trešdien, 1958. gada 3. septembrī,?!, n-rs.
PROF. F. TREUS ĢENERĀLKONSUIS
guldīts zemēs;
Toronto, tel. HO 3 - 5861 118 DANPORTH AVR
Draugi grib mūs asimilēt, Ienaidnieki grib miis iznicinās Bet mēs gribam paīild; latvieši
Archibiskaps t. GRīNBERGS
DAŽAS POLITISKAS TEORIJAS
MASKAVA CENZĒ KORESPONDENTU ZIŅOJUMļJS
■■: ziņas'fm baltijas valstīm nelaiž cauri ' • ^
Amerikāņu žurnālists Daniels neizsniedz nemaz — tas nozīmē, 1) Ziņojot par Varšavais pak- • šors NY. Times Magazine ievie- ka šādu ziņojumu nevar nosūtīt, ta konferencē Maskavā izkrādā- Atvadu dievkalpojums nelai-tbjis rakstu, kūŗā attēlo, kā strā- Ja ziņojumu izsniedz ar svītro- tiem Priekšlikumiem noliļgt ne- ķa profesoram Fēliksam Treu-^ dā cenzūra Maskavā, šors dar- jumiem, tas nozīmē, ka tele- uzbrukšanās paktu ar netumu notika svētdien, 24. augustā bojās Maskavā no 1956. līdz 1957. gramma jau nosūtīta tādā vei- valstīm, korespondentiem nebija PestītāTa baznīcā Port -
g. Kad viņš uz laiku ieradās dā, kā to gribējis cenzors. Ja ļauts pieminēt, ka Padomju Sa- ■ ^ ■ . ^ . , ' t,t, « ,^700 « V ,
Amerikā, krievi viņam vairs ne- korespondentam viņa ziņojums vienībai pirms kara bija nolīgs Vasmgtona. Pie šķirsta staveja ^^^^^8 - 779^^ • deva ieceļošanas vizu. pēc cenzora grozījumiem liekas neuzbrukšanas pakts ar Baltijas korporācijas Fratemitas Acade- VltiUKIA AVE. APT. IC
.Ārzemju korespondenti Mas- nederīgs, .tad'^vienīgais, ko viņš valstīm; ■ ' mīca godasardze. Svinīgā gājie- '■--■■^-■^^ ■■ ■■iiumi
kavā bija ļoti pārsteigti, kad var darīt, iŗ nosūtīt savai avīzei ; 2) Nebijā atļauts citēt ģenerā- nā ienāca deviņi mācītāji. Pie- VISĀS^ APDROŠINĀŠANAS Padomju Savienības vēstnieks ptrii telegrammu, lai viņa, ziņo- ļade Golla neglaimojošo biogra- m^m^^ runu teica māc. A. Pie- METĀS IZPALĪDZ UN KĀRTO
KONSUiS
tlilS-TOMSONS
P. DREIMANIS
„Ss domāju, tātad es.esmu šī filozofiskā aksioma .17 atklāja cilvēkam viņa. un viņu pamudināja no
ASV Meņšikōvs . nesen televīzi- jumu vispār neievieto. . fiju, kas ievietotā Lielā Padomju, balēs kas biia ieradies no Ka-
'^T^J^^^^ laikā ārzemju:korespon.eņdkl^ēdijā; :. lamak māc. ^.Ozols^na^Bostc
teica, ka Padomju bavienma ^gj^^-^gj^ ^. -.^ 3) Nebija atļauts, ziņot, ka . v. 1- « ' c,.shčo.,oc
neesot cenzūras. Patiesība irta. ^ies ar cenzonem un šo. to iz- Bulgāņina dzimšanas diena šo- ^eica lūgšanu, svētīšanas
ka ārzemju korespondentiem,, ja ^^^^^^^^ j^^^^ ^gj^^ūra ir bez- gad nav publiski atzīmēta. ^^^^^s - prāv. K. Birznieks no ,
kās tiesības sivdsapzinas, preses. Sumalk^'jSS'SiltS^^'T^f -līdzama: kores-, p-^. ^ ^^^^^.^^^ Hladelfijas. 25. augustā; māc.
l g.s. i:?%sonisk »
vērtību dzīvokļa^m korespondences ne-, .,as saucās„Glavlit". Ho. turie- 'ļ^^^^^^^^ „apstraa,d , ..lu esot bailes un neuzticība. Bai- guldīja zemes klepiRoslmas kāši vie-aizkaŗamību u. c. Sabiedriskās jļgs ziņojuma norakstu izsniedz " '^^^ Maskavā, .ja jānoslēpj kaut pos. Lūgšanu teica ināc. E. Pa-
Ar ASV vēstniecības. Maskavā kas sevišķs, kā, piem., apcietina- vasars no Hamiltonas (Kanādā).
ilmārs
(GX.U.)
ABBOTT AVĒ., TORONTO ŖO 2-0372 ,
■prast
zina par eksistējošu un lietderīv biedriskās šķiras, kuru. būtību
gu; "pārējo viņš noliedza. Viņš un intereses 18. g. s. noskaidroja
centās izprast, "un pazīt sevi, sa- • fiziokrāti, kaš izcēla lauksāim-
biedrību valsti, dabu, visu kos- niecības . nozīmi saimnieciskajā
nyi un atrisināt daudz, citu pro- dzīvē un noliedza valsts, varas
blēmu. Sakrāto inovērojumu, pie- tiesības iejaukties privātos saim-
latviēšu skola atver durvis
a sēro vecā māte Ri-
piemērus,: ko Maskavas cenzori ves. Maskavai vienmēr esot kaut Treua, māsas uri brāļi.ASV, pēdējā laikā nav laiduši cauri: ķas ķo slēpt. . . Zviedrijā un Vācijā,.
