fl. A >' ,v s
Sestdien, 1960. gada 22. oktobri, 85. n-is.
'/mm JŪS
. MĀGITĀJS; E. EKŠTEINS UZSVER ĢIMENĒS
UN BAZNĪCAS LOMU
KR. BMONA ATCERE EOSTONa
',: Mtisu lasītāju-pārrunās par al^ cerībās alkoliola postā, noslīku-koibplismii.sāksīm ar šam jau šķietas zudušas, glābiņš
ffīdĒznieiia 'k. Ekštein,2i nozīmīga-: tomēr ir iepšējaihs. Atgriežaties jiem vārdiem: „Ir labi, ka esam pie sava Dieva. Tas. jūs nepie-©traduši laiku, lai. pareiza
mā parādītu vienu no visļaunā^ Tajjtiete A. D. (lūdz savu yār-kajām šī: gadsimteņa cilvēces du neminēt) raksta: „Paldies. slimībām. .Zinātnieki - vēl /šodien ..Latvijai Amerikā" - pār drpsmi nav vienprātībā par to, vai alķo- aizkārt tik nepopulāru lietu, par Sholishis.ir miesas, gara vai dvē^.kādu daudzi uzskata alko'iola seles kaitē. Neviens tomēr n^ņo- lietošanu. Mans vīrs ir alkoiioli-'īiedz alkoholisma im^ postu. ķis. Es neapgrūtināšu jūs ar sa-. IĻiauņāķais visa šinī lietā, ir tas, yu bēdu Mēs ar meitu
kā alkoholiķis, varbūt pats ne- redzam, ka, ja nenāks lūgums •apzinoties^ izhīcina^ne vien sa- vai palīdzība, mūsu tētis kādā vu, bet arī sev tuvo uh mīļo cii- jaukā dienā sabruks, un tad, vēku dzīvi. Modernā zinātne ar droši vien, būs par vēlu meklēt jaunatrastām zālēm solās, palī- palīdzību. Ļaunākais .-ir tas, kā. dzēt tiem, kas grib """"^ "^^^ oitAļ>nHU,- *i<.ii,cb-^.
dzīvē. Bet zinātnieki
Nō kr. Krāt
J§ UN SKOLOTĀJS, DZEJNIEKS UN ZINĀTNIEKS, PROFESORS DR. H. C. . XUDIS BĒRZIŅŠ,-DIŽU DARBU DARĪTĀJS, 14.. SEPT. PĀRKĀPIS 90. GADU SLIĒKSNL ;
/ IV mums, skolotājiem, sagādājusi bileju, kas notika vācu okupāci-
]UsiJaiBiigak.e, svetigaķifi vaj ra- „3im sm^ laikā esat bijuši ar, bet vācu orientācijas, un
zigakie gada?- T^om. ^^ ^^^^ Vācijā augsts amata
„Laimīgākie varbūt varētu būt Pastasfit-'» virs, dzirdējām, ka Endzelīns ir
tie laiki, kad man izdevās, pie- ,.Redaktors kādreiz esmu bijis lielākais valodu pētnieks pasau-
mēra dēļ, jaunas mācības iestā- un it īpaši kādreiz vēlējies būt. ^^"^^^^^oste SpracMorscher der
des nodibināt, jo tas jau ne ik- bet tās pirmās vēlēšanās, kā man kā nu Gerulis jau
reiz bija .iespējams un ne ikreiz tagad šķiet, man par labu nav ^ nekāds latviešu patriots,
izdevās tā, kā to mēs būtu vē- piepildījušās. Tas bija 1898. ga- tad mums šis spriedums, domā-
lējušies, Tin. tai ziņā man nu ir dā, kad, būdams, nemierā ar da- J^' ļoti augstu jāvērtē. Un par
bijis diezgan daudz piedzīvoju- žām parādībām latviešu dzīvē, es Endzelinu vēl priecājamies ar-
mu, jo no Kijevas pārnācu 1904. mēģināju Pēterburgā dabūt kon- '^i^"- tagad dzirdēdami,, ka nav
gadā U2 Jēkabpili, tur nodibinot cesiju jaunam^ laikrakstam. Ta no darba pilnīgi aizgājis." .
