U. S. A.
IFIibbshed 4wice. weekly by the LaSviao . RelieS
Socity ofCanada „0augavas Vanagi'-, >- Editorial aad Business Offices: 123 Mmm §1, iy>ronto, Ontario, Canada, Telephone EM 8-079g. Editor in U.S.A. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnecke €oiirt, Ridgewood 21, N.¥., U.S^. Tel. EV hzm,
: AUTMORĪZED A§ SECOND CMSS MAIL ■ fost OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA, ■
SATURDAY, OCTOBER 22. 1960.
S5./10:4. n-rs. SESTDIEN, 1&80. GADA 22. oktobri
KANĀDA PRASA ATBRUNOŠANO,
Kanādas Mietu ^ministrs. Grīns uzrunā 99. māciju
Politisko komiteju.
ISamēr Padomju Savienības di&tātors Omiščevs issmej 10 valstu atbruņošanās komiteju, Kanādas aizietu 'ministrs i Grīns joprojām aizstāv pēdējās darDību un ņule kā ieteica Apvienotajām Nācijām sekot koniitejas dorbībz^ pēdās, stei-dsdriot vispārēju atbriuņošainos.
^:i^-py ieri d j ās N ā c i-j ■ ā s, Ķ. u j d r k. ā. Kanādas-valdība vēl vienmēr aizstāv lŌ valstu ..atbruņošanās.: komiteju
.un domā, ka starptautiska atbruņošanās- būtu sākama .ar šo komiteju un nevis ar Apvienotajam Nācijām. Ar šādu nostāju Kanāda -nenākusi ..domstarpībās ■ar Padomju Savienību. Tas pierādījās; arī pēdējā polītiskās komitejas sēdiē, kur, Padomju Savienības delegācijas vadītājs Zo-
.■rios uzsvēra, ka atbruņcjšanās sarunas sākainas, vienīgi sekojot
• ministru . prezidenta Ohruščeva
/ atbmņošanās^^uii /ka pirmais solis ceļā .uz atbruņoša-īios būtu Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra •Hammeršelda aizstāšana ar trīs vīni grupu, kurā
■ būtu pārstāvēti kā komunisti, tā an. neitrālie. Padomju Savienība, kā zināms, savā laikā ižtei-: cās, ka tai nebūtu neļkādu iebiļ-dunui; laRietumu pasauli trīs vīru grupā pārstāvētu tagādēj ais ģenerālsekretārs, .
Uzsverot atbruņošanās sarunu atsakšalias neļpieciešamību, Kanādas ārlietu ministrs Grinš de-
: klarēja, ka līdzšinējās 10. valstu, diskusijas šai jautājumā devušas tik lielus panākumus, ka arī nākotnē sarunas būtu jāturpina tār dā pašā garā. Situāciju vel varētu uzlabot, sa,runām izraugot: kādu neitrālu priekšsēdi! Pēc Kanādas ārlietu niim§tra do-ņiām šāda priekšsēža ideāls bū-kāds šveicietis. Tas autonia-iiski nozīmētu,.:, ka, 10 valstu .at- -bruņošanās grupa, kurā .pārstār-
.vēta kā komunistu, tā brīvā pa-iSaule;. būtu pilnīgi neatķariga 110 Apvienotajām Nācijām, .švei-ce, kā zināms, Apvieiiotajās Ņā-
...ācijās nepiedalās, un; Šveices līdzdalība. ;.Apvi<kioto.: Nāciju tokcijās. nav
Kanādas valdība joprojām cer, ķa atbruņošanās sarunas izdo-^
■sies atsākt 10 Valstu komitejā,. .kas darbību pārtrauca .īsi. pēc nesekmīgās valdību' galvu konferences Parīzē. Minētajā laikā: .atb:iŗuņošanās 'sarunas pārtrauca .Fadpmj.u.Savienība, lai gan bija. . labi Zināms, ka j au nākama jā ēdienā pēc sarunu pārtraukšanas Rietumu lielvalstis gatavo j as nākt klajā ar jauniem .atbruņo-
šanās priekšlikumiem.; Kanādas ārlietu rŗiinistrs domā, ka aii nākotnē atbruņošanās jautājumi būtu pārruriāj ami 10 valstu ko-. mitējā un ,ka pēdējai ir ; daudz lielākas izredzes-uz panākumiem n^kā šo jautājumu pārnmāšana] Apvienotajās Nācijās vispār, kurās, tagad balstiesības 99^ valstīm.
