■ 4
i un cienītāji summa
GLEZNOTĀJS 3. KDEMANISSEi
i:
■ -li
i
Ātsīmējot gleznotāja jj Tīdemaņa des pr. A. Svennev cUdbdt māksl^^ vārdā, novēlot allaž palikt garā dzimšanas dienu, viņa draugu pul- nieka enerģiju^darbā uņ dzīvē. Pēc!, jaunam, sVeica B. Pope, bet rīcībās ciņs bija sastādījis' ..Jubilejas rī- izstādes apskatīšanas mākslinieks -srHs māksHniekii siltos
čības - komiteju", kas noorganizēja ar desiem devās uz viesnīcu, kur no 1.—10, martam, pirms niāksli-. glītajās un mājīgajās telpās sēdās niek'a doSanos uz Bostonu, viņa'pie svētku galda, kas bija svinīgi, darbu izstādi arī Toronto. Izstādes ļ dekorēts ziediem, svecēm un sim-
"atklā^nas vakarā komiteja bija aicinājusi arī viņa draugus un cienītājus uz ūiākšUnieka godināšanai rīkbtajāni vakariņām King Edward viesnīcā.
J. Tīdemaņa gleznu skati ar sirsnīgu un spara pilnu uzrunu, klātesot apm. ■ 40 pii'majiem izstādes apmeklētājiem, atklāja LNAK v.al-
komitejas vārdā mākslinieku siltos vārdos apsveica J... Benjamiņa, pa-.sņiedzot draugu kopīgi piepildīto aploksni. Lielu jautrību izraisīja ināksl. A. Kei'ša zīmētais apsveiku-
I ^
bolisko dzimšanas dienas kūku, ku-)na rullis, kur. raksturīgās līniļās fai svecītes. nopūšot, atskanēja^' bija skicēta visa mākslinieka dzīve braši nodziedātais ;,Augstu laim' unlļio .. piedzimšanas Ūdensvīru zīņiē prieku". ' ' , ļ^^z jubilejas dienai. Šim apsveiku-
Apsveikumu rindu ievadīja LNAK mam attiecīgu pavadrakstu dzejā Kultūras un izgl. nozares vad.'māc. f^ija sacerējusi I. Vīksna, ko ar lie^^ A; Voitkus sveiciens, sekoja Saim-ļ ļu iejutu. nolasīja Annija Simšone. niecii-ko darbinieku, apv. valdes loc. 'Ar. rakstu jubilāru sveica DV To-A. Ozola runa/jaunatnes pulč. Lā- i"Qntp nod.. pr, P. Ratnieks, • sūtot
aploksni ar-..grēku atlaišanas zī-[iiēni", sekoja vēl citu draugu un paziņu sveicieni.
Pēc oficiālās daļas intīniais Vakars nobeidzās viesnīcas deju zālē, kUr mālcsliniekam par godir dzimšanas dienas maršu atskaņoja orķestris, bet pats jubilārs, dižciltīga i stājā un žestos, pavadīja vēl pāris stundas visas zāles uzmanības degpunktā. . "
Mākslinieka izstāde 123 Huron ielā būs atvērta vel sestdien.im svēt-,di.en no pīkst. 2—8 vakarā.
:;N0: SENATNES
: MuSU DIENĀM-. ■
LATVIJAS CHROŅIKA; 58
1919 — 20. martā ar iekšUetn ministra Dr. M. Valter» rīkojnmli nodibina tiv orĶanizācfja Latvijas Aizsargi iekšējās kru'tJDjas un mief-ra ļizt«.rēšaņai.
— 21. martā Latvijas armija {gājienā uz Kīgu ieņiftin Olaini,
— 16. aprīlī Tūcu lāndesvēra komandieris baŗons llanteifels Liepājā izdara iHiču pret Latvijas Pag-aldu valdību im nodibina jaunu valdību ar mficītāju un rakst-nieku Andrievu Ji'iedru kā minis
TORONTO 1. EV. -OTT. DRAUDZES DĀMU KOMITEJA
Pie 3, marta mantu loterijas bagāt%ā klāsta. 1. r. no kr.: A. Ķnze, A. Ķikule, L PUse (priēkš-miece)', 1. Freimfite, M. Zemīte, ī. Slaņ&e. 2. r.j Ē. Kauliņa, A. Bidla, A. Morba, L, Ķikrile, I. Kajaka,
M. <Copa an Luksa. ' j. Kreiļa uzņ.
Sestdien, |^dā ffiW 20. n-rs.
