Trešdien, 1957. gadā 15. maijā, 39. n-rs.
Trešdien, 1957. gada 15. maijā, 39. n-rs. ..
—r—-—-'-'■—'
[JĀ
ģenerālkonsuls
Mr. Ŗ. N BRYSON
i ToroDto, tet ge .5881 114 D.4NF0RTH aye.
. „ KONSULS •
|.^"a^u(.VILIS ^TO^
Zviedrijas. ■ iie baltiešu;
Tel. RE 8-7798, Sotttreal, P,Q, 5SW TĪCTOSIA IVE^ APT. 10
liva sūtņa llojošo Bālās skaistas
Ipirmās sa-aa par go-ttenisa tur-fīkojis Lat-Iru. Latvie-|ē patīkami ordas glež-ļtādīto dar-IXi. Mierina ļtii labu i&-Mieriņa L. Mie-brdasMāk-ļiehnēis-aiem. Nav J latvle^Siem lun audek-
saceņsības
ļūpējās DVF ļacba/ kopas ļvaditāju E. |ibas/ spēlēs
fiēSļi pārā-
c^s aiz- SLAVAS APMIRDZĒTA trimda sa- S£RU DIENA
ļjlalttjas un Latvijas Amerikā retfaicļjai: I tenisa mei- . Kurzemes kapitulācija netiek at- . t>ās piedalu zīmēta latviešu centros Eiropā.. Bet lu A klases'^isur,kur mit latvieši, tā varētu, cmījās An-*'-^^'^"^'^^ par skaistu tradīciju un -īn Bradfor-! '^^'^^^^u manifestācijas dienu cilvēk 'lētais Ar!^^^^^ pēc brīvas un viņa cieņai t t-t ļ^.Jatbilstošas dzīves, ja išiš dienas sa-istatet, ka j ŗīļ.pjyj^y vispusīgi pārdomātu un ' ^bākais tur- labi sagatavotu! pSpierādIjai- Liekas, tieši gribas trūkst, lai nupat sa-j daudzus sarīkojumus piestrāvotu : iīōti moder- ar svarīgumu, atveldzf un pacllā-^ sūkņa gu- '^^^^ izjūtu. Visu gaidīta persona. ■ 'ļ.^ lai piedalītos 8. maija piemiņas ak-tā Toronto, lūk, 4. maijā neatbrau-ļin aiz-^.^^ un vilšanās sajūtu nebija vairs Ieaudzis par, viegli aizstāt ar kādu citu pro= . latviešu grammas numuru.
Jfauks šinī aktā bija mirklis, kad tautietes nolika sārtbaltus ziedus pie karogiem pirms ķimnas nodzie-dāšanas. viru kora Viestura dzies-/ mas bija piemērotas vakarjim, bei tenora Salnas dažas dziesmas, Ipā-, ši pēdējā piedeva varēja noteijcti izpalikt: uzjautrinājumii šādā aa- ' rīkojumā izraisīt nav taktiski Arī ' māksliniekam jākalpo savai tautai ■ ar visu sirdi un nopietnību.
Jābrīnās par to, ka jaunrades, i darbā rokas gadsimteJņiem cauri, lai rastu vielu dzejai, kompozici- V jai. stāstam, lugai, bet aizmirsti- j bā atstāj dienu ,kad sirdis trīcēja i izmisumā, kad kajavīri kauju vie-, sulos sadila skaitā, nedomādami atdot varmākām tautu un tēvzemi. J Nav spožākas slavas, ko ikāda armija jebkatd ieguvusi, par latviešu deviņpadsmitās divīzijas varonību, kad viri Kurzemes nāves Jaukos sēv godības un mocību vainagu vi- ; ' ja... Latvju dzejnieki un skaņraži var rast nebeidzamu inspirāciju ' i ik, "Valters ^"i^š liesmainajās dienās, lai iernū- ^ 3 labākās ^^^^^ toreizējo varonības un: bojā : r
•eiza- per-'*-*^^^^^^^'™^"™"-
lits vina^ L^':^ādām dziesmām būtu jā- .
V'-'i skan Kurzemes kapitulācijas aktā! . n-vac AK, jjjg vajadzētu -nkot svinīgus gā- ■ jienus pilsētu ielās, nesot prieksž-' galā kauju "karogus un plakātus vi^ un tā-jSr, nozīmīgiem uzrakstiem par Js aizbrauc j^^^J^v Sarīkojumā vietās sv ļj Bradfor-^^"^'""^'^^^'^ "-"^^^^^ daudzējādi pa^ 'tseviškĪPmī.^'^*^"^ gan ar orķestri, ērģelēmi
.■•^'"i iesākot ar svētbrīdi u.t,t. Piemēro- -iga sarīko-,rotāmdekorāicijām nebūtu jātaupa ; iS tuvināja izdoma ūn mazliet arī līdzekļi .Ak^ i saites Vā-ļ tos būtu vēlami citu tautību viesi iKŪjas tau- »n attiecīgi sagatavota program-,r to brad- n^a» ^as izceltu šīs dienas vēsturis-
4..y^>P nozīmi. Par to būtu jāraksta arī vietējā presē.
—-^ Kam tas vajadzīgs? —. Lai mūsu dvēseles neaizputeklotu ikdienes ' steiga, materiālisms; lai mūsu sirdīs liesmotu lepnums par Latvijas brīvības laikiem .slavas un.varonības, dienām; lai viss labais, ko mēs Virr zemes spējam veikt, tiktu ieskaitīts Latvijas augšāmcelšanās dienai! .5. S, T.orcnto,
.'.kavas. Abi els; iegur
tec^iķi piedalīties
draudzes ļstdien, 18! |:arā 3591 Reception
s; viesojo-ļj.i arī kpn-mināja ak-Ives jautā-
dievkalpo-
Barīkojumu kalendārs Toronto
T. unis. maijā — Baltiešu sporta
-----s^^tti centrālā YMCA'ā.'
