i-
Trešdien, 1962. gada 1. auguistā, Nr.
MTVIJA AMERIKA 3
asums
te
I ari Valstu iznicināšanas. -Chruščevs
ne- apsolīja sociālismu, mūsu Ameri-
de- kas bērnu bērniem. Viņš solīja ,:
at-' brīvību savas Pad. Savienības
lez- pavalstnieku bērnu bērniem. ,
.f. ĪPAŠUMS
pas •Amerikāņiem īpašums pieder ;^ nis- pie. cilvēka pamattiesībSlS; kas mantotas.kopā/arvbŗivibu strā-' var dāt' vai. slinkofef runāt: - pretim . ļir „bosam", lūkoties pēc labāka re- darba, / dibināt neatkarīgu eksis-• . tenci,.;krāt naudu, fco ieguldīt un Jtās kļūt bagātākam— vai arī naba- . ļiem gākam. īpašunis ir panākumu at-un slēga pie brīvas uzņēmības sis-ļdus tēmas un metode, kā gūt indivi-. ļeieš duālu labumu no visas nācijas at- augšanas,/ īpašums: ir viens no ļioto pamatiem politiskai brīvībai un Ja iz- sociālai atbildībai, litrā- Komunistiem īpašums ir vis-ļ mi- ļaunākais sociālais institūts, pie- Markss sasummēja '/isiv komū-I par nistu programmu vienā prasīl:)ā:: I pa- „Pr',vātīpašuma at(/.elšanā". Viņi Sa- „moderno privātīpašumu" defi-I ka neja kā „galīgo un vispilnīgāko ļiiem izpausmi sistēmai'.. .kas pama-ļadzl- tota . ,. uz daudzu izmantošanu • ; 1 tos no nedaudziem", bez- Kaut gan komunisms visaug- ; 1 Tā- stāk spraudis savu mērķi „atbrī-j-esotvot" cilvēci no īpašuma^ tā ir . ; viena lieta, par kuru komunisti ■ ■ ap-, ir vislielākā . mērā. pārsteidzoši Jimju ignoranti. ViŗTrvēl arvienu ruriā •
par par ,,kapitālistienī", it kā tie ne» :\ tvisās kad nebūtu, izpratuši akciju īpa-ļkriti-šuma būtību; tie. vienu un-to pa-Bv to šu nosaukumu lieto dučiem da-ļnmā žādii: ■ īpašuma veidu* apzīmēša-Jii un nai, un ignorē faktu, ka „īpa-ļz tie- šums" ir grozīts simtiem reižu, ptijas grozot, likuma rutīnas modifikā- • 'ismu. ciju.
[•/iena Ja mēs būtu tikpat .nepieklājī-tu rī- gi un pielietotu tādu pat' mark- ,.
sisma interpretācijas -metodi ko-|(^toja- mūnismam, mēs teiktu, 'ka ko-ttrīnumūnistu domāšana atspoguļo sov ilgi; ciālōs apstākļus - pirmskapitālis-, -dal- ma ražošanas sistēmā. Markss inle- ticēja,, ka «peļņas likme". tiecās ' ļtgal- -samazināties, un- pareģoja, ka Ka- a'gri vai vēlu. paliks pāri tikai n6r Idiktā- daudzi īpašnieki. Kaut gan īpa-brīvi- šumi izplešas itin.visur un kaut mū^" komunisti :brīvajā pasaulē skaļi bi\ ap- sūc^zas par augošo -kapitālistu flcā sa- peļņu, īstiem ' komunistiem - vēl šādas arvien jātic Marksa „likumam". la. Pēc 1947. gadā Padoniju komunistu Krek- partija iztiesāja (tiesā!) avūdzī-, Eabie'd- bu pret kādu tautsaimnieku, ap-Imperi- vainojot,!to. ka tas ir pametis valsts novārtā Marksa? absolūto un relatīvo -proletariāta izsūkšanas iclarēja, likumu" (kas tādā veidā nemaz ļstiskās nekad nav Marksa darbos parā-\\idmu • dijies). Tomēr neviens padomju vara;^. tautsairnnieks līdz šim nav iztei-ļir „t£iu- cis šī un citu līdzīgu „likumu'' Irba; un saturu. Neviens pat nav mēģina^ arī'ncl jis pierādīt galveno dogmu, ka ļ)spieša- privātīpašuma izbeigšana radis skaidri tādu sociālu sistēmu, kas dos kamies, vislielāko labklājību, lielāko so-Ivošana" ciālo taisnību un lielāko cilvēku \ŗu. ī^si brīvību.
