Trešdien, 1062. gada 3Ļ oktobri, Nr.
Visasiņ^nākais -Krievijas vaid? nieks, bez mazākām šaubām, vi-'sā šīs valsts vēsturē ir bijis Staļins, jōhe\aensn^ agrākajiem krievu valdniekiem, ieslcaitot visus pustrakos carus, nav atņēmis dzīvības, tik daudziem cilvēkiem kā šis; a^iriskārais. Padomju ^Sa-vienības• diktators.;,To^ tagad var pilnīgi; pamatoti; apgalvot, ne vien balstoties'uz pret; komiinistiem noskaņoto cilvēku datiem, bet uz paša Staļina troņa mantinieka . Ņikita Ghruščeva slaveno runu ;komūnļstu partijas 20.- kongresa : laikā..':^;v ■ Būtu' jādomā,; ka OhruščevS; kas tik sirdīgi nosodījis sava priekšteča asiņainos darbus, pats vairs tā. nerīkosies, fomēr, kā nesenie atklājumi,' ko šī mēneša .sākumā Vācijas federālās repub-'likas augstākā tiesāVsniedžis. pār-, bēdzējs un bijušais čekas aģents ; Bogdans Stašinskis.,, liecina, ka . Ghniščevs ne. par mata.platiiņiu. patiesībā nav atkāpies no Staļi-, na laika politisko pretinieku ap-.karošanas paņēmieniem.- Viņš tos tikai- vēl izsmalcinājis un papildinājis. .
'■, Protanas, tas arī ■ bija sagaidāms, kad. varu sagrāba, šis^^v^^^^
■ gais kbmiīnistu.- birokrāts, kas tik. ilgus gadus bija paklausīgi kalpojis savafcni pavēlniekam Sta-
■'■linam
četrus gadus" pēc Staļina. nāves uņ viņa nōkrōnēšanas, ko tik neatlaidīgi un cītīgi veica Ch^ čevs, 1957. gadā, Stašinskis saņēma pavēH nekavējoties doties už Mincheņi,, uzmeklēt tur ukraiņu fakstriiel^u Lpvu. Rebetu un to nogalināt. Kāds aģents, kas bija
. atsūtīts no Maskavas ,to apmācīja, kā apieties ar īpaši konstruētu, saspiesta gaisā pistoli, kas
.izšļāc .ciaiikālija nāvīgo indi upurē^ sejā, neatstājot nekādas pēdas un liekot domāt, ka nelaimīgais upUris miris no sirdstriekas.
Aģents sastapis, savu upuri ;Re-betU kādas biroja ēkas kāpnēs, notēmējis indīgo ieroci un iešļā-, cis indi tā sejā. Pēc Rebetā nogalināšanas Stašinskis aizgājis, līdz tuvējam kaUālim uri tur iemetis savu ieroci. Pēc diyiem gadiem — 1959.. gadā ^ Stašinskim uzdeva nonāvēt otru ukraiņu .sa,-biedrisku darbinieku — BandefrU.Arī šo Uzdevurnu; Kremļa aģents veica bez grūtībām,
Savas priekšniecības acīs S^a- rokās un,; ka ī^^^^ vainīgie ir
šinskis bija varonis. Viņu ar lid- slepkavas Kremlī.. Tāpēc apsu
mašīnu -aizgādāja uz ķaskavU, dzētajam, kas pats bija laljprātī-kur to apbalvoja ar sarkanā ■ ka-, gi pieteicies attiecīgās iestādēs,
roga ordeni. Apbalvojumu viņam piesprieda tikai mērenu sodu.
pasniedza pats slepenās policijas- Tiesa atžfn|, ka īstie vainīgie ir
priekšnieks Aleksandrs šeļepins. meklējami ā'iz; Kremļa mūriem.