;e, V. Haz-il^; n^aiiā — Ziedu balle — Maija Kn5„ • .ui^i karalienes .vēlēšanas Columbus zalē. DV.Toronto Dod. 18. maijā Baltiešu sporta srēt. ku noslēguma balle lietuvieāu Augšāmcelšanās baznīcas zāl§. 1021 College St. -. ' No ,24. maija .Udz 2. jūnijam — 2. latviešu Dziesmu svētku sarīkojumi.
26. jnaijā Lietuviešu zālē Auzānes ; \ itoliņas ..Jersika", Toronto te-radicionālā ;^tnt..kopīgā ansambļa iestudē-Idzes Dāmu ^""^^^^a režijā.
mie. Balli , '^^B Sestdienas skolas is-
ķiešu dzīvi daudzieiD Viesis iž-Ba pie tau-bndas kopī-IzrāJo orga-1 darbā un Ienes atbrī-
laīdunra-akts. Lietuviešu zālē- Auzānes -Vītoliņas (..Jersika", Toronto teātru kopīgā ;ansaml)ļa iestudējums V. Pukata ļ režijā.
i^vētdien. *r jūnijā, pl. 9 no fīta — /SV.'Andreja haznīeā 1. ev. - lut,. /draudzes dievkalpojums ar kon-' cērtu, atskaņojot T. Kenijņa Bī--beles skatu Pravietis'..Daniels. Piedalās draudzes koris un: šo» listi Herta Lūse. Jānis Kļaviņš .un dubultkvartets Kalvis.
ST. KATARDĒS 19.. maijā — Dāmu kluba sarīkc° jums, teātra izrāde Dāmu valsis, Hamiltonas dramatiskās kopas, sniegumā. ■ ■ .
a deja pie --• J^ļ^iJā. Dv nodaļas Jāņu dienas . otājas bija - ^^'"^^^jums :Eftingham picnlc mājas ce- Sākums pīkst. 6 vakarā. •
.ko katrs ■ mGAHA ,'aršot pie 25. maijā — tradicionālā; Ziedu .
balle ar karalienes vēlēšanu ūe ASV sporfistū-viesošanos, 'npfaubami 13: jūlijā — Draudzības un Jau-iv.islabāko catnes dienu atklāšana, koncerts .. ■ i- un balle. .-kuma _dalu 14. juiijā —. Jaunatnes un Drau» . iaodansam . dzības dienu noslēgums ar brīvdabas izrādi. . ■.
U ar firika |joļu dekla-:imas ..nag-Bērziņa ŗešu ārijas. Bio^Leļhāra fedbne pāriju sirdīm, 5'iprinpt:(2 ļi.kspārņa".). V- Bērziņa ļiic, paklau-ļ pot. publiku.'
pantaniJ lasi īsti p^ ļlausi negri ķs. Pie kla i brīvmāksl
ļesn^ās JesSetos manuskriptua saīsināt Viptūs neuzglabās, bet m Tēlēšānos sutis atpa-tastmarka.
si ihlclāļlem parakstītajos rafc§to8 IstciktSs i<ir 'ifcijas Tiedokllia,
i
h
■ f AI LATVIJAS LIKTENIS VARĒJA, BŪT CITĀDS? \
Meirāmetis atbild A. Zvērinām par 1939./40. gada notikumiem Latvi jā, i
A. Zvēriņš 3. g, 24. aprīlī LA ie- Daudzi jo daudzi tūkstoši lat- šana, "brīvības laupISana .citāiDii
vietotajā rakstā apcer daiidzkārt viešu karavīru, sargot savu tēvu tautām ,to apspiešana un iznīcina'ļ
dažādu un pretēju'U'zskatu 'krust-. zemi, ir krituši-asiņainajos kauju šana pārvērsta'varoņdarbā, abs 0-ļ ugunīs iztirzāto "jautājumu, vai laukos abos karos un'-.bTivIbas^Vviis^^^iē&ffi^mVi^. ■ Tikai šj-
1939./40. g. Latvijas valdība rīko- cīņās. Tātad, runāt par ideju vai ..absolūtā nepieciešamība" mnms.
jās pareizi ,bez pretestības ielaiž- ideālu trūkumu nepienākas, jo jāievēro, vērtējot 1939./40. g. no-ļ
dama savā territorijā! krievu kāta- tām ir uzcelti mūžības pieminekli tikumus. Ne par maizes klēts —!
spēku. Autors secina, ka .mūsu Brāļu, kapos, Nāv«s salā, Tīreļa Ukrainas — pievienošanu, ne par,
UZ
MET.ĒNŪ TRIMDINIEKIEM
NESAVALDĀMAIS KRIEVS AR LIELU CIETUMA PRAKSI — VIŅŠ NEGRIB DZIVOT.ZEMĒ, KUR ..ILGI JĀSĒŽ CIETUMĀ"
6
' no cietuma uz cietumu
ZIņo.iuffls LA m RietTuurvādias
Krievu bēglim, 35 g; Pcajam Di- un ārzemju bēgļu starpā valda la-
tauta nav bijusi sagatavota un purvā, Vol^hovā, Kurzemes cietok- neaptveramo Sibirijas plašumu iin mitrofam nepatīk vairs dzīvot Vā- ba saprašanās.
