i — LATVLJA AMERIKĀ       Trešdien, 1861. gada: 23. augusta, Ņr. 67.
Ieva Kampe pierādījusi, izcilas sekmes ne vien sportā, bet ari mācībās augstskolā
Sporta draugi Austrālijā pi'ie-sājas un sagaida lielus panākumus nia. Rietumaustrālijp universitātes  talantīgās, studentes Ievas Kampes, kura pierādījusi, . ka ne vienmēr rekordisti sportā "ir atpalicēji mācībās. 21 g. v. studente pēdējos, gados tiktālu uzlabojusi savus 'sasniegumus, ka iodlen var sacīt, ka tā ir tŗim-. das. latviešu teicamākā vieglatlē-te. Viņas sasniegumi sekojoši:
75 jardos — 8,6 sek. (1958. g.), 100 jardos - 11,4 sek.. (1961. g.), 220 jardos —-26,2 sek. (1961. g.), 440 jardos - 61,0 sek. (1960. g.),
80 m barj. - 11,5 sek. (1961. g.), augstlēkšanāT-1,473 m (1961. g.h tāllēkšanā - 5,52 m 1961. g.), diskā — 38,40 m (1961. g.), un piecciņā 4013 pkt. (1961. g.).
Ieva Kampe dzimusi Rūjienā, kur viņas tēvs Leo. Kampe bija Dienvidu draudzes mācītājs..Tagad viņš ir: latviešu draudzes mācītājs Pērtā. Vecāku mērktie-, čīgā audzināšana izpaužas viņu meitas dziļajā reli^ozitātē, latviskajā 'stājā un čaklā pienākumu pildīšanā, i • Viņa vēl nekad savos līdzšinējos vairāk nekā 20 mūža gados
LĀČI IZGLĪTOJAS
. Jellcvsbonaš parka lāči, tūristu ietekmē, tik ļoti „izglītojušies", ka -parka superiņtendantš bijis spiests izlikt brīdinājumu zīmes parka apmeklētājiem. Lāči iema-aiījusie^; kā attaisīt autiomabiļu logus, ja vien priekšējais mazais ventilācijas lodziņš .atstāts pietiekoši . plaši atvērts, lai varētu iebāzt ķepu.
Kāds 84 gadus vecs Longailen-das pilsonis nesen brīvprātīgi uzdevis savu auto vadīšanas atļauju. Prederiks Kapaufs, kuram 43 gados nav bijis nevisna negadījuma braucot, nedz tas izpelnīnes likuma sargu nelabvēlību citādi, atzinis, ka viņa vecumā braucot,
' iespēj ama pēkšņa saslimšana un, zaudējot kontroli pār stūri, viņš varētu sagādāt nāvi jaunākiemj
■ braucējiem. Tāpēc viņš izbeidzot)' auto vadīšanu, pirms tā kaut kas vēl neesat gadījies.
Apvienoto nāciju gada grāmatā lasāmi dati par -cilvēces vairo šanias pēdējā laikā. Pasaules ap^-dzīvotāju skaits pēdējos 10 gados pieaudzis līdz 400 iņiljioniein, iapmēram 50 miljonu gadā. Āziju apdzīvo vairāk kā puse cilvēces; lielākais iedzīvotāju skaits -vairāk kā 700 miljionu, — ir Kī-iiā, Krievijā ir 214 miljoni, ASV ~ 180 miljom iedzīvotāju;.
Lielākā pUsēta pasaulē ir Tokio ar 8,3 milj. iedzīvotāju, seko NujCTka ar 7,7 .miljoniem. Pie zemēm, kurās sieviešu, vairāk nekā vīriešu, .pieder lielāka
nav iemigusi bez vakara lūgšanas. Šī meitene arī nevienu star-1 feu vieglatlētikas laulounā — vien- ļ alga tāllēkšanā vai diska meša-' nā — nav sākusi bez Dieva palīga piesaukšanas un šajā ziņā stipri līdzinās savam lielajam paraugam sportā — olimpisko spēļu laureātei im nesenajios gados daudz aprakstītajai austrāliešu slavenībai  širlejai Striklendai, kas arī ļoti reli^oza.
Ievas tēvs, mācītājs Kampe, jaunībā, studenta gados, pats bijis sportists, kādēļ labi saprot meitas intereses un neliedz tai nedoties vieglatlētikas treniņiem. „Kādēļ aizliegt?" viņš saka. „Man šķiet, ka,Ievai viss tas dara prieku; Viņa, mūs, vecākus, vēl nekad nav pievīlusi arī studijās un universitātē, kur allaž bijusi ļcti sekmīga." . Austrālijas latvieši, uz savu uzlecošo sporta zvaigzni: liek'lielas cerībās, ar. interesi gaidīdami viņas jaunākos sasniegumus šīgada sporta^ sea-snā.