Tātad nav nekādu:šaubu,,kasbī- Pat nonāvēto piederīgie, noklau-
: ja izlēmis šo divu ukraiņu nacibr soties Stašinska stāstu, ar kā-nalistu nonāvēšanu, jo, tāpat kā-diem, izspiešanās paņēmieniem
Staļina ikikā^ārr pie Ghruščeva im draudiem tas ir bijis pie-
un pat vēl vairāk heka agrāk, spiests atteikties no studijām
slepenā politiskā policija neko universitātē, lai pildītu sarkano
neuzdrīkstas darīt bez tiešas varmāku, spiega un slepkavas
augstākās priekšniecībās, t. i- pa- pienākumus, nejuta vairs . naidu
ša. Ohruščeva-tieša: rīkojuma; pret viņu, uzskatot to par naba-
Stašiņskis bijis slepkavību tie- ga velnu.,
.šais■ izpildītājs, be .Ir cits jautājums, vai Chrušče-
lēmis un izpiānojiš pats. Chiuš- vamun kompānijai ir tiesība se-
če^s kopā dr savu slepenās polī- vi uzskatīt par civilizētiem cilvē-
tiskās policijas:šefu. .. :kiem, -kā to tie paši pie katras
To ņēmusi vērā arī Vācijas izdevības mēdz. apgalvot> jeb tie
augstākā tiešā, iztiesājot apsii- ir milsu... laikmeta lielākie izdzi-
dzību.Tiesa atzinusi,ka tas ir bi- mumi?
jīs tikai ierocis Kremļa, vareno A. Kalns.
■1 ■
Kuba.: ir lielākā salā^Ahtilusa- -
;lu grupā, 114.431 kvadrātkilomet-TU. liela ' ar : miij, iedzīvotājiem.; Vairakums ir balto — "70
' proc.^ bet 30 proc. :šastāv lio jaukteņiem» un nēģeriem. Sala ir
• kalnaina, kubas galvas i)ilsēta ir Hav^a' ar teicamu ostu. Kubā ir trdpisks klimats. Kubā: audzē cukumiedras, tabaku, ■ kafiju, kakao, banānus,":ananasus, apelsīnus. Tāpat izmahtb tropiskā meža ķokuis. Zeme bagāta ar dzelzs, kapara u. c. ŗūdāņi: Kubas galr venaiš preču noņēmējs bija Ame-
.rikā. No: 1868.;te 1878, gadam Kuba bijā republika, kuras pre-
: zideiits bija C, M.: Cespede. 1881.: galdā ■ Kubu pieHdzinājā spāņu provincēm ar visām attiecīgām tiesībām. un pienākumiem.. 1896, gadā Kubā notika sacelšanās, kuru: Spānijai izdevās apspiest. Pēc notikušās mīklainās eksplo-
■ zijas' uz kara kuģa Maine attie-; čības ar Ameriku l^uva nedraudzīgas un Spānija pieteica ASV
. kaŗU. _ 2.1 jūlijā Amerikas flote iznīcināja Spānijas flotiv Pēc miera līguma noslēgšanas 1890. gada 10. decembrī Kuba piederēja
;v Amerikai, bet 1902. gādā Kuba tapa patstāvīga valsts. Lielās Kubas zemes bagātības un: stratēģiskā nozīme nedod komunistiem mieru. .Tie kurināja haidUj^^ :Ameriku, kas noveda pie pašreizējā trauksmes stāvokļa. :\
.šajās dienās, no 23. oktobra līdz 4. novembrim, pasaules tautas atcerēsies 1956; gada ungāru tļautas varonīgās brīvības cīņās i n krievu. okupācijas spēku ne^ oilvēcībū šo cīņu- : apspiešanā, kam sekoja neskaitāmas terrora tiesu prāvas, kurās nāves sodus piesprieda daudziem -ungāru patriotiem, bet daudzi toreiz notiesātie vēl tagad atrodas izsūtījumā Krievijā, daudzi cietumos.
.Pēc sacelšanās apspiešanas par krievu pkupācijas varās Ungārijā paklausīgāko kalpu kļuva: Gior-gijs Marošāns, kuru tautā uzskatīja par' zemes ļaunāko briesmoni un baidu, kurš: nemitīgi, apbraukāja visus Ungārijas novadus un pieprasīja pret „kontr-revolūcionāriem" visasāko' ricī-bu. Kādā 1957. gadā teiktā runā Marošāns lielījās, kār viņš" bijiš-tas, kurš lūdzis 'krievus sākt uzbrukumu pret Naģja spēkiem, šī nodevība nebija viņa pirmā, jo šis kādreizējais sociāldemokrāts nodeva jsa,vu partiju ūiit^^ biedrus, savus bijušos ■ draugus, Rakoši vadītajam terroram. Taču Marošāns pēc brīvības čīrtu' sabrukuma hekļuva. par pirmo vīru, bet tikai par otro, jq krievi Kadaru. novērtēja augstāk. Marošāns cieto staļinistu aizstāvēto terroru atzina par Uhgārijai vajadzīgu līdz pēdējāhi laikam, un,: būdan^s • gan leļļu valdībās prehi-, jēra amatāf gan partijā otrs aiz Ķadara, viņš organizēja iekšējo opozīciju pret Kadaru, jo vēlējās būt pirmais režīma galotnē —-protams, ar krievu svētību. Taču Ķadārs pirms gada no diktatora
Ghruščeva dabūja atļauju ungāru komunistu pa;rtijās staļinistu iztīrīšanai, lai valsts un. saimniecības amatos varētu izbīdīt labus speciālistus no bezpartejisko vidus, lai tā kāpinātu visu sēkto-: m produkciju. Tas Kadaram deva iespēju''atbrīvoties no iekšējās opozīcijas partijas galotnē. Jākrīt bija arī Marošānam, kurš nu atbrīvots no visiem valdības un partijas amatiem. .
