ŠO. janvārī, 9. n-ra(
\ 1
I Helsinku oIimpisko'ļp'||a, uiZ?" ļāju ungārieti KeletI uii kiŗi^-ļidndīni Latiņenu.; ;. : ' ' ū't par olimpisko vingrotāju, ir ļ-gadu darbs, Tas sākams, ne pbā vai spēka gados,-bet jau ībā, regulāri strādājot instruk-ļvadībā. Nepietiek-tikai ar do-fem, bet žajā klasiskā fiziskās īrās nozarē, ir jāieliek liels aš spēks un neatlaidība, kas ^diem noved pie pasaules lā-vingrotāja goda. :
i. Reinianls
^lEŠU BASKETBOLA tTAS SPĒLES
armiAPOLEs starts
:NESTARTēS SEIONIJAS ! KAUSA IZCĪŅĀ
2) Korporācijas SeLonija dā.Vā-balvas izcīņā., kas paredzēta '.un Kanādas latviešu meistar-īfaām, savu llazdalību atteikusi 'latviešu meistarvienība — eapoles Starts,, ja g-andrīž visi ķiības dalībnieki ir 'vidusskolu zēkņi, kuru pieclalīšanos spēlē, pēc balvas izcīņas noteikuniiēni ļā.:gadā paredzēta Toronto, aiz-ē ne vien mā<;ības, bet arī: ma-ļialie apstākļi.: Pa;redzams; ka 7-balvas izcīņā pārstāvēs Fila-iJjās: Namejs. . ^ '
XA3IEJS 1. VIETĀ .
IV)^ Filadelfijas LSK; basketbolā jcnieks Namejs pirmās kārtas |<īējo spēli .pabeidza ar uzvaru 2t TVj^nnfield vienību, kas līdz ļir-atradās meistarības vadība, ķinejs ar 5 uzvarām un 1 zaudē-ļiiiu pabeidza spēļu kārtu kā laikā vienība.
I . "i"
ļlevadot otrās kārtas spēles/ ti-M ar .veiksmīgi: izpildītiem diviem • bptenā soda metieniem, Nameja Yi 52:51; uzvarēja amerikāņu |āwks. Vieglāk Xamejam veicās iķošā spēle, kurā filadeltieši pa-Jgstināia uzvaru skaitu uz 7.
\l\m spēles volejbolā nn [vaiīgiikāiņ spēlēm nōpiet-tbīolisti. Pirni^ rindā no iis. 2. r.: Lonia, Krūmiņš, iin G. Bērziņš.
>RTU SPORTS
[EM OLIMPISKĀS
Dvietoti .attiecīgie rīkj un pakuru tuvumā bija novietoti -fei ar sekretāriiein. Miizīkas ļbā; uzsploja attiecīgo» 2 vai Jtu vienības — 6 vingrotāji ļdītāju. Sekoja 4—5. minūšu līšanās", pēc kam sākās sa- • ļas, kas notika individuāli un ām atsevišķos rīkos un kop-.imā. Pēc; vingrojuma beigām / ^akunžu laikā tiesnešiem, bija f savs vērtējums (no l--ip), . jicīfcžu vadītāja signāla pace-ttiecīgo skaitli. Punktus. Vēr-Jr precīzitāti līdz 0.1. Ja āivu vērtējumu-starpībā bija lie-ņsiv 0,5 p.. vadītājs saaicināja ļ.visus 4 tiesnešus, dodot no-kmus. Tas gadījās reti. Aug- . ļtērtējumu — 10 neieguva ue> vingrotājs, taču bieži visa. ba pārsniedza 9 p. atzīmi.-pšu sacensībās gan uzvarēja čukārins,'taču lieliski bija ļi. Ja japāņi būtu auguiņos. ļi, tas vingrojumiem piešķirtu -ļu sk*aistumu", ķas .šoreiz bija . ļošais'faktors, kaut gan viņu ļbija visefektīgākie, piešu sacensībās par sevi ļi-ismot visas 64 dalībnieces, gan ..divkauja'' : rišinājāsj^ .
mchisti POS;
Laikā no 4. \u ^.gā risināsies 1
5 KO^GRESAJT
z 7. jūlijam ^-Ziemejamerikas
;tvīešu šacba kpķgress, kurā pār-šaclīa organizā» Turnīrā pa-:>ēc 7 kārtu Švei-godalgās tiks .sa-
lnās, arī latvieši Ijas dibiiiāšanu Bdzētas spēles es sistēmas un ilīti 525 dolāri.