pilsētas .uzdevumā tirdzniecības lieta neizdevās, un par to nav tu- ^^Y2d Im šarstetāties arī?" skol'U puisēniem, ■divi gadi vēlāk vāk runājams. Vēlākos gados tur nodibinot tirdzniecības skolu esmu kādu brīdi vadījis 'kādus
„Nezin, vai liela sarakstīšanās
■.: 0. Akmentiņš, Dr. Skulte, M. Cīrule referents Ojārs meitenēm, kas bija mans privāts žurnālus, bet tikai kādus mēne- viņu iepriecinātu, jo viņš jau
ātiņi, M. Lamberga,: UeWju red-S R Cers. P^^^^^^'^- Pēc kādiem, gadiem sus un īpaši bērnu žurnālu Ci- savu. laiku-tur dārgu, bet esam
■ O. Akmentiņa foto. pārcēlāmies uz Dubultiem, kur rūlītis kādu laiku, pie k.am jā- reiz viņu apsveikuši un dabūjuši
'■ : . ar lielam grūtībām nodibinājām piezīrnē, ka tas man bez zināma, arī viņa atbildi; esam arī privā-
erib atgriezties vīrs sevi par alkoboliķi^euĶka- Mļa in^ runājam par Baronu; divi ^^i^ina^ijas: vienu ^ jau- pūliņa, kam ne visai liela, pra-^ t^^^ apmamījuši.^ v \
SiiSiSnJ ta. jo viņa uztverē alkonon^^^ Barona dainām ..: jSi* nav an materiālus izdevumus." . Atoiņas kavedmies par En:
l^nās atzīties, ka hezticn^^ ^ '^^^'^^^^ ^jruns d.lvē bijis labākais S'ari^'arlM^^^'^S^r
S,ezpaiaušanās^ uz: Dievu, .be^.imk^ teToronto ir iespējams notika 9. oktob^ Profesiju Jaudis, ļj^^^^^ draugs vai domu biedrs?" .: S KuŽemftanāt
fe'-&iLatDakaI ceļa nav gūt palīdzību?" .institūta telpās un bija domāts kas ieinteresējušies atnākt pa- ff^', ^;f^v ^ ■ " i^ui^emi bildmat kacm jau-
luŗ^^aru atpakaļ ce^.n^.^ Atbilde: Toronto-pilsētā jums cittautiešu Iepazīstināšanai ar ^ausīties par l^e^ kulti&u, ^^^.^^^ v^sjem.ģimenes lo- .,StaTp- skolas biedriem esmu «5". ko izlokšņu.pētīšanas gai-
;^ Jautāsim se^^klaUun^^^^ uzdevumu diezgan, atradis dažu sin.n.H.,.„ tas noskatn.P. ..n. r ... desimpec labākas sirasapziņas:. ŗ ~ -
savas dzīves grūtumus atvieglot
•alkohola glāzē? ; Atbilde ir: no. ambulatoriski, ^tā arī rību.