Kanādā iedzīvotāju skaits tagad —16.344.^
(C.S.) Dominijas statistikas birojs aplēsis, ka Kanādas iedzīvotāju skaits tagad sasniedzis 16.344 tūkstošus, vai pag. gadā pieaudzis par 526 tūkst. No šī skaita iežēlotā-ji ir 164.857, vai lielākais immig-pantu skaita kopS 195S. gada. Pa= redzams; ka-līdz 1958. gada vasarai iedzīvotāju skaits Sjasniegs 17, miljonus.
Top jauni tilti un c^p Kanādā
Paredzams, ka 1957. gads būs viens no svarīgākiem inženieru^ un celtnieku sacensībā, kas attīstās ar Sv. Labrenča jūras ceļa un spēkstaciju projekta- īstenošanu gar starptautiskajām krācēm, Apmēram trim ceturtdaļām no spēkstacijas jābūt pabeigtām līdz 1957. gada beigām. Arī Kormfalas aizsprosts visumā šai. gadā tiks no-^leigts. un atliks tikai nogludina» šanas darbi.;
Vilcienu kustība norisināsies par 40 jūdžu pārvietoto divkārSo sliežu ceju, kas pieder Oanaāian National iRaihvays, un būs gatavs šai' vasarā. Pārvietojot šo dzelzceļu, bija jāceļ jauni tilti, kas visi būs gatavi jau šai gadā, un jācel arī dažas lielceļu pārbrauktuves.
S83tdieņ.^l957. gada 9. ma
ļauj iet.
22. maijā
. ' - KANĀDAS GAISA FLOTĒ KALPO TRĪS KONTINENTOS
■ ■ ■ ' .' ■ ■•■ ■ ■ . ' ;. ■
Kanādas karaliskie gaisa spēki, radara brīdinātāju līnijas cel'ša- palīga kaujās pUlki. Gaiša aizsar-uzsāka jauno gadu ar paziņoju-ļna no Džemsa līča līdz Albertas dzības spēki 24 stundas ir trauk-mu par apmierinošu progresu lie- provinces Miera upei.. Visa Vidus- smes gatavībā, lākā un labāk apgādātā gaisa spē- kanadas līnija no Atlantijas līdz ' Turpinot pasaules gaisa spēku ku izveidošanā, viņu ' personāls. Klusajam okeānam izmaksās apattīstību, strādā pie jauna uztverē.^ kurā ir 50.600 locekļu, 1957. gadu 200 miljonu dolāru.. )ja, kas.J,trāks par skanu (OF-105)
n^Vf^^'?''^^ -r''' Visas, šīs līnijas kopā ar .,prie-l«" ^^^J^ras Britanijas Bristoles
un Afiikas dažādas laika joslas. ^^^^ j-^..^.. ^^^^^^^ ^.^^^.^^^ tipa transporta lidmašīnas Vērsī-
Ap 6.000 lidotāju un zemes ap- dos radara' brīdinājumus kā Ka- /"^^
- karalisko Kanādas gaisa spēku apmācībās komancfe joprojām apmāca daudzu Ziemeļatlantijas pak-
tni pmidentu. Legālii-Labilaskalpo aizjūras ze-ļ naglas, tā Sav. Valstu gaisa aizsar-^ viildība K. Ulmaņa - vadībā glābās ^^^s» galvenokārt.— Ziemejatlanti- ^ dzības komandām. Kanadas gaisa uz kuģa 8aratovs.'Vācu imč^^^^^^ jas organizācijas spēkos, kur pie-ļ aizsardzībā Tetelp 9 regulārie pulki,
panāJiunui. Latviešu virsnieki ļa-" komandēti 4. kaujas spārni. Šo kau-, kas apgādāti aŗ CF-100 lidaparā-, ta ojganižācijas valstu -lidotājus, gūsfe, A. Kiedru, ;bet viņš atstāji^^^ spārnu lielākā daļa apgādāta ^jeni, un tiem drīzumā pievieno- Kopš 1950. gada pāri par 4.400yār-tik nožēlojamu iespaidu, ķa viņiju ar F-86 lidaparātiem, bet pagāju- sjes vēl 3 tādi paši pulki, kā arī 6 zemju lidotāju apmācīti Kanādā.
