t
•aper ior . U.S.A
Fublisheā ttoice weekly l)y the Latbicm Reliel Eodety of Canada ,J)augava^ VcmagV.
mUor-iTi-Chief: ALEKSANms KUNDRATS.
Mitorial and  BtLSimss Offices: 123 Hutotp M'tTormtOyOntariQ, Canada. Teleph(me$ — m S^792,EM 8-3239.
SAT.URDAY, PEBRUARY 24. 1882.
P. Grods
■ziemeļu sprrs
24. februārī mūsna ziemeļu kai-smņi gan trimdā, gan dzimtenē, gan ledū kaltajās komunistu spld7}nātavās Musāk vai redza> māk atcerēsies savas kādreiz meatkarīgās Igaunijas tapšanu . m cīņas, kas mūsu kaimiņus' nm viņu valsti iecēla brīvības saulē. Igauņu tautai, kā pārē*' pm viņas māsām pie Baltijas pŗas, bija sūra vēsturiskā gai-līdz tā soli pa solim nonāca pie gala mērķa^ brīvas un ne-s^tb:arīgas valsts. Kaut pirmais pasaules karš Igauniju bija vai-irāk saudzējis, jo tās zeme nekļuva par kaujas lauku un igauņiem nebija jāpārdzīvo evakuā^ cijas posts un grūtās bēgļu gaitas, toties brīvības cīņu posms tiem bija ass, prasot daudz upuru un uzupurēšanās. Bet ar savii ziemeļnieka spītu, cieto, pat aso, iedabu, igauņi pārvarēja draudus, kas tiem uzglūnēja no lielā ziemeļu kaimiņa ekspansijas. Neatkarīga valsts gan bija pasludināta 1918. gada 24. februārī, bet pagaidu valdības stāvoklis bija ļoti grūts, jo nebija kara I pulku, ieroču un tau-iās plašajās! aprindās trūka ticības savai valstij. Neskatoties uz to, valdība ar ārkārtīgu enerģiju stājās pie valsts aizsardzības spēku noorganizēšanas, kaut I pirms V tam lielinieki decembra mēnesī bija ieņēmuši lielāko Igajunijaš territorijas daļu. Patriotisms, brīvpas alkas un uzupurēšanās ļ gatavība pierādīja, ko spēj kaut maza, bet liela mērķa -apgarota tauta: 7, janvā-ffī igauņu kaya pulki pārgāja vispārējā pretuzbrukumā, un: ap februāra mēneša vidu Igaunijas ierritorija jau bija atbrīvota, jo; lielinieki atkārtoja pretuzbruliu-mus. Vajadzēja nodrošināties varbīitībām; un tamdēļ igauņi, vienodamies ar mūsu Pagaidu valdību turpināja lielinieku vajār sanu Latvijas territori jā. šai momentĀ arī tapa un izveidojās dziļa ieroču brālība ar igauņu vienībām, kas ne tikai savās operatīvajās gaitās atbrīvoja daudzus Ziemeļlatvijas novadus no lieliniekiem, bet piedalījās arī vēslturiskajās jūnija kaujās pie Gēsīm, kas ierāva zīmīgu pagriezienu visā kauju norisē. Tagad no milzu attāluma uz šīm cīņu dienām atskatoties^ brīžiem rodas jautājums — vai mēs vieni paši pavļBiktu to, ko paveicām kopīgi ar igauņiem? Gan liekas
. 15.
A    M   E    R    I Kā
SESTDIEN, 1962. GADA 24. FEBRUĀRI
12.' GADS
.,AUTHORIZED .AS   SECONO. GLASS  MAIL  l'T .fHE POST. OFFICE  DEPARTMENT. OTTAWA,:
AND FOR PAYMENT 01 POSTAGE IN CASH".
