LATVIM AMERIKĀ
Trešdien, 1962. g. 12. septembrī, Nr. 72.
Dff. E. Upenieks
- JĀATVER DAUDZAS DURVIS^:
TElIMlDiAS RAKSTNIEKU PENKLUBS IZDOS BALTU UTERĀTŪRAs' ANTdL€)ĢIJU
ANGĻU VALODĀ
Urugvaja - esot Dienvidameri-3tas šveice^šis salīdzinājums nav domāts, lai pateiktu, ka tā ir viena no mazākām zemēm šai kontinentā, bet gan ari tādēļ, ka tā ir viena no visvairāk pārtikušām zemēm. Par Urugvaju maz ziņu laikrakstu dienas notikumu aprakstos, jiD tur nav bijušas revolūcijas kopš 1924. gada. Laikiam sīvās cīņas par.neatkarību,;
; ilgii laiku apdraudējušas; «iivas
V lielās- kaimiņienes Argentīna un^ Brazīlija, padarijiišastJrug^ajas politiķu galvaSi / prāĢģāķaSiV im nosvērtākas, ; ■ '. • \\
Šai zemē pasargāta demokrātiskā brīvība un īsterioļkas di^ gan radikālas speciālas reformas, no kuŗātn līdz šim izvairījušās; gandrīz visas pārējās ; $i kontinenta zemes. Pastāv pplītis-,kās partijās, kas valdību sastādot rotējošā kārtībā. Tā katra
; partija dabīijot savu reizi valdīt ļinsa\hi programmu realizēt par-
: ļamentārā garā, :LIda a^ vajadzība pēc revolūcijām,
■ Beztain raksturīgi, kašai zemē gandrīz tikpat iEā nav indiāņu, iie :; viņu^sajauķuiņu; Par to urugva-• jieši- ir: lepni, un aj tb viņi i^. skaidro arī sayas zemes labklājību. Pēc viņu domām indiāņi esot tie,,kas bremzējot tautas p'rogre-šu, jo gandrīz visi indiāņi negŗir . bot ne mācīties, tie strādāt, bet ētikai dzīvot ņb palīdzības.
; Montevideo iebraiicāra naktī, tomēir mainījām, ka šeit citā kārr tība un cits dzīves standarts. lAri te radās gandrīz tādas pašas' nepatikšanās ar taksometru, ^ kam nebija skaitītāja, kā Buenos Ai-
; res,; bet šoreiz pieredze mūs pasargāja ņo iiekiem izdevumiem.
• nomales ir zeihes
/dzīves standarta uņ;š6ciālās kartības pārliecinošākās liecinieces. Ļimā-tās bija; visnožēb^ Vienkāršas ;māla bildinās ar sa^
, mu jumtii un — ironiski --- televīzijas antenņafe tā..- :
pienīgo; mierinājumu; -skatītā-; jani deva - tas, ^kā tālāk 'vjarēja vērot paceļamies mazas pilsētiņās, kur nākotnē valdība^ ja; tā ilgi pastāv, cer 'šiem nabagiem dot cilvēcīgu apmešanos.
Montevideo šai ?iņāļ bija path :kanķs pretstats. Arī nomalēs Va' rējā redzēt glītas mājiņas, koptus (iai-zus im pārtikušus, strād-5āiekus.Vispāri algas im
■ šeitbijādhisku zemākas ka pie mums Kanādā, bet vecuma pensijas pat augstākas -e$ % mē-
. nesi katram,; kas sasniedzis 60
ši angļi palīdzējuši urugvajie-•šiem nodrošināt savu neatkarību no Brazīlijas un Argentīnas.
Ja iPunta del Este slaveno kūrorta vietu galvenokārt; izmanto pašu zemes visturīgākie un' ari ārzemju viesi, pašā Montevideo nav mazākas iespējas katram urugvajietim atvaļinājumus vai brīvās nedēļas nogales pavadīt labās, pludmalēs, oiidrīz viss desmitiem; kilometru garais k];āsts:irv smilšains tm piemērots peldēšajoai^ Ari mūsu P^rka viesnīca, kur nbtika Pax Romāna, koiigi^ess, atradās pašā okeāna krastā, un mēs būtu varējuši labi; izmantot brīvos brīžus, ja būtu iebraukuši saulainajā janvārī vai februārī. .
