Trešdien, 1962. gada 31. oktobri, Nr. 88.
■ i
Bum
Divas rokas, divas kājas Lielu darbu nevarēja; Daudz rociņu, daudz kājiņm iilelus darbus nodzīvoja.
T. dz.
Diemžēl, nav daudz starp mums tautiešu, kas saprot, ka savstarpēja vienotība un izpalīdzība ir visdrošākais atbalsts tiem pasākumiem, kur lielu uzdevumu veikšanai jāpakļauj un ■jāapvieno daudzu atsevišķu tauŗ tiešu spēki, spējas un materiālie ladzekļi un intereses. ; r. Saprašanās un vienprātība- kā ģimenē, tā arī tautā, ir vissvari-gākais; priekšnoteikums katrami pasākumam,; pie kam vienīgā stiprākā; saite ir mūsu ĻNAK, kas vieno viļšus 'latviešus^^n na .krasta līdz. otram. • • iLatviešu nacionālās apienība Kanādā vēlēšanās jau pienākušas: durvju priekšā. :
Šogad LNAĶ vēlēšanas notiek liĢlākā saprašanās zīmē:' iKatrā apzinīga latvieša pienākums; ir rūpēties, lai trimdas saimē valdītu vienprātība un visi. kā viens atbalstītu mūsu centrālo pārstāv-■ niecību.-;';
•Mūsu.aktīva piedalīšanās vēlē' šanās ir ne tikai - svarīga; lietā mums -pašiem, bet arī ;ķanadiešit priekšā. Ja mūsu pulciņš ir skaitliski lielāks, tad viņi ar mums rēķinās, un tas pie mū^ugariigās un politiskās - dzīves veidošanas ir ļoti svarīgs panākums. : Ja mēs pāršķirstām jiiūsu bagātos tautas dziesmu .toājumus, tad redzam, ka ;cilvēku sīkie darbi kopībā veido gaisīgās, krāšņās celtnes, kur tauta smeļ savu dzī-■ļvptspēku. - .■;. ;j. ^
: šodieii, kad vienā otrā ģimenē mūsu nacionālie pamati sāk ļodzīties, lai mēs kā tautas grupa varētu pastāvēt un neizklīstu pa svešniecības ceļiem, jo — trimdā ieilgst, mums visiem spēkiem jāvieno mūsu tauta, kā to tautas dziesma saka: Iesim, brāļi, vienu ceļu, vienas domas domāsim".
Vienprātība trimdas apstākļos ir daudz svarīgāka par materiālo labklājību. Mums var būt mājas, lieli uzņēmumi un konti bankās, bet ja mēs iesim viens otram garām kā svešinieki, vai^arī .dzīvosim tikai katrs pats sev, tad drīzi vien mūs saēdīs asimi-
lācija. ! ;'
Tas .nedrīkst notikt! Mūsu seh-či 700 gadus nesa smago verdzības; jūgu un bija savas tautas kopvērtības aizstāvētāji. Viņu tikumu svētums- ir bijis tas neuzvaramais .'^ēks, kas palīdzējis latviešiem iziet čaūŗi pretvaru on .pārspēku .liguriim, c.aiiri verdzībai un kariem, dzīvam,; nevis kā ātirušam atomam, bet kā vienotai tautai; jo latviskā dzīvot dziņa un dzimtenes mīlestība, dega vinu sirdīs.;
Tuvie un tālie tautieši; Kanādā; turēsimies .kopā, ;kā .;mūsu senci un' brīvības cīnītāji : lielaj ās -likteņa dienās. Visi vienprātīgi vēlēsim savu paŗstāvniēdību, kas gādās par mūsu labklājību, latviskuma saglabašariu, kas kopā ar; citām centrālajām organizācijām brīvajā pasaulē rūpēsies par dzimtās zemes atbrīvošanu. ..; -;' Būsim- visi- kā" vienota. dzīvīii);as straumej kas savos darbos; domās un ilgās iiebeidi plūst uz dzimto zemi Latviju! :
>Biruta Senkēvica
SARUNA AR TAUTIEŠIEM, KAS STRĀDĀ LAKEVIEW SPĒK STACIJAS BŪVDARBOS
šovasar Ontario provindes premjers Robarts oficiāli atklāja Lakeview termālp spēkstaciju; Tā ir viena noi lielākām visā pasaulē.
