i
LATVIS A
:i^sdien, M^gada 32. jOiij 58.: n-re.
Latviešu puķu veikals Toronto „Crest Florist" atver durvis
Indra Gubiņa
15.k^^MirVi'V«3Ī^/'CIV' '^Ji'V
pasaules s
INDRAS GUBIŅAS ■ITĀLIJAS CEĻOJUMA^ ^PIEZĪMES (2)^'. :'
■ .,vFLORENCĒ •■
VAI TĪNTORETO
GLEZNA IR KOPIJA?
: „Toronto mākslas galerijai būtu ar steigu jāatbrīvojas no Tin-toreto gleznas, ja vien būtu kāds, kas to ņemtu" — šādas ir .57 gadus vecā kanādiešu portre-tista un dabas skatu gleznotāja Keneta Forba (Kenneth Forbes) domas pār jTintoŗeto gleznu «Kristus-mazgā mācekļiem ļcā-jās", ko patlaban var/apskatīt Toronto: mākslas galerijā, šo gleznu minētā: mākslas galerija nesien ieguvusi savā īpašumā par 90.000 dol. Kenets Forbs apgalvo, ka šī glezna ir ;„ļpti ^ slikta, imitācija" no briģiņāla, kas It kā glatiājas Prado inākslas galerijā :Madridē, ;.Spānijā. Lai pamatotu savu augšminēto apgalvojumu, māksliniekam; ir fotogrāfiskas kopijas no abiem minētajierii darbiem, šo. divu darbu salīdzinājums esot vairāk kā pārliecinošs.; Bez tam, cenai vien;jau vajadzējis vērst pircēju uzmanību par šī ,imeistar|darba", oriģl-nālļtāti. Ja šī kontroversiālā glezna būtu, Tintoreto darbs/ •tad tās. vērtība būtu biju?i vis-' |naz 500.000 dolāru, un visi pasaules mākslas muzeji^ būtu centušies to iegūt savā īpašumā Tororito māksķs galerijas rektors MartinsBaldvins domā ka šī kritika nav nekas.jauns kurni
:^rfc?tuipret?'S)g^X'^
Baldvins acīinredzot neesot spē- jušā nedēļā vārda tiešā nozīmē rim
jaiinās ,,puķu meitenes"— Erna Jansone ar meitu Mtia (pa labi) un Mārai Ģulbe veikala
atvēršanas ditenāi-V 3,'Breiļamņ-
Koredžo, Džiordžones, del Sārto, Veronēses, Rubensa, arī daži Le-' onardo dā Vinči u, c. darbi.
Trešā lielākā mākslas. galerija Florencē; ir Pitī. pils. piig; pati par sevi ir skaista ar īpatnējo, skulptūrām bagāto dārzu, , Bakehus templi un amfiteātri,
.leliņa.ir māja, kurā-Dante dziv šis dārzs ierīkots 16. g s Au^-mis un pavadījis bērnību. Tā ir. sējā pils stāvā vēl atrodas vald-
J^elielā, gadu gājumos bojāta, nieku istabas Un mēbeles.Anbr^ Florenee celta .jaiipirnis Kris. restaurēta vienkārša dzīvojamā na vērti ir marmora galdu mo
tii£ un ie^em ievērojamu vietu māja. un no ārpuses nekas ne- zaika un kokgriezumiem ba^/ ne tikai stsrp Italijāfiv bet visas, liecina, ka šī māja būtu ievēri- tie skapji, pasaules piMtām. Floeenci jbie- bas vērta. Galeriiā ir naB }^ \
ži vien apzīmē par pasaules sir- Florences Mariā del Fiore ka- ttīāksiiniPirn HnS.r f5H^^^^ slavenu di. Par; šo apzīmējumu ;ņav jā- tedrāle, zvanu tornis,. 86 metri Lrnlk^ brīnās, jo tik daudz, Mkslas augsts, ir celts blakus katedrā- S l.noS ^ Vērtību kā Flomicē vienkepus, lei. pilnīgi atsevišķi un ir skais- Smi" sfānie a^^^^^^^^^^ laikam, nav neter ;citur. visā tākais un lielākai vi^ Italjā. pasaulē.: Kaut gan Roma un Pa-.Torni ^^tā krāsainais, .mamors; ^^J^^^ me lepojas ar lieMķajām glez- tas - balts, dzeltens, brūns. un. "^^^ c dSm ^.'.galerijām, tomēr .FloreiMg zaļš- — laistās pāri viim pilsē- arih^fn', f-..iH to'ref.^ r,, ■ at^das lielākais .ievērojamo, tai, vienalga, ho kuras vietas cefSlas ^rd^ tLSfif^^^^^^^^ gre^u .kaits. Florei^ ir skatā.. Torni sācis-celt I^to]^^^^,^^
Dn^n ''^^^ Nigeti pēc Džou.
