en, 19^. gada 6. augustā, 63. n-rs. '
«r ļiumm-iMg'iiimm
RĪDU GRIESTU — SIENU
OLEJI
laksas piegāde un aprēķini
TEPIĶI
*
)
KRASAS
informācija latviešu valodā
^HALT SERVICES LTD.,
• 702 WESTONRD. 9-4734 TORONTO RO 9-4154
5 GADIEM
0 lo nitā-v's-
rējo. Lūnas beikanto dziedājums, tā-un pat. Dziesma vakara- zvaigznei tiņa (Tanlļeizers), īpatā Mefistofe-,Zel- ļSi serenāde un Toreaddra ārija, laja 3 plates/veltītas latviešu tautas unie dziesmām un 3 ^ īpašām stu-situ-: dentu dziesmām, ) šo ciklu no-.^reiz slēdz filmas „Tautas dēls" tra-pera farētie iedziedājumi (uzņemts zem ap 1937. gadu). Jāpiemin, ka pēdējā laikā parādījusies plate ar olis- 2 tautas dziesmām C-Pieci gadi umu kalpiņš biju"), gan iedziedāta-ubā- . šinī. krastā pirms dažiem ga-bet diem. n ■ *' '
ēras Tagad šīs, plates-kļuvušas vai-^ jļg. rāk par kollekcionāru īpašumu, ^ jo tirgū tās vairs lielākā daļa s in- atrodamas. Vairāk vai ma-'moš ~ ^^"^ 14 plates, ir pietiekošs pierādījums Kaktiņa Dieva do-ļg^'• tai un.latviešu apbrīnotai ba^.sij. acel'. ^^^^ Kaktiņš par si:iti
īdol ^ 0 "1 ū n i 6 t u vilinājumiem • ndēt "i^k^^iniekiem. nevarēja akcep-g^^; tēt. Latvijas iznīcināšanu. Viņa tkal ^^^audzīgi skarbā valoda un pil-i<'/es- ^^^^ politisko ..audzināšanas . tļrī stimdu"ignorēšana. sagādāja vitālu ' izsūtāmo, sarak-dub- ^^^^ realizēšanā bija paredzēta' jūlija beigās. Karš viņu paglāba un. deva iespēju vēl 4 gadus kalpot dzimtenei. 1944; g. rudenī vi^š dziedāja frontē l?- ■ ārds "^"'^^j^^"!' dziedāja' Rīgā izmisu- ■ ļļ^fļļ šai un panikas pārņemtai lau-,' bet tikai ar vienu no pedē-', •airs •'^^^ kuģiem viņa meitai Elgai . iviig izde?ās Kaktiņu piespiest atf.tat dzimteni. Apziņa; ka viņa mūža , darbs, viņa tik ļoti mīlētā dzim-. in-.i- ^ latviešu tauta padoti bija Pēkšņai iznīcībai, salauza KaV-abā- ^0 g^dus vecais Ilis dziedonis mēģināja iekārtoties pla- ļ;^"^d3s gaitās tas vairs nebi-lelis- j"^ suverēnais Ādolfs Kaktiņš, grie- ^P^^^s zaudējumu viņš; nsspēja trok- Pf^^zivot bez sekām." Vācijā •
Š Zl- gan; ļtonceRtēja bēgļu no-
kme- koncerta estrāde ne-
To- ^^^^"1 nebija sveša, bet kaut' ^^^*i^š. bez operas grūti iedo-labā- "^^JaP^s. 64 gadu vecumā iero-1025 doties ASV( kurp Hjuroks viņu •jš 14 gribēja atvest jau pirms 25 ģa-va. diem),. Kaktiņš vēl apceļo pir-^q mājos gados daudzus latviešu niin^ '^°"c6^tējot. , Bet nesau-
dzie- ^^^g^ Amerikas dzīve un aizlauz-Irins .veselība prasa savu — pēc lūzi- pussimts gadu kalpošanas
būja- skatuvei un dziesmai, pie tam. ērta samērā,; neparasti ilgi uzturot salas", balsi priekšnesumam spējīgu, gstā- dziedonis pārstājis skandētvi-: i',' ta .^a dziesmoto gaitu loks noslē-. iiašo ^^^^^ s^^šā zemē, svešos ļaudīs, ' a ie- svešādarbā pavadot savas dzī-^ ■ ārj. ves novakaru. Parasfi saka, ka, "/āfa^ dzīves abi gali, vienādi. Tā aiī Kaktiņam iznācis vecumā •atkal atgriezties, pie smaga fiziska . darba.. Un:lai šo. apli pasvītrotu' .--r. reiz atkal atgriezties pie jaunības laiku sākuma — teātra skatuves. Tā būs Kaktiņa pedē-: : jā, atvadīšanās no tautiešiejn,-un atliek:cerēt, ka tie viņu.nr! , mēģinās novērtēt pienācīgi, jo tāds mākslinieks, kā Ādolfs Kaktiņš Latvijas ziedu laikos, mums bijis tikai viens vienīgs. .Ig'o..
bU3,
,ii ti-
I
a
ās,^
it
IEŠU PUĶU SALONS
A L L A
)anforth Ave., pie Pape HO 6-9911, Toronto.