Jaunās spēkstacijas ēkas augstums ir tāds pat kā jauno To-ronto iestāžu debesskrāpjiem, ar 5C0 pēdu augstu dūmeni katrām 2 turbīnēm. Apmēram sešu gadu laikā paredzēts nodot publikas lietošanai visus sešus turbo- ģeneratorus. - Spēkstacijas jauda būs 1.8C00.G00 klv. šis ir tik ievērojams strāvas daudzums, kādu vēl pirms 20 gadiem • Ontario Haidro vārēja savākt ;tiķāi no visām savām, provinces spēkstacijām kopā. -■ Ontario'straujās un ūdeņiem bagātākās upes pēdējo 15 gadu laikā ir visās . izraibinātas ar spēkstaciju aizsprostiem. ; Paredzēts, ka izniāntojbt visas iespējas, varēs vēl izbūvēt jaunus, kas dotu vēl savus 2 milj. klv. Tad
RiiiganiiE;'!)!»
TORONTO
ari būtu izmantots viss ūdens spēks.
Vērojot lielo elektrības patēriņu, sevišķi provinces rūpniecību apgabalos, plānotāji paredz,: ka nākošajos 20" gados vajadzēs vēl savus 15 .milj. klv. elektriskās jaudas. Atrisinājumu šai problēmai dod jaunās termiskās spēkstacijas. Tās reizē arī paglābs : Kanādas ogļu rūpniecību, kas nonālmsi strupceļā, daudzām raktuvēm apstājoties un izbeidzot darbus. Starpība ir liela kā būvē, tā iekārtā, ja salīdziria termiskās — ar oglēm im tvaiku darbinātās spēkstacijas, ar sta-" cijām, kas; paceļas upju krastos, ļōāeiisnemaksā'nekā, bet ir jā-ļ būvē pāri upēm lieli aizsprosti un ierices ūdens plūsmas regulēšanai un izmantošanai visos gada laikos, fermiskājās spēkstacijās šie da,rbi;; atkrīt, tāpat arī lielie augstspriegumu vadu tikli, jo ūdens spēkstacijas lie vienmēr atrodas apdzīvotu centru tuvumā, un strāva jāpievada no lieliem attālumiem..
Ir bieži dzirdēts, ka pēc elektrības patēriņa spriež par pro-. gresu un technisko attīstību atsevišķās provincēs vai apgāba-■ ^^s. ■ ■
Jaunās, 250 milj. dolāru „Lake-vievv" spēlcstacijas būves pirmie divi turbo - ģeiierātori jau apgādā Toronto iedzīvotājus. : Aprēķini rāda, kā viens ģenerators var apgādāt 300.000 ģiņlehes, mājas ar ikdienas, patēriņam nepieciešamo strāvu. .
Kā' Ontario Haidro ziņo, tad ģeneratori šajā spēkstacijā ir lie-
• ĢEiNERĀLKONSULŠ
B!r R. R mVim
!3:orofflto,fieLHO 3-5881. m DAKFORTH
KONSULS
TLIS 'TOMSONS:
m RE 8-7"?98, Montreal, P. Q., 5210 VJCTORIA AVE., APT. Ift
Andrejsons
C.L..ia;.
41 MUIRCREST DRĪVE, DON MlIIiS,; ONT. — HI 7^323. Auto, uguns, garantiju, publiskās atbildības, dūvibas u. c veida apdrošināšana.
ALEKSANDRA KAŅBERGA I 'R^TU",D/\f<BU BIROJS 65-^Ferrarer. >\ve.,*Fofonto, ^'pic' Danfbŗth & Carlaw) S , TeU'iHO 3'2667
Iakeview spēkstacijas turboģ© lerātori ir lielākie Kanādā.
■'L^Liģera uzņ.
