Trešdien, 1SQL gada 17. maliā Hr. 39. LATVIJA AMERIKA -
CIEMĀ
LEPUS GŪSTĀ TURĒTĀM
pa.
ļp-
feti-f ie-
liku sdz Hu.
Gestapo vfrs pavēl mašīnām sa» braukt tirgus laukumā, un asa balsī nokliedz „Visiem izkāpt"' Neyiens nedrīkst attālināties no masmaŗn vairāk par 50 soļiem Gaidiet, kamēr atgriežos." Pēc tam, dažu savu vīru pavadīts, ar vieAu no mašīnām dodas tālāk kalnos.
Transporta ierašanās klusajā kalnu ciemā rada veselu sensāei-ju. No visām malām ļaudis steidz : apbrīnot atbraucējus. Drīz tirgus laukums pilns ļaužu, un veltas ir sardzes pūles tos aizdzīt/Pēkšņi kāda sieviņa- skaļā balsī: iesaucas : „Bet tas tak ir mūsU Sus: nigs,", un Eisarām acīs apkampj sirmo valstsvīru. . Ļaužu prātu satraukums un troksnis pieņe-!Hffi. Tas no saldā rīta miega iz^ -traucē arī vietējo - kokiandantu, sirmgalvainu kapteini, ikias, neskatoties uz gadu liastu, nav aiz^ mirsis militārā toņa skarbumu; ;,Kas šeit notiek," viņš uzkliedz kādam no posteņa yīriem'. „Vai tas nav. transports no kādas koncentrācijas nometnes? Un kam-- ■ dēļ man par to nav ziņots?."
Skarbā ^ toņa pārsteigtis, sar-:^ ^ daes vīrs tikko spēj nomurmināt — «Slepena valsts lieta. Mūsu priekšnieks būs. drīz atpakaļ; es nekā nezinu,"
Kapteinis dodas tālāk, līdz kāda rokā to satver pie elkoņa." — «Kapteiņa kungs!" Sii'mais vīrs ■ pagriežas pret runātāju/: 'kura • vaibsti šķiet pazīstanii. ..Kasjūs esat> šķietāt, kur agrāk' re-dzēts." i °" „Esmu ģenerālpulkvedis; Hal-. V ders, un tas šeit ir pulkvedis von .^^ Bonins. Mēs gribam lūgt jūsu \Ķ palīdzību. Vai nevarētu dabūt te-■ leloņu, lietošanā? Jūsu rīcībā tak drošiļ. vien ir atsevišķa armijas ^ telefona līnija?" „Tieši ta," atbild kapteinis. ; ,.Lieta grozās ap visu mūsu it-| dzīvībām," klusi paskaidro von jits |Bonins, „bendes jau ii* aizbrau-Ivē- kuši izmeklēt piemērotu Vietu' . eksekūcijai."
„Bet tas tak ir neiedomājami,; : karš kuru katru brīdi var būt: cauri," sašutis iesaucas kapteinis... ■
„Tieši tamdēļ," atbild Halders, Ž „Labi, darīšu iespējamo l Pāri tajā dzeltenajā mājā ir komandantūra, mēģiniet kaut kādā ceļā iz- S kļūt cauri posteņiem, -gaidīšis jūs tur," nosaka kapteinis, un, it kā nekas fnebūtu noticis ,lēriā gaitā cauri ļaužu burzmai dodas uz dzeltenās mājas pusi.
Von Boninam izdodas nepartiā-nī'tam aizlavīties līdz k6mandaW tūrai, kur to jau gaida' savieņi)»-jums ar Boceni. Pēc ilgām i)ū-lēm viņam beidzot izdodas dabūt ^ pie telefona SS obergruppenfīre-■ ru Wol]Efu. Bez kādiēni liekiem . ievadvārdiem- Bonins tam. militā- ; . rā tonī ziņo par stāvokli un lūdz Wolffa steidzīgu palīdzību. Pēdēr» jā atbilde ir lakoniska: ,>Sapro-tu, nosūtīšu jūsu aizsardzībai ■ rotu karavīru,?' un noliek trūbiņu. Tāpat nepamanītam, Boninam izdodas nokļūt atpakaļ.
Sāk jau tumst, kad atgriežas sardzes priekšnieks. Visiem ap-; : cietinātiem liek sanākt kopā un : paziņo, ka p^rnakšņošana notiks . šeit, piedraudot, ka bēgšanas gadījumā bez brīdinājuma šaus. Pa ciema mājām izvietotie apcietinātie pavada nakti, dažs pirmo, reizi, pēc ilgiem gadiem, cilvēcīgos apstākļos, vienkāršo kalnu .: cilvēku rūpības aizrauts. Otrā. rītā Gestapo vīrs atkal aizbrauc, de- . priekš" paziņodams, ka vēlreiz mēģinās atrast apmešanās vietu.' Daudzi no apcietinātajiem instinktīvi jūt, ka tā var būt viņu pēdējā apmešanās vļeta šeit, ze-mes virsūj bet saprot, ka ir bezspēcīgi pret smagi bruņotiem ap-: sargiem.
