Trešdien, 1960. gada 3; februāri, lO-'n-rs.
6. FEBRUĀRĪ, PL. 8-08 VAK. ATLANTA KLUBA TELPAS
pie ONTARIO EZERA, . ŽENĒVAS IELAS GALa :
KAS JĀIEVĒRO^GAĻU
Visi cepeši pa- šķēlītes, nosmalsta šā sākumā jā- un savāra merci ar liek straujā kar- jona. citrona mizu.
cepeti pārvelkas kar. skāb^ krējuma garoziņa, kas aizka/vē. sulas ,iz- lej glāzi Madeira^ plūšanu, tā cepetis būs daudz pasniedz atsevišķa garšīgāks nekā sākumā cepts lē- vēRŠA FĪLEJē, nā siltumā. Cepeti tikai tad var sAuStS likt krāsni, kad tā ir sakarsēta. ' ^"
CEPOT
■ROMU UN PAmZI SAVlPl^n^ 11 KM GARŠ PAZEMES mW • Jau Xv gadu simtenī latvie- gūstekņus pavēlēja nomaitāt vai
, ^^vil!ii:<^ll&iA jii^m v . . ...... - ' ., šiem sliktā piemiņā palicis Mas- deportēt.
1959. gada maija inēnesī sā-lu dēļ: tas ir inistošanās punkts nas smags un $500.000,- vērtībā, ka vas. kņazs Jānis TO kaš ļielau- Pievienojot Vidzemi un dabū- ,
taukus un ļjās garākā tuneļa pasaulē rak- vairākiem' ērojamiem Alpu Mašīiiā iebūvēti speciāli, moder- zās Latvijā ar saviem pulkiem, jot Kurzemi, savā politiskā ie-ša- •
stumā, Tai pār grieztiem_š.ar^Piņo^^ Blaņ. 'Kalkulē, • ka-'gacla- kalns stāVviinT'ūilnīgi atsevišķi' ar saspies.ta gaisa kompreso- Smilteni. Deportēja tūkstošiem -Pēteris 1, -kas .vārdā piMu nozīmē
mazliet bul- janaš darbi, kas vedīs cauri AI- Ce]iem im vi^n^Sā -^-Loiido- ni urbji, kurus racēji nosaukuši izpestīdams Rēzekni, Koknesi, tekmē, par šīs Latvijas daļas dažiem ķainu augstākai virsotnei — na - Pajīģe ^ r^oj^a. Mom^^ un kuri darbojas Cesvaini, Piebalgu, Trikātu un valdnieku uzmetās krievu cars
... : ^,.„_.-,= , „ •. - _.;"Tcnatcfivišld ar saspies.ta gaisa kompreso- Smilteni. Deportēja tūkstošiem Pēten^I, kas vārdā piMa nozīmē
'vIna.*°Mērci laikā tuneli izmantos ap 250.000 no citiem, un'las nedubultojas riem. šis modernais aparāts uz-, vīru, izvaroja sievietes un spī- bija barbars. To atzīmē tagad
traukā. autora:ašīnu,pārvadājot ap 600.000 ne ar vienu citu kalnu, un tur- montēts už sliedām un pēc pa- dzināja. mācītājus. Gūstek^^^ angļu enciklopēdija (Tne
pasažieru m-90.000 tonnu preču; kl^^ ļ^gs' yedW cauri darītā urbšanas un spridzināšā- nogrieza ausis un degunu, ^e- Nev^r Universal .Encyclopedia,
šistunelis Francijai un Itālijai, Mont Blan kalriam, ir centrā- nas darba atkāpjas, lai tā vieta vietēm krūtis un rokas, grūtnie^ London). Iebrūkot Latvijā Pēte-_.. kas kopīgi parakstījušas līgumu. lo Alpu īsākā
Gepetis pastāvīgi jāaplaista, jo 5 mārc; fileja 'gabalam ^PiS^ «ar tā izbūvi, izmaksās ap 2mii- eja un izei« ir fīnmērara vienā- nieki. Rakšanas darbi/norit 2 XVr gadu simtenī krievu cars laupīt, slepkavot un izvarot sie
retāk aplaistīs, jo tas būs vairāk novelk Plēvi.iespeķķ ka z|^^ ^^^^ ^- ^„,,J^ 1381 amerikānu eksnei
pašreiz dā. augstumā — 12^^ 1381 amerikāņu ekspertu uzraudzībā, Jānis IV (saukts Briesmīgais) vieteš. Arī iedzīvt)tājus Pēteris franču" metnis virs iūras līmeņa, kas bet kā inženieri.un tēchiiiķi no- Koknesē pavēlēja uz Krieviju (Viens
sakaltis, vismaz dažās vietās. abām P^^^"^' *" — ^- ' ' • ^'^^^c^ c,*Qr«
