamnieka vārds āitbilst krievu «udarņikam." Tālāk lasām, ķa rudenī laukos dūc «kombainis". ..Koptīrumā" aug gari lini. Pa ceļu iet ,,pionieriV. -Viņi ģērbti gluži kā skauti. Mazā Ieviņa piedalās ielu demonstrācijā ar «miera putnu" rokā, kas nav nekās cits, kā mums jau pazīstamais Pikaso niie-ra balodis. Skaļi tiek saukts r
.rMiers.'.miersr^-, ' Mēs par mieru!"
Arī dzimtās valodas stundā „raksta it vi&i ar veiksmi un sparu: „Mēs negribam karu!" liternā-ta bērnu gr^pa „pārdomā rakstu sienās avīzei," kamēr Roberts zīmē „lo?ungu". Lielākie bērni pārnes no mežā eglīti un izrotā to svecītēm Jaunam gadam, nevis Ziemassvētkiem, jo skolā dedzina «Jaungada eglīti.^ Pie eglītes ie;ro-das nevis Ziemassvētku vecītis, ^bet „Sāla tētiņš", • t. i. krievu pasakās pazīstamais „djeduškā moroz." „Aiģitātprs". apmeklē ģimeni un ludz vāka/rā atnākt uk .iaģitpunk-tu." Daudz tiek runāts par lielām celtnēm, par. klubu būvi ciemos un kolcbiozos. Visādi rādīts, kā ,,padomju ļaudis pārveido dabu", un arvien grib veikt vairāk kā ,,nor-īnā paredzēts." Tā zēns prasa tēvam vakarā: „Kā šodien strādāja tava brigāde?", uz ko tēvs lepni atbild: ,,šodien mēs veicām divas normas." Citā stāstiņā „niašīņas izgatavota j di^āsnedelaš ātrāk, nekā plāni, paredzēts." .
Seno
Mums latviešiem ir savas Lieldienu tradici-jas, kas saglabājušās gadu simtiem cauri uii nav audušas līdz šai dienai. Tās nezudīs, kamēr vien jaunā audze par tām interesēsies un tās. nesīs tālāk.
Par latviskām Lieldienām un olu krāsošanu būs kādā np nākošajiem LA numuriem, tādēļ tagad runāsim tikai par latvisko ēdienu gatavošanu.
Visiem Lieldienu īpatnējiem ēdieniem ir apaļa forma, kas simbolizē sauli. Kā dzērienus Lieldīe^ nās pasniedz pienu, svaigi tecinātas bērzu sulas un inedalu.
SKIxM^DU RAUŠI
500 gr. rudzi millu, ļiltr. ūdens 50:.gr. sv.ieS:taō ;
No minētām vielām pagatavo cietāku mīklu. Plāni izveltnē un ar apaļu priekšmetu izspiež 10 cm. diametrā ripas. Uzloka malas 1 cm. augstumā un pilda ār sekojošiem pildījumiem:
1. Pildījums s 3 mārč. burkānu, 4 ēd. kar, skāba krējuma, 100 gr» sviesta, 30 gr* cukura, 2 olas.
Notīrītus burkānus saēvelē, pieliek pārejās piedevas, izmaisa un liek uz siclaridu raušu pamatiem. Pārziež ar sakultu •.#>lu. '
2. Pildījums; 2 mārc, burkānu, 500 gr. kartupeļu, ļOO &r. sviesta. Sāls pēc garšas, 4 olas, 15 gr. cukura, 3 ēd, karo skāba krējuma.
Kartupeļus novāra, nomizo un samaļ ar gaļas mašīnu. Pieliek sāli, olas, 2 ēd. kar. krējuma, izmaisa un pārziež rauša pamatam. Bur.-kānus novāra, nomizo un samaļ ar gaļas mašīnu, pieliek pārējās piedevas, labi izmaisa un liek uz kartupeļu māsas. . '
3. Pildījums! 600 gr. kartupelE 200^ gŗ. sālsūdenī vārītas putrainm biezputras, 4 ēd. kar. skāba krējuma, 2 olas, sāls pēc garšas, 1 ola pārziešanai.
Novārītus kartupeļus nomizo un samalt ar g^as mašīnu. Pieliek putraimus, pārējās piedevas un labi izmaisa un liek uz sagatavotā rauša pamata. Pārziež ar āakultu olu.
īSagatavotos sklandu raušus liek uz ieziestas plāts,' cep vidējā karstumā, kamēr virsa ir gaiši brūna. Sklandu raušiem dod klāt medu un pi^ii.
BALDŪM^
200 olasj
Medu atdzesē, stus^un Medu
gr.
medus, 200 gr. sviesto^. ,150 - 200 gr, lazdu rleķstii..