■  Latviešu laikraksts Amerika^ ■
l^nāk divas reizes nedēļa — trešdienās m mtdienās. Izdevējs—- Latviešu aprūpes him-riba Kanādā „Daugavas Vanagi":
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNBRATS,
Redakcija un kantoris:    123 Enron Street, Toronto, Ont, Canada.  Telefoni: redakcljm - EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792.
raķešnosiēpumos ar Šav. Valstīm. Ar jumu ammkaņu zinātnieki panākuši IRadomju Savienību.    Prcfzidents Kenedijs personīgi apsveiks astronautu Keip Kanaver alas bazē. Nākamo piecu  gadu laikā sagatavos cilvēka ceļo jumu uz mēnesi-
iekarošanas programma amerikāņienļ 5,5 biljonim dolāru iŗadāi
ŠPEClĀIiRAKSTS.^MTVIJM-AMERIKĀ" NO 'VAŠINGTONAS..' . ;.
Pēc devītās rita stundās, 1952. ar ko tiktu lieliski pakalpots zi-gada 20. febniarī,; laiks sāka no-ļ nātnes attīstīlDai un progresain. skaidroties;    Bahamu salu ap-' kāŗtnē okeāns bija mierīgs, debess zilā. Nevienam vairs nebija ne mazāko šaubii) ka pēc divu mēnešu ilgas gaidišaiias, technis-
- trāpīt mēnesi. Ir tiesa, ka krievi bija pirmie. Ja Chruščevam šādu sadarbī- kas orbitā iešāva ■ mākslīgu zebu izdodas iegūt, tad viņš situā- mes sātelitu. Bet kopš tās die-cij'u var vēl cerēt saglabāt, bet, nas amerikāņiem tādu jau ir bija amerikāņiem   ir pietiekami jis skaitā 69. krieviem tikai 13.
kām kļūmēm un nelabvēlīgiem laika apstākļieni beidzot pienākusi diena pulkveža Glena lidojumam orbitā ap zemes lodi.
Amerikāņi- uzdrošinājās darīt kaut ko tādu, ko krievi nekad pat ■Sapnī nebūtu uzdifbšihājušies -— katrs solis ceļā uz Glena lidojumu : tika plaši aprakstīts presē, • izziņots radiofonā un filmēts televīzija, uti tad, kad amerikāņu ^ astronauts    beidzot sāka savii .vēsturisko ceļojumu, viņa balsij no ķontinerita uz-kontinentu .varēja izsekot visa pasaule.
20. februāris ii* nenoliedzami amerikāņu .raķešvirU lielākā triumfa dienā. Starpplanētu telpas iekarošanas plāriu;^av. : Valstis
daudz jēgas un prāta savas zināšanas neizpaust, krievi jau tuvāko gadu laikā tiks atstāti skatītāju lomās:
35 amerikāņu satelīti vēl joprojām joņo ap zemes lodi. Krieviem vairs palicis tikai viens.. Tris amerikāņu sateliti riņķo ap
Runājot par raķešsacensību ar' sauli. Divi krievu. Amerikāņiem Padomju Savienību,  amerikāņu sekmīgi izdevušies divi zem - or-
lietpratēji Vašingtonā paskaidro sekojošo: Padomju Savienība, vispārējā nozīmei savu vadību jau ir zaudējusi. Krieviem gan vēl joprojām ir spēcīgas raķetes ar: lielāku atgrūdienu, bet amē-; rikāņi, ar Gleņa ceļojumu orbitā, ir pierādījuši,   ka viņi ir kā
Kamēr Padomju Savienība savu raķešprogrammu līdz šim vadījusi lieliem lēcieniem. Savienotās Valstis turējušās pie Klau-zevica militārās stratēģijas pamatprincipa — vienmēr nostiprināt ieņemtās pozieijas. Katrs sekmīgais mēģinājums tiek pārbaudīts un atkal pārbaudīts un tikai tad sākas ofensīva pēc vēl tālākiem guvimiiem.