•„Tagad mūsu pēdējā izdevība," Holderam saka Bonins, „ja glābēji nav klāt līdz pusdienas. laikam, tad izredzes ir bēdīgas." ,' , Atkal paiet mocoša stunda, tad,: pēkšņa motora rūkoņa, un nāko- ; šajā acumirkli tirgus laukumā no armijas mašīnām izbirst rota' karavīru, pilnā kaujas, bruņojiu mā, un; pirms vēl apsargi spēj noģist, ap ko lieta grozās^ tie jaū / ir atbruņoti, sadzīti mašīnās, un . kāds jauns leitnants nokomandē ";: ^ ...Lasīties pie veina!" Un izšauj . gaisā. Nākošā acumirklī 133 nā- . ; vei nolemtie ir brīAii; Ap pusdienas laiku atgriežas kolonnas ko- ■ mandants.; Karavīri to un viņa, pavadoņus atbrui;^o -un izkrata,,^ pie kam atrod attiecīgo Kalten- • brunnera„likvidācijāS". pavēli... Pateicoties vācu karavīra goda : prātam im ātrai rīcībai, šīs pavēles izpildīšana tika aizkavētai • ' iidz ar to novēršot noziegumu, kuru,, diez, vai^ kad pasaules sirdsapzioa spētu Vācijai' piedot,; i
Īle-Ivē,-M-lād-ļār-ļdu-,
Itb
ah frāj
[paleju
Ilgi. ļda-Idrb
?;as, pie un ban-lirk-:.at-, no-lai-' iLuna idis kā: Lvi-aaur, 3im--iarīr
uz-sa-sa-ļlnus, mās, laim-, Paļāvās Itarp: Bonis
lat-■l)ieži Igha-is.
b šī, oašu^ pa-: sāV <ras-ļakal-jiāju-ļn il-
Lvs.
KONFERENCE BEZLIEKVĀRDffiAS' P
SVĒTDIENAS SKOLU AUDZINĀTĀJI APSPRIEŽAS
MAIVUDĀ, ILL.
Ka mūsu laikos vēl tāda iespējama,'to pierādīja gadskārtējā Vidienes apgabala svētdienas skolas skolotāju konference Mei-vudas teol. seminārā, kurā piedalījās :66 delegāti no 16.draudzēm.
Pēc māc. J. Turka vadītās lūgšanas konferenci atklāja apgabala garīgais vadītājs māc. P; Ķir. sons, pateikdamies skolotājiem par viņu darbu un sacīdams, ka viņi ir draudžu īstais mugurkauls. Vidienes apgabalā draudzēs pašreiz 2500 bērnu. Ar skolu sakaros tikai 1000 bērnu.
Konferencē, ko vadīja apgabala svētdienas skolu komisijas priekisēdis māc. H. Jesifers, .SKolotāji iepazinās ar dažāda • veida bū iiski svarīgām problē^ mām viņa darba laukā; i .
Prof. Jānis Rozentāls runāja par bibeles interpretāciju. Mudināja skolotājus, savu: darbu veicot,. balstīties ticībā, meklēt atšķirt laikmetīgas formas no Dieva vārda, mācīt bērnam atskārst Dievu; nevis domāt par ¥iņu ar cilvēka loģikas secinājumiem, ļaut bērniem sev prasīt, vai viņi ir uz pareiza ceļa un rādīt, kā Dievs darbojas.mūsu dzīvē, šādi interpretējot, katra lappuse bībelē dos jaunu saturu, kas vienīgais dara dzīvi pilnvērtīgu.
Māc. H. Jesifers iepazīstināja konferences dalībniekus ar dažāda veida uzskaties materiāliem un to lietošanu. Tam sekoja skol. Irmas Cēberes priekšlasījums par latviešu valodas vielu augstākās klasēs. Referentē uzsvēra, ka visiem spēkiem jāmēģina radīt interesi par latviešu grāmatu, jo tikai tā varam būt droši, ka viņi saglabās: mūsu valodu. Blakus latviešu klasiskai literatūrai, būtu jādod bērniem lasīt ari jauno autoru darbi. Par ļoti piemērotu un jaunatnes iecienītu rakstnieci izvirzījusies Irma
dažiem vēstures posmiem (piem,, par to,'kā dažādi mūsu zemes iekarotāji cīnās savā starpā) nebūtu tik daudz jārunā, lai varētu atlicināt vairāk, laika neatkarīgās Latvijas dzīves un sasniegumu aprakstam.
Konferenci visvairāk tomēr ietekmēja prof. Kundziņa klātiene. Savā uzrunā viņš izteica prieku par to, ka svētdienas skolu i stāvoklis tagad labāks un daudz vairāk nostiprinājies kā pirms 10 gadiem šinī krastā to. uzsākot. Radusies arī jauna un spēcīga skolotāju ataudzē, kas vairojusi dzīvību mūsu skolās;
Krietaa aizgājēja godināšana
eotas KORIS KONēETIKATa
SILVIJA LIEPNIEGE Nebraskas
Par konferences dalībnieku uz- universitātē ieāvusi B. S. grādu ņemšanu uņ cienastu rūpējās jļ,^^ bakterioloģijā, -un stu-dāmas, damu&omitejas priekš- dljas turpinās :im^stŗa grādam.
tiieces R. Ķirsones vadībā.
Silvija ir ķ«iļ). Varavīksne lo-cekle.
MAG. lUR- ^ATISONA
PIEMIŅAS PLĀKSNES IESVĒTĪŠANA VEILHEIMĀ
. Veilheimas feapos iesvētīja pag. i gada 5. augusta :TUGingas siimnī-icā mirušā mag. lUr. Edvīna Ma-ļtišona kapa pieminekli,, ķam līdzekļus pārsvara bija devusi nelaiķa korporācija Letoņija..
Iesvētīšanas ceremoniju izdarīja, aizgājēja ■konfilistrs māc;. E. Rozitis. .Mācītājs pieminēja Ed. Matisona gaitas dažādos dzīves posmosgan.studijās Latvijas universitātē, ganka brīvprātīgam cīnītājam Kalpaka bataljonā un arī vēlākajos gados kā atbildīgam darbiniekam Latvijas tiesu resorā; Visos šais nozīmīgajos posmos nelaiķis parādījis sevi par krietnu patriotu, augsti vērtējamu un cienījamu personību. Tāds Ed. Matisons_ bija palicis ari sava mūža pēdējā ^grūtajā posmā, par špiti_ slimībai un vientulībai, saglabādams saVas izcilās rakstura īpašības.
