Puļblisļied twice weekly by the Latvian Relief
I Socity oif Ganada ,iDaugavās Vanagi'V — EHitorial ānd Business Offices: J23 Huroņ St., Toronto, Ontario, Canada; Telephoņe EM 8-0792. Editor in U.S,A. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke G©urty, R|dgewood 27,. N.¥., tJ.S.A. Tel W 1-521%.
\ '^MJMIORIZED AS ŠEČOND CMSS M ■■: ■[POST OFFICE DEPARTMENT, ■OTTAWA.
SATURDAT, JULY 16, 1960.
57./986, n-rs
SESTDIEN, 1960. G.: 16. JŪLIJĀ
10. gads.
nesu
■bsiāk divas reizes nedēļā — trišdienās un sestfli®» ffiās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība KanadS „Daufavas Vanap". Redaktori: I. Vīksn'a, J. Vitol^ A. Gailīte. Redakcija un kantoris: 1^ Huron St, Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM ^-0792^' ASV iped.,— A. Zvēriņš, 63 43 Bunnecke Court, Ridgfio wood 27, N. ¥., U.S.A, Tel. EV 1-5212.
Abonēšanas maksa ASV un Kanādā: par 1 mēsa. 11.50; 3 mēn. $4.50; 6 mēn. $8.50; par gtidu $16.00.
:^ludinājumu malisa: sludinājumu daļā S?,.60, tekstā $3.20-§-6.40 par vienu coUas slejas telpa.
:;i;sēri[unprotesta diena• tisīem; bm- ; ; jmm igauņie]^ lat^
'kmis.divdesmit gadiem, 1940. Padomju Savienībā, ir pārlieci-g. 121. jūlijā, sarkainarmijas oku- rio^i un neapšaubāmi; Padomju pēto Igaunijas; Latvijas uriLie- Savienības apgalvojumi, ka 1940. tuvaS: republiku t. s.„Tautas gada- jūlijā, izdarītās vēlēšanās saeimas" pieņēma, Tallinā; Rīgā bijušas brīvas un ka „parlamen-un Kaunā Maskavā, diktētās tos" pieņemtās rezolūcijās -vienveidīgās'rezolūcijas.lūgt Pa- lūgt a^^ šīs valstis par Padpmi-domju Savienības' Augstāko pa- jas republikām -- būtu bijušas
ARMIJU
jaunā republika
Divu nedēļu vecās Kongo republikas situācija vēl vienmēr ļoti neskaidra. Republikas dien vidu province Katan^^o gevi pasludinājusi par neatkarīgu valsti. Nemiernieku armijas vienības cīnās ar valdībai lojālo karaspēku un baltajiem. iBāltie kolonisti vēl vienmfr turpina bēgt. Stāvokļi vēl vai. rāk saraibina tas, ka galvaspilsētā Leopoldvillē ieraduSies beļģu izpletņu lēcēji ua okupējuši pilsētu.
eiropas padomes komisua spriež par ; baltijas-m
Eiropas Padomē nepārstāvēto tautību komisija sanāks uz sēd! Parīzē 28. un 29. jūlija, lai apspriestu jautājumu par padomju agresiju Baltijas valstīs un apspiesto tautu saimniecisko izmantošanu. Latviju sēdē pārstā-vēš siitnis Dr. O. Grdsvalds, Lietuvu — sūtnis Lozaraitis un
A R Ā
Š.G^16. un 17.: jūlija!
NOZĪMIGS^C^ DARBA;
centrālās valdes sēde ņujorkā ^
ALA's valdes sēdē, kas notika 10. jūlijā Ņujorkā, priekšsēdis prof. P. Lejiņš, sniedzot darbības pārskatu, aizrādīja, ka no ALA^s valdes šis gads prasīs modrību un aktīvitāti. Attieksmes ar Padomju Savienību negaidot nonākušas strupceļā, kas mums liek gatavoties jaunieon notikuniiem. Sis ir arī divdesmitais gads kopš Latvijas okupācijas sākuma, 'ŗurklāt vēl šis ir ALA's 10. darbības gads. Nākošais ALA's Kongress, kās sanāks Vašingtonā, būs ALA's jubilejas kongress.