ļ Tuvāka inforn ācīja par turnīru anis, 2046 N. Or-
iedz E. Gūt'm
ird SL. ChicEgo, III.
Trešdien, 1957. gada 30. janvārī, 9. n-rs.
no MuSU
NESēNaSVē
l.ATVlE^r^MKDMKKi:;
Aicinājums dāmām
l N VM .VKŠ ĶKIt N.IK K r
.K.i;u BS
Latviešu mednieku uļn makSķe^ nieku kluba vadība lapni lūdz visas kluba dāmas ierasties 10. februārī, pīkst 18.00 uz koppu sanāksmi DV namā, 123 Huron St Kopējais bfedrn vakars
.Ļ^jUVI kluba kārtējais biedru vakars 'notiek 7. februārī, pīkst. 20;00 DV naiļā, 123 Huron St. Ontario mežu departamenta pārstāvji demonstrēs filmas par Kanādas faunu un floru.
UZ REDZĒŠANOS PIE \ :■ KAUČICDfG.A- EZIEA!. •
Pirmās atklātās zemledus makš-ķerēšaiļiaš ^sacensības šogad notiek 3. feb^ārī uz Kaučičinga ezera pie Orpijas pilsētas (82 jūdzes pio Toronto). Dalībniekiem sapulcēšanās nelikta 3. februārī, plkst-5iņo rīta pie ,,SbieU" benzīna stacijas uz 400 lielcela. Tā ir vienīgā ,,S:'bi9ll" stacija uz 400. ceļa, apiļi. 19 jūdzes, ļio Toronto, pie Ma,pie uļela nobrauktuves. Sacensību dalībniekiem ieteicams jau iepriekš reģistrēties pie makšķernieku sekcijas vadītāja H. Stefānija, ^el. ,R0 7-5919, vai Ž. Bērziņa, tel. ŖO 7-8596 .Dalības maksā biedriem noteikta $1,-, bet nebiedriem 51,50v Tie makšķernieki, kam ļnav savu satiksmes līdzekļu, ibiģti [pieteikties jau laikus. Tāpat lūgbms pieteikties tiem, kas piedalīsies izbraukumā un kuru mašīnās ir brīvas vietas.
Sīkākus sacensību kārtību liotei-kumus paziņos .sacensību dienā. Šogad rezultātus vērtēs pēc
BŪS SAVAS
censību laikā noķerto zivju ķop-svara. SsiAu izvēle atstāta pašu makšķernieku brivā rīcībā, un pašiem majkSķerniekiem jārūpējas par ēsma^ sagādi. Lomā neskaitīs mazvertīgp zivis kā karpas, kaķ-zivis un līdzīgas. Kaučičinga ezera siļķes bāltzivis, ezerā* foreles un, protam, asai;i, būs zivis, kas veidos sacensību dalībnieku lomus. Panedzans, ka svarā, ieskaitīs tikai tos asarus, kūru garums nebūs zem 8 collām.
Var izpaust arī mazu noslēpumu: kluba vadība nodomājusi par cienāt sai'censību dalībniekus ezera vidū ar ļ siltām desiņām. Ja nelīs lietus vai neplosīsies, sniega vētra, tad Imakšķernieku atspirdzinājumam pie tiesnešu novietnes kūpēs brīvdabas krāsniņa un smaržos karstas, kūpošas mednieku desiņas, Ķas par to, ka piekožamais kriiiģeliš būs aukstumā ragā sasalis ! Termosa pudeles ar karstiem dzērieniem ieteicams ikvienam ņemt paSam līdz.
Spriežot pēc iepriekš parādītās intereses, paredzams, ka šogad atklātās zemledus makšķerēšanas sacensībās pulcēs rekordā dalībnieku skaitu. Arī laika apstākļi solās būt labi. Ja sacensību dienā meteoļ-oloģiskais birojs paredzētu tempemūru ap 0 vai zem 0 grādiem, ļ tad sacensības atliks uz nākošo! svētdienu. Šādu iespēju tomēr iioliedz pat vispesimistiskākie jtāji..
redzēšanos svētdien agrā rī-tundā uz Kaučičinga ezera! jūs pat vienu . pliku asaku sā- neredzētu.' .