/ PUNl'A DEL-E^ ,
Netālu no Montevideo apm- 70 km attālumā atrodas pazīstamais kūrorts -— Piintā del Este. šo vietu atceramies no nesen notikušām konferencēm, kā^arī no pirmiem: dramatiskiem notikumiem 2. pasaules kara sākumā. Tur; nogremdēja vācu karakuģi 'Grāfu Spee..; /
Ša.vādi likās, ka šī skaistā vieta, līdzinājās ņiiŗušai pilsētai.
Skaistas mājas, lepnas viesnīcas, palmoti dārzi un plašas avēnijas, bet neviena cilvēka uz ielas, izņemot mūsu grupas.
Corta brava,- kuras ūdeņi nekad nerimstoties, šoreiz skarbajos ziemas vējos bija sevišķi ne. mieriga, metot augstus viļņus gan pret klinšainiem krastiem, gan skalojot lēzenās smilšainās pludmales.
Pusdienas ēdām kādā lepnā mednieku klubā, kura aizmugure bija skaists parks ar retiem stādiem im puķēm un plašu peldbaseinu. Kad šķīrāmies, klubs ihums katram izsniedza diplomu, ar to ieskaitot mūs Punta del Elste draugu sabiedrībā.
Braucot atpakaļ, vēl piestājām angļu golfa klubā, kas no ārie-; nes; izskatījās pēc mūsu senlatviešu rijas, bet- iekšā bija skaistas telpas ar plašu: Kāli. Tās vienā galā milzīga apmēra ļcāmīnš un otrā --dzērienu pārbagāts bārs.
Pārbraucām mājā diezgan vēlu; uh bija jāpošas uz internacionālo vakaru, kur katrai nācijai bija ar kaut ko jāuzstājas. Dažām" vietējām grupām bija pa3;
profesionāli n^kslinieki, bet citi, tāpat kā mēs, uzstājās ar tautas, dziesmām. Amerikāņi, 1^ visur, arī šeit dominēja, kad viņu kuplajai grupai dziesmās pievienojās arī bīskaps Wrights, kas ar savu referātu un debatēm bija ie guvis, jau plašu popularitāti.
Beidzot Pax Romāna kongress* par kuru ceru dot' atreferējumus, bija noslēdzies. Žēl bija šķirties no viesmilīgajiem saimniekiem un jauniegūtajiem draugiem. Visierii teicām uz atkalredzēšanos pēc 3 gadiem kādā citā pasaules malā „Se Dios giere" nākošajā kongresā.
^ Atpak^ceļā, kā biju solījis, piestājāmies atkal tveicīgajā Mi' ami un, paņēmuši pirmo taksometru, devāmies pie Alekša Ru-buļajNegribēju ticēt savām acīm^ kad atradu māju atvērtām durvīm, bet tukšu un atstātu ar zīmi pie sienas — Apartrfient for rent. Brīdi apstājāmies, lai pārdomātu, ka -īsts latvietis labāk pacieš ziemas salu nekā. dienvidus karstumu. Un vēlāk tiešām noskaidrojām, ka Aleksis pārcēlies, tuvāk vēsajam Niagaras ūdenskritumam. : - (Beigas) '
Montevideo ir dibināta 172a g. m atrodas pie Plata upes ietekas Atlantijas okeānā, šai vietā dsavojušas čīlarrua indiāņu ciltis, aŗkuŗāim 1515. gadā cīnījies un beigās kaujā kritis mais spāņu ekspedīcijas vadītājs žīuan piaz de Solis. Vēlāk pēc Montevideo tīkojuši arī angļi un to okupējuši uz īsu laiku', bet drīz bijuši spiesti atstāt- Sie pa-
ziņas par mūsu senatni ir diezgan nepilnīgas. Cariskās Krie' vijas valdībai nebija nekādas; intereses par mūsu vēsturi. Tā neveicināja ' pētīšanas darbus. Kaut vai |no tīri zināļaiiskā viedokļa. Drīzāk notika pretējais. Nav tādēļ brīnums, ka daudzas sen-vietas izpostītas un iznīcinātas, kas būtu liecinājušas par senlatviešu augsto kultūras līmeni un 'savu > valstu- demokrātisko iekārtu. .Tās ibūtu varējušas arī, pierādīt; senlatviešu saimnieciskos un plašos tirdzaiieci^os ,sakarus ar tālām zemēm. Par šiem jautāju-; miēm jau esinu rakstījis, larīvās Latvijas laikā presē.
