Sestdien, 1961. g. 16< septembrī, Nr. 74.
LATVUA AMERIKĀ .-5
1! PASI SAVUS ĪPAŠUMUS!
JbGAN; 6 istabu dubultķie; ias\irtuves; eļļas apkure, ga-ĶI2.500,% iemaksa $1.000,-. At-gadu 'Obligācijāitt.
ŠIEM uz 3 GADIEM UZ IZVĒLĒ VISĀ PILSĒTĀ.
k
li
tetibetiešu izpratnē
ri. Atzīmē, paturi prātā, un slē-; ;dzienus veido pats. šādu-alu te apakšā daudz, tās aizstiepjas jū-<dzēm tālu,"— tev visas tās būs li jāizpētī."
i' Daudz no tā, ko dzirdēju to--|"reiz^un uzzināju vēlāk, šeit nav iļiiespējams: atkārtot, jo vidusmēra 4'-lasītājs tam vienkārši neticētu, • bet, jā uķijnātu dažus "na sena-jļem. noslēpumiem, darītu tāpat, ' kā dalrija cilvēki 'sirmā pagātnē: 'izlietotuiemantotās :^'-zināšanas ;Pļaš'labuma iegūšanai, lai uzvarētu citus, lai tos ^iznicinātu, tāpat kā mūsdienās tauta draud iznīci- ■ if-ļņāt tautu ar atombumbas palī-1^,'dzību. Atombumba nav moderno L|!'l^ikuļ atklājums. To izgudroja ļ jau tūkstošiem- gadu agrāk, un &ā';atnesa postu zemei toreiz tāli;'' pat kā to darīs tagad, ja cilvēce no sava neprāta neatjēgsies.
Katra " pasaules reliģija -vai isenvēsture stāsta pār • ^ūdensplū^ dieim, kups noslīka tautas, grima un pacēlās kontinenti> un zeme.xbjja sajaukta, šo stāstu sastop kā, pie inkiem, tā ēģiptieaeni En, kristiešiem. Mēs, tibetieši, zinām, ka plūdus izraisīja atom^i sprādziens.
^;.Bet .   piegriezrsimies lamas/
Mingjara Dandepa stāstam: n-''
,. „Dienās, kuŗ^s sen pagājušas» pasaul« izskaitījās citāda. Tā āt' radās aaudz tuvāk saulei un grie-^ žās no-rietumiem uz austrumienu (Tuvu debess telpā griezās cita planēta —ļ Zemes dvīnis; Dienas iija .īsākas, un tāpēc j šķita, ka Oilvēks dzīvo daudiz ilgāk. Saka-, rā:ar,citāda notāciju» gravitāči-bija mazāks nekā mūs-Cilvēks augumā toreiz biija apmēram divreiz lielāks neļ ^kā tagad, tomēr-tas izskatījās ķā pigmejs, salīdzinot ar otras rases piederīgajiem, kas ari apdzīvoja zemi,. Tie' bij a pārākas xa-
i
.i;
9
H
š
U'
l
>?
ļ i
'Ai
i
i
lā-
)s:.
las si dienā
šks
)a-:
> m-
m
I-
f-
;teŗv'
i
ie, lle-
Si-
ses
locekļi,   kas pārvaldīja pa- • sauli un. daudz mācīja cilvēkiem. Bieži vini,šķērsoja debess plašu- I; mu spožķs metalla konstrukcijās. ļ'Gilvēks,- būdams iprāta attīstl'-'bas rītausmā, daudz kā neizprata, jo tā intellekts nebija, vairāk .:, attīstītS' kā mērkaķim; Neskaitā' mus mūžus virs -zemes valdīja mi,ers'T|in saskaņa. Cilvēki sapra- • tās un sazinājās telepatijas ceļā. Vāiodu lietoja vienīgi tuvsaru-nām. Bet pienāca laiks, kad valdītājā .rasē izcēlās ķ:ildas un ne- ■ saskaņas.- Sekoja cīņas, nikni ka- . ŗi, iznicināšanās. Cilvēka iemāci^ jās  kara   mākslās, iemācījās viens otru nogalināt. Valdītāja rase bija sašķēlusies divi daļās, kas.slepenībā un atklāti viena otru apkaroja un cīnījās dēļ virs- : kundzībai;   Pienāca diena, kad cilvēce piedzīvoja šausmīgu eksploziju. Zeme šķita apstājamies savā ritējumā, milzīgas liesmas šāvās pret debesīm, ietīdamas pasauli dūmos; Pamazām viss ap- ; rima, bet pēc daudz mēnešiem ; debesīs parādījās dīvainas zī-. meSj   kas cilvēkus pildīja bais-. māin nojautām. Zemei tuviojās ' planēta, ātri kļūdama arvien, lielāka un draudošāka. Sacēlās mii-; zīgi paisumi, un vēju gaudas ne-; rimās diena vai nakts. Planētai .tuvojoties, jūrās viļņi cēlās nepiedzīvotos augstumos un pārplūdināja veselus apvidus. Izcēlās zemestrīces, apraka kontinentus. Valdītāja' rase steidzās iesēsties savās mašīnāsi-pacēlāš gaisos un ■ ipameta zeini,bet cilvēki^ palika, padoti dabas katastrofai. Kad svešā planēta bija pienākusi zināmā atstatiunā,   vētras pieņē-njāsi: spēkā, izraisījās pārdabiski d^rdi.   