Ivars Avots vadīs
Pēckara nošmā Vācijā latviešu basketbola vieHĪl)a^ guva daudz skaistu Ienākumu gan. tradīcionāljos Baltiešu sporta svētkiiļinf iiīros, gan i>Iaiajā ,si>ēju turnejā Francijā un citos starptautiskos sarīkojanifts. Attēlā redzania daļa sļiēlētāju, kas veidoja mūsu toreizēji Izlasi: 1. rindā no kr.j A. Herniffltiovskis, I. Stāls uii L. Lūsar^ 2. rindā: A. Justs, L. Bērziņš, J. Ž^kliņš, K. Arens, F.Janševskis, Ai Berkolds Tin vienības sastādātājs V. BanmahiSo
^ q) Kad Filadelfijas latviešu sporta klubam bija jāizrauga ja Ua yadība 1957.ļadam, no 72 klļu-ba biedriem pilnsapulcē piedalīj tikai 22. Kā zināms, Piladelfifes ĻSĶ nodibinājās 1955. gada rudeni pēc 2. ASV latviešu meiatarsajīkr štēm volejibolā un basketbolā. Klu-pa,\ pirmais piļiekšnieks bija fAl-
>et kopš pagājiļšās pr^
freds Līdums,
vasaras, Līduiiiām atteicoties, kā pienākumuBļ uzņēmās Av Oiļols. Ziņojumā par darbību A. Ozols atzīmēja kluba aktivitāti darbības gada sākumā, tāpat gūtbs pani iķu-mus aizvādītāB meistarības. ījēdē-jbs mēnešos rosība tomēr jū ;ami niazinājusiejs. Klubs pagājušajā gadā tiešām sporta vajadzībām izdevis Vairāk nekā 900 dolarus.l
Pēc tam, kad jaunā priekšnieka vēlēšanai savu kandidatūru Jitsau-ta turpat iO nominētie iiedri, drosme šos pienākumus uzņemties netrūka vienīgi j.aūhās paJludz.es basketbolistam Valdim Avotam;
Par valdes locekļiem ievēlēja R. Pērkonu; A. un M. Ozbķs, Ķ. Ārsti, I. Mežaraupi un A. Nonbergu. Kandidātos palika A. Staņislava un j. Kalnājs. Revīzijas komisiiā dar-'bosies māc. J. Šiliņš, F. iānšev-skis un J. Jargāns. |
PASAULES' MEISTARSACļksfES GALDA TENISA
Pasaules galda tenisa meistarsacīkstēm, kas risināsies Štjbkboļmā no 7.—15. martam, savu ifcdālībū pieteikušas 25 valsitis.
ALANS MI;M:UNS
: ■■ ■ . ? ...
marātoii|
Francijas marokānis Alans Mi- līdzību un pūlēm, sāk uzlaboties»
muns bij?t nmt no gados vecāka,- un Mimuns atsāk treniņus. 1955.
jiem zelta medaļu ieguvējiem Mel- gada maijā sākumā M
d)urnā. Viņš;dzimis 1921. gadā AI- 1ās sacīkstēs Unr pārlicinoši uzvap
žirā un sācis piedalīties jaunat- 3.000 rn skrējienā ar labu 8:47:4
nes sacensībās jau pirins Otrā pa- min. rēziitļtātu. Tajā' pašā vgacl&
saules kāra. Kapa laikā Francijas viņš izaicina Francijas meištarņo*
armijas rindās Mimuns piedalījās saukumus 5.000 un 10.000 m skrē=
cīņās Tunisā, Sicīlijā uii Itālijā, jienos. } Izpildot kaujas uzdevumu, Mimu- olimpiskā gadā sākums IJaimu^
nu vārīgi savaino mfea un tikai ^am ir sekmīgs. Viņš uzvar vaī.