; IPIŽA .DIENAS MmMAZŪ:.^
Nu jau piekto gadu rīlcojam nās. Tagad tas tā jau turpinājies meža un spodrības dienurtatvie-. visus šos gadus/ Atsaucība," ņemt šu nama apkārtnes izdaiļošanai," dāUbu gadskārtējās meža un saka Kalamazū latviešu b-bas 'spodrības dienās, ir bijusi no ik-pr-ks J. Grotēns, pēc notikušās : vienas organizācijas ūri drau-
šī pavasara mežu un spodrības dienas, rādot, uz apm. pūr-
,dzes, • neizslēdzot ari atsevišķus tautiešus.. Pārējā laikā laukuma
vietu lielu nokalni, kura sākas apkopšanu veic Latviešu b-ba."
aiz nama 2319 Amherst ielā, un sniedzas: līdz otrai ielai, aptveŗbt gaŗUniā visu ,,bl:Oku^'. J. G. turpina:,,Pirmajā gadā šeit strādājām tikai ar lielajām zemēs nolīdzināšanas mašīnām, nokalni padarot līdzenu un saaugušos krūmus, \ kas līdzinājās neizbriena-miem džungļiem, novācot. . No-
,Kad pārlaižam skatu ^ nokalnei, redzam, ka starp dažiem jau veciem; kokiem, zināmās vietās pumpurus izdzinuši 15 pašu stādītie piemiņas kociņi. Uzkrīt div i stalti bērzi, tie mednieku - makšķernieku stāidīti, pārvedot tos no Mičigenas ziemeļiem; tālāk vairāki ozoli, kurus stādījuši, gāidsš, skauti, abas latv. drau-
raktā, neauglīgā zeme bija jāpārr
veido par: auglīgu, ApstādīšanU. uzes, Sv, Jāņa draudzes skola un izdaiļošanu, veicām Sekojošajā un. Korporāciju kopa. Kādā citā Grebzde.: Ar latviešu literatūras gadā, kopīgi rīkotajās meža dia-,vietā atkal bērzi,.pūpolkoks un
dažādi citi, kuru lapiņas raisās
Pēc garīgā ceremoniāla māc. E. Rczītis nodeva pēdējos sveicienus 600 brīvajā pasaulē esošo, kā ari vairāku simtu aiz dzelzs aizkara palikušo korporācijas locekļu vārdā. Korporācija Letonijā bija
ULDI»! TAISNĪBA
Koris sācis dar-t Diriģenti: Valdis Aldiņš un
DZIESMU SVE.TKr-
1961 :^
MŪSU laikrakstā 10. maijā iz-•daritajā aptaujā Uldis Papards no Torpnto uzstāda ļoti interesantu un; gaužām patiesu jautā» jumu, kā svešzemju skolas beigu» ijie jaunieši vairs tomēr nav Is» teni latvieši. — Latvijas univēr-! sitātes rektors prof. Df. Auškāps savās runās daudzkārt pasvitiK)-ja,^ ka Latvijas universitāte bea ■ zinībām vēl māca savus dēlus un meitas, lai tie būtu īsti Latvijas dēli un meitas, — kad nāca repatriācijas laiks, šis pats cienījamais zinātnieks bija izteicies, ka L.U. absolventi, kaļit arī tie būtu! bību 1951. g. Vi- Oskars Ozols. • ļ cittautībnieki, tomēr īstenībā >
līmantikā, b e t Soprāni; Biruta Andersone, ^■s^^ Latvijas dēli un meitas., To paplašinājies un.Valdā Apine, Alma Deksne, Aģ- Pārdomājot, tūdaļ' ķēros domās piesaistījis dziē-neseKalace, Ilga Kļaviņa, Milda |Pi^ savas fakultātes vācu, krievu, dātājus arī no Lūse. Tekla Martužānē, Zelma ļ^ī^^i^si^dzokommilitoņu, nacio- . citām Konēkti- Mažjāne^ Eiženija Rāviņa, -Emī-'^^iitāšu ..pārbaudes", un, kā jau " katas pilsētām, lija Riekstiņa, Līze šlakāne, Ev-.rektors bija izteicies, ari ēs to-Pašreiz vairums ģēnija Treimane, Otīlija Viņķēle. niēr nevarēju tos iedomāties, ka koristu dzīvo Alti: Baiba Aldiņa, Ārija Ander- ^''^ »,ofj«. tT5«;ss tr.:.
Mančesterā u n dersone, Klaudija Andersone, II-apkārtnē. Koris ze Kupre, Ruta Kviese, Zaiga La-ir patstāvīga un pa. Marta Melbārde, Zelma.Ozo.-inkorpprēta bez-^ la, Ildze šillere, Berta Zaļkālne.
organizācija. Bez jaukta Ten&ri: Jānis Aldiņš, Mārtiņš kora dziesmām Rota iestudē un Aldiņš, Valdis Aldiņš, Jēkabs dzied ari sieviešu un vīru kora ^Pinis, Staņislavs Kviesis; Jānis
_________ . dziesmas. Koris sniedzis pātstā-^^^^^^^^^^
sūtījusi krāšņu vaiņagu ar krāsu vīgus koncertus, dziedājis baznī-i^?i^ .^^*f'^^^^^^^ lenti. Vainagani-pievienojās ari cu un citu orcanizāciiu Līl^iu Arturs Gravlejs, Arvīds Ka^acis. klusaiās svinībās pulcējušos ^"".^jsamzac Ju sarīkoju- j^nis Kalvāns, Oskars 02©ls,
^SasWiešu nS'S Z%vS^^^^ dzies- Krišs Treimanis,; Alberts Zaļ^
iHU sveiEos. kalns.