Dēc Sav. (Pēc ASV Senāta materiāliem.);
te, pašā laivas galā, varētu izskatīties pēc Hņa.ļ
3dite jau pirmajā acu uzmetienā pazina [i] pulkveža Sēļa raksturīgos, sejas vaibstus. (Turpinājums sekos)
?L1- Ifl f ^
10
-^4
Jz pašnāvnieku tata: „Visu labu!"
A
'Indra Gubiņa
uias āejmmetki
l, Senkēviča,
Tas, par ko ideālisti mūsu gadsimteņa ļ sākumā vēl sapņoja, tagad kļūst īstenība. Kontinenti un okeāni palikuši tik mazi, ka to šķērsD|anai vajadzīgas tikai dažas dienas, pat stundas. Neviena valsts,! kādā zemes lodes daļā tā arī atrastos,. nespēj vairs pilnīgi nošķirties no citām.
Un tomēr, cik labi ari būtu attīstīta kontinentus vienotāja tech-nika, cik ļ plaša būtu brīvo tau-, tu saimnieciskā sadarbība; taču tas vēl nespēj rac^t īstu un dziļu ;^autu saprašanās gara. Gluži otrādi, ikdienā vērojam ,ka atka* rā no tā, kāda noskaņa valda attiecīgā tautā,- eventuāli tā var atjnest svētību vai postu. īpaši mūsdienu politiskā saspīlējuma laikā, kad brivā cilvēce spiesta .vienot visus spēkus komunistu ■ briesmu atvairei, tautu sapraša» nās idejai ir ārkārtīgi liela nozīme.
Lai tautas labāk saprastos, tad bieži vien jāatsakās no savas nacionālās pašapzināšanas pārmē* rībāmj jāmācās saprast citas tautas, jācenšas pareizi vērtēt citu tautu nacionālās īpašības. Tas nozīmē, ka,' paturot savas labās ■īpašības, tautām un atsevišķiem cilvēkiem jāatzīst arī citu tautu vērtības un centība, šodien bieži dzirdam runājam par ,,nacionā-
, lisma pārvērtēšanu".
Dzīvojot Kanādā, bieži vien mūs neapmierina kanādiešu dzīves veids, pasaules uzskati,, viņu vaļība, bet mēs ari nepriecājamies' par viņu iDrīvo' ūn demokrātisko garu. Labu piemēru Kanādā un citās zemēs ir daudz un katrs, kas gribēs, . tos arī saredzēs. Tāpēc vērosim : svešo tautu iekšējās sadzīves formas^ priecāsimies par visu vērtīgo, ne-
. aizmirstot,, katari mums ir daudz tāda, kas citiem nepatīk. Mēs le-
..pojamiesj ar savu kultūru, bet arī kulturāla cilvēka pazīme ir paškritika un spēja asimilēt visu labo un skaisto, no, kurienes tas arī nāktu. īsta kultūras tauta uzsūc sevī visu vērtīgo no citām . tautām,;to pārkausē 'un saliedē ar pašu vērtībām.
Ja saprašanās ceļu ietu visas tautas un cilvēki, tad arī pasaulē valdītu miers un taisnība, pēo kā mēs visi ilgojamies. Paturot šo priekšnoteikumu prātā, snieg-
• sim • laipni roku katram, kur vien iespējams. ' Tādējādi mēs izcelsim paši sevi un iegūsim draugus, un draugi ir^ mūsu atbalsti-, tāji, pat līdzcinītāji. šeit, svešumā mums ir lieliska izdevība, iepazīties ar citām tautām, tiešā saskarē ar atsevišķiem cilvēkiem
kultūras sasniegumus tieši viņu vidē; tā sakot, praksē. Tāpēc nepalaidīsim garām nevienu gadījumu, kas mums dotu iespēju papildināt pašu, zināšanas un sasniegumus. Cītīgi krāsim jaunās . vērtības, lai, atgriežoties brīvajā Latvijā, mēs varētu tās lietā likt. Tie, kas no mums reiz atgriezīsies dzimtenē, būs bagātāki ar jaunām atziņām un pie^ redzi, kas noderēs mūsu nacionālās dzīveĢ veidošanai, šī ir trimdinieku priekšrocība, kas nedrīkst palikt neizmantota.