Debesis liesmoja nepārtrauktos zibžņos. Ogļmelni dūmi pārvērta dienu ilgstošā naktiD.; Zemestrīces nemitējās. Cilvēkam nebija, kur tverties. Raksti stāsta, ka: ilgu, ilgu laiku saule stā-■vējļisļ uz vietas — asinssarkana, garām lipsmu.mēlēm šaujioties izv tās.   Tad: sauli aizsedza melnie mākoņi un bija nakts. Vēji pūta auksti, tad karsti. Tūkstoši mira temperatūras maliņās. Dievi sūti-, ja barību — manna krita no. debesīm. Bez tās. pasaules apdzīvO'.^ tāji un zvēri nebūtu izvilkuši dzīvību, jo viss uz zemes bija iznī-^ cināts. Lietus lija, un nepārtraukti zibšņi un grāvieni neri-; mās. Pagāja laiks, -—un saule šķi.ta kļūstam mazāka.un it^kā. atkāpjamies.; Tagad tā ceļoja pa debess velvi.no austrumiefn iiz'
iuši ksār
;abu ;ļau-enz
■L' iri i nu ne-Bmti->,l .ka, Izibā līci-jcigo ,,ka oģi-lācijā ;bez ine-Jēgļu vēlēdama. ' nu d # ;,sa-iJams, ākstīgi arī d?ību .eklē-
3atpi-daž-krak-emi-rei^i ateicī-doties izmir-;kū,t-kārp-Hirsu-kārt'O,
u^spe-;eicība
tuls.
0
-BEZ PEL
EilTHUANIAN TEADĪNG COMPANY vadība izmanto šo gadījumu, ^^1^^ visiem saviem klien-
tiem par lielo atbalstu, kādu tie snieguši pagājušā gadā. izsakot savu; ,,paldies'V saskaņā ; ar tŗadicU^^^^ reiz (5. gadu) uzskatām par savu pienākumu dot visiem latviešiem kā dāvanu savu peļņu "uz 1000 SPECIĀLIEM ZIEMSVĒTKU SAIŅIEM. .
Pēc rūpīgas pārbaudes, kas pamatota uz mūsu pie^īvojiaiiiiem un daudzu MienlA^ pieprasījuiniem, mēs iZ; vēlēj āmies šim gadījumam sevišķi piemērotus saiņus uņ šoreiz piedāvājam- 4 dažādus ŽIEMSVĒTiKU SAI: ŅUS BEZ PEĻŅAS.       I' ."^
ZIEMSVĒTKU SAIŅA N;o. 1 saturā ir: ^
1. 3V4 jarda vilnas auduma 1 mvalkam vai kostīmam (tunišizils,^ tumši
2. 4 jardi mazgājamā samta 1 tērpam, vai kostīmam (zaļš, gaiši vai tumši zils).
3. 3 jardi Poplina kreklam vai 2 blūzēm (balts).^^^^^^^^^^^^v"^
šī saiņa īparastā cena ir $36.00.
Ziemsvētku cena bez peļņas par. saini No; 1 ir tikai .$29.95, ieskaitot visus izdevumus.
• DUBULTĀ ZIEMSVĒTKU SAIŅA no. l^saturā ir: ^ 1. 6V2 jarda vilnas auduma 2 uzvalkiem vai kostīmiem.] (tumši zils, brūns vai tuiiiši
1.
2.
3.
4.
5.
2. 8 jardi mazgājamā samta 2 tērpiem vai kostīmiemi(zaļš, gaiši vai tumši zils),
3. 6 jardi poplīna krekliem vai blūzēm (balts). ■ šī saiņa parastā cena ir $66.00.
Ziemsvētku' cena bez peļņas par dubulto saini No. i ir tife^i $57.40, ieskaitot visus izdevumus, ZIEMSVĒTKU SAIŅA NO.'2. saturāi ir:^
^ i
1. 3V4 jarda vilnas auduma 1 uzvalkam vai kostīmam (tuiriši zils, brūns vai tumši ^
2. 3 jardi vilnas auduma 1 dāmu vai kungu mētelim (zaļš, gaiši zils, tumši zils vai melns),
3. 4 jardi mazgājamā samta 1 tērpam vai kostīmam (zaļš, gaiši vai tumši zils). ■
4. 4 jardi nailonā auduma 1 dāmu tērpam vai 2 blūzēm (puķains, daudzkrāsains).
5. 3 jardi poplīna kreklam vai blūzei (balts). ^
šī saiņa parastā cena ir $62.00. ■ ■ ■ -^^^v^^^^^^    • .