pēc lielām pūlēm yi9a kāju pa^ ^^kās starptautiskās sācensbāa
glāba no amputēšanas.---- • _ . ,
un savā 35. dzimšanas dien^ izpel'
Pēc kara Mimuns pārgāja uz na^ Francijas Goda leģiona orde» dzīvi ;Parīzē un iestājās pazīsta^ ni. Augsto aubalvojumu Mimunsat-majā Francijas spoi>ta klubā - ar vērtīgām uzvarām skreh
,.Racing Club paris". Šeit viņš āt-c^Jā un ierindojas- starp^ pasaules Jaunoja regiilarus treniņus, kā arī labākajiem garo distanču; skrēje^ - _....>:,r.-:_ j__t,._a=- 1iem. Oktobra sākumā Lionā vienā
zvejas; b ōdinas
Ja latviešu- makšķernieki kiemā žibulējot smagi saģērbušies mēro jūdzes pa ledaini vējainiem ezeriem un stundām ilgi kailā u rokām „šiverējas" lap vēl; ajukstā-kiem āliņģiem, tad to nekādā ziņā nevar teikt par kanādiešiem ■
Tapa:, kā'.daud;:as citas lietas, arī zemledus iaiakšķerēšana te pārvērsta par „bizneši". J'^' :ļūs .vēlaties žibulēt komfortāj tad, atkāra no tā, cik jums. nav žel izdot, tuvākās, ezera pilsētiņas .zijvju būdiņu operators jums šo kpmfortu sagādās. Mazas būdiņas, ļcur pa-a uii auksti^ma, noma ir $4 līdz$5 dienā. Cenai kāpjot, aug piedāvātais .komforts. Par $25 dienā jūs varat noīrēt prāvu būdu, kurā var makšķerēt: kreklos izmeties vislielākā aukstumā. Par šo naudu jūsu labsajūtai būdā kalpo ellas apkure, atpūtai gulta ar guļammaisu, ērts krēsls, galdiņš, krāsniņa ai* katliem, apgaismošana un radioaparāts mūzikai. Kāds operators par $5 piemaksu pat piedāvājot televīzijas aparātu. Pie visa šī. komforta nav aizmirsta arī makšķerēšana: būdas āliņģī zivis jau ir iepriekš iebarotas, un par šiem $25 dienā operators garantē, ka jūs noķersit.!'vai vairākas bāltzivis vai-ezera foreles. Par to pašu. cenu operators jūs nogādās uz gandrīz ezera vidū novietoto būdu ain noteiktā laikā at-.braukš savā'^lžīpā pakaļ, lai. ar .garantēto lomu, visu- dienu eļļas piesmakušajā būdā sēdēdams,.var-, būt, ar nelielām galvas, sāpēm, jūs varētu doties mājup. Ja jūsu noķertas loms liekas par mazu,; tad ļums nebūt, nav Jābrauc uz-.SV. rvabrenča. tirgu — jūsu operators pār 6.0 centiem mārc. jums piedāvās svaigas, tikko, ķertas bāltzivis.
Par $5,- stundā jūs varat noīrēt matorķamanas, kuras pa ledu mil-zļ ātrumā dzen uz priekšu spēcīgs propelleris^ Diemžēl, šīs: le-' duskamanas nav apkurinātās un apgaismotas, toties kamanu . kabīnes grīdā ir caiirums — tā kā varat makšķerē no savas mašīnas laukā neizkāpļis, ja gadās uzbraukt, virsū āliņģirii! > I
Aizmirsīsim Ipārspīlētos komforta gadījumus,! bet nenoliedzami ļ mazās zvejās būdiņas, kais dod patvērumu no aukstuma un vēja, Ir loti noderīgas. Viens otrs tautietis ir jau pasjpējis savām vajadzībām §ādas būdiņas uzcelt, bet atsevišķi vienu j būdiņu ceļot, transportējot, uzceļot ūn pavasarī; at-ical nojaucot] kopīgā izmaksa ne; katram pa spēkam.
Vairāki mednieku un makšķer-aieku klul3a I biedri ir pārrunājuši jautājumu, vai klubs biedru vajadzībām varētu uzcelt 3 līdz 6 būdiņas uz Kaučičnga ezera un dažas uz Simko ezera. Kluba biedri varētu ziedot "darba spēku ■ un kopīgi iepirktu materiālu, ceļot visas būdiņas pēc viena stand'artpa-rauga un /kopīgi transportējot, to izmaksa varētu būt stipri zema. Lai segtu būdiņu uzturēšarias, transporta nn uzglabāšanas izdevumus, biedri, varētu maksāt par būdiņu lietošanu apm. $1,00 dienā.