šajā gadā viena vienība, saņēma Latvijas aniiiJ45 Kanādas visādu laika apstākļu kopā ar vāou dzelzs brijrādi; atlļri!- lidmašīnas un pā-
vo Kīgu 110 boļševikiem. Vācu sak- ļ ^'ējās 3 vienības drīzumā apgādās to termniRīffā aptur, Sabiedro to Sejaiikšanās. Boļševiku 6 mēnešu Vialdīšanas laikā Rīgā 3.772 ie<lzl-votāji nogalināti, 8.950 niirusi bada nāvē, 20.000 Ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, kur (lauAzi miruši. —- 1. jūnijā Sabiedroto iMimiera
Kanādā sardzē atrodas gaisa aizsardzības komandas ar to strūklu uztvērēju vienībām, agrās
^ trauksmes radara stacijām un ze-
■ mes novērotāju korpusu.
Uzņēmumā no au^^as uz leju redzam jubilāru J. Tīdemani atverot dāvanu saini, asistējot māksliniekii kundzei, Annijai Sim-sonei un A. Gamejam. Vidū — rīe. koin.pr. J. Benjamiņa priecājas iKir E. Reisa asprātīgajiem zīmējumiem. Apakšā — jubilārs sarunā ar ,ī. Bēiļiiamiņu unSaimn. darb, urt. valdes pr. P,
' Kasiņu. H. Kliģera nssņ.
LatRlu V , cekļi ir 24 štu;idu trauksmes ga
— io..jūnijā Versaļas miera kon-'tavībā. Zemes novērotāju korpu-' ferenoe atsakās atzīt Latviju, Lie-' sam it. ap . 8C000 • civīlo brīvprātī- V tuvu un Igauniju de jure. Latvijas go, kas nodarbināti. 5.000 novēro-delegācija Zigfrīda Meierovica Ta- šaņas po'&teņos visā valstī.
f«,^«^^f:i''^'fl'f^ Ziemeļos tālā agrās bridināša-.tofeŗence latv.jas te^^^^^^ nas lini a'tuvojas darbu nobeigu-'
VeM«., Eiropas a.l..<.nu.trf^^^^^ ^} ^^^^^^^^ ^i^,„^ .■
taev^^pms k»™»^™^!"*»"^ 3ām pār zemes lortes galu ir domā-un nodibināsies demOKratiSKa vafi- ^ „ a ^ co ^roi^fi. loi ,: , .„ivi-i„«.; ta, lai Kanāda un Sav. Valstis lai-
diba, kam varētu but iebildumi . , .,. _. , .
V * 1- - - „ .r wT«, ka saņemtu brīdinājumu, ja kads
pret patstāvīgam Baltijas valstīm. . '.
' - . V. , , / t*^- 't ienaidnieka bumbvedējs taisītos
Vāceli izmanto radušos situāciju , . . - • • ^ io
> «e^Aiioi uzbrukt pari ziemeļpolam. i
sava Laba un gatavo plānus no Baltijas valstīm sākt Krievijas atM-! Decembrī ziņoja, ka pabeigtg vošanu no boļševikiem, .3.000 jūdžu . garās Viduskanadas
DAUGAVAS-latviešu autoru grāmatu
LĒTĀS DIENAS
Iesietām 30% atlaide.