' ctpe s Kuru eatavo katlā nmrifcm tad paiinā sakarsē notiek skriešanas,. starp
jāliek vispirms uz straujas prūnu 1.' ēd. kar. sviesta^ieliek un itāliešu grupām/i^^^^ vairā- su garnizonu, bet Cēsīs pilsētas no deportētiem: bija ari Alūk-
uguns un, no visām pusēm pa- liieju. un cep, bieži aplaistot, pirmā sasniegs pusceļu, kaut arī izmantojams augstums. kām Eiropas zemēm. vecākam lika izraut sirdi) māci- šnes mācītājs Gliks). Sa\'u dē-
stāvīgi apgrozot, jāapcepgarozi- 3/^ . i stuMUģataju. L^^^^ sāka rakšanas darbus 1 Klinšu sienas biezums Alpu - — ns. - tājam izgriezt mēli,'bet citus lu Alekseju, kas vnepievienojās
ņa. Lai to panāktu, katliņā jāiž- laikam jāuzliek mazliet skāba ^ pirms frančiem. . cēntrālaiā' rļ5.iā virs tuneļa ■ . : ^ ■ ■ : - sava tēva izrīcībai, Pēteris! li-
kāuse kada ēdamkarote sviesta krējuma. Mērcei ve var. Pievie- s i'^ , ^ _ --
un -jāliek labi nosusinātā gaļa nōt krējumu, un, ja patīk, pie- Ja vel šodien Ronm un p^an- svai«tĶ no 2.000 Udz _2.40O met-
iekšā. Tiklīdz būs mazliet ūdens lēj glāzi^sarkanā vīiia. Fileju tā- za uzskatam par mākslas cen- riem, kas atbilst ideāliem ap-
. klāt, gaļa paliks balta, kamēr dā pašā veida, vai sautēt arī triem, taā" tunelis, kas būs īsā-. stāķļiem, lai tā; nebūtu pārāk
.ūdens nebūs pilnīgi izgarojis; katliņā. ; kais ceļš starp Romu un Parīzi, plāna; kaš varētu
fa?,,^!?^'/^' tauki attīsta ^-r' un garākais pasaulē - 11 kilo- kurnu, un -arī ne"Pārāk bieza,
ūdeni Kaf Sla no'visāmpu SAaK^i^ I^NM metru paceltu
^ēm apcepināta, tad var pieliet . <KLOPSļlļl) zācija sapnim, kās dzima v^^^^ tunelī
mazliet karsta ūdens, un, kad uzvārās, tad katliņu, liek uz lē-
nas _uguns un gaļu pamazām ^^^^ i:,»oiu««* o*u-. V_______ ^ . . - - ______
Bajitē_ mīkstu. Ja ilgāk vāra j^^^ ;^2''^a^tS Romu "saīsināsies par vienu garā tun6]a"4.800 metrus rok ^
Si %arVn'š!L'ts Tdl W i^^^^^^ ■ ■ """^ ^"5:800 metrus itālieši. ^
!l".^f„. T.īH^ Sini PPlntoiiV kJLc; rifivās Tīri Cfilš Voc ^ai,ri tunelim. "
ka spīdzināt un vēlāk nonāvēt. 1711., gadā Pēteris I salaulājās ar luterticīgo latvieti. Martu Skavronski (māc. Glika audžumeita ņo Alūksnes). Arī viņa nevarēja vienaldzīgi noskatīties ^Pētera I varās darbos im novēr-^ sās no viņa. Katrīna I (tā sau pēc Peteŗa I nāves, kad; valdnieci) piešķīra uz-nepieciešama vienāda attiek- manību galma kambarkungam gaŗaku rakstu ar nosaukumu sme pret visu tautību cilvēkiem, Monsam Delakruā Aiz greizsir-Ceļš kas^'S^Suri tunelim, -^'^^^^ uzņem labākos, cienīgā- kas dzīvo republikā, šādu satru-: dības Pēteris I lika nocirst sa-
B^rklavs esot aizkāris latviešu tautas Internacionālās jūtas
GJepetis ........._____
trauslāks, ja to vispirms izdau- ^. zīs ar āmuru. Protams, cepeša "SLta labums .atkarājas arī no labas '^;ļP„f.„„^ _ gaļas. Sliktāka gaļa, ja arī to n-^^J^^^
c57m7£'tu7 nebūT tik garšī^gT jāapcep no; vienas ito otras PU-^da" kalnam'ir 1459 km. An' mos vaSSību "gadījumos. Tās Berklavam. vi« ^AT^ntni sagatavo iio^^^- : ^ ^ - pārējo ceļu garums svārs^^^ , - ...