Ir zināms, ka kluba vadība uz šādu zvejas būdiņu .. „kolcbozu" skatās labvēlīgi. . Domājams, ka lielajā, salidojumā, 3; februārī uz Kaučičinga ezera makšķernieki kopīgo zvejas, būdiņu eelšaiņu un izmantošanu pārrunās, varbūt, pat jap šogad ķersies pie idejas realizēšanas. Ja nu šogad vēl neiznāktu, tad.nākamgad katrā ziņā
Ar 1957. gada i; janvāri peldēšia-nas pasaule stājās spēkā intere-saints jauiiinājums — turpināk distance peldēšanā uz krūtīm būs jāveic virs ūdeni Ķā zināms, 1952. Jgadā starptautiskā peldēšanas sa-■vieiiība (FINA) atdalīja tauriņsti-. lu ņo krūšu stila, radot divus pilnīgi atsevišķus peldēšanas veidus ar oficiāliem pasaules rekordiem. Lielu uzmanību peldēšanai uz; krūtīm turpināja.veltit japāņi, kas iepriekš parasti . peldējumus veica .tauriņstilā, un izveidoja īpatno nir-šanas stilii-, ķuŗ.ā peldētājs"^ veic. visu distanci zem ūdens, izņemot
sāka piedalīties sacīkstēs.
jiem. Oktobra sākumā Lioņā vienā skrējieiiā Viņš laboja trīs Franci-: 1948. ga(|ā Mimuns piedalzjāSj^g rekordatzīmes:^ 15 Jcni 46:iw Olimpiskās- spēlēs Londonā uai iz- ^^^^ ^ stundā — 19,364 m un 20 cīnīja Francijai sudraba medaļu j^j^^ i-oi-564 min
Jas 6.OOOm un :10.000m di^taces,!:^^^^^ ^^^^^^ Melburnā. Dis-. abas ,ermdojot.es a.z ^^^i^^^^^j, ^^^^ tā«« sapņi gūst
piepildījumu; uņ Mimuns atgriežas Francijā ar zelta medaļu ka»
čeclīia Emila. Zatopeka. -
Drīz pēc Helsinku olimpiskām spēlēin, kaut gan Mimuns cerēja batā. savus rezultātus uzlabot,-atjauno^ jās sāpes savainotā kājā, un Mi-niunam atkal bija jālieto kruķi...
Tikai pēc. - neatlaidīgiem ārstu ieteikumiem, . Mimuns ; pārtrauca' treniņus un sāka ilgstošu ārstēšanos. 1954 g. Mimuns - atgriezās ^
skrejceļā, guva nedaudz panāku-, Belgrade un Parīze. Kausa ia-mu starptautiskās sagīkstēs, bet cīņā jau kopš pirmā turnīra 1946.
gadā dominējušas Austrumeiropas
" jjrāgas: ķauša/izgi^^ -
Ih Prāgas kausa izcīņas.-sacensības basketbolā sievietēm beldzāi"^ ar ōecboslovakijas meistarviemības Slovan Orbis uļsvarti. Tālākās via-,, tās palika Maskava, Sofija, Varšk-?
atkal viņu pieveica sāpes kājā. Bi-
īsus ieeļpošanas :brīžus. ifagad zem ūdens atļauts izdarīt tikai vienu kustību sēriju — pēc apgrieziena
Ar šo pašu datumu par pasaules rekord»':em reģistrēs tikai tos sasniegumus_.(visOs stilos), kaš sasniegti 50 m vai garākā; baseinā.
Mazās'pretrunās ar noteikumiem Starptautiskā peldēšanas savienība nonāca Melburnas olimpiskās spē^ lēs — olimpiskais peldbaseins bija S,5 min īsāks par,50 metriem, taču rekordus reģistrēja.
Pašreizējais pasaules rekordu saraksts populārākajās distancēs ir šāds':'
ja jāatsakās■ no. piedalīšanās .tā ^ basketbolistes un līdzšinējāuzvarē» gada Eiropas nieistarsacīkstēs. —•- jx=j--t._=~„ *
1&54./55. gada ziemā veselības
tājii. bilance ir šāda: Prāga 4 nzVaras, Maskava — 4,
stāvoklis ar ārstu-^speciālistū pa- — Ž uzvaras.