SABIEDRĪBAS ZINĀŠANAI
Latvijas Amerikā redakcijai:
Daru zināmu sabiedrībai, ka Čikāgas LB namā kluba telpas izdaiļojUms, kas bijā uzticēts
Toronto Latviešu biedrības
redzējumu un atzinumu jau bi- nieciskos uzņēmumos, ko agrāk sestdienas skola jauno mācības , .
jā pietiekami daudz lai radītu praktizēja un aizstāvēja merkan- gadu sāks 6. septembrī, pl. 10.3U Ir nedēļas nogale, nule ka pie- saimniecību, kas atrodas apm. Nenociešos pajautāt,, kā bez al- man, nav uzskatams, par manu
jaunas mācības, kas'noliedza ie- tilisti. Amerikas Savienotajās rītā skolas: telpās, sv. Andreja stājies ražīgais lietus, m _« 3 km. no ,Pn)tonas stacijas, šī ir gota darba spēka^ divi cilvēki,. P^Jg^lf^ entSt^""'dāfbS^
. telpas izdaiļošanā nav iemāni norādījumi sienu loga aizkaru i un apgais-juma izvēlē, bet ir izdarīts
'ž. ž.> rus6 sarakstīja „Sabiedi Tanī pašā laikā jākārto vasaras klaidētas, .aizņem apriņķī plašu jas sargs. Tedis. Bet tūdaļ ari stipri' griiti, kad daudz «^^ādāts P^ļ^īg^ .Pret|^^^^^ .ipnn • - - H<;i.n iimimn" kurā vlriš iztirzā darbi UH pēceksāmeni. apgabalu abpus 10. ce am no piesteidzas laipna mājasmāte un un piedzīvota vilšanās ražo- j.. ./"^^^^^^
S^"^^^ t^aS- v^vZ. pS- Pirmskolas klasē šogad Mrnus 0.andževilles līdz Mark Dalei. sāk sasveicināties.- Tad Tedis.a- junm tirgū. Bet_ tagad:grūtības ^^^k^^J^ ioinf !fJ5^^^^ tautai; tā nav no tautas atdala, uzņems ar 5 g. vecumu. Lietus, liekas, te bijis nepacie- prot, ika sabraukusi ciemiņa un ir daļeji pārvarētas, 30 darbu guļomāigii gaismu, kura izceļ
veiaa, aizsiaveja las nepieLie- _ ...i A. Martmsone, tīgi gaicHts, jo vietumis redz viņs kļūst ļoti laipns. atvieglo modernās mašīnas, kas kā sejas, tā ēdiena un dzēriena ■
Skolas pārzine, saules brūninātu zāli, kas sākusi pāri atmatai, redzam, ripo gan prasījušas lielus naudas 11- krāsas.
ātelpot pēc tikko izklīdušajiem: traktors, kas, saimnieka vadīts, dzekļus, un tuvāko gadu laikā, drapetijas vēlējos gaišā: '
liptnc māVnniom „«u, ^^lō^^if^» —S7v,,, T^w;;i,, npnārsf-PiV.'? kāda navisnm np- , .
šamībuun norādīja uz tā sagla- ma. nav ari sadalāma un uzbāšanas iespējām. 18. g. s. dau- ticama tautas pārstāvjiem; pa-dzi domātāji Francijā interesē- ti tauta izdod likumus un
Lūdz atsaukties
Tā^ n^rsaSedSkr^^^^^^^^^ vispāri vada .savu dzīvi; ko tau- ^^^-^lietus mākoņiem. . ^ . velk „zaļā zelta" mašīnu. Netālu J^^^epārs^^^^^^^^ košuma
• f- Lfpri v^r^^^ dēvē nS ta nolemj, tas visiem viņas lo- Veltu Mazuti, dzim. Ritmani, un Labības lauki, birztalas, lele- no mājas ganās ap 30 raibaļu-iedomāta krize, saimniecība ne- zaļumiem brūnajās dobēs zem
jauīajumiem v^m^ cekļjem jārespektē un pilnīgi bez Emīli Mazuti, kas it kā dzīvojot jas un ganības ar raibaļām, .^n krietni paaugušies teļi, bet sīs peļņu. „Jā, mūsu abu, gados," logiem.