^""^"^^ vānni dei/Mediči zīmējuma:, ši: :
„, . . _, , , celtne ir Mē^^^
Florencē ir mākslas darbiem, jg- un mākslas darbiem hncr-- ■
lis. Jānis, ir,Florences pat- bagātas,; baznīca, bet: vislielāM. kapēlla. . Mēdiči bijā bS;' -
rons, tm si neliela baptisterija mākslas krātuves ir muzeji. bet vēlāk' kļuva nar Flnrpnpp"
līdz.li28. gadam bijusi Floren- Signorla pils, kurā ir ari pla. valdniekienTl heircogiem ces k^āle. - - _ ša gleznīt ui. skulptūrugalm^^ vārdam visā " Itālijā
Baptistenja celta astoņstuŗaiavemjama ar lielāko zali It^ jo sevišķi teeiicē. ir ne'tika^
monisma un renesanses šūpulis;; 1334. g.. To grezno Fforences centrs ir Sv. Jāņa /simboliski tēli un baptEsterija, kas celta vietā, kur skulptūras;. bijis- antīks; romiešu pieminek-
raženāk un enerģiskāk Kā jau nosaukums rāda. veivties ar šķiņķiem -lai cik tie bronzas durvis, kuras veidojis (iria visas Florences ievērojamā, g^^^^^^^^^^^ pasaules nepāriiecina.:-neķā jebkur citur Kanādā un. kals atrodas tuvos kaimiņos izr ;gardi, - vecām automašīnāiri ^^^^^^^^^^Jf^^:^^;;^' ^S.!f^.l^ V?^;^??' "^^^^^^ centru..; Mēdiču kapella
- 567'Mount Pleašant Rd., ari veikala plauktā, prasa mī- dīzes; vāittiem.; Kad Mikelandže- gātniekui dziiBta mākslai izde- ^e' ^r aug^i ka^jolu kas rotāts
iies'saskatīt starpību starp vie- „uzplauka" atkal jauns latviešu kas tīri netieši piešķir jaunajai ļlestību,.kopšanu un daiļuma iz- lo ieradies^orence un apskati- vusl neapiēšamas; summas, tā di-- ar freskāmi-P:.Benvenuto glez-^
nu un otru no ši^m dart)iem. I. uzņēmums, • - puķu veikals firmai it. īpašu gaisotni -/jūtu. mi, nonācis viesību telpā, Jis yarenas_di^is^ kuras attēlo- binot galerija, ceļot ^vēroja- j^ojumiemino) vem un jaunā Te-
^ ' koncertzālē, vai iiz teātra skaiti 10 ¥pca Testamenta stas- mas, kapellas un pilis. Signoria. stamenta. Sienas pārklātas ar
.JAUNIEŠU: GENTĪENI FILMU LAUKĀ
tuves. tas Iīd2 ar savu smaržu ti, Mikelandželo sajūsmā iesau- pils. miīzejā fez ievērojamiem, j^j^^ino) maaimoiu un skaistām un krāsu nes daudz vārdos neiz- cies: „Tie ir vārti uz Paradīzi!" g.leznoiumiem atrodas ari Mi- ^^^.^j,,^^ Kaģgllā ir Mēdiču .sakāmu jūtu un vēlējumu. : Baptisteriijas iekšpuse, tāpat ka keļandželo skulptūras, Rafaela, dzimtas locekļ.u marmora tēli To lāhi zina arī jaunās „puķu ā^PU««' i^rās^ā marmoi^, Rosi,, ^āsarii ulc ievērojami dar_ gevišķi krāžņ^ir tā sauktā Prini . meitenes" - veikala īpašnieceši^^^ā l^ve^d^^^
- Erna Jansone un. Māra Gul- ievērojamākie kurā novietoti ievērojami
FILADELFIJAS LATVIEŠJU ļus. Tā kā nevienu filmu.nevār.pienākumi. Kad bija pienācis be, līdz ār čaklāko izpalīdzi ūrf f^^onatelk) ,3^agdalena;t^^
tad šinī; mdens,.neuzņemti;;vēl bija daži :vd^^^ skulptura)^n Sv. Janis Knsti- sa^iem^ . skaistajiem.^ jleznoju- teiksim^
RADA PRIEKŠ^^^^ saLrāpalīdzīgu" roku sniedza Jāņu vakara skaa. un mmas,^ ģimnāzisti Rūtiņu, kas ar lielu, ^f'^J^ ļjatneja ar ta^ saAikt^ t^^^^ ^ Vakars, Diena
.KAIJA rii ^ . vv.-akstni^s Jonass Miesnieks, du-g^^^ ar>brāli Andri, Tagad, kad blakus bapti^en-. .,Lilju: zale", kas .visa ir zila un..^akts,un Madonna ar bērnu.