VECĀKA UN PLAŠaEa EANADa
1950. gadā latviešu sardžu rotas Viesturs basketbola vlemba, startējot ar vācu BC Dēgļerioeli krāsām, izcīnīja Vācijas «leistarņo-saukumu. Attēlā vienības kapteinis Arnolds Rops un Roberts Pērkons ar lielo uzvaras balvu.
ASt AUSTRIJA .
Austrijas ziemas sporta savienība paziņojusi, ka piedalīsies šī gada pasaules meistarsacīkstēs ledus-i.iiokejā, Maskavā. .
100 m - brīvā stiiā 200' m ļ>rīvā stife 400 m brīvā stiģ : 1500 m-brīvā stitā 4 x1:00:^)Ē^:^ ■ 4 X 200 m brīvā stilā 200 m uz krūtīm , 200 m tauriņstilā 100 m uz mugurias
y ī-r.'i,e. S lem ,
Henriks (Austrālija) čepniens (Austrālija). Rouzs (Austrālija) Brīns . ■ (ASV) ^;,. ■•—^ r ;■ jiapāna' " '' : Austrālija Furūkava (Japāna) \ Jorziks : (ASV)
Teils (Austrālija)
4 X 100 m kombinētā stafete
Japāna
100 m brīvā stila 200 m brīvā stilā 400 m brīvā stilā-1500 m brīvā stilā 4 X lOO Iii br. stilā 200 m uz krūtīm 100 lii tauriņstilā 100 in uz muguras . 4 X 100 m Ičombinētā stafetē Ungārija
ĶIE v.I e T ēm. . ,
: Frēzere / (Austrālija)
.Ķrepā (Austrālija),
Krepa • (Austrālija)
Koštere (Holande) Austrālija .
Sekeja : (Ungārija)
Manna . (ASV) •
, Grīnbama (Anglija)
55,f selc.
2:05.2 niiu;,
4:27,0 min. i7:52;9 min^
3:46,8 min. . -8:23,6 min.
2:33,2 min.
2:18,6 min.
1:02,2 min.
4:15,7 min.
1:02,0 miri. 2:18,5 niin. 4:47,2 min. 20:22,8 min. 4; 17,1 min. 2:52,4^min.. 1:11,0 min. 1:12,9 min. 4:57,8 min.
Slēpēšauas sacīkstēs (^aiziņkal-aā S km distancē uzvarējis L. Āboliņš (39:4.5,0), bet sieviešu sacensībās 4 km visātrāk veikusi Vana-dzi.ņa. . Valmierā startējis Voldemārs Vītols, 5 km ļ(^i sliktos sniega apstākļos slēpējot 22:16,0 min.
Rīstās Daugavas ledusbokejisti Pad. Savienības meistarsacīkšu ietvaros notiekošajās sacensībās, ar 8:3 pārspējuši Sverdlovsķas- Spar-taki, . bet zaudējuši Čelabinska? Avabgardam 2:3 un Novostbirskas Dinamo ^3:4. Pēdējo . vienību rīdzinieki pagājušajā sezonā pieveiķuši ar ļl:l rezultātu. i
l|SRS sporta meistares nosau-kupiu" riteņi^raukšanā ieguvusi rīdziniece Maidze. Vim.bāre. . .Viņas treneri bijuši J. CVeigelis un V. Mūzis.-
Rīgas. Dinamo trenē B. Bauris.