Glena 20. februāra lidojums nebūs vienīgais šāda veidā pasākums.- Mazliet pieskaroties sta-
bita. lido jumi — žepards, 1961. gada 5. maijā — nepilnu mēnesi
pēc Gagarina lidojuma orbitā uh ļ tistikai, ■ amerikāņu pulkvedis Grissoms, kas šeparda lidojumu ļMerkurija kapsulā apriņķoja ze-ātkārtojā 1961. gada 21. jūlijā, ļ mes lodi trīs reizes; sasniedzot Vašingtonai nav nekādas infor-; 160 jūdžu maksimālo augstumu mācījās, kā šāda veida lidoju-jUri 17.530 jūdžu maksimālo ātru-mus būtu veikuši arī krievi.     , mu stundā.   Viss .lidojums ilga
Sveicam draugus igauņus Igaunijas neatkarības dienā. Lai kopīgās Ugas piedzīvotu dm^^
Labi. Varbūt, ka viņiem šāda 4 stundas 56 mi^
elektromski, tā technologiski^^a- sagatavošanās nebi-, ka sprīdī viņš veica 81.000 jūdz,
rāki. 10 ari ar mazāku aterudie-     „ov,i«oi«?orv,o     -nrs    -M_-r,--rf5iii Hicfnnpi^ i^^
jd nepicuiHSaiuci —^ no
žu
nu spēj Panākt to pašu, ko krievi. Tas nozīmē, ka amerikāņu in-strunieņti. jir' snialkāki, kompaktāki un svarā vieglāki,, kas iespē-
sāka ilgi pēc Padomju Savien^ vienīgi Var kvalitatīvu pā-
bās. Un šodien krievi ir panākti.
būs āizšteigušieš''^iem priekšā.
rakumu.    , ; Starpplanētu telpas: ■ iekaroša-
Ar šādu neizbēgamu faktu gluS ^ "^"^^   ^""^^^ ^ atklāti rēķinās : Ohruščevs Mas- ^^^^ ''^^ '^'^'^^^ kavā. Tikai diemi pēc plkv. Gle-^^^^g^^^ Sav: Valstīm. Kaut ar^ na 4 st. 56! min. lidojuma trīs- ^^udzos gadījumos krievi izrādī-reiz apkārt zemes lodei Chruš- jušies pirmie un amerikāņi tikai
cļļvgka i tālu distanci. Hazliet statistikas dzīvības dārdzības viedokļa rau-'. galējībās aizejot, kāds jokdaris gotiēs. Krievi pārsteidza pasauli pat jau paspējis aprēķināt, ka, 1961. gada 12. aprīlī, paziņojot, ja valdība pikv. Glenam maksā-ka vīnu kosmonauts Gagarins tu tos centus, kas pienākas valsts aplidojis zemes.lodi,' sasniedzot ierēdņiem par katru nobrauktu 110 jūdžu augstumu, nolidojot jūdzi dienesta darīšanās, astro-kapšulā 26.000 .jūdžu ar 17.400 jū-, ieauts par savu 4 štutidu ,56 mi-džu ātrumu Šturi&, gaisā pava- nūšu ceļojumu ceļa izdevumos dot 1 st. 48 minūtes. 1961. gada' saņemtu vairāk ka, 7000 dolāru. 6. augustā sekoja otra padomju Patiesībā gan astronauta tiešais
fihaņciālais guvums būs daUdz niecigāks. Lai pie' mēneša algas
čevs telegrāfiski-apsveica prezidentu Keiiediju un Sav. Valstis \     var justies visai. apmierināti, vispār, uzsverot; ka tagad pienā- I? tikai viens gadījums, kur ame-cis laiks amerikāņu un krievu rikāņiem vēl līdz šim nav izde-apmaiņai ar raķešnoslēpumiem, vies atkārtot padomju varējumu
R. Epneris,
■DV:-.EV ■ priekšsēdis..-
Šodien im irīt HamMtonā pul- ciešāku saslēgšanos kopīgā ie    Lai visai Kanādas latviešu sai-cējas Dangavas Vanagu delegāti rindā.   Bez iekšējas disciplīnas mei sirsnīga pateicība. Tā bijusi ņo visas Kanādas, lai atskatītos -nav iedomājama hevienacīiutā- kopa ar mums. uz paveikto un noteik^t^ Mums kā vīriem, kas    Kopīgām idejām ir jānes upu