FILATĒLIJAS RAKSTI
Ar sevišķu interesi esmu sekojis „Latv. Am." — „pastmārku krājējiem" veltītai nodaļai, kurā ievietotie raksti no filatēlijas viedokļa, ne katrreiz attaisnojami un; saprotami daudzd "nepilnību : dēļ. Raksti parasti ir neparakstīti un, cik vērojams, tie ir nepilnī-
Indriķis Salmenis strādā namda-. ŗE darbnīcā.
lākie, kādi jebkad Kanādā būvē- ^^-^ ^^g^ ^^^^lešu domas, kas rīču pievienošana spēkstacijas gi tulkojumi no
ti, tāpaVsOO tonnu ;smagie trans- nodarbināti spēkstacijas būvdar- iekārtai. ^ miem.
formātori spēkstacijas ārpusē, ir ^^^^ Noskaidroju, ka visi mūsu Elektriskajā daļā par grupas Ļoti vēlētos, lai turpmāk šadu
minēti kā jauns . Kanādas re^^^^^^gg^ strādā tādās būves noza- darbu vadītāju strādā Tālivaldis rakstu autori tos ari parakstītu,
kords. rēs kur vislabākos atalgojums; Rūsis, bet nanidaŗu darbos tādā arī ar daudz pla-,
šķiet, biitu liēld sīkāk uzskāi- visvairāk mūsējo ir. elektriskajā pāt amatā ir Jānis Barons, sāku vērienu; un nozīmi, kas la
® DV^^^^i^^ latviešu teātris,
sestdien, š. g. 24. nov-i pīkst; 7,30 Sy; A^ baznīpas zālē uzvedīs Bernarda Šova lugu Šoķolā-des zaldātiņš. ; -.;
Režisors: Bostonas umiviBrsitā-tes teātra skolas atosolveiiis M--tūre RubeniSc
Biļetes: $2,00, Sl,50, stud; $1,00, leprleķšpārdošanā — visos latviešu veikalos, Toffonto, un pie sestdienas skolas skolotājiem. Kara Invalidiem ieeja brīva.
©Kanādas latviešu strēlnieku; : b-bas valdes ārkārtējā biedru^ pilnsapulce notiks š. g. 3. novem-iDri pīkst. 3,30 :p.pv^l23HurohSt. Ja pīkst. 3,30 neierastos statūtos .paredzētais biedru skaits, tad sapulce tanīs pāt telpās 3. ņovēmr bŗī pīkst; 4,00 būs. pilntiesīga pie ikātra biedru skaita. ; sanāksmē apspriedīs -statūtiji grozījumus un citus organizācijas turpmākam darbam' švāriģus jautājumus.;. ;■
Pateicībā un dziļā cieņā pieminēsim un godināsim Jāni Jausudrabiņu- : ; ■
Rakstnieka piemSņasi sarī-kojums notilcs š. g. 4. novem-brī-pīkst: 5,p...p. Sv. Andreja baznīpas sarīkojumu zālē. - Programmas izpildījumā piedalīsies: A. Mača, ;V. Toma, B. Seņkēviča, V. Leinveoere, ž. Zentiņš, J/ Dzeguze, L. Zaiidbergs un skolēni.' ,
I
® Svētdien, 4. novembrī, pīkst.
II ritā JorķāS kapu latviešu nodalījumā atklās piemiņas plāksni pag. gada mirušā tēlnieka Viļā Skudras kapa vietai, k
Garigo ceremoniju vadīs mācētājs;-A.čpps..:V
® * Jaunās . gleznotājas .Guntas Upītesgleznu, skate pārsteidza ar savu- lielo, apmeklētāju skaitu. Pirmajā dienā bija pulcējušies tuvu pie 200'cilvēku- No izstādītiem darbiem apmēram puse jau pārdota.
. .īzstādi.DV namā, 123 Huroņā ielā, slēgs piektdien, 2. novA ^ bri, pīkst, 9 vakarā. ;.
©Latviešu kreditšabiedriba un saimniecisico darbinieku apvienība rīko 9. novembri plfcst. 8 vā-^karā' :to\\^ and: Country Club telpās biedru uh ievestu viesu vakaru.; Pieteikšanās Ereditsa-biedrības birojā līdz š. g, 5. nbv. (žālr. 924-2775).. .•
0) Austrumu draiidižes Reformācijas dievkalpojumu svētdien Šv. Bārriaba baznīcā vadij a māc. A. Briedis. Dievkalpojumiu ardzies-māin kuplināja brīvmāksliniece iA. Holcņiane.