Ieva Kampe iz-pelnījusies ievērību arī iezemiešu sportistu aprindās un. viņas vārds un uzņēmumi bieži parādās austrāliešu presē.
Af gandarījumu atzīmējams,, ka Ieva atrod laiku arī. sabiedriskām nodarbībām, rosīgi piedalīdamās . Pērtas latviešu orga-nizācijās un jaunatnes sarīkoju-, mos.' Viņas daudzpusība un neizsīkstošā enerģija ir Ievērības cienīga. .E. K.
Staļins meklē glābēju
LIKTENĪGĀS KĻŪDAS, EAS DARĪJA UZVARU NEIESPĒJAiMU.
Apceļojot Vāciju, intereses ne vienmēr tiecas-^ uz lielām pilsē: tām. Dažreiz pievilcīgākas šķiet tieši mazās; klusās, it kā drusku aizsnaudušas pilsētiņas daudzp lielo ūdens ceļu līkum.os, ar savām rbžu .iun staipekņu apvītām mājiņāni un atmiņām^ pat ^senlaicīgo romantiku, Te prātā nāk Heidelberga, Jenā — diez' kā tur Viss tagad pārveidojies, austrumu sāricanās. miglas mākts, Un, jā, Boņna. Arī Bonna tak savā laikā bija maza, aizsapņojusies universitātes pilsētiņa Ŗieinas ķrasbos. Bet modernā dzīve uīi vēl vairāk Vācijas pēckara politiskie apstākļi, zaļās ielejās un dārzos iegrimušo augsto zinību iPilsētu manāmi pārveidojuši.
Cauri Bioņnai stiepj as tās lielākā un galvenā Kbblencas iela. šo ceļu jau siririā pagātnē esot lietojuši gan ķeltu un ģermāņu ..^..^ .—.-..^     « „• „,.v ciltis, gan grieķu, sīriešu tirgoņi daļa 'Diepidameri^s  Savieno      ^^^.^^ leģionāri, nākdami
tt~s^S "k"". šuxp .3 Francijas cauri Ron^ nadl; Austrālijā un Jaunzēlandē, ielejai. Pirms-pirmā pasaules ka-
;„Ļoti labi, ļoti labi," atbild: ģenerālis. Pēc brīža jau tā kalpotājs saķ izkraut saiņus un. koferus uz stacijas perona. Ir 27. jūnija pēc-pusdieria/un; laikā tveicīgs. - Stacija ipārpildīta jauniesaucamiem. JbKaļrUnī patlaban nolasa . kādu pavēli Sibirijas apgabalam. Ģenerālis^ kuŗa vārds if .A. I. Jere-menko, stacijas priekšnieka pavadīts, dodas cauri burzmai pie celersnā stacijas ēkā. Jeremenko ir kādreizējais .cara aripijaš apakšvirsnieks, kūŗš pievienojies sarkanajiem tūlīt pēc revplūcijaš un^ cīņās aŗ Vrangela un Kolča-ka vienībām lizdiehējies virsniekā pakāpē. Viņš patlaban brauc no Ohabarovsķas, kur pirms nedēļas bija pārņēmis l.;Tālo Au.& truriiu armijas vadību. Tagad Staļins viņu izraudzījis citiem, svarīgākiem uzdevumiem un izsaucis steidzīgi uz Maskavu. Savās nesen publicētās atmiņās par kara sākuma dienām ģen. Jere-rrienkp raksta: ^Ka cilvēks, kurš visu; mūžu bijis profesionāls karavīrs; bieži tiku domājis par to, kā varētu, sākties jauns karš. Ūn, jāatzīstas, biju dziļi pārliecināts, ka mēs (t. i. Pad. Savienība) allaž būsim savlaicīgi informēti par eventuālā ienaidnieka .no-do-miem un gatavošanos, kamdēļ nekāds pārsteiguma- moments nav iespējams. Taču, kad; Chaba-rcvskā 22. jūnijā uztvēru M>lotc-va radio runū,^ ka vācieši bombardē ■.mūsu pilsētas un. atrodas kara darbībā pret Pad. Savienību,, man bija skaidrs, kā .esam. tapuši pārsteigti. Visi' — virsnieki; armija un padomju tauta. — esam l)ijuši neziņā par . to, kas \ gatavo jās.. Kas :par katastrofālu neveiksmi mūsu izlūkošanas di e-nestain!" :.
