(glATVUA AMERIKA
Trešdien, 1»82. gada t). jūmjā, Nr. 44.
VIND20RAS HERCOGA JAUNIE MEMUĀRI. JAUNAI KATEDRĀLErJASIMBOLīZĒ MŪSU UIKMETS. VECA
PLAISA ATKAL ATVĒRUSIES.
(A. P.) Pagājuši jau daudzi ga- ļ : -di, kopš plašais angļu dienas laik-j
raksts „Daily Express"ļkādu die- parastos veidojumus gan akmenī, nu nāca klajā ar sensacionālu pa- ļ audeklā, stiMā un,metallā, diev-ziņojumu, ka ieguvis publikācijas lūdzēju varētu apņemt apinul-tiesības viņa karaliskās augstības' sums, šķiet, ka varētu.pat rasties
(VĒSTULE NO ANGLIJAS).
arī tur palikt, lai iepazītos tuvāk
HOLANDES JAUNGVMEJAI TAISOTIES PAR
VALSTI...
tagadējā Vindzoras hercoga SBf rakstītām atmiņām par savas dzī-
šaubas par to, vai neparastais skats spēs atvieglināt sirdi grutr
ves gaitām, kronēšanu, atteikša-sirdības brīdī; un vai Dievu lū-nos no troņa mīlestības dēļ uz dzot, modernā sapņa reālizējums kādu šķirteni un trimdas dzīvi ār-I lūdzēju un grēku nožēlotājune-
āizvirzīs domās nost no patiesā Dieva un ļaus atdziirit garīgā špē-kā?-'■■. ■ Angļu laikraksti, sniedzot iestē* tes svinību un jaunās ķatediales
pus tēvzemes robežām. Lieki bilst, ka paziņojums toreiz radīja lielu interesi, plašākos, tautas slāņos.
išai pirmai publikācijai . turp
mākos gados sekoja vēl citi īsāki ļ g^pj-j^ļ^š^ļļ^ ^ebūt nenoliedz jaunos
atmiņu stāsti, un kādā jaukā dienā arī pati hercogiene pastāstīja par savas dzīves gaitām.
Fi-blikācijas autoriem ienesa'pasakainus honorārus. Pašreiz pienācis brīdis, kad heīcogs p^ir"l ijr.škīries par jaunu rakstu sērijUj jo šais dienās paiet 25 gadi, kaš pavadīti trimdā, un līdz ar tn loienākušas arī laulātā pāra sudrabkāzas.:. '
Jaunos mkstu sērijas publikā* ciju šoreiz pieteicis augšminētā laikraksta svētdienas izdevums, un nav šaubu, ka hercoga perso* nīgās atmiņas un spriedums par visiem notikumiem, kas veidojuši garo trimdas un laulības dzīves posmu, atkal radīs ievērojamu in* teresi. io sentimentālās jūtas angļu tautā vēl dzīvas, gan vairāk tajos gadījumos, ja skartas kāda karaliskās dzimtas locekļa sirdā lietas. ::
• MOD'l^.^Ā LAIKMETA SLAVAS DZIESMA
Pēdēj ā kara laikā no. vācu gai' sa spēkiem sabumbotāš Koven-trijas katedrāles vietā ar lielu svinīgumu un pompu, karalienei Eliza'betei 2. klātesot, iesvētīts jauns dievnams—: katedrāle. Afc-zīmējams, ka katedrāles celšanā
pašām negribot, par tās atvērēju. domju tankiem ,kā ar tiem iepa-kļuvis partijas galva un vadītājs zinās ungāru tauta!"
ceļus, kas ieti dievnamu ceļot, bet uzsver, ka šī jaunceltne ļoti labi simbolizēs laikmetu, kurā tā celta. Kāda laikraksta ievadrakstā iztirzāts apstāklis,: ka dievnams iesvētīts tieši tanī gadā, kas iezīmējas ar Anglijas un Vācijas draudzības-saišu ciešāku nostiprināšanu. Tas savukārt būtu gal-venais pamats ilgstošai Eiropas vienotībai.
