Bi A T V ]ļ J A
Sestdien, 1958, gada 31. maijām 44. n-rs.
pārstāvis pie UNO M a N
Member of Toronto Real
EstateBoard; Member giroi HO 14114, of Ontario Association «.^"^ ' Real Estate Board Rlājā
HO 5-6384
DANFORTH - BROADYIEW: 7 istabu + saules istaba dubultķieģeļu māja,
eļļas apkure, virtuve un iespēja izbūvēt otru virtuvi, vannas istaba. Izdevīga izīrēšana. Iemaksa $2.000,-.
IPAŠCMI TORnMTn HCTJAS. VEIKALI VISOS PILSĒTAS RAJONOS un LAUKU APKSRTNE.
DANFORTH- BROADYIEW, ziemeļos no Danforth; 9 istabu divstāvu atsevišķa dubultķieģeļu māja, ūdens - eļļas apkure, 2 modernas virtuves,2 vannas is-tt'bas. Iebraucamais ceļš un garāža. Kopīgā cena $Ž2.900,-.
SIMCOE EZERA apbūves gabals vasarnīcai, platība 58' X 130'. Gena $348,-, iemaksa
Mājas Dircējiem sagādājam naudu uar 3% gadā.
TROŅA RUNA,UN TURPMĀKĀS IZREDZES EANADā
Ministru prezidents Dīfenbeiķers nedomā atdusēties uz lauriem
Otavā (C.S.) — Kad ģenerāl- Līdzekļu sagādi tiešiem izde- sagaidāms, rādīs lielu iztrūku-,u«»v.ōfn-i.c Tv^ociie nniasīia t.rn- onmiorii vw,5:.. -„n.»^^o^"hQi jļiu tckošā fiskālā gada budžetā.
gubernators Mesijs nolasīja tro- vumiem māju celtniecībai :ņa runu sapulcētiem, TaUtas^ visus šos projektus atbalstīs
Vienīgā vieta, kur valdība va-
M, arī
tad samazinājumi nebūtu pietiekami lieli, lai financētu visu
VALDIS UN JURIS PILSĒTAS SKOLU ^ REKORDISTI
IZCILI BALTIEŠU JAUNIEŠU SASNIEGUMI TOROP/TO
vietnieku nama un Senāta lo- valdība, bet tan?pašā laikā vai- rētu samazināt izdevumus cekļiem un viņu viesiem, daži ^ība mudina „visas mūsu isa- nacionālā aizsardzība, bet klausītāji pacēla uzacis vai pat biedrības grupas saskatīt inflā-
=^ HSSI^S Smŗs^. Sir.5..'i5=
ķers minēja daudzus solījumus SLms ir visai skaidrs - mazliet vai pat nemaz nesama- <=ttras individuālas 6:3 6:3 ,
un priekšlikumus. , Parlamenta valdīta fa* k„ Varēs bet dar- zinās nodokļus, bet gan reducēs «^^^ras ka an palīdzēja ™t Sieviešu vienspēles I. Vīksna
sesijā starp abām vēlēšanām da- ^fteTn sMdnSu sadL- aizsardzibas izdevumus un strā-.™ta f^Z^J x 110 pārspēja J. Sluberi 6:2, 6:0,
^ i- šiem, solījumiem «a is- ^^^ri:^;^S::a ti pārva- dās aŗ, lielāko budžeta^iztrūku- ^ ~ ^^''^l^,^^^^
tenoti, Pārējo īstenošana pasāk- ,tplū- m« Kanādas miera laika vestu- ^p^^ta dis'" loo"^ - lo"^ šogad paredzējuši
bet bi-
Valdis pārākais bija visās ja Mackars ar Mikāzānu.
ta.
du laiku.
Grand Rapidos jaunatnes pul ciņa Pērse sarīkojumā par Zie-" i karalieni ievēlēja Ilzi š teinu. No viņas pa kreisi Gunta Vasariņa un pa labi Zigrida Vilka— galma dāmas
:• Foto: K. Briģis
Pēc aplēsurhiem, kurus finan- ^^^^ ^20 j. - 23,0 sek., 440 j._- daudz sācensīļDu. arī Toronto
Tomēr pēc 31. marta satrieco- -r^Tf^^, •, ^^^Mr^na j^cu aiJicouuiACiii, ivu^uo iman.- , ,. . ■ -------"
šās uzvaL. daudzi novērotāji j^^l"^^ ^^^^
sagaidīja, ka_ tagad _Dīfent,eike-
ra administrācija visām lietām pieies vieglāk, lai notīrītu pēc
izmantošanas attīstība, lai paplašinātu Kanādas saim-
un,
pavasara sesijas atlikušos galus^.J- ; tagad atzīti par uz nodokļu apcirpšanu.