iiaugusi pretestībai .trūkusi vieno- snī un citur . turienes bagātību iekarošanu, bet cijā. Viņam, tā sakot, ,,dzīve: šinī ļ
ILONA;LEIMANEMVESEĻ^ :
Ir cerības, ka Vilkaču mantinieces n^cas novietojums rajonu un brīvi
autore Ilona L^iimane aties^osies, pastaigāties vietējā pilsētā un ap»
Kas uzņemsies par viņu, $!inm»<cu kalmē. Viņa aprinās savu stāvokli,
atstājot, morālās un materiālās un viņā sļpēcīgi augusi vēlēšanās
saistības! atkal nokļūt normālos dzīves ap-
Jau ilgāku laiku ir zināms; ka;'^^^^/^^"."^t^J^n^n^ Parīzē grūtajā ^sistences cīņā, sūtījusi Latviešu apvienība/mn-veselību sabeiģusi rakstniece Ilonaj^Jf^-^» parakstījuši māc E-Lap» Leimane, vērtīgo grāmatu Vilkaču Kazlovskis, ; ,
mantinieces un Kailās dzīvības aut- ļ Ilpnas Leimanes palīdzībai parī-'tore.,Šo stāvokli apzinoties, Lat-
tība ār kaimiņiem un kā pretpie-mēru min somus . Neviena tauta .ne tikai no trim ģeopolitiskā
Ņemt par pamatu, vai vilkt pa- ^an _par mazo _ŗ5^tīvrnabadzī- zemē Ūdz kaklam rallēļi ar Somiju
pamatā tām no
Bet tikai dažas dienas bija miers viešu preses bi«drība kopā ar Lat-10 „repatrianta." Vienā jaukā die-'^^-ļjas Penkluba ASV sektoru uzšā-
Baltijas, bet arī no visa raibā Krievijas nekrievu tautu konglo-
sakņojas
1) Kā Napoleons tā Hitlers savbs P^^^^^s l īstenoja sa\^ cietuma logu. Tas ir nedemokra- pēc viņš nebraucis u to pienāca ziņa, ka rakstniece ievie-
meraia ,Ka Kvamciiaim, la Kvau- gājienos pret Maskavu nebija sapni un „izcirta logu tiski, ka tik ilgi J^sez cietumā," krievs neteica, "bet „katēgoriski"' tota Maisbn Blanqbe.nervu slimņī-
tātīvi nav tik pilnīgi • piedalījusies; iekalfculēju^i kādu varenu krievu Eiropu." Kas par to, ka pie ļo- ^ teica- Dimitrofs.... »?sas ^ bngiem; 'prasīja, jaunu .-brauciena: kārti. Kad cā. Tur viņa atradušies līdz pag. abos pasaules karos 5iā latviešL, g^j^jg^jŗ^ļ^^ _ ^j^^^^ kas ne tikai ciršanas skaidas tā lēca, ka ,,Griba atpakaļ uz Kneviju.'' s vācu ierēdņi to-atteicās dot,, Vasi- gada 2s. novembrim. 5 mēnešos Tas iŗ atzīts un dokumentēts abās pajīiēja bet'kam bija galvenā'Jo- .^'"^'^-me' .pat-.gailis vairs nedziedā-^ Kā daudzi ari i-vio,,. -«o-; i,i,-«^,o. .-pjrmc - • -
]a!
kara juku gado
citi, ari šis krievs lijs izrāva nazi un kliedza: ,,Piŗms ārstēšana nav denisi vēlamos pa-os nokļuva Rietum- viens krievs mirst, vācieši tā asi- nākumus, un. saskaņā ar attiecīgo
frontes pusēs .Karš nav ne futbola, franču un vācu sakāvē. Tāda na' išaqba spēle, -kur cīkstoņi bez sabiedrotā mums nav .bet somiem idejām ,.kauj" savus pretiniekus, .^^ ^^j^^ ietekmēja somu l^^^S^n^ā;
bet beigās visi paliek dzīvi un ,ļ^,i,^^^ j^.j.^^.^^^^^^^^ „ . . . . , .
draudzīgi atstāj ,,kauju" lauku. \^^^ .neviens no līdzšinējiem par nākusi :Visam, ari varoņ- gados nāca IŖO. Tas (lauazieni, Di- diem un valsts līdzekļu nepienācī- stundu braucienā no Parīzes .No
' tematu rakstītājiem nav ievē-ir robežas, aiz kurām tie mitrofam līdzīgiem, patika... Un.'ģuiziietoša
zē jau pirms gadā pie JLatvitšu ■ . apvienības . Francijā nodibināts fonds .kurā darbojas Latvijas sūtnis 0. Grpsvaids, sūtniecības padomnieks Bērertds uņ mācītājs E. Lappuķe .Privātā vēstule :šūtni3. paskaidrojis, ka viņi ļoti pūlas, lai palīdzētu slimajai rakstniecei. Pirms gada šai fondā bija ziedoju» mos ienākuši 66^602,- franki, kas tagad ir jau gandrīz izdoti. Toreiz māc. Lappuķe, ievērojot sliņinieces
VĒSTULE:. PIZĀNA KUNGAM : -EĪGĀ : ■
r^o
rojis vienu fundamentālu uņ Jz.^-'-^'ēi'šas par. tautaj traģēdiju — kāpēc gan nē?! . \ atbildēt:tiesas priekSā, viņš bravū- ziņas .Paciente kļuvusi daudz mie^
škīrēļir aostāki kas noteif mūsu pašnāvību.:.Spēku samēri bija tiki Bet vēlāk, sākās citi laiki. No-ļrigi teica: ^_es jums teicu, ka ne- rīgāka un nodarbojas ar rakstnie-specifisko svaru krievu,. vienalga, sarkano vai balto .polītikas svaru kausos. Jau kopš gadu simte;ņiera
! Krievijas valdnieki, ir metu-ši kāru Kādam Ņujorkā dzīvojošam lat- skat'u uz Baltijas telpu, uz Baltijas Tietim A. Sileniekam, kam bijusi jūŗu; kas vi.ņiehi ir tas pats un izdevība iepazīties ar Rīgā iznāko- daudz vāirijk kā angļiem, frančiem,
tiktu salauzta.
iena cietuma uz otru. Tikko pĢrsonas apliecību :Ēs jums saku, ļauts 3 reizes nedēļā atstāt slim-
§0 laikrakstu ,.Gīņa", radusies ide- amerikāņiem ui c: Suecas kanālis. ._neizkūsim. Atbrīvošana gadiem, līdz šai dienai..