. „^^_.^..^^^„._„g_ p j , 94 TTn».v,nr/i Qf i vii.'- - . ""v» piitJiisias^^^ u„4 „ - •.• "I. '~ tad arī diaudzība turpinā- ^i^š, kurzemnieks būdams biiis
dzīvi, Icas tic Dievam, melnās kas^baltiesu apvienība ciešā sa-^ veŗ pilnīga jaunu pasauU, par anciUem ģimenes pie- jusies dažu labu laiku kānS & Endzelīnam ceļa sagata^oS s
telefons WA ^^5^^^^^ ^''^^'^'^^^^^^ ^^^^viešu
vienai univeriātei' liaTvi ne ^^f^ ^-^i-Citu zām, pavedieni izirst" un pār- ^as par Endzelīna brāli inženie-
-------- gan uz- ^' kam bijusi ļoti liela līdzība
jau 70 P^^zidentu K. Ulmani; tāpēc
„ -u iM - - ' ---------.7 Fer vPdPioc eh,«^oo t^oT^i^v,. •• ^- ,^vciaAa iimza sis saistības līdzības dē[E^^
aizmirsuši, ka tikai Dievs var ^^^^5^^^^^^^^ ārste- sveikuma telegrammu Kanādas .^^^ ^in^enes Piedzīvojis dažu komisku situā-
: dot. ticību, ka tikai-Dievs ir v^^^^^ ?'?^"ŗ veidā. Un. tai ziņā nu, paldies ^U^-V
spēcīgs J^' ko sai zeme. pazīst ar „A1. ķeram. Ziņu sanāksmes dalīb- ^^^^^ tad pārgājām uz Dievam, mums ar dzīves biedri u- - ■
-Daudzn,nātsparto.kaalk.-;^^^ nu Jau 52 gadi un piecas dienas "'^^''^^^^^^^
Msms apdraud mūsu: j Lamberga nodziedāja 1^*^^^^ 1922^ gadā ma- iet ceļš kopā un esam ari bēniu ..Slink^^ nosmīn
paaudzi. Nenoliedzami tā tas ir. Jŗn alkoholiķu ^alidz^ ^ta- ^dziesmas to parādīja S^'vSk^^ ni aicmaja uz Rīgu pie umversi- saimē piedzīvojuši gan arī bēdas, profesore, bet.tūlīt to it kā pār-
: Nagantekatra: šīs zemes žur^ taču arī savu prieku • bēdas tādā labodams, atbild nopietni. .M-
■ X3itajs O.S. (ludzļ neminēt taf5,i,vov r>.«wv.. ^^.^^^^ ka raibajos laikos divus ra diena pati rāda ktā^^adl
iktu, tos pie darba nodihināiā.;skolotādu institūts, jaunākos dēlus^ ^^^^^^ nekādu staip-
_______,______.....vim .^•o^.fsf . . . _s es biju 12 gadus, Ar skaitīt par savējiem, bet tie citi. gadīijumu, tad, nakts miegu iz-
-- .....^ . , ir iejūtīga dziedoņu pavadītāja.^ c
siemeļamefikānim atgādina, ka.^! dabūt darbu gan piekana-; Pirmoreiz latviešu klaustāji- atzīmēta darbība skolu dībmasa- taču dažā ziņā un līdz ar to ari reiz. satiekam arī kādus paz^sta-
dzerot tādu vai tādu alu vai vi-, lat^^ešuuzņēmē, vaigu vaigā redzēja ga^^^ vadīšanā. viņu bērni mums ir piesniedza- «nīs, aprunājamies savā starpā
V»w. jūs iegūsāt atspirdzināja • - __ : . r«ļ „v, , .
ūn citu pilsoņu cieņu. :
^ - . uii.yc^oit*:.ucs, uuis.iu-™^,^.^^_. , Katrā Zinā tie ir aufflīereādi "^^'^
______________________ , -,Pa^ ^^«V^^s vajā- randu Ojāni^ I^^^ kas pēc J'^^'^^^f jo aS aisSS 4zīvē ceļu." ; ; pienākot, esam atkal kādu dažu
: X Kam šādi melu Sludinājumi ir; 1^^^^
^ Nadzīgi?:i&;: kalmei studē Harvardā sa- ^ ^ Dzeguze kuko, Jaut- mūsu poHtiskā augstā ^du kinā, n4SatS ST^' T''^^'
rM^^^ ^:-us. protams, dar. ne varam
lielākajām Amerikas viskija;fir-
Esmu: zem jumta un ^.g^tavošanuangļ^ tuvāku kon- ļ^^crar^.mācības iestādes kaut
un ne gribam; tāpēc jāaizblldi-
„------....,^.,,.c*o V4pxv.ja jLiL- . ., ^^^^^>,»^ci^iu aiis^u vaiu- --^ ^.„uyāku ^^on- „ . .,Ja jau kalnā kāpj, tad pro-.nās. ja kāds no' mums gaidītu
mām šogad pat nekaunē^ie- ^S^^^- .«ņu ^-^^"".^ lielākus sacerējumus."