Keducētās cenas g K. Zariņš
J. Veselis
Salnais
..K. .Lesiņš , ■ R. Liepa J. Miesnieks K. Strazds A. Johansons
V. Strēlerte E. Adamsons 3 autori
DĀRZI MĀJA, romāns ..... ies. $2.25
DRĀMAS IKDIEIfĀ, noveles ies.'$2.10
DIENAS KRUSTS ................................ ies. $2,10
VIESTURS VARAPOGA, romāns .....- ies. $1.75
TĪRI, vēsturisks romāns .................. ies. $1,80
ATVARS, kara tēma ............ ies. $1,55
AKLĀ IELA, noveles .........-....... ies. $1.80
SVESā VASARA, romāns ies. $2.45
MELĪGĀS ILŪZIJAS, romāns...........v ies. $2.50
NĀVES IELENKUMĀ, romāns ies; $2.45
PĀRLAICĪGĪE CEĻINIEKI ........ ies. $1.80
PAKAVU DUNOŅA,, esejas........... ies. $1.70
GAISMAS TUKSNESI, dzejfe ........... ies. $1.95
SAPŅU PīPE, dzejas ........................ ies. $1.75
Suiķei'e, Jēgfens, Sodoms, dzejas........ ies. $1.45
Tuvāltā nākotnē iznāks
J. SĶlilMANTA APGĀDA ;
rakstnieces un folkloristes BIRUTAS pNKĒVIčAS
^LATVIEŠU ĢIMENES GODI"
Rediģējis un ievadā devis prof, Br. E. Blese
. išīs grāmatas pamatā ir likts kādreiz Latvijā Kultūras fonda/ godalgotais autores darbs — „Godi Viduskursā". Bet šī jaunā grāmata ~ „Latviešu ģimenes go cli", ir pārstrādāta; paplašināta un tajā ietilpintas ģimeņu tradīcijas no visiem Latvijas : novadiem.
„Latviešu ģimenes godi" palīdzēs atsvaidzināt un saglabāt vatmiņaa . par mūsu latviskajām ģimenes tradīcijām. Svešniecības gaitās tā stiprinās trimdinieku ticību tai dienai, kad savā brīvajā dzimtenē varēsim atkal godā celt mūsU senču tikumus un imžas.
Tāpēc, sī grāmata ņoderē^ ikkatram, bet jo sevišķi jaunatnei — mūsu latvisko tradiciju turpinātājai — dāvināšanai skolu izlaidumu
vecākiem tā būs labs palīglīdzeklis bērnu audzināšanai par krietniem latviešiem. "
ļ Sī grāmata (apra. 300 Ipp.) glīti iesieta, ar illustrācijām, iespiesta ; uz speciāla papīra, oriģinālā izde-
.vumā brīvā tirgū maksās $3.70.
Bet visiem, kas to pasūtinās un ie-, maksās tieši apgādā līdz š. ģ. 30.
martam, tiks piesūtīta Pār-$2.70.
JĀŅA ŠĶIRMANTA
1428 N. tairffeld Ave., Chieago 22, III, USA.
ĢIRTS SALNAIS ;
. . (20, turpinājums) >
,,Ek,- kā mana māmiņa jūs nos.veilēs, kacttiksit pa. ■' tvērienam, Bes.". Kēte nežēlīgā bērnišķā priekā pa-.draudēja putnu, meitai, saberzēdama delnas. „Ar-trim vārdiem uzdzīs laktā, blakus šī ^ļ'āda-cāļiem.'' . ■ .
,3rm-^v-ii," . 110 Besijās deguna izskanēja kropls ērzeļu diskanta dūeieiis, un dūrītes ielēca acu dobēs. ;,Ta es zinu, Myū . . : Vai es te tagatt tā sēflēlniļ Tas ir pirmo reizi.Mani atlaidis, iiii. .. . un . . > ū . . .es tā mīlu Gerrika kundzi. Un viņa mani padzīs... . ',;Nesā«et tūdaļ ūdeņot,'' pēkšņs priekšstrādnl^^ .bargums un mātišķa eēlsivdiba iesparojās Kētes stā-: jā; :,Yai es jumfJ pavasarī-neteicu — iiekariniet gar siemnalāni kaķim par prieku vecās tenisā bumbiņas un mākslīgas gumijas rotaļu peles? Tagad Jbriks rauj nost ņo ši'enām visu, kas karājas."
.,Besīja nemaz nekāra," uztraucās Beatrise. Arī viņai sāka trīsēt virslūpiņa. ,,Gleus samācīja niķus . Jorikara."
„Tava taisnības mīlestība te kūtī iŗ pārspīlēta./ ■ bargi brīdināja Kete. „Jā, jā Tagad jūs, lielās, •gāzīstt ^Tsu vaimruz nabaga Glenu," Kēte uzbruka ., spīvi un" tūdaļ it kā lioglāstlja: „Es dabūšu no mātes •saiiimieeības žurnāla vakarvakara skaitļus un vienu ' tmkšu formulāru. Bet,- Bēs,: ievērojiet — katru reizi 6S to nedarīšu ■ . . Tev būs savus vecākus cieņā im c^odā turēt — a!" Eētje smalkā augstsirdībā pasmējās m apsviedusies kā žigla irbe aizņirbināja uz dzīvo-
Mamb ēku. . . '
■,,Ai - .o/^ šūpoja rūsgano, Stūraino galvu Besņa,
iedzimusi tādā ģimenē," Besija zūdījās. „Vākar atrakstīja mana māsa. No Los Andželēzas."