Vieni paši, kaut arī savienībā ār;viens sods
:a
tu, ne tagad no Maskavas lāČa nedarbs, tiesa un cietums, un tā.sat..." — Ar šo. nevaldāmais
■krievs vēlējās pateikt, ka nāks a.t-
av^-iens sods bija izciests .pāris .ne-'jūs vācieši, nāks vēl atpakaļ 1945, diviem kaimi.ņiem, ne toreiz to spē-\,d|ļaš pavadītas brīvībā, tā atkal'gada dienas. Un tad jūs retlzēr
ja. aizrakstīt vēstuli ;šīs avīzes gal- Bež Baltijas un Melnās jūras Krie-
nāks un ir jau ceļā tikai no tiem
„Ar vārdu . sakot", raksta kāds kal tās. dienas, kad viņš nesodīts
venajam
redaktoram P.Pizānam'vijas kontinentālais koloss līdzi- i^^šēji^m fermentācijas procesiem, vācu laikraksts. .JDirn^^^^^ visus., varēs zagt nn laupīt...
un izteikt savas domas jautājumos,nās viņ« bijušā vapeņa varenajam ^""^ Pērt^o^^ negaiss aug visas;daudzos gadus dzīvojis uz valstsļ varētu rastieg- iespaids, ka Di-par kādiem tas lasījis minētajā divgalvainam ērglim ar apgriez- valsts pamalēs. Pēdējā 'lai^, rēķina. Vai. nū viŖŠ bijis cietumā, l^^itr^fs ir neno Taču tā tas
laikrakstā Silenieks savu vēstuli tie.m spārniem ,vai tagadējam sar- f!" aPSP^esto tautu.^ impērija - kur viņam dota maiza ,vai ar tā , Ārstu vienprātīgs atzinums ir, adresējis P. Pizāna kungam, .,CĪ-kanajam Mikam.-., ar izlauztiem f^''? nedalāmā matuLka - ir jaņbija sociālās a.pgādes pārvalde." ļ ka ferieVs ir visādi normāls .cilvēks, aas" redaktoram. Rīgā. Blaumaņa zobiem. Turpretī Somija atrodas '^g^jusi sa.vā sairšanas_ .sadalāmi-ļ Bet pienāca diena, kad arī mas- ^iņā rit tikai tipiska noziedznieka ielā 35/40. Vēstuli « izsūtījis Krievijas mazvērtīgā perifērijā ^^bas stadija. Tā _ir vienīga reāla ķila kavietim ,.šada dzīve nepatika", jo, asinis. Mks..
27. martā, bet līdz.'šim vēl neesot attiecīgi tam arī vērtējams Somi-
saņēmis atbildi, nedz arī atradis ^par to kādu norādījumu „Cīņā". Sileniekam if aizdomas, ka krievu cenzūra viņa vēstuli varbūt nemaz nav izlaidusi no savām telpām. Tāpēc Silenieks lūdz vijaa vēstuli ievietot mūsu laikrakstā. Jo tādā ceļā, iespējams, Pizāns dabūs zināt, ka viņam .kāds latvietis rakstījis vēstuli no Amerikas.
Diemžēl,, Sllenieka vēstule ir par garu, lai to ievietotu visā Pilnībā, tāpēc varam atzīmēt tikai dažas raksturīgākās vietas tajā, proti:
jas kara iznākums.
'Lai gan ar palkavnieka Vācieša palīdzību pie varas nākušie boļise-viki soļlja (un tam varbūt naīvi noticēja paļkaVniek») visām nekrievu tautām plašu patstāvību ar tiesībām pat izstāties ;no Padomju Savienības ,jau neatkarīgās Latvijas pirmajos gados kāds; krievu sūtniecības loceklis palaidis „pra-vietisku" izteicienu: ļ.>,Nu pustj potješatsja Iet na 20."Hr.neapstrīdams fakts, ka sarkanie Kremļa valdnieki ne par matā tiešu nav
mainījusi balto caru politiku at-.Gribu Jūs uzrunāt, kā Latvijas, .^^j^^^j^^^^^^^^^
okupācijas^ varas un komunistu'- . ^. v \ .
partijas oficioza„Cīņa" atbildīgo .'.P«st'P""aJ»§^ nebijušos \ apmēros, redaktoru, jo prese ir tā, kas iz-ijo pagājuōo gadu simteņu\ laika vi-saka valdošās varas uzskatus. Tā si iepriekšējie Krievijas cāņ kopā Jums ir jānes līdzatbildība par vi- nav tik daudz veikuSi Baltijas pār^ sii^ ļauinimu, šī vara nodara ļjrievošanā, katra nekrieviska ele-latviešu tautai. Vislielākais Jau- m«nta izdeldēšanā un savā ieplu-nums ir visa krieviska uzspiešana -g„^. ... \ ,5
latviešu tautai: Vai tā nav kauna ļ'^^^^^ ,ka to 13 gados ar V. La-lieta, ka latviešu Dziesmu svētkos ca.un K. Kir^benštema svētību ir tiek dziedātas krievu dziesmas, ka ļpaveikuiši . „internacionālie" Mas-mūsu tautās dziesmas pārtaisa par kāvās komunisti, krievu l.čatuskām''.? Un vaii tā.nav . _ . _,,
kauna lieta, ka latvieSi ārzemēs, 1951. g.-Maskava IzgUtbas ml-bez kāda 'atbalsta šajos 12 gados ir nis.trijas vidusskolām izdotā prof. spējuSi sarakstīt vairāk .literāru A '.Pankratovas rediģētā P. S. vēs-daiļdarbu nekā komiinistiskie turēs grāmatas 23. Lp.p. (to māca rakstnieki? i Tāpat ārzemēs dzīvo- ^rī Latvijā) lasām: „Cars Pēteris jošie'latviešu komponisti ir spējuši radīt daudz vairāk kompozīciju nekā dzimtenē esošie . .. Vai Jūs neredzat, ka krievu saimnieciskās sistēmas uzspiešanas rezultātā mūsu zemi pārpludina krievu bari, kuri ieradušies uz palikšanu, lai absorbētu latviešļi tautu? Vai par visii to lat\iešu komunistu «partija būs spējīga atbildēt latviešu tautai? pārdomājiet kaut vai tikai notikumus Polijā Un Ungārijā, tad varbūt jūs varēsit sākt domāt kā latvietis un nevien tikai kā komunists . . \ "
un cerība brīvības atgūSaņai.