: Jaunatnes švētku.laikā.JO dasi. ^ienu laikā dotajam stāstām bojoties,.atlikušo filmas daļu iz-: izmantojot skolas brīvlaiku, me- J^i uzceFoa Iieia katedrāle San^ zelta krasā, bagāta skulptūrām; Pēāēj.o- skulptūru Mikellandželo dziem bija izdevība ;.pirmōļei2 ^^^^j^g^ot piemērotu • scenāriiu, devās uzņemt "oktobra sākumā tušies palīgā mātei jaunajā pa- ^^^^^ ^'^^^ ; die.vkal- un arkveidīgiem sienu' gleznoju^ p^tg nav pabeidzis, malējās sta-^, ,„ sākumā.' . ; , P?J^"^^e°^^^P^^s*e"J^ .. tujaa pabeiguši viņa skolnieki
Ūz. dzīvās un rosīgās satik- ^^^^^^^^ ^^^^S^ kristībām. Flo- Blakus Signona piUj atrodte ^ontorsolimi Montelupo. ■ smes ielas.:kur daudz modernu, ^enciešī, vienalga, pie kuras Ufici gaienja (ari Mediči dzim- ; Netālu no Mēdiču kapellas at-
KAD PAZŪD FILMAS ■ .OPERATORS ■
redzēt Filadelfijas; latviesii jau- ^. pgj.veidojot un: vado- F. Janševska lauku īpašumā.
natiii^;pulciņafilnm.s^ednbas ^^^^ ■ •
..Vilis» uzņemto krasu filmu - j-^- ^^j^- iestrādāja jūnija, sā-..Mans^Jaņuvamags^evitis^c j^^^^^^ Hgas Upmanes un Maijas Ear-. ^-^^^^
Mes:stāsta. Tagad, kad Jaunat- • ■ ' Filmas uzņemšanas gaitā atnes svētk^ ir pagājuši un steiija: . GIŅA AR DABU;: gadījās ari^ažas Vizmas un,uz- ^j;;;;^ rimusies, var pārdomātr hlmas;: .^j^ ; ^ ,^ traukumu brizi. Ta, .piemēram, tuma iDĪesālināto gaisotni. :tapšanu,;tās saturu un tēlojumu, ^fj^ S^;! !t: dodoties automasmas uz filme.: ■ geigusr puķu kopēju un zie-
: ras vidū, kad grupa
u un X
. _ šanās vietu, ceļā ar visiem apa- , i • „
. DOMA.BRUKLĪNA, technisko , dariDinieku; izbrauca ^J^, du sakārtošanas kursus, lai va-
;;; ;•. DARBI FILADELFIJĀ ; uz V. Baloža lauksaimniecību .^^.^^^ļ^g, izsūtīta ekspedīcija .izveidot piemērotus deko-
Dažiļ^l^dellijas latviešu jau. ^^^^^^ ^estaums.. J^u"^^^^
skaistu uzņēmumu, jaunais pu, draudzes Jcņŗš pi^ \i£~ rodas Mēdiču - Rikardi pils, ko.
ķu veikals'izceļas ar telpu pla-l^ē^O"^:^^^^^ šajā vietā: Ari lā skaita. Tintoreto, Ticiana., cēlis Mikelandželo. šai pilī ierī.: šumU,:gaumīgo iekārtojumu unPante tur kristīts. Mazā šaurā Rafaela,- Blipp,. Lipi, BotM, ^oi^ jv^g^iču mūze^ kurā re,;
dzam daudz Mēdiču dzimtns; dārgumu — rotas, pulksteņus, portretus, traukus un brīnišķos florenciešu galdus. . Florencē nešķirami saistās ai'
Sidrabenes gadskārtējie Bērnu kas, sācenšōties dažādajās svēt. Mēdiču un Mikelandželo vāniu.
; SĀKAS;BMMU SVĒTKU.PRIEKI ^:: Sv. Andreja draudze Toronto tos rīko 26. jūlijā
n^i^nP^ nrSia"'dalībn^^^ darmēāafe''alirādās ^biia^ T^^ 26. jūlijā, iesākpties; ku. novietnēs un peldēšanā, sa-^ ne tikai kapellās. muzejos un
s^^Sāt^SSuf^cā^k^ 10ar^evkalpojumumāc.A.ņemot.par^p^^^^^^^^
:S^"niSbei:«l955.;g..,griež^^ ™>ļ; ^ S'fejS Hbnteta'SdS'SlS"siēto "^^^^^^^^"^ Ap Horenci paceļas uzkalni.W
; da Sātanā donm pi^ē^ W ^^^^^^m^^^: ^f: ļaM IfvSS"S: aSS.^"f^SS-n^S
kaut Cik reālus, apmērus. Iecere-- sas druvas un izKaitusuzciu.Kdb^^^^ v ^ . s
būtu ne tikai priekš iepirkties, lībnieku.parādes gājiens, svētku peldēšanā arī īpašas balvas. sētu sadala Arno upe, im šīs;
Svētku noslēgumā būs tautas upes vienā krastā uzkalns^ kus
Mikelandželo kalns. Uz-izveidotš plašs
^fi^ā Sa p^ri^^ mīgilekārtotajā telpā, ko ap- dalībnieku; priekšnesumi, kora dejas un rotaļas.; bet svētku saucasMikeland
radās iyj)!). g. ^u. apriļd, .imtiii . ^ , cu Karavīra lorma^erpio ;^<,ive. _ šanas nriekšnesumus šoead at- karā .nl. 8: Svētkos mfidalītips-i^utiimc «r^u^^
Bruiriīnās apākšze'mī. kad:.trīs jas. visu julija;menesi,. telo^^^^ no tēlotāju vest uz policijas le- r^enc^mr FLJU filmu grupas iniciatori at;jiem cīnoties ar laika un; dabas^^iŗļ^^^. jļgi ^^p^ .g „urest i-ronsr soias pieņemt
griezās novA|A'skorigresa. Ideja apstākļiem. Pēc filmēšanas V^- ,ei^s m^i^.j^^^.^ pasutinajumus ari pa pastu un
guļu atspulgi.'