jācep .mērenā MFSTEKS ITĀLIEŠU GAUMĒ ISOO kilometriem, "bet gandrīz Tiek domāts arī par braucēju ļf^ P'^'^^^^i' ^^^^^^
kapātas gaļas, karstumā.
ROSTBIFS
tie ātri ga^^ bet pāri Mazajam Šv. Ber- varēs salabot mašīnas steidza-
nežēlastībā kritušam internacionālās jūtas." Berklavs vispirms . "
BIEDRA FELŠES
Itālieši pa lielākai daļai bīf^ neviens no tiem'liav lietojams -labklājību, kas laikā, kamēr^ la- ^ff
steku sagāWvienkļāršā"unda^cauru;^gadu^ vāģi.'vafēs pavadīt patikaiuzņem tikai ^ēc stingras iz-
Pannā izkausē 1 ēd kar svies- biskā veidā. No vērsa muguras rioda iestāšanos gandrīz visi riiās, siltās kabīnēs. Braukša- '^^Sv V .
ta vai nieru tauku ļieiiek krietni niīkstumu vai filē ļgabalu sa-fcļūst nelietojami. Gadu-no gar nas ātrums tunelī svārstīsies Tālāk Krūmiņš saka:„E. Ber-izdauzītu gaļas gabalu, ātri ap- griež šķēlītēs, apkaisļ, apsaliItālijai un švei--starp 40 km minimu un 50-60 klavs paziņoja, ka uzņemot par-
' " mums jādod priekšroka vie-
, ka jādzīv©
minēto kambarkungu, .bet aizrunāja par viņa māsu. Pēteris I tomēr Katrīnas lūgumu neievē- . roja. Tai vietā viŅŠ aizveda Katrīnu uz soda vietu, kur gu-: lēja Morisa līķis ar nocirstu galvu. Pēc tam Pēteris I'ar Katrīnu nerunāja un arī nepieņē-^ ma viņu. Kad Pēteris I nomira, 1725. gadā par Krievijas ķeiza-
Padomju Savienības Komūnis- ______^ ... ^ . ______
tautības pārstāvjiem, šai *^J*ās partijas centrālās komite- rieni/ tika izsludināta latviete gadījumā latviešiem. Jājautā, jas plēnums, kas sanāca Maska- Katrīna I, kas valdīja līdz 1727:
Oglēm cep- dēm. sākās rakšanas darbi, le- nās ventilatori pēc katriem 20 kur uii kad mūsu partija nacio-vā, galvenokārt apsprieda lauk- gadam;. Minētā latviete, pēc (vēs-
naērce. mesls, kādēļ itāliešu un franču metriem. • nālo piederibu ir izvirzījiisi par saimniecnjas jautājumus. Par turnieku atzinuma, bijusi labas
izcepis, bet iekšpusē Pie šāda bīfstēka dop klāt'svai- valdības (vienojās par tuneļa Tuneļa rakšanas un iekārto-, nosacījumu uzņemšanai parti- l^atvijas lauksaimniecības stā- dabas, pacietīga un saprātīga
mazlet sārta gaļa.. gus novārītus .zirņus un bruni rakšanu, ir gluži vienkāršs: gai- šanas darbus veic 5'sabiedrības, jā? Strādādams vadošā darbā, vokli. ziņoja Latvija komūnis- Pēc viņas nāves nāca vesela, rin^
^ o^i.....ui var dot klat sakasi- apceptus Kartupeļus.ļ _dāmsregulārs tūristu pieaugums Lai veicinātu urbšanas un spri- .Berklavs, kā zināms, sevišķi 'cī- tīskās partijas CK jaunais sfek- da valdnieku un valdnieču, kas
" T-?^i-rPi nn^^rSp^SoSSnē^ SĀLĪTA GAĻA ANGĻU VEIDA _\i 957. gadā tie sniedzoties pā-džināšanās darbus, zem Mont- tīgi uņ neatlaidīgi mēģināja pār- retārs A. Peiše. . Vtņš nosaiu.ca iedvesa šausmas un riebumu.