' ar sviestu uzvāra, mazliet pieliek sasmalcinātus ŗiek-^ sakultas olas. karašu cep mērenā karstumā, galdā pasniedz veselu. Dod klāt pienu. '
MEDUS KAŗRAŠA
gr, rupju kviešu milti, % ļte. piena, 150 gr, svieta, 100 gr, cukura, % tēj. kar. sāls, 50 gr. rauga.
No minētām vielām pagatavo parasto rauga mīklu. Ūzraudzē_ un liek uz apaļām plātīm vai arī izveido apaļas karašas. Biezums apm. V/z cm, tad vēl reiz uzraudzē un pārziež ar šādu masu: "
BĒRZU SULAS
Agrā pavasarī, iekams vēl'kokiem nav lapu, ieurbj bērzus un pieliek trauku; Ietecējušās sulas, nolibk vēsā vietā, ieliek traukā dažas rupjas maizes garoziņas nu ļauj tām ieskābt, tad izkāš un sa--pilda pudelēs. Katrā pudelē ieliek 4 - 6 rcļ'zīnes, V2 ^ēj. kar. cukura^ mazlietļ citrona mizas un mazu gabaliņu vīnakmens. Pudeles aizkorķē, apjien un aizlako. Pudeles ierok pagraba smiltīs. Pirms lieto- . šanas uzliek uz ledus. Bērzu sulas lie ;ojamas pēc 4 -5 nedēļām.
ZIRŅU PIKAS
400 ^1*. pelēko zirņu, 1 lielāks sīpols, 100 gr. sviesta, 70 gr. kanep-
ju, sālp.'pēc.garšas.' . ■ \ . ■
Nomērcētus zirņus novāra sāls ūdenī, izrīvē caur sietu, pieliek sviestā: ceptu sasmalcinātu sīpolu: un pārējo sviestu. Labi samīca. Beidzot pieliek kaņepes un sāli. Veido apaļas bumbiņas. Pasniedz galdā ar,paniņām vai rūgušpienu;
^PUDIŅŠ
Teļa galva un kājas, 2 sīpoli, a burkāni, 1 pētersīļu sakue, sāls pēc garšas mi ūdens pēc vajadzības." :
Notīrītu teļa galvu un kājas sacērt gabalos, ieliek katlā un pār-: lej ar aukstu ūdeni, pievieno sīpolu un garšas saknes. Kad gaļa ir. mīksta, izņem un atdala -no kauliem, izraaļ caur gaļas mašīnu. %idrumu vēl novāra, tad izkāš un pārlej gaļai. Var liet vienā lielākā bļodā, vai arī vairākās mazās. Noliek vēsā vietā sarecēšanai.
PIRMPIBNA PLĀCENIS
3 tējas glāzes pirmpiena, 150 gr» cukura, 400 gr. miltu, 25 gr. rauga. Ja pimipiens pārāk biezs, ta^ vienu glāzi ņem salda piema. ļNo minētām vielām pagatavo parasto mīklu un uzraudzē. Izveido apaļus .plāceņus un liek uz plāts, kas pārkaisīta ar miltiem, uzraudzē un. cep vidējā karstumā.
ZIEDAINAIS PLĀCENIS
Ziedaino ' plāceni pagatavo no baltmaizes miklas ar burkānu, ziedi (kā sklandraušiem) vai arī biezpiena un ķimeņu ziedi. Biezpienu izrīvē caur sietu, pieVieno sviestu, olas, ķimenes, labi izmaisa un pārziež sagatavotiem, uzraudzētīem plāceņiem. Cep mērenā krāsnī 15-20 min. ,
: limE;B SALON
(Ipašn. Ērika Miltiņš) 428 St CLAREIS AVE, tel. LE l-''^ (pie Bloor, tramv, piet. LansdoTvne), Toronio • ■ HRMUIENĀS SLĒGTS ;.
Ingo M.
490 Gollege Sf^ tel. Wi 4-8219, Toreat» Automātisko bu standarta transmisiju mi»
piezīmju
^ ^ ^'ON T]Būē;^Q^^^ ^(on di sju tī)
Daudzreiz tiek teikts pār kādu personu, ka tā ko dara "on the Q-^T"; tas nozīmē, ka kaut kas tiek darīts tītiem nezinot un neredzot, pilnīgā klusībā — "on the quiet." *'Q-T"' ir pirmais un pēdējais burts vārdā "quiet," izmetot patskaņus.
Dzērienu ražošanas sabiedrība
Aniherstburg, Ontario
i
•I;
1
m
•li-
M
} B -