jas turpmākajam darbam. Tā ir ar ieroci ^^^r^^ nozīmīga sanāksme, jo tieši pē- ļ ši tēvzemes liiilestībUj ir jārāda ^ ^-,-1.     .    dējos gados Daugavas Vanagi ir I priekšzīme, .ka bez šīs ieroču brālības      , bijusi tā organizācija, kas ^^d^^^^^^^^^^^^
cīņu norise varētu but ari_ <^ nosmm^ne^^      i^ar to, ķa mi ķados novados,
da. Prof. Lacis savā grāmatā ^gj^g^^^^ cīnītāju priekšpulkā, (par atbrīvošanas kara posmiļ, Daugavas Vanagu spēku ūnno^
zīmi šodien atzīst kā draugi, tā
kas izveidojās kopīgs ar igau ņiem) dažuviet negatīvi izsakās -par igauņu izrīcībām un nolūkiem. Bet šāda uzskaite, kas mazāk vai vairāk var parādīties katru reizi, ja notiek kopīga akcija pret kopīgu ienaidnieku, tomēr nobāl kopīgi sasniedzamā mērķa priekšai Un šis mērķis to
ienaidnieki
un ar kādiem panākumiem esam aizvadītajā gadā darbojušies; lietišķi pārrunāsim mūsu kopīgā darbā sanāksmē. Mūsu panākumu koiits ir ievērojams, bet mēs
V^^:~^<:p^\m netafl iecerēto nebūta "tik veilt-ne runātāji, bet daņtaju; Pro
ŗi. Tos nesuši Daugavas Vanagu organizācijas locekļi, tos nesuši tautieši, kam latviešu un Latvijas lieta nav tukši vārdi.
Mēs nevaram nepieminēt, ka tieši pagājuša gadā mušu draudzīgās saites ar brāļiem —r DV organizācijii Sāv. Valstīs ir. vēl tālāk nostiprinājušās. Ar š. g. 1.
kosmonauta, šoreiz majora TitO-va sensācija, kad pēdējais orbi-sekotāii nēdēiie ar savu sniSu^ tā apjoņoja   zemes lodi veselas'saņemtu 245,00 dolāru aktīva li. sekotāji, pedejie ar savu smegu g^ptiņpadsmit reizes,   lidojumā dotāja    pielikumu, pulkvedim
pavadot 25 stundas' 18 minūtes. , Glenam- katru mēnesi jānolido
„ . ■ .        ,,  .     :    .      , vismaz četras stundas; Savu fe-^ Bettie bijā klusi lidojumi sali-      ^ ^
dzmot ar skaļo amerikāņu gata-i * a • \ ' vošānos. krievi pasaulei paziņo-, ^^^'^^^ ^ " ja tikai notikušus faktus jeb in- ļ Vašingtonu Glena lidojums at-formāciju. kas tika pasniegta kā stāja piesarkušu un bez elpas.: fakti. Plašas zinātnieku aprindas Birojos uņ rūpnīcās strādnieki Rietumos tos apšauba vēl. šo- drūzmējās pie televīzijas un ra-dien: cik daudz reižu gan nav dio aparātiehi. Izšaušanas un ņo-pišrādijies, ka padomju patiesi-,sēšanās brīžos pat satiksmē ie-bā mazāk   īstenības nekā citu stājās klusuma brīži. Un prezi-
tsms, ka katram, kas veic šabied-rislm darbu,_^ir bijušas^^^_^^^
kļūmes. _^dasnay pagājušas aprūpes, tā ari uz ideolb^
garām arī bijušo cīnītāju un vi ņu domu  biedru organizācijai
laik bija Latvijas un Igaumjas ļ f^^^^
brīvība. .Daudzi Ziemeļlatvijas; ^- ,iH,^āram runāt vīru valodu novadi slacīti igauņu karavīruj    ^^^-^ ^^^^-^4 ^^^^^^^
asmim un pie Cesim vmu up";^,   i^s^es mūs nav atbaidījušas PE skaits ir bijis lielāks   neka 1^-5^ pasāktos darbus. Mēs atviesu karotāju vienībām.  Tie ^ atbildību   un mēs
BT fakti, kurus nevar nedz neie-; ^^^^^^ .^^^^^.j^^.^ yero, nedz apstnde . Uz kau-,     .^^.^^^ ^ }j\eārūm jas lauka liktas ieroču ^^^^^^ 1 stāvoklī pamatiem miera laika apstākļos)