nacionālās kultūras jēdziens
svarīgāku nekā glīta grāmatve-
(Pārnesums no 5. Ipp.)
senatnē — gadu tūkstošus jau priekš Kr. dz. — samērā ātri nostaigājuši milzīgos attālumus no Tigras un Eifrātas apvidiem — no seno SUmeru, akadiešu — vēlāko ašīriešu un babiloniešu — un vēl drusku A^ēlāk no vairāk ?ietumoš esošiem foiniķiešu novadiem . līdz' Eiropas dienvidaustrumiem — senajai Grieķijai — un no turienes vēl tālāk līdz Itālijai un tās centram Romai. Tagad mēs droši zinām, ka, piem., matemātiskās atziņas, ko mēs parasti pazīstam kā grieķu gara darinājumu, daudzos savos veidos un pie tam jau. visai attīstītā pakāpē bijušas pazīstamas jau senajiem sumerim un to varas un kultūras pārņēmējiem — akadiešiem. Tāpat mēs 3inām,'^ka mums tagad pazīstamās grieķu rakstu zīmes pārņemtas nO foiniķiešu fakštu zīmēm (tagad ir izlasīti ļoti seni grieķu teksti arī itā saucamajā mikēniešu jeb miķēniskajā rāk-. štībā, kuras zīmes- ir vecākas un nav. foiniķiešu cilmes). Zinām ari to, ka' kaimiņos dzīvojušās taiita tāpat jau senatnē spēcīgi ietekmē'ušas cita citu. Tā, piem., izrādās, ka tie paši Jromieši, kas ;tik augstās domās bija par savu
Sarīkojumu kalendārs
' TORONTO
3. jūnijā — Latviešu skolas izlaiduma akts pL 6,30 p.p.
^.jūnijā (trešdien),, pīkst. 8.15 M. Vētras vokālās studijas audzēkņu vakars sv. Andreja baznīcā
1 jūnijā Sv. Andreja baznīcjas zālē E. Osiņas - Bērziņas baleta studijas audzēkņu vakars.
14. jūnijā, sestdien, pīkst. 7.30 vak. Veras Keišas baletā studijas 7. audzēkņu vakars, Cos-bum Junior High School auditorijā.
15. jūnijā K. Bidiņas no Anglijas dziesmu vakairs Sv. Andreja baznīcas zālē.
2ū. jūnijā — Līgo balle pie papardes zieda Palace Pier telpās.
21. jūnijā Saulaines pārvalde sīko Līgo vakaru Saulainē ar piemērotu programmu un deju pie labas mūzikas.
21. jūnijā — Sidrabenes pārvaldes' rīkotais brīvdabas uzvedums Sidrabenē: „Līģo vakara norise latviešu sētā."
11. jūlijā — vijolnieka A. Dunke-}a koncerts.
. HAMILTONĀ . . y 1. jūnijā, pikst. 6 vakarā, Tori» -.. to Tautas augstskolas Sestdienas ģimnāzijas, audzēkņu izrāde Trīnes grēl^, Sv. Trīsvienī^ bas baznīcas zālē. jūnijā ■— Hamiltonas latviešu skolas izlaidums. * .15. jūnijā — Ajķvesto piemiņas . dienas sarīkoj|uns. ^1. jiinijā — Līgo svētki. 1 oktobrī — HLB gada svētki.
18. oktobrī — Hamiltonas DV gada svētki.
25. oktobrī — Dainas kora koncerts ar sekojošu deju Poli^ Memoriai Hall telpās, 752 Bar-ton, S.
1. novembri — HMMK balle.
22. novembrī — 18. novembra svinības.
NIAGARĀ
19. jūlijā — Draudzības un jau-. natnēš dienu atklāšana. Kori-^
certs un citi priekšnesumi. Svētku balle šeraton - Broka ļiotelī. .