Kā izvēlē ziedošas podū'pnķes. ir ziedi. iJr Ziedu sakārtojumi
^ Tautiskie izstrādājama Pasūliniet s&viaicigi.
ĀDAS
ŅUS jūsu piederīgiem. IļSDĀVĀJUM S ■
r visiem piederumiem — virsāda
ederumi ..............,...,.........„.....;.... $20.00
izpildām nekavējoties pēc naudas ima saņemšanas.
LEATHER
STREET, TORONTO.
'AS līdz PLKST. 550
ISestdien, 19G0. gada 6. auj.;j«tā, 63. n-rs.
CIŅA ^AR PASAULES VADĪBU
..' :TĀLEJOŠĪ SARKANĀS ĶĪNAS PLĀNI.
(mo) Rietumu pretizlūkošanas ■ nu šis skaits pieaug. Izmantojot dienesti savstarpējā sadarbībā Kubu kā tramplīnu, šie aģenti konstatējuši, ka visu pasauli ap- lēnām, bet neatlaidīgi cenšas ieklāj, ķīniešu komunistu rūpīgi filtrēties Latīņu.Amerikas vais- \ organizēts-slepenais tīkls ar mēr-, tīs.-.šeit, viņi, klausīdami pavēles ķi sagatavot pasaules revolūciju no, Pekingas, cenšas izvairīties ķīniešu vadībā. no sadarbības ar Padomju Savie-
Ilgāķu laiku Rietumu sabiedro- nības aģentiem uri iet pilnīgi pat-tie, jo sevišķi amerikāņi domāja, stāvīgus ceļus, paturot pār mērķa sarkanā Ķīna būtu ieintere- ķi uzdevumu —- pasaiiles šociālis-Sēta tikai Pacifika telpā. Pēdējā tiskas revolūcijas sāgātavošaiiM laika vērojumi tomēr apstiprina,. sarkanās .Ķīnas vadībā, ka šī doma ir pilnīgi maldīga, jo Ķīniešu aģentu darbība ļoti blakus 'aktīvai sarkano ķīniešu aktivizēta arī jaunajā Āfrikas aģentu darbībai šajā telpa, tās republikās. Sarkanā Ķīna kā aktivitāte ļoti pieaugusi gan- vienā no pirmajām nosūtījusi ūz drīz vai visos pārējos kontineii- visām neatkarīgajām valstīm sātos. Izmantojot pašreizējo polī- vus diplomātiskos pārstāvjus, Māra Verle beigusi Toronto uni-tisko attīstību Kubā, sarlcanā Ķī- kuriem,; protams, aizsegā seko versitātes iliumānitāro zinātni* na šeit iepludinājusi ,lielu skai- labi sagatavotais aģerltu kadrs, faimjtāti ar B A'grādu un tuipi-tu savu aģentu, un ar katru die- Plāsi izvērstai akcijai par izejas nās studijas Mbiiotēkāres (B. L.
•__ ^^zi pagaidāiti : tiek izmantota gc.) grāda iegūšanai. Māra Ver-
^^j^eja. Aģentu dai^iba labas j^. s^^^ sekmes jau uzrādījusi Marokā un Abesīnijā.
. Ķīniešu lielajā plānā, kā jau j_. .minēts, paredzēts 5 miljoni ķi-
Lina UemSOVa ^lešu iepludināt Vidus6irppā,
tiem pievienojot zināmu skaitu
L A T V I J^A
TŪRISTU INTERESE PAR
50 GADU SKOLAS DARBĀ
dola tautiete.
Sakarā ar Daugavas Vanagu svētkiem ASV, kas notiks Klīvlendā 3. un 4- septembrī,,no Toronto tiek organizēts grupas brauciens ar Vilcienu. Izbraukšana,no Toronto 2. septembra vakarā, atgriešanas atpakaļ 5. septembra vakarā. Braucot grupā ne mazāk ka 25 personām, iespējams dabūt palētinātu braukšanas maksu. Turp - atpakaļ brauciens vienai personai.. ma-ksās S15.63. . šai braucienā ir parocīgi piedalīties Toronto un apkārtnē, kā aiī Hamiltonā dzīvojošiem, jo vilciens pietur arīHamiltonā, ■ :. ■ . .
; Visiem tiem, kas šai grupas braucienā vēlētos piedalīties, jāiesūta rakstveida pieteikumi, ndz ar ceļa naudas samaksu,, līdz 19. augustam. Pieteikumi adresējami: DV KV, .123 Huron ■' St., Toronto 2-B, Oņt. .
• Ja līdz minētajam laikam nebūs pieteicies attiecīgais skaits (vismaz 25 personas), grupas brauciens tiks atsaukts un naudu atmaksās atpakaļ.