Sakarā ar dievnama iesvētes svinībām der atcerēties, ka mūsu pašu pazīstamā baleta soliste Vija Vētra, viesojoties Anglijā, savā laikā loloja cerības šīs katedrāles iesvētes svinībās altāra priekšā uzstāties ar dažām indiešu dejām, bāzētām uz Rabindra-nata Tagores garīga satura efejām, bet no šī nodoma viņai nācās atteikties, jo garīdzniecība balojās, ka pārāk neparastais nodoms varētu radīt draudzē uztraukumu un nemieru, šķiet, ka šīs bažas nav bijušas nevietā, jo publikas atsauksmes par jaunceltni un tās neparastiem iekšējiem iestādījumiem nav jūsmīgas, bet varbūt šajā ziņā jaunā paaudze ar saviem spriedumiem būs daudz saudzīgāka par vecā^ kās paaudzes uzskatiem. Tomēr šķiet, ka neviens nevar . noliegt
Gētskils. Savās nesenās runas Skotijā viņš asi kritizēja kreisā spārna ,,piektās; kolonnas" vīrus par viņu nepareizo nostāju atomieroču jautājumā, uzsverot, ka ar savu noraidošo nostāju pret šiem ieročiem viņi sabotē strādnieku partijas vienoto fronti ceļā uz uzvaru. Kādā sapulcē Glazgpvā kreisā spārna „šabotievi" viņu. vairākkārt pārtrauca, par- ko G. ļoti iekaisa un kārtības traucētājiem uzsauca: ,yBrauGiet uz Kremli un kliedziet tiir. Sakiet Chruščevam, lai viņš iznīcina savas bumbas. Un ja vēlaties, varat
Jau otro gadu desmitu, mētā- devēju padomi un sagatavotu to reizes. Ņo piekrastes salas iekšie» joties pasaules vējos, latviešu patstāvīgas valsts dzīvei; Kā izrū- nē iespējams nokļūt vienīgi ar trimdinieks piedzīvojis, vērojis dās, no agrāko lielo koloniju im- hdmaanu vai helikopteru. Vi<fie-un redzējis, ka tautu pašnoteik- periju drupām izaugušo jauno nē paceļas augsti kalni aŗ sniega šanās tiesības starptautiskā sa- ^ valstu iespaids pieaudzis tādos laukiem galotnēs, bet piekļūt padWjū policistiem un pa- dzīvē nav ne nosargātas, ne no« apmēros, ka Holandei grūti šo tiem nav viegli. Dzelzceļu Holan-ilu tanHpm vō flr tiem iepa- drošinātas tik pilnīgi, ka ar drau-ļ tālo salu zemi paturēt savā virs- des Jaungvinejā nav. Ir .tikai pa-
dzības, neuzbruškanas un sadar-^ kundzībā. Tomēr Jaungvinejas visam īsi zemes ceļu posmi zie-bības līgumiem viena.vai otra iedzīvotāji vēl arvien nav aižsnie- meļpiekrastē, galvas pilsētas Ho-tauta bez jebkādām rūpēm un guši pietiekami augstu civīlizāci- lancUjas apkaimē. Holaiidija ir bažām varētu netraucēti dzvotsa-; jas pakāpi, lai spētu uzņemties vienīgā pilsēta ar kādiem 16.000 vā valstī un veidot un kaldināt valsts pārvaldes uzdevumus. No iedzīvotājiem. Citur — iezemiešu pati savu likteni. Taisni otrādi, otras puses, pēc (Holandes ciemi.
tieši šai 20. gadsimtā izpaudušās Jaimgvinejās tīko plašā salu • : Holandes Jaungvinejas galve-lielāko varu tieksmes „sa\'u vitā- valsts Indonēzija. ; nās bagātības saistās ar samērā
šie drosmes nlnie vārdi ir pamats tam, ka i-laisa „brāļu" starpā atkal atvērusies, un nav nekādas pazīmes, ka to jebkad, vismaz ne tuvākā nākotnē, izdosies „āižšūt". Kā ironija pašreiz iz^ Mausās partijas galvas vietnieka Brauņa nesen teiktie vienotības vārdi-—,.mās esam uz ceļa;,;brā' ļi". Vietnieka kungs laikam bija šais vārdos jau saskatījis ceļu uz partijās uzvani' nākošās vispārējas vēlēšanās, bet kurp gan šis ceļš vedīs tagad, kad "bēdu brāļi atkal izšķīrušies;iet l^atrs uz savu pusi? Dzīvosim, redzēsim.