■ Tanī .27^^ jūnija pēcpusdienā ģenerālleitnants Jeremenko vēl ne-, ŗa K^oblencas ielā atradušies dau- bu galvenie mitekļi. Rūpes rada zināja, kas Staļinam ār viņu.pa-dzu.miljonāru mājokļi, kas jau- :|]:ati Koblencas ielā, kas' vēstu- domā. Viņani .nebija jausnias, ka: nākos laikos daļēji pārvērtušies riska un.ne nārākniata būdama, diktators to vilcis priekšā dau-
IEVA KAMPE
Jaunākie vērojumi \'ācijas pagai(iu gahaspilsētā
. . riska un ne pārāk plata būdama,
valdības namos. Pie ieveroj amā- ■ pieaugošai motorizētai satiksmei kām un arī skaistākām, celtnēm nāv vairs piemJrota^
diktators to vilcis priekšā daudzajiem maršaliem un pilna: stā-
mi. gada 27. jūnijs. Kopš seši dienām liesmp ka|^ ugunsgrēks gar Padomju Savienības rietumu robežu, 1600 km ga^ rumā. Kamēr ģen. ftlan-steins stāv ziemeļos no Daugavpils, Rundsteta spēki atdūrušies pie Prutas uz sīvu pretestību^ Guderi-ans ar Hothu tuvojas Sma ļenskai. — Novosibirskas stacijā, 1400 ķm aiz Ura-. liem, gar Transsibirijas ekspreša vagonu rindām steidzas stacijas priekšnieks, meklēdams kāda $arkanās armijas, ģenerā-ļa kui)eju.Plecāgs, drukns ģenerālp^kvedis stāv pie loga. Stacijas prieķšmeķs ziņo: „Biedri ģenerāli, kac ŗa komisārs telegrāfiski lūdz jūs vilcienu atstāt 'un ceļu iiz Maskavu turpij;iāt lidmašīnā."
grēdas, vīrs, ar kuru viņam nāksies drīz £iņā sastapties — Gude-rians — sēž savā ķoraandtahkā, tikai 80- km rietumos w Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas. Tai pašā laikā ģen. Stumpfa tanku divīzija jau bija. iedrāzusieš Minskā no ziemeļrietumiem, apejot krievu, spēkus "un veidoj.ot „niaisu".: Tagad Guderianam. atlika vienīgi: tam aizsiet galu, ielencot 43 krievu, divīzijas Bialis-tokas - Novogrodekas - Minskas trīsstūrī. Tā tas arī notika. ..
Vācu ātrajām vienībām nebija vaļas skaitīt kara. gūstekņu tūkstošu simtus, bet, šķērsojot Be-rezīriu un Dņepru, jāsteidzas -tālāk—uz Smoļensku. •
■ ,^i^':.''<-:\'
Kad ģenerālleitnanta Jeremenko lidmašīnā nelaidās Maskavā, bija jau 28. jūnijs. Kara: ministrijā ģenerāli sagaidīja maršals Timošenko bez kādiem liekiem vārdiem un izmeklētām pieklājības formām, bet tūdaļ gāja pie kartes,' īsumā raksturodams frontes stāvokli: Vācieši patlaban atradās uz-līnijas Jelgava - Daugavpils - Minskā - Bobruiska.
valsts. kanclera rezidence.' .Pliij; raksturīgais izskats cietis dau-diezgaņ interesanta vēsture. To dzp milzīgo, moderno valdībās uzcēlis kāds Amerikas vācietis, namu uzplūdā. Bonriai vairs nav kas ar tekstilijām .sapelnījis „rakstura", nav architektonjskas miljonus,; bet vārdu pilij piešķī-^ izlīdzinātības. ris šaumburgas: - liippes i)rincis • Tā kā: vācieši vēl arvien cer Ādolfs, kas šeit dzīvojis ar savu | kādreiz atgūt savu īsto galvas-galmu.
-_____,,,,, . :ža ģenerāļiem,  izraudzīdams vi- Baltkrievija., visa. jau zaudēta.:
pieskaitāmas Hammēršmiia . vil- ļ Ja Bonnu apskata- ar pret po-'ņu — ģenerālleitnantu — ipaŗ sā-.' četras mūsu^ armijas . kritušas la, kurā tagadvmājo prezidents, lītikū' vienaldzīgām acīm, uzkrit, brukušās vidus frontes glābēju. ..gūstā. leŗiaidniel^ virzas uz Smo-un šaumburgu pils r- pašreizcja ka pilsētiņas' viengabalainība un Staļins .pazīst Jeremenko• ' līdz ļensku, un. es bīstos, vai izdosies 1--^"'— oi,. -.-.i-        nāvei uzticīgs partijas vīrs, labs'pilsētu glābt... Mūsu frontes sa-
strateģis un. dzelzs disciplīnas brukuma iemeslus ea saskatu no-kultivētājs:       • ^laidīgā vadībās'
Jau divas stundas pēc Transši- Tālāk maršals Timošenko at-birijas ekspreša atstāšanas, ģene- ļāvās izteikt ; visai izmcmosu rāliš Jeremenko sēž Pe-2 bumb-! spriedumu par ģenerālpulkvedi
D.PavloVu, kuram bija uzticēta rietumu frontes komandēšana.