Tāpat lūgti pieteikties tautieši, kas vēlētos rezervēt nakts.-. mītnes viesnīcās vai tūristu mītnēs, reize pievienojot ceļa naudai maksu arī par naktsmājām. Istabas, viesnīcās maksā ap S6,- diennaktī vienai personai, apj8,- divām personām. Tūristu mītnēs apmešanās maksā ap §3,-no personas.. • ^ Sīkākus paskaidrojumus pār izbraukšanas uh atgriešanās laikiem publicēs pēc tara, kad bus pieteicies minimālai braucēju skaits. .
; V.^ Mukts,. dv kV.:pr-dis.^
Vairums britu ceļojumu birp- acīm redzot,, bija miiiējusi viņu.
ju savos prospektos reklamē ce- vārdus., bet, cenzūra bija to iz-
ļojumus uz Padomju Savienību, svītrojusi — un britu avīzēs bija
JDievienojot pievilcīgus vecd'Mas- redzama tukša \1eta ar piezīmi
kavas baznīcu attēlus U;,.c.. Ša- ,,cenzūras svītrots."
tīksme ar Krieviju - tagad stipri Kas attiecas u-: Dienvidslāviju,
atvieglota:' avīzes jau labu laiku tad tā ir kļurasi par ļoti iecieni-'
roVefT^o r... t^oo,, co-uvc. tu mērķi^bjltu tūristlem. kas ve-
ral^tīja par tiešu vilcienu satiksmi^ starp Maskavu — un Britā-
seliem bariem brauc. uz turieni.
niju, Franciju, Holandi. Rietum- un jūsmo par skaistajiem dabas eiropā ir atvaļinājumu un ceļo- skatiem.
jumu drudzis, un līdz ar to daža- ceļotāji, kam netīk
di žurnālisti un ceļotāji jau braukt ekskursantu grupās, bet
kopš ilgāka laika apraksta savus atsevišķi, ir mazāk optimistiski
iespaidus dažādas zemes. noskaņoti pret Dievidslaviju, Vi-
Kāda dāma (anģliete) apraks- ņi žēlojas par primitīvo dzīves
ta diezgan interesanti savus ie- standartu, ceļotāju brīvības iero-
spaidus Krievijā. Rietumeiropas bežpšanu tanī ziņā, ka viņi vārē-
ceļotāju visvairāk pārsteidzot juši apmesties tikai zināmās vies:
ārkārtīgā starpība starp Rietumu nīcās, kas domātas ' ārzemnie-
pasauli un Krieviju: dažā ziņā kiem. Nav patikusi viņiem ari
Krievija esot aizsteigusies tālu Dienvidslāvijas autoritārā iekāi-
uz priekšu (?), bet citā ziņā at- ta, kuru tie tomēr, ir izjutuši, gādinot Viktorijas laikmetu Ang-: )^^^
^^^^^^
- ālākais^ceļošanas veids uz Krie- 'f^^^. ™; labvēlīgs _Dienvid.
ATZINĪBAS RAKSTI viju esot brauciens ar krievu slavijai vel its^raksts. Tas autbrs^^^
mr • - •• 1 X- ku^ na Baltiias iūru io tas no- ^^^^^^^'^
DV organizācijas akti- f^.^^ ^ ^'^ salīdzinot ar pirmā-
uz citiernapgabaliem; kā Āfrikai Tedomāsimies, ka, visa brīv^ visu rangu_ un vļenibu . - ^^^^^ ceļotāju vispirms .Ļeņin./^_
un Latīņu Amerikai. . . pasaules miera laika armija kā- karavīriem, gan no ,t. s.,,tautas Vieitl darbiniekiem ASV grādā, „skaistākajā Eiropas pil- ^^pS !-"^^^^^
šie sarkaiīās Ķīnas plāni tb/.dā jaukā to^ lin Eanadā : sētā." Britu ceļotājai radies ie-
mēr nekādā ziņf^ spaids, ka Ļeņingrada «evarot,^^^ /^^^^^
domju Savienības politisko nlā/ tu,pie kādas no kaimiņu Valsts straumes jau ir pieradusi un par 3. julija- Stokholma notikuša- samierināties ar savu .„otrās šķi- -^^^^'J^ļ san rnecisko biokadi..