:teikt.sludinājumos. .lai ^iniene ŗ^;;^?'^^^ '^^^ ^'.^ '^^'-^''^^^^ Jr jau man palīgs: aiziet uz
: tā saucamajā ,,tēva dienā? dāvi-t^f^ gadu slieksnim pretī ejot, pro- veikalu,", piemetini profesora
iia tēvam pudeU fimas "^"^ manis mlikn^i n..ni k,,nri.. ;
-dzēriena. Visos šājorsliidinaju- ^""^^^""^^ kādreiz,man dod latvietis var priecāties. attiecībā uz latviešiem:
.Akmentiņš.
■ Žios""ālkoM iespēju aizmirst nožēlojamo vecā m: svešā valodā pirmoreiz
mos mapPisicu azenenu neto- virā stāvokli. Vai tādēļ lai kāds
:|^aņa_»ta-kašņās ;^ln^^ uz mani pirmo akmeni?" —^--
] biedriska nodarbina. Pretalkoho- ņ^augs un ^ecs skolas bJedrs
I la 1>ie4ribas^iin baznīcas ir par Ei„,ā^ . ^lefona sanmā man
: l^abagain laj. reaģējot .^^^^ „Kas )ar tevi noticis? Vai
:vierir sludin^umi^, paradītu ^ - izdzēris, ka
■m^^lP^-, 5«::p^J? raksti šitādus rakstus par nevai-t)l Seagramrv ķ^^^^
ļlrlamuels^^ņ^^^^ Mbilde: .Jā. Jau kādus p^^^ ^asrād^ kā zēni
) milj. dolāru lielu iame. Bet ka Saulaine
satiksme, ar skolēniem-4r bijusi Profespiis labprāt piedalām arī
auglīga, audzēkņiem iderīgā bet ļa joprojām, un tā joprojām, dievkalpojumos: „Kad jau mani
' ™b. no šīs puses ņemot,- jaļi ^a^^^
Saulaina pārrunu un vērojumu &na ri
p)ties ar 800 1
IV^^r esmu atmetis smēķēšanu ^<x^ «au^u.c var l)ūt auguši,^' domīgi saka pats mā- Bāruša, „bet: diena bija tik
! kapitālu. Cik daudz asaru un ^ ^ tik skaida rudeni, to >gan nekad cītājs, nolikdams cirvi nip ma w .-^V -ivr. "-ļ^.^^^ , ^ ,
I>m5c,r„i ir hii;e inmf^^!^. .kimi ^^^^^^^V ^ Hmv,5iic" _ fō fn^«„ .1.: ,^ ™ wka sirds Vilktin Vilka UZ »Vai varat ko pastāsžīt pa?
I ciešanu ir bijis ģimenēS; ķuŗū
: I galvas . atbalstījušas šīs. firmas v~""""^"L"''"". mais
A^gžanumpeļņu? ' ar Martas Z. .pMnejam domam:
rodas ap vecāku cilvēku zināma gados varēs mani uzklausīt, tad
vientulība, bet no otras puses — Jau labprāt aicinājumam pa-
jau viss 'tas, kas ir dzīvē uz- klausu, jo. bez šaubām, tas man
ņemts un reiz pārgājis cilvēka ir iegājis mūža paradumā, ka
īpašumā, tas tāpēc nav nozudis varu ar kristīgo draudzi nākt
un. kaut kā paliek viņam pašam kontakta." Te profesors piemin
. , par garīgu īpašumu un 'manto- jauniešu iesvētes dievkalpoju-
!ii sies, ne iepirkuši," saka Erna inmii" mus Denverā un šovasar Kolo-
rādo Springa.
'Martas Z. imtneiam domam: ._^^ļ°'_/'^^^ ^"/^^^^ "^a tikai tadi rakstāma.krāsu bagātībā," kopā ar viņu?» ^«59.» •
ziņā?"