^.jūlijā — Draudzības kausa izcīņa sieviešu un vīriešu volej-bolā.ļ Draudzības dienu nōslē-
. gurns ar' ugunskura priekSņs-sumiem.
senseno priekšzīmīgo. valsts iekārtas un pārvaldes kultūru resp, civilizāciju, daudzus tās elementus aizguvuši no citām tautām. Tagad, piem., valodnieki pierāda ka latīniskais senāta nosaukums (senātus), ķas gan veidots no senām latīniskām sastāvdaļām, nav pēc sava darinājuma valodiskās būtības un pēc savas dziļākās valodiskās nozīmes īsti romisks, bet ir izveidot? gieķu gerusia ietekmē resp. esot šīs senās grieķu iestādes nosaukuma romiešu tautā radies pārmērīgi tiešs romiskojums jeb latīnizējums, vēl sīkāk -—no īpatnēj a vulgāra viedokļa darināts tiešs tulkojums (apm. kā mūsu iemiesojums jeb iemiesošana no vācu Einverleibung un krievu voploščenije). Pat latīņu popuius „tauta" un ar to saistītie pārējie atvasinājumi, piem., pūblicus, esot etrusku cilmes. Saprotams, aizguvējā tautā. vajadzēja pastāvēt zināmai nepieciešamībai pēc attiecīgā jauna nosaukuma resp. tā pāmatjē-; dziena un tā atsevišķajām jēdzieniskajām ' sastāvdaļām. Tāpat garīgu un intellektuāli - abstraktu jēdzienu ziņā vajadzēja, pastāvēt aizguvējos ari zināmai interesei un. apdāvinātībai, lai viņu attīstītākie pārstāvji piesavinātos otras tautas abstraktos kultūras sasniegumu. . . ; Lai nu arī sīkumos būtu kā būdams .tomēr jāatzīst, ka, domājot par vispārējās kultūras stipri starptautisko raksturu un novērojot kādas vienas tautas konkrēto kultūru, mums gluži neviļus paceļas j autājūms, cik tālu mēs: pai) šo konkrēto klutū-ru varam vispārīgi runāt kā par attiecīgās tautas dzimtu jeb ge-nuīnu kultūru. Vai precīzāki nav atzīt, ka šis tautas kultūra īstenībā ir tikai kaut kas aizgūts un pārņemts, kas savā būtībā nemaz neatbilst tautas dziļākajai garīgajai būtībai, citādi sakot, ka šai.tautai nekādas īpatnējas patstāvīgas kultūras nav, nedz arī tāda kādreiz ir bijusi. Tie ir svarīgi jautājumi šīs tautas dziļākās kultūras pārvērtības noteikšanā/
Jau redzējām, ka arī visattīstītāko tautu kultūrās ir daudz aizgūtu elementu. Bet tai pašā laikā nav; noliedzams, ka tiēŗn līdzās ■ ikvienā kultūrā ir - arī savi dzimtie elementi — nereti visai spēcīgi un daudzpusīgi.. KUr tad nu ir kritēriji un pierādījumi tam', ka zināmi elementi tautas kulturālo sasniegumu sistēmā nav aizgūti, bet ir dzimti, i? tiešām pašas tautas patstāvīgo dziļāko gara spēju veidoti un veikti, ir darināti arī no šīs tautas dzimtajā zemē atrodamiem materiāliem, un ka tādēļ arī pašu šo kultūru var saukt par attiecīgās tautas dzimto kul-, tūru? .
Turpinājumā: TAUTAS VALO-
, • ' DA^
un uzsāktu mazos apmēros īste not milzīgo attīstības progrām- ^ļ^^'
mu rudens sesij^ ^ ^iens no pārsteigumiem runā
Varēja sagaidīt, ka Difenbei- ^ ^
rā dienā, valdība paredzējusi iz- ^ana ar 6,49 m attālUmū, kas ir ^kārtojumu, dot vismaz 6 miljardus dolāru P^^ētas skolu rekords,
liekas, samazinās izredzes Rekordistagodā tika ari otrs
latviešu jaunās paaudzes atlēts Juris Pūce, kas 12 mārc smago lodi aizlidinā,ja 14,22 m tālu. Pūce palika 3. vietā trīssolī. Sprinta finālos startēja ari
I.- BRIKMANlS VEIC 120 JARDU BARJĒRSKļRĒ, :.JIENUļ5,a.SEK,!-
STIPRINOT PARLAMENTU Konstitūcij as pētniekiem vis-
varēja sagaidīt, ka Ditenbei- ^^.^ pareģojums, ka federālā "elākais pārsteigums bija pazi- ^^^^ Baumanis kura spējās - '
kers pans gadus atdusēsies uz ^^^^^ pl^n, noziedznieku nojums, ka par Tautas vietnieku m sM^zem 12 80^1»
aunem" «n uzsāks solījumu ,s- p,,„,g5 .i^ns no Fotē nama valsts budžeta komitejas ^ ^ ™ apm ^0 sek
'S!!^'^^^'^:^ "karaliskās komisijas ieteiku- Priekšsēdi tikšot iecelts _^_kāds pjašajās saTīksTēs Priēdīša uz-
miem, ko tā ieteica jau pirms parlamenta opozīcijas loceklis._ ^^^.^ ^^^^^^
dažiem gadiem, bet ko agrākā Sadu procedūru jau Ugi leve-.