Pēc dievķalpojimiā ; baznīcās sarīkojumu zālē notika gadskārtējais draudzes bazārs, kas bija kupli apmeklēts un deva drau-; dzes vajadzībām $986 tīru atlikumu. ;
Draudzes; vadība,; sirsnīgi piatei-cas visām dāmu koņiitejās loceklēm im. atsaiicīgieni tautiešiem,; kas ar ziedotām veltēm sekmēja tjāzāra teicamu izdoša-nos. ;■;;."':■■:.;;:
©• Māc. A;:Lūsis kristījis. Ķāro-l;nu Dainu Jaņkovski^ Ilmāra un Ineses meitiņu. ■ ■
0 Māc.; A-. Briedis pag. sešt'dieri salaulāja Toivo Miljam ar; Ainu Annu Plūdumu.
© Ontārip provinces Izglītības departaments paziņojis stipendiju piešķīrumus provinces mērogā tiem, kas pag. mācību gadā sekmīgi beiguši 13. klasi, t. i. absolvējuši vidusskolu.;
Stipendijas lielums $'400,-.; To izpelnījušies arī vairāki latviešu . j aunieši. Laimīgo starpā ir Maruta | Andžāne ■ Vmdzorā, Zane Brezihska Sikarboro, Intā Jānso-ne Virgilā,; Lāsma Kmstlere Vudbridžā, Ruta Pētersoņe • Is-lingtoonā,. un Toronto jaunieši: Brigite . Dombrovska, Daina Groskaufmane, Ieva Kanderov-ska, ;0; Kupcis, Juta Kuttis;un Andris Skuja. ; ■
@ (C, S.).; Angļu Valodas, kursus .ri.ko;Jauno sieviešu, kristīgas savienības Ziemeļtoronto nozare 2523 Yonge St. Kursi notiek tŗeš-; dienu rītos no pīkst. '9,30 Ifdž 11,30. Šie kursī domāti galvenam kārtām mājasmātēm. Sīkākas zinas, sniedz YWCA pa tālr. HU 5-0447.
® ; (C, S.) Torōnt.p metrōpo/es kārtējās vēlēšanās, kas notiks š. g: 3. decembrī, vārēs piedalīties riaņiu līpašnielvi. un nomnieki;; To vārdi atrodami parastajos vēlētā^ in sarakstos.
Visās metropoles pašvaldībās īpašumu īpašnieki vai nomnieki, kas sasnieguši 21 gada vecumu im ir britu; vai Kanādas pavalstnieki, ir tiesīgi balsot pašvaldību vēlēšanās. Tbriiēr sešās metropoles pašvaldībās: Torbnto, Leāsi-
Sestdiena, šķiet, nav piemērota diena 'koncertiem. Strādājošiem steigā jāapmet mājās solis, jāiepērkas — un tad jau:'īsā rudens diena galā, un caurmēra tautietis, sagādājis visu, kas priecē miesu, pie tā tad arī pielīp un apstājas.'
Gars? — ,,Kd gan miesa zina vēstīt par garu?" jautā Žaratus^ tra un klausās, kā gudrelis tirgū stāsta — „Ļoti man patīk; garā nabagie:, tie veicina miegu. Bet^ nav jau viegli gulēt, — pēc tam atkaļ veselu dienu jābūt no-■ 'modā";'.;.;..' ;: :;'■■:■•■';'.^;
Tas, laikam, tad arī atturējis krietnu ;daļu nogurošp torontie-šu apmeklēt cēlam mērķim — Sv. Jāņa draudzes ērģeļu fondam
— veltīto Margas Grasmanes -Milleres arpas koncertu Andrejā baznīcā.