saites
izveidojās ciešas saites starp abām tautām gan politiskā, gan kulturālā im saimnieciskā plāksnē. Ja arī tur brīžiem pavīdējuši sīki negludumi, tad tas šķiet vairāk izskaidrojams ar rakstura iedabām, kas divu tautu starpā allaž mazāk vai vairāk atšķirīgas. Šobrīd par tō mums nenākas runāt — esam atkal vienā pakāpē ar saviem ziemeļu kaimiņiem: pēc nolaupītās brīvības un dzimtās zemes apspiešanās mums atliek atjaunot, stiprināt un spodrināt seno draudzību, kas pirmām kārtām var izpaus-Hies ko'pīgos centienos pēc viena un tā paša mērķa ^ Igaunijas un Latvijas brīvības restaurācijas. Bruņoti ar spītu, neatlaidī-Jsu un nesatricināmu ticību tie-sīt)u un taisnības uzvarai, igauņi Mc atbrīvošanas ritam, dara, kojas un uzupurējās, lai ceļš tam nebiitu pārāk tāls.
Mēs kā karavīri, tāpat kā cīņu laukā, protam laikā atkāpties un īstā laikā doties uzbrukumā, lai sasniegtu to, ko muins uzticējuši brāļi, kas nav vairs miisu vi-dūi im parādītu, ka latviešu cīnītāja karavīra gars ir dzīvs un nesalauzts./
Mūsii d^^ Vienot — ņe šķelt! ir atradusi dzīvu atbalsi visā latviešu sabiedrībā. Šai sauksmei mēs sekosim tin neatkāpsimies ne par vienu soli.
Organizācijas iekšējā dzīvē pagājušais gads ieaamējies ar vel
martu Šav. Valstu DV vadība smīgi realizējuši, ja šodien ļ aktīvi piedalīsies ari mūsu lailc-mums pilnu uzticību nedāvātu raksta   tālākā  izveidošanā ne
vien ar labu padomu un sirdi, bet ar šim nolūkam rezervētiem
Vien^ no vissvarigākiem mūsu uzdevumiem ir bijis mūsu bijušo karafu leģionāru gandarīšana. Esam sākuši un mēs kopīgi arī noslēgsim akciju, kuras gala mērķis ir, lai pagājušā kara latviešu cīnītājus pielīdzinātu morāliski un arī visās tiesībās Kanādas veterāniem. Mūsu cīnītājiem šis ganiiarijums ir jāsaņem.;'
Lai Daugavas Vanagu delegātu sanāksme šodien un rit ritētu vienprātības un nopietnas atbildības
ģisko darba lauku.
līdzekļiem.
;iiDiu!iaiiBīiiiiiaiiiiiai!!!iBi;r.iipiiis
Daugavas mies!
Vanagi, sasauliši-
!i;Q.::;!l3):iB!!lļ;IOII!.lBI!ll'l&,iiaillll^ilļllB
!:!i;i&2il^;ii)'!^fl;!llim;uiIB!l!l!6iiilll!Siii:ifflilBi
melos!.
iNoueVcums 8 Ipp,).
^MAINOTIES
Ir pienācis laiks teikt dažus pa šiem gadiem aizmirsta. Apzi- ^ spēku 12 gadus no vietas ziedo-personīgus vārdus. Pēc 3 ga- nīgo latviešu balss —• kopā ar ci-ļties latviešu kopībai gan kā LN diem Latviešu nacionālās apvie- tam tautām — ir to aiznesusi AK v^des priekšsēža vietnieks, nības Kanādā valdes priekšsēža līdz pasaules augstākajām iestā- gan kā priekšsēdis, gan arī citās ama^ un pēc 12 gadiem LNAK dēm, kur tā turpina satikt pēc kapacitātēs. Viņa izstāšanos no padomē var rasties daži novēro- savām tiesībām. mūsu centrālās organizācijas va>
jumi, ko gribētos pateikt. It īpa- ļ Kā tas kļūst iepējams? Atbil- dības rindām mēs visi nožēlojam. ši, ka abi iestādījumi ii* sabied-, de ir ļoti vienkāršā: savstarpēja Godīga runājot, mēs tomēr ne-riski, visu apziiugo latviešu ra- uzticība  un atbalsts.
dīti.