pārbo]via&, 18. novembrī gaidot
ā. Frelmane pie Raganu katla .jautrā labdarības sarīkojumā
Sv. Katarīnēs. J. liģera uzņ.
,•■ ;:.,\' ■: ŠACHS
Pasaules šachā olimpiādē Var-. , nā, Bulgārijā,, pēc deviņām kārtām priekšgalā izvirzījusies : Padomju Savienības Vienībā. ar 23^ .:. 8% punktiem un 4 pār-trauktāk spēlēm. jOtrā vietā at-rodas ASV un Dienvidslāvijas vienības, katra ai-; 22% : IS'/a rezultātu. Vēl atlikušas :;3 kārtas. \ Edmars Mednis ASV vienībā spē-: ■ lē ar teicamiem rezultātiem, ;bet ; pirmo zaudējumu piedzīvoja pret . Urigārijas meistarklases spēlētāju 1^ Hoņfi. Šachā olimpiādē bija arī pār-\ steigumi Amerikas brinumbēms Eobeŗts Pišers zaudēja rumāņu meisiāram un : spēlēja arī ļoti slikti pret holandieti Doneru. ■■V V'v.-'^-;'--- . V. š.
:vfPārnesums no 4. Ipp.) \
piegādi.; Jāpiezīmē, ka no latviešiem ^ visatbildīgākajā darbā strādā,:kādreizējais Liepājas sta-. cijas pr-ks Rūdolfs Kalniņš, kura pārziņā ir visas spēkstacijas ■namdaru darbi;:; :
Ar zāģi un kaltiem veikli rīkojoties var sastapt ara kādreizējo Latvijas\ armijas: virsnieku, Rū-. doifu Zaļupu un Dailes teātra skatuves meistaru — Jāni Stabiņu. ■■■-.'■■;:
Ja ir vajadzība, pēc speciālu mēru ieveidņiem vai precīziem mašīnās darba griezumiem, tad šādus pasūtinājumus namdaru darbnīcā izpīlda liepājnieks Indriķis .^almenis. ^ . '
lējēju un. slīpētāju grupā jau'ilgus gadus strādā Voldemārs Apsītis.
Jāpiēaimē, ka spēkstacijas būvē- Ontario Haidro ar saviem cilvēkiem un Vadību izpilda elektriskās iekārtas, namdaru, cauruļu un cementa lējumu darbus, bet tādi darbi kā dzelzs; kāpņu, tvaika katlu, turbīnu, stiegrojuma, jumtu, izolācij as skārdnieku, vēdināšanas, krāsošanas un :Citi-darbi izsolēs atdoti izpildāšanai ■20 dažādām firmāmj: kas pašas: lieto savu darba spēku un materiālu.;.;;:
Visi ,;ķontraktori" maksā strād-; niekiem tādias pat algas kā Haidro, --tāds ir darba līgums.
Sarunās -ar mūsU; tautiešiem noskaidroju, ka viņi ar darba ap-. stākļiem" un izpeļiiU šajā niilzīga-jā; būvē;!?- apmierināti, tikai: kā;: jau visos konstrukciju darbois,— jārēķinās ar darba pārtraukumiem.