" „Crest Frorist" solās pieņemt
šanas priekšnesumus šogad at- karā ,pl. 8. Svētkos piedalīties: laukums ar Mikelandželo, piemi-kal vadīs vingrošanas skolotāja arī šogad apsolījis Toronto tāu. nekli vidū. No šis vietas var K. Ra.sa, un .starp tiem šogad ŗu orķestris dir. E;. Slaucītāja pārredzēt visu Florenci, Arno til.
^t^šēia''vairākus jauniešus Mgšanasfarmā,: darbības lauks:„=7 j.^^^^^ tus,; interesanto Veco^ tiltu, kas
^S^^uma^SSr zve^ tika pārcelts :uz Filadelfiju un WlariS^S' apmeklētājus sa- dēļa. Notiks ari šķēršļu gājiens pieaugušiem, starp kurām ik ga-; ir zeltkaļu veikaliņiem apsēts.
dS^^nSS^^aSū ^'S^f™-'''^'^^- gaida ziedu smaržā ūn laipni starp meitenēm un zēniem.: kā dus lielākās ; cīņas ; ri krāšņo, zvanu torni un
Sū Smā^S^^^^ ari Uetainās nedēļas nrj- ■-■■"•; • .' : ^ smaidi.' : ari citas grupu sacensības. Pēc- šaušanā ar; mazkaUbra šaute- pilsētas ielas, starp kurām pa. guldot savus personīgos līdzek. galēs un jauniešu sabiedriskie ■ (NobeigumsS.
Ipp.)
— gr. ; pusdienā bērni rādīs savas mā- nēm.
ceļas slaidas,, zaļas cipreses.
:a^alWaldis Dangavs
(17. turpinājums)
■Norausies: no koka; Rolfs ^Ms^tuJT^^-l^u^; cerēja' sastapt iipi. To viņš ari atrada pievakarē — kokos iegrimušu, vidū- dziļu, malās paseklu, ar krastiem cilvēka augstumā,. Viņš apmetās zem kādās nokarēs un uz:smiltīm. Pameklēja zivis,,iekūra uguni. Paēda uņ likās gulēt.
Jau ap tumsas stundu Rolfs sāka ņemties pā upi.;šo to ariatrada. Pusdienas laikā viņš devās uz nokāri, kur bija atstājis^maisu; TJn tam blakām atrada bruņurupuča vāku ar meža augļiem. ; :
• Dāvana! Bet no ka? No meičas pašas? No viņas vecākiem vai brāļiem?. ; ,.
Rolfs pacilāja nepazīstamos augļus, un viņām ienāca prātā s?^mā teikā par: Ādamu, Ievu uņ Atzīšanas koka augļiem.-:.;•; ■.;■:;•::,:: :-:V-; Viņš ēdīs! .Jo viņš nav darījis nekā ļauna, lai:šie augļi tām atnestu nāvi. : ..,:; :':..•
\ Augļi bija Dabas mātes visizmeklētākie, gardumi, UU: ēdējs,:.l}eidzisiiašķoties,.piecēlās kājās,; nostājās labi. redzams upes ;malā,' čāpstināja lūpas, klakšķināja mēli. un glaudīja vēderu smaidīdams.