Ziemsvētku cļena bez peļņas par saini No, 2 ir tikai $55,00, ieskaitot visus izdevumus.
'ZIEMSVĒTKU'S^ilŅA M». 3 saturā ir:
6^2 jarda vilnas audumā 2 dāīnu kostīmiem (tumši zils vai pelēks).: 6V2 jarda vilnas auduma 2 kungu uzvalkiem (tumši zils, brūns vai tumši pelēks). 8 jardi mazgājamā samta 2 tērpiem vai kostīmiem (zaļš, gaiši vai tumši zils). 4 jardi riailona auduma 1 dāmu tērpam vai 3 blūzēm'(puķains, daudzkrāsains). 3 jardi poplinakreMam vai 2 blūzēm (balts)
šī saiņa parastā cena ir $101.60. \ Ziemsvētku cena bez peļņas par saini^^^N^^^ '
Visu šo 4 saiņu audimii ir Anglijas ražojuma ekspOT^^^
Pateicoties ļoti sekmīgai 1960./61 gada tirdzniecībai, mums ir iespējams piedāvāt šī gada BEZPEĻŅAS ZIīMSVĒTKLU SAIŅOS jaunus, labāka izskata un kvalitātes audumus par ZEMĀKĀM CENĀM,-NEKĀ lE-PRIEKŠĒJOS GADOS. Uz vēlēšanos izsūtām pa gaisa pastu bezmaksas audumu paraugus uz visām pasaules .daļām, Mūsu bezpeļņas Ziemsvētku saiņus var pasūtināt ikviens latvietis, vienalga, vai viņš ir mūsu, vai kādas citas firmas klients. Bet tā kā mēs.fvēlamieš būt taismgi pret visiem pasūtiriātājiem, tad nolēniām, ka VIENĀ REIZĒ KATRS VAR PASŪTINĀT NE VAIRĀK, KĀ Pa'VIENAM SAINIM NO KATRA. Mēs pieņemam: depozītu $1.00, kas nJķinošinās bezpeļņas ZiemsvētkuisaiM^^^^i^^^^ Esam pārliecināti, ka
; jums ir zināms, ka katrā citā firmā par līdzīgiem saiņiem jiims būtu jāmaksā vismaz divreiz tik daudz. Tādēļ liidi^jia nekavēties ar pasūtinā^nUj^l^^ uz Ziemsvētkiem domātos saiņus varētu laikā nosūtīt.
Mēs garantējam: 1. Katrā saiņa saņemšanu. 2. Naudas atmaksu, vai otra bezmaksas saiņa nosūtīšanu, gadījumā, ja-sainis ietu zudmnā. 3. Visu izdevumu samaksu, tā, kā saņēmējām I^tvijā par saini nekas nav jāmaksā.   IVišu audumu nosūtīs \
■   Uz vēlēšanos izsūtām arī, pa gaisa pastu, mūsu bezmaksās katalogu, kura saturā ir liela preču dažādība . un mūsu standartsaiņu sarakstu 31 dažādam staridartsainim., kuru cenas ir. sākot no $29.00 — $125.00, ieskaitot visus izdevumus.-izsūtām arī jaunsastādīto Pārtikas stan^^
MDBROKE GROVĒ, LONDON, W. : 10, ENGLAND;
LLINOJĀ
SKAISTA PIE EZERA
ČIKĀGAS VĪRV KORA ^DAUGAVIEŠI" GADSKĀRTĒJĀ IZBRAUKUMĀ 9. SEPT. UZ ^DIAMOND" EZERU PIEDALĪJĀS AP 50 KORISTU AR PIEDERĪGIEM
UN DRAUGIEM
Viesus sagaidīja kora priekšnieks Kārlis Vanags ar neviltotu prieku Un sirsnību, bet arī „na-mamātes" nebija jāmeklē tālu. Pie bagātīgi klātā galda, devīgu roku Grieta Vanaga un Anna Bformanis piepildīja šķīvjus, .mudinot ' nogaršot arī pašceptos pīrādziņus, ābolmaizi un citus gardumus. 1
Izbraukuma' dalībniekiem laiks
pagāja nemanot, gan peldoties, izmetot līkumu laiviņā, draudzīgās pārrunās un reizēm arī, kā jau koristiem . pienākas, nodziedot pa dziesmiņai.