Tieši ^^oruden, sakarā ar Kanādas valdības pašreizējo naudas taupīšanas politiku, paredzēto būvdarbu norise ir stipri apcirp-
ta. ;.:-':^ •'^^'■;;;:^.,';;^-:
pzīves prieks un interese par daudzām mūsu kultūras dzīves ņpzarēhi ir tas burvības spēks, kas možu uztur, mūsu pazīstamo kultūras darbinieku Otto KroUu, kaut pārkāpts jau 70. mūžā gadu slieksnis. Gan izbeidzis līdzšinējo maizes darbu fabrikā un pensionē jieSy viņš atkar ar pilnu sparu mēģina kalpot sabiedrībai. Viņš dzīvo Cikagā populārajā Hallhaužā, kas kādreiz celta trūcīgajiem ieceļotājiem un kur patvērumu, pēc kara atrada arī daudzi polītiskie: bēgļi; to. skaitā arī dažas latviešu dzimtas. Tur pēc ieceļošanas 'ASV apmetās arī Otto KroUs! ar ģimeni un tur viņš palicis līdz šim laikam, jo tur ir telpas, pie tam.: dabūjamas par brīvu, viņa organizētām gleznu skatēm, tur var pulcēties teātra kopa, ķorītis, kā arī tapt trimdas teātra mākslas žuriiāls Skatuve un Dzīve. Viss tās ir Otto Krolla organizēts, bet tas nav yiss — viņš ir noorganizējis un izvadījis daža laba mūsu dziedoņa viesu tumeju ASV. ;' ; . "Pagājušajā rudenī iznāca viņa sarakstītā stāstu grāmata Elga, apmēros gan neliela, bet sirļsnīģa, un viņa draugi par to noteikti priecājās, šajā ;novembrī Iznāks viņa apm. 400 Ipp.; biezā grāmata Karalis gaida.' Tur autors stāstīs • par savu kādreizējo darbu Wacionāla1ā onerā. - Tur mūsu onern. būšot tēlota tāda. ķadu to skatītājs neredzēja. Lasītāju priekšā ripstā-šoties rinda vārdos
saukti mākslinieki, politiķi, sabiedriskie darbinieki,..kā arī būšot attēlots ■ baletnieku viesizrāžu brauciens ar Odinu uz Zviedriju.
Autors arī norāda,. ka grāmatā būšot;pastāstīti daudzi jocīgi notikumi opemieku darbā, starp citu arī tas, kāpēc Hamleta izrādē kaprači'netikuši pie kapa. Iz-, devumu kuplinās uzņēmumu un karikatūru klāsts, tā ka Nacionālā opera lasītājiem atkal nostāsies gara acu priekšā balta, dūcoša kā bišu spiets un mūsu kul-
tūras cēlēja. Kāds-atmiņu muzeja sargs, un tas irOtto KroUs, mums parādīs ari: dzīvi aiz priekškara.' Tādā kārtā ,._mūsu memuāru literatūrai, kas pēdējā laikā kļūst bagātāka, pievienosies jauns sējums. Un galvenais " — šīs: ņiemuāni grāmatas mūsu ļaudis labprāt pērk uh lasa, kā, piemēram, tas vēl vienmēr ir ar Dr. D; Bīskapa gi^āmātu Dzīves vējos. Nav jāšaubās, ka savu atzinību gūs ari O. Krolla grāmata Karalis gaida. L.
ijas vasara.savā druvu um ziedu krāšņuma. Tālu pamalē ducina pčrkons. Atplaiksņljās zibeņi. Saule iebrieri tumšos mākoņu vālos. Par zemi pārslīd ēnu rēgi. Tuvojas liels negaiss. Cilvēkus pārņem nemiers. Tie bažīgi vēro tumšo mākoņu sienu ar zibšņu šaudām un vēlas, kaut negaiss aizietu garām vai pān'ēr<v stos ražīgā lietū ar svētību druvām un dārziem.
Līdzīgas izjūtas arī svešatnē mūs pārņem, vērpjot draudošos kara padebešus pasaules apvāršņu malās. Arī tos vēi'ojot, bažīgi, jājautā, vai kaŗs aizies garām, jeb tas kā svētīgs lietus nōlīs, at-. nesot mūsu tautai un zemei brīr vibu. Vai varbūt tas nesīs vēl lielāku postu, ciešanas, iznīcību un
.nāvi?";..^-,;.:,;;;■■ ■;■
Rudenī šīs iajūtas mūs noved pie 18. novembra, kad pirmā pasaules kara negaisos dzima brīvā Latvija, dāvājot mūsu tautai skaistākos brīvības gadus.