igiijHiiiiiieii!ii@iH<B^>n
IPIllBh.liBilPJSIIlilEBIIO
Bil!lliŗ„ai!l;iB;;;'B;i:!:a:va;:^ia'.:::ffiiiirĒDi;li:k-
ŅUJORKĀ
tie vārētu justies Vācijā, Krievijā (ja tāda būtu) labāk kā tepat Latvijā. Arī žīdi — nu tačU' : tiem ir sava valsts u. t. t., toinēr nemaz nejūtas tur labāk kā ..svešumā". Mag. iur. E. Lapiņl.
ATBILDE- KURZEMNIEKAM .
,.Latvijas" š. g. 10. maija numurā Kurzemnieks domā, ka bērnu žUmālā ..Mazputniņš" publicētajam Valža Viestura dēku romānam ..Neskaitāmas reizes briesmās" nevajadzējis likt klāt pašreizējo Rīgas karti. Jā-vaicā — kā tad vajadzēja? Aizvest romāna varoņus Jāni un Juri uz Rīgu 1961. gadā un vadāt viņus pa Kalpaka ielu im Brīvi-bas bulvāri? Iznāktu tāds kā ana-chronisms . . . Tad jau pie viena noliegsim, mūsu bērniem ari to, ka Latvija vispār komunistu
literatūras skate. Sestdien kopā pārdošanā biļetes dabūjamas ^^JStrS,lr.4;,n v«^«Tro{<n ««^^ ar skautiem un gaidām būi_Kalnāja, Ķezbera, Lapiņa un ^.^^^^^^^^^^^^^ -ugunskurs, svētdienas rītā brīv- OzoUņas veikalos un ^mtenes'f^^^^^^^ : dabas dievkalpojums, vakarā sa- Balss apgādā. Pēc koncerta sa- f A ^^^.iPf ļ.^^^^ 'viesīga dzīve. Varēs ierasjes viesīga dzīve, dejas un atspirdzi-f^^^^
SfSS^Sa 3'^n" n^J-riii. sarīkojuma^^īr^^ atli-,|^^^^di^^ka m^tl^^^^ ",^V..Was par labu Dr, A, Bilmaņa '^^^ agrākie RīgaS ielu nosaUku-
fondam.
s
transporta maksu. Pieteikties pie draudžu mācī-
MIIiVOKOS
mi, ir iemesli, kāpēc tie tagad citādi; un turklāt, katram bēr-
palīdzību jācenšas izkopt skolniekā ne tikai literāru gaumi, bet arī jāsniedz, viņam reliģiska, ētiska un nacionāla audzināšana.
Prof. Ē. šmits runāja par Lu-•tera 'dvēseles kopšanas principiem, šai sakarībā izskaidrodams arī vainas apziņu, grēku nožēlošanu un grēku piedošanu luteriskā skatījumā, aicinādams kā mācītājus, tā skolotājus veltīt ' vairāk vērības individuālai dvēļseles kopšanai.
Skol. Zelma Lapsiņa, apskatot latviešu valodas mācīšanu mazajās klasēs, aizrādīja, ka pašreiz daudziem bērniem: latviešu valoda Jau ir svešvaloda, tāpēc vispirms jāmāca viņiem latviski runāt. Ābeces saturam jāatbilst bērnu pašreizējai dzīvei un videi, . tur ieaužot arī stāstus par tālo sapņu Latviju.
Māc H. Jesifers runāja par ticības mācības vielas apdari, bet skol. Ingrida Dzene sniedza ticības m ā c ī b a s paraugstundu ar tādu pievilcības spēku, ka gan sinnas audzinātājas, gan gudri profesori klausījās daudzreiz dzirdēto stāstu par Labo Ganu ar aizrautību. 1 .
Skol. Jānis Ozols referēja par paša izstrādātu dzimtenes mācības plānu, ko pakāpeniski varētu izņemt 4 gadu laikā, ja ik svētdienas tam ziedotu pa pusstundai. Pašreizēj os apstākļos Latvijas vēsture un ģeogrāfija būtu apvienojamas vienā priekšmetā — dzimtenes mācībā, pie kam
piemiņai no kora „Dziesmu Vai-ļrogs", latviešu skolas, Daugavas ļ Vanagiem, jaunatnes kopas, b-baš dāmu komitejas un arī pa: šas zemes īpašnieces Latviešu b-bas. Bez piemiņas kokiem šai «latviešu parkā", kā daži šo vietu iesaukuši, redzam dažādus košuma stādus, cerīnus,- rožu dzīvžogu, kuram šopavasar sagaida pirmos ziedus,- un i arī. puķeis, ; Strazdi, sēžot pie saviem būrīšiem, nokalnes lielajos kokos, vārēs, atļauties savas „svilpes" uzpūst skaļāk, jo būrīšu mājvietas tiem reti nākas atrast kur čītur.