iedusb.okejistus
Rīgā" viesojušies Ļeņingradas virsnieku nama volejbolisti, pār-spējot.Rīgas Daugavu, bet zaudējot ASK. { '
Ar IŠauļu Lokomotīves basketbolistu viešdšanos sava basketbola 20 gadu Ijubi eju atzīmējuši valmierieši. Valniii iras izlase spēlējuši basketbolisti kas savas gaitas sākusi jau pirms kādiem 15 gadiem — J. Mucēnieks, P. Bukainis,; B. Vest:^ berg's, H Lazdiņž un A: Liepiņš. Mājiniek i pieveiķuši- viesus 63:43. Pārākā biļusi arī Valmieras sieviešu iVenīl a (Gredzena, Ģipsle, Mar-tinsone ļi. c), uzvarot ar 51:43 rezultātu:
^ : ■ okupētajā; latvija
LAmiAS UNIVERSITĀTE
: .. ' , ' . SPORTA AP9KA toOBMACIJAS līZDEVtJMS latviešu
iznāk 8 reiise» mēļiesi Redaktors (&o
SPORTISTIEM
a
Latviešu Sporta Padomes Trimdā Prezidijam, c/®
,,Pašlaik 13.113 studentu. Stu-denVu nacionālais sastāv: latvieši ^,2%, krievi ;20,4.% ebreji. ■.5,5. proc., nkraiņi 1,8%, poļi 1,1%. Mācības spēki: latvieši — 70,1%, krievi 20,3%. — Vēstures un filoloģijas, ekonomijas, fizikas, mātēm, un ģeogrāfijas. fakultātēs darbojas arī ineklātīenes nodaļas. Inženieŗ-celtniecības un mecbanikas fakultātēm ir vakara nodalās. — Darbojas joprojām prot: Gustavs Vanags, ekon. fak. Kārlis Bērziņš, Eduards širons, biol.; fak. Pauls Galenieks (strādā' pie ..Latvijas PSR floras 4. sējuma), Alfrēds leviņš, doc. Roberts Roze, Benjamiņš Treijs, Pēteris Bērzkalņs, Aleksandrs Birzenieks un daudzi citi. — Komandants ir Rodions KļihioVs, kam 1954. gadā 50 gadu darba jubilejā studenti un mācības spēku delegācija pasniedza vērtīgas piemiņas balvas (Kļimoys bija a§i'āk mecb,. fak. apkalpotājs, dzērājs un kukulņēmējs — 0. L.).
— Zinātniskā bibliotēkā ir 1.000.000 sējumu 56 pasaules tautu valodās.
— Jaukto, kori vada Haralds Mednis (radiofonā, propagandas raidītājā no Berlīnes 24. 12. 56. atskaņoja arī ,,Gaūdeamus īgitur"; šinī raidījumā nolasīja nedaudz citādāku raksta tulkojumu nekā augšminētais, kas iespiests lapelē „Par atgritšanos" oktobra 53. n-rā, 1956. g. — O.L.),
Neklātienē mācās ap 1.400, pie kam vēstures nodajā to ir vairāk
123 Huron St, Toronto 2rB, tel. EM 8-0792 V :: ^ JUMS piedāvā see. :l ;. ■
jaunākās GŖSjvl^^
.j. MEžAKS .: ;
.X'kopmani§,. V . -.r; : ■
.JĀNIS-IĻIDZĒJSv
KONSTANTĪNS RATJDIVE
Noveles
J.TOEVALDS
bita
Romāns
I3..25
§100
3.60
§3.50
liepa
'mm.
Romāns,
z. lazda
Sauk^koks
Dzejas
... 88.50
nekā. stacionārā;.. Uzņemšanas pārbaudījumr' špgad rādīja vājo vietu: krievu, latviešu un svešvalodas..." (Vēst ziņ. kand. P. Ku-dinov, Sov. Molodež", .8. 12. 56.).
„Komjaunatnes XI konferencē referēja organizācijas sekretāre Gaida Ēlksne. Viņa nosauca grupas, kas neko nav darījušas. Medi. fakultātē sapulcēs un sarunas iesāka atsvabināties no balasta. Bet starp - 2.000 LVU komjauniešiem daudz :„pasīvo". Ar entuziasmu konferences delegāti pieņēma mecķ ifak.. komjauniešu aicinājumu cfnīties ar .kuligānrsmu: ,,Mums jāsasniedz tas,, ka katrs komjaunietis piedalās komj. reidos. Mūsu ievērojamā ■ pilsēta jāiztīra no tfiuligāniem" ... (Sov. Molodež'* .27. 11. 56.)- :
.ĪESTAŠA^'AS; ļpLINKUS. CEĻI.