Pievakarē    izlozēja   . Austras Ozoliņas dāvāto spilvenu. Laimīgo lio'zi vilka jaunākais ...daugavietis",-nepilnus 2 gadi vecais Arturs Vanags, Laimīgās lozes īpašniece izrādījās Milda, Feldmanis. , Ar krēslas iestāšanos iededzināja   tradicionālo ; ugunskuru. ..Draudzības siltumu paņemsim līdz!" — šķiet, šie Kārļa Vanaga, uzrunas vārdi atbalsojās visu klausītāju sirdīs. Paklusi, bet ie-jūtīgi izskanēja kopā nodziedātā —     „Tikai    viena dziesma mīļa man." Mūždien, aizņemtais DV ASV priekšnieks. Augusts Vanags bija atradis laiku arī pabūt ar „Daugaviešiem" un ne jau tādēļ, ka Kārlis ir viņa brālis, bet gan tādēļ, ka ir dziesmu mīļotājs;  daudzi  no -Daugavie-
šiem" ir DV biedri, bet koris arvien atbalstījis DV sarīkojumus. «Dziesmai ir spēks. Lai tās skan, līdz Latvija būs birīva!" —
Šī bija viena no retajām reizēm, kad neviens negribēja būt pirmais, kas atvadītos un brauktu mājup. Jādomā, ka arī koŗa diriģents Ernests .Kupcis būtu labprāt palicis ilgāk, bet ir darbi un pienākumi, kas negaida. Vēlā vakara stundā izskanēja pēdējā dziesma un atvadas, paņemot līdz draudzības siltumu..
V.H. ■
STĀSTA BIJ. KRIEVOAS^^^^^M
;    vīna 83 gadu mūžā netrūkst raibu atminu
Ziedotāju sarakstu «pētot" DV apv. ZiemeļkaUfomijā. No kŗ.: kasieris V. Ozols, āpv.pr-ks T. Sīlis im biedrzinis J. Strads.
Maz vairs latviešiem ir dzīvu 1905. gada rēviolūcijas un tai sekojošo notikumu liecinieku. Ņujorkā dzīvo 83 gadu vecais revto-lūcionāŗs Jānis Ozols, kām savas piolītiskās pārliecaias dēļ 1907, gadā bija jāatstāj Krievija ūn ja-, dodas uz Ameriku, bet arī te viņa dzīve veidojusi dažādus lēcienus.
Kristītā vārdā Johann Gott-fried Ohsol, kā tas ir baznīcas grāmatās, un kā viņš arī savu vārdu visur oficiāli, raksta, dzimis 1878. \gada 9. novembrī Platones pagasta Birgel Zvirbuļu smēdē .kā..kalēja' dēls. . 1907. gada ■ 20. .februārī ievēlēts par Rīgas pilsētas deputāiu uz Otro valsts domi Krievijā, kuiļU cars padzen 1907. gada 2. jūnijā.
Bostonā par 8 dolāriem nedēļā, i Darbojas arī. kā tulks latvietim ''Purenam, kas apcietināts Ņu-I jorkā un ko krievu sūtnis piēpra- ' 'sijis izdošanai, lai tiesātu Krie-ļvijā, apvainojot, ka viņš zadzis ' lopus. Ar avīžu rakstiem J. Oztols pierāda,. ka Krievijā bijuši bruņota sacelšanās un ka vispārējās ; revolūcijas pienākumos bijis' jā-' gādā arī par lopiem. Pureņu ; krieviem neizdod.
Nopietnāki ir apvainojumi pret latvieti Rudevicu. kur arī J. Ozols darbojas kā tulks. Rudevi.-
: "~=?l ar dievkalpojumu. Skolēnus, pir-3 majā mācību dienā sveica K. Ko
■ cu apvaino,   ka viņš dedzinājis • kas dabū āp 70% no vēlētāju šķūņi pie Bēnes, piedalījies spie-balsīm. Vēlēšanu laikā J. Ozols ģu' šaušanā;  zadzis nošautajiem atrodas Liepājā, jo kā aktīvs 1905. vērtslietas un līdz ar to esot kri-gada revolūcijas, dalībnieks • viņš- miriālists,. kas izdodams krievu, spiests bēgt no Rigās. ■ Pēc vēlē- ^ iestādēm. ■  Rudevicu ' atzīst ' par ' Par kandidātu domes vēleša- ļ šanām Rīgas pilsētas galva vi-' politisku bēgli, un viņu neizdod, nām J. Ozolu uzstāda sīkbirģeļu ņam liedzas izdot .m bet,  Toreizējais Jēlas tieslietu fa-
MĀC. A. GULBIS CIEMOS^
ĶLiVLENM
^.   ..   ,       • Radusies iespēja Ziemassvēt-;= panS;no .Ziemeļņudzersijas latvie^^       nodot ievērojamu naudas iiif:su .biedrības. Skolotajai^ Dze- ^ummu vispārējai aprūpei un ta nei dažas dienas agrāk i bija pie-    pašā reizē palīdzēt mūsu jaun-dzimusi meitiņa, un mazie svet^. saimniekiem; kuriem iepērkot dienas skolas skolēni, nosūtīja ap. lauku saimniēaTiūVjācīnās ar ra-sjeikumu.       .    _       '     žas.novākšanas grūtībām, • Sakara ar palielinatiO' iesauku-    ž-to r.nJv«r,i^on,„o mu ASV briiņotos spēkos, iesaukšanas pavēli saņēmuši! arī daži i Zaķis--^lūguši" DV^ kandidātu Domei krievu advokā 0 Laļvijās universitātes_42 gadu 5,^1°^?^       —                   Klīvlendā. rīkot, kartupeļu nio-. tu Sokolovu, kas viņus bijā aiz-
■vākšanas talku; aicinot ne.tikaJstāvējis.^^^ ^^^^^
un darba grUpas. Vēlēšanās varēja piedalīties tie, kam bija pierādījums, ka viņi Rīgā maksā no-. dokļūs, vai kam Rīgā bija dzīvoklis. Tā kā OziOls strādāja Befga bazārā un viņam bija Rīgā arī dzīvoldis, ta,d nebij a. nekādu šķēršļu, lai to uzstādītu par. kandidātu.
pēc 1905. gadā notikumiem latviešu zemnieki gribēj a atsp ēlē-.