I šogad dārza apkopšanai rīkotā-ijā meža un spodrības dienā, tā-Pie kociņiu stādSanas Kalamazū pat kā iepriekšējos gados; dalību latv. b-bas pr-ks J. Grotēns (pā'ņēma organizāciju pārstāvji, Lat-
i ® Alisēs Dzirkales - Cenries kla- tājiem. . -v- l- f r f
ivieŗu studijas audzēkņu pēcpus-1 • No slimnīcas atgriezusies 6 © Pavasaris un jaunība iet bla- ^^"^ J'rv^'^a*^^ ^^^^ diena un koncerts ar Skaidrītes gadus vecā barenīte Marija Vend- kus. kopsolī. Un vai tad brīnums, var bermem _ izstāstīt, un ta — Princes un Jāņa Klīmaņa pieda- lands. Marta sākumā pie plīts ka Milvoku ev,. Kristus draudzes cerams ari dara. _ līšanos sestdien, 27. maijā, pl. 2 aizdegušās drānas un apdegmni jaunatnes pulciņš 19. maijā,, pl. ■ -^ļ^™ Bētlemes baznīcas apakš. zālē^~ bijuši tik smagi, ka divus mēne- 7.00 vak. Vilsona parka paviljonā' Mazpmmņa aīDim. ieaaKW»rs.
par labu vasaras nometnei.
šus vajadzēja ārstēties slimnīcā, rīko Pavasara svētkus. Ziedu
0 Ņujorkas latviešu ev. - lut.iBija nepieciešama sejas plastikas vītnēm romantiski greznotajās pavalsts vidusskolu audzēkņu sa-draudzē pie dievgalda pirmajā operācija. telpās priekšnesumu daļā jaunie- sniegumu sacensībā— līdzīgi ie-
ceturksnī bijuši 723 draudzes 10- Marija Vendlande ir viena no 7 ši dejos, dziedās, spēlēs. Kā vi- priekšējiem gadiem — piedalījās cekļi. Dievgalds bijis 12 reizes 6 bāreņiem, kuriem tēvs miris pa- sas liela stila balles arī šī sāksies arī vairāki mūsu jaunieši, iegūs-Ņujorkas baznīcās. " ': gājušā gada .15." decembrī, bet ar polonēzi, kurai sekos dejošana tot arī 2 godalgotās vietas. 2. vie-® 14. maijā Ģimenes dienas māte šogad 5. aprīlī. Bāreņiem raibā jūklī.' Visām pa vidu at-"tu im sudraba medaļu latiņu va-dievkalpojumā, D^maikā, kristī- pieteikušies vairāki audzu vecā- spirdzinājumi. Ieeja svētkos pret- lodās sacensībā ieguva St. Agnes ,ta Baiba Viviane Timbra. Tre- ,ki no Kanādas un ASV, bet paš- labprātīgiem ziedojumiem, bet pkadēmijas (Indiānapolē)_ au- . išais bērns,^v^ā|i^rturs tīri En- reiz tie mitinās pie vecmāmiņas atspirdzinājumi par brīvu. dzēkne Silvija Dzelme, bet 3.
tā Timbra, kiifWānis un Vija Emīlijās Gerasimovas, Bruklinā;, Lai nēpaištu^.gatām^dāudzso-.vietu un bronzas medaļu mBt««r-Balini. i© Ņujorkas Vācu - amerikāņu lošie,svētki, ieteicams; katram'matikš.Uldis Dušelis.
(D Vasarsvētku nogalē Ņujorkas futbola līgas jaunatnes B izla- turp aiziet un justies jaunam, kā © Broad Ripple" vidusskolas (In-skauti rīko mežu dienas draudzes ses komandā ierindots arī latvie- jau pavasarī. diānapolē) vecāku padome rīko-
I īpašumā Elka parkā Katskilu tis K. Arens no latviešu sporta ; .^^^ ' ja t. s, drošības kampaņu ar pie-
kalnos. Sestdien izbraukums no- kluba. Viņš ir. futbolista un tre- ļbiLADiLU'lJA mērotu eseju rakstīšanas un pla-
tiks vecāku automašīnās, beV neŗa Kārļa Arēna dēls. • Nupat "Latviešu balsi Piladel- kātu zīmēšanas sacensību skolas
labi) uņ skolas pārzinif; A. Kati-gars (pa kreisi).
viešu b-bas pr-ka J. Grotēna vadībā. : ■:.;.:'; ■:. V..Boķis
i®;ff):isg):g):.c:€);®:€):e:®.®.®g)gc:g).®:g):ffig):®:g):g)t
Sl Latviešu bāletdej'Otājs Vija jau Latvijā strādājis par baleta Vētra no Austrālijas devusies uz un deju skolotāju^ jauniešus štin-Indiju, kur ar labiem panāku- gri vada un māca. Mēģinajuini miem jau uzstājusies Madrasā notiek ik pa divām nedēļām, otr-im Ņuidelhijā. Par viņas māk-ļ dienas vakaros, pl. 19, ŠtJUtgarte, slu parādijušās visai cildinošas Hoherstrasse 9, j'ugendhaus. Jau-
svētdien, 21. maijā, pl. 7,30; no rītā ies autobuss. Braukšanas
PETROITĀ
fijā pārņēma Brivo latvju bied- audzēkņiem. Labāko godalgoja, rība. Pag. sestdien tad nu ari ra- pie kam pirmo vietu ieguva sko-
maksa 4.50 dol., pieteikšanās pie q pēc garākas koncerttutnejas dio viļņi nesa plašai latviešu 1as audzēkne Silvija Bērziņa, kas-p Motcona.. I ASV austrumu piekrastes pilsē- klausītāju saimei oficiālo vēsti savam zīmējiunam bija izraudzī-
Ņujorkas draudzes jau- rosīgais mākslinieku pāris pār saimnieka" maiņu. Brīvo jusi. saukli„Ātrums ir nāves tu-
P. Matsona ® Par
natnes pulciņa priekšnieku iēvē- jj^j^^ts un Lilija Gleškes sniedza latvju biedrībā ir tradīcija, ka .vākāis draugs
lēts Gatiņš Lācis, pārējā valde koncertu ari pašu pilsētā Detroi- vienam valdes loceklim piek darbojas līdzšinējā sastāva: maijā, 'Women's Club telpās, pienākums vadīt organizāci
piekrīt
., . „- «. «.«.j.*,______________X-—. ^-___________ ------ organizācijas
priekšnieka vietnieks Inesis Be^" i Kaiit. gan mēdz' sacīt, ka prāvie- sabiedriski - kulturālo darbību ziņš, programmas vadītājs Nor-|g^ pašu zemē neciena, ilgie ap- saucot to par izrīcības direktoru, bērts Visners, sekretāre; koncerta' beigās liecināja, Tas ir Dr. N. Viksniņš, uzkuŗa
tīņa, kasiere ieva Milts. 'ka minētais sakāmvārds šoreiz pleciem raidījumu pārzināšana
® Nākoša gada Daugavas Vana- .tagad uzgulusies. Programmas
^ ^'^J'S^^^ Sa^^ke koncertu ievadīja'ie^nātāja" ir Judīte Jauntirāne, ^^S. wS «Sd^Se? g ar viņai tuvā J. S. Bācha Steidza-! un tautieši kā_ pilsētā, tā:
atsauksmes indiešu laikrakstos.