apgaismotajiem. _^reK- ^^^.j^. ^g^ilduma; piem., ja Montreālā. . kur vietumis līču - loču aizvijas;;cūku aplokā lēni čāpo vairākās Piemetina saimnieks, „saimnieci- Minētais netika ievērots: sie-
viPniTd7lh!r un ""Setibu asi tauta atzīst, ka Dievs ir, tad šis Ja kāds zinātu Aleksandra strauta ūdeņi ,uzbuŗ ainavu, kasisivēnu mātes un laidarā rukšķi- ba bija labākais atrisinājums j^s' tika'^SeM^^
SēfU^^^^ visiem viņas Sarkanbārža adresi, ari to lūdz atmiņā izraisa dzimtenes lauku na ,,bēkon^^^ Pulciņš mazo dzīves atvasaras, gājumam, Par S^i^^^l ^^^^^^
^ndīin P3rīri7nipifu i'in muižnie locekļiem; kas negrib šo, atzinu- ziņot J. Gailītim, 79 Smith Ave., idilli. sivēnu skraida pa savu.novietni ko neesam vīlusies. , • un zaļumiem. Zilgani-zaļā sienu
\- mū respektēt, tas izraidāms no Hamilton, Ont., Canada. Tel. JA Pirmie latviešu.zemkopji savas .un ap 200 vistu ar zosīm pie- Vērojot mājastēva un viņa krāsa, ar savu auksto bezformā-
KU llOZSmejO rīClDU un aizstāve- , .. .- « OO^r» S^i^- nSU,,?; cs-n.yn -n^-rmc 7 = .^ _ ^ ,^ fq.7TTrQC.Vv<QrJl.ao oTlrof/^ ^r«w^1r,^r^^r. Iri fl-vni W ■nP.-^-r.P.-^i-.-.r.'i
ja visus, kam tika izdarīta kāda valsti. Pie sadas stmgribas ja- 8-3247. pārestība, iejaukdamies pat tiesu Pieturas vienmēr, prasot no __ darīšanās tautas locekļiem viņas lēmumu
Monteskjē mācīja par likumu salsti jābūt brivībai, vienlīdzī-atkarību no tautas rakstura, kas ļj^ļ bi-gļiībai ' savukārt atkarigs.no klimata un : ^^^^^
gaitas šeit sākuši apm. pirms 7 pieskandina setu savām čalām dzīvesbiedres sīksto zemkopja lo toņi, ir pārvērtusi mājīgi do-
gadiem. Latviešu centības g^rs • sainmieks pastāsta, ka viņa apņemšanos, prātā ienāk PaJau- J^^i^^^^^^^^^
_____________________________ ^ , ^ . ^ . . ^ttt ganāmpulkā esot vairāki tīrasi-t^^ ' saimniekam ir kāda ag- '"'^.^^^'^^
nepārprotamu ievērošanu. Tādā olga pagasta, gul- apbrmošanas cienīgus, panāku
; ņū sugaslopi, pašu ciltstēvu _ļi'akā^pieredze zemkopja darbā? kārtojumā. Pašlaik galveno gais-
citiem dabiskiem apstākļiem.
iespējama
, , . mazās valstīs, kādas senos lai-
Viņs sevisķi_izcela personas bri- bija Grieķijā., piem.. Atēnās,
vibu un cerēja to nodrošināt ar valsts varas sadalīšanu trijās funkcijās: likumdošanā, izpild-
dīta zemes klēpī
Jā, pirms karadienesta esot mu dod dzeltenās lampas. Dzel-
. beidzis lauksaimniecības vidus- teno lampu gaisma kopā ar za-pagalma, cauri oLv,;?^ \,..-,„:„.„
un Viduslaikos dažās Itālijas pilsētās. Tur tautas, sapulce izlēma visus jautājumus, izraudzīja pa-
^ t
■ 'T ■ 'i - ■ V . ■ ■■■■ -4' , ■
vara jeb pārvalde un tieSa. I^- ^^j^^^ darbiniekus
kumdosana jāuztic tauta^ leve- ^ ^e^^ja sayu, lēmumu ievēro-
-^^k^ninam"'^^^^^^^ šarlai; tur visiem pilsoņiem bija
ķēniņam un viņa iece,-em y^Q^ō.āas tiesības un iespēja mmistriem un tiesa -.^tiesne-^.^^^.^.^ savu brīvību. Eiropas siem, neatkarīgiem nolikumde- ^^^^^.^ ^ busō tautvaldība ..^jiem un.ķemņa._Likunideve- nebija realizējama. Daži princi-jiem savukārt jabut. neatkāri- ^.^^^ ^ika un tiek'ari tagad giem no ķēniņa, tāpat_ka viņam. ^^^^^^^ suverēnās varas
no likumdevējiem.. Ta ir kon- . , , , . , . •..^ . -,- , .. : ,^ . piederība tautai, tautas gribas
stitucionalas moņarahijas teon- atēšana, brivība, vienlīdzi-ja, kas Mont^skje^ ieteikta veida-^/^ ^ ^.^^.^
Eiropas kontinenta valstis nav . , ., - .,_
, , . , - jas laika publicēta j.Cilveka un realizēta; tas savas valsts iekar- ., ^ ,, .. ....
. , . .pilsoņa deklarācija" minētie
tu parasti veidojušas, sekojot . \ . .-,. . - ■ .. . , ' .- , principi sevišķi izcelti. Sis revo- b
Mghjas paraugam. Vecajas va - iū,y J km^^aeijas laikā Kon- ^ stean bija grut. izveuiot valsts ^^^{^ ^ prasīja sa-
iekārtu saskaņa ar. kadu teoriju, ^
1^
mus. Taču.dažs piedzīvojis ari ^.^^^^^ ^^^^ ieskaitot, bankrotu. • . ' .
