A. KALNS
PADOMJU VARAS BALSTI
Pēc lielinieku apvērsuma Krievijā, kad tikkD bija radusies Krievijas Padoīnju Sociālistiskā Eepublikav jaunajai varai naidīgi noskaņotie maskavieši ļmēdza stāstīt par padomju varas pamsr tiemi visai atjautīgus, sarkastiskus jokus:
Jautājums: „Uz kā balstās par dfomju vara?" >
Atbilde :„Uz žīdu smadzenēm, latviešu durkļiem 'un krievu muļ-
Latviešu strēlnieki, kas, atrodoties svešā zemē, bija spiesti turēties kopā un kaut cik ievērot kārtību un disciplīnu, podomj'u režīma pašā sākumā bija vienīgās karaspēka daļas, kas nebija izjukušas, pateicoties pašu komunistu aģitācijai. Droši vien, ja tanī laikā vēlākās Latvijas brīvvalsts territorija nebūtu bijusi Vācijas karaspēka -okupēta, arī latviešu strēbiieku lielākā daļa, tāpat kā krievi būtu devušies -m savām mājām. Tie tļija spiesti palikt Maskavā, jo nebija citas izejas, un to vairākumam', kas nebija nekādi komunisti, bija jāk pakļaujas mazākumsi, diktatūrai un jāiet kalpot padoinju varas aizsardzībai No strēlnieku rindām izvirzījās tikai nedaudzi pārliecināti komunisti, bet tie visi, vai vismaz viņu lielākā daļa, Ēmta par uipuri vēlākām Staļina ,itīrīšanām." Arī strēlnieku masai padomju vara atmaksāja ja*a pašā sākumā, kad tā bija nobaidījusies »» plkv. Brieža nļQdow miem un pieaugošās strēlnieku vārās un popularitātes, sūtot t»s m Perfefcopiu cīnīties pret balto krievu pārspēku un citās cīņiu viestās, lai tādā kārtā atbrīvotos m liekiem „moŗiemii 1 kas savu darbu bija padarījuši", palīdzēdami lieliniekiem noturēties pie varas. Jau pirms tam tie nonāvēja plkv. F. Briedi. Tikai nelielai salu-Jiņai komunistiski ntoskaņoto izdevās ,,taisīt karjeru", ieņemiot gan augstākus/ gan zemākuis administratīvos posteņus, kamēr šīs grupas izcilākos komunistus skāp m Staļina tīrīšanas. Paliļca pāri ia^ingā un mazvērtīgākā latvieb šu komunistu izlase, kura, kad ssi^kanā armija ieņēma Latvijas brīvvalsts territoriju un pārvērta to par vienu no Padomju Savie-mības ,,reļpublikāin", arī netika noteicošos amatos, bet turpināja mticīgi kalpot Maskavas ieceltiem Jstajieiin kungiem, pastāvīgi drebēdami paši par savu ādui Pie tādiem' apstākļiem Ue nekāp di latviešu tautas interešu aizstāvji, protams, nevarēja būt un tādi arī nekad nav mēģināluši būt, jo katrs mazākais iebildums pret Maskavas kungu nodomiem, kā zināms, if sodāms ar atcelšanu no amatiem un brīvu ceļu uz „varenplašās dzimtenes" kiem apgabaliem.
Tomēr, spriežot pēc komunistu pirmajiemi dekrētiem^ kas stingri vērsās pret antisemītismu, visai grūti nākas izprast,' ka ari lielinieku «smadzenes" — žīdu
Uautības piederigie — varēja sa ņemt tādu pašu atmaksu par saviem pakalpojumiem padomju, varai kā latvieši. 1 Atcerēsimies vispirms, ka sociālisms ir žīdu Valūtas ģēnija produkts, jo ar sociālisma idejām, apzīmējot tās par zinātnisko siociāļjsmu, pretstatā utopiskajam sociālismam, pasauli aplaimoja žīdu tautības piederīgais Kārlis Markss. Žīdu intelliģence Krievijas caru laikos nebaudīja tādu rīcības brīvību, kādu tā būtu vēlējusies, saskaņā ar kotie pia lielākai daļai bija no-skaņoti pret tā laika krievu valdību, kas uz šo noskaņoj^miu atbildēja ar naidīgjiem un antise-mitiskiemi soļiem, cenšoties ierobežot žīdu iekļūšanu augstākajās mācības iestādēs, to nodalboša^
' nos ar zināmām' profesijām, īpašumu iegūšanu dažos krievu apgabalos u.t.t. Tāpēc žīdi tik lieli skalt^ bija pieslējušies kā sociāli demokrātiem' (pēc to sašķelšaŗ nās maziniekoģ un lieliniekos, tie pārgāja ari pie lieliniekiem, lai gan pašiem bija ar! sava nacionāla apvienība), tā ari sociāLre-volūcionāriem.