tautu suverenitāti iznīcināt Tāpēc. likās tīri savādi, kad
ATSMJCIETIES m :MEKĻb!
ar ziedojumiem talkā nākusi ari,.to, ka,visā lielajā jaunradīšanas
vācu tauta, iļn kaut šie ziedojumi: rpi"^!^ IT ^nelieli, tie tomēr
■ simbnlisiņ. liecina par kara laika grēku nožēlu. Tpii no našiem pirmiem kated-
' rāip'^ hnišnnas brīžiem visus celt-ŗ),>--^or. nosmus pavadījuši daudzi .strīdi un kritika, kas nav ap-ļ klusuši vēl tagad, kad jaunā ka-' tedrāle jau iesvētīta. Pamatā tam
: ne vienļpašas celtneS' it kā pārāk moderna nrchitektūra, bet arī iekšpuses i?;veidojums. Ļoti neparasta šķiet nri. altāra glezna, ne-
. maz neninr^inot kāda krusta kon-
darbā dominējis šī laikmeta cilvēka talants im darba mīlestība. To. atzīmēlot, kāds laikraksts iro-
Amerikas Latviešu apvienības sekretariāts lūdz £^tsaukties ziņu saņemšanai no piederigiem sekojošas personas:
Robertu Miķela d. Antonoviču, dzim. 1897. g., meklē' brālis; Jāni Broņislava d. Boiko, dzim. ,1939. ģ., meklē māte Latvijā; ^Arvidu; Pētera d. Bruģētāju, Jūrnieks; Sergeju. Arsēnija. d.J^^^^^o^' dzim. 1944. g. 8. aprīlī Rīgā, mefe lē māte Latvijā; VHhelmu Pētera' d. Kitneru, dzim. Rīgā; Voldemāru Pētera d. :Koŗpu, dzim. 1925. g., meklē māte; Jāni Pētera d. Laurīti,\dz{m. 1915. ģ., meklē brālēns Jānis Kanādā; Jāni Liepiņu, 60-65 g. vecs, sieva Alīda, meita Elza i^'n dēls Ēriks; HUgo-Luci (vai Lūci) no Ilūkstes apr.; Jāni Augusta d. Meijiņu, dziin. apm. 1922.^g., meklē māte Cēsīs; Volde; māru Muižnieku, dzini. 1876. g., meklē māsa Latvijā; Ernu Kriš-jāņa (vai Kristapa) m. Plūmi, dzim. 1904. g.> Rīgā; Alvīni Samu-li, ieceļojusi ASV ap 1950. ,g;; Ilžu Teodora m. šibi, dzim. 19?7. g., dēls Luis, dzim: 1947. meklē vīra tēvs Latvijā; Albertu šubšti-
1914. g.: 5. martā, Latvijā.
Ziņas pieprasīt un adreses paīsinot .ALA's kartotēkai uz šādu adresi: American Lātviān Asso-ciātion, Inc., 917 15tli Street, N. W.,, Edmonds Building, Washing^ ton 5, D.C., USA. (Tel. Dlstrict 7-8064X Adrešu paziņotājieni kartotēka piesilta meklētāja vēstuli vaiVadresi tieša kontakta no* dibināšanai, bet meklējamā ādr resi nekur tālāk nesūta. Pieprasījumiem un adrešu paziņojumiem pievienojams labprātīgs ziedojums meklēšanas izdevumu segšanai, un'no ārzemēm pievienojami īnternatiofialReply kuponi. .