ni interesenti lūgti ierasties mi-
„The Times of India", starp eit^, ņētajā stunda, ffākstā: „Vija Vētra ir Skiāisti ļ E Uz 40 mūža un 25 gadiem kāl-kombuiējusi indiešu deju elemen- pošanai mūzikai 15. aprīli atska-
tus ar moderno ekspresīvo deju
tījās Mirdza Bīskāpe Hanoverā.
aicināts un gaidīts
gaidu un skautu vadītāju sagatavošanas ' kursi asv
ASV latv. skautu jendā no 27.— 30. maijam notiek gaidu un skautu vadītāju un kopniekuv/ču sar gatavošanas kursi.
Tie notiks Kalamazū (Mich.) tuvumā. Rota Ķiwani pastāvīgajā skautu nometņu rajonā, un šo kursu rīkotājs ir latviešu skautu 3. novads, Kalamazū 75.-Jel-, gavas skautu vienības un vecāku padomes saimnieciskajā vadībā. Kursus atklās ^. maijā, pulks. 10 no rīta. Komandants, būs vad-J. Ķesteris, pie kura arī pieteikšanās (adresē: 902 W. Lovell St., Kalamazoo, Mich.). Kursus vadīs Gaŗezera vadītāju kursu vienību priekšnieks vad. V. Klētnieks. Dalības, maksa S4,00, uztura un citu izdevumu segšanai.
^Aicinot uz jo kuplu kursu ap^ meklēšanu, gribas u z.s v ē r t reto un lielisko izdevītiu^ kad kursu vadībā piedalās: mūsu izcilie skautu vadītāji", par jauno vadītāju sagatavošanas. kursiem izsakās latviešu skautu .pr-ks ASV, vad. A. Artmanis.
3, un 4, novada cilšu roveru pārdomu nakts: un solījums 20./21. maijā Hestingas (Mich.) tuvumā. V. Boķis.
Tagiores poēmu interpretācijā, vi- Viņa dzimusi 1921. g. Rīgā, mācī-ņas choreogirāfija ir lieliska Un jusies Latvijas konservatorijā mūzika izvēlēta ar teicamu gau- prof. Jozuusa ērģeļu klasē un ar mi." ļļ5 gadiem jau sākusi uzstāties
B Rīgā. kādreiz populārajam fo- publikai.
tografam I. Ķalcenavam pag. tā Anglijas latviešu māja Alm^-mēnesī Ainbergā, Vācijā, piepil-ļ jā ari šogad notiks bērmi vasaras
dījās 70 mūža gadi. I. Kalcenavs kolonijā parastajā angļu skolu
vēl vienmēr veic fotogrāfa darbus pāris vācu laikrakstu speciāliem izdevumieni.
m Agr. J. Purviņš, Zviedtijā, izraudzīts par ūdeļu (minku) far-mas direktoru Norčēpingā,
brīvlaikā, augusta pirmajās trīs nedēļās. Kolonijās nodarbību programmas pamatā ir Anna Brigadere, sakarā ar viņas simta dzimšanas dienu i. oktobri. Pārrunās arī Skalbes, Potuka un
P-mažorā un koncerta otrā daļā
dījuriiā otra sapulce notiks pie katra biedru skaita pL 3 vakarā. _ ^, „ ^. ® Dziedones Inas Selgas kon- A. Dvorzaka Sonatinu Sol-mazo-certs Town Hall zālē pirmdien,:'rā. Koncerta otra daļa^tadi ķom-
Latviešu balss Filadelfijā" va iitājs Dr. N. Vīksniņš aicina tautiešus atbalstīt kopējo pasāku-
i'mamlSrs^ pg iāļ.;Dāi.iņa mu kartējām.iemaksām.radot
rēmBŽlā Sgi. ^s'.-L-^5iVo- ■T«imTh«i.un. J,Me-.pamatu.raidījumu pastāvēšanai.