TāpeCj kad sākās pirmā vai demokrātiskā revolūcija un cars aitteicās no troņa, Krievijas politiskā skatuvē parādījās tik daudz žīdu politiķu. Tas tāpat turpinājās, kad vara sagrāba komunismu partija. .
„Mazinieks" L. Trockis, pār-vēršoties par „lielinieku", kļuva par koniūnistu režīma kara tautas komisāru un bruņoto spēku virspavēUiieku. Tas visai sekmīgi prata izmantot no terrora paglābušos atlikušos cara armijas virsniekus, lai samērā īsā laikā izveidotu vairāk vai mazāk kaujas spējīgu sarkano armiju.. Tā palīdzēja komunistiem uzvarēt krievu baltās armijas un nostabilizēt
.'Eēlimeku-varu. ■-"žīds- litvinovs.
Nr. 00.
TREŠDIEN, 1961.. GADA 12. JŪLIJĀ Iļ. GADS.
Ļa&vte^ia &uMk58s Aiin«rM
■ (ļ. ■.■ ■ ■
māk divas reizes nedi^ — trefāienia vii midien&s. Izdevējs —Latvieiu aprūpes Mee-: nbaSanadSj)eugavasVttiugr,
REDASTOīiS: IMIS GRINBLATST.
S^dakcija un kantoris: iZS Svron St^ S)». ronro. Ontano, Casvaia. Tetejoni: red^BdķsB ~- EK 8-3239, kantorim — ffM S-Om.
LAIKRAKSTA PĀRSTĀVIS SAV, VALSTiS: ĒRIKS VEUTS.It Irma Ave., Port VTasking^ ton.L. /. SY. Telemi: PO 7-6696, PO 7-6519
Tiie Lfitvioin He^spaper for Canada ančl U.S.A.
Puiatshed twice tpeeklybythe latvian RelieS Societjf of Conotfo ,J>augavas Vonofff
EDITOR-IK-CHIEF: Mr. JANlS GRINBLATS. Mitorial and Busintss OZ/iccs: 123 HuTom St., Toronto, Ontūrio, Canada. Telephones — EM 8-0792^ EM 8-3239.
OPJriCEIN USA: Mr.ERIKSVENTS,llJrmQ Ave, Port Washington, tJ, īf,Y. PHONES: ■<P0 7-6696 and P0 7-6S19.
AVTHOSUZSD AS SECOND CLASS MAID. roST OFRCE DSPARTMEKT. OTĪAW^ ,
WEDNESDAY, JULY 12, 1961.
SIRŽU TILTI PAAUDŽU STARPĀ
SPRAIGA UN IEROSINOŠĀ JAUNIEŠU PULCĒŠANĀS
MINEAPOLĒ.
_ SV. JĀŅA EV.-LUT. LATVIEŠU DRAUDZĒ, TOTGNTO,196t^ JAUNIEŠI; ^
Vidū no labās^ draudzes Vecž pērmmderis Ķ. Kaa«raVskis, draudztes māc. Lūsis, dra'udzes priekšnieks Ž. Rūtenbachs ūn māc. V. Vējiņš. Jaiunavas-'Alanens Inese, Bāķulfe Dobelis Brigita, Elksnītis Dace, GraiksteSa^ Groskauf-
manis Daina, JakovičsZigrida, Kalve Ausma, Kalve Zinta, Ķazeks Irīna, Raikovslus Biruta, Sniķeris^ Upeslācis Daina,
Upesleja-Zandersoņs Ināra. Jaunekļi — Brants Jānis, Eglītīs Ivā Elksnītis Jānis, KŪncāns Jānis, Mangilliņš Arnolds, Nei-
mers Mdris, Ramiņš Imants, Robežnieks Ag^ Skranda Aivars, Skudra Ģints. J. Kreiļa «aa?.