Jeremenko atmiņās par šo dramatisko sarunu teikts: ,,Maršals Timošenko sacīja: «Domā^pu, jums tagad viss skaidrs, biedri Jeremenko." Un pec brīža turpināja: «Armijas ģenerālis Pavlovs un viņa štāba priekšnieks tiek atstādināts. Ar valcfflDas lēmumu jūs esat iecelts par rietumu tron-
KĀ ARGENTĪNĀ TA REVOLŪCIJAS
OPERETISKA SACELŠANĀS, KAS ILGA 7 STUNDAS
"Argentīnas iedzīvotāji ir karstasinīgi un parasti savas valsts iekārtas maina revolūciju ceļā^ ar mazliet šaušanas un daudz runām par patiesu demokrātiju. Pēdējā revolūcija notika bez vienā šāviena piektdien, 11. augustā, un ilga 7 stundas. Norise apmēram šāda:
pulksten 23.00 grupa aviācijas karavīru, Dr. Antonio Pages Lar-rayā un 4. kUrsa jurisprudences studena Rektora Corres vadība, iebruka valsts radio raidītajā ēkā. Lai radio ierēdņus neķertu trieka, C^res tiem situāciju izskaidroja šādos vārdos: „Nebai-daties! Jums nekas nenotiks, mes taisām tikai revolūciju.» Pēc tam Corres nolasīja radiofonā proklamāciju, no kuras neviens neka nesaprata, beigās uzaicinot visus, kam būtu patika, sapulcēties Itālijas laukumā, Buenos Airesas centrā.' Pāris ziņkārīgo laukuma MTĪ ieradās, bet nekā tur nesa-gaidīja.
Dr Pagēs Larrajy galvenokārt ntodarbpjās ar sieviešu kārtas personāla nomierināšanu. Oorres aizmirsis ari militāras
V AI L—
SAŅEMAT ^
Kārtīgi?
Vai esat nokārtojuši abonementu'
Izrīcības un licis nonest nto augšstāva trīs atzveltnes krēste, ieejas durvju aizbarikādēšanai. Karavīri savu aktivitāti izrādījuši smēķēšanā.
PJkst. 3.00 ieradās armijas vienības, un iplkst 3.50, pēc daudz runāšanām, revolucionāri paceltām rokām atstāja valsts^ raidī^ tāju.
Otra grupa revolucionāru bija ieņēmuši kādu telefona centrāli.; šo grupu vadīja atvaļināts aviācijas virsnieks Hilardo Maldona-do. Dīvainākais šai lietā ir, ķa Maldonado bija pēdējās revolū^ cionārās valdības, (kura gāza Peronu) viceprezidenta, admirāļa Rojas adjutants. R>ojam ir laba slava un pat domā, ka viņš nākošās vēlēšanās kandidēs . valsts prezidenta amatam. Pagaidām nekādu ziņu nav, ka Maldonado, Oerres un-Dr. Pagēs; Larraya'm būtu kādi sakari ar adm. Riojas vai citām vērā ņemamām personām.
Ari Maldonado ar savu grupu padevās bez viena šāviena, un pīkst. 6.00. valdība paziņoja, ka revolūcija likvidēta.
Tā Argentīna ir ar vienu re^ lūciju bagātāka, bet arī neziņā, kā to kvalificēt. Uz-jautājumu, kādam augstākam valsts ierēdnim, kā lai šo: revoMciju apzīmē, tas žurnālistam ■ atbildējis, ka nevienā leksikonā šādas revolūcijas apzīmējumu nevarot atrast.