J^ti iespējams, ka par Kanādas ārlietu ministra priekšlikumu jau drīzumā: izsakās Padomju.. Savienības varasvīrs Cihiruščevs; . -.
..JVIASKA¥A ATBALSTA : ALŽīRĪJASNEMIER^
, P a: r ī z ē; Alžīrijas nemieru jautājuma spiediens pret Franci jas prezidenta' de Golla politiku pieaug visā pasaulē. Ja sākumā pret ģen. de Gollu nostājās tikai brīvās Āfrikas un Āzijas valstis, tad tagad pēdējām pievienojies ari. komunistu bloks, solot aktīvu atbalstu nemiernieku valdībai Tunisijā. Līdz šim frančiem, samērā; sekmīgi izdevies cīnīties; ar visiem nemiernieku apgādātājiem, pārķerot pēdējo sūtrjuirtius vai nu.uz jū-ŗasHvai lidostās. Cīnīšanās jāu būs daudz, grūtāka, ja' kampaņā iesaistīsies Padomju Savienībā un, ļoti. iespējams,. Alžīrijašme-ņiiemieķieiri domātos sūtījumus adresēs ūz Tunišiju, '
^^^^^
\
m
11
1
• L&tviešu MkrakstS' AmerM.
sznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sesWBB5> nā§. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrībā Kana® .Daugavas Vana§1'\ Eedaktori:I.ATksna,J.Vīto8^^ A. Gailīte. Redakcija un kantoris: IHHuron Sl, Toronto, Ontario, Canada. Tel. EM 8-0792. ASV i-Td. — A. Zvēriņš, 63 - 43 Bunnedse Conrti IUclge=> wood 27, N. Y., U.SJi. Tel. EV 1-5212,
.■abonēšanas maksa ASVūn Kanādā: par i ml^ "^1.50; 3 mēn, $4.50; 6 men. $8.50; par gfcdu $MJai
!■'-.■
Sludinājrrau - maJtsa: sl»dinājumu da|ā 1©. gsōs. -k-stā S^J!J0-§-6.4ū par vienu coUiBs slejas
VISI AMERIKĀŅU ĪPAŠUMI . KUBĀ NACIONALIZĒTI
ASV ierobežo tirdzniecību ar kubu, bet kaka-PA domā PAR tirdzniecības paplašināšanu AR- .-
Atzīmējot prof. J. Mediņa 70 gadu mūža svētkus, Jānis Grīns apsveic jtibUāru rīcībās komi-t^as vārdā Stokholmas koncertnamā. Runātājs vēl tur rokās albumu ar sveicinātāju parakstiem no visas pasaules. Pa kreisi Veronika Strēlerte gaitfa savu kārtu ar Uelu sarkanbaltu rožu poigl^; starp ;!.Gmuuņ jubilāru rīcības komitejas kasieris K. Dzipej« vel glabā kabatā aploksni aŗ diženo TrMdas tautas Wvu^ Fr Forstoaņa, uzņ.