Ķanadks Sarkanais meklē sekojošas personas:
Ābeli Annu, dzim. Padegs, dzim. 12. 4. 1924:, meklē māte; Grau-dums Voldemāru, dzim. ,7. 2. 1920.; Jākobsons Mildu Lūciju, dzim.. 17. 3.1907.; Krūmiŗi^ Johān-nu, dzim. 1898.; .Ligers
lo interešu" nodrošināšanai ma- igei. gada 26. septembrī Ho- nesen uzieto naftas lauku izman-zāko. kaimiņtautu valstis pār- landes; ārlietu niinistršDr.Lunstpšanu. Gadā no šejienes izved ņemt, pievienot, iekļaut uri šo. Apvienoto Nāciju pilnsapulcē iz- ap 245,000 tonnu melnas zemes
saka Holandes vēlēšanos nodot eļļas. Naftas atradnes: uzietas kā Jaungvineju. Apvienoto Nāciju Jaungvinejas salas ziemeļu pusē, 1959. gadā nāca zināms, ka Ho-ļ Pārraudzībā. Vēlāk, šo ierosina- tā arī aUstrumoš aiz Sorongas, lande savā Jaungvinejā pasākusi Ju"^u pieņem arī Holandes parla- Vaigeo un Salvati salās. Mbmbe-āpmāčīt. iezemiešus balsot, lai tā ments. Par to. kā to īstenot, Ho- raino upes piekrastē ir arī tan-ievēlētu pirmo šīs zemes likum- landes ārlietu ministrs sniedz tais, piekrastē iepretim Japel og-
diezgan plašu pārskatu. : Ies «n Salva;ti salā varš.
Indonēzija pīrmā brīdi izturas; Starp pārējiem. Holandes Jaun-nogaidoši 9.; oktobrī Indonēzijas gvinejas: izvedumiem jāa,tzīmē ārlietu ņiinistrs Holandes priekš- kopra (6000 t), , kopāls, pidējā likumu asi noraida,: pavēstīdams laikā arī kakao, tad dažas garš-Apvienotb Nāciju pilnsapulcē, ka vielas, krokodīļu ādas, koki un pret to Indonēzijas valdība vērsī- gliemju' čaulas. — [ iedzīvotāju sies visiem līdzekļiem. Holandes Jaungvinejā šai laikS
. . Kad 1949. gadā Indonēzija- no nedaudz vairāk par 700.000. Starp
Jam, d^im 1911.; bijušās Holandes .kolonijas pār- tiem lielā pārsvarā papuasi, tad ,dzim. 4.12.1923.; veidojās neatkarīgā valstī, Ho-; negrīti, melanēzieši up Indonēzi-lande savā virskundzībā paturēja jas cilšu piederīgie. Iezemieši vienīgi Jaungvinejas apgabalu. ; vēl šobaltdien turpina dzīvot pri-
meklē māsa dzim. 26. 9. 1927.; Mežciems Elzu, dzim. 10. 8. 1911.; Morozevicius Altrauti, dzim. 11-. 4. 1923. dzim. Busch; Pastersi Albertu, dzim. 24. 7. 1924.; Pūriņš Ratnieks Martu
Vītols Arnoldu, dzim. 20. 2. 1922,; Vētra Marisu,^ dzim; 20. 1. 1939.;
Zemitis Arturu O., 1912.
nizē,: ka šis ir gandrīz vienīgais ku, sieva.Marta, dzim. Līeknis, lielais darbs, ko nav traucējuši meklē Marija Kuchler, Vācijā, streiki. kas 1945. g. pieņēmusi aUdzināša-
KURP IET „BĒDU i^^sir.TT» "ā viņu meitu Ainu; Sēbba (vai CEĻŠ?