, - „ Par ALA's informācijas biroja nībā nākošajam tiarbibas ga-Igauniju-sūtnis Londona Tor. vadītāju apstiprina E. Dunduru dam ievēlēja prof. P. Lejiņu
- t ... - . Lai Kongo republikā mēģina-, kā. Tiesa aņ, ka Kpngo valdība gadās AEN Asamblejas 1^^^ Pavnv«;kiq t v v w n,m^ n n/rm^s^a,m
domi padomju savieno litonllgas,. ir .^^^ atrisinājumu, pieprasījusi be)^ spēku izvāk- delegācija. -^^^jL^l^^i^^'i,^^
Mlgauniju, Latvju u,> Lietuvu, ^ —3-™. Apvienoto ^anu. No ottas Puses.atka, kaa ..^ j,^^.^^^^ ^u^^^j:^^lJlSJ. vMaSj'^r^te'^S'
^ ^ staiļtautiska Jpmikm * loceklis V. Vitiņš. Pat su apvienība Austrālija piesūtī-
Kremlis bija uzspiedis Baltijas 21.
jūlijs; ir:. Baltijas; tautu .tēju Drošības padomes sēdi, kurā Kongo neatkarību, Beļģi,
- - ^. r - ■,• • igo iie i, ■t'eļgijd.i aT4a- ^ ■ šalcaru tajā vēstulē ateādina ka tā naf
valstīm ar padomju militārās srlbafe^vUt^ana^*^^^ Sigurdu sariem pāritSrBPLALau
okupācijas un NKVD . terrora Padoķ» Savrenibas melu un vienoto Nāciju -karaspēku. Būtu jajmaja.repubUka. šī līguma <}a-:^^'^'^p,™ S j" ™isU Rudzīti no Detroita. . * dzijuši V Hāžne™ un K ka"
.palīdzību. Maskava lūkdja ^^'"^^^ '»^^ļ^ P-'^-^-^*'" ^ ^^^'^ ^^^^ ni^i,, k^ aw1^i^. Pr« to
radīt likumības vairogu, lai aiz- Ba t as Valstu Brīvības Pado- sakomplektēts vienīgi no bnvo ja un, situaņju vienpusip ^- kas atroda, zem abām. ASV partijām,memoran- ALA's valde savā laikā cēla ie.
■ segtu savu kailo varmācības afe me,. stingn -pro estejot pret jo- Āfrikas valstu karavīriem, bet skatīdams, «su Kongo 'epubli- jfiga' S art sfānu" du ar ierosinājumu uzņemt par- «IduLs le^p^ ^Au ttffl^
t«:«oiemeslu;dēl Maskava ^. pr<^^ tumŗio^ agi^iiu,^ko nekSda.iņaņo baltajiem.^ '^^'^'^^^^^^ mūsu j»iju j s w^^'X^u' «
tavojas š.: gv 21. jūlijā atzīmēt Padohiju. Savienība piekopj_B'al- Sav. .Valstu' delegāts Lodžs uz agresijā, šī nelietīgā notikuma atceri, ku-. tijas republikāSj uņ pret_ tās_ ci- priekšlikumu reaģēja ļoti labvē^ Tā.An
ietelpošo tautii interešu veicina- mu. Demokrātu sanāksmē Los- visus materiālus BPA lietā pie-- . V. •. . nf^kiPm Tiūliniem lpeāli7Pt šādu „v^ qo,,' Voicf^' ofv,,i i^tuu pašu nostāju ieņēmusi ganai ir radīta pie padomes: īpa-^«^želosā kā^^ sūtīs abiem minētajiem pārstāv-
^a nebrīvība esošie ipt^^^ ša kcmUsija; tās prie^^^
vieši un lietuvieši būs spiesti agresiju, piedalīties savu apspiedēju un ..Pasludina 1960. g. ņ. 'Padomju verdzības slavināšanā, par igauņu, latviešu un
tūIlIu - ^ transportu Apvienoto iNd- apmierinās, apvainojot tikai beļ- Anglijas parlamenta loceklis vidkalifornijas latviešu biedri, pēc kasiera G. Meierovica ie-
liPfii^: S^.?^^^^^"!-^"^-^- ģus agresijā, bet incidentu sauc sērs'fakss. bas priekšnieks Braiiķis..Repub- rosinājuma iecēla trīs vīru ko-
hetuvie- Pārtika tika sohta anLeopold- likāņu partijas konventā Cikā- misiju, lai izstrādātu līdzekļu
gā kā latviešu •pārstāvis būs sagādes plānu, jo ALA'š darbība
Taau-. nelietīgā izrāde, ko
«askavau.veda gadā^ un. W m ta^d stipri trūkst. No Pa- ^ —-
jd .lielāka mērā atkārt 0 s tuviesi.aek.tagt.. _ _ _ , ^ . _^ <i°™W SaviemT,as_ puses, ka jŗ.p^^^^^^^^
ari, 1960. gadā, ne ka d ne- a.