.Glabājot savas nacionālās vērtības, būsim iecietīgi pret cittautiešiem, mācīsimies pareizi novērtēt viņus un viņu darbus, pa-: turot sev visu-to, kas derīgs.
.GEĀMATA PAR MŪSU
ANDRIS ŠIEINBACHS beidzis Rietumu universitāti Londonā, Ont., iegūstot BA grādu bioloģijā, turpina studijas medicīnā. Pieder korporācijas Fraternitas Metropolitana saimei.
Kārlis Dzelātis
SKANI!
Skani, skani kā zvans Dvēseles dievnamā, Ko pasaules Zālamans Uzcēlis -liižšbā! Skani!
Skani ar tiikstotmēE Pār zemi!
Visiem vien labu vēli, Dod, n' ''s ņēmi,
Un^skar'!, .. ■ .
Skani līdz beigām, Paud sevi visu!
Caur dzīves māņiem un steigām Ieklausies visuma risu Un skani!
Skani, kad tava balss Jau klusēs,
Kad miers uz pieres tev dusēs ~ Lai tavai dziesmai nav gals! Skani, miižībā skani!
Dietu, dietu, jaunas meitas, Nesēžieti soliņā. . Diezgan vecu māmuliņu ■ Soliņā sēdētāju.:
(T. dz.)
Šāgada septembra sākumā, no 1,-3., Toronto latviešu 1. ev. -lut. draudze savā lauku īpašumā Sidrabenē rīkos latviešu tautas: "deju svētkus. •
Tautas dejas trimdas apstākļos ieguvušas citu jēgu, nekā tas bija Latvijā, kad mēs uz tām skatījāmies tikai kā uz mūsu tautas tradīciju daļu. Tagad tautas dejas resp. tautas deju grupas audzina un pulcina latviešu jaimiešus, māca viņus izprast deju rakstu un dziesmu nozīmi,un" pašiem nemanot, tautas deju grupu dalīb.nieki ir iemācījušies daļu no Latvijas vēstures, ģeogrāfijas, un papildinājuši savu latviešu valodu. Tautas dejas, kā mūsdienu rietumu kultūrā veidotā pasaule apzīmē agrais zemnielm dejas .kas radā.*; taiu-tā bez īpašiem skolotājiem, nepretendējot uz profesionālu nmkslas nozari, tagad tomēr daļēji ir kļuvušas „profesionālas", jo bez skolotāju resp. apmācī-
tāju palīdzības mūsu jaunieši tās nevar iemācīties, jo viņi neaug savā tautā. Tautas deju, grupas neaudzina dejotājus, bet ar deju palīdzību latviski audzina latviešu jauniešus, un tādēļ niūsu visu interesēs ir, lai šādas tautas deju grupas pastāvētu.-Kā katrai pašdarbības nozarei, arī tautas deju dejotājiem ir svarīgi, ja viņi var plašākai publikai rādīt, ko sasnieguši. Mūsu visu pienākums ir jauniešiem šādas iespējas sa-. gādāt!
Toronto latviešiem labi pazīs-tams ir Diždancis, kas ar labi sagatavotām tautas dejām patiesi ir spējis skatītājus iepriecināt. Diždancis ir uzņēmies sazināties ar visām zināmām tautas deju grupām Kanādā un ASV, lai Sidrabenē rīkotie tautas deju svētki būtu pēc iespējas bagāti. Kāds dziļš pārdzīvojums ir redzēt lielu pulku dejotāju, skatītāji izjuta pagājušā rudenī III Latviešu dziesmu svētkos Kanādā un Jaunatnes svētkos. Kaut g£ui jaunatnes svētki šogad notika Čikāgā, arī pulcinot kopā lielu tautas deju dejotāju skaitu,; rīkotāji tomēr cer, ka dejotāju entuziasms nebūs mazinājies uņ
septembra sākumā Sidrabenē, vārēsim redzēt; plašu dejotāju saimi, jo Sidrabenes saimnieki apsolījuši gādāt par visu dejotā-' ju nometināšanu. Lai tautas deju demonstrējums būtu pilnt gāks, šajos svētkos piedalīsies arī; mūsu kaihiiņu tautu igauņu un lietuviešu deju grupas ar savām tautas dejām.