Neviļus domās mēs esam pie aizejošās paaudzes, kās Lat^^jas brīvību izcīnīja un Šos skaistos brīvības gadus mums dāvāja, ziedojot visu savu dzīvi tautai.
Mēs bažīgi jautājam ■ čik daudz no jaunās audzes, svešatnes ceļus staigājot^ paliks uzticīgi savai tautai un 18 .novembra ideāliem? ;
Mēs jautājam sev, vai esam darījuši visu ko varējām, lai IB. novembra ideālus nodotu tālā« kām audzēm. Un mēs sirdī jūtam, kā nevaram teiltt drošu „jā". Nereti mūs savā varā ir aiz-l'āvUsi svešatne ar steigu pēc dzīves ērtībām. Tad piemirsti ir bijuši pienākumi pret mūsu bērniem un jaunatriL
Mūsu baznīcas augstākais vadītājs archibīsTkaps prof. Dr. K. Kuhdziņš ir nācis ar aicinājmhu radīt garīgā zelta fondu, līdzīgi zelta fondam, kaš tika radīts Latvijas valsts sākumā tās labklājības celšanai.
Ko liksim šodien št garīgā zelta fonda pamatos? Ko katrs Enēs varām darīt, Isd šāds fonds eksistētu un tā. pamatos būtu iemūrēti arī 18. novembra brīvības ideāli.
Garīgā zelta fonds ir gara vērtību apcirkņi, kuros svēti jāglabā tautas gadu simteņiem radītāā gara vērtības un kur dieradienā rūpīgi jākrāj jaunas klāt. Šis vērtības tad ari ir tās, kas sim-
tu saitēm mūs sien pie savas Šautas un zemes. liek cīnīties par tās brīvību un labklājību^ Ziedot milža darbu un dzī\ibas. Tas \iss arī ir iemūžināts 18. novembra brīvības ideālos.
Ka spēsim šīs gara vērtības, kā zeltā fondu nodojt tālāk mu-su bērniem? Lai to spētu, visa mūsu dzīve trimdā japār>'eido ta, lai materiālās vērtības ir tikai ka līdzeklis garīgo sasniegšanai. Garīgam vērtībām jākļūst par mS. su ikdienas dzīves nepieciešam!» bu. ■;■'■.,■;; : -v
Lai tas tā būtu, tad vispirms gara vērtībās ir jaieaug. šis iekš. misijas darbs ir jāsāk katram sevī un savā ģimenē. Latviešu grāmata, glezna, ; dziesma un laikraksts lai ir tas, kas \1s« ģimeni garīgi vieno un noteic kat-ras latviešu mājas garu.
Ja tas tā būs, tad mē.s sevi kā dārgāko vērtību būsim iemūrē^ juši; garīgā zelta fonda pamatos;
Atslēga uz šo zelta fondu nāko-šām audzēm ir mūsu tēvii tēvu valoda. Mūsu pienākums svešat-nē to labi iemācīt saviem bēr-niem. Tikai tad tie spēs ieaugt tautās gara kultūrā un saprast latviešu tautas brīvības ideālus, ko pašreiz aizejošā paaudze ielika Latvijas brīvības pamatos 1918. g. 18. novembra. Tikai, tad jaunai audzei 18. novembris būs dārgums, tautas brivibas simbols, Idiŗa dēl vērts cīnīties, ziedot mūža daprbu un, ja vajadzīgs, arī dzīvību. „ t Sīlis
(Pārnesums tlo 3. Ipp.)
pirmizrādē, jaunajā baletā; „Pir-mais pavasaris", pirmajā indo-amerikāņu baletā „Mīlas leģen-, dā" un beidzpt jāsāk gatavoties mūsu pasu J. Kalniņa „RUdeņs" trimdas pirmizrādei,;" kurām visām iestudējumus. sagatavos mans tēvs." •
Juris dzimis 1938. g. Rīgā. Viņa māte Larisa ir bij, ārlietu ministra 2. Meierovica radiniece. Pēc pamatizglītības iegūšanās Vācijā'Un Argentīnā Juris Iesāk studēt tieslietās Bnenosaires Universitātē un pašlaik strādā pār prokurora palīgu kādā ; lielākā advokātu firmā. Apdāvināts un "^spusīgs viņš pārvalde 5 svešvalodas krievu, vācu, angļu, spāņu un franču.