Par apmeklētāju skaitu ..vispār nebūtu ko skumt — ap 800 klausītāju instrumentālista koncertā pats par sevi ir daudz, bet — novērots,, 'ka diezgan bieži rīkotie dažādu kvalitāšu koru koncerti pat sestdienās klausītājiem pār pildīti, tāpēc jo vairāk; pārsteidza garīgais laiskums, kādu. to-. rontieši izrādīja iepretim līdz šim Toronto vēl nedzirdētam mākslas sniegumam — arpai kā solo iristruniēntam. ;■
Tiem, kas ļāvās arpaš glāsāi-nām skaņām, koncerts likās par, , īsu. Reti - baudāmais mākslas pārdzīvojums klausītāju ;.bez atlikuma pārņēma savā varā. ;
Māksliniece Marga Grasmane
- Millere pielīdzināma dziedniekam, kas arpas skaņāni izlīdzina sāp'ģās; k'rociņas mūsdienu cilvēkā samocītajā dvēselē. Viņa; pelnījusi, lai to klausās daudz vairāk un biežāk. Gribētos arī dzlr-! dēt mākslinieci atskaņojam īpaši; arpai rakstītus darbus .— senos klasiķus. Interesi par to izraisīja Hendela - Beona Pasacaģ-
def, York, Mirnico, New Toronto un Long Branch vēlēšanu tiesībās ir paplašinātas, piešķirot balsošanas tiesības visiem iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 21 g., ir Kanādas pavalstnieki un dzīvojuši Toronto kopš 1961. gada 1. janvā^ ŗā; Tomēr tikai; īpašumu īpašniekiem ir tiesības balsot par notei-; kūmiem, kas skar 'naudas lietas.
tīt jaunās spēkstacijas technišv departamentā, tad namdaru gm- Ēvalds ūdris,^^;b^^^ kos datus, - tāpēc labāk pasta- j^^^ pa kādam var atrast ari Krebss pārzina visa tr
^^-^s-» citās amatnieku nozarēs.
Viszemāk apmaksātajā—strād-; ; ; nieku grupā, kur, parastie darba rīki ir lāpstā vai kaplis — latvie-
Eduards sami ar mteresi visiem pastmjar-pārzma visa transporta ku krājējiem. (Nobeigums 8. Ipp.) Lasītājs Ņujorkā
liā, kas valdzināja ar tīro sk£^u šu nav.
burvību. ; Pirms 10 vai 12 gadiem, kad;
Nobeidzot šīs 'rindas,; kuru Kanāda meklēja darba spēku;
TORONTO
nīcā Latvijas kara skolas 43 gadu dibināšanas atcere.
nolūks nav vērtēt, un svērt, gri-, bēgļu nometnēs, bilde bijā savā- 3 novembrī pīkst. 8 vak. Dainas- ^ /decembrī — Sv. Jāņa drau-bas~ vēl pieminēt E(Htes Timer-dāka. kora koEicerts Parkdale Ccl- dzes dāmU komitejas rīkotais
manes raksturīgi tverto Vidora Pēc obligātā līguņiā gada no- legiate aud-torijā, 209 Jameson Adagip un Tofcttu,M āri labo un kalpošanās latvie^^^ ' ; tirdziņš un bazārs,
precīzo saspēli abu mākslinieču kādā izraudzītajā; profesijā, bet 4. hov. Sv. Andreja bazmcas sā- L; decembrī, Ķolumbus zāle, starpā. tiem, kuriem nebija iepriekšēju lē pl. 5. vak. Jāunsudrabiņā TLK vienības sarikpjūms -
Gribas cerēt un vēlēties, ka šī zināšanu - pārškolojās. . piemiņas vakars. _LBP Kana^ saviesīgs vakars ar deju.
sastapšanās ar arpu un; Margu Jāsaka, ka pirms 10 gadiem bi-' ;das kopa lin Jaunā Gaita. Grasmāni-;Mineri Toronto.liepā- ja daudz vieglāk iekļautiesarod-; 9-^^vembri-- Toronto Latv. kre-līktu vienīgā ; §i biedrībās un; amatnieku' grupās,: ditsāb; un Latv. saimniecisko
nekā šodien darb. apvienība r:ko kopīgas
kādas tad ir a;matnieku alga^ vakariņas biedriem un- ieves-; / TORO Lakeview spēkstacijā Toronto? .;^^^ Mutual St.,
Sestdien Masēja zālē, Toronto, Elektri 3.75 stundā, ^^^^GriSeiS^zriu
1. decembrī — TLB dāmu komitejas „Andreja Balle" Ungāru zālē, 245 CoUege St. 8. decembrī — TLB Dramatiskā ansambļa izrādē R. Blaumaņa Ugunī.