Sidrabenes nomifetnes bērni ml gatavojas šiem svētkiem un mācās dejot, un dažs labs jau tagad satraucies par gaidāmo; uzstāšanos, kujai bērnu pašapziņias, veidošanā ir liela nozīme, ja uzostajās grupa, ne atsevišķi dejotā- ' ji. Līdz ar to bērniem un jaunie-šieņi. rodas zināma piederības sajūta, piederība kādai noteiktai grupai, kas savukārt pieder lat' ... viešu tautai. Mijsu, skatītāju, pienākums ir' palīdzēt šīm gnīpām apzināties, ka viņi mums ir vajadzīgi, ka viņu darbs un sniegums nav tikai laika kavēklis vi' ņiem, bet ir latviešu sabiedriskās dzīves daļa
Jācer, ka Sidrabenē uz tautas deju svētkiem sabrauks gan jau-: ņi, gari veci no tuvienes un tālienes, lai kopā pavadītu skaistas vasaras pēdējās dienas.
Vairāk nekā 20 gadu nepār' trauktā darbā uzrakstīts kultūrvēsturisks pētījums par aizkris-tietisko latviešu civlizāciju aizvēstures, akmens,- bronzas un dzelzs laikmetā, šo darbu ASV iespiež zinātnisku rakstu izdevniecība Pilskalns, kas paziņojumā par pētījuma publicēšanu raksta tā:„Jauns Dr. "phil. Kārļa Poļa darbs Latvijas kultūras vēsturē: Dievs un dvēsele kā reliģiozs priekšstats aizkristietisko latviešu tradīcijās., Darbu pilnīgi novērtēt varēsim tikai nākotnē. Nav līdzīga noslēgta darba par; šo,^tematu latviešu zinātniskajā literatūrā, tādēļ varam būt pateicīgi, ka autors ir. pavēris mums jaunus apvāršņus senās Latvijas kultūras vēsturē. Arī Mārburgas universitātes profesors Pridrichs Heilers, sīkāki iepazinies ar; šo darbu, izteicis v& lamību to. publicēt vācu valodā, jo Dr. Polis bez dogmatiskiem aizspriedumiem sniedz pilnīgu aizvēsturisko latviešu. reliģijas pārskatu." —
Saturu papildina 36 archaiolo-ģiski, mākslinieciski, • etnogrāfiski,- etnoloģiski un citi attēli, 8 kartes un 1 fotogrāfija. Grama-
MŪZIKAS DARBU KRĀTUVE AUSTRĀLIJĀ
, SKAŅDARBI AR KULTŪRVĒSTURISKU VĒRI1BU
ADELAIDĒ
SPORTA SMAIDS:
AUIOR! y. ČIKA Ul^' A.: ŠMITS
Pēc obligātā prakses gada nostrādāšanas ārsta tiesības Mont-reālā ieguvis Ojārs Lucis. Jaunais akadēmiķis paredzējis turpināt zinātnisko darbu hornionu pētniecībā. Viņš studijas sāka Pi nebergas universitātē, bet zinātniskos grādus — B.Sc, M. Sc. un Ph. D. ieguvis Kanādā.
tas cena Pilskalna kluba biedriem ir 6 dolāri un brīvā tirgu 9 dolāri.: Izdevniecības adrese: Mr. J. Jēkabsons, 1540. So. 2lst St., Lincoln 2, Nebraska, U.SA.
Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras skaņu mākslas nozares Mūzikas krātuve, ko vada E. Biezaitis Adelaidē, ne vien iekasē uii izsūta komponistiem honorārus par atskaņotajiem dar-: biem, bet arī krāj latviešu komponistu darbus. Mūzikas krātuve jau . saņēmusi vairākus muzikālus retumus, kas līdz šim glabājās privātās rokās.