Pa lielākai daļai jaunie zem- : fietaiu^^ no Pafalmti, ^«^"^^ skolu, bet tad nolēmis kļūt par lajam sienām dod ..spokainu
kopji sākušisaimniekot ar mazu saimniecības, robežām vijas_ ne- .^.^g^.^j^^ j^^^^^j ^.^^^ kombināciju - cilvēki izskatās
ricības kapitāluvkāpēc bijis, jā- l^^h.^P,'^"'^^"'?^ jau^domajam darbošanās dzimtenē. Toreiz" tē- ar dzelteno slimi-
. ' - . . - . _ par bada pātagām. Ta ari no- - \ - x. • • ou . . .
izlīdzas ar prāviem aizņēmumiem. . ,^ -.4 ^-^ , . velēšanas neesot īstenojusies, gis paskaidrojums, diemžēl, ir
Trūcis līdzekļu moderno ļauk^ rvoi.u^ain dh^.rl^ tagad, mūža otrā pusē, pie- jādod, lai novērstu sev nepelnītu
saimniecības mašīnu iegādei un "^^l" Paiaunagu, aoaamies izrae- ^ģj-goļ-igs lauksaimniecībai, esot kritiku, jo mans vārds, sakarā
papildus dar>^,;snēka algošanai, gmat roku upes licos Laime mus pjepiļdijip tēva vēlēšanos, kaut Čikāgas LB_ nama pārbūvi,
pie kam d^emkopis bijis «epievij un^dazas stundas esam ^ri stipri'pavēlu. ■ '''^^fī^^..s.
. . , -. -i. 1 • saķērusi vakarmu tiesu — pa- Ikviens turpmākais darbs pie
rēīf SrtT^^ P'^'^ foreļu pasugas zivis, kas ^not, ka tagadējais lauksaim- „ama pārbūves noteikti nebūs
mus. Tā pimie- gadi vairumam S^!^ . "P"^? ™t „ ^„
. • , . ari mednieku iekarotas piles un J"^ lu&igb
jauno zenkopju sagādājusi » _ P it sevišķi DV organizācijā,, kur
daudz ;rup], ko vel pavairojusi ^ P vēzi, ■ bet «eU Hopelni Kanādas PV
daža laba nepateicīga vasara - ... • . . .'stw noorganizēšanā, atļaujos jautāt,
vai neparedžtas cenu svārstības: ^^^^^"kosj^a^^^^^^^ ^.^^^i^^^^^ojis.būtu pāvi-
lauksaimnieeibas ~M„mi.m, P^^ ™mai, zapm un iroitei.
piitvas iuiciu uasugas zivia, v>.a,s — ' ^ . ., _ , , — •-----
(rnr^n lipliski TTnitPc; līrns mīt nieks K. Purņialissava laika bi- pec maniem plāniem, garšo lieliski. Upītes licos mit . Arch. Laimons Kļaviņš.
, ja arī rosīgs sabiedriskā dzīvē.
LATVIEŠU GRĀMATAS TORONTO BIBLIOTĒKĀ
Latvijas Amerikā redakcijai: Nejauši, dzirdēju, ka pilsētas
- - •• , ražojumiem^ _ . ^ _ atteicies no darba latviešu centrālā publiskā bibliotēkā va-tirgu. šejienes zemkopji galveno, rucama lauku majasir nakts sabiedriskajā dzīvē? - „Nu jau rot dabūt ari latviešu grāmatas, kārt pievērsušies gaļas liellopu /^"^^^^^^^^ ^ un patiesi atradu un cūku audzēšanai, kā arī ,"a, pilna darba steigas. Esam ^^^^ iekļāvies lauku darbā un ari latviešu grāmatu nodaļu ar graudkopībai, daļēji ari put- apsolījuši saimniekam palīdzēt ^ ^. ņe_daudz grāmatām. Izteicu toņiem. Saimniecības augšupeja labības novākšana un te^nu re- ^.^^ ļ^imniecībā, bet ceru tu- S'u^™^^^^ visvairāk ntirnriag nn inhn«i dzam Viņa lielisko palfgu — •-, - .* - X., 1 „-i 4. „v4.7„s ou par saau gramam naDaaziDu. ri?]?™ '^.^^^^^^ i.nn.h.int\..ni.nv.n\ni rpw,ō.^^^^ nakotne atkal sakt aktivi Viņa mant pilnīgi saprata un
^-v"^^^^^^^^ f'f: darboties . latviešu sabiedriskajā paskaidroja, ka stāvoklis'mamī-7: V.^ i dzīvē. Esmu' ari piekritis manas šoties un nākšot klāt jaunas
27. augustā Toronto UZ pēdējo graudu un sienas ražas, bet sva-o«o..«v» . . dusu izvadīja Olgu Pagastu, rigākais ir tirgus'; - -
30 vajadzēja ievērot jau nodibi- jļ!^ R^i.J^'v^^ — Augsne šai apvidū ,ar maz iz- traktors, ko saimnieks iegādā- j^^^^^^-^-^^^^ grāmatas, ja būšot pēc tām pie
nājušās tradīcijas un vispāritau-^^^f^^^Pf^^^^^^^^^ ir noderīga lopba- J^^^!?^^ P^^f ^f^-^^^^^^^^^ v^. V •
tas īnatnības , cas uz Kuso -'^aoiearisKo iigu- Draudzlņas ģimnāzija mga^ 6?^ vasaras np- apstakos nokult 100 maisu labi- >,.. „+^t^;.1^4.-k-;;-,» ■d™^io Liekas, ka laba tiesa vainas
tas īpamioas. mu", kas viņam bija kabatā. Pa kara laiku bijis jādodas beg-"^^^ seit, atzīmējot Kārļa Purmaļa. ^ūs mūsu nezināšanā latviešu
Daudz vieglāk tas bija izda- Tautvaldības pamatprincips - ļu gaitāsuz Krieviju, kur an noda ilgāku laiku bijis sau- «^as diena ir parasta lieta. grūtības un veikumus lauksaim- grāmatas tur meklēt.