a. a;tturētii8s no jebkāda veida tas parasts, rēakcij.a bija negātī
ATKAL .LIDMAŠĪNAS iNCroENTS .
Čikāgas latviešu organizāciju; paplašinās.. Komisijā ievēlēja G. padomes priekšsēdis Lancmanis. Meierovicu, A. Zāģēri un ģens-
. ^ . . . -X c V r..... vērst par koloniju, beļģu virsnie-. sav vakti« un Padomei Sa. ^^^^ ^^^^^
piemuļķos ne Kbaltī^^^^ u^aulnnajumiem un i^necam; va.^» ff!"^^^ informācijas biroja vadītājs E. Tālāk pārrunāja jautājumu
tas, kaš patlaban smok verdzībā, b. noturēt īpašus dievkalpoJE- ^najas vis. ar Eongo r^^^^^^ Apspiesto tautu nedē- par Kultūras fonda piešķirtām
nedz, arī brīvo pasauli. Neliku- .mus visu konfesiju dievnamos; situācijas iztirzasanu,_b^^^^^ «^.ava i^^ŗavīru sacelšanās. Tiklīdz tas asākajām cīņāim Drošības pado- |a jau izsludināta vairākās ASV balvām. Latviešu sabiedrībā Ir mīģos Padomju Savienības ag. noticis, beļģu karaspēks bijis mes pastāvēšanas laikā. valstīs. .Mineapolē šinī nedēļā dzirdētas neapmierinātas balsis
resijas aktus, kas tika vērstipret ; paredzēts plašāks sarīkojums, par apbalvoto izvēli šinī gadā.
Igauniju, Latviju un Lietuvu,^^.^d^^^ ^:^J^^^^^^ori^-_^^}-^k^^^
laupot.tām neatkarību un 'terr:«ļaJvaj„tjs ijs vēstules adresē- ^^^^J"^^' ka ta uz Kongo savu Beļģijas,agresijas jautājumam juļjja, tieši divus mēnešus pec, nātors un pilsētas galvā. ALA\s tins fnnda nākamaiā ^ēdē toriālo; neaizskaramību, nespēs
.nomāskot-.^eviena:^^Maska^^^^^^^^^^^^ pS"^ U ■ 2 izlūklidmašīnu un; sa- ^es locekļieni.V: Janumam un ^ LATVIEŠU ĢIMNĀZIJA .
rāde. šeit varam atsaukties arr ^j^^^^ļ^^^ tiesības; ' ka; amenkaņiem Jlietum. tomeŗ .palika z^etajos. Pārejas gūstīja tās lidotāju, krievi nogā- e. Gulbim, kā ari latviešu rai- vACIJĀ PĀRVIETOJAS
-m atzimimiem, ko deva Savie- :d.'nēsāt nacionālus karodziņus ^^^^J^^^^^^^^^ ^^^^^ ^^^f' : .