® Ģimenes diena,, 14. maij ā,; Ņu-jorkā notika 4 latviešu dievkal- _ _ _ ^
1 n-,r,r. "-pa.
m Kurzeme atrodas kā padomju "^^^ raķešu izšaušanas bāze; tā arī raķešu izmēģināšanas lauks, —^ redzams pēc kartes, kās par Fad. Savienības raķešu bāžu noviet-nēiri publicēta amerikāņu laikrakstā The Wašhingtoņ Post. le Rīgā pēdējā laikā paplašināta Merķeļa iela, uņ to tagad dēvē par Brodveju. Tur vakaros iemīļojuši pastaigāties pārīši. m Dailes teātra jauno namu Rīgā būvēs Ļeņina ielā < agr. Brī-wbas ielā) starp Sarkanarmijas (Aizsargu ielu) un Šarlotes ielu, nojaucot vecās koka mājeles. Amfiteātra zālē skatītājiemi būšot vairāk nekā 1.200 vietas. Teātra ēkās celtniecību paredzēts sākt 1962- gadā.
Di DV Vireburgas nodaļā ievēlē, ja jaunu valdi ūn revīzijas komisiju. Valdes sastāvs: priekšsēdis Ed. Vaļuks, sekretārs M. Rikvei-lis, kasieris A. Bullītis, biedrzinis J. Brīvnieks un priekšsēža vietnieks J. Jurevičs. Revīzijas komisijas priekšsēdis L. Alberings, sekretārs A. Voltners, loceklis V, MatuleviGs. .
ŗ Štutgartē pulciņš latviešu jauniešu uzsākuši mācīties lat\iešu teutas dejas. Iniciatīva nāca no
li nozīmīgus posmus no Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfisko seju. Kolonijas alidzinātāji sastapsies dziesmu svētku laikā Bradfordā, lai sīkāk pārrunātu nodarbību programmui. m Melburnā beidzies žēlsirdīgo māsu starptautiskais kongress, kurā starp 46 valstu 2.500 dalībniekiem piedalījušās arī divas latviešu māsas -— Maija Stube-rovska un Dace Skfāstiņa. ffl Zviedrijā ar karaļa parakstu par Rentgena nodaļas virsārsttt lēņa slimnīcā Sēdē iecelts Dr. Ju-ris Lībietis (btJ.Ķemeru sēravotu direktora Dr. Lībieša dēls), kaš līdz šim strādāja Serafima slimnīcās Rentgena nodaļā Stokholmā. Starp apm. 1100 ārzemju ārstiena Zviedrijā virsārstu ti-Ikai 5—6.
Q> Kraistčērčas laikraksti The Press un The Christchurch Star sniedz atzinīgas atsauksmes par latvīeU jauno . baleta dejotāju Guntru AUziņU.
• Guntrā bija starp galvenajiem solistiem . Kraistčērčā rādītajā iestudējumā Karuselis, ko sniedza GKristchurch Operatīc Socie-ty." ansamblis. Izrādi uzskata par
pojumi, pie kam pirmais bija jau pl. 9 no rīta Bronksas Sv. -Toma baznīcā. Dievkalpojumu kuplināja soliste Ksenija Brante. Piedalījās .pāri par 300 cilvēku, tā kā baznīcas telpas izrādījās par šaurām. v
Pēcpusdienā dievkalpojums bija Longailendā, Priportā, ko kuplināja soliste Herta Lūse un svētdienas skolas bērnu koris.
Bruklīnas Betlemes baznīcā bija pāri par 500 dievlūdzēju, dzier dāja Elija Druva, Mirdza Pie-kalnīte un Fanija Vīksne. Apakšējā zālē notika veco. laužu godināšana, dziedāja tautas dziesmas. Piedalij ās. arī skautu un gaidu ansamblis Trej deksnis. ■ 0 pēdēj ā Ņuj orkas organizāciju padomēs sēdē atzina, ka Ņujorkā nepieciešams latviešu nams. Sakarā ar to ceturtdien, 25. maijā, Baltijas Brīvības namā, pl. 8 vakarā sasauc višu organizāciju kopīgu apspriedi. Delegāti lūgti iepriekš savās organizācijās apspriest šo ierosinājumu, kā arī informēt par attiecīgās organizācijas savāktiem līdzekļiem šī. nama iegādei. -© Latviešu draudžu ASV aUst-rumpiekrastes kristīgās baznīcas jaunatnes -kursi 1. un 2. jūlijā Ņujorkas draudzes lauku īpašumā Katskilu kalnos. Kursus atklās prāvests K. Birznieks un piedalīsies tris lektori: māc. R. Zariņš referēs par uzdevumu
Kā zagšus, Jaunībai un J. Me- pamatu raidījumu pastāvēšanai, dina Bērnības aicinājums. - Pro-i Jau pirmā diena, šim aicinaju-erāmmās pēdējā dziesmā Lilijas mam atsaukusies:. Janis Smit-Gleškes soprāns robežojās ar pa- chens -S2.-, Dr. N..Viksniņs -
S2.-, J, Grava - S2.-,. V. Kono-
visam pievilcīgu koloratursopra- ^ nu. Klausītāju piekrišana pārgāja pns^-.S2.-, V. Ābrams -īstā sajūsmā, kad abi mākslinie- A. Trusis - Sl.- un R^tiņsJ -S Piedevās izpilēja Viljasdzies- ® PV apviembas Pilademja Su!kafS.ikārt izsauci vēl vai-,makšķernieku ?ezonas^^klasa-
' . . . „2____ nac caponeihns R ? f?. maiia Dir-
rōirVi nioHAvii «snippšanu ! nas sacensībās š. g. 6. maija pir-
Srt bija S no vērti?ā.'mo godalgu, izvelkot pašu.lieB-
KALAMAZŪ :
© Mednieku-makšķerhieku kluba biedru skaits pēdējā laikā maināmi audzis un sasniedzis jau 68. Arī Grand Rapidu nodaļā, ko nodibināja tikai nesen, jau apvienoti. 22 biedri. Tuvākā laikā atklās jauno .šautuvi, bet 9. jūlijā riķos • gadskārtējās makšķerēšanas sacīkstes. Uz rudenī ņotieko šām aļņu, mušu. lāču un brip.žu ■ medībām Ontario ziemeļos pieteikušies A. Tralmaks un A. Minka.