Meiranīetis,
„ALJA*S ZIŅAS" iet pie lasītājiem
Igauņu profesori uz
lūk, — tikko divi nedēļas pavadījis brīvība — atkal bija jāiet aiz „zviedrm ģardīnēm." Krievs nebūtu tas, kas viņš ir, ja nepagādātu kārtīgu bomi un neierastos „volfārts-amtā". lai kungiem pvēlētu izrakstīt brauciena karti atceļam uz ALJA's informācijas nodaļaa i^/^^^^avu. Un _ tādu viņš ari sa- universitātes uzdevumā. Dr. R devuma ,.ALJA's Ziņas" 2. numurs ^^a, gan ne ļidz krievu robežām, Renķu universitāte komandē uz 1 iznācis .Pirmo vāku iespiedum- bet līdz Bonnai (no Nirnbergas), gadu, lai iekārtotu ļ^tarptautiskp
š. g. maija mēnesī no Ņujorkas uz Turciju dodas divi igauņu pro-ļ fesori- Abi tie brauc Kolūmbijas,
teohnikā rotā simboliskā Brīvības Udz krievu sūtniecībai, kur Smir-pieminekla važu rāvēju grupa, bet nova vadībā darbojas boļSeviku r°-2. numura pamattēma izsakāma patriācijas komisija. . ar arobibiskapa Dr .T, Gnnberga Vārdiem ,,Nepametiet ticību uzvarai."
tiesību institūtu pie istanbulas universitātes. Renks ir jaunās paaudzes igauņu zinātnieks, beidzis
Viņš, cita starpā, raksta: ,,Ir labi, ka dzirdējām dzejnieka vārdus. Tie ne tikai stāstīja, bet arī aici-nā.ta. Mums būtu' jāgādā, lai apspiestās latviešu tautas, īpaSi jaunatnes, aicinājums nepaliktu bez piepildījuma. Sevišķi atmiņā pali; kuCsi vārdi, jaunatne dzimtemē at* rod savas ticības pamatojainn trimdas jannatn". Mums uzlikta milzīga atbildība. Bet šī atbildība dod arī spēku: mēs neesam „atlū-auši zari", mēs vēl arvien piederam pie tautas ,ja vien paši neiz-vēlamies aiziet."
Ūn tālāk: „Mums reizēm licies, I iekaroja ceļu uz Baltijas jūŗu un ka tas, ko mēs darām Latvijas la-tādā ķāriā noslēdza krievu tautas ^^ā."' joti, nereāls darbs, jo'visu
Dimitrofs aizbi-auca, aizbrauca ,Tartu universitāti, doktorā grādu par prieku;vāciešiem —par prieku.ieguvis Zviedrijā, sarakstījis vai-Saturā ALJA's valdes priekšsēža ^^"^ Nimberģā dzīvojošiem ārzemju rākas grāmatas. Viņš ceW ar Igau-ValteraNoUendorfa raksts „Dzīvā bēgļiem. Maskavieša neilarbi meta/nijas ārzemju .pasi. \ saite",, kurā apcerēti dzejnieka ēnu arī už citiem ārzemniekiem. Otrs igauņu iprofesors\ R .Uur-^g^I^flSu'Sl^" negodīgajiem emigran- ske dodas už Ankaru, kur nekasīs
Latviešu studentus reprezentēs Anglijas luterāņu jaunatne
Londonas lit viešu Janniešn vadītais i»tud. oec. Ojārs Lediņš Izraudzīts par Anglijas luterā-ņn jaunatnes ļmrstāvi pasaules luterāņu apvienīJias kong:resā MineaiM)lē šā gada augustā, Londonas universitātes students -latvietis — tātad rejirezentl'-'s višns Anglijas luterāņu jannie-šus ASV! Amerikā Ojārs Lediņš uzturēsies 3 mēnešos un cer satikt daudz la,tviešu jaunl«šii8. lai tleni pastāstītu par Eiropas launiešū darba un cenUeničin.
Ojārs Lediņš ir plaši pazīstamā Dr. Lediņa dēls» un ar savu aktivitāti trimdā pazīstams kā neatlaidīgs latviešu Interešu aizstāvētājs;
Anglijas latvieši ar prieku noraugās, ka tieši tik centīgs latvietis būs tas ,kas pārstāvēs visus Anglijas loterāņn jaunie-
ŠUSi.' '
cīņu, kas sākās jau 15 g s. beigās.
mēs mērījām pret atgriešanās die-nu,kaš ,la{kam paejot, šķiet arvien
Pēteris iekaroja tikai to, kas bija ^^^^^ attālināmies kā purva absolūti nepieciešams valsts noŗ-1 rhalduguns. Tagad mums ir dots malai attīstībai." Lūk,; pilnīgi at- cits, reālāks pamatojums. Nav sva-i,;:.^. ,i^j T.„i4.:,-„- ,T, rīgi ,kad mēs atgriezīsimies^ nav
klāti dokumentēts, ka Baltijas, jūra ABSOLŪTI nepieciešama Krievijas attīstībai .Tik ^pēcīga argumentācija nav piedēvēta .nerunājot nemaz par Somiju,, nevienam citam krievu ekspansijas virzienam; Kaila vardarbība — iekaro-
JAUNAS LATVJU GRĀMATAS
Prof. K. Kārkliņa monogrāfija — RŪDOLFS BLAUMANIS Kopotu rakstu 12. sēj., pērkama art atsevišķi.
$3 80
A. Rupaiņa vēst. rom. triloģija -MĀRA MOSTAS, I, li, III 13.00
Ievērojamākais un lielākais trimdas literatūras Jaun-darbs. III sēj .cena 55.00, tagad pareizā formātā, sējumā un krāsā apmaināma pret nepareizo visās grāmatn.
Rlch. Ērgja romāns — PELĒKO. BARONU SENCI, i ........ 2.80
- PELĒKO BARONU f®yi, II.......-3.00
Vēsturnieka R. Ērgļa rom, ir viens no retajiem darbiem par latviešu dzīvi dziļākajos klaušu laikos.
B. Birznieka - Upīša— PASTAB1?A DIENAS GRĀMATA $2.60
— PASTARIŅS SKOLA................... 2,40
Visvairāk publicētā grāmata mūsu Jaunatnes-literatūrā. Gleznainā valoda saista lielus un maziis, jaunus un Te» cus. Vērtīga dāvana Bkoiu Jaunatnei.