8. un 9. decembrī — gleznotāja A. Anšmita gleznu izstāde un DV Ziemsvētku tirdziņš.
notika vācu^ pianista; Vilhebna bet pār katru virsstundu divtik.; ^ atkis^ana nUr<:f r v«t . ——^«.v, w*«..v-; Namdaŗipelna $3,30, cauruļu li-^^^ļ^^^^^
Kempfa otrais koncerts. , T't?'',"^^^^ Bamabas baznīdas zālē, 361 .; V. Kempfs, kuram novembri ceji, S3,6Vnmrmeki^ DanforthAve. cieejā noHamp-piepildās 67 gadi, tiek uzskatīts; nelielu .;sarŖĪbu augstāk var ze- Avē.). Atvērta līdz 14 no-par pašlaik izcilāko Bēthovena ™ak ir algas ari parejo amatnie- vembrim :interprētu:Savu;karjēŗuyiņšsā-;k^ nozarēs. Nedēļās d^^^ 10. novembrī pīkst 730 vakarā--;čis. 9; gadu vecumā; Berlīnes stundas,_ ^ TLB RoyalOnt.: muzeja telpās ;valsts mūzikas skolā.; kā,,brī-^^;?^^^ Mdntreālas teātra v ^i^ .numbēi^-pārsteigdams^m^^^
bas spēkm ar pēGatmmas trans- ^R^'^^'^'^'J^^^ Z'mes smiltīs poriStām Babha tūgām..Diydes. Jčhniķi ArvMu Loti un Georgu,
mīt gadu vecumā viņam jau bija ^^^^""^.^s elektriķus aril-pazīstāms.:vārds i^cu mūziķu ^^rba ; ^pieredzi - Oļģertu dzīvē. 1924. gadā vinu iecēla par ;Jakšēvicu,;; Džemu Udrovski, Virtembergās Mūzikas augstsko- ?miltenieti Pēteri ,Ruņģi, kas, 1as direktoru štutgartē. Sabijis Pārzina šīs spēkstacijas būves pa-
drība Kanādā rīko tradicionālo Ziemsvētku kauju atceres : vakaru ar garīgu aktu, DV na--
mā.; ;■;;'';'.
12. janvārī R. Blaumaņa 100. dzimšanas dienas atceres vakars Sv. Aandreja bazīcas telpās. Rīko DV un Preses kopa. 19. janvāri 1963. g. — Viestura kora gadskārtējais koncerts.
Kolumbus zālē
Kolumbiis zālē. Rīko DV To- ^6. janvārī — -ronto nodaļa. ; ; Preses balle.; : ■
17. novembrī, 'pīkst. 8.00 vakarā 2. febr.; ņv karnevāls — ītoņa auditorijā- 18: novem-' Pier'telpās.
Palaoe
šai daS';^L,;;aS Vilhelms ^^^^^ pārvietojamās elektriskās; sarīkojums, sai darba piecus gadus Vilhelms ^ _ ^ ^24, novembri - Klīvlendas la
Kempfs nolēma pilmgi nodoties , »aiieKu vei ari citus XaU ^jgg^ teātra viesizrāde B Si
koncertpianista karjerai: ; ^emsr eletoiskaja departa^^^ lugā Šokolādes zaldātiņš;
Viņš ir. pazīstams ne tikai Ei- Andŗ:s Kalmņs ir galvena; m- 24^novembri - jauktā, 'kors rbpas valstīs, bet ari Japānā un f"^^^^:P^^^ so v:ru ilgā piere- Dzlesmji Vairogs koncerts
at
Dienvidamerikā.
dze atzin"gi novērtēta. Viņiem
Šai kontinentā Kempfs pirmo
ticēti atbildīgi darbi kontroles
roir,, „i«r. - mcn n/ror,f^^sis ^^^Pā un daudzo automātisko ie-reizi viesojas 1959. g. Montreala.
Toronto publika ar. viņu iepazinās pag .gada; janvāri, kad Masēja zālē klausītājus varēja sa-skatlt tikai otrā balkonā, — piraiā balkonā un. parketā, to bija nekrietni maz. Torņēr šie nedaudzis bijā liecinieki apgarotai izcilas kvalitātes .spēlei, ko ;; sniedza mākslinieks,; kas īpaši Bēthovena darbu studijām veltījis .daudzus
gadusv ■;■';.;;:;;■ ';',.