nu apjomā jo apzinoties Ķīnas 'ar mōtīvējumu: mums Latvijas katru: pieklīdeni' netaisa vairs jā DV CV sēdē par sekmīgu dar-. ras" pilsētas• stāvokli, un pastā- ^Pārticības simptoiļius ^.autors
lielo potenciālo spēku, kā arī ap- pašreizējā .valdība un tās poU- speciālu teātri, ka tas līdzīgos .bību piešķīra 46 atzinības rak- vot stipra rivālitāte starp Ļe- vIcIn^-Lf^ 1 i^'
stāklVka jau nLnia gada Itika^n SuSīn?S^^^^ dū tai būs: attīstīta ^ašai sava cik^^n^^^ - - . ^ ^. No Ļeņingradas esot ietei-,
nukleāro ieroču rūpniecība, tā ja,, tik liels ir dezertieru bars, brīvības^nesa cams braukt ar vilcienu uz Mas- ļ^/,^^^^^
var kļūt par bīstamu ienaidiekuka^ nepilnos 10 gados šķērsojis tbas sarkanajiem aģentiem sad M^^^
komksma izauklētājai zemei, dzelzs : aizkaru, lai pamestu tad iefiltrēt jaunajā A^acu armija, d^^ Henrijam Kipertam, ties ar citiem braucējiem - krie- f/^ 2^ kā nīstie kapitālistiskie Rietu- ..saulaina viem, kas esot visai runīgi, jo 40
mi. : : ; -Vādjas ;,,pāradīzi-un- g^
jos Rietu- pat minētiem virsniekiem, hek nim Radziņam, Voldemāram ^^^.^^^^^^ tādēļ viņi esot fāt^pašniekf Tokā^
šo apstākli: vēL pastiprina meklētu, kopitalistiskajc
ņas procentu. ^ Brīvības Dienvidslāvijā
esot
fakts, ka kopējā garā sauszemes- :mos. Konkrētos skaitļos izteikts, dezertēt ar it_ķa plas em un sle-. Medniekam. Edgaram Treiraa- ^i^kārigi dzirdēt kaut ko -r^Trp^fir^ati '^^i, rT^īTaTnl" robeža ievērojami atvieglinātu šis pūlis aptver 213.000 cilvēku, peniem mihtanem plāniem. Armm, MiUijai Valterei, Karimi ppilnT ^^friPm^^ Ķīnas ekspansijas plānus uz rie- No Rietumiem uz Austrumiem šb sarkanie propagandas zon- Vanagam, Jānim Bērziņam un ^^^^^ p^^. gritaniju viņi esot -^^^ s^mot zmamu peļ-tumiem. apmēram tajā pašā laikā pārgā- glieŗi grib nosist divas pretrie- Antonijai Skultei. smēluši no Dikfensa rakstiem un Sakarlar šo attīstību Padom-jis 161 Bundesvēra karavīrs. tumnieciskas mušas reize: pinn- Kanāda: Arvīdam Beitanam.^^jjj^jgļ;^ ka Dikensa aprakstīju Savienības resp-, Nikitas šie skaitļi ki;klātībā parādījās kārt,. rādīt pasaulei, ka vācieši Kāriim Tirzītim. Borisam Ber- ^.^ apstākļi vēl arvienu pastāvot ^^^^^^ jebkurā citā.komūms-Cbruščeva plānā iētelipjō ilgāka tad, kad atklājās, ka Rietumvā- atkal gatavojas preventīvam ka^gam, Arnoldam Putniņam, Mo- Anglijā. - • valsti. To liecinot daudzi ceļo-sarkanās Ķīnas pieturēšana sa- cijas armiju pametuši un pie ŗam, tātad^a^ un nikai Jonānei, Ēvaldam Vērsa- : . ^..^^ visvairāk in- Jumi uz ārzemēm u.c. Dienvid-Rietumvācijā, Libekā, uz 50 g. vā valgā, vajadzības gadījumā krieviem pārbēguši 3 diezgan a^ nam, Robertam Grāvītim, Ego- teresēlas nar zinātni un ia ār- slavu vairums - tiklab komūnis: ilgu darbu skolas druvā nule at- mainot ari politikas noslieci. To bīldīģās vietās esoši karavīri, sabiedrotajiem šaubīties par jau- nam. Treilonam, Pēterim Vīto- ^^j^nieks cildinot krievu' sasnie- "^komunisti - esot skatījās skolotāja Līna Deniso- apstiprina nule dbruščevateik--Viens no tiem lam, Konrādam Riekstiņam, ^ noskaņoti, tātad va. Viņas šūpulis kārts 1888. g. tā runa Kara akadēmijas beigu- cers, kas pārzināja vācu gaisa ^ri uzticamību. Bet sarkano moru Aleksim Dreimanim, Pēterim draudzību" ar krievu ^^^^^ ""^^^ ^^"^^^ 28. jūlijā Lielvārdē tēva skolo- šajiēm jaunajiem virsniekiem; spēku dienvidus grupas preses; liktenis pēc viņu darbu veikša- Ratanikam, Arnoldam Akme- " ^.J.^^ .^^.^ parasts sarunu ^^-^ Dienvidslāvijas arpoliti-tāja ģimenē. Pēc pirmās izģlītī- Viņš tanī jau ievērojami maigākā nodaļu. Otrs, kapteinis Gliga, nas ir zināms: nekur pasaulē ni^^ Elmāram Krukam, Janim v.i..;; w ^u, ti., tas
^_ temats esot plašā patēriņa pre-
norobežošanbs no Krievijas. Tauta visumā esot sa-
dzes skolā
režīmu.
bas iegūšanas Aizkraukles drau- tonī izteicās pār sadarbošanos ar bija paša augstākā vācu gaisa "«devējiem nepienāk tik atrs Arājam, Osvaldam Kļavenie.^^^ šinī zinā Rietumi esot pā.