Rolfs domāja ar to pierādīt, ka augļi viņam garšojuši, ja dāvinātājsšo kaut kur novēro: Beidzis viņš mēģināja, ieklausīties šiestas.klusumā,:cerēdams uztvert kādu skaņu, ļkas nodotu lūrētāju...Bet. 'klusums savā :a]DSolūtajā pakāpē nobiedēja;- viņu, nobiedēja ar to :šķitumu. ka^ tikai viņš vieiis ir dzīvs, ir maza, maza sirds^ šai nea,p-tveŗāmajāklusuma miesā:.Un kam' tadi/iņš bija ķēmojies.; kam:ņospēlējis.gardēža lomu? Vanagam, kas kaut kur aizlidoja? Upei, kās nezkuf: aiztecēja?; Ēnas ratam, kaš smilšiļ/pulksteņa gausumā griezās zein lapotnes pretēji .saulei? ; ..■■;,;•; ;;;•.::: \ ■ \' : Un kā bailēs no klusuma lavīnes viņš ņēma; sietu un brida upē, ar savu kustēsanosun darbošanos vēlēdamies pretoties stindzinošajam;: Šad un tad viņš pameta mirkli uz kaula šķīvja pusi,: vai tam kāds netuvosies, šfid tad muguru atkal iztaisnodams 'pēc biežas liekšanās, ieķl^u-. sījās apkārtnē. Bet;ūdens tikai skaloja savus akmens podus,, vienmēr dibeniem uz::augšu,'/skaloja savu-gai-. tu uii ceļu, savu nabadzību un: bagātībUv:. . ' ; ' \:'/.:'l3n.tM Rolfs ■pamanīja;indiāņu meiteni, — to ,pašu,
ko bija paglābis;no varas darba, kaila tā si;āyēja pie; šķīvja un skatījās uz.'viņu.. ; . .:.
. Rolfs brida pret meiču. Tā .atvirzījās. Viņš paātri- ; nāja sevi, šī la.e. Rolfs stiepa. pretim plaukstu, meičā salocījās zem tās, kā svētību saņemdama. Tad viņa tvēra izstiepto roku,, gūlās uz;zemes ūn lēnu vilka, vīrieti sev ;
klāt.;-;-.,- ■'".:'..■
: Roifs atcerējās kādu ainu, redzētu dzimtenē: Zvir-;; buļu mātītē pietupstas už zara, nolaiž spārņiņus uņ gaida tēviņu. Un te nū tagad viņš bija gaidītais!; Aplami:.. viņš nebija tas dzīvriēkū pakāpē, bet;clvēku. —^ bija vī-. ■.rietis. ; '■ ..:.;:
Tāpēc Rolfs :atbrivoja roku, noglāstīja 'indiānietei galvu, ņēma maisu uņ gāja prom. Ar savu pūru —: buņurūpuča šķīvi meža bērns sekoja. Kur vīrietis nolika maisu, tur sieviete atsēdās. Ja viņa redzēja, ka šās tēviņš jau aizstrādājies gabalā, uzvēla niaisu sev uz muguras ūn gāja apsēsties krastā pretim Rolfam.
Indiāniete nedomāja par projām iešanu, to nu Rolfs redzēja un sāka samierināties ar šo sava likteņa balvu, joku vai dzēlienu. Agri: viņš jau beidza plunčina-šanu,: nāca krastā, izvilka; nō maisa āķus un sāka lūkoties pēc zivīm. Indiāniete vēroja baltā rīkošanos, saprata, un ķērās pie darba: sameklēj a malku uņ bez sērkociņiem iekurināja uguni. : : ;
Viņai vislabāk garšoja tās zivis, ķuŗāmpavairāk bija ;Uzbērusies sāls.: ;; : '
; Naktī Rolfs juta, ka indiāniete viņu aptausta, it kā ; vēlēdamās pārliecināties, :.Vai. tik viņš ir .vīrietis. Nō- . ;skaidrojUsi tā apmierināta uzlika galvuuz vīrieša pleca" un. aizmiga. ; ; :v;: . . ■;::::; ; " : ■
Grūti viņiem gāja: ar valodām; it neka un it nekā :sapTasties. Tad . Rolfam palaimējas notvert: svešajās, skaņās' meičas vārdu Illā-Korī. Bet no viņa vārdā indiāniete spēja piesavināties tikai tā spānisko; versiju :Rāuļ. ; Ik.ar. kopā palaisto, .brīdi dabās bērna ziņkāre pavairojās, Bija jāzina, kam tas. un tas. Ūn lllas^Korī dēļ viņš pat ziedoja vienu patronu, lai viņa redzētu, kā lode ķer 'putnu gaisā. Notikums ar šauteni, tās, pērkonīgā balss, pīles nokrišana no liela augstuma, bija tik iespaidīgs, kā. īllā-Ķarī sāka lūkoties savā Raulā • tāpat kā : katolis pāvestā. Kādu dienu, kad Rolfam nebija veicies ar dimantiem un viņš sēdēja skumjš, galvu:iekāris rokās, .illā-Korī rādijā uz: dimantu maisiņu; un sāls. kulīti, .'kaš atradās Rolfāni pie. jostas,':un gaidīja savas plaukstas liešķerē:ieberam no to.saturā. Tad ar sīkajiem diman-.::tiem un-sāls graudiņiem rokā gāja un pazuda. : : .: Rolfam bija gai'laicīgl;bez. viņas, ari strādājot. Blēži
apstājās domādams, aizmirsās, un; sāka atbalstīties ar. sieta mālu pret ūdeni. Saslapinajies viņš kāpa malā. Ņemdamies ap sevi,; viņš domāja arī par meiču. Pārgrieza kādu kreklu uz pusēm uii iztaisīja brunčus kā divus priekšautiņus, ko aizsegt Illā-Korī kailumius.