pārīgām vēlēšanām, kas paredzētas 1962. vai 1963. g.
rndiānās valsts vidusskolu ši gada meistarsacīkšu i. kārtā, t. s. „sectional" sacīkstēs, ļoti sniegumu uzrādīja Arsenal Tedhnicaļ vidusskolas vieglatlētu izlases dalībnieks — -6 pēdu 7 collu garais Indulis Brikmanis. 9. maijā sacīkstēs, kurās pieda-
^^^^^ ----—aaziem gadiem, bet ko agrāka , ti^v^^^unA jau "s^^^*^- ēnoia ieaunu iauneklis Ereus ""t"'-*'^^"'*-
.3! ™^ "ĪT^Ž^^ administrācija 'bija novieLjusi ro^itanijasparlamente. J^^Z^ S^nS^ Sī.
īstenošanas sākumu visiem konservatīvo vēlēšanu kampaņas
plauktā.
nebija pieņemta Kanādā,
. Leps, kas 880 j. skrēja jaunā Kanādas jaunatnes rekordlaikā. —
ninfform.. «.nPi^tiPm šis.jautājums ietilpināts, lie-:..fkOnuteja pārbauda:visu v^^
platformas aspektiem. _ kas, vairāk uz ministru prezi- ciibas departamentu reķmus jaunu skolu rekordu -
ma^Slas™ ^^^^ ^^'^^^ ^"^'^ Tf "^'f^-'r T^" ""^^SS,^ BaltiešftinS^tilās
ma apspriešana, tas ir visai erks- ^. , ^ atskatīties uz ilgu gadu daņt viss Tautas vietnieku nams ^^^^ napi4nāia lietuvie-
ķams jaAitajums ,pilns ar .poli- Hetu advokāti klrjē- kopā. Tai ir: tiesības izaicināt S^vSu^šk^ē- f ^^^^Jādi negūdams tiesī-
tiskam lamatām un grūtībām. ^ kas liek viņam vairāk sim- ar pavēstēm lieciniekus, lai tos l'^rS.l^^^^^^^^^^^^^^ bas startēt meistarsacīkšu. 2.
izcīnīja 1.; vietu 120 jardu barjerskrējiena priekšskrējienā ~ ļoti labā 15,5 sek laikā, ko fināla vēi uzlaboja uz 15,3 sek. (!), gan palikdams 5. vietā.(1. v. — 14,9
Programma ir tik smaga,_ ka p^^^ēt rehabilitācijas aspektiem nopratinātu zem zvēresta uņ.arī
Tautas vietnieku namam.būs jāturpina sesija līdz jūlija beigām
legālā ceļā.
šanā (46,56 m).. pārbaudīt katru valdības izde- TENISA SEZONA
.kārtā, t. s.„regioņāl" sacīkstēs, ATKLĀTA kurām ■ kvalificējās ..sectional" sacīkšu pirmo 4 vietu ieguvēji Toronto (E)—. Kaut gan ie- individuālās sacensībās un/ pir-
.... Ilgas aģitācijas rezultāts iŗsa-^""^u-
un jāaprobežojas ar īsu vasaras ^^^^^^ arī pareģojumā iekar- Kaut gan konservatīviem ar- nnHi.n...-r^.nn " -- -
par raukumu, lai uzsāktu darbu ^ ^ ^ Kanādas ra- vien vēl būs ^oti- liels vairā-ļ^^^^JJ;^ vietu, ieguvējas stafetes
a^a rudem.^ . _ :dioraidījum^ regulācijai. Paš- kums kom^^^ 17^^^Z^^
Saimnieciskie atplūdi un ^ez- .^^^ .^^^j^g. ^jļ^kāršs priekšsēdētāja iecelšana nozi- ^o"»^» latviešu tenisisti .viņa personiskais rekords un la-
darbs ir aizēnojis visus pārējos ^^devums - pārvaldīt pašu mēs, ka šis vairākums nevarēs 25. maija, sacen- bots Indiānāpoles latviešu re-
jautājumus troņa runā, solot, ka CBC ^n reeulēt visu raidījumu izmantot savu svaru, lai aizka- ^l"*^^"^ kords (līdzšinējais rekords - L
valsts vadība spers dažādus so- Lp^kom tiks -iesniegts .vētu izmeklēšanu kādā lietā, īso , ^^5^^" vienspēles 11 dalībnie- Brikmanim 16,0 sek., 1958. g.).
jauns likumprojekts, kas .CBO ievēlēsies liberāļi.