pēļus, ī'.IērGei nosmalsta taukus un pa-sniedz atsevišķā traukā.
gadā tie sniedzoties pā-
Anniēram 5 -māic smaeu cis- par 6 miljoni. . Blan kalna iiepārtraūktidār-feāp^vad^^^ izvēlē un iz- gan dažādus skaitļus, uzsverot, latviešos. Viena/no cietsirdīgā^.
VFR^A rFPFTi<3 kasgabailu ieberž ar V2tējkar! Tuneli caur Mont Blan kal- bo.lasspacmiiavēte principus, ka palielinājusies piena, ga|as kājām un noziedzīgākajām
V KS LiiF^ns salpeteŗā, '/2 tēj. kai'. cukura ūn^nu izvēlējās, trīs galveno iemes- stāvu mājss augstumā, 75 toh- Viņš neievēroja ļēņiiiisko prasi- un olu ražošana, tomēr atklāti valdniecēm bija Katrīna II, kas
Wo 8 mārc. smaga ribas vai y^ mārc. sāls. Tad ieliek māla
astes gabala. izlupina kaulus, vai akmens traukā, uzvāra ūde-
krietni izdauza, nomazgā> noliek ni ar šāli .V2- tējka:r. salpeteŗā,
uz deja,. ieberž ar, sāli -un pipa- atdzesētu.: šo , šķidrumu pārlej
riem,. satin, kopā, apsien un ie- pār gaļu un atstāj 6 dienas. Tad
liek māla traukā. Uzlej virsū novāra ūdeni kopā ar šķidru-vīņetiķi ,novārItu ar 1
:KANĀDAŠ ARMIJAS KAREIVJU MĀCEKĻU APMĀCĪBAS PLĀNS
pateica: „Godīgi runājot, jāsa- ar citiem sazvērniekiem, nogā-ka, ka uzņemtās saistības mēs dāja savu vīru, Krievijas caru neesam izpildījuši, kaut gan re-" Pēteri III pie malas. Pēteris III publikas kolcliozi, padomju ar Katrīnas II ziņu tika no-
(Canadian Scene) - Sešpad- militārā apmācība, kas to noru- dzīvē. Ja. tas izvēlas, pirmo ie- saimniecības un rajoni. guvuši žņaugts. Pati Katrīna II tad iz-citrona mu, kurā: gaļa^ati^^^ iz- smit gadu vecumā ārā no'skolas da fiziski veicina jauneklī spēju, tam nāikotnē armijā ir la- augstākus rezultātus." sludmaja sevi par . Ķeizariem.
sevi
Arī Aleksandrs
I'ar noziegumu
nas. Tad izkausē katlā 1 ēd. kāpostus un novārītas kartiipe- ^ņa. Ko tagad? .Tas ir jauta-.ļmu. otru iespēju, viņsir^^^n^^^^^^ ir apm. viens miljons ha ^
kar. , sviesta, ļieliek . nosusinātu ļus.
gaļu un apcep brūnu, pieliek ..- rFPT« 1 citrona sulu, mazliet.sarīvētas S-HAbiNl LLi^lSs rupjas maizes un pielej ūdeni, 4/nj^rc. jnīk^^^^^
ilTENIS.