dzrni. 6. 9.1. Holandieši Jaungvinejas rietu- / mitivu mūža mežu ļaužu dzīvi; ... . , ^ . mu pusi pārņēma:
Informācijai ludz sazināties ar ^^gļi te ienāca un nostiprinājās; vīlizēti. VēKpavisam nesen Jaun-tiivāko Kanādas Sarkana Krusta tikai 1884 gadā, pārņemdami s^^ ar nodaļu. Torpnto — 95 Wellesl^^^ ļag dienvidaustrumu daļu, tag3-| iezemiešu galvu medniekiem un St.,E.^ ^ . ^ējpPapua, kas iekļauta Aust-1 kanibalism
rālijas pārvaldē. Turpretim zie-; holandiešu, te ap 17.600, bet āzi-meļaustrumu daļā nostiprinājās ātu. 18.000. Vācija, nosaucot to par Ķeizara, Kā īsti atrisināsies šīs pēdējās Vilhelma zemi un apvienojot to Holandes kolonijas Āzija liļktenis, ar IBismarka salu puduri vienā acumirklī nav iespējams pare-pārvaldes vienībā. Pēc pirmā pa-' ,dzēt. ' ' saules kara šīs agrākās Vācijas \ Tomēr nav šaubu, ka holandier zemes pakļautas Austrālijai un ši respektēs Jaungvinejas pašno-tās apzīmē vienkārši par Jaun- teikšanās tiesības daudz ātrāk kā gvinejii, i sarkanās varas imperiālists
Kopa ar blakus^ salām Holan- Maskavā, Pienāks diena, kad ari des Jaungvinejā aizņem 412.800 viņš būs spiests saprast, ka kv km. lielu platību, pārsniedzot Kremlim pakļautām tautām ir !„mātes zemi" Holandi apm. 13 jādod brīvība, Rex
LA ATSEVIŠĶI EKSEMPLĀRI d a b ū j a ni i
DELIKATEŠU-VEIKALĀ
26 Market St., Hamilton, Ont.,
.ķā
„ŅORTHLAND G R OGERIĒS'V
120 Barton St, E., Hamilton, Ont,
ļ Seba vai Zebs) ģimeni no Liepā-I jas; Veltu šimis, dzim. Zants, ho Pieminot angļu strādnieku, lai; Upsalas, Zviedrijā; Ēmili šmitii, veltītas dažas rindas viņa fepre- meklē māte Latvijā;: Eduardu zentantiem valsts dzīvē •—strād-Spekti (Šhekte), pēdējās ziņas no nieku partijas vīriem gan pašā Rietumvācijas; Hariju Friča d. partijā, gan paTlamentā. Jau Steinbergu, dzi^ 1922. g. Kurze-i kopš gadiem abās šais institūci- mē, vEzeres pag.; Kārli Stokņianu, strukciju .m kuras vispāri grūti' iās iezīmējušies divi „spārni" —. apm. 55 g. v. no. Madonas apr.; uzminēt, ka veicļlojums ir krusta labais un kreisais, un ja pirmskā- Pēteri Volbergu, apm. 55 g. v., no 'Sīme. No laikrakstos publicētiem da laika likās, ka partijas nākot- Madonas apr.; /Moniku Konstan-Uzņēmumiem rodas iespaids, ka nes labad plaisa.starp „brāļiem" ci Vanagu, dzim. Valeinis, dzim. ■ ieejot jaunajā dievnamā un ierau- taisās sadzīt, tad pašreiz šī vāts 1915. g., meklē meita un dēls Lat-.got visapkārt acij un prātam ne- atkal plaši atvērusies un, varbūt vijā; Jāni Jāņa d.Kampiņu, dz.
VESELffiA
MANTA