..No kui'ienes?" pirmo reizi Beatrise pavēroja putnu meitu neticīgi. ,,Tu tacu nāc no Keutakijas?". .
;,Tas jau taisni ir. Bet es saņēmu vēstuli no mā° sas^no Andželēzas ... Skrējusi uz vilcienu Keņta-kijā un stacijas hamburgeru būdā aizmirsusi savu trīs mēneši veco zīdaini.** . ..'
* „Savuf ... Vai viņa bija precējusies. Teici— tikpat veca kā'es." . ^
.,Neatceros gaii. ka viņa būtu precējļisies. Bet zī-. daini viņa noteikt; ir aizmirsusi. Jo sajja: viņu, nu, 7^s' ^ iioķeļ- policija Los Andželēzā. Bet^viņa saka ij man, ij e^aka policijai — pirmo, reiz dzird, kaviņa jebkad būtu dzemdējusi.^'
atspiedusies taisM m vipm desmit iebridusi biezo, .....~- ^ ^^^j.^^ dtfmlgv.p».!pķmja m^SK..
sarkano matu,ļlgvilņos,„reteir, zelts. Pe.svēta Pat- ^ ■ ^.^^^^ aizmirst."- -
rika. — vinaiir Sirds." ..lu/.ija^ ^.r.
Beatrise nebija par māsu tik sajūsmināta. Viņa^ laipnāj šaiu'ā sejiņa un lielās melnās acis, gluži kā pašai Liliānai, bija ļoti domīgas, nekad nezaudējot kaut kācļu mierīgu kritisku izteiksAi. Kad kāds Beatrisi l)asiepus novēroja, tas jau nākamās sekmidēš neapzinīgi pazaudēja pašu Beatrisi, redzēdams vairs tikai šo pašauro sejiņu, melnu matu biezā, jumolā,kā gaišu dienu^ nakts melnumā, un tumšo skatienu, kuŗā melnajā tumsā — neizskaidrojamā pretrunā ar dabas likumiem — Ūkās mirdzam, kāda īpata spoža gaisma..
..Kāpēc Kēte uzbruka par Joriku?" viņa rāmi prātoja. '„Viņa pati pavasarī mācīja Glenu, kā kaķi kairināt, un tieši ar tenisa bumbiņām."
,,Par nepatīkamām lietām nav jādomā,-.' Besija miierināļumam atkārtoja teikumu no brošūras ,,Kā būt jaunam līdz nāvei?"
„Ja gribi kļūt laimīga, neaizmirsti vecos grēkus," Beatrise kā sap^ņodama atkārtoja mātes pamācibn.
„Dzīvē - daudz kas dzmirstasl Ņe tikai- tādas lietas,", vēl arvien drusku šņaukādamās, nevarīgi sacīja •Besija. . ■:; ■ /-^ /.
^Aizmāršību piedod tikai vecumā,'* bez izteiksmes piezīmēja Liliānas lietoto izteiku Beatrise.
-Besija*^ drūmi paskatījās viņā, un bēdīgi pagro-zija galvu:
„L^ikam gan. Man laikam dzīvē nekad nebūs lai-mes. Man viss kas aizmirstas. Ak, svetiais.Fatrik,
..Nevar aizmirst!" Besija izmisīgi sasita plaukstās. ..Tagad jau nedzemdē kā senāk. Brīdis.nāk, ārsts klāt. fEs to noskatījos televīzijā, kad reklamēja bērnu ra-tiņuc^). Šļirce šur, šļirce tur — un tu esi gatava. Kad atplēt acis — tev bērnu jau nes no otras ļstabas goda •di'ēbēs un iespiež rokās." ii ; ^
Tas nu gan nevar būt nekāds bērn^'' Beatrisei pat uznāca jocīgs, smējienš, „— piedzimis iļkā pa tum-
su," viņa saviebās r—,,piedzimis bez sāpeni : . . Mā j.fļi.a_ cilvēks nedzim'st bez sāpēm. Bez sāpēm dzimst tikai zivis., putni, mušas, rāpuļi, un es -neatceros,.kas
vēl." ' I. . .