jaunā censone dodas Rietumiem un atbrunošanos, uz- -spēku komandiera, jeb kā te ne- gals kā tieši padomju robežās, kam, Ilmāram Jankovskim, Ŗu- ^āki ^ar Pādomiu Savienību ko "perinājusies ar Tīto
uz Rīgu, kur īpašos Mācības ap- sverot vairāk inilitārismanepie^ militāri mēdz teikt - inspekto- Mans Bonnas. piemiteM^^ dolfamBritālam, Pēterim Bro- ^ atzīstot ^et' to- ^^''^^^^^ "^^^^ jāpateicas
gabala kursos 1905. gadā noliek ciešamību. Kaut ari šādā veidā ra, ģenerāļa Kambubera, adju- «ās tikai pāris namu atstarpē no kam. Aleksandram čivzelim, za- . steidzoties niebilst ka Par visiem Dienvidslāvijas saim-
+n„t^v«i«4-n4o^^i,.;^w,^„„ 1,-, ^i.„..^*-_..-ri^.„-___^^4.:^^. Rifitumvādias ai7,sard7.ihfr.<5 mi- nim iNeimanim. Jānim Gribu- v'=_i^"^" niečiskaiiem sasnieeumiem un
gabala kursos 1905. gadā noliek ciešamību. Kaut ari šādā veidā ra, ģenerāļa Kambubera, adju- aas tiKai pans namu atstarpe no kam. .AieKsanaram civzenm, ^d- ^ steidzoties piebilst ka Par visiem uienvīpsiavijas saam-tautskolotājas eksāmenu un tū-. Chirušoevs mēģina lauzt lielopre- tants. Trešais dezertieris strādā- ,RietumvācijaS aizsardzības mi- nim Neimanim, Jānim Gribu- ^ ^ j^^^a nozīme salīdzi- "lečiskajiem sasniegumiem un daļ tā paša gada rudenī dabū testību armijas aprindās, tomēr jā kādā armijās kartogrāfijas nistrijas, kas novietojusies Kā- tam, Jānim Celmam, Janim ^ sasniegumiem zinātnes Dienyidsļavija
daļ tā paša gada rudenī dabū testību armijas aprindās, tomēr jā kādā armijās kārto
vietu Raunā. Jāņa skolā. skaidrs, ka galvenais akcents bi- .«07^^- Visi trīs • bēešanu m i^^l^n^^^^iM^^ ^ B^i^^' Tr^^il^S^^I^T.rJS^'
„Tas bija reizē revolū'cijais sa- ja līkts uz to, lai mazliet izpā- Austrumiem-attaisnoja ar atzī- un 1^ imuiam. Aiiam -oanm,
oniunn,^ -.ir. i«-„r,i, Hv.mn r^^^r^^ vīniocmm šano.s .ka vini Hav vair.q Varēiu- ri, kas ar lielu nopietnību un Jānim Gulbim, Voldemāram
tra,ukuma un Jaunu dziņu pilns tiktu ķīniešiem. ; ^ . . .- .^ ^- r, xu..c« uai uxcuc.xx uiwxxv....o h..- . ... , . ^. ..
laiks," atceras jubilāre, „kad it Ķīniešu izvietošanu Sibīrijas ši .mierīgu ^ s^ noraudzīties Pasapziņu apzmas savu vietu Gravelim, Atim Zeltiņam, Kar- -^^^^^^^ ^ ^.^^^ ^^^^^^^ cildmajums iz-
kā vaļā palaisti pavasara ūdeņi apgabalos krievi: noraidīja jau Rietumvācijas un NATO slepenā brīvās pasaules aizstāvēšanas tērpā bijušas redzamas gandrīz no Britani-
.fai^a. '^'^^''^ esot ne Padomju Krievijas, bet
Ar^rievu sievietēmļžnžā^o^ i^- r
runas par drēbēm un modēs pie- ^^"^^^^^ Dienvidslāvijas paš-
visus apskaloja brīvības ideja." agrāk, mēģinot ietekmēt šī plā- gatavošanās agresīvam karam, ^ijā,.
Raunā I L. Denisova nostrādā nareālizēšaņu ari .Eiropas komū- kuram vajadzētu iznīcināt Aus-
līdz 1912. g. Tad atkal kursi Rī- nistiskajās zemēs. Jau Rumāni- trumvāciju uri Padomju Savie-.
gā, pēc kam darbs Slokā. Sa- jaskoiriūnistu partijas kongresa ņību.Tamdē^^
sniegts cerētais, bet klāt 1. pa-. laikāvCJirušcēvs .saviem uztica- biņu Austrumos, un viņu sirds-
saules karš, un 1916. g. līdzi lie- majiem rokas puišiem — parti- apziņas balss pavēlot par klūsu-
lajai ibēgļu straumei ari Deniso- ju sekretāriem satelītu valstīs — mā veidoto sazvērestību ziņot
va dodas uz Krieviju. Viņa ap- deva mājienu nomainīt ķīniešu visai pasaulei, /
metas Orenburgā pie Urāliem un plāniem draudzīgos partijas Papētot abu pārbēgušo virs-
strādā krievu skolā, šeit viņa funkcionārus. Tas pēdējās,pāris nieku pagātni, redzams, ka viņu
ari nodibina ģimenes dzīvi. Ta- nedēļās ari koņeskventi noticis, .raksturs jau no laika gala tie-
ču tā ilgst īsu laiku — mūža jo Austrumvāčijā, čechosovākijā cies uz dēkainībām.un aplamī-
P. A. S. nim.
ses.