I Ka istabas, velosipēdi, auto jā- ļ ganu dilšanas procesus, atraduši, • peldes, līdz potītēm paturot kājas jkopj un jāsaudzē, tas katram sa- ka tie amatnieki, kas ar rokām'aukstā ūdeni 7-8 sekundes, u& iprotams, bet ka arī mūsu pašu ļ strādā fizisku darbu, saglabā sa- velk tūliņ vilnas zeķes un iet iķermenis prasa pēc kopšanas, tā vas sirdis ilgi veselas un spēcī-: zem segām. Tās labi iedarbojas 'domā un to dara retie. Vairums gas; tāpat tās profesijas ļaudis,' arī, ja asins pieplūst galvai, tā ļsavai. veselībai nepiegriež ne mar kam daudz jāstaigā: kā gani un' saucamai smagai galvai, ko bieži 'zāko vērību. Tā; rīkojoties, mēs vēstuļu iznēsātāji, nemaz, nesli-' sajūt pēc iiztraukumiem ūn in-savu.*dzīyības sveci dedzinām no i^io ar sirds sliniībām. . ļ tensīva, garīgā darba. Rein^ti-
abiem galiem, tāpēc nav jābrī- Senāk- garīgie daŗb kas ķiem no sirds ieteicu šogad: ie-nās; ka ho niūsu .tautas pēdējā maz kiistējāsuh neniaz savas ro-., vākt : brūklenājus ar ziediem, ļāiķā: aiziet cilvēki vēl -mūža pa^ kas: fiziski nenodarbināja, vasa-'saknēm, kātiem,: lapām vai arī šos brieduma gados.; Sirds trie-. ras atpūtas pavadīja jūrmalas, vēl negatavā;m ogām, Zinātnei vkas, -sirds vājumi, vēzis svin :x:z^^ pagaidārn: nav līdzekļu pret
varu pār muins^Mūsu sirds, ka^ airējot ;Un pa'reimatismu, bet seiiči to la-
; :ir visspēcīgākais, • visstiprākās ^ dārziem strādājot, tā neslimoja; bi pieveica ar šādii brūkleņu t&-; mu orgāns, ir ļ un nemira ho sirds kaitēm ka ta- ju. Aptiekās tādu; nepārdod, bet
;: - tik. pacietīga, tik niaz prasīga kā ļ gad. ■ T^ad nav nevienam vairs: Rīgā. -vecās zāļu iēju pārdevējas .;neviens cits. Ja cilvēki tikai maz- laika atpūsties,- -bet atvE^ināju-^t^ pret reimatismupiedā
; tos^ to, tad:^au- ļ nius pavad ar auto vāja, ar tādu tēju\ daudzi izarstē-
- dži ar sirdstrieku mirušie vēl Wr joņojot. AUto un ceļu asfalta pu- ja šo modernai medicīnai nepie-
tu starp mums. Jo, jā dau'dzmāz.tekļi sabeidz sir- vāramo kaiti:- Brūkleņu tēja pa-
V kāds par veselību interesējās, tad
tikai, kad jau sak; stipri sirdi isenču la;bāš sirds; zāles- — zā-just, aiziet pie ārsta un kādu lāi^ tējās niēs uzskatām pai: veo-;; ku.i^^ par: necienīgām, bet
oim.domā, nu. jau viss;kārtībā, n^. zinot, ka ārsta zāles tomēr nāca
. par vēlu,, kā krds bija jau tā pār-strādināta, tā nolietota, ka tai vairs ŗ viesievērojamākais sirds pētnieks— speciālists nevarēja līdzēt. vBet katrs pats tp būtu panācis, ja agrāk par veselību un
V tās sau(^zēšanU un saglābi būtii padomājis. : , : i
Ja katrs dienā; tikai 1-2 reizes • Iemērktu rokas līdz elkoņiem uz 6-7 sekundēm: a-id?:stā ūdēhi un krietni pēc tam tās. noberztu un tad vienu roku āf otru krietiii sa-■ braucītu, dzenot asinis vienmēr m augšu, m kamiešu pusi; tas .: būtu savai. veselībai vairāk pakal poj's nekā zāles dzerot. Jo ŗo-. . •-^iiskuļistāv.visĢiešākāsakarā: ar sirds nmskUlātūru. Sirds de-ekt' pa lielākai daļai
ari lab^iā rokā> tā ^ sāpēt
Bez tan geraktologi, kas pašreiz intensīvi pētī vecuma un or-
tās ļoti labi palīdzēja vecajiem tēviem un mātēm saglabāt līdz dižam vecumam veselību un darba jaudu. Tiem nebija ne sirds vājumi, ne triekas, nedz aiī vēžu slimības tik daudz kā tagad.