junls,,ar. ko jāsaduras daudziem Mācekli apģērbj un dod viņam labāk sagatavots kāļrtīgai iz- dabisko pļavu un ganību,, no ku-mūsu jauniešiern, kas, varbūt, dzīvokli un-pārtiku, kā arī medi- peļņai, nekā tad, ja viķš nebū- ŗām liela daļa pārpurvojusies un
^inienes Ji.nKfn.V;lTi ripi ° nAVJ^r «i'viļoi..^ ....: - .: _„ fn mōiivic nfīriilHiis in.rimSoīhn oTirmimi/?,' i,.*.-;*»^,'^,^ m;;^
apstākļu dēļ, nevar cinisko un'zobārštniecisko ap- tu ieguvis vidusskolā-Tni
papildus apmācību aizaugusi krūmiem. Tās ir mūsu
noslepkavots viņa tēvs cars Pāvils I. Tālāk nāca. Nikolajs I, kura smago dūri izjuta latviešu jaunieši. Viņiem pēc iesaukša-
ērša .gaļas turpināt izgntoties . vidusskolā .rūpi, un maksā viņam mēneša armijas, mācekļa gados. Viņš tā- neskartās zemes, kas var dot no^ Krievila. armiiā biia iāno stoid^iSr^;Ss;SsJ^%ā^ StSa ^ ^aļas «ungās ka^^2?ga^imS^
Sbu'SSu, —- 'S'^ ^fSpa^kle^^^ Krievijas klaju-
sniedz atsevišķā VĒRŠA
-: AR: SAMPINONĪĒM : - ' - .sīpolu;
' nevārīt , ,_______
6 mārc. no kauliem izlobītu ri- kartupeļus un tā
oasgabalu iespeķo arspeķa strē- mēr forma ir pilna, virsu uzueK- ^ ^ ,■
melēm, pievienojot šampiņoniis, dažas .garoziņas ruizu maizes ^arbu var dabūt arvien retāk, sasien kopā. Katliņā sasautē 1 un uzlej tik daudz Duljona, kā karoti sviesta, pāris šķēlīšu spe^ gaļa ā • ■ -ķa uni dažas karotes buljona, ie- ■ un cep ; liek gaļu.ūri, bieži aplaistot, cep liek galdā 2-3 stundas, . Tad gaļu noliek roziņas bļodā siltuņiā,. izņem' speķu nis izgāžams
■7—••^-teikties par kareivju mācekļiem
nevārītus, šķēlītes sagrieztus šams nekā jd)kad agrākos ga. tām lahSm w u, . ^ - kartupeus un tā «tkārto, ka- io nekvalificēta strādnidca^^^ ^^^^^^^^^'^^^^^^
bas gabalu iespeķo ar speķa strē- mēr forma ir pilna, .^irsū uzliek- 5°!;. J „ļ S!.!f!il?*_!?f;!®^
nomizotus, eijas laikā ir vairāk nepiecie-ias rif)fiaTiKnMc.c -.in ^-— - ^ --------- . ^ , , r,-,.r,« , , » - .j • » . r
.A. ...^ ^ noaarboties^ ar sportu un Cl- to izmantotu savu pi^d«m^<^^<^ama, l&i PSRS Valsts plāna natajs. Ari beidzamais ķeizars
rieeām. nieku dēlu izglīto^iUifti • RAt^T^^oļ^iii^ja paredsēm nepiecieša- Nikolajs II nebija latviešu
Kad mācekļa laiks' ir.riotecē- Kanādas : annijas asignēšanu kapitāl- ^jaugs.^ Pēc 1905.
3,^ jaunais'21 vai 23.gadi v. ķa- virsnieks sņiogš i\opic<-A«j,^vui(is iGg\:Idi.iumiem melioracijas dar- .^^^ nežēlīgi;
KĀ ļZSKA-ĶSIES:; TORGNfO
KANĀDIEŠU .LAIKRAKSTS ŽiLĒ "NĀKOTNI
uz divi gadiem ar noteikumu, ka
viņi pēc tam 5 gadus nokalpos
regulārā armijā (pie kani pēc
.vēlēšanās viņi var arī. atbri.vo-
ties pēc 3 gadiem), viss,» kas ir
vajadzīgs, lai uzņemtu aņnijā,
,.......1 010^^ - , aiJ^. veselīgs un stiprs ķermenis,
Ķa to liecina sasniegumi pe- 1.213.000 iedzīvotajiem, kuŗi visi j.pgfļ3g^:yjļ darbīgums.
■dējosļO.gados, Toronto ir neap- dzīvošot savām ' ' ' ^ ..