Latvijas skafto ioto kOmpL 26 kartītes, pastkartes ......•• 2.4()
Pasūtinājumiem apgādā pilna atla!d<e CITAS GRĀMATAS
L. Tolstoja-KAŖS UN:mŖS, I, II, III, IV sējumi ........
Klnīgs Un nesaīsināts izdevums. Krievu literatūras ■pamatdarbs.
J. Miesnieka rom. — VANDA, ies. •..................................
•Knuta Leslņa-ŽEM SVEŠAM ZVAIGZNĒM, Ies. A. Rubuļa noveles — VIA TUA, ies., B. Ancana illustr. LATVIEāU TAUTAS PASAKAS, 4 krāsu illustr., krāšņa izd. .■ L. Niesclora — ī SURVIVED HELL ON EARTE
ļ Dokumentāru piedz. un foto kopojums par KZ nom..
Srsjuma daudz tirgū neesošu grāmatu. MeS VARAM nosūtīt GRĀMATAS UZ ^
LATVHUļ.
LATVJU GRĀMATA, P.O. Box 332, Waverly, Iowa, USA.
9.50
a>6o
5.40 2.40 7,50 2.60
pat. svarīgi, vai mēs visi atgriezīsimies, bet gan — ko mēs darīsim, lai mūsu .tauta un valsts' varētu dzīvot. Jaunatne , Latvijā ir dzīva un uzticas mūsu darbam .Viņi itz-marigi klausās un tic, ka mēs nestāvam dīkā.
Klausies — tur viņā malā pukst kāda latviešu jaūnieiSa sirds rakstā ar tavējo. Neļaiij saVai aizpukstēt svešā rakstā."
Autors ,,X" rakstā Nepametiet ticību uzvarai norāda uz trimdas ačgārnajām parādībām, „sadod" daudziem iin uzmundrina daudzus. Jānis Peniķis rakstā „Dzimis vai izmācījies' 'pastāsta par Jaunatnes vadītāji, sagatavošanas lielo nozīmi .Sniegts raksts par Jaunatnes pulc .sacensības noteikumiem 1956. /57. gada otrajam posinam. Ievietots ..sludinājums": yisi ceļi ved uz Vilimantikn, tur 15, un 16. Jūnijā notiks Jaunatnes vadītāju sagatavošanas kursi ..
Tālāk biumoristiskā rakstā ALJA's Celtne, izdarīta ..steidzīga ekskursija ALJA's statūtos", raksts illus-trēts ar ALJA's uzbūves skici, (pa-irāļot, kas ievēlēti kas iecelti darbinieki). Publicēts Interesants raksts par jaunatni Latvijā (izvilkums no laikraksta „PadoJmu Jaunatne", kas skaidri pierāda, ka Jaunatne dzimtenē arvien vairāk sāk pretoties okupācijas kungiem). Saturā atrodamas piezīmes' par ALJA's valdes, sēdi Valsingtonā, D. C. flS apr.), ievietots sarīkojumu kalendārs
Tālāk lasāms 3 lappušu srar? raksts par,, Jaunatni un polītiku" (saturā noslēptas sprāgstvielas), seko ALJA's. 2; vadītāju konferences Milvokoš atreferējums ar piezīmēm un vairāki paziņojumi. Trīs laņpuses veltītas jaun. pulciņu dzīvei. Reda.kcija5 lappusē paskaidrojumi un ziņojumi .AUĀ's Ziņas iznāk 4 reizes, gadā (febr,, maijā, aug., un ņov.) Aktīvi biedri (bied-
tiem nevēlējās/^ jo visumā vietējo vairākas lekcijas.
ŅUJORKA
■Organizācija „Sievietes Biro-
jā sēdē valde nolēma atjaunot darbošanos Klīvlandes latviešu organizāciju un draudžu sadarbības
pas brīvībai" 7. maijā rīkoja di- centrā, jauno valdes locekļu vār neju Ņujorkas universitātes māčī- di paisi' par sevi ir droSa garantija, bas spēku klubā. Runaja amerikā- ka biedrība turpmāk ies labus sanu žurnāliste Džeraldine Fiča,- kas .prašanās un sadarbības ceļu. ne^en atgriezusies no ^ceļojuma ^ Brīvmākslinieces - pianistes Azija un ilgāku laiku uzturējusies Austras Gaikēnas mūzikas studijas Formpza Dineja bija. ieradies KLB piektais atklātais audzēkņu valcars pnetedis A,.B]odni^ks, ka an. koncerts notiks sestdien, 18. vairākas latviešu darbimeces. ^.^^ pīkst. 7,00 DV mītnē. Lab-vieSu pārstāve organizācijā rr AU- prātīgi ziedojumi. Bērniem un in-
se Freija;
MILVOKOS
DZIESMOTĀ SAIME
Milvoku DV vīru kora koncertā 12, aprīl!
Kur lieli un cieši mērķi, ko apvij ražens: un neatlaidīgs darbs, tur ai-ī ir redzami krietni panākumi, vēl vairāk — dzirdami .l^im-das dienām ievelkotļes. garos un pask'umjos gados .arvien vairāk sarūk darītāju uņ upurētājļļ skaits. Un ne tikai tas — vēl vairāk, sāk pietrūkt klausītāju un labu darbu iedvesmotāju. Jo' vairāk skandšo dālderu birst tautiešu saujās, jo mazāk; centu atliek tām labajam, kas mūs ir lielus darījis un kas mūsu vārdu ir iznesis pasaules tā^ lēs.
išādas rūgtas domas uzpeldēja, klausoties diženo DV vīru koncer-
© Brusubāi-das kora koncerts' notiks svētdien, 19. maijā, pīkst. 6,30 vakarā Sv.. Paula Ēpiskopālās baznīcas zālē, 914 E. Knapp ielā, Mil-vokos, programmā j .Vītola, V. Ozoliņā, E.Freimanes. j' Cīruļa, A. Kalniņa, A. Feila, J. Saksa, E, Dārziņa, j! Zālīša. j. Graūbi-ņa,; E. Brusubārdas un J. Norvila dziesmas ,lielāko tiesu no Kanādas dziesmu svētku repertuāra. Pie klavierēm E. Brusubārdajr, Ieeja pret ziedojumiem, sākot ar $1,-..
iLSVLEm' ..