Latvijai atgūstot savu patstāvību, organizējot savu valsts pārvaldi, noorganizēja arī pieminekļu valdi, īsajā darbības laika ar samērā maziem līdzekļiem tā veica lielu dart>U; šis valdības iestādījums ņēma savā aizsardzībā senvietas, dabas retumus, re-•ģistrēja tos uii vāca materiālus^ Lieli uzdevumi palika nepabeigti, jo prasīja lielus izdevumus, piemēram: Kokneses senpilsētas atrakšana un arī daudzas citas vietas; Izraloimi būtu liecinājuši nevien par senlatviešiem, 'bet tie būtu devuši jo daudzas atbildes zinātņu pasaulei,
Mūsu faktūras stāvoklis senatnē ir /nsai svarīgs pamats tagadnei im rīākotnei, lai citām tautām pierādītu latvju tautas pafr-stāvibas nepieciešanubu, jo ši
tauta ir viena no vecākām tautām pasaulē.
Ne reizi vien pacelts jautājums, kur atrodas diženā Turaidas valdnieka Kaupo kaps..
Kaupo bijis pirmais> kas pieņēmis kristīgo ticību. ī*ar Kaupo kapa vietu jau senāk interesējušies Dr. A. BHenšteins un prof. Krūze. Viņi domā, kā Kaupo tops atrodoties mācītāja zemes robežās, dārzā, aiz upītes, iepre-. tim mācītāja mājas dienvidus sienai. Tur arī Dr. A. Bīleņšteins 1873. gadā atradis 7-8 pēdas augstu kopiņu, kas līdzinājusies seniem kapiem. Vai tas varētu būt Kaupo kaps? šo kopiņu mēs, kopā ar adv. V. Beķeri, redzējām. Tā līdzinājās citiem senču kapiem. Bet nav domājamSj ka tas patiesi būtu Kaupo kaps tādēļ, ka viņš bija kristīts un dedzīgs kristīgās ticības piekritējs. ■
Varbūt ticamālkas ir domas, ka Kaupo, kas cīņā' pret igauņiem kritis kaujas laukā, pārvests un apbedīts svētītā zemē — baznīcas zemē. Ohronika tikai miri, ķa i^upo, cīnīdamies kopā ar vāciešiem pret igauņiem, kritis Isaiujas laukā un pārvests Kube-zelē ūn tur apbedīts.
Būtu svarigi dzirdēt arī citas domas rio tiem tautiešiem, kas dzīvojuši minētajās vietās un tagad savas gaitas pavada brivajS pasaulē. Varbūt kādas teikas, nostāstus, pašii pieredzējumus labprāt lasītu mūsu laikrakstā.
Otto KroUs
VmžIENI AMEB^^ : :TAUTSAIMIEG!Bā:^ ,in[>wer wthout proper.
ty" by Adoif A. Berle, Jr., Har coiirt, Brace & Co. (Kaiļadā;— Lorigņianis CaiiadaLtd. izd Jvums) Ipp. cena — $ 4 50.