J. Ozols dabū no sekretārā balso- kultātes dekāns latviešu zemiiie- ■ šanas. rezultātus, kas ir pietieka-; ku Rudevicu un viņa ciņu ar mi, lai domes kiimisija mandātu\krievu valdību salīdzina ar Ma-apstiprinātu, izdod:)t - deputāta sačuzetas zemnieku cīņām pret karti un ievedot Domes deputātu angļiem. Tieši šis' raksts atstāja sarakstos. lielu iespaidu Čikāgas tiesā, kur
1907. g. 1.; jūnijā-domē ierodas. Rudevica   gadījumu iztiesāja., premjers Stolipins un .galvenais pēc šī gadījuma ASV mainīja iz-prokurors,,prasot tūlītēju vārdu, došanas likumu; Prokurors   nolasa   apsūdzības j  J. Ozols : darbojies pa lielākai rakstu, prasot atļauju 35 deputā^daļai Ņujorkā un Biostonā. 1959.
A.^MeiuSs!^^^£^JaS'auS^Si E. ^^^^ krievu valdībai. Uzstādot par     arestēšanai, to starpā arī J..- gada. 4! novembrī viņš zaudē,sa
© Pagājušo nedēļas, nogali Ņujorku . apciemoja mācītājs Alfrēds Gulbis'no Venecuēlas, Viņš pavadīja atvaļinājumu Vācijā un ■ Šveicē, bet atpakaļceļā iegriezās Ņujorkā. Mācītājs A. Gulbis no-kristīja divu savu bijušo drau-. dzes locekļu bērnus, kas tagad dzīvo Ņujorkā. 10. septembrī mācītājs A. Gulbis sprediķoja Bruklinas Betlemes baznīcā.
Vācijā māc, A, Gulbis saticies ar arohibīskapu T. Grinbergu, pārrunājot .draudžu vajadzības uii pnoblēmas Dienvidamerikā. •
O Ņujorkas latviešu ev. - lut, draudzes Bronksas rajpna nekustama īpašuma iegādes fonda sēde notika 10, septembrī pēc dievkalpojuma Sv, Toma ;baznīcā, piedaloties komitejas locekļiem, līdzekļu vākšanas talciniekiem un interesentiem, kopā vairāk kā 20 personām. Kasieris A. Bimanis domā, ka līdzekļu vākšanas panākumi labi, jo gandrīz k^trs draudzes loceklis centies ziedot, principu dēļ atteikumu gandrīz nav. Latvieši nav paradusi dot baznīcai lielas summas, dažreiz pat draudzes nodevas uzskata par augstām. Nav ziedotas lielākas summas, bet kopīgie solījumi
dibināšanas atceres svinības rīko dienestā aizgājis Kārlis Račev-Ņujorkas   latviešu, akadēmisko skisnō BrOnksas, bet liesaukša-
j------1—...1. nas paziņojumu saņēmis Andrejs
.Keggi,: ... i :
® Par Ņudzersijas latviešu biedrības sarīkojuma atkārtojumu Priedainē 9, septembrī, [Ņujorkas laikraksts New York Times ievietojis garāku rakstu: ar diviem fo to uzņēmumiem, rādot,, kā latvieši dejo vermlandiešu dejas, Rak-
organizaciju komiteja sestdien, 23. septembrī, Gommodore viesnīcas Austrumu balles zālē. Aka^. dēmisko runu teiks prot J; Jumiķis, koncertā piedalās L; Pulciņa - Baumane un vijolnieks U, Baumanis, Pēc koncerta akadēmiskā balle.
e   Dr. A. Baidiņš pārcēlies uz
jaunu dzīves vietu, un tagadējā «tļ^^s ^
adrese ir 7812 - 5. kvēnijā, Brūk-      ķa^^pmekletai. bijus; lie akp . ' ;  .  tiesu bijusie begļi no. Latvijas,
,    ,     . . - .- kas ASV ir 11 gadus vai mazāk,
^T/i^f. la^"?'?? !ISS' Apstākļu nepazinējam, šo rakstu
linā.
jas padomes sēde 18. septembrī, pl. 8,30 vakarā, Baltijas bi-ivības namā. Darba kārtībā priekšsēža K. Stankevica ziņojums, kasiera ziņojums, revīzijas un citu komisiju ziņojumi.