. ■ . -, , - • jas dienvidslāvu emigrantu i pu-
. vai visas varavīksnes krasas, kn- ■ '
tiški noraudzījusies uz anglietes .pelēko ceļojuma kostīmu un no-. prasījusi; „Kādēļ jūs nēsājat tādas vienmulīgas, drūmas krāsas? Tās šeit jau sen izgājušas no modes. Kādas smaržas jūs lietojat?. Lanvēn? . Nekad neesmu
TIESAS DIENU
. , . • . T -^,,^0 , . ,-. . V- „. . Augusta vidū sāksies atklā-ppUņctesmitpiek^^za^
Prof. y; Rušēviča gadskārtē- ^.f Jj^^o i?i patikmaiis parfīms^ ,,Sarkana ^^^^^ ko Pad. Sa-
jais 13.viešu audzēki^ S -^8 — S ' ^^^"^ ' " '
apvaino ■ spiegošanā.
RALAMAZU
.Sarkanā
831 ■ tt't stūre ' ^ gadiem ^igjjļjja^
drau^ veļu niāte aizsauc pie un ari Polijā tika nomainīti lie- bām,.:^
braucot uz:sa-lāk laieviete tūliņ interesējusies, ^^.^^ Padomju Savienība „Port :worthŗvai anglietei esot atsevišķa īsta- ^ogā^^ \.iņa lidmašīnu. Krievi i nobraukusi ba Bntamja. Kad pēdēja aizra- vini tn i7daniiši ar
nājīes ar pretdarbību polītiskajā. meklēšana. Izrādās, ka majors .m^^^^^ daļ dabū darbu un kļūst par Ba- plāksnē vien, bet^katram gadīju^ mīlējis plašu un izlaidīgu.^uzdzī, '^^ep^.lf^^^ īēfuSS' dienā bez pārtraukuma veicot dzīvoklis, krieviete neticīgi ^-
bites skolas pārzinī. ' mam sagatavojies ari ļaunāka- vi, un viņa parādi,. kas vēl pa- "J^- ^ Rušēvics ^av f.^ ^^^'^^ ^""^"^ bildējusi: ,.Nu tad jūs esat lai-. daudz^ pierādījumu kas^ru-
nebija v^glisā^ un Visu uz- jam. v4.tonā izvērtēlie ame- n« celt ne no ka," saka tagad jau rikāņu spiegu mašīnuizdaritie DM. :Kapteinis.turpretim bijis dējumu cienastu kādā tuvākā žurnālista ii.. iuDeļameua. u-^es SrSSta^^^^^
sirmā audzinātāja. „Taču ar en- uzņēmumi, .liecina, ka lielāks ..speciālists'^d restorānā... • SIETLĀ (VAŠ.) - ; Krievu uzskati-par apģērbu un fk^jierdo^^^^^
, tuziasmu un darba mīlestību to- skaits, padomju raķešu bažu iz- ņam paticies būt tam, kas viņš ; ..: BAFALO .; . ^ Vašingtonas latv. sporta ko- uzvešanos esot puritāniski sting- anierikānu lidm^^^^^^ ^'eiz bija viegli tikt pāri visiem .vietots aŗ aprēķinu, lai.eventu- patiesībā nav. Tā .viņam radušās^^^.;^ pas rīkotajā neoficiālā vēžu ķer- sievietēm neesot tērpu bez .^et-ka tā bijusi spiesta nolāisl
grūtumiem.!' • ala konflikta gadījumā tās ie--grūtības ār paša piešķirtiem ;ļ^ums'.;zaļumos .2^ bija sa- šanas sacensība K: Upenieka va- „jo^„,t„sm nr, tsc r^Pt^H r^P. 1_ .t, \„
Pieāurknēm, un tās nekad ne-
L. tienisova strādā B*!tē līdz spstu apšaudīt"sarkanās Ķīnas medaļiem un goda zfmēin/ ne- JiSrā SrapS^ ^'^'^^PJ^'S.'^ ralkājM ^^^^^ -ties motoru traucējumu deļ. An —.. ienākšanai W «pnleciba. cent^^^ ejošiem, dižciltīgo ..tituliem vējot ar vārdu ..nekultumo'^ ^...... _ .......