0 75: Jelgavas skautu vienības priekšnieka pienākumus, vad. J. Ķestera atvaļinājuma laikā, uz- , ņēmies vad. Z. Jirgens. Skautu pulciņu vadīs vad. K. Stunda, roveru dzimtas vecākais ir vad. R. Rollis, mazskautu pulciņu vada vad. Z. Ķestere, vad. I. Zands un V. V. A. Jansone. Vienībā darbo-jās līdz ari latv. skautu pr-ks ASV., vad. Artmanis. .
; .. . ROCESTERA, N.Y.
(D Mātes dienai veltīts dievkal- . pojums,- ko vadīja māc. T. Zi-
iKsnieKs. ^gan ^.^^ pulcinājis daudz dalib-krietni Helu i ^^j^^^ pg^, cUevkalpojņma baznīcas apakšējā zālē notika latviešu
. . _____ -j «i . , - šī ansambļa ievērojamu mākslī-
pasu jauraesu vidus, štems, kurs niecišku sasniegumu.
CIKAGĀ ,
(9 Dr. A., Bīlmaņa fonds rīko koncertu. Čikāgā sestdien, 20. maijā. Piedalīsies kontraits Antoniņa Vaivode. un pianists Vladislavs Vištelis. Programmā E. Dārziņa, J. Mediņa, J. Graubi-
lai varētu sacensties ar uzvarētājiem.
Noslēgumā sekoja biedru vakars Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā pie bagātīgi klāta vakariņu galda, kur patiešām visādos veidos ceptu zušu bļodas vēstīja par makšķernieku sezonas
ņa un Ē, Ūdra dziesmas, un āri- atklāšanu. Priekšnieks P; Pupurs jas no Rossini, Bizē, Tomā.Sen- uzvarētājiem pasniedza izskati-
sansa, Čaikovska u. c. operām.
čikagieši iecienījuši Vaivodes balsi un iejūtīgo priekšnesuniu. Par viņu rakstītas daudzas cildinošas atsauksmes. Brusubārda rakstījis: „Antomna Vaivode starp latvju prominentam kon-cērtdziedātājām ieņem pirmo vietu ar savu plašo diapazonu:" Ramats savukārt rakstījis: ..Viņai patīkama tembra balss ar ļoti plašu diapazonu. Iepriecina priekšnesuma' izkoptais stils, ie-jūta, ritmu un intonācijas precī-
darboties baznīcas vārdā, V. Ķ1Ī-. zitate.'; J -Gaiķ^.^gf^. ve par kristīgo ticību un pasau- certa cikaga rakstīja. ^ ' ' - - ... iztulkojumi izstrādāti ar-..lielu rūpību, : rodot, apbrīnojamu skaistumu vienkāršībā." Biļetes — S2,00, skolniekiem un
Ies "krīzi, bet prāv. K. Valters par jaunatnes darbu draudzē. Būs arī praktiski padomi, kā labāk sastādīt programmas un va-
gas godalgas — statuetes, ko vakara viesi tūdaļ iesauca par ..Oskariem". Vakara omulība ievilkās krietni pāri pusnaktij. . Uz redzēšanos! E. A.
VAŠINGTONĀ, P. C.
(D Vašingtonas latviešu biedrības kārtējā sanāksme 19. maijā, ^pl. 7.30 Pierce Hall telpās, Harvard un 16. ielu krustojumā ar bioķī-iniķes un kosmētiķes Elzas Pērkones priekšlasījumu par moderno kosmētiku. E. • Pērkone studējusi ķīmiju Latvijas universitātē, bet kostnētikā papildinājusies Parīzē un Vīnē. Ieguvusi Toron-to kosmētikas licenci.
':^--^^INDIĀNAPOLĒ, ĪND. . •
dīt sanāksmes, būs paraugi un' kara invalidiem puscena. Iepriekš-
māmuļas godinājums, , kurā ar deklamācijām un mūzikāiiem priekšnesumiem piedalījās FVēt-dienas skolas audzēkņi. Ik māmuļā saņēma pa ziedam, bet sep-:. tīto gadu desmitu pārsniegu.sas vēl atsevišķu dāmu komitejas velti; Sekoja kopīgs cienasts ar līdznestiem groziņiem, un par kafijas galdu bija rūpējupies draudzes dāmu komiteja. '
■:;asvbazmcās^^
Ņujorkas ev. - lut. draudzē Va-, sarsvētkos svētdien, 21. maijā 3 dievkalpojumi: pl. 2 Betlemes baznīcā, māc, R. Zariņš, kristī-: bas; pl. 2 Mūsu Pestītāja baznīcā. Port Vašingtonā, māc, 0, Gulbis; pl. 6 vāk. Bronksas Sv. Toma baznīcā, māc. A. Ozols, dziedās koris.
Čikāgas latviešu ev. - lUt. Ciānas draudze, 5915 W. Ferpinand St., ceturtdien. 18. maijājDl. 7,30 radio dievvārdi latviešu radio pusstundā. Svētdien, 21. maijā, pl. 10.00 Vasarsvētku dievkalpo-iums ar dievgaldu un jaunatnes iesvēti. Māc. A. Rautenšilds.
© Indiānas universitātes (Blū-ļ33j.aud2es koris Ed.Strautmaria mingtonā, Indiāņa) 47; īndiānas vadībā." :