® Vairākas latviešu ģimenes ggc Toronto dziesmu svētkierh devušās atvaļinājuma braucienā pa Kanādu un ASV, iegriežoties ari Ņujorkā. Tā Cimziešu ģimene nō Vašingtonas pēc divu - nedēļu braukāšanas apciemoja paziņas Ņujorkā.   Rūšu ģimene np Va
ĪSii^'" pS^^^rŠ)^*'^^^ ruiiāt latviski,   tam nebija arī
tiešus. Ražas novākšanas,gadi- māias Vidzemē kas biia šķērslis
juma minētie īpašnieki garantē ■     viazeme, Kas pija sĶersns
T»-««,/♦-,w4.nK >i.nt._.            , domcs  kaudldāta uzstādīšanai.
lasot, tomēr varēja rasties iespaids, ka latvieši ir kādās zviedru pminčes iedzīvotāji, līdzīgi Vermlandiešieffi.; ■
• LOSANDŽELOSA . '
© 27. augusta dievkalpojumā, mācītājs E. Caune iesvētīja sekiou j'Ošus jauniešus: Virdžiniju Mig-liņu, Ariānu Skuju, Mariku Vai-tu; Gati Ābeli, Māri Knautu un Gfeorgu Migliņu;
Kristītā: Ina Silvija Lejiņš, Aivara un Renātes meita. Jaunkriš-
šingfconas pēc 10 dienu ceļoSanas\tītā; dzimusi Mel^^ Austrāli-bija ieradusies kādās viesībās J^- Uzsaukti; Inž, Olfeerts Vēl-Katskilu kalnos, bet R, Ķirsons
no Filadelfijas savu atvaļinājuma laiku p^c Toronto dziesmu svētkiem izmanto, apciemojot draugus,
0 Bronksas svētdienas skolā mācības sakās 9, septembri ar dievkalpjojumu Sv. Tonna baznīcā. Pēc, tam notika pirmā mācību stunda pārziņa P. Kiirāta vadībā, šinī dienā mācības sākā^ ari Ņuarkas skolā pārzines Z,
rietumiem, nevis lOtrādi,kā pirmsj: katastrofas,
(Turpinājums sekos)^ '
pārsniedz 16.000 dolārus. Ziedoju- j^^apiņas vadībā, piedaloties 7 mu vākšanas talcinieki nav: ap- - -- .
staigājuši visus rajonus, bijušas ari daudzas vietas, kur draudzes locekļi vasarā nav sastapti mar jās. Komitejas vēlēšanās bija, lai līdzekļu vākšanu : un solījumus šim gadam nobeigtu septembri, kur tas iespējams: Apskatīti kar di 8 piedāvātie īpašumi,, par pie-mērotākio atzīta Pilgrima baznīca ar divām blakus mājām Grand Ooncourš un 175,. ielas stūrī,. Ar šo draudzi nolēma sarunas turpināt,
0 Kara invalidu atpūtas nama „Rota" izbūves darbus nobeigs līdz veterāņu dienām 8, pktobrī. Talcinieku Skaits vairojas, un jau sākti krāsošanas darbi. ■
OļģertsVēl-kins ar filologi izu lintiņu; stud.
Igors Loženiciņš sr stud. Ilzi Damrozi.
© Latviešu biedrībās papildsko-la draudzes telpās sāks darbību svētdien, š. g; 24, septembrī, 9,30,
vienu tūkstoti dolāru vispārējai palīdzībai ■ Ziemassvētku akcijas ietvaros. Visas ražas neievākša^ nas gadījumā izinaksās propor-ciioiiāii samazinātu .naudas sum-.inu. V .
Minētā laUku saimniecība atrodas apm,:25 jūdzes no Klīvlen-dās un sasniedzama braucot uz dienvidiem pa 94. valsts ceļu un 5,5 jūdzes aiz Hinckley no 94. ceļa nogriežoties pa kreisi uz 66. ceļa. Adrese: R.D.2, Bbx 209, Medina, Oihio. Tel. CE-9-5812 (tālsaruna).
■ Kartupeļu lauks ir apm, 50 akru liels. Novākšanu izdarīs laikā no 16. šept. - 15, okt. Darbā var piedalīties visi, kā jaUni, tā veci, un talkā.darbs labi veicas. Saimniece . ir solījusies talciniekiem dot pusdienas - un atspirdzinātā-jus dzērienus.
Talciniekus lūdz pieteikties pie apv, pr-ka A; Piterāna, telef. 226-5581.
® (S) Vanadžu kopas rīkotais bazārs notiks š,g, 16. sept., pīkst, 7:30 vak. apvienības mītnē. Visa DV saime: ir lūgta sarīkojumu apmeklēt, aicinot Udzi radus, draugus uii.paziņas. Bažām kuplinās tautisko deju priekšnesumi.