gadā atbrivoj-ašies no Anglijas, g^n būtībā atšķiras no konstitu- nbā ar Eduardu Dadzi izaudzi- j,^,,^ ^^^^^ ^. ueto ari. izpalīdzot kai-ldaSam"Sku siir a7vTliano^^^^^^^^<ii^^ " Col-
gandrīz Monte- dhijas tikai ar to. ka ķēniņš par Dagmāru, ti. liaazis m.. gaaa ,tie^r.KārļaPurmaļa^makmm^^^^ , . šeit gūtās atziņas pārvest brīva- m^Toronto^'''
"~ "^-^ ■--~--.. . . - jā tēvzemē. ' o. Kļavenieks . ' m.K.
rāms jaunajās valstīs.: Tāpēc visa suverēnā vara tautai - reā- turpmajusi izglīt bu. Pec atgne- sums. kas kaitējis zaļajiem un Saimnieks atzīst, ka šogad la 7ipmPinniPnicns kninnisH 17R7 ^/^a suverena vara idu ai rea g^nās Latvija strādājusi Armijas siena 'ražai, bet graudkopībai bības raža ir laba. jo no akra Ziemeļamenkas kolonisti. 1787. uzejams tikai republikas, kas Ej^^^o^isj^ā veikalā Rīgā; Lau- daudz ļauna nav riodariiis varot izkult 60 bušelu Kombai-
gada atbrivorasies no Anglijas, gan būtībā atšķiras no konstitu- hm ar Eduardu Dadzi izaudzi- Ra^ās ni vins
noorganizēja savas Amerikas Sa- cionālās pariamentārās monar- nājusi 2 meitas - Laimdotu un ..i: ^-
vienotās valstis gandrīz Monte- dhijas tikai ar to. ka ķēniņš par Dagmāru. E. Dadzis 1944. gadā .ties^ar Kārļa Purmaļe...270. akru miņiem. skjē teorijas veidā, tikai ķēniņa saru rīcību neatbild, bet repub- ^^?J^,QTi'lL^''wISn?; I«" Vietā ievēlot uz 4 gadiem ^r^,i,,3 prezidents atbild; ķēniņa ^.|^^Sas^ zīdentu, kam jaunajā republika vieta atbild tas ministrs, kas māras Pēc ieceļošanas Kanādā' daudz lielākas tiesības neka ^opā ar viņu paraksta attiecīgu nelaiķe strādāja kā mājkalpotā-daudziem konstitucionālās irio- dokumentu; ķēniņš viens pats ja un krāja naudu, lai varētu iz-narchijas ķēniņiem Eiropā. Sa- konstituc onālā monarc^hijā ne- saukt otru meitu ar mazdēlu Rīvu konstitūciju viņi ievadīja aŗ p.^^ksta - neviena dokumenta., f^^^^Jf^^^^^^^ īpasu deklarāciju, kura pniipi^ pie iSeļSSs
atzīta pilsoņu briviba, vienlidzi- gj^ij-ības iespējams konstatēt; ja 1949. gada rudenī. Kopīgi ar ba likunia priekšā un privātā pjem,, prezidentu ievēl uz īsu sara otro viru līdz viņa nāvei š.
niecībā, zināmā mērā būšu attē- _Tādēļ, latviešu grāmatu lasi-lojis visu latviešu apriņķa zem- tāji. neaizmirstiet, ka latviešu kopju apbrīnojama sirdsdegsmi grāmata gaida _ sa^^^^
iniciatīva;
laiku, ķēniņš manto
TORONTO L novembri — HMMK balle.
_ ■ , ' 8. novembri — HLJP „Rota"
„, 26. septembri, pl. 8 v. — LU gada Mārtiņu vakars.
Sekmīgi virzās ari svētku propa- svētku akts un koncerts Sv. 22. novembri — 18. novembra gandas darbs, ko veicina ari Andreja baznīcās zālē. atceres svinības Kristallu zālē.
4.500 ekseiņplam reklāmas lapas, 28. septembri, pīkst. 3 p.p. Garigs 6- decembri-- DV Spartās balle.
) troni un g. pavasari Olga Pagasta bijā la- © Māc. A. Lūsis atgriezies no f.^^ tiek jzplatītas kā Kanādā, koncerts sv. Jāņa baSīcā m irbijušiari bi_ iekārtojušies,_ iepirkuši māju, Immigrācijas ministrij rīko-^^ ASV. _ Rīcības komiteja concord Ave.