■šaubāmi, viena no visaugošākā- darba vietām.' Indutelāplāk-; ^^i^os^^^^^ gvei- ja; zināms. Padomju okeanoi?rafi
jāmvKanadas pilsētām. Ja To-, snē visvairāk uzplaišot priekš- kareivis laiku pavada paļāvīgas ces-zinātSekf^iriJs^ ^ - 1957. gadā paziņoa, ka ^avā ronto no. kādreiz Vvisar niecīga pilsētas: Skarboro. ziemeļjorica ^^macjf;. 35.000 pēdu.
miestā ir kļuvusi par šīs zemes un Etobikoka, kuras pavēršot jia]as: akadēmiska ^n^^,'dz^ļ^ Be Triesta lai pašā. vietā sa.
■PIKĀRS - FALiDZ:; ĪSTENOT. • SAVA TEVA, SLAVĒ-.. ■ ŠVEICES ZINĀTNIEKA. Av PIKĀRA MŪŽA SAPNL . .
a š i n g ļ; 0 n ā. Dr. A. Fi- pasaulē, pierādīja, ka tā īsteiiībj kara projektētais niršanas zvans ir vēl_dziļāka nekā līdz šim bi-
levēroj amāko saimniecisko
tru, tad par to galvenokārt jāpa: šiem. . .■ . ^ . (3it..mācekli.lidz līmenim, kas at-g^^., H^^sinpini^
teicas 23 cilvēku lielajai rieības ..' Visgrandiozāko ■;i^laukumu^^ls<^ jaunākai gatavības aplieci- rekordf LS"" -I^. ^ komitejai, .kasV ik gaduš^ veltī laikraksts paredz ^būvniecībā, ^ai; amata apmācība, kas saga- ^i^Zl ^ tSt? " daudz laika saimniecisko pro- jo vairums iedzīvotāju dzīvošot ^^^^ to tecb^skam darbam, un ^^^^a 7. janvāri,.pieofiie-.
ka gravā 100 pi vietā.
rekordu, gusā 'okeānā n'onir- sniedza. 37.800. pēdu dziļumu.
. " blēmū atrisināšanai uņ apstāk- modernos apartamentos, Runā-
ļu uzlabošanai. Saprotams, līdz jot par satiksmi :un transportā--
ar saimniecisko uzplaukumu (iju, aplēsts, ka Toronto pilsētā
; progress manāms arī citās noza- ekspresceļu kopgarums sasniegs Tēs, kā: māksiā ; tas izdaiļošanā
' Ievērojot Toronto. pilsētas rūms būs 70 "jūdzes
. /straujo, attīstīlpu, laikraksts ,,To- visi; ekspresceļi tiks
\. ronto DailyŠtar: sniedz interē- (ko valdībā dara
dājusi republiku ar tefi'-aīiskioan ns5 Kržovijž • p:o stūres- nāca līdzekļiem, liek mums dzīvot l.-e.;rins, SlAļir^s'uii tagad Chruš-pusbadā.. . . .■ : -v^evs. No visiem šiem 'vīriem'
„Rčpublilvas l.iuks;viminiccība« Stsr^riS bija nepārprotami lielā-| tālāku attīstību stipri kave Hi^s. kais Li^lnja^ ihi latviešu ienaid-' ka kolclīomieki mi padomju r.iekĀ,, Rio-ibigais masu slepkava, saininiccRni strādnieki d2,i\'o ngumu lauzējs, melis ūn krāp-viensēt^s. Ļidz šim veiktie cie- nieks .Sta)ins i2nicināja Latvi-mātiVfebūves darbi ir ncpietie- jas valsti; apšāva uz vietas ne-
. vainīgus cilvēkus un deportēja No ziņojuma redzams, ka ko- už Krieviju vīrus, sievas un bēr-mūnisti ir nodomājuši nopietni nus. Mūsu tautas. ziedu — Lat-ķertiespiekolchozmeku pārvieto- \ajas armijas virsniekus -- Stāšanas ciematos pēc krie\'u pa- lins deportēja uz Sibīriju; lie-rauga un iznīcināt pēdējās vien- lakā daļa no viņiem aizgāja bo-. sētu atliekas. Savas runas beigās jā. Uz Staļina sirdsapziņas gul Pelše, teica, ka Pad. Savienības arī 10,000 poļu virsnieku noslep-komūnistu partijas CK varot kavošana. 2. pasaules kara lai-paļauties' uz Latvijas partijas kā. Par nekronētu valdnieku ta-organizāciju.un tā arī turpmāk, gad uzmeties .Ņikita Chīuščevs.