O Klīvlendas latviešu koncertu apvienība savu )otro^ sezonu noslēgs ar pazīstamā pianista „kali-forniēSa" Hugo .Strausa un dziedātājās Mildas Grimmas - Štrauses koncertu 19. maijā, pl. 7,00 vakarā parastajā koncertu zālē —; Masonu templī.. Pirms 2 gadiem Klīvlendā tika nodibināta vienīgi latviešu (ne baltiešu) koncertu aipvienība. Tā kā pieteicās ap 320 abonentu (ā ^5,00 gadā), bija iespējams paredzēto 4 vietā dot sezonā 5 augstvērtīgus latviešu mākslinieku koncertus . (prof. Rušēncs, Piekalnī-tīs, Gūtbej^gas, Kalvis u.t.t.). visai skolu Jaunatnei ieeja ir absolūti brīva. .Mākslinieki ar prieku brauc uz, Klīvlendu. jo tur ir nodrošināta 400 atsaucīgu klausītāju auditorija. Visu laiiiu' §0 koncert-apvienību vada pazīstamais • dziedonis — laritons Dr. Jānis Kļa-■\iņS. Apvienībai ir 12 personu padome, bet prezidijā darbojas Dr. Kļaviņš. Irbe un Kalniņa. Koncerta vakaros tecjbniskos darbus ar
ņas atgriešanos dzīvē padarītu grūtāku .Tāpat tika ieteikts, lai ■ savāktos līdzekļus pagaidām uzglabā un uz. Franciju nesūta, līdiz noskaidrosies, kādiehi izdevumiem tie būs jāizlieto. Slimnīcas izdevumus sedz valsts, bet āuglus un saldumus slimniecei piegādā īpa- -šais fonds. Ņo tā līdzekļiem tagad slimniecei personīgi piesūta 3.000 frankais niēnesī. Ārsts norādījis, kdi vairāk naudas sūtīt nav vēlams. ,
11. un 12, martā fonda priektšsē-dis māc. E. Lappuķe 'apmeklējis slininieci un lūdzis sliminīcas ārstu Dr. R. Ratrando rakstniecei ierādīt atsevišķu istabu. Telpu trūkuma dēļ, to slimniece vēl arvien nevar dabūt, kaut pēc tās viņa, ļoti ilgojas. Fonda pārstāvji meklē iespējas slimnieci novietot labākā ārs-tēSanās oehtrā .laukos ikUr mereņi slimie novietoti atsevišķās -ģimenēs un piedalās lauku darbos. Taču ārsts vēl šo pārcelšanos neatrod . par iespējamu .Ļai novietotu slimnieci citur ,ir vajadzīga ne vien ārsta, bet arī prefektūras piekŗi-. §ana. ievietojot Leimaņi privātā klīnikā, izdevumi dienā sniegtos līdz .2500 frankiem, bet paciente . nav apdrošināta nekādā slimo'kasē, tāpēc visi šie izdevumi butu jāsedz galvotājai personai vai organizācijai:. ' ■::;■■■■/:.■.■..:; '
Savās vēstulēs LAF priekSsēdira : slimniece nemitīgi lūdz atbalstu viņas atbrīvošanai, apgalvodama, ka nekad slima neesot bijusi, bet tikusi aizturēta vienīgi Francijas li^ kurnu pārkāpšanas dēļ. No L Leimanes vēstulēm it sevišķi izskan pārliecība, ka viņas atgrieiianās normālos apstākļos ir tikai mater. riālo līdzekļu jautājums,' ko viegli varētu, pēc viņas domām.,atrisināt ASV tautieši! Tomēr fonda pārstāvji paskaidro, ka pašrieis ' rakstnieces. atbrīvoSanu neāiz'kavē līdzekļu trūkums, bet arī vel veselības stāvoklis.' Ja rakstnieces veselība turpinās uzlaboties, tad radīsies kardinālais jautājums, kas iizņemsies materiālu un morālu garantiju pēc rakstniecesļ iz veseļošanās, un kas viņu ievedīs atpakaļ ,dzīYē?:. ■ •':'
Rakstniece, kā vērojis māc. Lappuķe ir ievērojami atlabusi un
un krāsainībā .Ik mazākā nianse tika izcelta ,apmī]ota liņ nodota
validiem ieeja brīva. Mūzikas studijā lielā pārsvarā ir latviešu tautības bērni.:
■ ■■ro<ce§tra'{i..i.): "
(D Ģimenes dienas dievkalpojumu vadīja draudzes mācītājs T._ Zī-raks. Pēc dievkalpojuma baznīcas zālē notika kopējs azaids,. kurā tencinja latviešu māti un ģimeni. Sarīkojums bija viduvēji apmeklēts. . . . ^ • (D Sarīkojumu kpordnēšanai un ciešākai sadarbībai izveidota organizāciju komiteja, par kuras priekšnieci izraudzīta draudzes valdes locekle Austra Vilks, Komitejas pirmajā sanāksmē pārrunāja tuvāko sarīkojumu kalendāru. © No Vācijas uz dzīvi ŖoČestrā šais dienās ieradusies Aleksandra Izaka ģimene.
® Balerīnas B. Krieviņas baleta studija savā gadskārtējā sarīkojumu uzrādīja labus sasniegumus. Bi- pavadījumā. Ja ■'grupu uzvedumi un solo Koncerta otrā dajā mesli bija priekšnesumi, kas ieniantoja dzīvu doti Dārziņa, Skultes u. c. roman-publikas atsaucību. Latvieišu ber- tiskajām dziesmām. Ļoti grūtā iin nu grupa piedalījās ar divi tautjs- atbildīgā A,.JurJāna Ilgošanās ne-
tu pustirkšajā zālē: .27 vīri^un jau-ļij. cerības; ka viņa izveseļosies. Vi-nekļi, starp tiem gandtnz . puse j^^ o,-,tt,-, ci j -i^ ' •' aizšauto vanagu, Šoreiz dziesmai!P^'^"?^»^ lika atmirdzēt: nedzirdētā/, apjomā ^^-3 ^^']. uz ASV, kur stāsta, ka dzi-.
ve slimnīcā ir šausmīga un lūdz sūtīt naudu ;Viņa esot uzrakstī-
pilnībā klausītājiem. Diriģenta V.ļjusi arī jaunus' literārus darbus. Aparjoda vismazākā kustība tika uztverta un pārvērsta saliedētā.
viengabalainā dziesmā, kas te cēlās, te .saplaka: maigā zuzēšanā, lai atkal uzbangotu virsotnē.