Nē. laikam ilgi viņš tā nevarēs: viendien viņam būs jāatzīst, ja viņš ātrumā neiegūs;tik daudz dimantu, ka var pazust nō šejienes; Nevarēja ari teikt, ka Illā-Korī; būtu neglīta:: izskatījās pēc ēģiptietes, ne mongolietes. un krūtis! Tieši pēdējā laikā tās šai bija briedušas tā, ka ikreiz viņu samulsināja, acis Uzmetot.
Tad atkal Rolfs noskurinājās, atcerēdamies savu seno dienu sapni — meiteni ar gaišo galviņu. .
Viņšsev jautāja:
,,Vai tu vari pamest savu pažiņU Debesu Tēvu un sākt pielūgt kādu elku, alanensvai rāpuļa veidā?" Un atbildēja:
'Taču kad otrā- dienā pamanīja īUā-Kori nākam, viņš līksms steidzās tai pretim,
lUā-Kōrī bija: bruņojusies ar lōku un bultām, kuru gali bija: zaļgani no indēm. Rokās nesa kādu izdobtu augli kā lielu un garu ķirbi, uņ tur iekšā bij a kāds šķidrums .ār alus smaržu. Rādīdama uz ogļu melnumu, tad Rolfu, vēl arī zīmēdama gaisā ko lielu, viņa tā pa-: stāstīja, ka turpu iedamar manījusi Kolosu. "
Rolfs saprata: viņa neapdomīgā šāviena dēļ viņš ir nodevis savu uzturēšanās vietu un melnais ir uz pēdām.
lUā-korī arī kaut ko stāstīja par dimantiem, atdodot līdz paņemtos,,.bet-Rolfs nesaprata. ; : •' : ■
Dzērienu viņa glabāj a vakaram.. Pati nodzērās pirmā, tad sniedza izdobto augli vīrietim, skubinādama to dzert.. Dzēriens; reibināja^ un naktī. Rolfs juta, ka tas. viņā uzbudinājis vīrieti. Illā-Korī laikam tō zināja un spiedās pie viņa cieši klāt Rolfs aplika meičai roku, pielika vaigu tai pie krūtīm, un tas arī bija viss, 30. dzēriens tāpat uzkarsēja kādu. neseiiu redzējumu, — to, kas bija aiz lŪā-Korī: kleinkājus,. bungu vēderus, sedlu mugurās,
.ādas^kulēs..■•.■:..'■./. " : ' ' ' Vīrietis, meta savu vēderu uz zemes un pieplaka tai
ķā iesakņojies, bet sieviete ņēmās elsādama ap slinko,
:uztrāukta kā dzīvnieks; kam piepeši aizbrukusi ieeja alā.
Tad lilā-Korī pasniedzās pēc dzērienaj iztukšoja atlikumu un piedzērusies:, aizmiga.
tJz paģirām Rolfs aizsmēķēja cigāru, Illā-Korī tūdaļ piesēdās-blakām, un nu par abiem to draudzīgi izsmēķēja. Jad izspļaudījusi cigāra .rūgtumu, viņa ņēma: vīrieti pie rokas, rādīja nākt līds, un Rolfs tūdaļ bija
;gājējs. Baltais bruncītis, ko indiāniete tomēr bija: ļāvu-sies uzvilkt, nu Rolfam noderēja par ceļā zīmi viņu gājienā caur džungļiem.
Viņi nonāca pie sti-aūjas meža upes. Koki abās pusēs tās krastiem sniedzās pēc otriem, lai upēs vidū mīlīgi apkamptos: Nu mēs, brālīši, esam sasatikušieš, sasatikUr
šies šīs drudzības pēc vijTš straumes bijā izveidojusies , :zaļa velvē.: '
Rolfs atstāja indiānieti pie maisa un ar sietu rokā gāja pabradāt pa upi. Vēroja'krasta formācijas, jo nu jau viņam bija puslīdz skaidrs, kur dimanti rodami. Tie varēja būt ieplakās starpklintim, tagad izžuvušos un ar zāli; pārklātos, vai" ar. vēl dubļu pilnos līčos, kuros straume iedzen dimantus kā gans aitas aplokā Tos varēja izdēt mūžvecās klintis, plaisādamas, drupdamas vai sabrukdamās, dažas jau laiku nolīdzinātas ar zemi, citas nodilušas līdz^pieminekļu.niecīgumam, jo maz vairs bija tādustūrgalvīgu kalna atlieku, kam mugurkauls tik ciets, ka līdz. šodienais spītēts tūkstošroku saulei, vēju ģimenes čigānisķumam, lietus kaplēšanai, karstuma Un aukstuma niknumiem. zibeņu plēsonībai, plūdu huņņiem, sakņu urbumiem .:. . Beidzot dimanti varēja būt aprakti ari zem kāpām, kādas straume šur tur bija veidojusi kapa kopas augstumā. . ;.