ST/KATARiNĒS
vStHml^p^^^t^^^lS^^^ m^'^Ss'^'^Sl^^t^^S^^ mt^^m^^^f^ 18. ok.brr^ieku t^^
gad. Tur tautas vēlētie pārstāvji šana valstij parasti izmaksa le- traukti strādāja, pēdējos gados des atbildīgie darbinieki kā ari ku sarīkojuma priekšdarbu veik- 25. _ok_tQbn Dizdanca 10. gads- Ķrnieku kluba nkota_ sezonas
- Tautas pārstāvju nams un tāk nekā ķēniņa dzimtas un gal- pie Simsona Toronto. Viņa ne- lielāks skaits no federālās valdi- šanai. Visiem _svē^^^^ kārtējais tautas deju un dri^^^ S'nf Vpnln/^^^^^
_. . . _ . . . ^ ____ „__ ____ „..j..i.=_____„: „ ^ . : , - mipm vjjTPB TPorcifiōf arī irAnhiip. mu vakars. J^agc un vvellana ielu krust. .
KLIVLEŅDĀ,. oheo, USA
30, augustā „Nakts serenāde"; Toronto Latviešu nacionālā teātra viesizrāde. 29. novembri — DV biedru va» kars.
Senāts mus
its jeb Kongress izdod liku- ma uzturēšana. Par ikvienu kad nejutās nedz nogurusi, nedz bas pavalstniecības un immigrā- ""em varēs legadat ^1 kopbUe- mu vakars. ...uo- nrezidents un vīna ieceltie valsts iekārtu gan iespējams saīgusi, un ar savu smaidīgo un cijas jautājumu atbildīgajiem <^^',ķ"?ļ;.ceņa noteikta uz $10,-. 1.^novembri . Ņiyorkas latviešu
l?^^^^ tad kad sīkumos saticīgo dabu bija iemanto.jusi kārtotājiem Konferencē pie- - tas bus jāiegādājas lepneks teatŗa viesizrāde,
mmistn, kas nav atbildīgi U- ^Pn^^stJ^ai. tad, kad s^^^^^ ^^^^^ ^^^^^^ ^ ^^^^^^ ^^.^0^ ^^^^^^^^^^^ lidz noteiktam datuma.m.Ricibas 7. nbvembri tradicionālais Mār-ķumdeveju pneksa, saskaņa ar pazīstama tas. konstitūcija, ieradušies viņu izvadīt uz pēdē- kas var interesēt ne tikai latvie- ^o^^^^eja noskaidrojusi šiem likumiem pārvalda valsti; Piem., ļoti liela nozīme ir valsts jo dusu. Tie visi atcerējās nelai- .šus, bet ari visus jaunkanadie- Jaunatnes svētku noslēguma bez tam darbojas no prezidenta pārvaldei — centralizācijai vai ķes sirsnību un laipnību, kā dar- šus. Par konferences gaitu un ug^n^skura. vietu, kas, imre un likrnndevējiem neatkarigā fe; pa^aldībai; _republika ^ a^ cen- |,^^ļ^^^^|^:^i ^ ^^^^^^^^^ Sa^īS^kum^
derālā tiesa un^tā. augstākāin.—^ t^^^ ^^.^^.^.^^1^^
štance - Augstāka tiesa. Liku- tik demokrātiska, ka republika iMemģi. Tikai nesen nājumus sākot ar š. g. 8. septem- ļo^iks pa a sevišķiem apgaba-
mi nodrošina pilsoņiem polītis- ar pašvaldībām, viņa pārdeva _savu iepirkto māju bri. Mēģinājumi notiks pirmdie--^^??^ praktiski sāksies jai
tiņu sarīkojums ar dejām Ko-lumba zālē; rīko TLB un TLSK.
8. novembrī Balle Palace Pier — DV TorontO; nod. sarīkojums.
hamiltonā':
TRANSPORTA FIRIVIA
Veicam visādus transportus ar modernām mašīnām (mēbeļu, būvmateriālu u. c). Lūdzam zvanīt katrā laikā:
LE 5-6619* 941 Dovercourt Rd., Toronto.
Surston^iāā"un''p^^^^^^^ nākošā, gada 'sākumā. Rīcības 4. oktobrī - BJB gada svētM. GALVENAIS PĀRSTĀTO
dzīvi nie meitas Dagmāras Brns nodalās namā 10^ TTnrnn St komiteja paredzējusi an plašu 12. oktobri— Hamiltonas gaidu SKetš™ Saffi sitl'mefm^ib daiļamatniecības izstādi, kuras vienības ..Venta" sarikojums. V «KAGA
lemts pārgulēt tikai vienu nak- Jiem koncerii^m Hamiltonā. H^Ln,lf.1^ S^^bri^ r Hamiltonas . DV ^ _^ ^
ti. kad pienāca, negaidītā nāves Londonā un Toronto, koristi ai-• ^j^f^^j^^^^^^^^^^^ svētki. • ,: OTTO : K.R 0 LL S
stunda, aizsaucot viņu citā pa- cmati piedalīties visos mēģina- 25. oktobrī - Dainas kora kon- ^^-^ ^ _ - ^ ^
saulē. Vēlam viņai tur tikties ar J'Jmos. Jauni dziedātāji var pie- certs; pēc tam deja. HĻB. 800 S. Halsteō St., ī
nelaiki vīru,, ko viņa bezgala teikties'visās balsu griipās. it se- -^-'-^-^ . . r.v;-^.