-CHEUŠČEVU
bāzes
BALTIJAS VALSTĪM
.Kubā privātīpašums gandrīz mašīnu ziņā, kur tā līdz sim'pil- ■ Vairs neeksistē. Visu; rūpniecību mgi-paļāvās uz-Sav^^ . un lauksaimniecību pārņēmusi No otras puses, Sav. Valstu valsts. Visi amerikāņu īpašumi eksporta spaidi Kubu neko dauda nacionalizēti. Bet >- Hāvanā vēl. neietekmēs. Attiecībā uz komū-darbojas vairākas Kanādas ban- nistu Ķīnu Sav. Valstīm izdevās ■ kas uh vispār Kanādas attiek- piespiest gaidrīz vai visu pasau-smesar Kubu nav pasliktināiu- li pārt-raukt visus tirdznieciskos šās. Ļcti iespējams, ka paslikti- darījumus ar Pekingii, protams, riājušās. Kanādas attieksmes ar. komunistu bloku neieskaitot. ^ Sav. Valstīm. Ūn, proti, sekojot Attiecībā pret Kubu., kaut kas Kastro diktatūras nacionālizāci-^tamlīdzīgs nav iespējams. Vis-.. . jas polītikai, Sav. Valstis Kuba pirms, Sav". Valstīm nav nekādu zaudēja visus, savus īpašumtis iespeiu:iejauktiesun traucēt Kūpat bez visniecīgākās atlīdzības, bas darījumus ar Padomju Sa-Im vismaz kaut cik atspēlētos vienībai un tās komunistu sateli-pašizvēlētam Kubas ■'ministru tiem. Un, otrkārt, Sav. Valstu prezidentam, Sav Valstis vis- .saimniecisko spiedienu pi^et Ku-pirms samazināja savu cukur- bu neatbalsta pat amerikāņu tu-. importu no Kubas, par ko pēdē-. vākie sabiedrotie, kā, piemēram, • jai bija dārgi jāsamaksā. Tagad Kanāda. Kamēr SaV: Valstis de-Sav. Valstis paziņojušas, ka tās klarējušas savas tirdzniecības ne tikai vēl tālāk ierobežos sa- samazināšanu ar Ķastro valdību, vu importu no Kubas, bet. pār- Kanāda gatavojas tieši pretē-trauks arī savu. eksportu. Tb jam, t. i., tirdzniecības paplāsi-Kuba visspēcīgāk izjutīs dažādu nāšaņai. Np financiālā- viedokļa rūpniecības un lauksaimniecības Kanādai tas ir ļoti izdevīgi, ^ jo
•- •. Kaiiada ražo daudz tieši tādu, '■ . '. . : ,; ; ..■ . ■. -. pašu produktu kā Sav. Valstis.
Dažādas ķīmikālijas un mašīnu, .daļas, kō Kuba līdz šim ieveda no Sav. Valstīm, tā nākūthē ievedīs no Kafladajs. Lieki aizrā-.
Āfrikas jauno valstu delegāti Lon donā. P^^^ Tieši šinī Apvienoto Nāciju nojie* ^"vību : i^eatkarību,di^.
m asi.: ri<«spdija: GJiīuščeva . mēnešu^Ugām sarunām Anglijas pitasapulcē. ..kurā' piedalījās ari Igaunijai, I^^^ijai ^u,n Uetuvai/Ka nestipM^^
ļigānisko uzvešanos-pasaules o.r- valdība apsolījusi Sav. Valstīm Ghruščevs, Baltijas valstis pie- T.^^ būtu. pirmais soUs sis pro- "^^^^
ganizācijas pilnsapulcē, lair viņš zemūdeņu;bāzes „kādā Skotijas minētas vairāk kā jebkad agrāk: P-a^nmas izpildīšanā." .
dauzīja ar dūrēm un kuipipul-: ostā", šai līdz; šim vēl vārdā Pēc tam, kad par Baltijas vai- Visas šīs. runas: par Baltijas t^as^ui^^
ti. lietojot apvainojošus īzteiciē- neminētā bazē ^a^^ pare^ stīm bija runājis Dīfenbeikers, valstīm nav nejaušība. Apspiesto^^s^
nus pret Visiem runātājiem; kas dzējuši turēt savas visrnbdernā- Filipīnu delegāts Delgadb un Eiropas Nāeiju Asambleja uzftia- "^b poiiusu ar is.abiru iv.uuu.