p^ākna.onāli noskaņotu, pāŗ,in,,,.elos*^^^
boļševiku
1940. g.; kad jaunā vara, viņu, kā domju Savienība jau ta-gad ap- akadēmiskiem gradieni. Kad tās kā pie jārāk nacionāli noskaņotu, pār- 2inās lielos draudus no dzeltena- nācis gaismā, tad āri viņš; bijis locekļu
ceļ uz Lēdurgu. Te aizrit ari vā- jām briesmām un. rēķinās ar to, spiests Bundesvēmpamest.^^^^K^^ ^iSfalapM protams, ari jumos, tiekot pat sodīta.
i savu. informāciju pamato uz ziņām, ka kopā ar Pauersu!
cu laiks, kamēr pienāk 1944. ra reiz šeit cīņā par vadību pa- vienā, tā otrā gadījumā s^rka- ŗ^f^^ and Gardens" katru va- noēsti. Uzvarētāji par savu bran-gads— jauns trimdas ceļš —šo- saules vadīšanā . var, izvērsties ņie aģenti bijuši pietiekami uzr karu mūzikas mīļotājiem rīko so lomu saņēma balvu — pudeli
mašīna, kas ar tagad sagūstīto MaskaVa neesot tik sarkanākā lidotāju uzturējusi kontaktu, līdz
\,n-„ ,vr, i7nn,N,v Tļhavō - , - . , -. v- - —. - - —" v-„,aučo>' agrāk, t.!., tur csot mazāk saTka-pēdējais bljīs vairstīkaī 40.000
reiz uz Vaciju, Libeka. par cīņu, kura vājākais bez ze- manīgi un veikli, lai sis ciive, koncertus pilsētas parkos, kas sa- ..ķimelisa. : ^ . . - . u no karomi kā agrāk Vakaros nprin miP.tnmā n? sniemi lid
..iebraucām tajā 1945. g. jūni- ja^tīb^ tiks iznīcināts. ■ ; • ciskās vājības un neveiksmes-i.- mērā ir labi apmeklēti. Kdricerti;^Pfistamais latviesu^sa^ ^f^f^toiKn? ^ur.^^^
jā. bet-jau jūlijā sāku darbu ar- -mantotu savā labā un abu notiek/trešdienu, ceturtdienu un meistars.^E.Zemg^^^ nobeidzis Pie dažu restorānu durvīm sm mašīnai ka^zmams, ir neapbru-
ia viešu bērkm Marijas skolā." - virsniekus l^ārstīgc^^
T Ti«v,-cA,,« 1,00 ni, iaii PJftrf. ifl troA^arvi mlic^ ■ ^ nas universitāte un saistijies dar- bot dejot, pie kam esot dzirda-,vu ātrumu un augstumu. Pauerss
Snā^.f "T ^us" 16 gadiem pie ; nejūgtu^savu planuis^^^^ . bā lielajāBelnga ladmašīnu fāb- ^.as mūzika melodijas, kādas. udojumU sācis I0.O0O pēdu ^^g-
turpinājies ^PaJ;^! ja^^^^^ ... ģimCE^ . V^^^^^ ^^m^ , . , V • skanējušas Rietumos pirms div- stumā.
Tadeļ ari ar jubilāres darba m- ; y^ - tografu, tad viņa pozīcija armi- 1^3^,^" ir saistījies arī mūsu ^Prof.Kundziņš nokristīja desmit eadiem
lestibu vēl šodien Mēzenes lat- No Latvijas Toronto. sai nede- jā bijusi" par nenozīmīgu, lai sa-/S^ sportistu pāra - Modra un Her- "^"^^^^
viešu novietnē pastāv svētdienas ļā iebraukušas Grieta Vilsone, 69 gādātu bažas, ka izpausti svarī- spēlē klasisko mūziku, un ir vien- tas Pētersonu - pirmdzimto Maskavieši tagad liekoties ^la-
un papildskola. ,g. v., no Kuldīgas apkārtnes pi^gi jniiitāri noslēpumi. .' mēr ar vair«k kā stundu ^am meitiiju Astrīdu Elgu. bi paēdusi,. laba gara stāvokli,
L. Denisova pāriiecināta, ka dēla Artura un vedeklas Mir- protams, teiktādrāmatisķūmsprogramrriu. visi latvieši nepārtautosies un . dzas. Emmā Tikiņa, 69 g. v., no manāmi zūd Ia atgriežamies šām ir augstvērtīgs.
g.v., no Kuldīgas apkārtnes pi^>^^
ka dēla Artura un vedeklas Mir- Protam., teiktā.dramatiskums programmu. Tā sniegums tie. ® ^^^^i^tonas umve^^^^^ piini enerģijas un- optimisma;
m ir augstvērtīgs. ' dueto skolas students Viktors esot zudis agrākais baiļu, infeno-__ 9 Pagājušās nedēļas nogalē uz fA^°j^,,^fIfJ5^5!fritātes un driimuma komplekss.
trimdas skolas uzdevums ir ievir- las Mildas un mazdēla Jāņa.
kodols «^-nēr palika kādēļ Koķn^^^^^
ZL6.W{} i„ vnŗipp ^^^nfl^ma^e. Vīna biia ai- rezultātu uzvarēja opoKanes
sta sākumā. Attiecība
Abai māmuļas «gadu bijušas p^^tlSlir pilnīgi skaidra ^'^.^'^^o^^^ m^mm^'m^nmī^.
matēmatistes » un neap. SS'^S^
zīt jaunatni-latviskuma gara.