Prinča Ādolfa laulātā draudzene Vikibrija, ķeizara Viļiima II m^a, bijusi visai savdabīga dāma, kas pēc priiiča Ādolfa nāves 1&16. gadāi visiem vācu toreizējiem galmiein par "šausmām vēlreiz apprecējās, pie tam ar jo necienīgu pirtņā vīra pēcteci — krievu tautības klaidoni Aleksandru Zubkovu. Līgavai bija 61 gads, līgavaiiiim 27. Laulības nOr slēdza 1927. g., bet jau pēc. diviem gadiem krievelis,- ar savas tautas pazīštamjO plašo vērienu, bija nodzīvojis gandrīz visu princeses Viktorijas mantu un īpašu-; mus. Viktorija drīz pēc,tām nomira, bet Žubkōvs devās uz Parīzi par trauku mazgātāju kŗodži-.ņios.-,
■ Nāca otrais pasaules karš W „bagātniekU" iela pamazām saka mairūt seju. ^ ^ "
1949. g. kanclers .Ādenauerš, kas pats nāk no Reiiias apgabaliem, panāca, kā par Vācijas valdības sēdekli atana BonnU. šeit atrodas gan prezidenta un valsts kanclera,, gan ārlietu un dažu citu niiņistru sēdekļi. Valcfiba tālredzīgi iepirkusi, lielus neapbūvētus zemes gabalus, tā; kā paredz, ka 197W;os gados Bonna tiešām būs. izveido^jusies par cienīgu Berlīnes pēcteci jaunu galvaspilsētu. ■
Ar srņaidu jāiizņem Statistiķa par pilsētas celtniecības izmaksu pēdējos 15 gados.; 1949. gada. ru-dem kanclers ziņojis, ķa jaunu valdībāsēku būve nerādoties nepieciešama.: Bet jau tai paša ziemā Ādehauērs apsvēris: ja Boii-na k^ūs galvaspilsēta, tas izmaksās ^ tikai ap 2,3 miljoni markU. Tomēr Ārlietu ministrijas jauriā celtne vien izmaksāja četrreiz vairāk, jauna vācu galvaspilsēta,; pec tam, kad paredzētie būvplā-ai būs niObeigti, izmaksāšot ap 800 miljonu marku, kā! spriež Vācijas prese.
Bonnā jau tagad; atrodas 15 valstu sūtniecības^ kā arī visdažā-dāko pārstāvniecību un apviēni':
pilsētu Berlīni, tad jau pacēlies jautājums, ko tādā gadījumā iesāktu ar jātajām valdības celtnēm. Kāds val(^bas lioceklis j^riediš, ka tās tādā gadījumā nodošot Bonnas universitātes rīcībā. Bet universitātes vr'Uba skeptiski nodomā, ka tā' tik tāda izrunāšanās, lai attaisiiOtu jauno celtniecību.
vedi un traucas Maskavas virzienā. Līdz turienei 2800 kilometri. Krievija ir plaša. 3500 km rietumos :no Novosibirskas plosās karš. Bet tikpat tālu austrumu virzienā atrodas Vladivostoķa,
Tanī laikā, kād Jeremenko savā bumbvedī pārslīd patlaban krēslojiošo taigu, ,tad Omskas fabriku korpusus,' Kazaohstanas kviešu laukus un Urālu kalnu
tes virspavēlnieku.' Jūsu uzdevums ir apturēt ienaidnieka virzīšanos uz austrumiem." '
Dīvaini un nesaprotami bija, kamdēļ pats Staļins nepiedalījās šinīs sarunās. Kurš valsts galva gan būtu izpalicis tik svarīgā, brīdī, kad amatā jāiesvaida valsts glābšanas uzdevuniam speciāli izraudzīts ģenerālis? Taču iie vien Jeremenko, bet visa Mas. kava bija nesaprašanā par Staļina mīklaino klusēšahu. Kopš kara sākuma viņš nebija nekur redzams, ņē dzirdams. Aicinājumu padomju ļaudīm aizstāvēt „dzim-tenēs svētās robežas", radiofonā nolasīja Molotovs. Tāpat Molo-tovs 27. jūnijā: pieņēma angļu militāro misiju, kura bija ieradusies piedāvāt Anglijas saimniecisku, un militāru palīdzibū paucinju Savienībai. Staļins nerādījās, kaut gan skaitījās Tau-tās &>misāru padomes priekšsē-actajs, resp.' valdības galva.
Maskavā cirkulēja dažādas ļDaumas. R,unāja, ka Josifs' aizbēdzis uz Persiju. Citi čukstēja, ka tas novākts pie malas, u.t.t. Skaidrības nebija. Tā arī ģeneru-iim Jeremenko ,1941. ģ. 28. jūnija vakarā vajadzēja uzņemties savu smago un ļoti atbildīgo uzdevu-; mu^ bez paša^;,tautu.vtēva". klāt-' būtnes.