. -noto valstu Tautas Vietnieku vai Jalsts ģērbonīšus, tītus sērās/agresīvam inerķim.^ . neatzina, bet vienojas, ka ^lo ^^.^inu, kas, apgalvo Padomju kam par vinu aktivitāti virsotņu/ ' No Minstereg latviešu ģimņa-mina īpašā komisija k^^ . Pec tam: sekoja uzbrukums lidz Kongo republika ierodas savienība, atradusies virs pa- konferences laikā Parīzē j;ija^ņemta vēstiile, kurā zi.
agresijas izmeklēšanai, zīmejo.BAlM^ VALSTU BRĪVĪBAS Beļģijai. Ir tiesa, ka beļģii ka-• Apvienoto Nāciju armija, butu ^^j^ļj^ terŗitoj^āiiem ūdeņiem. ^alde bija ierosinājusi i?ots, ka ģimnāzijai: jāpārceļas
■Doif^iocvoicf., T.ļosT.ipHn PADOME. ■ rasnēks atrodas Kongo republi- veļama beļģu izvaksanas. j^ļ^^ izglābtie lidmašīnas apkal- j^ujā sasaukt Baltijas organizā-jaunām telpām. Ģimnāzijas
pes locekļi arī esot atzinušies, ka (^jj^ pārstāvju konferenci va- vadība ierosinājusi sūtīt arī ASV nodarbojušies ar spiegošanu, šingtoņā sakarā ar Baltijas vai- latviešu bērnus mācīties latviešu Sav, Valstis Padomju Savienības st^'' okupācijas 20 gadiem. To- ģimnāzijā Vācijā. Paredzot šā-apvainojjumus kategoriski no- jļļgŗ no igauņiem un lietuvie- iespējamību tagad būtu izde-liedz un ir gatavas atklātai cīņai §ļg»^ :ygļ ŗ,^^' saņemta atbilde, vība ģimnāziju paplašināt. VaK ar Maskavii Apvienotajās Nāci- .j^^ ^j^ird, -igauņi un lietuvieši 'atzina, ka šis plāns nebūs rejās. _. ■ . atzīst jūlija, mēnesi par nepie- ālizējams... Tas gan būtu labs so-Padomju Savienība grib pierā- mērotu laiku un ieteic sasaukt latvietības saglabāšanai, to-
- • . - - mer Amerikas latviešu bērni,
kas būs mācījušies Vācijā, atgriezušies Amerikā, jutīsies kā
:ties uz Baltijas valstu piespiedu pievienošanu Padomju Sāvienī^ ^ bai.^ vPieradījumi, ķa Igaunija, • Latvija ūn Lietuva ar varu okupētas un nelikumīgi: iekļautas
:: - -^V^
JAU. PIRMAJĀ NOBALSOŠANĀ KANDIDĀTtJRU' ASV PREZIDENTA VELEŠANaM .IZCĪNA '^^^3 GADU VECAm m KENNEDIJS .
svešinieki.-Kultūras birojs ir paredzējis
, dīt, ka amerikāņi ar saviem li- konferenci septembrī.
Kanāda dabūs Bomarkus,. bet ^ o s an d ž .e 1 o s ā. Nece- kampaņa ilga vairāk, kā trīs- ga- dzes ar, Kennediju ir senatoram dojumiem apdraudot- pasaules AUSTRĀLIJA IZRAUGA
atoni^āviņi paliks Sav; Valstu ?ēti ātri jau pir^^^ nams viņam Dzonsonam no Teksasas, Si-. PĀRSTĀVJUS NO ASV
mraudābā ' \ nā un pie tam vēl ar lielu, vai- stipri pietuvojies. mingtonam ho Misūri un.parti- LATVIEŠIEM
O t a v*ā Sav Valstu aizsar- rakumu senators Kennedijs iz- Dienu pirms Kennedija kan- jas līderim Stīvensonam. Bet 1. jūlija stai*pgadījums notika
dzības mbistrs oktss ptavā pa- raudzīts par demokrātu kandi- didātūras izraudzīšanas varēja Stīverisona pasīvitāte un agrā- virs Bārenta jūras, Padom.ijas Par ASV latviešu pārstāvjiem šogad atzīmēt Krišjāņa Barona
skaidroja ka Sav Valstu likumi datu šī gada Sav. Valstu prezi- domāt, ka puslīdz vienādas izre- kās neveiksmes bija par daudz piekrastes tuvumā. Pazudušās Brivās Pasaules Latviešu Apvie- dzimšanas 125. gada dienu.