Bet L. Denisova sevi atdevusi ne tikai skolai., Babītē viņa.vadījusi arī Sarkanā Krusta pulciņu, strādājusi Mazpulkā un. divi reizes, sabijusi par vietējās izglītības biedrības priekšnieci. sanu gaiaamajam npv pi^^^^^^^^ nevarētu atļauties neviena arnii- ■ "^;,,f,;:d7""jn^ Ar 13 gadiem i- dziedājusi ta^desa^
šķirtas no ģimenes.
ALBERTS KALNIŅ.Š PKET KENEDIJU'\
gāžami pierāda sarkano burvju kandidāta nomiņācijas saiīāk-migi aizstāvējasampagapsa^^ jus Bulganju, kur b^^^t^^sti
mākslinieku pārcentibu no oda smē vadīt tā^saukto ,.Piedge da izcīnīto Siet^ čempiona ti- esot lidz sim pilni^^ n^^^^^^^^^
iztaisīt Ziloni. 213.000 dezertieru ofAlligence:-^ v. butes, žurnālistu raksti no Bul-
-. - * ta 26. julija, kad.ciKaga ieradās
Sakarā ar ..kandidātu nominē- .nav nieka skaitlis, un, liekas, to ^"^'^iZ^^henh^^^^^ šaiiu gaidāmajām ASVprezideņ-. ^^^^ ^^^i,^r.^^^^:^i..^'^'
A.NaLIJĀ
.LATVIJAS VAMERIKa pārstāvis
korī, piedaloties visos brīvā, ne- -'gJ&'^vilf i«aS atkaribas laika Dziesmu svētkos. ^.^^^ kurā, asi kritizēta ASV Trimdā šis dai-bs turpinājies Li-. demokrātu partijas politiskā bekas dziesmu draugu pulkā un platforma. Pēdējā; pēc mūsu taii- > skolotāju biedribā kopš tās no- tieša domām, saturot, kontradik-dlbināšanās. ^' cijas un tādēļ, ,.niē^^
Čaklajai gavilniecei jāsaka K^^^^Jr^ ŽSlu)'^ A Pienem Jaunus abonentus, k&m latvisks paldies, īpaši par to, ko j^^j^-^^. p-^^^^ Kenedijam arī abonementu pagarinājumu? viņa veic .pašreiz trimdas skol.ļ^s. pļgj.gdzes trūkumu, izejot no snied7 informācitu -
un jaunatnes audzināšanas labā. "kandidāta apgalvojumiem vispa- J.. Ezereailis, 12102 Miles Ave J. Sisdfabiņš saules presē Clevcland ^^liio, U^A,
gārijas. gan ir ļoti: piesardzīgi; apraksta redzēto, izvairoties no politikas. Acīm redzot ir. bailes
tā kā daudzi nemaz lūdzam mūsu abonentus abOEe- nb cenzūras. — Ka ari Krievijā
nenojauta, katā nav viņas mātes .šanas maksas kārtot
un
valoda. Audiencē bija. pāri par 12000 delegāi;u, un runātāju pārraidīja 'visi televīzijas, raidītāji. Dacei šis gods tika piešķirts kā. 150000 pārvietotai personai; Par to ziņoja ari laikraksts„Buffalo Evenihg . News'", _ kas .ievietoja ari.viņas, foto attēlu. © ■ Sarmīte Kamps beigusi Ro-češtras ' tecbnologija^ institūtu.
d.v.F. GRaMATNĪGa, 72 QIJEENSBOROUGH
TERRACE, LONDON, W. 2.
Tel. BAYswater 1652.
cenzūra ir vēl arvien visai stingra pret ārzemju . žurnālistiem, to liecina britU: avīžu speciālkOr respondeņtu raksti par Paster-naka apbedīšanu Krievijā. Kāda krieviem visai labvēlīgi noskaņota korespondentē bija raksti-
Turpat pieņem arī sludinājumu.?; jusi, ka apbedīšanā piedalījušies kā arī dabūjami BEZMAKSAS daudzi ievērojami mākslas un • parau geksēraplāri. . -zinātnes pārstāvji, un tālāk,
CEĻA VĀRDI
Sieviet«ls ir radītas, lai tās mīlētu, nevis saprastu.
Oskars Vailds
Tie nekad nezaudē, kas mirst par lielu mērķi.
Bairons
Mūsu lielākā laime nav atkanga no dzīvēs apstākļiem, kuros liktenis miis ielicis, bet tā vienmēr i^^ no labas sirdsapziņas, labas veselības, darbības un no ' visiem ta isnīgiem nolū-kiem^ Tomass Džefersons.
Lielās tautas vispār cilvē-[ kti dzīvību vērtē daudz lētāk nekā mazās.
Anšlavs Eglītis