•cienīja un mīlēja. • .. višķi aicināti.pirmie alti un pir-
Sēru dievkalpojumu Rosar ap- nile basi. Pieteikties var kora © Latviešu saimniecisko darbi-bedišanas birojā, ka ari Jorkas "lēģinājuma laikā .nieku apvienība dāvinājusi Pir-
kami latviešu nodalījumā vadīja Kora valde.. mās ev. - lut. draudzei, elektris-
māc. A. čops, guldot Oleas Pa- @, Jaunatnes svētku rīcības ko- ko sienas pulksteni, kas novie-
26. oktobri — DV teātra viesizrāde „Robinsons".
Hull Hons^ Chicago 7, niinois, USA. Tel. MOnroe 6 - 5399
- .....HOM^H^HnBUU
Redakcija patur tiesības manuskriptus saīsināt. NeizUetotos manuskriptus neuzglabās, bet uz velēSanos sūtīs
parakstītajos Fshstos izteikt»] redakcijas vledoklisn.
Ii-
li
13 ll
Trešdien, 1958; gada 3. septeīnbīi, 71. n-is.
PADOMJU LATVIJAS
AGONIJA
LATVIJAS P.S.R. VĒSTURES PIRMIE DIVI SĒJI ZINĀT^Vl^ AKADĒMUAS IZDEVUMS
;,Mums nav vajadzīga' tādā kārta ■ latviešu: tautai vēsture, kas nekalpo mūsu valsts spiesta no ārpuses'un kā polītiskajai varenībai,'; ieica tā ^ slēpjas visbūtiskākā kādreiz H. Gēriiigs vācu vēstur- latviešu . tautas:'. saimij niekiem • Beriīnē nacistuV varas dzīves attīstībā, Padomji augšupejas laikā, šis hitleris- jas .vēsturniekus nemazi kais; princips komunistu varas resē. Viņi redz tikai, docļ „garīgajā cietumā" novests līdz; ņi nuiā par šķirām un^ galējībai, . bet nereaz cīņu starp n
Padomju Latvijas vēsturnieku ķas kulminēja, zemnieku] kollektīvs ar J. Zuti un J;Kras- Gijā 1905; gadā. . tiņu priekšgalā, inums apgalvo, .Pavisam smieklīgi. ka sabiedrības vēsture vispirms _ Latvijas vēsturnieku Ir ražošanas spēku un ražošanas pierādīt, ka lf,tviešu t£ attiecību vēsture, tāpēc tā ir ek- kultūru ir saņēmusi no sakta zinātne, kuras Marksa-En-" Tāpēc par katolicismu, I gelsa-Ļeņina Un Staļiiia izvirzi- tīņu civilizācijas iētekļ tie principi piemērojami ķā Ķī- baznīcas likumiem, par nā, tā Latvijā, bez tautību, bez. si, par humānismu, par valstu uri to īpatnību izšķirības, .ciju, par pretreformācj Līdz ar to'Padomju Lavijasves- apgaismību viņi nemazi turi^teku uzdevums savā pamat- šie Rietumeiropas civļ būtībā ir nevis vēsturisks, bet stūrakmeņi,.kas visās sļ gan dogmatisks. Viņiem jāpierā- .riācijas atbalsojās ari da mārksisma-ļeņinisma princim Pad. Latvijas vēsturniell pu pareizums. Doktrina šeit irniaz neeksistē. Tas ka) pirmajā vietā..Faktu izvēlē un kaitētu viņu centienie{ iztulkojumā vēsturniekam' jābūt dīt, ka visa kultūra ir uzmanīgam, lai nenonāktu kon- - krieviem, fliktā ar politisko varu, kuras; gķirgt^tpadoiņju realizētāji ir pavisam vāji: vēs-.^^ēstures lapaspuses, aiļ turnieki. Tāpēc..ko nevar pierā-, sviedru laiki
dīt ar faktiem, ta. var samelot, ^ieg^^-t^^^^^^^^ un šiem meliem pieder valsts va- ka;.iatviešū tauta:saņēnf ras sankcija. Briesmrgo'un vēlāk šerļ
. Lai pierādītu, ka Padomju ar gavilēm kā ātbrivot Latvijas vēsturnieki, tiešām tu-. Rjgas latviešu biedriba. ras pie viņiem nospraustās »Še. ^^j^- ^„pi^,g^^anuTarJ nerāllinijas", tad Marksa-En.gel..;j^j^^ labu. ka RB sa sara laiku pārdzīvojušās gud- j^jj^g budžu un kulaku rības un Ļeņina-Staļina.muļķī-, ļ..^^^^^ bas tiek citētas vietā un nevietā ' •' - 1 r ^ ■
ar Svēto. Rakstu; autoritāti, i^im. Viena ziņa Pad Lat^
nozīmē tvertā vēsture nav vis . . , ,
vēsture, bet gan valdošās polī- "^^^^'^^f'^
tiskās varas apologēUka. Moder- fVf^^^l"" .^"^^^^^.^
nā formā atgriezušies atpakaļ ^^^^^^^^^.^^V^^*^^^^ ^^"^
Vidiislaiki. Tā,, piemēram, 19. Gļ
: Padomju vēsturniekiem vēstu-^^"^^"^ 'f^^ re ir vispārinājumu kopojums. ^^ļ^^^V^^l šinī vretā komunistiskā hist6rio:f^^".,!f'^f^J^,^^^^^^^^ grafija saskrienas krūtīs ar vi- kapitāls _ķoiisolidejas sas pasaules atzītiem - historio- ™iopolkaiDitala stacUj grafijas principiem, ka vēsture ^J^^^^^' nav vispārinājumu izvirzīšanā, ^^'^ ,^^f ""ļ ar to nodarbojas pilnīgi patstā-.;^^^^^^^ Viga disciplīna - -ciolo^ij^; ^^.J-^ vēsture pēta īpatnības katrā iepirkšana ^notifca laukļ faktā, katrā notikumā, katrā sadrumstalošanas, k laikmetā. Tāpēc: tā ir visciešāk P^'^^^f .zemes īpašnlj saistīta ar tautu, un kā tādai h ^'^^^M tai jābūt brivai no katras ideolo. ^^f^^"" ''^^M
m^s, it sevišķi no Jādas, kas ^.^^^ "^^^""f'^V"''^^
balstās uz durkļiem.