ļus, lai pārvarētu šo situāciju,
ieskaitot sezonālā bezdarba^ap- atbrīvos no šī otrā pienākuma- Pēc savas dabas tas ir prece-drosmasanas pabalsta izmaksas pg^g^^j^s maksas . provinču, dents, ko rieviena valdība nā-
slimnīcu plāniem sāksies jau; ar kotnē nevarēs ignorēt.. C, S. 1. jūliju, bet ne ar Jaungadu, . — ' . , '
perioda pagarināšanu par sešām nedēļām pēc tagadējā izbeigša-nās termiņa, kas bija noteikts 15. maija. . & j f
ki spēlēja pēc viena zaudējuma Tas ir otrs labākais trimdas sistēmas uņ pusfinālos J. Zich- latviešu sasniegums 110 m bar-: ■ —.— -.' ■ ' ' ■ -' ■ jērskŗējienā^ aiz Modra JPēterso-
Sabiedrisko darbu programmās ievērojamu paplašinājumu, ieskaitot, lielu . lidostu paplašināšanu. >
ierosinājumu uzsākt jau šogad Dienvid^skačevanas upes aizsprosta projektā īstenošanu.
SKRUNDAS MAZSKAUTU Runā bija vēl" vairāki narādī- PULCIŅĀ. .
jumi uz sagaidāmo likumdoša- raženā staburadzēna nosauku-nu, bet tanī bija ari visai ievē-mu ieguvis Arturs Stūris,, st rojams izlaidums - nekas ne- radzēna — Mārtiņš Vitands un Līgas spēlē
bija minēts par nodokļiem. Arnolds Doniņš, bet 7ilka nozī- Piektdien, 6. jūnijā,, pīkst.' 7:00
■ mes — Gunārs Priedītis, Jānis DV — Queens Park.
. SPORTA ■ KALENDĀRS.' ' TORONTO
Konlinentāllīgas futbolspēles maija un jūnija mēnešos Sestdien, 31. maijā, pīkst. 7.00. DV — Nuova Italia: :: /;
Runa radīja interesi par finan-
na 1957. g; sasniegtā trimdas latviešu rekorda — 15,2 sek.,. un par veselu sekundi pārspēj Ū. šponbergā oficiālo Latvijas rekordu — 16,3; sek-
.G... GRŪBAuiviS' STAF^-TE.S , VIENĪBĀ VEIC 220 JARDUS
:. -^;.21>--SEK.!: . ;
ču ministra Pleminga pirmo bu- Rikāns, Māris Jansons un Mā- Piekkien,"2oTjūnlji,'Vkst. 8.30 «sectional^ sacik|-
- ' ' ----------- —J ' i' . "stes labus panākumus guva ari
Dzelzceļa būvi līdz Liēlajam^žetu, ko. ias iesniegs dažu ne- ris Boross.^^S^^ ^ r^. , .
Dzelzceļa buvi īdz j ^ financētu ^šādu ^āku padome vāca ziedojumus PiSIldien.^.:jiinij
-- - ^ . j DV — Estonia. . 'dusskolas vieglatlētu.izlases da.
lībnieks, 17 g, v. CJunārs Grū-;
Vergu ezeram. . , , - .- - , . luv — Hsrnma
Ceļu būves, kas izplānotas zie- ?^^^.^^^^ programmu, bus.jasa- ar sarakstiem un, p^iboties lat- pi^j^^ien^'^^^^^ pīkst 830
meļu territorijās un provincēs, saurina izdevumi citu projektu; viešu sabiedrības atsaucībai, šī dv —'Goiden Mile .