Miljoniem amerikāņu ir īpašnieki,. ^ kas ieguldījumi savu ņaudu gan tieši, gan ar ; )iedalī šaņbs apdrošināšanās un pensiju fondos vai savstarpīgos ieguldījumu fondos Amerikas rī .pniecī-bā. Daudziem amerikāņiem tagad pieder vairāk zemes, imju; akciju un valsts vērtspapīru nekā jebkad agrāk. Bet kas tad tiem patiesībā pieder? . K īdā ir viņu kontroles vara saimn iecitoā? Autors nepiekrii'; .pOpuiajajam uzskatam, ka Amerikas kapitālisms vairs nebalstās uz īpašuma tiesībām. Ja vairāk un vairāk ļaužu izdara personīgo līdzekļu ieguldījumus ,kāpēc tad vara koncentrējas arviem. mazāk cilvēku rokās? Kādu- iemeslu dēļ uzplaukst pensiju fondi, savstar-pīgo iegul(^jumu fondi un apdrošināšanas sabiedribas? Kāpēc t. s. liberāļi nosoda veikalu lielumu, ja Amerika, pateicoties lielumam, ir attīstījusi „vispro-duktivāko tm savā ziņā visievērojamāko liela mēroga saimniecisku sistēmu, kādu vien pazīst moderim vēsture un, varibūt, vēsture vispār"?. Kāpēc amerikāņi, kas prata celt lielus pasākumus, neprata izplānot, kā novērst depresiju, inflāciju un nepiemērotu pasaules tirdzniecību? Vai ame
(AP.) — Eiropas I;atviešu j aunatnes apvienības 9. koi^re-sa ietvaros bija sarīkota literāra pēcpusdiena un jauniešu darbu skate. Ievadvārdus teica rakstnieks Pēteris Aigars,, uzsverot, ka rakstniecība un māksla veido gaisotni, kas tautas organismam tikpat nepieciešama kā dzīvībai skābeklis.. Arī materiālās kultūras sasniegumi svarīgi, bet gara laika tecējumā tie nav izšķīrēji tautas likteņos. /
. Mūsu rakstnieku un kultūras darbinieku uzdevums trimdā ir rūpēties, lai garīgā gaisotne pastāvētu, jo tik ilgi vien, cik tā mūs apņems, mušu organizāciju vadītājiem, sabiedriskiem un po-lītiskiem darbiniekiem būs iespēja darboties Latvijas brīvības labā. Rakstnieks ar gandarījumu uzsvēra, ka mēs beidzot esam tikuši pāri savstarpējas neizpratnes dūkstīm, kas liecina, ka mūsu nacionālie instinkti stiprāki par mūsu patmīlību.
Tālāk A, konstatēja, ka ir izaugusi jauna paa,udze apdāvinātu dzejnieku, rakstnieku un ese-' jistu un izteica cerību, ka arī rosme neapsīks. „Nēviens latviešu mākslas kopējs trimdā nestrādā, lai gūtu materiālu labklājību, bet gan, lai izteiktu to, ko mudina viņa sirdsapziņas balss, Sirdsr apziņas mudinājumiem jābūt vienīgiem, kuriem rakstnieks drīkst paļauties."
Pie galvenam problēmām, kas būtu risināmas nākotnē, rakstnieks minēja anonimitātes loka pārraušanas nepieciešamību. Tas vēl ielenc mūsu kultūru, rakstniecību un mākslu. Citām tautām mūsu kultūrās centieni pilnīgi sveši. Mūsu pretinieki dara visu,,lai latviešu - tauta paliktu anpnīnia, bet mums jāatrod ceļš uz pasaules tautu kultūras forumu.
. šeit jānāk talkā jaunajai audzei, jo tā bruņojusies lielo tautu valodām, pazīst šo tautu ti-a-dicijas un tai ir jau draugi lielo tautu aprindās.
Tātad iespējas būtu, tik tās jāizmanto. Piemēram varētu ņemt igauņus, kas ar starptautiskā Penkluba un UNESCO- palīdzību panākuši, ka uz Marijas 'Underes 80. dz. d. aznāks viņas dzejas tulkojums franču valodā. Ari mums varētu šai ziņā sekmēties, _;tik pašiem jāsagādā labi attiecīgo manuskriptu tulkojumi.
m
nīgi cer uz sabiedrības morālis-. ko atbalstu.
«Anonimitāti, : kā redzams, iespējams uzveikt. iDaudzas durvīs gaida, lai tās atveram. Darisim to kopīgiem spēkiem."
Sekojošā programmā savus jaunākos darbus skandēja Margarita Ausala, Velta Sniķere un P. Aigars, bet Guntis Zariņš nolasīja fragmentu no roihāna.Vā
Gijas dzejniekus pārstāvēja Zel-tite Avotiņa, bet aizjūras jauno dzejnieku darbus nolasīja viešņa no Hamburgas -- Dagmāra Kur-miņa.
Jauniešu mākslas darbu skati atklāja prof. Dr. E. Blese. Skatē ar kopskaitā apm. 50 darbiem piedalījās Inta Āriņa, Valters Bērziņš, Imants Bite, Rasma Bite, Ieva Kalniņa - Lokera, Laimonis 'Mieriņš, Marga Sleja uii Nikolajs Soikāns.
g
^krievij gramatika
A NEW RUŠSIAN GRAMMAR by Anna H. Smeonoff, 323 Ipp..
cena — $3.75.