. lēt, jo par katru ķecerīļ
Nākošais tikpat svarīgs uzde- dabūt .lodi pakausī: vums Padomju Latvijas vēstur- .y^^2V^rot šo ..bežvērtic niekiem ir pierādīt, ka Latvijas Jāsaka, ka latvie.su tai vēsture nav nekas vairāk kā ^^^^ ir uzstādījuši;so' Krievijas vēstures piedēklis, vai, iznīcināt vienu no labāk sakot, viena maza rioda- gākajām mūsu tautj; ļa. Tāpēc Latvijas P.S.R. Zi- bām-- in(|lividuālismu nātnu akadēmijas pazemīgie ga-;saistīto pašiniciatīvu: ļ riņl vietā un nevietā apgalvo, ^^^^ā viņi cen.šas nost^ ka viss progresīvais nācis tikai ^"^^^^^^^^PēJas Un. i! no krieviem: kultūra,— no kire- augšu saimnieciskā viem, brīvība un laime ari no nosodīta. Latviašu dzi krieviem.. Ja Padomju' Latvijas kas ar tulznotām rokā: vēsturnieki ar naidu var vērsties;^^ ^^^edŗos nopirka' { pret vācu ..kultūrtrēģeriem". tad gabalu, vai.pilsētniek.i.ļ viņi ir aizmirsuši, ka šo pašu d^^'^ā nostājās pats vārdu var pārtulkot ari krievis- kājām un kas līdz šai ki un piemērot kā titulu boļševi- .simbols lātvieJ
kiem. centībai, komunistu idt
Saskaņā ar marksismā - ļeņi- Pārvērsti, par nicināmu nisma teoriju, pirmā šķiru; ap- dāmu objektu. Viņu tit spie.saņas un. ekspjuatācijas for- kulaks, buržujs, j ma ir verdzība, kas tālākā āttīs.-. ^ājs, kapitālists, suns tībaS stadijā pārveidojās par '^.^.nde u.. t.t. Citādo: feodālismu,,pēc tahi par kapitā- ?ad. Latvijas vēsturriiļ lismu un beidzot,„pārveidosles"'"esauq. , par sociālismu- komunismu. Lai ,Beidzot vēl jāpiezīn: pierādītu šis tēzes pareizumu, ^ad. Latvijas vēsturnic Padomju. Latvijas vēstumiekiem Jai nav saredzamas b ne .vienu vien reizi jāpārmet kū- domju Savienībā dokt lēnis.. .nākusi asā: pretrunā a:
Vispirms, mums nav z'iņu,-ka dzīves "apstākļiern.;. senlatviešu ciltīs ir pā.stāvējusi spēkuattīs,tība" vairs verdzība. Darba, kā augstākā ti- do.gmas . nosprausta kutna; slavinājums tautas dzies-^^^akts padara Padorriiji mās liek .domāt, .kā verdzība.^, reakcionārā.ko- valsti p nav bijis. Ari chronikasnerunāVnabaga.vēsturniekus — ' par verdzības si-stēmū, kā pama- niem,; bez ■.savas, garigāj :■ tu senlatviešu saimnieci.sķajā n^o^ā.^^^^^ : . Lai dzīvē. Raksturīgi arī, ka ;Padom- . :ju .Latvijas .vēsturnil'ki nespēj . sniegt nekādu.^ pierādījumus;par .verdzības; pastāvēšanuj .viņi ti--■ kai apgalvo, ka -tāda ir bijusi. . Vēsturē apgalvojumiem bez pierādījumiem nav jēgas. Otrs raĻsturigs fakts, ka'.Padomju . Latvijas vēsturnieki senvēstures apcerējumā nedod tautas dziesmu . analīzi. . Latviešu .tautas dziesmu gara marksisma - ļeņi-nisma teorijā tomēr nav varējuši iepīt pat pakalpīgie Latvijas. P. S. R. Zinātņu:akadēmijas am-. peJmaņi. :;' '
Otra vieta, "kur marksisma-ļe-; ņinīsma teoriju nevar piemērot, vērtējot latviešu tautas, sainmie--ciskās dzīves attīstību,, iŗ tieši feodālisma laikmets. Lai pakalpotu boļševiku dogmai. Padomju Latvijas vēsturnieki sabāž vācu baronus un latviešu zemniekus vienā maisā. Tas, ka feodālā ie-
ātrī ai
Ja jūs mokāļ pēm, soanksf renmatisirau leganmējiet:
jās nerarat ka, kaņtvai
100 tabu IJ9I 48 tabL^i