Vienu dienu LVU atnāca.2 pal-kavnieki parādes; formā, ar ordeņiem Viņi gaidīja rektoru 3 stundās. Ienākot kabinetā, viens droši uu neapmulšis teica: j.iBs savas .,pļemjaņņicas" dēļ":..; Otrs: ,,Es atnācu kopā ar viņu", un ērti apsēdās. Kad rektors ieminējās, ka , vini izlietojuši 3 stundas ::darba, .-Kurš jūsu mīļākais dzejnieks?' apmeklētāji ārkārtīgi izbrīnījās :| Jautāja Svetlanu;Ļ,. kas nolemnsi .Kāda runa par darba laiku? iestāties filol. fakultāte. - „Man .Jpjemjannicu" vajag .iekārtot tāda nav."-Svetlanas Ugavamis
vasara
■A.-SMITS-V^<5IKA-
Romāns jaunatnei
3.80
2.80
sīgi raksta. .Māte un meita tagad pārliecinātas:. iestāšanās LVU droša. ■
Rektors J. Jurgenss rāda mazu paštaisītu piezīmju grāmatiņu, ku-^ rā ir Majakovska poēmu fragmenti, dati, citāti, raksturojumi. To atrada pie Vitālija .Habibulina, kas, eksaminējās mečli. fakultātē. Vēl 7. līdzīgi: Viktors Kisčenko, Lepnidš ■ Lebedevs, Violeta Abole-viča, šaja Jeršovs.
Iestāju eksāmenos notika iņte-. resanti gadījumi. — Krievu valodas im lit, eksāmenā auditorijā klusums. Pēkšņi pieceļas Ilmira Fasb-utdinova nn saka skaļi un uz^ trakti: „Eksāmeni ar; konkursu. Visam jābūt godīgam, bet paskatieties . uz viņām (rāda uz kaimiņienēm) — noraksta." Nepatīkamus mjrkļus piedzīvoja Valentihe Tjutjuņina un Antoniņa Grigprje-va. Bet grupa aizstāvēja norakstītājas UU; daudzi izteica šāvu nepatiku Ilmirai.F:, kas^ it kā pārkāpusi biedriskuma un goda. pienākumu, žēl,;: ka šis sapuvušaiB ļ uzskats neguva pretsparu kollek-ļīvā. Skolā, pionieros runā par godīgumu, bet kad tol vajag parādīt — daudzi nobīstas.— Pērn pēc eksāmena jurid.. fakultātē eksaminators atrada nodotajā rakstu darbā 100 rubļu naudas zīmi.
išogad medalistiem pirmo gadu bija sarīkotas pārrunas. Profesori un citi māc; spēki sirsnīgi: sarunājās ar nākamiem studentiem.
Sporta Latvija
ad. silde
§3.80
Pa deportēto pēdām
. Latvieši vergu darbi.
A. G.SRONINS
;:TIR
J. KLIDZĒJS
Romāns, cena
Romāns, cena -
i, G.KRONINS^^ ■
' debess valstības atslēga
:VIEZA ■
V Kārlis
Romāns, ceiaa
g.80
$5.20
?3.80
ĢIRTS SAINAIŠ
^vUGUNS avoti
AlDA- IIEDEA
Romāns-
BAŪSLK
■ Romāns "
12.80
S.40
p.8Ō
m, zeberins
Piira
1.25
augstskolār'' . ^
Otrs piemērs: Šuvēja šuj ģenerāļa ģimenei, Ģenerāliehe lūdz vīru uzrakstīt vēstuli universitātei: .,Vajag taču meitenei palīdzēt!
tō uzzināja un atklāti sašuta: „Kā Viņi drīkst jautāt, nepieturoties pie programmas!" (,,Sovetskaja Molodež" 12 8. 56.) Rekomendācijas, tiešām ir! izšķi-
Vai tas ir grūti?'' Un vīrs paklau- ŗīgas pie uzņemšanas — OL)
Sievas ....^v.:
• Romāns $3.10 .§}ARLZSMORGANS. '.
. NOTIKUMS:
Č ZARIŅŠ,
'Dzīvība;^
Romāns
plkTo-Kjanums ■■ .-/v-:.;:^^
Majors J. BlimS :
■ ;;ES:KAŖā:AIZIBDAMS
V Atmiņas ............... 04.00
kā ari: ŽURNĀLUS, SKA^ PLATES,i
■ : :GRaMATUZIMŠu.U-;^^^::^^^
Us rakstrelto piepiasajnihii izsntfim pa pasta ns pSemakra (C09)«
$8.60
34,00