: Izraisās; jautājums, kādēļ Juris, kiiŗš jau agrā bērnībā uzrādījis tik lielas mākslinieciskas dotībās,,,jaunības otrā pusē" pievērsies arī vēl tik sausai zinātnei kā jurisprudencei?
„Redziet," atbild dzīvais un valodīgais Juris,tēvs man ir mākslinieks im bālēts man ir asinīs, bet ho mātes puses visi ir juristi. Tas, liekās, Ms par iemeslu, kādēļ Dievs iešķīlis manās krūtīs divas dzirksteles."
Jš Bergs
Ja kādreiz jūsu televīzijās aparāts niķojas un skaidri nerāda un juņis rodas par to dusnlas, tad neuztraucaties, bet padornā-jiet, kādi televīzijas un radio aparāti iŗ mūsu tautiešiem dzimtenē un citiem padomju:pa-; radīzē. Tad drīz atzīsieti ka, sa-IJ'dzinot-ar turieni, jūsu aparāts ir lielisks. . ■ ';...
Lūk, ko stāsta daži padomju izdevumi:
„Televīžijas' aparātam „Rubin 102" ir daudz trūkumu," pagāju-. šā aprilī rakstīja: Sovetskaja Rossija. ..Ceturtā daļa aparātu jālabo jau pirms pārdošanas un pusi no pārdotiem drīz a,tnes atpakaļ, nepieciešamai labjošanai."
: . Pravda raksta: ,,Apstākļi ir tādi, kā tagad veikalos televīzijas aparātu labošana pirms pārdošanas kļuvusi pār normālu parādību. Mūsu valoda: pat radījusi jaunu;.jēdzienu: „pirms pārdošanas ;iabošana".;
Kādā citā Pravdas rakstā stās-; tīts, kā daudzi tūkstoši jauno TV aparātu skaidri nerāda. Rezerves daļas ari - esot ļoti zemas kvalitātes uii tās neiespējami veikalā-nopirkt. ; ; ' : .: , Vērojot padomju ^ presi, re-
dzariis, ka ļaudis padomju paradīzē ļoti cenšas iegādāties jaunākos' modeļus, jo uz tiem varot vairāk paļauties.
Tā sarkano izdevums Ķommu-nist stāsta: ;„Parasti; ļaudis steidzas iegādāties katru tikko veikalā parādījušos jaunu lietu, jaunu modeli. ;Cilvēki ar pieredzi; saka: ,.Labak nopirkt to pirms viņi izveido tos līdz pilnībai", Kommuhist vēl piebilst, ka tā ir raksturīga parādība.
Tā pati nelaime ir ar radio aparātiem. īzvestijā žēlojas pār fabriku, kurai simtprocentīgi jālabo visi ražotie kāda modeļa aparāti.; 725 saražotie minētā modeļa aparāti-''atvesti atpakaļ labošanai vismaz divas vai trīs reizes, bet daži sešas un pat astoņas reizes pirms izbeidzies gāran-;ŗju laiks. '
Padomju nedēļas izdevums Krokodil_ stāsta, ka ir normāli, ka. „dažreiz vajaga uzsist ar.roku televīzijai vai radio aparātam, ja tas nestrādā". Tāpat esot arī ar putekļu sūcējiem uņ ledusskapjiem, cik nu vispār tp ir.
To stāsta! pazīstami padomju izdevumi, šķiet, komentāri šeit lieki. . ; T. Z.
AIGINA: CIEŠĀKAI
■ O . 0 ■ .0 .
^Pārnesums no 1; Ipp.)-pārtērējumi.'ļiet citi atkal uzrā^ da līdzekļu rezerves. Tāpēc valde pārkārtoja dažu posteņu summas un lietderības labad apvienoja parallēlus viena raksturā kontus.
Izglītības; un kultūras nozares: lietišķās mākslas referents E. Mnūņsiesmsdzis atlūgumos no amata, savu rīcību motivējot ar viņa nekonsultēšanu: niinistru I)rezidentam pasniedzamās dāvanas jautājuma. Valde atlūgumos pieņēma. :
y^AiK nolēma nosūtīt telegrammu Sav; Valstu, prezidentam Kenedijam, lai izteiktu pateicību par prezidenta noteikto stāju komunisma agresijas apturēšanai.