Sav. Valstu kara flote nplē-
"^^^m^^^ attaisnošot lielo.uzticību,,ko tai. Cietsirdīgs, rupjš nu nemācīta
^^nat. nemaz neslēpjot, l^ ^^J^ mācītājs, (a^rāk ^avā Maskava. ■ .-krievs, viņš turpina Staļina po-
. lītiku, mēģinādams latviešus • iz-
RĪGĀ GATAVO „ VASARAS. KAŽOKUS
ims ari citas noza- ekspresceļu kopgarums sasniegs ■d«„s;„5o.;s ^«^-1---m . tiem hp»-1; vs*, iv jitī mi b(
slā, izglītībā, pllsē- 100 Judžu..VUz..auSmiņē^^^^ "^^f «S^^^S^^^ grāmatnīca.' vadītājs)
āu.tl . ceļiem .legālais braukšanas āi. V^?^^^J'^^."^*T W vī^ Valdemārs Dūnis. 7 gadus wš
stundā, jo ^^^^
. būvēti tā, sava laika, ieguvusi :BA nir^ Sj^f """ieS^^ jau: tagad, grādu ,Bostdnas-:.universit^^^
santus minējumus par šo pilsētu ref.),. lai visiem'auto vadītājiem Pēc. izrādēm viņa nolasījusi lek- Nolaišan" \/r rianas gravā draudzes māc. Oskars--Blum- līdzstrādnieks atklājis Rīgā pār-" 'aba bez pienācīga atalgojuma
20 gadus uz priekšu; Pēc ,,Star":70.jūdžu stundas ātrums. būtu ciju .Toronto „Kinsmen'» kluba kura i^kaS dklāko vietu ber^s, Stendes dr. māc. Kārlis steidzošas lietas apģērbu rūp- atpūtas. Ghruščevs nedoma
.ekspertu-domām, 1980! gadā To- tieši piemērots. ,,Staŗ'' redakto-.. biedriem par .,.striptīzes''.m ..tīta par \ Dzenis un Lielvārdes evaņģēlists niecībā. Sadales centrs, nesen sa- atsacīties np Latvijas okļipāci-
nīcināt. Spaidu kārtā latviešu „ jaunieši tiek nosūtīti uz Āzijas tuksnešainiem apgabaliem uii ,,Izvestija" ziņo, ka laikraksta Palikušiem liek ' strādāt krievu
rbnto būs 2.800.000 iedzīvotāju, ri arī domā, ka līdz1980. gadam slu. Savā, psīcholoģiski veikli iz-
no kuriem divas trešdaļas būs būs izļ3ūvēts' Queen pažemis un domātajā lekcijā referente ap.
immigranti. Laikraksts pareģo, daudzi savienojumi ar pārējām .galvojusi,' ka „lielais vairums
ka ārpilsētas izpletīsies vēl vai- līnijām. Nodokļi, ŗ ēc minēto kanādiešu apmeklējot t s mei
rāk plaši^mā. bet Torontp centrs vērtētāju atzinumime,, gan ne- ^ ^^^^ "
paliks nemainīgs. Toronto parki daudz .pieaugšot, bet nedubulto-; ■ aizņemšotv25 kvadrātjūdžu pla-šoties. Visumā ^^-^ 20
dētāju priekam. Pēc^ gadiem sies visas nācijas, ^'oronto pilsētā būšot
gados To-
ciālo literatūru", kas sastāv no
Miisu lai
pārstāvis VILIS MlĶEtS^^
Harijs Ozols. Doma baznīca Rī- ņēmis "no austuvēm vieglu vasa- Jas, lai gan vietā un nevietā ru-
gā pašreiz tiekot remontēta, un ras drēbi, kas": bez liekas domā- Par brivību, brālību un mie-
remonti izmaksāšot 6 miljoni šanas sadalīta drēbnieku darb- Ari uz Ohruščeva sirdsapzi-
rubļu (?).'. Turss paskaidrojis nīcāni, jo hekā cita nebijis ko tūksto.šiem ukraiņu
Fsankfuri;er Allgemeiner Zei- dot. Drēbnieku darbnīcas starp- zemnieku dzīvību. Būdams savā
tung korespondentam, ka viņš laikā jau bija saņēmušas kažok-
cerot Doma' baznīcā atgriezties, apkakles ziemas hiēteļiem, un.