....... . '-^an jums jāiesaka Vislabākās -^^^^^ apsu berzu un kļa- „Ar prof. Endzelīnu iepazinos, „Ar veselību kā vispārīgi ar
; to ^r?^^^les pret dzeršanu. ES tās^^^ Hec^^ va^! nk^fl^^ universitātē būdams. & biju cilvēku spējām, ir kād44 ka
/ das baznīcas tie . . -.....
; tie var ar savu nāšanām vest
kur Dieva padoms „ .___ . , , . ^-j - " ' ""v" -^^«""/^co iv^ct^us un
: pasargās 110 visa ļauna. ; S^Voidim*nSs"nav,^to rus ar mazu rokas zālīti.; Līk- tādēļ nevar iegūt sev apbūve.
niazgadīgi^^ b^ Kopa ar ļi- beigs vidusskolu."
ma.ieņema4t centrālu pozīciju,' Buterveks apgalvo, ka viņš tie^ ņiani aicināja pāriet darbā uz šām stomoties. Bet kad tiesne-
. '■^ astoņām vasarām Septiņas ir Jo .parādu līdzināt"
. T ^ . cStettto'irSsSs žt's^^ Pafadijis Saulainē^ Turpat tuvu-; Par ,.drusW strādāšanu te ^"f <>: ^'4ļ«.Pie tiem princi- siem 90 gadiem cilcnecik turos.
Jusu &.Kuntots. '^^^^^^'^^^'Z «Mtrada ari viņu.vecāki. nevar būt runa. Viri visu d^enu '"'ŗ^^^Sateina par pa- lai gan spēki lieli nav."
mašīnu palīdzību, būs ierikots _ . .
dzīgām tiesībām sieviete šajā gadsimtenī ir ieguvusi tiesības, smēķēt, dzertaiizmīR^^^^ ; . tiešo uzdevumu būt par .ģimenes :' pavārda sargātāju., Patiesi ir grūti iedomāties ko bēdīgākņ kā māti, kas alkohola dēļ pamet ģi-
ceļš uz jauno latviešu koloniju — privāto vasaras mājiņu ap-
iiu^ti, xv«o "..w..v..a, "-t------ - , - • . . būves gabaliem Saulainē. Patla-. I
meni, bērnus un degradē sevi. P^s^'''^.^^^^^^ ^ līdz temigās slimibā. alkoho-: lS'|„aj^'^„S^irfe g^^^^^^ saulaino nedē|as nogali, ceļa ie-lisma Stāvoklim. ^ - v nošanas tēc^niku. Vilfrīda Zari- rikbšanas priekšdarbus veic dau-Lai. ārsti un atturības.; biedri- ņ^ pāris, ar zīmuli darinātie por-dzi talcinieki, ķas zā^ē kokus,
(Nobeigums 6. Ipp.)
(PŠrnesuns no 3. Ipp.)
baš .turpi%' savu svētīgo darbu :.treti vērnekādas. īpatnie ne- cērt zarus, dedzina ugunskurus ;,ūņi)alīdz katram, kaš apmaldī- uzrāda. ' bet;meistariba_jaii ^sa-^^^^u^ novieto' savrup kādreiz var-
jies:aplamos/ceļos. Es vēlreiz gri- s^^zarn^^'l^,^<=''S'^^J^!". būt noderīgos lietes kokus . ri-«ō* Tr« «o+^ŗ.^ irovļ .Visvaims Greclzļens bez glez- ^ , .... ■ dmat,^ ka pat tad, kad. j^^^^ izstādījis ari 3 _ skulpāras ; ^Talcinieku. vidu, _ nosvīdis un
kokā. uzrādīdams visai simpa- dūmos nokvēpis, kā īsts līdum^
. tiskus.tēlnieka dotumus. . nieks, kustas ..darbu vadītājs.