Sirds slimiem ser^k bija daudz labu iespaidīgu augu, tie ļoti cienīja 'un daudz kaltēja vērmeles, gāršu, kazeņu ogas un lapas, virzu, arniku, pupu pākstis, ķiplokus. Pēdējos, kurus mūsu puse senāk sauca par svētiņiem, augsti cienīja un daudz lietoja.' Un jāatzīst, ka nav labāka līdzekļa par ķiploku pienā pret augsto asins
līdz, noteikums tikai tāds,, ka šī tēja jādzer regulāri 34 tasītes dienā- silta, pirms ēšanas. Ja jāiet darbā, jāiegādājas maza termosa pudelē, kur tā visu dienu stāv silta. . Bez tam tā nelīdz 2-3 nedēļās, bet gan 2-3 mēnešos. Katrs savu veselību uzlabos, ja paņems kādas pāris nedēļas 1-2 re^ nedēļā siltas siena peldes. Ja pie siena ;nevar tikt, saplūc zāli, pakaltē, savāra to tējā un salej peldei. Nav labāka asins riņķošanas uzlabotā ja. tiem, kam pirtīs ar bērzu slotām nāv pieejamas, par siltajām siena pel-■dēm. ■^■: Otrs labs paņēmiens asins riņ-
ķošanai ir mazgāšanās ar lielajām dadžu lapām. Vai arī ar la-spiedienu, šo lielāko sirds bojātā- painām bērzu slotiņām vai nu ri-
ju. Trīs ķiploka zariņus: uz tasīti piena plānās ripiņās sagriež, tad labi sajauc, uz lēnas uguns uzkarsē, bet neuzvara^ noliek apsegtu, lai ievelkas. Dzer pirms ēšanas, vakarā vai gulēt ejot,
Labi asins riņķošanu uzlabo un sirdi atvieglo arī aukstās kāju
tā> vd vakarā pirms gulēt ieša nas; kā katrs paradis mazgāties.
Stīvām rokām, kājām vai roku tirpumiem ļoti labi palīdz ga^ peldes, ar tām pašreiz pilnas dārzmalas. Tās dod an garšīgu un veselīgu tēju.
■Bors Š^lbi8l®o
:BR. .B-AVms bīskaps'— „DŽi.VEŠ VĒJOS" ^ ■ :-. ; a. kaia^āja apgābs,, ■
Dr. Dāvids Bīskaps Jelga^ sta „Postimes" redaktora un ad-bija ne vien pazīstams un iecie- vokāta Tenisona cīņu ar krievu nīts ārsts un shmnīcas direktors, studentu patvaļībām, tāpat par bet arī ļoti ievērojams un rosīgs jaunā provinces ārsta dzīvi un sabiedrisks,darbinieks. Savu,de- piedzīvojumiem. Varbūt šajās at-
;o sirdi un čaklās ro_kas viņš minās pārāk sīki aprakstitas da-pielicis daudziem pasākumiem žas mediciniski speciālas izdarī-vispārības labā, un Jelgavas vēs- bas,"piem., jaunu pilsoņu hākša-ture reiz cildinās arī viņa vārdu' na pasaulē, kas jau tuvojas popu-un darbus. Pateicību viņš izpel- lāras rokas grāmatas aprakstam, nijies, sarakstot sava ilgā un bet, ko tur nu lai dara, savas at-darbīgā mūža atmiņas, kas tikko miņas taču stāsta-ārsts!Toj;ies iznākušas A. Kalnāja apgādā, 'jo interesanti lasās lappuses par Memuāri ir ļoti vērtīgs un ne- kultūras dzīves celšanu Jelgavā pieciešams rakstniecības žanrs, un Zemgalē Latvijas neatkanbās JO tie dod materiālus: vēsturnie-• un brīvības skaistajos gado^ kiem, tie dara bagātāku mūsu Raksturīgi autors skicējis arī" nojautas vēstures un kultūras vēr-, tikumus un piedzīvojumus pir-tihu puru. Memuāri arī lasītājus majā krievu okupācijas gadā un aizved senās dienās un tālos lai- tai sekojošos vācu okupācijas ga-kos, uzbur no jauna notiku- dos. Viņš pirmo reizi ari publicē mus un iepazīstina ar personām kādu epizodu, kad toreizējā vācu un darbmiekiem, kam bijusi lie-ļ vara lika pārveidot pie Jelgavas laka vai mazāka loma mūsu tau- stacijas celto pieminekli Latvijas
tas likteņos.
Arī Dr. Bīskapa atmiņās .redzamas spilgtas liecības par kādrei* zējo latviešu; studentu dzīvi Tēr-batā, par Igaunijas kādreizējā
atbrīvotājiem.