nepievienojās viņa-domām.- kās atomzemūdenes,' apgādātas Spānijas delegāts Lekerika, šo ^īgi seko AN pilnsapulces gaitai t^t^ p„
Kāds afrikāņu delegāts teicaar Poiaris raķetēm. Minētās ra- jautājumu pacēla arī nacionālās un cenšas nodibināt kontaktus r auuuiija» i/.iaiuiia
„Mēs šeit ieradāmies,izjūtot vis- ķetes, ar apmēram 1200—1500 jū- Ķīnas pārstāvis Dr. Tsiangs.: ar katru delegātu, kas, varētu tŪristi
dziļāko.cieņu pret-AN^ re-;džu rādiju, amerikāņi ieskata Viņš sava runā teica: ; ; būt mūsu I atbalstītājs. AEN,
M a i e m i, P .1 ori d ā. Vēlēšanu kampaņas gaitā republikāņu kandidātam.Ņiksonam riu-le kā iznāca sadurties ar sava viceprezidentā : kandidāta ' Lodža solījumu rūpēties, ka ievēlēšanas gadījumā jaunā Sav, Valstu valdībā būs. arī vismaz viens nē.^e-ris; Cik zināms, Lōdžs par šo sor lījumu ar. Niksonu iepriekš ne-' bija sazinājies, un\ pēdējam. tas nāca kā pilnīgs parsteiguiŗns.. Apsolot kādam nēģerim ministra amatu, Lodžs gan npdeklarēja, ka šādas lietas īstenošana pašreiz vēl ir tikai viņa personīgās, domas, bet ka.tas būtu ļoti svētīgi Sa:v. Valstu polītikai kā savās mājās, tā' ārpasaulē.
dzejām, ka Ghmšoevs .visiem par. vienu„'M8S pilnīgi atbalstām Cfthiš- Asamblejas^ jŗe|ē^^^ - Padomju Savienības ārlietu
spēkieni centās' sagraut šīs orga-kajiem: ieročiem eventuālajā cī- čeva priekšlikumu dlot visām ko- mus AN liet4 pilda Dr. V. Mā- ministrija paziņojusi ASV sut-
lizācijas prestižu. Taču sarkana- ņā pret Padomju • Savienību, lonijāmbrivību. Bet rādiet pie- sēns. Viņš nodibinājis personīgu nim Maskava par divu ASy tu-
am diktatoram izdevies sagraut mēru un likvidējiet vispirms p4- ^o^taktu ar daudziem AN dele- ristu Beneta un Kaminska izrai^
-^ikāņū Atomzemūdenes Polaris raķetes domju kolonijas. Parādiet prak- gātiem un atgādinājis- Baltijas dīšanu. . Kopš 25. augu.sta viņi
var izšaut neiznirstot. ^ē to, ko jūs sludināt un atjai^ valstu Uetu. , bijuši apcietinājuma par.to, ka
prestižu
acīs."
Apvienoto Nāciju Ī5. asam-
Pirmo triecienu Ohīuščevambeikera runai sekoja citas'spē-N
AENA baltiešu delegācijas ir •novirzījušies no atļautā, maršru-paredzējušas griezties pie visiem ta. .Tādēļ tiesa nolēmusi viņus, AN delegātiem, ieskaitot jaunuz- izraidīt.
ņemtos Āfrikas republiku dele-. Abi amerikāņi nogādāti uz gātus, bet izņemot komunistu .Padomijas un čec^oslovakijas
robežu izraidīšanai.
kuģa kravu
blejadrī^ vien; būs jau aiz kal. deva. Kanādas m na. Valstu galvas.pamazāmat. dents Dīfenbeikers.ar savu spē- pret Ohruščeva- ofensīvu. Bei '"^^^^^^^^^'^^^
stāj Ņūjoricas pilsētu: un- līdz ar: cīgu runu. Kā stipro argumentu^ Lnadas ministru prezidenta ru-J ^'"^^^^^^ «Lliruscevs aļlZVedlS veselu
viņu aizbraukšanu zūd pasaules savu! ideju pamatošanai Difen- \na bija un palika: pirmais sma-^ koloniju^ likvidēšanu, sim. pa-interese nar šo tik auestā vilnī beikers izlietoia īMvii^c t.i,ofi,_ {^.,-„„j„„.; . ^v,^,sa„.._ skaidrojumam labu pamatu sa-ūzsisto Ņujorku
nālākā šīs asamblejas figūra Ohruščevs. Un lielajam propagandas meistarani šoreiz Rietu-.mu krasts bija jāatstāj tukšām rokām. Un bēdīgāku propagaņ-
KUR SLĒPJAS-MŪSU
[r. ' :
neparlamēntāriem vairs. neizdevās savu fronti saglābt:
du sev un savai valstij laikam ^.^^J'-.