laikā Ukrainas korhōhistu partijas sekretārs, Chruščevs Izdari-
tibu, un Ontario ezera ūdens rdnto būs izaugusi par ievēro- skaistu meiteņu bilžu, sērijām,- Kalamazō 4wj n PraMe ^^e. 28tf draudzes, 120 tā kā'produkcija Wja!ļāhu^toa> Piespiedu; k ^un
VISĀDAS ERĀSU^
at t ī s t ī š A nAI ātra un pirmklasīga Aļ
DV g r Ā m at nic A, U
Darba laiks no pl. 9-^. sestdienās no
i
I
I
ņ
■i
Jūs ietaupīsit naudu, uiv laļ
Alt'red
STIKUŗS
uzticamiem pakalpojumieļ nekustamu īpašumu iļ
HU 1-0431. HU
1«9 BALtlOL ST., TDRļ
PAZIŅOJUMS.
SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBAS hmA š.g- 5, februārī, pīkst. 8 vak., St, Georgj doniešu baznīcas apa'kštelpā, 17 Regent
(1 bloku uz austmitiiem no Parliamont un Duiulļ
' T 0 r V) n t 0 3 FI L M U IZRĀ DI (angļu vaļ
Filn»u nosaukumi: RENESANSES SALA, IDE SPĀRNUS un VĒSTURES UZPLCDI. FUmas sf Morālās Apbruņošanās Kustība, ko komānisti, ļ grauj, uzskatu kā savu nāvīgāko pretimeV Jūs sirsnīgi ielūgii, lidzņtmot a|ri drauj
dgUjBMiiiiiiiiuniiuiiniuiiMiiiu»"»'"^
Dr. ROMAN PNIEWSKY
Ilggadīga prakse slimnīcās Vācijā^ Polijā unļ Speciālists Iekšķīgās, slcvleSu un venēriskās 35X7 PAKK AVE.. MONTREAL, P. Q.. tcl. VI 5-762^ Runā vāciski un krieviski. Pieņem no pl. 3-
^iiiiiiiiiiniMiiiiiii»nii«M"tui.iifi.iniiiiiniiu»iiiiiiiiHMiiiii
NO 1. līdz 27, FEBRUĀRIM. Sākums pīkst. 8,20 vakarā, Sestdienu pēcpusdienās un trešdien, 24. februāri, arī pīkst. 2 p. p.
NATIONAL BALLET
O F C A N A D A Ķlas^^kie un madernic baleti, ieskaitot: GULKJU EZERS (4 cēl); RIEKSTKODIS (4 cel.); KO-PELIJA (3 cēl,)', LES SVLPIIĪ-BES*. AURORA PASDEDEUX;
OFENBACHS PAZEME.
Ka.se alvērt£^ no pīkst. 10 ritā līdz 10 vakarā.
Teeias maksa vakaros $1,50, $2,50,
$3,-, $3,50. Sestd. pēcp-$1,50, $2,-, $2,50, $3,-.
. Trešdien, 24". februāri, pl 2 p. p. $1,. līdz $2,50.
M 0 N T R E Ā L Ā
Europc Stationary 1980 St. Cathcrine W.,
dabū 3 am i LATVIJA AMERIKĀ
numuri
cepumu
JA SŪTĀT. S AI PIEDERI!
LAT\ TAD UZTl DV GRĀM] 123 Hui ToronUļ Ontario
Pieprasiet ceļ sekojiet situ
pre"saāsaides;^^^^^^^ rēķinā- vienīgi .neviens negriljot publiski Pieņemļiņģ^-^ņius un bārts mācītāji un 25^„teoIo-ģijas kur- bez pārtraukuma, tad"sāka'gati nepaklausīgos zemniekus Ūka
......... m::- «s«44«^ atzīties, ka viņiem Šāda veid» fe- fii.«™ontu5. santi^ Draudzēs pierakstīti 600 vot.vieglus va^^^
i. klaidēšanās sagādātu priskia... .
m
tūkst, locekļu.
smagām kažokādas apkaklēm.
COOK APBEDĪŠANAS