ši gada 1., 2. un 3. jūlijā Minea-polē noritēja Vidienas apgabala jaunatnes dienas, pašu jauniešu rīkota Latviešu ev.-lut. draudžu apvienības ietvarā. Labi sastādītā programmā nopietnās pārrU-' nas mijās. ar jautrām ņodarbt bām. Nopietnajā daļā ietilpa priekšlasījumi ar pārrunām, ax bo saistīta latviešu tauks, tā ari visas brīvās . pasaules nākotne. iProf. E; Smits runāja par kristīgo jaimaini un komūniju, uzsverot, ka cīņai pret komunismu vajadzīgi divi iero^: zināšanas par komunisma būtību un mērķiem un otrs, izteikts kristības ideālos.'
Svētdienas programma iesākās ar svinīgu dievkalpojumu; kurā bez draudzes māc. P. Langina piedalījās ari māc. Nesaule un sprediķi teica māc. P; Ķirsons, runājot par nepieciešamību celt siržu un saprašanās tiltus starp paaudzēm, šī patiesi jaukā doma it ka kļuva par jaunatnes dienu vadmotīvu. Viena no tālajām viešņām, pēc dievkalpojuma iiZ' teicās, ka nekad pirms tam neesot izjutusi, cik tuvas var būt
RIETUMU KRASTĀ NO
Ziemelkalifomi ias draudzezaedp 600 dolārus na cionālās propagandās da rbāra
Dievam. Cilvēka tieksme izpētīt pasaules telpu, šķiet, ir vainago-jusies panākumiem. Runātājs uzsvēra, ka ari šinīs trauksmes laikos, laimes m miera avots ir ticība un pilnīga paļāvība Dievaiti. Jaunataies dienu programma noslēdzās ar 13. g. v. Pētera Pūtela izcili izpildīto vijoles solo māsas Annas pavadībā. Abi jaunie mākslinieki bija mērojuši garo ce| ļu no Indianapoles. "
BkUcus nopietnām pārrunām bija M jautri brīži y
Balle St. Paulā pulcināja kuplā skaitā jaunatni, kā ari izbraukums uz prof. J.Akermana vasarnīcu skaistās St. Croix upes krastā. Peldēšanās, ūdens slēpošanā un bumbas spēlēs ātri aizritēja [Pēcpusdienā jauniešiem no Čikāgas, Linkolnas, Detroitas, Des Moinas, Indianapoles un Kanādas; Izbraukums beidzās ar ugunskuru un gaidu vienības „Kokneses" uzvedumu „Cauks* teries." Sekoja Linkolnas jauniešu humora pilnā, pašu sacerētā dziesma.
Pavadītās jaimatnes dienas, kas bija pirmais šāda apmēra salido-
Rietumu apgabala ev.-lut. baznīcas konference San^Prahcisko bija pulcinājusi 32 delegātus un 22 viesus, starp kuriem 8 draudžu mācītāji un 1 teoloģijas stju-dents, kas sffa^a Jcabdidātei ģa^ du ZiemeļkalifOīrnUasr --"^^^^ Konference risinājsfe Z-^lif. draudzes namā im par viesu 'Uzņemšanu rūpēj ās vietēj ā dāihu komiteja. Par konferences vadiV tāju ; vienbalsīgi ievēlēja archi-bīskapa vietnieku, Rietumu apgabala garīgās dzīves vadītāju prof. Dr. K. Kundziņu, bet par vadītāja vietniekiem' M. Bērziņu (Z-Ealif.), D. Agitou (p-Kal,) un R. Mazīti (Tacoma). -^^
Konferenci ievadīja dievkalpojums, kurā iesvētīja 12 jauniešu. Iesvētīšanas runu teica prOf. Ķ. Kundziņš, lūgšanu māo: E. Cau-ne (D-Kalifornijas draudze), bet sprediķi stud, theol.L. Gaide, Vēl • dievkalpojumā .piedaKjās māc. O. Kleinbergs (Miera draudze), māc. A. Ernstsons ,un rinda vietējo mākslinieku.