Kad Jeremenko atstāja Maskavu, ģenerāļu " Guderiana uņ. Hotha tanku smailes jau tālumā' Skatīja.. Smoļenskas torņus. Pa nelīdzeniem un : .puteKļainieni-Krievijas ceļiem austrumu vii-zie-nā traucās piegādes mašīnu kJ-lonnas. Patiesībā bija tikai divas autiamašīnam: iititujamas šjsejas — no B.restas uz: Bcbruiska ūn Miris.ku - iSmoļensku.__ Nebija viegli izkārtot mašīnu virzīšanos už priekšu. Lai novērstu .sasirē-gurnus, , Guderians izkārtoja «steidzamības pakāpes", tādējādi, ka mašīnām, kuras -iēdalitas 1. .pakāpē, .bija didains.. tūliņ; brīvs ceļš,. kad tas bija aizbrau-^. kušaš, varēja sākt kustēties mašīnās ar ciparu „2", pēc tam ,,3-"., .'šāds izkārtojums bija lietderīgs, i taču radīja arī nesaprašanos.. Tā, I Herrnana Gerinģa aViācijas ziņu 'dieMstš bija iedalīts 3. steidzamības paikāpē. Parasti ziņu dienesta mašīnas: transpoŗtēj a tele^. grāfa stabus ūn apkalpes līniju būvei.
Reichsmaršals Gēŗtngs jutās apvainots, kad uzzināja, ka viņa vienībai piešķirta 3. steidzamības pakāpe, un uzdeva vienības ko-mandierim doties pie Guderiana uņ prasīt „pakāpi Nr; 1'V
„,Vai'telegrāfa stabi var šaut.?", vaicāja Guderians pēc Gēringa ziņu dienesta komandiera prasības uzklausīšanas.
„Pnotamsi nē, ģenerālpulkveža kungs!"
„Nu, redziet. Tamdēļ apmierināties af' 3. pakāpi!" Ar bo jautā-jums btfa izbeigts. Vienības komandieris, neuzdrīkstēdamies Ge-ringam ziņot par savu neveiksmi prestižā lietas kārtošanā, nošāvās. :.
(Turpinājums sekos).
Latvijas Amerikā abonēšanas maksu lūdzam kāii?otM DV STOKHOIiMAS NODAĻU.
' 63 35 Fresh :Po'ndKoad, -Ridge*^    N. Y.. 62 02 Mj^e Ave, Glēndale 21 N:^ 126 35 Ri>osweIt Ave^Flush^^
Street,' Brooklyli:'N. If. \ - .
68 38 li^rest Av^
69 39 aijTtle Ave. Glendale 2T N. ¥.
185 24 Eofface:Hardmg Blvd. Fresh rf2eadow.s
84 Maon Street, Hempstead, f. 4350 Wlute Plains Eoad, Bronx, N. Y. ■m New Streeti Huntington N. ¥. 230 Eašt 86-th Street, Ņew York 370 Main Street, Poughķeepsie N. Y. 9 Bank Street, Peekskill, N. ¥.
li
Sicīlija vulkāns Etha atkal sā-cis darboties un augusta sākumā izvirdis pelnus un lāvas daļiņas līdz 1300 pēdu augstumā. Izvir^ dums tomēr apsīcis un nav no« darījis postu apkārtējiem miesta ņiem.      . j —'
Polijas, iemīļotajā peldvietā, Sebeževas salā, netālu no Danci-ģas nesen atrastas 200.000 rokās granātas, liels vairums ložu un artilērijas municija, ko atstājuši vācieši, 1945. gadā atkāpjoties.
Japānā stacionētie ASV . kaŗn flotes jūrnieki vairāk nedrīkst parādīties ārpus nometnes telpām pēc pusnakts. Tāpat iecelta alkoholisko dzērienu patēriņa kontrole. Iemesls: japāņu komunisti pēdējā laikā uzkrītoši daudz fotografējusi piedzērušus amerikāņu jūrniekus, domājams, propagandas filmu - skatiem.
Viena w Alpu kalnu .bīstamāk kājām virsotnēm, Monblans, atkal prasījis cilvēku upurus. Nogalināti 5 alpīnisti; trīs Milānas studenti un divi kalnā kāpēji no Moncas. -
y
Statistikas birojs'ASV nule izdevis pēdējā gada statistiskos datus Sav. Valstu dažādās dzīves nozarēs. Starp citu grāmatā lasām, ka darbinieks ar kolle^ džas izglītību caurmērā igļelna $420.000. visā savā mūžā, kamēr I tāds, kam vidusskolās izglītība — $242.000.
Ir arī bēdīgākas statistikas, piem., pagājušā gadā gandriz pusi no ■ amerikāņu jauniesaiica-, miem vajadzējis atstādināt fizisku vai garigu iemeslu dēļ.
peof. J. ENDZELĪNA PIEMIŅAS RiTS ŅUJORKA
„Prof.. Jānis Endzelīns ir latviešu valodas kopējs un jauho valodnieku audzinātājs," teica ALA's KiUtūras biroja vadītājs Dr. P. Norvilis Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas . rīkotā J. Endzelīna piemiņas ritā svēt^ dien, 20. augustā, Ņuj.orkā. .„J. Endzelīns palika dzimtenē kā latvietis ar latvisku stāju." Sākot referātu, nelaiķi prof. J. Endzelī-nu godināja ar' klusuma bridi.