Par pagājušo personīgi gribas
mus un vēlmes viņu un mūsu kopīgas rīcības kāpināšanai šī mērķa labā. Lai brīvības atceres brīdis 24. februārīmūsu ieroču un likteņa brāļus spārnotu šādai ak-tīvitātei: Daudz kas jādara un jāveic pašiem, isi
Novērojumu patiesībā ir daudz, i* paldies un atzīties, ka esmu ūn Uela ir viņu dažādība, ja do-1 šinī darbā piedzīvojis daudz uz-mājam par labo un slikto mūsu' mundrinošu, spēcinošu brīžu, vidū. Būdami īsti cilvēki, esam Par nākošo gribu lūgt — atbal-ļāvuši labajam un sliktajam spē-ļstisim jauno lnak grieļišsēdi koties. Nebūdami pārcUvēMvUaņi Niedru, kas ur spejigs Un esam dažkārt pat ļāvuši slikta- piedzīvojis vīrs un bezbailīgs lat-jam ņemt pārsvaru. Citādi ļVietis, un tāpat I^AĶ valdi, im-mums biitii gājis vieglāk āprie-^^T^ Padome pedejā sesija
nojoties, jo tikai tā pūlis kļūst ir sūtījusi tiešām pārbaudītus par tautas daļu,' Mums būtu/darbiniekus, diktors tJpeslācis, vaurāk bērnu mūsu skolām, vai- \ ļ,ij. lnaR valdes pr-dis.
rāk roku uri naudas I^tvijas brī-' Lt^tt o -irAnn
vībās darbā,  bet mazāk mēmo;      DARBIJ J^AMIl patmīiīgo malā stāvētāju. j  uzņemoties lnak valdes pr-
tpmēr ir gādāts 4ai koki ne- ža pienākumus, vispinns gribu aug debesīs. Sliktais nav ņēmis ļ sirsnīgi pateikties aizejošam pr-pārsvaru. Mēs tomēr e sa mdim Viktoram tJpeslācim. Viņš, apvienoti, mums ir latviešu skolas un jauna, latviska paaudze,
brīvības ideja nav ze§
apgādādams kuplu ģimeni un smagi strādādams ikdienas ņiai-
varam prasīt, lai kāds no mums, uz savas personīgās un ģimenes dzīves rēķina, nepārtraukti ziedotos sabiedrībai. Cerēsim, ķa Viktors Upeslācis arī uz priekšu iespēju robežās neliegs savu pieredzes pilno atbalstu kopīgām darbam.
Jaunā LNAK valde ūn es, kā tās priekšsēdis, ceram uz panā-kumieni tikai Kanādas tautiešu un organizāciju; ciešā atbalstā. Mums visiem ir viens ceļš ejams fun viens mērķiis sasniedzams. fTikai desā kopsolī, viens otru atbalstot, respektējot savas organizācijas uh nacionālo disciplīnu ieturot, pastāvēsim ķālaJt-vieši svešotnē un kalposim dzimtenes brīvības aigūlšanas idejai. Mūsu spēks var izpausties tikai
Jānis Niedra, IMAK valdes pr-diā. «
Parlamentārietis Artūrs Malonijs ar kundzi ir gleznotāja J. Tīdemaņa 65 gadu jubilejas izstādes goda protektori. Izstādi sestdien, 24. februāri, pīkst. 11.30, Sv.Jāņa draudzes namā, 200 BalmoralAve, atklās LNAK pr-dis J. Niedra. Skate sestdien būs atvērta Hdz pīkst. 9 vakarā un svētdien rio pīkst.
11.30 ritā;līdz.9.00 vakarā.   '    Foto JAR