Pirmā dienā nolasīja 3 referātus, kurus sniedza ādv.A.Laz-
pa, Kal.) ,un māc. E. CaUnē (Los-andželosa). : Pārrunās svarīgār kais lēmunvs bija: rūpēties, lai Rietumu apgabalā luterāņu draudzēm būtu kopīgs veco ļaužu imhls; fcūr bea ap^
šanu, gan medicīnisku, gaii garī^ gu. šim nolūkam ievēlēja komisiju, kas stāsies pie priekšdarbu veidošanas. ,
Otrās dienas sēdi vadīja P. Agrums. Konference noklausījās interesantus ziņojumus par pārvaldes darbu (Leldā) un Rie-; tumiu apgabala darbu, ko sniedza prof. K. Kundziņš (Šeatle), 56 draudžu apvienotie budžeti sasniedz Vsmilj. doL Rietumu apgabala draudzes ASV apmērā ir visumā vadošās, gan baznīcas budžetos, gāri dāmu komiteju sagādātos; līdzekļos, gan jo sevišķi Leldas darba atbalstīšanā; tas, protams; rēķinot o/o uz katru iesvētīto draudzes locekli, jo Skaitliskā ziņā austrumu uh vidūs-āpgabālā, draudzes: ir jūtami lielākās. Rietumu apgabalā no
darbu, pavisam kopā ir'tikai 3000 draAidzes locekļi. , Otrā dienā, .kuŗuļievadīja māc. ž. Upītes (Denveri) vadīts- rīta dievkalpojums,; ^eljacelerātus la.
Avmziņs: Dzīvas debates ižsau.: ca Mārtiņa- Bērziņa^Paziņojums, ka Ziemeļ-Ķaliforņijas draudze savā budžetā paredzējusi $500.-naciohālās propagandas darbam
vecās un jaunās paaudzes. Diev*
kalpojumu kuplināja ar vijoles ' jums šinī ziemeļu pērlē, bija pul-solo A. Vāpa. SekOija vēstures 'cinājušas 150 pierakstītu viesu, maģistra R.Miķelsonapriekšla-ļ Tālāko viesu gods pieder Ainai sijums par „Latviska gara Suve-, un Rūsiņam Bērziņiem, kas vie^ ŗēnitātī laikmeta maiņās." Runā- m virzienā vien nobraukusi pā-tājs ari pieskārās latviešu jau-' ri par 1400 jūdzēm no Albertas, natneš pārtautošanas briesmām Kanāda. Dzīvā atsaucība aplieci-maiņas attiecība uz laicīgo orga- ,omigrācijā. Pārrunās piedalījās na, ka latvju jaunatne mīl pulcē-nizāciju nostāju šai jautājumā, .vairāki runātāji. Izskanēja doma, ties un nekādi nav zudusi latvie-konferencē pieņēma māc. E. Caii- ;ka gara suverenitāte ir tā, kas šu tautai, šo svētku sarīkošana nes j^sriiegtK* k^mipromisa rezšo-' neļai^ padoUep^R. i^^ pilsētu draudzes jau-
lucjju;:;v,,Lgdjdotu iespēj ļņo apkārtnes Uh^ līdz ar tO, ļauj natnes pulciņa un visu jauniešu
im aicina pārējās draudzes darīt to pašu. Pēc karstākas vārdu iz-
džu pārvaldei stf^^ naciotiāi-politisku tļaznīcas darbu — draudzes ar 1962. gadu labprātīgi ai-(Nobeigums 8 Ipp,).
'aillli.@lll!!Si>Q:li;!IS:ii.!Siaiiiļ:B]|lli!fil!!]ilSlll||Biilu^
Trešajā dienā prof. j. Rozen- ru Zvaneru prieEgaia;^to'ioter' tāls runāja par jaunajiem atklār izturējuši. Lielu palīdzībursnie-; jumiem pasaules telpā un ticību dza ari draudzes dāmu komiteja,
'tāpat ar padomiem uh materiālf)
atbalstu piedalījās daudzi tautieši, it sevišķi Dr.;R, Zemjānis ār kundzi.