Literātūrvēstumieks J. Bičoļis referēja par prof.^ J. Endzelīna darbu. Referents uzsvēra; ka ne katru reizi, pareizi novērtētas J. "Endzelīna spējas ļin darbs, ne katru reizi viņš pareizi saprasts. Jau Tērbatas universitātē radās kavēkļi, kad latviešu zemnieka dēlam bija jāaizstāv disertācija divas dienas. Kad to aicināja uz Oharkovas universitāti par profesoru, atkal radās kavēkļi Ari Latvijas laikā ne katru reizi latviešu tautas vadība un instituU
• rīkojās tā, kā to prasīja goda prāts, J.Endzelīnam bija personība un spējas. Jau 1899. gadā tikai 26 gadu vecumā nodrukā kādā Starptautiskā valodnieku žurnā-lā. viņa pirmio ievērojamāko rakstu. Viņš pētījis latviešu valodas izloksnes un ; krāj is . materiālus, kopā ar K. Mīlenbachu apceļ'O-jot Latvijas novadus. Mīlenbachs nodevās vārdiem, Endzelīns skaņām uri formām. Endzelīns izveidojis arī latviešu xm baltu vā-lodii gramatiku. Prpf. J..Endzelīns bijis vienīgais latvietis, kas piegriezis vērību senprūšu valodai. Viņš bijis latviešu valodas etimōlogs, ievedis latviešu valio-du starptautiskā, valodniecībā, kā arī praktizējis Valodas kopša-huun veidošanu. Viņš izstrādājis nri uzvārdu ' pareizrakstību; kas sevišķi. latvietēm sagādāja grūtības, kaut .gan līdzīga atšķirība
. uzvārcto? ir arī lietuviešu .valodā. ; Prof. J. Endzelīna skolniece
. mag. phil. N, Valtere stāstīja atmiņas par profesoru. Viņa strādājusi divus gadus Semināra darbus pie profpsora.
Studenti Endzelīna lekcijās juta epdbijību un cieņu, .Runas veids profesoram ; bija aprauts, bet pareizs, bez liekvārdības. Viņš bijis stingrs prasībās pret studentiem,^ bet vēl stingrāks pret .sevi, viņā bija zinātnieka .ffodiRums. Viņš bija Joti noteikts, lekciiās ieradās ar minūtes pre-pi7itāf.ī, tā kā studenti varēja uzstādīt savus:pulksteņus.. Nezinā-.^anas un paviršības pie viņa ne-, drīkstēja būt, bet pats teica Un arī labprāt klausījās asprātībās. Viņš nebijā sīkumains ,ūn bargs, bet savus uzskatus neslēpa, un viņa stingrais raksturs parādījās-dažādu valdību maiņās. \ Viņam blj a j āsaņem nepatiesi uzbrukumi, viņš arī ir pārprasts.
BĒRNI
Kad ziedus izkaisi durvis aiz sevis aiļ virs Jēkabs, Milvokļ biedrība sāk rositij kiem. Dziedāšanas Gnmts spodrina zļ skolā iemācītās dl kās audzināšanas Graudiņa atkārto un tautas dejas. \i bērni godam varēti biedrībai parādīt iļ
lību.
Ha\vthorne parkā ļ kopējā gājienā. Kaļ kam rokā bija ļ dziņš. Svētku runuļ jiCds. Sekoja priei tad nāca. pats gai zināšanu un veikli atsevišķos steņdosļ bojās sekojoši stJ valjoda (vadītājs .1 reizrakstībaL.(V. dziesmu dziedāšaiļ dziesmu t8ilcšar,a[ ņe), miklas (I. Bļ kas (A. Namatēvaļ to zemi (J. Upcļ (V. Grants), etnoļļ nere), nodarbibasļ Rtoze, M. Pētersoļ
SVEICIENS MTVIEw
-.::šiem;amrika:^^-
Jau ilgāku, laiku kopš noslēdzies Dr. Zentas Maurlņas referātu cikls Vācijā, viņas prlekSla-sijums parasti sastāv no divām daļām — fragmentu lasīšana no pašas darbiem un diskusija par dzīves filozofiju. Bad WiDerishofēnā, Bavārijā, referātu bija noklausījusies ari kāda latviete no ASV, kas tanī laikžļ atradās Vācijā, apciemojot savus piedertgos. Pēc referāta ASV latvietei bija izdevība sarunāties ar rakstnieci uh viņas d7ives pavadoni  —   Konstantīnu Ŗāudivi.