Pirmajā daļā — patriotiskajās un varenības dziesmās, kā E. Dārziņa Lai vētra krāc. V. Baštika Lat. vijai, J .vītola Mana tēvija un A;
Kalniņa Kas tie tādi spēka vīri,'., koris parādīja, savu briedumu un *
Kādā vēstulē, viņa cita starpā raksta: „Grānlatu apgādi aiizmir-suši Vilkaču raantineces alitorj^ kurai ir vēl citi jaundarbi,
'LPB un Lat\'ijas Penkluba ziedojumu vākļšanas akcijā ir ienākuši 255,- dol.; kaš saziņā ar I. Leimanes Fondu Parīzē, tiek uzglabā-
vairēSanu .nevainojami izpildīdams šīs kompozīcijas, kas prasa labu dziesmu kultūru un vēl lielāku
Latviešu preses biedrības pŗ-ka J. Porietis Bostonā norāda, ka līdz šim no publikācijām presē Šai jau-
dziesmu no operas Fausts (Š. Gu-ļ^'*"^"^^^®^ stāvoklim .Rodoties pir^^ no), Birutas Kreišmanes klavieru "^^J^m cerību staram uz I; Leima-
------ries atveseļošanos, LPB Uzdro>.sinās
sniegt šo sāpīgo jautājumu sabied-
kām dejām. Pavadītāja pie klavie.. rem L. Dzene, deJas bija lestudē-ju5as Dagnija Sarma m. B. Krievi-ņa .Sarīkojums bija. labi, apmeklēts, un arī vietējos iedzīvotājos tas radīja lielu interesi. 0 Ceriņu nedēļu bficiāii atklāj svētdien, 12. maijā. Tautieši no tuvākās apkārtnes aicināti nepalaist secen šo krāsu burvību, kas katru pavasari saista intresentus no visiem zemes novadiem. Priekšnesumos solo, kora dziesmas, dejas u. c. Ieeja .brīva.
® Teātra draugu biedrības ce}o-izciiu veiksini kārto lielgaidu sai- jošā ansambļa izrādē „Pēdējā laiva"
me. Si koncertu apvienība neapšaubāmi ir vienreizēji izcils pozitīvs sasniegums Klīvlendas latviešu sabiedriskajā dzīvē.
(D. Klīvlendas latviešu biedrības
ri veicinātāji iin. jaunbiedri) AL- jaunā valde, kuras pr-ks ir K. Pe-JA's zijņas saņem par v'^lti (šādā. trovskisun looekli. — ^o^-.S^uje-ve.idā atmaksā biedru naudas), bet nieks, J, Jurjānš. K. Kamītis, A. pārējiem 20 c. par eksemplāru. Briedis, R. Kŗūmiņž un Dr. J. Kļa-
ALJA's Ziņas. Redakcija un Informācijas nodala ar .S. g. l. jūniiu nārceļas uz Kalamazū, Mičiganā; jauno adresi izziņos presē.
viņš, uzsākusi jaunu kursu — par visām lietām meklējot labu sadarbību un saticību ar visām citājn latviešu organizācijām. Jau pirma-
piektdien, 17 .maijā 315 Gregory Street^: Ročestras vācu klubā. . 0 Ceļā uz.jauno dienesta vietu Vācijā devies kara dienestā iesauktais Vilnis Sarma. ® Bērnu svētki paredzēti jūnija mēnesī. ■
(I Vecāki, kas.nodomājuisi 'šovasar savus mazos nodot Saulaines nometnē ,Ķanadā, aicināti tos pier teikt līdz 1. Jūnijam māc. A. Lūsim, 50 DevsTSon St. Toronto, Ont., Canada. A. T,
rības. zināšanai.
0. Akmentiņš..
sasniedza tik lielu kāpinājumu un efektu ^ ,kāds atmirdzēja pārējās dziesmās, kas ar savu saliedēto un izteiksmīgo atskaņojumu izraisīja klausītāju brāzmainu atsaucību. Sevišķi lielu pielorišanu guva Br; Skultes Pasaciņa ,ko nācās atkārtot.
Trefiajā daļā dominēja tautas dziesmu aranžējumi, šīs priecīgās un košās dziesmas korim nesagādāja nekādas grūtības un tanīs koris pilnībā' parādīja savu gatavību, vairākas dziesmas nācās atkārtot. Dziesmās Arājiņi.' ecētāji un Ciemiņami cūka zuda Ernests Paeglis dziedāja tenora solo, bet Sešos jaunos bandeniēkos solo dziedāja A. Ķitta (tenors), Mi Grants (baritons) un A. Jurevics (bass) .Mazas iaubas radās par triju solistu nepieciešamību otrā-Ja: dziesmā, lai gan solisti savas partijas veica nevainojami
Klausoties un vērojot gadu gadā: kora augšanu un veidošanos, Jāliecina, ka koris nu Jau ir tapis par vienu saliedētu muzikālu Vle-
. (Nobeigums 4. Ipp.)
CEĻA VAlipr
Brandzība ir viena dvēsele I divos ķermeņos.
Ailstōtelis
Asaras ■un pērkons — pēc I abiem cilvēSs jiitas atvieg^
;.5ots,, :■; .
ToiTjēņevs
Liktenis dod mnms tikai ļ izSnmma drānii. No moras ir atkang:a ara^Jama un krāsu Izvēle,
Grēiiis Grīns
■ * -Viduvējība, n(teTer vienmr?! [ pareizi, tikai tās svarf ir nepareizL
Feierbachs