ViņU tomēr pataisa par Vidzemes zemnieku, nopērkot mājas Cēsu'
Ozola, Dažas stundas vēlāk vaļ-; vu dzīves biedri Klāru, dība izlipina paziņojumu, ka do- ļ j. Ozols piedalās arī pašreizējā me padzīta, un izsludina jaunu latviešu sabiedriskā dzīvē. Nav velēšanu likumu. Tā 1907. gada tāda priekšlasījuma Ņujorkā, ko 2,;jūnijā iptrā dome izbeidz savu viņš neapmeklētu. J. Ozols ari darbību, un J. Ozols kā,deputāts sarakstījis grāmatu savas dzīves-darbojās 100 dienu. Deputātus biedres Klāra? piemiņai, ko izde-arestē uz ielas, bet J. Ozols nodzi- Starcs. V. Irbe
apkārtnē. Tā kā viņš bija Pēter- «is bārdu un viņu nepazīst. Viņš burgas advokāts, tad senāts viņa dodas uz Somiju, tad caur Vāci-vārdu svītroja no kandidātu sa-
rakstiem, tāpat vēlēšanu tiesības,
ju> Franciju un Angliju uz Ameriku, kur 1907. gada 4. t^k-
noņēmā P. Stučkām: Līdz ar to i^o^ri iebrauc Ņujorkas ostā. ; par kandidātu uzstāda J. Ozolu,'   1908. gadā strādā Ņujorkā un j
TORONTO SPOimm
flESOJAS GMND.Ī^
skolotājiem. Pārējās Ņujorkas skolās mācības sāksies nedēļu vēlāk,
® Sestdien, 9, septembrī,. Ņuj^r--kas draudzē sākās. konfirmāndu mācība, kur piedalījās 16 jaunie^ ši, pa lielākai daļai svētdienas skolu absolventi, ' ® Svētdien, 10. septembrī. Brūk-līnā sākās svētdienas skola. Pēc dievkalpojuma Betlemes baznīcas apakšējā zālē bērniem bija mielasts,. ko bij a rīkojusi skolotai a A. Rusleja, šādā veidā atzīmē j'Ot savu dzimšanas dienu, ž. Nīcis rādīja krāsu .filmu par bērnu nometni pēdējos divos gados
0 . Svētdienas skolu .Ņuarkā 9. septembrī atklāja māc. R, Zariņš.
©Latvijas universitātes dibi-nāšāiias atceres vakars sestdien, 30. septembrī, pīkst. 7.00 vakarā Sietlas Latviešu namā. Akadēmisko runu teiks prof. Dr, ārdh. Pauls Kundziņš no Halifaksas Kanādā, Pēc oficiālās daļas kopējas vakariņās. . Piedalīšanās maksa $3,-. no personas. Dalībniekus lūdz pieteikties līdz š. g. 23. septembrim pie A. Michalovska; 3714 HiOlly St. Seattle 8, Wash„ tālrunis PA 2-5733, vai P. Volta, 4127 No Verde St. Taooma 7, Wash.,tālrunis SK 9-9516, Atsevišķus, paziņojumus neizsūtīs,
TAKOMA ^
G> Latviešu koris ir atjaunojis mēģinājumus, kuri notiek katru trešdienu, pīkst. 8.00 vak.. Pirmās Lut baznīcas telpās. Diriģentes pienākumus uzņēmusies Pani ja Matīsa. •
■ KAI4MAZŪ & „Kā no bērza sēkliņas var izaugt tikai bērziņš, tā ari jūs, lat' viešu meitenes un zēni, neesat nekas cits kā —.latvieši." — Ka-lamazū latviešu skolas mācības gadu ievadot, 9. septembrī, teica ticības mācības skolotājs, māc. A. Piebalgs, Ap 70 bērnu pirmajā skolas dienā bija pulcējušies kopā ar saviem_ 11 skolotājiem, vecākiem, labvēļiem un lorganizāci-, ju pārstāvjiem. Akta dalībniekiem uzrunu teica skolas pārzinis A. Kaugars. Labākos novēlē-jumus darba sākumā izteica Ka-lamazū ev;-lut. draudzes pr-ks J, Gailis, DV apv, priekšsēža vietn. I, Kāps, koŗa «Dziesmu Vairogs" valdes loc. G. Keņģiš. Nākuši klāt vairāki jauni skolēni, un ģimnāzijās klasē ■ mācības turpinās gandrīz visi pavasarī skolu beigušie.