Pētniecības programmu, lai īstenošanai, jāpaaugstina no- akcija devusi S228,-. šī summa
palīdzētu atrast minerālu ba- ^«kļi, vai arī valdībai būs jāuz- pieskaitīta Sv. Jura dienas sari- _ .. X
gātības arktiskās salās. krāj prāvs budžeta deficīts. • kojuma ienākumiem, un skaidrs :^J,^esg^nay^^^
Attīstīt un izmantot dabas ba- Pagājušā gada nodokļu apcir- atlikums sadalīts uz pusēm ^ve; Pārējās dienās - Milton
gātibas. . pumi un palielinātie pabalsti, kā skautu un gaidu vajadzībēm.- stadionā
.. ģenerāļa 0. sakarā ar kļūdu I
paskaidrojums. .: vētras grāmatā'sestā-KOLONNAo
Sakarā ai- M. Vētras „Sestā 1. Pasi izdevis Latvijas ārlietu 3. Vācijas robeža pārieta ar šo neesmu optējis Vācijas pavalst-
kolonnā". rakstīto apvainojumu, ministrijas uzdevumā Liepājas pasi (10. Ipp.) 20. 6. 40,, pīkst, niecību, neesmu braucis kā vācu
it kā es 1940. gadā būtu repatri- prefekts. Ēverts 1940. gada 17. 22.. repatriants, bet gan devies uz
ējies uz: Vāciju, paskaidroju, ka jūnijā. Tātad es neesmu bijis repat- Vāciju ar Latvijas ārzemju pasi ^ļļ^'p^^^^^"*^^^^^
Pases pirmā lapaspusē riants, neesmu bijis vācu repat- kā latviešu bēglis. * ' ^ '
g. V.
baunis, izcīnot 3. vietu tāllēkša-. nā — 6,30 md. V. -^6,35 m), tādējādi kvalificēdamies ,,regio-Broadviev? «aal" sacīkstēm; un palīdzot savas skolās 4 x 220 jardu stafetes vienības 2. vietas izcīņa — 1:32,5 niin.,; pie: kam G., skrienot 2., maiņā, savus 220 j. veica visāt^ rāk — 21,9 sek. (.! )r kas^ irO,5 sek. ātrāk nekā Modra Pēterso-^ na 1954. g, sasniegtais ūri Ivara Kaula 1957. g. atkārtptais latviešu rekords 220 m — .22,4 sek. un līdzinās J. Ķīvīša oficiālajām Latvijas rekordam 200 m ^- 21,9
šis apgalvojums ir nepatiess. 2.
Nd manas Latvijas ārzemju skaidri redzams, ka pavalstnie- riācijas komisijā, neesmu attei-
pases fotokopijās redzams, ka: čība ir latviešu
cies no Latvijas pavalstniecības,
Ģenerālis O. Dankers.
mmmm »
Latvijas Amerikā
pārstāve Čikāgā
AUSTRA ozoliņa,
LATVIAN GIFTS&PRODUCTS,
1643 N, Orchard St, Chicago 14, 111.
B]Ēlawa!re 1-m. ■
Ģen, 0. Dankera Latvijas .ārzemju, pases, foto kopija, kurā redzami .attiecīgie dati
joša starta sasniegtu, šo G. rezultātu oficiālās statistikas atzīmēt nevar. Viņa šī gada sezonas līdz šim labākie oficiālie rezultāti ir :■ 220 jardos .— 23,3 sek.. tāllēķšanā6,48 m-
. : I. veldre turpina ^ .' ..^UZVARU.sēriju;.
Indiāņa Technicāl College CFort Wayne, Indiāņa) vieglatlētu izlases dalībnieks Ivar.s Vel^ dre turpina savu uzvaru sēriju: lodes grūšanā un diska mešanā. Maija sākumā, ITC sacīkstē ar BJuffton :. College . (Bluffton, Cshio). Blāftonā, V.: atkal izcīni-]a .divas 1. vietas: lodes ģruša. uā: — .13,64 m un diska, rae.šanā.. —•39,60 m, pēdējā ..sasniegdams, ari jaunu Blufftfjn 0o\\%%% vieglatlētikas laukuma rekorclu.
. ■:G.'G.. •:
■.šACHA.-.CH.RONIKA..'--':' .V
^^Gadskārtējā .:„Pu^et Sound'-;-turnīrā Sietlā ar 4':• 2 punk-^• tiem uzvarēja Ivars pālbergs.: Otrās , vietas ieguvējs Mekkor-miks (Mc Cormick) ari. ieguva 41: punktus. Viktors Pūpols ar^ 4:1 punktiem ierindojās: 3. vietā. Segliņš ieguva; 3:2p; An' paģā-. jušā gadā šī turnīra uzvarētājs, bija i. Dālbergs. • ■ V.
-i.t
j::