Aizvadītās dienas no jauria ļie-
25.000 iesvētītajiem' luterāņiem, diņš (Seatle), Dr. E. Vītola (Ņa- kuru draudzes atbalsta Lelda's
guva pārsteidzošus paņāfcmnus ārējā nolītikā, panākot Padomju Savienības atzīšanu no Savienot tām Valstīm un uzņemšanu Taiu-tu Savienībā. Tāpat kāidī^i latviešu komunisti, arī adi bija pratuši iekļūt gan čekā, gan tirdzniecības aparātā, gan armijā U;t.t., ieņemiot pa Mākai daļai vairāk vai mazāk atbildīgus amatus. 1920-tos gados ap 10% komunistu partijas centrālās komitejas locdcļu bija žīdu tautības, ieskaitot Ļeņinam tik tuvos līdzgaitniekus, kā L. Trocki, G. /Zinov-jevu, L. Kameņevu un Kārlu Ŗa-deku. Pēdējios gados žīdu pro. cents valdībā sarucis, noslīdot 1958. gadā līdz 0,25%. Neviens žīds vairs nav palicis padomju ārlietu dienestā, kā ari nav vairs neviena augstāka virsnieka ne bruņotos spēkos, nedz militārās, lidotājai vai jūras spēku akadēmijās.
1938. gadā pats Staļins ievadīja pretžidu politiku, slēgdams Maskavā visas ebreju valodas izdevniecības un laikrakstus. To mazliet mīkstināja 1941. gadā, kād Hitlers uzsāka kara gājienu pret Padomju Savienību. Toreiz pat nodibināja īpašu „žīdu pretfašis-tu komiteju", lai gūtu Rietumu pasaules žīdu atbalstu. Toniēr
1948. gadā pretžīdu pro^aiņņias taru jūgu^ un, laikabiv gadu siiņ-..^z i» '^""""""''^ teņiem panestu ari komunista jū-
bas. Atkal Maskavā slēdza visas žīdu izdevniecrbas, laikrakstus un teātrus. Padomju prese uzsāka asus uzbrukumius kā pret adiem, tā Izraēlu). Padomju Savienības žīdus apvaiiBOJā par „bezsakņiu kōsmiopolitiem", kās ir ,ioiispirā. Gijā ar Rietumu intemģēnci".Lai. kā no 1947. līdz 1953. gadam pāri par 400 , Krievijas izcilu žīdu rakstnieku un mākslinieku nonāvēja visā klusībā, Tūkstošiem žīdu izmētā no valsts darbiemi Kroni visam uzlika slavenā „Sdu ārstu sazvērstība" 1953. gadā, ko vēlāk Staļina pēcnācēji āpaāmēja par tā vājprāta augU.
Kaut gaņ Chruščevs savā „slev penajā runā" nosodīja Staļina antisemītismu, tomēr viņa pretžīdu politika ņe tikai nav mīkstākā, bet dažreiz pat cietāka, nekā ta priekšteča laikos. Trīs miljoni žīdu ir vienīgā tautība, kiifai Padomju Savienībā liegta to valoda un kultūra. Antisemī-tīski raksti atklāti parādās Padomju Savienības Ūelākaj-os 15 laikrakstos. *
Žīdi ir zaudējuši savii „sma^ dzeņu'^ lomu un ,ļkrievu muļķi", kas bija padomju varas galvenais pamats> turpina tāds būt aiī vēl šodien. Krievu tauta' ir gadu simteņiem pacietīgi panesusi ta-
īstenošanu atjaunoja. Bivdesmit piecus žīdu pretfašistu grupas locekļus slepeni notiesāja un nbriā-vēja, apvainojot sakaros ar žīdu grupām ārpus Padoīpju Savienī-
gu, nodrošinot nelielai ,gaunajai šķirai" pārtikušu dzīvi, par kādu parastais cilvēks Padomju Savie-nevār pat sapņot.