Tā komponists Jānis Norvilis piesūtījis Mūzikas krātuvei savu Amerikas dziesmu konkursā godalgoto dziesmu jauktam ko-
TORONTO MĀKSLAS GALERIJĀ JAUNAS GLEZNAS -
viņu, zinā
ikdienā, vērot
svešo tautu
;niskos, saimnieciskos .un
Modris ZeberiņS
Toronto - Mākslas galerija (Art Gallery), sākot ar 1950. gadu ik vasaras rīko modernās mākslas skati. : Starp pēdējiem ieguvumiem minami Haralda Tauna Lielais zīmogs, ; Karela Apela Neviens tā nezina un J. Makdonalda Daba, kas redzami izstādē. ■ ■
Kopš pag. vasaras Mākslas-ga-
lerija iegādājusies 83 jaunus darbus. Viens no ievērojamākiem žanbaptista šardēna (J. B. Chardin) :Klusā daba, kuru apmeklētāji varēja vērot marta mēnesī' lielajā franču mākslas izstādē. •
1963. g. martā Mākslas galerijā paredzēta franču gleznotāja žanpōla Riopelles gleznu skate.
rim Debesu kalējs, un apsolījis piesūtīt arī citus darbus. Kom-, ponista Andreja Jurjāna meita Biruta Mateuse no ASV krātu-vei nodevusi dažus ļoti vecus sava tēva darbus, kam liela kultūrvēsturiska nozīme. Starp tiem ir Jurjāna Daina — 10 liriskas dziesmas, arī komponista pirmais dziesmu krājums, kas •iespiests Pēterburgā 1877. g. un kas jau Latvijā bija liels bibliogrāfisks retums. Liela vērtība ir arī Jurjāna Andreja 1881. g. iespiestai solo dziesmai Egle, kam uz vāka iespiests: ,.Baltijas Vēstneša redaktoram ,pilspadomnie-kam un kavalierim B, Dīriķa tēvam pazemīgi dāvināta no JurJānu Andreja."
Komponists Voldemārs Ozoliņš Mūzikas krātuvei piesūtījis savu jauno solo dziesmu krājumu Sarmotai dvēselei. Prof. Jānis Mediņš Zviedrijā krātuvei nodevis gandrīz visus-savus kla-vierdarbus, vairākas- solo dziesmas, arī Vēstules Peram Gintam, dziesmu ciklu In signo Do-mini, vairākas kantātes un dažus darbus čellam un flautai. Mūzikas krātuvei savus darbus jau nodevuši arī citi komponisti.
SILVIJA ŪDRE
sekmīgi beigusi Bafalo (N. Y.) universitātē School of Nursing ar B.S. grādu. Viņa saistījusies darbā Bafalo RosweU Park in-sitūtā. Ir korporācijas Dzintra locekle. Foto B. Savickis
® Rakstnieks un pianists Knuts Lesiņš Mineapolē pabeidzis rakstīt komēdiju trijos cēlienos Vājuma spēks. Lugu jau iestudē ASV latviešu ceļojošais teātris un galveno lomu tanī tēlo aktieris Jānis šāberts. Ar šo izrādi 15. septembrī Jānis šāberts atzīmēs 50 aktiera darbības gadus.
Fragmentāri notikumi no neatkarīgās Latvijas sporta dzīves pirmsākumiem līdz mūsu dienām — grāmatas saturu paskaidro apakšvirsraksts. Tad ir ievadvārdi — Pavedieni". Un vēl, pašā pirmajā" lapā, Volfganga Dārziņa atzinums: Sports ir visļaunākais jaunatnes tikums un mazākais netikums.
Grāmatu par sportu un sportistiem, latviešiem ir tik maz, ka jāsaka — nemaz. Taču trimdā divi latviešu sporta 'žurnālisti, . dzīvodami ASV un Austrālijā, atraduši laiku un spēku, lai sarakstītu nu jau otro sporta dzīves grāmatu. Tas pelnī apbrīnošanu un pateicību. Pateicībii par to, ka, kaut arī fragmentāri, ir dokumentēti notikumi un personas, kas veidojuši latviešu sporta dzīvi.
Sporta smaidā nav an^kdotu.