Dr. Bīskapa, atmiņas ir vērtīgs
kultūrvēsturisku=liecību krājums,
ko ar sevišķu interesi, protams,
- lasīs kādreizējie jelgavnieki un valsts vecākā, toreizējā laikrak-ļ zemgalieši. . R
ŪZ
!. '^^'^ - »V d,os gadījumos mūsu likteni ne-centrala un Rietiimvācijas valde izšķirs mūsu miesās aprūpēšana informē, ka^ organizācijas infor- bet gan stāvēšana h(mi(]dā pa^ macijas darbam, kas norit saska- latviešu siržu spīta celšanu un ņa ar_ pieņemtajiem . noteiku-; uzturēšanu. Tāpēc tā panākšanai miem, ir svarīgi, lai gadu gāju- nedrīkst būt par lieliem ne dar-1 ma pakāpeniski izveidotos; katrā ba, ne materiālo Udzekļu unurr zemessaimē informācijas darbt; CV informācijas nozares jau meku kodols. Kaut nepastāv ie^; agrāk pieteiktās brošūras Latvia spējas to īpašai apmācīšanai un (angļu valodā) izdošana kavēju-sagatavosanai, ir svarigi, lai šiem. sies un pasūtinātājus tā aiz-uzdevumiem izmeklētu piemēro-^ sniegs uz aizvesto atceres laiku takos, kam par to interese, un i jūnijā. To pasūtinājusl DV u. d. tie butii pie katras nodaļas, ap-; organizācijas dažādās zemēs pa-vif.nlbas vai kopās. Tāpat jāizvai- «««« . .
patstāvīga alus darītava
kopš me. g.
rās no to nevajadzīgas maiņas, kas bieži notiek valžu pārvēlēša-
visam jau 7.000 eks. DV Linkol-nas apv. ASV savukārt lielu un nozīmīgu darbu veikusi ar Latvi-
nas gadījumos, jo _liela nozīme jas atbrīvošanas kara vēstiires iz-
ir pieredzei, ko iegūst tikai ilgākā darba posmā. Tādēļ organizācijas nākotnes nodoms darīt
došanu.
DV Rietiimvācijas valde lūdz tautiešus paziņot to latviešu vār-
visu iespējamo._lai līdzās _citiem, ^us un adreses ,kas vēl atrodas
uzdevumiem arī publicitātē būtu'
Pad. Savienības soda nometnēs.
FE'-2
iespēja katros apstākļos pateikt to, kas mūsu interesēs visvajar ^Jra paīīdSbiL ' dzīgākais, gajā novirzienā tad arī CV apsver iespēju korespon dences ceļā izkārtot īpašus žurnālistikas kursus.
Iekšējās frontes stiprināšanai svarīga vēl pašas organizācijas izdevumu atbalstīšana, jo dau-
jo pastāv iespēja tiem sagādāt re-1
ABONEMENTU
jus variet pieteikt arī pa rtālruM. Toronto aizgāda numurs k
EM 8-0792.
Džons Difenbēkel
• Vef'uma pensiju Kaņemšanai noļ zināts no 20 gatUm uz 1(1 ijadicļ
• Vecumu penfiijus i)alieliiiriliiH n(ļ 0 Ievests hospitalizācijas pluns.
• 500.000 jaunas darba iespējas pļ
• Vienādas tiesības visiem kanacļ
ēy:a
Publicēts l*. C. apvieilib as I
zvanīt APDKOSINASANAļ
V. BEB
pl 9-0266, TOl
;::;:^N-0:TlS::--\;.,:-
V. Dārziņa - 200 latviešu tautas ' " — 200 latviešu tautas " — Sonata No 2 :• " — Treludes " — Sonatina G
— Sonatina F " , — Mazās svītas
— Divas Prclūdes Ci II ■ _ Tiade de Preludes
— Trittico Barbaro
• " — Suite A
— Spēlējiet pirkstiņi
" —"25 latviešu tautas dz E. Dārziņa - Melancholiskals vaļ Jēkabs Poruks - Es dziesmu me[ Valdemārs Ozoliņš - Sarmotai dļ A. Jurjāna — Kantāte ••••J
'» — Lūgšana un E. Dār
— Jel nevaicā ......•^.....-ļ
E. Melngailis - Latviešu tautas
' ar klavieru pavadījumu ....... .1
,D a b ū j
123 HURPŅ STREET, 3:0i
Lūdzam nošii pasūtinājumiem
izdevumi