Skolas gada iesākumā dievkal-
© Š, g.. septembrī Grand Rapi-dos viesoj^-.Toronto latviešu YMCA basketbolisti, sacenšoties ar vietējām komandām. Jauniešu sacensībās uzvarēja grandra-pidieši ar 57:50, un tāpat mājinieki dominēja vīriešu spēlēs, kur rezultāts bija 77:51. Abas spēles bija saistošas un risinājās draudzīgā garā, bet karstais laiks bija iespaidojis ne vien spēlētājus, bet arī skatītāju bija pamaz. Viesi Ž. Zentiņa vadībā, skaitā ap 25 bija ieradušies vairākās mašīnās, un tie satikās ar sportistiem un sporta draugiem kopējā sarīkojumā veterānu zālē. Grand Rapidu vīriešu komanda līdz ar šo uzvaru pirmo reizi uz vienu gadu ieguva Makša Kazaka ceļojošo balvu. : ■ © (VZ) Vienības draudzes svētdienas skola ar jauno mācības gadu turpmāk darbosies sestdie-
nās, kā tas ncskaidrojās pēdējā
Memingenas latviešu ev.-lut. draudzes padomes vēlēšanās no 169 balstiesīgajiem draudzes locekļiem piedalījās 109.' Draudzes padome ievēlēja Kr. Galviņu, A, Vilipsonu, G. Sarkanu, I. Grit> bergu, O. Brunt>vski, E. Jakānu, L. .Tansoni, A. Osi, K. O/olihu, - .   A. Samsetu, A. PiņJķi, J. Ģibieti,
Mumiku, A. Kotelņikova un
paidagoģiskas padomes sede. un,^ Pnnkalni. Pad^sēdē par macibu sakums paredzēts 18. sep- draudzes valdes priekšsēdi iev& tembri. Skolu ari turpmāk va- i^^^ ^«i^^ viUpšOnu, vietnieci dis Z.^psiņa, un_bez viņas par Prinkalni,   sekretāru -
pasniedzējiem vel darbosies, Gustavu Sarkanu, bet looekU -draudzes^ macitajs J, Lazda E, in^g^rdi Grinbergu. ' Revīzijas Brune, Ed. Avo s un J. Ŗumber- _  Martu Mumiku,
ga.Draudzes^ pļaujas svētku ba- ^^j^^ru Samsetu un Alvīni zars 1. oktobri. i Koteļnik^vu.
0 9. septembri Immanuela baz- i ^ _ ., _      . ... ._
nīcā Grand Rapidos māc. Kr.f, ^» '^.^ ^-H^}^^-^^^ Hermanis salaulāja Guntu Vasa- bnm_Dienvi£acuaslatviesu no^
riņu ar Juri Strautmani no Či- ^^^m^""^ S^vv^^^ kagas. Kāzu viesības notika St.,d? S Hedviga zālē un tajās piedalījās' P'^"^ ?^ļ^^ vl^??^'J^S^ ap 100 viesu no Klīvlendas, Cika-ļ J« f sa^jfj; ^^%7f^^^''t-r^ gas, Milvokiem un vietējās lat- Jflde. Abas mākslinieces dznŗ ?iešu kolonijas. Jo sevišķi loipli. Hanovera . «n cJ. vien a^ta^j bija reprezentētā jaunā latviešu ŗeļauj. lepnecuu teiitiesi^^ akadēmiskā saime. Bija dāvanas ļzuntenes dziesmām _unmua^. un apsveikumi, starp tiem vairā- Abas viņas maegus^ Latvijas ki no Latvijas. Jaunais pāris de- konservatorga - A. Hddebranfcs
dzē notika 10. septembrī vecajā Ciānas baznīcā. Ticības mācības stundās visām četrām grupām uzsāks 17, sept.,. Tās vadīs M. Paudrups, J, Zentelis un māc, A. Piebalgs,
(D Ne visai patīkamu 6 nedēļu atvaļinājumu saņēmis ' R. Oen-drikovs sakarā ar darba vietā lauzto roku, '
ASV baznīcās
Losandželosas ev. - lui latviešu draudzē, 2450 Ģriffm Ave,
Svētdien, 24. septembrī, pīkst. 11k)s, dievkalpojums. Māc, Ē.
pojums Kalaņiazu ev.-lut, drau- Oaune,
vās kāzu ceļojumā uz dienvidu valstīm ūn par savu pastāvīgo dzīves vietu izvēlējies Čikāgu. Gunta Vasariņa ieguvusi B, A. grādu šinī vasarā.
■ :   LATVIJAS AMERIKĀ pārstāvis
■ ;    ■ KLĪVLENDĀ :
pieņem jaunus abonentus, kārt® abonementu pagarinājumiis na
sniedz informāciju. S. Ezergailis,   12102 Milles Avt Caeveland 3. Ohlo, USA.
pie prof. Adas Benefeldes m prof. Ed. Miķelsona, bet M. Bīs-kape — prof. P. Jozuusa. .
[B Par archlva darbinieku Latviešu paUdzībās komitejā pieņemts rakstnieks Alfrēds J>zi-ļions. Archīva darbinieka vieta viņam atbrīvojās pēc J. Kārkli-ņa aiziešanas pensijā.
m Dānijā trimdas patvērumu atraduši ap 300 latvieši. Tie nupat izvēlējuši savu nacionālo komi-teju, kas par priekšsēdi ievēlēja Udašinējo, L Reitmani, par vice-priekšsēdi — E, šenbergu, par sekretāru — A. Krastiņu, kasieri ^ Bechštetcru un Dānija;» lat-viešu ziņu redaktrisi E. Dam-