vēl Vienmēr neatļauj nodot ame- denta vēlēšanām. Kennedijs Los- — ■ ^ ; ■ ' liels šķērslis, lai viņu vēlreiz iz- amerikāņu lidmašīnas. meklēša- ■--/ ' .. . : : . .. ———: . ... .' - : ■ [
.. „^„=—on<, T^nif?rTTA MITM PAI? raudzītu prezidenta amata kan- nā piedalījās vairāku nāciju ku-
lUIi^ua i^^lEiiVl rAR ■ didātam. Viņa sekotāji, kas ce- ģi, to starpā ari krievu. Meklē-
PARAUĢU ĪGAUNIJU • rēja, ka vēsture atkārtosies ari šana turpinājās vēl vairākas
Turr'lā •zstrādti iauna sa trešoreiz, jutās vīlušies — un dienas pēc tam, kad krievi jau
^^āvas^gaisa telpas aizsardzībai -^audēja; ģen. Eizenhaue- ^ ^ ^ amd\ūk zinā iī' '^"^ ^ ""'^ ^^^^f^, "^^^^
Kanāda no Sav Valstōn saņems ram, šoreiz palika tālu aiz senā- ^^ersme, Kas. aauazejaaa ziņa ii pāragru cuiu - par ministra pes locekļus sagūstījusi, pare-
Bomarka raķetes. Tās.atmdīsiestoriem Kennedija to 1936. g. satver- pori;feli Stīvensonam Kennedija jiem meklētājiem par to ne var-
uz Kanādas zemes, Kanādas brū-; Pēd^^ da neminot.
:. „=„_i^= -^r, cpntimpnt.n.lā i7vēlf>" SHvpnsAno ;wv»,,vr4„., tc.*ov^v,,v^^
rikāņūatomšāvinus kādas Citas andžel9sas sanāksmē saņēma 808
valsts pārziņā. Atomieroču lie- balsis. Nepieciešamais minims iz-
tošanu noteikt var vienīgi Sav. raudzīšanai ir 761. Adlejs Stiven-
Valstū prezidents. : : sons, kas prezidenta vēlēšanās 2
latviešu: .bankai ■jau: 300^
ņoto spēku pārziņā.:Bet šīm ra-,.sentimentālā izvēle" Stīvensons komisijas priekšsēdis ir Istaņbu-ķetēm domātie atoriišāviņi atrav — tikai 79%. universitātes rektors prof.
.disi^ amerikāņu pārziņā un rS^%.f^ Sodiks Somi Onars. Viņš tuvāk
tiks izsniegti lietošanai vienīgi .ma līkas, ka ciņa bus daudz si- . . . ; .r.
tad, kad ta pavēlēs Sav. Valstu vāka un ka būs vajadzīgas vis- nepazinās ar igauņu prof. R.Ren-
^rezidents. ■ vairākas nobalsošanas, līdz ku,'kas Kolumbijas universitātes
izķristallizēsies uzvarētājs. • Bet uzdevumā devās uz Turciju, lai
Kennedija mašinērija;bija.ļiar tur noorganizētu^^^:š^^^^ daudz labi organizēta; nekas ne- .. . ...-i „ , • -
bija atstāts gadījumam: Kenne^ ^'"^ dijs bija pirmais no demokrātu J^^^tus ar Igaūni-
pōlitiķiem, kas sāka cīnīties par jas satversmes principiem. ■ Ta-
šinīs dienās iestāšanās doku- prezidenta kandidatūru. Viņā gad Renks atgriezie.s Ņujorkā. mēntAisToronto latviešu kredīt-. • > -
. sabiedribā parakstīja 300. biedrs. ■■ . —— .;. ' ■ . - . '.: ..
šis'tautietis, kura vārdu saska ņā ar statūtu noteikumiem ša: biedrība: nevar izpaust, nogiūdī-ja S4.000,-. Kā jau vasaras periodā; sabiedrības darbībā pašlaik iestājies „klusais.periods'V un to mēr katru nedēļu tā apkalpo ap
, 30 klientu,^ apgrozot lidz S6.000 -
. Sabiedrības bilance,, kaš jau pirms pāris mēnešiem pārsnie
. dza ŠIOD.OOO,-, : nemitīgi uzrāda pieaugumu. .Kredītsabiedrībai ra-.