Kēte atjoņoja pāri pagalmam, un ļidziļdomīgais
strīds pārtrūk^. ,1 .
Beatrise saņēma atnesto ziņu lapu■ lin, ieskatījusies Besijā. lielā izbrīnā pacēla papīru tukk spuldzei, kas karājās turpat virs galvas,
„Kā.tad tā, Bēs?"
„Tasir, kāj"
..Mums jāpārskaita jaunie titarj,'- Beatrise sasparojās. ..Tu esi kaut ko sajaukusi."
„Kas noticis?" aizdomīgi paziņkārdja Kēte. ,
!',;Ta^tā atstāj, kā tas rakstīts, Besei šodien četri fītari vairāk, nekā bija."
,.Ak, svētais Patrikl" ievaidējās putnu meita. Maii vienmēr kaut kas aizmirstas vai kaut kā tiek par daudz." Gluži negaidot Besija ieslēpa seju rokās un sāka šņukstēt.
„Atstāj to, Bēs," Kēte apsauca. „Šodien nevienam nebūs laika, ne kaut ko skaitīt; nQ tevi pratināt.* Un esi mierīga. Gan. jau Beatrise tev rīt palīdzēs. Vai ne, māf^?"
Meitene atsaucās ar skopu smaidu. •
„Nu, protams. Un.to taču katrs zina, ka septeiibrī
putni pie bara nenāk klāt. Drīzāk tie pazūd." .
, ; Kēte iekoda drusku lūpā, padomāja un teica ļoti
draudzīgi māsai: ' „Bītij, nāc uz istabu. Man būs ļoti vajadzīga tava
palīdzība, ja viss šovakar risināsies tā, kā paredzēts." „Labprāt; ja tas nav nekas ļauns. Man šodien jau
pietiek baiļu."
^ Viņa cēlās un gāja līdz Kētei,. kas pieliekusies čukstēja ausī: ... . .
»BJiij,;t.u tikai.Jedomā^ Mā ž^solījās runāt ar tē^pvlrlai es ■i^n'''ĪJeo^^arMs\ti^u,^j;i^.j5ļj4lsņ,^^^^ sac.ensī?..-bām." Sev par pārsteigumu-Kēte-gajūta, ka-pāra# mīkstsirdīgā un atsaucīgā meitene šoreiz ir ļoti atturīga. „Un tu nemaz nepriecājies?" viņa saīgusi pārmeta. *Tā gribējās, lai vēl kāds jūt^līdz'viņas uzbudinājumam.
„Es priecājos, Kēt, bet . . . Šī diena ir baismīgi pilna nelaimes.' Man tā sit sirds. Un man kļuva tik: skumji, ka tu man ^eko neuztici. It kā es būtu kāda pļāpa." Beatrise gurdi nopūtā.s. ' ' .. ,;Kas noticis?" ,,Kamēr jūs ar mā bijātiiz lauka, biju nogājusi pabradāt pa Straujupes atsēkliem;" „Nu?" Kētē kaut kas iedrebējās. ' „Tu^^ēl prasi?" skumju un dziļīi pārmetumu Beatrise nespēja noslēpt. Silts miklums iekāpa acīs. „At-^ varā zem tilta peld divi tītari. Uzskrēju augšā un drošības pēc iemetu ziņu lapu ūdenssilē. Domāju," tev būs .tik daudz prāta, un salabosi pareizi visu . . . Bet tu ski-ej kā vētra. Nekā neprasi, un salabo visu nepareizi . . .Nabaga Besija, rīt skaitīdama, mirs aiz uztrau-■ kuma(." :
»0," KētI bezspēcīgi nopūtās, „es gribēju tikai pagaidām sajaukt pēdas. Mīļo^Bītij^ pati esmu uztraukusies nabaga jēgā. Iedomājies — visa dzive man šodien ir mata galā: Es, Leonards .: . tī . . . Apsolos, es ^asu rīt nokārtošu; Pati. Ar mā."
,,Es cita nekā nevēlos. Tikai abas ar Besiju neparādiet māmai; ka es neprotu skaitīt, tāpat kā jūs."