, Izstādi 16; ^oktobiī^Latvi^^^^^ enerģiskais' ..zemes iēricības kb-
ĀNI, KĀ ,
7 F ¥ ī% Q 1? f .-: lut..._draudzes.nam^. Mmeapo mitejas".locekiis Kārlis Ozoliņš L Hi li J>i ^ JRl 1,. le atklāja-DV apvienības pr-ks H. j^.., daudz nūliiim laika 7iPdoi,s y tQ1i J ēiVva Kiperts, pasvītrojot, ka šī ir pir- ■ .pu|u un laika ziedojis
L iyi4. g., meklē .sieva. .^.^ ^^^^^ ^^ģ^^^ Mineāpolē,. nepieciešamo, pneksdarbu. kārto-• €ik zināms viņš Ktsil at- ^uŗas dalībnieku lie vai- šana, lai tautieši Saulaine, vare-\'" J- ^ rums ir jaunie latviešu glezno- tu.sākt...būvēties". K. Ozoliņam •
stājis 1944. gaaa. tāji. _ un: šajā izstādē re_dzami Saulaine var pateikties, āri lJ-''] ■ Jā kāds ko par viņu zinātu;- ' Jauni, sološi talanti. .Atklāšanas tenisa laukumu
: m.r^lA K1l''lStS ffS - «iem, ko Viņš ierīkojis
ar dažu savu draugu .Sportistu i&iv rturartstūters .palīdzību. } .
..Blakus širn vīram, ār cirvi un ^ zāģi itin liļstpratīgi. rīkojas trīs .jaunieši, nosvīdušām sejām un skuj ām piebirušiem matiem. Tie
123 Huron St., Toifonto, Oni, Čan^ida. (Nr, 534,).
;:;,daM.u ;:i.e.^v
'Pieņemu atkal cepuru pagatavošanu un pārveicidšanū.:
ir mācītāja' Lūša' dēli, par kū. riem var teikt, ka tie ..izauguši" Saulainē. — „Mūsu vasaras mā-■ jiņas durvju stenderē if:. atzīmē-
kr.: niāc.A, Lūsis domīd vēro, vai kociņu oir«ifvni af«!fā . az,m™.u noi^^-nJ^lmm^i'S:^ 'Pašnieki^. Tālāk
■ Jfāni.Lūsi. '
ar c"
3aui2ā§ paaudzes izpalīgu Foto A. .Jānītk
Besfcdien, 1960. gadā ^.oktobrī, 85. n-re.
IV ■ un Rūzvelts negrit
CAUR KAiRO UZ TEHERANU f ^ ^
dzeja rupigi slēpt np
. Pēc vairākkārtējiem nesekmi- das. Pirms Polijas ja
giem mēģinājumiem 1943. gada lemšanas Rūzvelts
beigās Rūzveltam izdevās izviļi- lūdza slepenu audļei
' nāt Staļinu uz kopīgu apspriedi lina, lai izklāstītu s
Teheraiiā. Ceļā uz Teoeranu bi- Staļins sānis draug
- ja noorganizēta tikšanās ar Cang- prata un Polijas ja
fciišeku;^ Apspriedē Kaīro, kur lemšanuatlika už p(
piedalījās ari Cerčils, iztirzāja rences dienu (1. dec
jautājumu par palīdzību Ķinai. Rūzvelts ..nevarēja"
• Oangkaišeks ziņoja, ka pēdējā nn Staļins ar Cerčil
laikā Ķīnai mazāk grūtības sa- sadalīja Poliju, gādā japāņi, bet briesmas draud īsi pirms konferoii
110 ķiniešu komunistiem,: kuru Rūzvelts izvilka no
aktīvitāte ik dienas pieaug, un djas sadalīšanas pli
plaši apgabali jau nonākuši ko- ja jau labi pazīstan:
.. mūništu varā. . bet par to iepriekš i
čangkaišeks piedzīvoja lielu ja. angļi. Kā daudz.