. dies ari. jauns .enerģisks-.darbi-■ nieks — .R.Preisbsrgs. Ar-jūlija
■ mēnesi viņš-pārņem visus, tiešos kasiera pienākumus un pirmdienās būs saštopanis Sv. Aņdre,}a baznīcas telpās, no. pl. 8—10 va-
. karā, bet ceturtdienās tai pašā
: laikā 231 Roncesvalles. A'/o. (Ve ;
: īks, puķu veikals); A.:Piitniņš joprojām paliek kredītsabiedrības
. atbildīgā kasiera :un bankas; pārvaldnieka amatā, viņš pildīs arī grāmatveža pienākumus. K.
KUBĀ AIZVIEN DZIME
Ghruščevs solās palīdzēt Kubaiatbrīvo^^^^^^ amerikāņu flotes bāzes Kvantanamo.
: apspiesto nāciju nedēļa. ņujorkā ■
Ievadot Apspifesto nāciju nedēfui svētdien, 17. jūlijā, pl. 12.30, pie AENA nama iepretim AN celtned, notiks svinīga karogu pacelšanas ceremonija. Runās senators Kītings (rep. no Ņu-i<)rkaS).I^ujorkas pilsētas galva Vāgners izsludinājis Apspiesto Nāciju nedēļu Ņujorkas pilsētā.
Apvienoto Nāciju Drošības padomei sācies siena laiks: vis-ļ>irms jānokārto jukās Kongo republikā; jāuzklausa Padom-jii Savienības un Sav. Valstu strīdus nogāztā amerikāņu bumbvežaRB - 47 Jautājumā un, beidzot, jādzird Kastro sūdzības par Sav. Valstu saimniecisko agrdsiju.
Par. saimniecisko agresiju Ķu- brammanīgs un teica, ka ar
bas ministru prezidents Kastro draugu palīdzību Kuba tiks pāri
sauc prezidenta Eizenhauera lē- visām • saimnieciskajām grūtī-
mumu samazināt šī gada cukura bām. Bet, acīmredzot, tas tik
importu par 700.000 ..tonnām. Sā- viegli nav izdarāms.
kumā Kastro gan bija visai
1. EV. .:lUT;1)MUDZES JAUNIEŠI„SIDRABENē" GATAVOJAS BĒRNU SVĒTKIEM 24. JŪLIJĀ
„Sidrabemes" bērnu vasaras n ometnē šogad pJrmajā nedēļā bija pāri par 130 Ibērnu, to skaitf ap 30 no Savienotajām Vaibtīnio
..' J;. Kreiļa; usņ.
Ir zīmes, kas liecina, ka Padomju Savienība varētu mēģināt nolīgt ar Kastro tāda paša veida da,rījumu kā ār Ēģiptes Na-seru: Ēģiptes kokvilna, pret pa-domju ieročiem. Tagad tas būtu. Kastro cukurs pret. Padomi jas. : ieročiem. Veikals, kuram būtu neizbēgami katastrofālas sekas Kubas saimniecībā. Bez šāda eventuāla mēģinājuma. iespiesties dziļāk Kubā, Padomju Savienībai ir ari vēlciti plāni. Runādams .Ma.skavā, Chruščevs atklāti smējās par prezidenta Ei-zen.^auera piezīmi, ķa Sav. Vai-, stis nekad riepie|au.s starptautis-; kā komunisma izplatīšanos Rietumu: puslodē. Eiz6nh.auera ne-ļatišanai Chruščevs. atbildēja a? piedāvā.iumu premjeram Kastro) palīdzēt atbrīvoties no amerikāņu kara flotes, bāzes Kvantana,-mb, Kubā. Carušceva sacītais ir jō sevišķi zinļīgs tādē].. ka amerikāņi jau ir .sen deklarējuši, ka minēto, bazi nekad neatstās. ,