Kā ziņojābi, Bifiņinghamā,An- jas Oksfordā, saņemot stipendiju pec "nokalpotā kandidāta gada. ^ oi^āja, ka siržu tilts starp paau-ijā archibīskapa vietnieks; prāv. no Latviešu Ev.-lut. draudžu apv tagad māc. A.MOristovics ap-,^ēm, kaut kādreiz šķietami nekalpos Birminghamā dažādo tau-'redzams, ir stiprs, kas dod pama-
giij
Ē. Bergs ordinējis mācītājus A. Butei un A. MOnstovicu. V
Adonis Putce dzimis Lietuvā, Ramuču ciemā, kur pēc 1905. ga-, da nemieriem bija ieplūdušas, un no kāda muižnieka iepirkušas saimniecības, vajātās latviešu ģimenes,: izveidojot veselu koloniju ar 40 saimniecībām,, savu pa-rhatskolu, biedrību un bibliotēku.
Vidusskolu apmeklēt A. Putce iesāk Kaunā, kur tēvs ir tirgotājs, bet sākoties ķaŗam un vecākiem pārceļoties atpakaļ uz savām lauku mājām, Aldonis apmeklē Mažeiķu, vēlāk Viekšņu ģimnāzijas, bet 1944. gadā, bēgot no boļševikiem, nonāk Vācijā, kur-1947. gādā vidusskolu .nobeidz Libekā, tanī pašā gadā emigrējot uz Ang;IijU:
Tur A.' 'Putce strādā psīchiat-riskā slimnīcā, kur nobeidz 3-ga-dīgu| slimnieku kopēju kursu. Līdztekus; darbam slimnīcā P. ir aktīvs dalībnieks un aktieris DVF Birtnirighāmas nodaļas drā^ matiskā kopā. • :
1956. g.A. Putce uzsāk teologi-jas studijas Kembridžas universitātē kā bnvklausītājs, bet gadi^.'Vēlāk sāk pilna kUrsa studi-
viēņibas ASV mi daļēji rio Ev.lut. Pasaules apvienības (L.W.F.). 1960. g. A. Putce nobeidz Mans-fīļdas koiledžļi Oksfordā, bet jau studiju laikā apkalpo lietuviešu dra^idzes. :
; Tagad jaunais garīdznieks kā Viķāriskais ev.-lut. mācītājs strādās Līdsāi tanī paša laikā apkalpos ev.-lut. lietuviešus visā Anglijā.^'.V^;':.' ■
Aleksandrs Monstovics dzimis Vēcauces pag., beidzis Jelgavas hercoga Pētera ģimnāziju 1941. g. Karš viņu aizrauj leģionāru rindās un cīņās Kurzemē līdz 1945.' gada 6. aprīlim, kad ievainotu to aizved uz Vāciju. Savās tālākās trimdas gaitāS: nonāk 1948. g. Anglijā, kur, pēc līgimia, j ānostrādā 3 gadi lauksaimniecībā, vēlāk pārceļoties uz dzīvi Birminghamā. 1957. g;, reizē ar Aldorii Pūtei, uzsāk teoloģijas studijas Oksfordā, ■ luterāņu profesoru Dr. Hulmes, Dr. Pišera lin Dr. Dit-mansona vadībā, saņemot stipendiju no Ev.- luteriešu Pasaules apvienības.. Reizē abi teoloģijas studenti beidz studijas un iztur pārbaudījumus pie Latvijas evaņģēliski - luteriskās baznīcas,
tību:luterāņus ahgļu valodā. Jau-; tu ticēt, ka latviešu jaunatne neno draudzi organizējot viņam kad neaizies no savas tautas un, labs palīgs būs viņa, kundze, ,ķas ar stipru latviskā gara suvērēni-beigusi teoloģijas fakultāti So-tāti pastāvēs kā latvieši arī emi-mijā. J. Rolavs. i grācijā. H. Kiperts.
Ņō kreisās: māc. J. Jurģis, māc R. Mužiks, māc. A. Putce, Birmingharrias draudzes kopas priekšnieks A. Putce (iepriekšējā tēvs), prāvests E. Bergs, Vidusanglijas draudzes priekš-nieks V. Tamsons, māc. A. Monstovics, māc V. Šēfers un prāvests IB. Fedders. :,. •.■ ... , - A
Tālākie viesi jaunatnes dienās, Mineapolē — Aina un Rūsiņš Bērziņi no Albertas, Kanādā ,