A KEY TO A I«JEW RUSSIAN GRAMMAR by: Anna H. §eme«. noff, 63 Ipp. E. p. Dutton & Co. izdevumi
Kanādas akts par taļ
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ d^^
(the cānada fair practices
_Ar savu trokšņaino un. nekaut-rigo starptautisko propagandu, liekas, krievi ir panākuši, ka angliski runājošās zemēs ir pieaugusi interese par krievu valodu. Arvien vairāk ir to, kas mācās krieviski, un vairāki vidējās un vecās paaudzes latvieši pasniedz krievu valodas stundas dažādās Amerikas un Anglijas skolās, šiem skolotājiem un tāpat aŗī
tiem latviešiem, kas vēlās dažādu iemeslu dēļ atjaunot savas krievu valodas zināšanas, abas grāmatas - var būt noderīgas. Tās nav sarakstījusi kāda Pad. Saviembas skolotāja, bet gan pazīstamā Edinburgaš Džordža Vatsona : zēnu kolledžas krievu valodas skolotāja A. H. Semeo-nova.
AKL-
Runu beidzot, P. Aigars ziņo, a, ka trimdas rakstnieku Penklu 3s nodomājis izdot baltu literātūris antoloģiju angļu valodā, šis ,ŗ a-sākums neprasīs no baltiešiem nekādus līdzekļus. Penklubs vie-
939
rikāņu un padomju saimnieciskām sistēmām ir kaut kas svarīgs kopīgs? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus autors :r savā darbā noskaidrot.
AKL
■I-
Šī AKTA UZDEVUMS ir pasaŗ^ vietās un arodbiedrībās no diski| ģijas, krāsas vai nacionālās izc( AKTS ATTIECAS UZ visiem daļ kļauti federālai jurisdikcijai, kas reprezentē nodarbinātās perļ tas strādnieki, dzelzceļa, kanāli lidostu, gaisa satiksmes, federž bankas, radio un televīzijas uzņč mi, kas darbojas Kanādas labi provinciālās likumdošanas rob( ŠIS AKTS AIZLIEDZ darba de^ bināt personu vai pret to diskriiļ : RASI, RELIĢIJU, KRĀSU vai SMI. Darba devējam ir aizliegts sagādes-aģentūru, kas šāda vciļ kopj, kā arī ievietot sludina jum kriminējošus jautājumus rakstļ ar lūguma izpildīšanu darbam.. AKTS ARĪ AIZLIEDZ diskrin attiecībā uz biedriem vai darļDi RELIĢIJU, KRĀSU vai ŅACK KATRA PERSONA, KAS lESNl coties uz šo aktu, vai arī nodos ļ šanā, ir pasargāta pret katru vērsta pret viņu. Papildus federālai likumdošarļ šāda veida darba likumi, vai sargā strādnieku no disķrlmļļ padotas provinces likumdošana likumi ir Ontario, Manitobā, Siļ kā, Nova Skotijā un Britu Kol
sūdzībes par š! aķ^ iesniedzamas'
Michael Starr, Ministrs
D'irectl Ik'pari OTTAļ
TRANSPORtiļ
fiKT
Veicām visādus transportus m (mēbeļu, būvmateriālu il c.). Liļ
LE 5-6619. 941 Dov|
Dr.ROMANPļ
Oģgadlga prakse lilnīnlcās v| SpecIftUsfe lekiķlgās, sleviejhi 3537 PARĶ AVR. MONTREAL, Pļ RunS vfidskl un krieviski
LATVIJA
: PIEŅEM VISĀDA
IEsiPIEDUMDARB\
0 LAULĪBU un IESVĒTĪBU 9 VIZĪTKARTES, . © DOKUMF-NTUS BIEDI • KONCERTU PROdRļ ® SARĪKOJUMU bu ® PLAKĀTUS, DZU • GRĀMATAS ui 0 VĒSTUĻU Vļ u. c.
PASŪTBAJUMUS PIEŅEM.
; LA BIROJĀ, 123 HURŌN I ONT.,CANADA. •
Pasūtinajumus lūdzam
vasara
; Karikatūrists. Ed.