Abi bija ļoti pārsteigti, ka „ame-rikānleter' atlicis laiks atnākt un noklausīties Ž. Maurlņas referār tu un pārrunu'Isarīkojumu. Bez nopirktās grāmatas tautiete saņēma yēl vienu kā dāvanu, šķl-roties, Konstantīns Raudive lūdza nodot sveicienus visiem latviešiem Amerikā, Ar šī laikraksta starpniecību tas tagad Izdarīts. V.Š.
KORUI
Līdz ar latvid lielā viļņa atsii^aļ lijas okeāna kii vien pirmajos gaļ cōji pulcējās, vi 1,11 spirgts dziesmu arī Filadelfijā. Iļ šeit iebraukušo Latvijā bija pi.eļ • mu, svētkos un dāt nometņu koļ radās un auga sevis. Tāpēc na\ jau 1950. gadā rības svētku sarļ fljā kuplināja, iļ ar kādiem; 80—1 jūsmīgi un bez atskai,iojot ka A| ti „Tēvijai", tā mās pils" uii ;v| mošas dziesmas, ki, un pacilājošlļ kā klausītājiomļ dātājiem. Tā rļ veida tradicija, kārības svrikc.sl •dienā piedalās Likās, ka tam I . Kodolu ši(ļ)Ti/ jā Filadelfijas 1(1 ris Un bāptistif piedalotievS ari zākani dziedātā! Kvēkertaunas, Filadelfijas Jf rr pirm'ajos gf mākslinieks Jdi ] terls Banders. ka/Sv. Jāņa drļ laiku no šī koŗrf dejāls draudzes ļ M .§lm brīdinļ Rlmbenieks, b(f •nieks ir Kārils laikā ap 30 dzic Tuvojiotles, Ņļ svētkiem 1958. i dziedātāju atki delfljas latvieši vadīja Jānis 0( mēģinājumiem Filadelfijas Brļ ba un ari citi vu labvēlību, yļ koris pleslēgslļ latviešu organlļ saules krastā. Iznāca^ un driiļ kas dziesmu jas latviešu jai pastāvēt. Tā k;ļ ari viens otrs no jauno dziec aUgs un izveid natnes; koris, "j Jās, joļ tirl netļ jā jaunatnes ļ gars jau bija dziedāšana sa\ likās nepieviļ un novajadziģc
13 Režisors Sigurds PlakaiLS sā-cis iestudēt Drūmā joku lugu vienā cēlienā Blauinaņa varoņi kolchozā, ko rādīs Melburnas 1. ev. . lut. latviešu draudzes gadskārtējā sarīkojuma, ii>. scptcm*. brī.- •
a Sidncja,s latviešu vīru kora 9 fi. .jubileijas koncertā 6 dziesmas dirifeēs koŗa goda biedrs—• Adelaides jauktā koŗa diriģents K. Sven ne. Koncerts notiks 23. septembri Sidnejas latvics-u ror 'mā. ■
EQ Māc. Alfrēds Gulbis n» Vc-necuēlas devies atvaļinājumu uz Eiropu, Pēc īsas aps-tāšanās Ņujorkā, viņš izlidoja m Vācij-u; atgriezīsies septembrī. 0 Ulmas latviešu ey- • lut. drau-dze 30. jūlijā pulcējās vācu Sv. Lūkasa baznīcā, kur virsmācītājs E. Bāns vadīja dievkalpojumu ar sv. vakarēdienu un iesvētīja 17 g. v. Juri Rocenu. Baznīcēni bija ieradUvšies. «kuplākā skaitā nekā parasti Veoos Un invalidus kā viehmēr veda automašīnās bez mak.sas. Nākamais dievkalpojums turpat .svētdien, 3. septem^ brī. '
B Ulmas pilsētas slimnīcā ^ ar mazasīnību miris 76 g. v. Fricis Michailovs, kas Latvijā dzīvojis Jelgavā, kur viņām bijis ādas veikals. Trimdā sava mūža pē-
dējos, gadus veco laužu dzīvo arī vi Iļ i čīgās atiiekasļ pim I>omštat<ļ EO Volvcrliamļ uz. mūžu slčdļ his Vīha. Dzil maijā, C<"sīs, kops icc(iļ«šari vasarā dzīvoji strādādam.s p( šajā Kortoldi jējs blJa I)^ kopš tās dii)i| B Hcrfordasl ar. ļaundabīt Latviešu māJ mītnieks Jāni mis 1897. gacf cātē, kur nieks; sa\ pavadīja sl stūrītī, kur Sļ nieku ezera, vis mājās, ve| komercskolu
Latvijas ts ber.gs kādu divīzijas štāl uz Sapieru b^
Pēc atbriA jot kara dienļ iet uz Kastra vedi, kur stril jādodas bēgļf