Ar! savā paģ. sestdienas koncertā ..Kempfs atskaņoja Bēthovena darbus, starp citu sniegdams izsmalcinātām niansēm bagātu kontemplātīvu La - bemol mažora; Sonātu, op. 110, un; sajūs-minādams klausītājus ar slaveno Valdsteina sonātu.
Klausītāju pilnā Māšeja; zāle , pianistam sagādāj a pelnītas ilgstošās ovācijas.
15; febr.' Mākslinieku karnevāls Columbus zālē, Toronto. ;
!r gada 7 februāri — pianista Artūra Ozoliņa koncerts. Kod-Rertapvienibas sarīkojums. xp , . ., - 1953. gada 7. martā — dziedonee
uz- Koncertapvienibas sarīkojums. Ritas Dzilnas-Zaprauskas kon-,ies 1- dec. pl. 18,30 Park Plaza vies- cprts. Knncertapvienības sari-
feojums
HAMILTONA ;■ 10. novembrī, pīkst. 7.30 vakarā — Mārtiņu vakars Latviešu namā, HLB dāmu kom. sariko-; jums.
17 novembri — 18. novembra svinības Royāl Connaught viesm-cā. Svētku runu teiks Komire^ jas Latvijas brīvībai pr-dis V Hāzners; no Ņujorkas. ■25 novembrī Klivlef>das DV teātra viesizrādē B. šova ..Šokolādes, zaldātiņš". 31. martā 1963. g, — Prof. J. Vītola 100' gadu dzimšanās dienas atceres koncerts
; §v.;' k1^tar!nē§; . ;^^^ ^
2 decembrī pīkst. 3.00 p. p. ~ vanadžu kopas gadskārtējais. Ziemsvētki^ tirdziņš .Atlanta ■;.■ klubā. ':■;;;: 31. decembrī Jaungada sagaidīšanas "balle Pruļdhoīnme's ;.;viesmcas telpās, •/ ;
s
Ziemcļkalifornijas . Daugavas Vanagu rudens salidojumā diskusijās nolasīja trīs referātus. •
DV apvienības priekšnieks T, :SīIis referēja par tematu — Latviešu sabiedriskie \m politiskie strāvojumi trimdā, kur ieskatijās latviešu politisko partiju, akādē-miskb organizāciju, u. c; biedrī--bu darbībā un centienos.
Bij. pašvaldibii departamenta direktors G. .Caucis ; savā referātā „E)eniokra tijas ■ un partijas" : izvērtēja latviešu, politisko parti-. ju; darbību pagātnē un izteica vēlmes; nākotnē. ..Rezumējot visu sacīto," noslēdzot referātu, Uzsvēra, runātājs, ..jāatzīst,; ka ne^ atkarības; laika mūsu tautai un valstij vissliktāk klājās tad. kad vaļu ļāva ; destruktīviem spē-" kiem—-; ateismam, marksismam un partojismam. Nevar būt divu domu, ka nākotnes Latvijai jābūt kristīgai, nacionālai, nesav-.tīgai un vienotai: Tās: ir; fundamentālās prasības tautas dzivīv bas interesēs. To. pašu intere.šu labā jāstiprina konstniktīvie speķi, — baznīca, inteliģence,, zemniēcrba un strādniecība. Pirmā vietā jāstāda valsts intereses, bei no partijas. \Visu par Latviju. ;^r partiju, caur; partiju; Par visām lietām jānoraida; drumstalu partijas. Labi piemēri, .šai ^ ziņā ir Amerika uh Anglija; Tāpat ari ASV; ir labs paraugs tiesībām, kādas jādod' nākamam ; Latvijas valsts prezidentam un valdībai. ;;
Valsts vai-a nedrikst būt rotaļu lelle godkārīgu, varaskūrīgu , un mantkārīgu vīriņu neatbildīgās rokās.