pārsteigumu.Viņš cerēja saņemt jos gadījumos, tā ari
no Rietumu sabiedrotiem atbab čila iebildumus ne
stu cīņā pret komunistiem, bet klausīja. . Rūzvelts pateica, ka viņam jādi- . . ««f. np^npRi bina koalīcija ar komunistiem, . 't^-'^- i-»'"»'-'"^ un komunistu pārstāvji jāuz- Atceļā uz mājām
ņem Ķīnas valdībā. Tāpat notei- cerčils vēl reiz iegr
ca, ka Ķīnai jānodod Krievijas i^i pārnmātu dažiis
ricībā Dairenas osta. Ar šiem
Bija jāvienojas par
lēmumiem bija atvērts ceļš ko- kQmandē.s apvier mūnistū etepansijai Ķīna. nākamā gada invāz Paveikuši Staļinam patīkamu j^. Hopkins ieteica darbu. Rūzvelts un Cerčils de. . lu, i>et tas nebijā paļ yās uz Telieranu. Jau pirmajā tiem .un arī pārējien apspriedes dienā Teheranā Cer- pārstāvjiem. .Ģen. ^ «ils konstatēja, ka viņa sabied- mer atbalstīja, visi īotais ir to atstājis vienu un ie- krieviem labvēlīgos stājies koalīcijā ar Staļinu. Sa- jiļllitārās autoritātes karā ar to Teberanas konferen- ^iņam vispār nav 11 cē nebija īsta konferenču at- demā taktikā, .•snosfaira, jo Cerčils un Rūzvelts
tur tikai npklausījās Staļina pa-
Rūzvelts, lai, reiz
ATKAL KVE« mU, GADA SKl
■vēles Sliem, izšķīrās iDar
Jau pirmajā konferences die- Pēdējam bija
m Staļins noteica, ka nākamā f f?^""' f^^i ^ļf
pavasari jāsāk invāzija Ziemeļ- ,
fŗancijā ar sekojošām mazāka f''^'^^ ,fJ
apmēra operācijām Dienvid- liedz publu
Jrancijā kā to Kvebekā Rūz- «lepenus^dokurnent
velts Ziņoja. Tālāk Staļins de- ^nu uz Ruzveltu u
iilarēja. ka Krievija karā pret f'^^ lidzdarbīnlekij
Japānu iestāsies tikai'^pēc pilni- ^^^^
gas Vācijas sakāves! Pirmās ^^S^e^ies Vašingi
dienas vakarā pie Rūzvelta bija ^^^^'^n vakarā, Rūz
rauts, kur ..svētās alianses" da- rodiofonā, Savā
lībnleki bagātīgi slacīja triju m^l^lētiem vārdi
Baltijas, valstu kapus. Pecdau- Staļinu un teica, k
dzām Iztukšotām glāzēm Sti:^ļl,iiS ""^S- l<a arī turpii
kategoriski noteica, ka viņš pjir ^^^'^-^u tautu a
turēs .Baltijas valstis. īebilduimi rēs ļoti labi saprasti
■uiebija,
_ Zināšanai tiem latviešiem, -kuti jūsmo par Rūzveltu un atbalsta viņa veidoto politisko novir- Tuvojoties prezic zienu demokrātu partijā, jāalgā-nām, Rūzveltu atkiļ
dina vārdi, ko Rūzvelts ir teicis ja domas, kā ceturtļ bij. Čeobošlovakijās preziden. Slnāt .Savu Ievēloši
tam E. Benešam 1943. 'gadā, kad uzvar tā partija, ki
tas pirms braukšanas uz Maska- Jo Ņujorkas val.sU.