Jāna Kalinītes
Sasniegtie 50 gadi cilvēka ir kā tāds piaaugstināts sliek^ pie kuja, pirms to pārkāpjam, mēdzam uz mirkli apstāties, Ap| ties, lai celtu skatu ne vier ■priekšu, Uz tālāko ceļa posmui —^ atskatītos arī atpakaļ — uzļ staigāto cehi. Sakarā ar šo ti dju, Mineapolē un St. Paulā dz jošo latviešu trimdas kopaii tlota iespēja- redzēt ,.sava pag£ mākslinieka Jāņa KaUuītes daļ — viņa piecdesiiūt' gadu mijag bilejas izstādē.
Ieejot telpās, kurās iestādītai ņa Kalmītes darbii klāsts — skaitā 85 darbi — pirmajā-jūsu dvēseles saviļņojums ir| spējš, ka jūs it kā apnuilstat K'almītes darbu ārējā izteikšu gleznu intensīvi teiksmainā krl niba un dramatiski sabangotā,' presīvā. technika,-^, liekas, rui jums tik dīvainā' valodā, ka ji nemaz nespējat izprast ."T . Uļ kai pēc krietna laika sprīža jūļ mazām nomierināties, rei/.ē sļ dami šīs. izāķērdgāa krāsai/ skaistuma neatvairāmo spēkuļ ejat.no viena darba pie otra teiksmainā noslēpumainībā ai vurotām latnskām rijām, piej matiskā ekstzē ..kliedzošiem** pušķiem un jūs sajūtat, stādītām gleznām ir it kā magnētisks pievilkšanas spēl kuru tie saista izstādes apn tājus, neļaudams tiem: «tgriļ ...■-atpakaļ īstenībā.'Tajā īstenībā ra j)alika aiz durvīm —. ārpļ stādes. Jāņa Kalraītes dariiosļ nība ir sajaukušies ar fantasj ikdienišķais — ar dVēseliskoļ žīgo.
Turpinot izstādes apskatīšaļ ejot no viena darba pie otra, Un atkal aizvien no jauna; gribas atgriezties pie latvlskļ klāsta. Jums- liekas, it kā izšļ gi krāsainajos audeklos, jo sļ daudzajos ziedu pušķos, nav tļ tā m ū ž ī b a 8 4 z i l u m
niāli veidotajām pelēki brūiļ teiksmainajām rijām. Tieši jas skatītājam p^ver it kā loļ kuru mēs "atkal ieraugām sal . mi, savu tautu, savas tautasļ ni. Bet varbūt arī šiem, no it kā kliedzošajiem ziedu pļ ir sava, tikpat daiļa ..(Ivēselļ Tarbūt dažu izstādē pavadīt( ' du ir par daudz maz. lai pļ aptvertu tās mākslinieka dļ noskaņas \in izjūtas, kas vi dījušas šo darbu, radīšanasļ No Kalmītes gleznotajānļ vām ar apbrīnojami dzidruļ prieku izceļas ziedošās
A. VOITEŪS
iotridas Bob«ž^ntiiiecef«
Nē, tiešām. A'iņš 1 dziņā tu starpā viņš Jioļļ un mēģināt izslīdilt Hoļ lai vēlāk nevienam vļiļ nas, bet kaut kas runāļ ifa uzmanību, un viņš
„Bezspēc!gās sāpe?
. taisno lietu paceļas tikļ uz mums raugās Jatvieļ
' nām, ko' viņi cer un ciļ tā tas nepaliks! Mēs- v
: sarkanā varmākas vai:| ķim nocirtīs pēdējo iiiļ nolikuši, varēsim atgfiļ nevar pastāvēt niūžīgf nozags un nolaupīts, vīrs gaidīt gaida, -lai kļ lai tā, saucēja saukta
Kāda vēlīna nācM'jļ :dzīgi aizgāja Imantaiiļ
: ' „— -— celtos U'» jaunā spožumā. i\rēs dien pašu zemē spiesi pilnus skatus pāri. rolļ — Un Monika ii pāri jūrām nj tēvi ņn mātes, brāļi unļ - — Kad es kSdr^iļ ņa man uzticējās, *bet[ stāt — nevajadzēja . .|
■■ Skats pārslīdēja lajiem karogiem uz. sļ dzeja? Vajadzēja pali
^4
78