, Tie ir patiesi gadījmni ar vārdā sauktiem cilvēkiem, vietām un laiku. Un kā ievadā autori saka — smaids var būt priecīgs, spītīgs, līdzcietīgs, skumjš vai pat traģisks, šādi arī ir šie fragmentāro ; notikumu atbalsojumi mūsu apziņā. Saprotams, ka grāmata būs vistuvākā mūsu pla,šajai sportistu im vēl plašākajai sporta draugu saimei. Taču Sporta smaids paveras arī iepretī tiem, kam ir sporta naids. Pat sporta ienaidnieks, agronomijas doktors un profesors Var grāmatā lasīt: savu sporta naida dzejoli, kur pirmā pantiņa beigu vārdi ir: puikas auro, grozu cauro, goda balvas, tukšas galvas. Bez naida sportam savas
■ rindas veltījis Rainis, bet R,
Blaumanis savā laikā bijis ar!, sjaorta ziņotājs; darbodamies laikrakstā. -
Sporta: smaidā notikumi ietverti 3 nodaļās: Zem brīvības
^roga,: Svešinieku jūgā mi Pla-!s^j_ā pasaulē. Dažādu paaudžu lasītāji šeit; atradīs sev tuviīs gadījumus, sastaps simtiem sportistu vārdu un iedzīvinās, tūkstošiem atmiņu, lai'gala rezultātā ' izjustu un pārdzīvotu to, ko vārdos izsacitrgrūti, bet ko trafareti mēs sakām — izjustu latvisko kopībUy mūsu dzīves liktenību un visam cauri vijoties, baudītu paļāvību sportiskam optimis-
• mam.'^
Daudzo slaveno sporta ļaužu vidū iemūžināts arī kāds . pavisam nezināms vārds — kādreizējais Rīgas Valmieras ielas kui^ nieks Plaudis. Palasīsim 52; - 60. Ipp. Tur atradīsim Plauža novēlējumu mūsu Eiropas meistaram, cīkstonim Edviņam Bieta. gam: „Es jums ceļu samaksāšu, brauciet laimīgi un cīnāties dūšīgi." To sakot. Plaudis; arī: noskaita ceļa naudu Bietagam uz Romu, neprasot atmaksu. No visiem sporta^ mecenātiein : šis Valmieras ielas kurpnieks izdarījis lielāko goda darbu un; pakalpojumu I^atvijas sportam, pārspējot gan sava. laika sporta organizācijas, gan savienības. Gavilēdams masu'^lauzējs dodas ceļā, cieš izsalkumu, bet cīrias dūšīgi un kļūst Eiropas meistars^ Visa Latvijas lepojas. Atgriežo-, ties no Romas, "^ietagu sumina maļu malās, bet Valmieras ielā kurpnieks Plaudis ir kluss. Viņa
(Nobeigums 8. Jppj
tu — likās it kā Dieviņa 'laista iedomāties.
citādu to vis nevarēja Tādi pretmeti: „cameralucida", grozāmā skatuve
NEDARBU GRĀMATA.
22. turpinājums
Kalnā, kundziņ> i jāj ' Nejājat lejiņā!
Zāģētu cēlājs bija ra(Hjis pats savu muižu. . ; „Kaliis" un „leja" — īstais muižas iedalījums arī pa^
turēts. Pušelnieku ēkas tik tiešām arī bija muižas gājēju, precētu kalpu - {āzīvelnieku pajumtei celtas. Kad Cinītis, vec-veotēVs, iz labi iesāktas dzīves kunga pārcelts Zāģeŗps, tik atradis, kā tās nemīlīgās zemās māla ēkas dziļi iedobē,
• Meitenes gājušas raudādamas kalpu istabās.
Kalp' iedami i saauga
Cinītis uztaisīja labāku istabu augstā paugurā — labu gabaliņu-aiz lijas — Ķimsis pievienoja lieliskās saimniecības ēkas — taču istaba pati, gados nomelnējusi, čurkstu, bezdelīgu lizdām paspārnēs — pabeigta vēl nebija,aiī tad, kad saimnieku Anna ieveda mani no savas istabas — īstajā saimnieku galā . . .
Grīdas tur stāvēja pustaisītas, pamestas — tā, kā Mārčs tās bija pametis, kad sasirga, vairs nespēja galdnieka darbu strādāt. —
Dārzs ap saimnieku galu bija sakuplojis liels, bagāts, īsā jau klātos dižās Kurzemes saimnieku mājās: cerīņi, ķeizarkroņi, „lauztās sierdes"; gar saulaino plavmali — ogu krūmi, aiz žoga smaržoja kumeHtes; atkal tāpat kā Galdniekos, tērcīte tecēja staip mājām, dīķi... māju vi©-
Bagātīgi visur zaļoja, kuploja — jau aizauga pārāk — lupstāji, suņburkši — kā pasakā aiz ābelēm, smalku baltu čemurziedu kupenām aizslēpusies, aizsapņojusies dižā saimnieka Ķimša smēde, tai klāt — nojumē dēla Mārča galdnieka darbnīca . -
■ Lēmis Dievs dēliem dzīvot!