vu apineklēja AŠV prezidentu: 2V2 līdz 3 milj. žīc
; ..Iesakiet Stjijinam, ki:'viņš var ļoti disciplinēti,
ttut savas Ba(ltii{;+3Vaistis,.ti- balsis, būtu ieģi
5cai to nedrīkst nekur publicēt." vaists. Kā to panāl
' Ar pirmās dienas apspriedes ļJadomu deva R
norisi cerčils nebija apmierināts draugs un Pin. de
un lūdza Rūzveltu uz pārrunām Henrijs Moŗgentāu;
pirms nākamās dienas apspriežu doklis bija, ka 2. ]
sākuma. Rūzvelts atteica, jo vl- gala mērķis Ir -v
ņam esot sarunāta tikšanās ar ram un vācu tautaļ
Staļinu. jāšanu. Vadotl(\s ai
Otrās dienas plenārsēdē Cer- Morgentaus kopā
čils no jauna ierosināja plānu tieti. atbildīgu dari
par ofensīvu VidiLSJūŗas telpā mūnl.stu spiegu Hc
(Balkānuoperācija) urieventuā- tu, izstrādāja t. ,s
lu iHircijas iesaistīšanu karā vācu tautas izmērd
pret Vāciju. Staļins to asi norai- šajā plānā bija ne
dīja, bet Rūzvelts klusējal kara vācie.^iem, j
Vakarā rauts bija pie Staļina, rūpniecības lekārtn
kur, pacēlis glāzi, viņš pieprasi- ŗa laikā nobūl.u iz
ja pēc Vācijas Sakāves ■ 50.000 ņem visa iekārta r
augstāko vācu virsnieku un spe- das raktuvēm .un
Ciālistu galvas. Cerčils par to uz- .spridzina. Jāsastar
traucās un asi protestēja. Tad raksts, kuri tūli
iejaucās Rūzvelts ūn nāca ar bet dzīvi palikušie
„kompromisa" priekšlikumu — saimnieciskā līmcn
Vienoties par mazāku skaitu, var ne dzīvot, ne (i piem. 49.500. Par to visi krievi Kad ar šo plām ■un vairums amerikāņu skaļi. konferenci.'.s daliln
smējās, bet Cerčils, protestējot kā, Cerčils .sālaimf
pret bārbari.smu un Rūzvelta ja/ļjet viņu Mor!
riipjb.joku, - piecēlās un atstā- pierunāja, pie.solot
ja galdu. miljardu dolāru k
Trešā dienā bijā paredzēts iz- stā.stīja, ka, - i(^'.izi'
.. lemt. Polijas jautājumu. Rūz- ^^jālo" plānu, ant
..velts jau sen zināja, kādi ir Sta_- laikiem būtu atbrī
ļina.plāni, bet — nākamā K'^f^'^ raf.ofumu konVMie
būs ASV prezidenta vēlēšanas, tirgos.
■^.^^■,^---^-^-..--^--^~--r--- Panākuši- savu, ■^
Vaits priecīgi att^ , ■ $792," palīdzībai bet ar to liela n
, ; .tautiešieķ^^^^^^^::^^^^^
LNAK • palīdzības nozare Stim.soņ.s.ūn Iii Latv. ģimnāzijas Minsterē. albaļ- ņu partija, un (1 stam nosūtījusi .$250,-. tautiešu parādījās no.sodo.<5 aprūpei aiz dzelzs aizkara (ar Rūzvelts biia sadarbības komitejas .Zviedrija rMnn.t ^
starpniecību) nosūtīti $292.-. gentaua plānu , trūcīgo atl)alstam Vācijāfar Lat- likt. ;,zem galda ; viešu s^arkanā kru.sta starpnieci- nekad ari, neiedz! . bu) nodoti $200,-. Kādai slimai vēl balstoties u/, un darba nespējīgai tautietei ^jg^ļ ļj^iz 1943. tŗ;! Kanādā izsniegts .$50,- pabalsts, v^^^ō' hiia'nomon So pabalstos-izmaksāto summu ^.f ^''^ ^-L! Z S792,. tautieši saziedoja iepriek- .rJKU leKartas un sējā 18. novembra akcijā. Pali- nokārt krieviem, d^.ības nozare ari šogad izdarīs .. BaTbariskai.s Mor 18. novembri ziedojumu vāk.ša: kļiiva zināms ar nu par labu ttūclgiem un sli- Hitlera propagaiK.' miem tautiešiem. LNAK. palīdzi- i^nianfbia bas nozare izsaka jo sirsnīgu to plasi izmanio.) i pateicību tautie.šiem par ziedoju- cinitie.s par..sa> miem un cer uz atsaucību ari vibu. Ar to knŗs 131 nāko.šajās ziedojumu vākšanas uh palielināts upn akcijās. Palīdzības nozares vadi- karojošās pu.sēš. tājs ir K. . Tannis. . kasieri.s A. ^ _, ^
Retig.s, loc. un immigrācijas . Turpināji
sekc. vad. I. Andrejsons.
k:. ■ ..,.jalta:s:kom