Kādā.vietā Rolfs uzgāja.klinti, kas frdama bija savu plīsumu apjūmusī bluķiem, tā izveidojot alu kā istabu aŗ logu un dūmeni. Tur.Rolfs nolēma apmesties, ja šai : upē viņam veiksies. ; :;\
Smaidīdams; viņš atgriezās; pie Illā-Kari pievakarē,: un viņa saprata,- ka šās vīrietim' ir veicies. Bet ari viņa nebija bešā: zem pelniem atradās pašas sazvejotās zivis, jau izceptas. Tās nu viņa izrausa, nopūta pelnus un deva ■ gaidītajam Pēc vakariņām; Rolfs rādīja indiānietei seit atrastos dimantu graudus,; daudz rupjākus nekā citur, tad aplika tai roku ap pleciem un tā veda uz alu.
Atstājis alā šauteni, Illā-Kpri'un maisu, viņš jau priekš ausmas skrēja uz upi. Viņam laimējās: gandrīz ik skalo»
; jumā. bija kāds dimaņtiņš, dažreiz pat .:divi vai trīs. Un jo maisiņš :k]uva pilnāks.'jo vairāk iekarslnāja.
; Aizmirsās ēst,,, aizmirsās atpū-sties, ■ aizmirsās viss. Ausis kļuva kurias pret trokšņiem,, kas bridina. Tas, kas bija tālāk par krastu, sedzās miglā, jo acis redzēja tikai upi, ceļus un smilti;'beidzot tās kļuva aklas arī pret
: tiem, jo tikai;.dimantus gribēja saredzēt. Illā-Kori viņu ēdināja kā mazu bērnu turpat upē. Jau'sāka baidīties
. no; dimantu spulgošanas ;kā ļaunas-acs skatiena.' Rāva vīrieti uz alu, kur tas tūdaļ nokrita kā bluķis unlaiz-
: -^g^'" (Turpinājums sekos)
TreSdien, 1959. igada 22 jūlijā, 68. n-re. Juris Soikans ■. ■
::^;: :l^
IPROF. RICHARDA ZAEIŅA 90. DZI1\|
Jā šodien man kāds prasītu — "nās ūn Latvju Ra vai jums latviešiem ir savā na- mūsu. tautas celto cionāla kultūra, tad atbildes nekli, kas nav maz^ vietā prasītājam es pasniegtu ķu marmora tem' Latvju. Dainas un Latvju Rak-' ēģiptiešu piramidān : stuš! ' damies, šodien atctj
Latvju Dainas nav dziesmu vju Rakstu sakopot grāmata, nedz Latvju Raksti chardu Zarriņu tautas tērpu etnogrāfiskais mo. dzimšanas dienā a; des žurnāls: tās abas kopā ir dažiem mirkļiem p latviešu tautas garīgās kultūras ziņā pie viņa persoi spogulis, latviešu tautas dvēse- 'Neuzskaitot e Ies, sirds un prāta harmonijas vārdnīcā sameklē sintēze. īsi sakot - tā ir latviešu skaitļus, darbuuzsk tauta pati. sausos biogrāfisko;
Lai kaut tikai aptuveni izpra- atceroties Latvju stuKr. Barona; un Ŗ. Zarriņa potāja personu, ap mūža .darbu kolosālo nozīmi, at- pāris mazāk zinnuņ griezīsimies vēlreiz piē jautāju- ve.s epizodiem, kas ma — vai jums ir sava iiacionā- rotu kā cilvēku un la kultūra? - im apstāsimies uz un, ārpus viņa lieli bridi, padomājot, ko mēs atbil- bn, nostādītu. tieši dētu, ja šo abu darbu mums no- diniokiem, kā gaišu būtu - ko mēs liktu pretī?! vār. stamu paraugu lat\ļ būt šodienas individuālos snie- glabāšanā svešumā ģumus? Varbūt sarīkotu izlases .p^^ barona Sti mākslas izstādi, .koncertu._ skolū^^.^^^^ noradītu uz skolas namu jaun- stipendiāt celtiim^musu neatkarība Ui- papildinās Beriīnē, ka? Vārbut vel ko citu? Vīnē viņš iep
Nenoliedzami, viss tas pieder vu nĀkošo dzīvei pie mūsu garīgās kultūras sa. sundblad, kas, sniegumiem, bet viss kopā ir ti. zviedriete, kā Sto kai tagadnes un vistuvākās pa- servatorijas stipen gātnes atspoguļojums, kas ne-' vieŗu un dziedi liecinātu par mūsu kultūras ve, beigšanās papil cumu. . studijās Vīnē'