Tiesiski stingra demokrātiska ; valsts izpildu vara ir drošākā ga-^ rantija demokrātisko principu .sargāšanai un valdības, sekmīgai darbībai. Ir. jāatzīst Dieva nolikums, ka Latvija bija un būs lauksāiinnieciska valsts un zemniecība ir Latvijas pamats. Latvija būs stipra, ja stiprs būs pamats. Latvijai būs vajadzīgi spējīgi politiķi. -Tie paši no sevis neradīsies. Tie jāaudzilia jau tagad uh jāatbalsta, lai tie ieaug Latvijas problēmās. Tāpēc vēlēsimies, lai aug uņ darbojas krietmrlat-viešu politiķi un; diplomāti Mei-erovica garā, spēkā un ticibā/'" ;
Sociologs J. Klīdzējs savā referātā —- sabiedrība un sociālaš:^ problēmas — pieskārās tēmai, ka , valstsvīru garastāvokļi un untumi nereti iespaido pasaules politiku, un ka tp pašu;var teikt par sabiedriskiem darbiniekiem, kas bieži vien noteic un iespaido sadzīves ,;gāisotni". Visumā; latviešu organizāciju dzīvē atspoguļojas trimdinieku kopīgais, do-
Dr. Kārļa Zvejnieka ierosmē Akadēmiskā kopa Mineapolē š. g. 21v oktobrī bija sarikojusi piemiņas vakaru nesen aizsaulē aizgājušam Jānim Jaunsudrabiņam, lai godinātu rakstnieku; Vin ar; ziedojumiem; veicinātu Jaun.sud-rabiņa balvas fonda darbību, pār balvas fonda nodomiem runāja Latviešu akadēmiskās kopas vecākais prof. K. Ozoliņ.l
Pēc t^m soliste Irma Kurme ievadīja vakaru ar trešo dziedājumu no J. Norviļa cikla ..Daugava":- „Oša laivā". Sekoja mag. ; phii.; Valerijas; Baltiņas; referāts par J. Jāunsudrabiņā personību un darbu. Viņa- raksturoja Jauti-sudrabiņa darbus kā .slavas dzies> mu dzīvei un dzīvībai, jīismīgu; un siltu dzīvības prieka izpausmi. Jaunsudrabiņš;-ir mūsu saulainais miera,; labvēlības un saskaņas dzejnieks. Gaišais" smaids , ir raksturīgs viņam kā .cilvēkārn
mīnējošais garļ „tēvu tēvu zel kājām". .Var nemiera nea pausmes, kaiļ stāvokļa de^rJ vojumi. Tas eļ iohi, ka dauiļ trūkst plaši trimdas" dzīve rāk centrējas! kūmos, āpvain ka viņu darba pienācīgi novļ domstarpibasļ ķības notiek ļ nas biedrībr tad pats vd skurbinot seJ rīgā personai Iepriecina, kļ ar plašu skaiļ un Izveidoļiļ organizāciju iļ
Debatēs ķļ politiskie daļ nav neko r| lai pagātiie. tiktu Izvērt^ Iŗ bijis labs metams, ^al necfarīslm, i-maiņu kapāļ tlskā ; piereļ veidošanā ļiļ politiskiem, būs jāsāk ļļ spējamas ta un neveiksij partiju vadļ Ir bijuši dļ nekā citu J ki. Politislļ darblnleķreļ dāfc savā pļ ropas un brīvībai da blnleklem. dīt, ka .'vi^ uh laika izvērtēs pr audzinās niekus. At arodu un kl, strādaļ fizisku-dai^ ir paveikv organlzāci;! ras rpsmēl
Debatēs ka pašroil dlktātorisl žotas ie.si: diktatora un gara- stļ prasīt milj ku dzīvībai tijām~un darbu vl un izkopļ kas izpaul
uņ mākslļ vis bāreni ciņa nav spēkus'uļ Savas siijl Ciešas-R. Blaui Jaun.s.udrļ pirmkārt j otrkārt treškārt daba jel)ļ Viņš ir: skaņas vienkāršiļ ir: viņa .sļj .sudrablņiļ būtu jādļ aizmirstol daudz; sr ta rōmar Or. \K.ļ savu sasti ņu Gro' 1940. gac
mm
līzņemumā no kreisās T. Ŗūss. Ed Krebss. Ēv.Ūdrs, Riici
Taunsutlrablņa piemiņas vakarā , Mineļ kr.: raltstnieks Antons RupaJn's, bibliŗ Ibacfiai filoloģe Valerija Baltiņa, glezņj
Dr. Kārlis Zvejr