1^ - • -,-i-j atceres akta visiem tiem
. Jarī Eiropas padomes pieņemtā ar loiŗu Cibruščevs ieradās Ņu ļrezolūcija. . jorkā un no kura nobēga igamvi
Eiropas padome savā sēdē 29. matrozis Viktoi"s Jāņimetss.
Ar šo-runu Dīfenbeikers iegu-.''?*''"^'ļ-^''^'^^^^^^ Cbruščeva un viņa daudzo pa-
...... '^''^so runu iJiieiiDeļKers legu-i 2iņots,-pieņēma rezolūciju ^„rJonn viptā: knsii7M'isknvii
•Pagājuša gada valsts svētku: va pasaulē laba politiķa vārdu, o.^karā ar Baltijas valstu okupā- dSās ar TUai^'S
dažādu preču, kd komū-Ņujorkā.
šar Apvienoto Nāciju ^^amble. ^^^ŗ—^^^^^^ apUecina, ^ka pārējie jj^ y^ klāja bija novietoti
iai CViruščevs blin loti rūnīpi c^a- ^^^"^"i'-si, esam reiuoas leiegramindb un vescu- nav tas aizmirsusi; ku Baltij.:^:
avoiies Viņš b ia saorga4ēiis^^'P''^ J'^^"^ no. visām iespaidīgām lat: salstu neatkarību dc jure at//st
. j ... v i,o..uja o sa cj esam -mācījušies un saprotam viešu organizācijām un. perso-.r._r-.s_ visus savus paklausīgo un- pus- ^- ..c>..„^..„i7r'v,.^ .rroLnō ko. o.t grīvas pasaufies valstu lielāka
Chruščeva nopirktie 3 auto, bef kravu telpas .pieblīvētas ar kas-
1, ■ - 1 . u.^pu.- kā tas ir, kad ir pazaudēta dzim-nām ne tikai Kanādā, bet arī ci- Ja'-^^
--diS''Tirt^^^^ tuvākās im tālākās vaLstis.^^^1^ t. t. ,
Pats C^iruščevs nā- '^r" ■:~f_""^'^°'' ""'^v*- <>^:^'-^y^j'^ t^^^^^^-^ -^^^-^ nāks laiks, kad Baltijs;
ca ar erauiošiem ' nriekšliku purpināja pilsētas, galva.' . tibu un atsaucību, bet tas nepa-;yaj.ģg piedalīties kā Mvasnācir.Acīmre.dzot kapitālistu preces
miPm nāTlierībā- ia viņš kaut -^^^^^ pulcēsies visam nemazina Kanādas lat- ^^g^ ^g^^,ļ^ŗatiskā starptau- ir labākas par stacbanoviešu ra-
koliks nriekšā' SiVienotaiām '"^'^^'^' ^^'^'"^ ^^'^ "^^"'^ "^^^^ organizāciju sva-^t^ institūtā. • žotajām, kāpēc, arī Kremļa
^āci S tad 4 bailēm'vieri no '''^'^^^ P^^^""^^' ^ ^ nozīmi šī notikuma ^^mršoTezmāju pieņēma ar Ēiro- valdnieks un viņa galma ļaudis.
varenās' neviens nevarēs tiem. Kanādas latviešu saimei pirms- tavošana. >pas padomes klātesošo 69 dele- iepirkušies, kā saka - par visu
pretoties Apvienotajās Nācijās ir;UNAK padomes vēlēša-. Kā tas bieži mēdz būt. lielu gātu balsīm, četriem atturoties, naudu. •
Ghruščevs uzvedās kā -pasaules •"^-^^^-'^^ ir_sekojuši. latvie- notikumu, svētku un prieka brī-. _______-------------------
vadonis ūn varonis" Ghruščeva P^^^^^' ciksva- žos mēs aizmirstam melnā darba)
un -viņa līdzskrejējū mērķis bija ''fi '^^^ ^^''^^^^"^/-^F^^ m!S
iekarot un sagraut:šo brīvās pā-
lā ir noticis arī šoreiz. Ņujorkas
PaUkdis^ms usticīgs skatuvei vi sos laikos, Osvalds Uršteins vada Amerikas latviešu teātra Vašingtonas ansambli, kurš ar Mārtiņa Zīverta Izakmetīgo cirkus spē^Ii Klauns Fiasķo ieradīsies Toronto 29. oktobri, lai pīkst. 8 vakarā, 570 S»how ielā, Komercskolas auditorijā, stātoģ skatītāju priekšā ar rūpīgi iestudēto izrādS. Uzņēmumā Osvalds Udšteins ar kundzi Hil-dti Princi un meitu Andu. J. Kreiļa uzņ.