Novērsīsimies uz brīdi no ne- liļjām Mlnchene. ona gaismas spuldzēm un, aiz- viņi dzīvo Parīzē, staigāsim uz petrolejas lampas zārriņš vienlaicīg: ; zaļā loka gaismas laiku, kad piedāvājumus no latviešiem vēl nebija studējošās terpils valstspapi jaunatnes, bet tikai daži studē- viņš izšķiras pii jōšie censoņi. Salīdzināsim viņu ij. tuvāk dzimtenei studēšanas apstākļus ar ērtībām: ka tanī laikā Pēt un katram jautājumam viCtjU pin, .spiestuvē t pieietamiem: avotiem šodien sastāvā ļoti daū studējošās jaunatnes apstākļos: -ŗur ir angļi, lius varbūt tas palīdzēs rast kādu cieši, ukraii?! un mērauklu viņu darba novērtēju- Spiestuves direktļ mam. un kuļii darba; rezultātu kņazs Goļicins, — biezos sējumus greznos vākos, augstākajos amā mēs šodien bez kādas piedomā- zarriņš — spiest šanas ērti pagrābjam no sava ciskais un techn grāmatu plaukta ūn uzšķiram tad seko dāņu Iŗ attiecīgo vietu kādās dziesmas sens: Paši krievi' vai ornamentā norakstīšanai, teņos. No; latvief pie tam, varbūt, iai kaut kā aiz- tuveg ānstu strā pildītu savu garlaicību? Voits — vēlākāi.«
.Dabiski, mēs nedzīvojam, lai nis Beriīnē. katru savu soli sperot iegrimtu Par augstāko atcerēs un novērtējumu pārdo- Jlbu un dzīvēs: '1 mās. šodienas dzīves straujais dāts ļoti Itibl. V temps to nepieļauj, un tas ari dzīvokļi un pieko iiemaz nav vajadzīgs. Un tomēr, tājl. Par spitl ta tik ilgi, kamēr mums pašiem Zarriņam bija mūsu piederība pie savas tautas temacionālā s vēl nav kļuvuši par vienaldzību, darbs noritēja kamēr mēs apzināmies, ka esam viņa dzīves biedri šis tautas piederīgie un esam te,- ka ar k^t 'u lepni uz to, ka ari mūsu kuUū- mējot cariskās ra ir liela un veca. mūsu pienā-"marku sērijas, "kūms ir arī atcerēties un prast obligācijas, darļ savās sirdis nest pateicību tiem lielkņazu portrot cilvēkiem, kas visu savu mūžu va arvien ļiePākļ veltījuši darbiem, kuru rezultātā pagodinājumus ..taustāmā; veidā" ir atklātas šiem un, kur he mūsu tautas garīgo vērtību vien. vietis jau šodie| reizības. daudz mazākiei
Kr. Barons un R. Zarriņš, ir 'paspējis pagr teiksmaino nogrimušo gaismas vai tautai un pili izceldami no tautas aizmir- par dolāru pie stibas bezdibeņiem, Latvju Dai. prof. R. -Zarriuij
A. Nuliša viņete
(59. turpinājums)
un atkal starp viņiem nolaidās klusums, bet j sumā viņu domas gāja vienu ceļu — rūpju ceļu. ceļā tās draudzīgi gāja roku rokā,
.,Tu tēva vēstuli saņēmi?". Inta beidzot paceļ un apātiski jautāja.
„Kā tu domā. kas noticis ār... ar Moniku?" .■ ,,Kāda tam nozīme?" Imanta balsi pēkšņi'bļ bum.s. „Tev viņā svešs cilvēks."
„Tagad vairs ne. Kopš tā,, brīža, kad e.s šo guļ radu tukšu,.man neviens vairs nav svešs, kas cJ(ļ viņu ļoti mīlēji?"
:' Imants ilgi neatbildēja. Beidzot, kad iņta jaļ ja, ka viņš par tās jautājumu noskaities, viņš '.sāl ; „Ne vienmēr tā ir mīlestība, kas divus ^ci]v(;kļ kopā,-Dažreiz tās ir .kopīgas bēdas, citreiii .-^^ brid citreiz — kopīgs prieks..Vai ari — piepeši uzl{ kai.slība, un pat ienāids.Ne visi tie milj sirdi "ka.s.ļ ves vada kopā, to dara;tāpēc, ka viņi viens otru iļ mīlestība, kas pastāvēja starp mani un Moliiku- ■ reizē kaislibaun reizē pienākums. Mēs abi bijfir rokām, bez tagadnes un bez nākotnes, un pagātij
.nedrīkstēja būt. Vienīgais, ķo mēs viens otramļ un drikstējām dot, bija — aizmiršanās.. Mēs
; viens otrā rādīt un'uzturēt laimes illūziju. Tā biļ cenšanās,,un tās dēļ mēs viens otram kļuvām ti vāki; un galu galā. Varbūt, viens otru ari iemilēļ