Marta, mana māte tāpat domīgi atkārtoja, pieskārās līkstī sakāļ'totajiem rīkiem, pagrieza dreiju riteni, uzsmaidīja — kaut kā tāli, maigi —-aizlaicībā varbūt — ielūkodamās pa zilpelēki aizskapstējušo logu.
Mārčs; Martā . . . Tur ij tāla, tāla gaiša jaunu dienu mīlestība — tagad atceros to reizē ar glāstu bērna galvai: skatu aizlaicībā caur sudraboto pagātnes krustā zara aci.
•Stāsta par kādu slavenu dekoratoru: vietējo skatu tas izmantojis ,skicēdams turpat biedrības mājas apkārtni. Kad atvēries priekškars, visi salēkiišies. ■ ;
Piķis, takpervēts! Eče. Izlauzis biedrības "mājai iDrant-:mūri, vai? ■■ ■ v/v: ' .•
; Tāpat būtu ar atmiņu. redzes, ainām, tās visriotaļ tēva da'rbs. Tomēr arī to ir derīgi apzināties.
Tēvs bieži sūrojās, ka Siguldā' viņam pār vienu plecu lūkojas Rozentāls, pār otru Purvīts.
Vai tad nu skolotāji par katru cenu ^enaml?
Tēvs to iedomāja, viņš zināja: krāsa ir tik.līdzeklis gaismas atnrirdzai: viņš .ticēja, ka jāglezno pareizi, īsti, tā kā redz. Ja nav ar to miera, atUet konstruktīvisms. Liels meistars, kura vār^ JSe neminSts, teic:
Tai lugai ko spēlēja pamatskolā, tēvs iesākumā piekrita; tad atteica lugai dekorācijas ... mājā gan samontēja- savu skatuvīti, lika spuldzīšu rampas gaismu.
Izveidojis pasaku dzirnaviņu maketus, skatuvei augšu pārklāja ar visu krāsu papīra rulli; tā augšas gaisma i pildīja skatuvi, blavoja pa pagriezto papīra kārtu, balts, tinams līdz violetam — ar oranžu, sārto viducī.
Teikts tas tālab, ka Gaiķu pagasts — muižas pagasts. Citādu netori izrādīja, arī rija Zāģeros varētu "būt tāda kā.muižā, vidū starp„kalnu" un „leju", īsta rija, plata paspārnēs, gājēji brauc garām mēslu talkas ratos...
Zāģeriem — tā, kādus tos redzu — būtu vietā, dramatizējumam, bet vai to atkārtot? Deglavs izstāstījis, pateiks manu, viņa? Taču ir; redzēts viss, zinu to krogu; gadatirgu, muižu, kungu kapliču, dzirnavas, baznīcu ir tā vēl i citu, tikai vagaru - šausmīgo ,,vagaru ļaužu pērāju"'tēva stāstos pievienojot kā bubuli; nekad citur vagari, starostii pašu tiik šausmīgu atcerējies nebūtu, kā tai reize agrā bēŗ-. nlbā, slims murgos, kad „muižas" sarkanās sienas, pavērās „moku muižas" troksnī, smacīgā baiļu šaurībā, jūtot smagiem gaļīgiem pirkstiem kā baļķiem krūtis žņaudzot... Vai tēvs tik šausmīgi, to visu iedzenot man iztēlē, veidojis? Tēvam pašam īstais stāsts, vagaram darbojoties spoku atmbsfairā, ir tāds: ;
Gadījies vagaram, iet rudens vakarā pavēlu garām kapsētas stieģeļu žogam. Tumšs, liec ķač pierkst acē.
Iet, klaus'Sj iet, klauss: Dzin, dzin . . .
Kals... yia^^
redzēt: ies taisai. . .
VAI ARt JŪSU MĀJĀS LASA
(D «Jaunatnes audzinātāji un vadītāji ieteic MĒS'' <J) Latviešu organizācijas atbalsta „MĒS" ® Jaunieši labprāt lasa „MĒS"
«Protēžu mi&sla.'
m:
DODIET „MĒS» SAVIEM JAUNIEŠIEM!
'Četri dd^
JCmiAN YOUTH MAGAZim ,MĒS'\
2308 prummoTid Rd., Niagara loUs, Ont., Canada.
«Mazputniņš", „Mē8" mi „Jaunā Gaita" Ir apgāda «Ceļinieks" izdevumi