saules cietolcsni: - Apvienotās .Neaizmirsīsim, ka: mūsu spēku latviešu,laikraksts savā šg. 8. Nāclias • un stiprumu novēro un novērtē oktobra numura, ievadraksta ap-
Bet Obmščevam neizdevās un visi, ar;ko mēs nākam,saskarē: cerēdams un no'vērtēdamš šo _no-laikam arī neizdosies sagriitTie-' Ja mēs gribam būt stipri un tikumu,, secma,, ka tas nav tikai tumnieku cieto -fronti; Viņam lai mūsu balsis tiktu uzklausītas Kanādas latviešu nopelns, bet neizdevās -panākt Apvienoto Nā-' nākotnē, mēs to-varam pierādīt, gan visā bņvaja pasaule^pasta-ciju stiprā-vīra Hammeršelda at- aktīvi piedaloties LNAK pado- vošo organizācijualgu u^^^^ -kāpšanos no amata. Viņam ne- mesyēlēšaKiS ar savu balsi. izdevās iesēdināt Apvienoto Nā- Katra apzin^^^
ciju solos sarkano Ķīnu:-neizde- nālaims: ir .to: darīt. , , . ^^S^^'^il^ ;;vās panākV^rī-bezkontrolesat-, .Vērojot LNAK^^v^^^^^
.bniņošanos. Nelīdzēja ne^ dūru, varam teikt, ka. tā ir pelnījusi pj^ms gīš nozīmīgās Apvienoto ne tupeļu-dauzīšana, .n^ ķlie^^^^^ nedalītu atzinību. Nāciju asamblejas sākuma; Un
na un muļķīga alesana-s, nela--; Lai arī nākotnē darbs varētu ^g^i^i Vai tā nebija tieši-Balti-m55.^ā. r,.. n^^r v^istu nn;^^^^^^^^5 gekmīgi, tam ir va--^ ^autu Federācija, kas ar sa-
1- ■JoVļmrfc ificir un Visu mū.«;n nt- -.-.i.-x-v,„ ^iTT r^ir.
māšahās, .ne; citu valstu un
Valstsvīru apvainošana. Rietum- jadzīgs jūsu un Visu mūsu at-nieku fronte palika cieta un ne- bajg^g^ salauzta, ūn no tās. iieatšķēlās neviena valsts, bet gan -drīzāk cieši pieslēdzās tās valstis, uz kū-
ru balsīm klusībā bija cerējis ChrušoeVs.
Valdis Zariņi,
ILatviešn N£teionālās Jaunatnes Apvifenības Kanādā valdes priekšsēdis.
vas delegācijas sūtīšanu uz Ota-vu uii ar savu prasību Kanādas ministm prezidentam Dīfenbei-' ķeram pār. Baltijas tautu jautājuma pacelšanu Apvienoto Nāci-(Nobeigums 8. Ipp..)
Pēc māc. Fr. Ruperta amatā ievešanas dievkalpojuma 9. oktobri sekoja mielasts Jamaica Plain latviešu lut. baznīcas ielpās Bostonā. No labās pie galda: māc. R. Zariņš no Ņujorkas, māc. Fr.Ruperts un sinodes pārstāvis māc. Knols. Aizmugurē draudzes priekšnieks Džonsons, nelaiķa māc, K. Selm^ra kundze un māc. Ruperta māte' ar meitu. Priekšplār iiā dubultkvarteta dziedonis P. Meīers. FotoO. Akmentiņš.