0 {C. S.) GBC raidstacija uzsākusi pārraidīt 13 raidi jumti vir-^ par Jaunkanadiešu integrāciju, šinīs pārrunās Ontario provinces: Vindsoras, universitāte
socioloģijas■ un antropoloģijas profesors Dr. R. A. Hellings, kas ir arī . Vindsoras Pilsonības pa-dohies priekšsēdis, diskutēs im-migraritu attieksmes pret; Kanādu un kanādiešu attieksmes pret immīgrantiem. Vēlākās pārrunās paredzēts: diskutēt arī par jaunkanadiešu darba problēmām un citiem- jautājumiem: Raidījumi •notiek ilc; trešdienu pīkst. 7 to-karā.^-:'.. ':;■;/
•^KANĀDAS ZINA& :;
; , ■ V
® Konektikatas. (ASV) Rotas koris koncertēja sestdien, 27. oktobrī, Hamiltonā, piedaloties Šv. Katarīņes - Niagaras jauktam korim Kokle, kā arī Hamiltonas LB korim. Dziedātāju kopskaits bija 120, kas triju diriģentu vadībā atskaņoja jauku programmu.
Koncertu ievadīja dzejniece velta Toma, starp citu pirmo reizi skandēdama savu jaunāko dzejoli Garā nakts.
Pirmajā daļā dziedāja viesi — Botas koris, diriģenta: Valža Al-diņa prasmiīgi vadīts. Dzirdējām pirmatskaņojumā J. Norviļa dziesmu; Kalna bērēji, klausītājiem' suminot komponistu jūsmīgiem aplausiem.
Otrajā koncerta daļā dziedāja Kokle uri Hamiltonas LB koris diriģentu L.Albertiņas un "L SakSa .vadībā. Kantātē Tēvija so-: Ip izjusti dziedāja Elfrīda Karl-sone - Bērziņa.
Koristiem - viesiem par piedalīšanos ^ajā latviešu koru draudzības vakarā, kas rīkots arī nākamā gada Klīvleņdas dziesmu svētku ieskaņai, pateicās Hamiltonas LB kora pr-ce Uga Breik-ša. ;■'■^ //; ^ • .■ • :,"; ;
Hamiltonas korim par sarīkojuma veikšanas; pūlēm savukārt pateicās Kičeneras vīru kora pr-■ķs J. Cers.
Noslēgumā sekoja saviesīgs vakars. ; ■ ■
., ONT.
• PULKVEDIS VAI , ; : . : VĪRSPIJLKVEDĪS : ;
LA 83. numura lasāms, ka DV Hamiltonas nodaļas jubilejā svinīgo jundu pieņēmis pulkvedis: A. Silgailis. Pulkvedis? Laikam būs ieviesusies kļūda. Atceros, ka A. Silgaiiim; bija virspulkveža pakāpe. Kas gan cienījiamo karavīru būtu degradējis?
\BiJ.- p«nadled§'
•® DV Londonas nodaļas Mednieku un makšķernieku sekcijas gadskārtējās sacensības māla baložu šaušanā notika 21. oktobrī J., Kalniņa saimniecībā Granto-nā pie Londonas, Ont. Sacensībās piedalījās kupls skaits mednieku un sīvā konkurencē uzvarēja T. Bērziņš, iegūstot nodaļas dāvāto ceļojošo balvu. Otrā un trešā vietā ierindojās V. Miķel-sohs un J. Kvēps: Pēc- sacensī-bām turpat notika sekcijas dalībnieku sapulce. Pārrunāja, jautājumus, kas saistās ar mednieku un makšķernieku sportu. Par sekcijas vadītāju nākošajam gadam ievēlēja Tāli Bērziņu, bet par palīgu Arvidu Beitānu.
'■.■"; ■'M.B.
iS .BAZNĪCĀS ■■■
Māc. A. Čtriss, 70 Searborn Rd., T(»Tonto. Ont.. tel. 0X f)-3SSt Tnronto Sv. Andreja haznīpiļ. Carlton un Jānis iela stūrī. Tel
4-1503. •:■,;^■■f ;.:•■■■■
Mā c.A. LfisJs. 50 1Dpws on Št. T«irontp, Ont;. tel. LI. «.2.110,
?»y. Jāņa dsaiKlzp Tnronto
4. novembrī pīkst. 3 p.p. Trīsvienības baznīcā dievkalpo- . jums. Svētdienas skola. ■
li. novembrī pīkst. 2 p. p. Jāņa b-cā dievkalpojums. Svētdienas skola. Jauniešu grupa.
18. novembrī pīkst. 3 p. p. Trīsvienības b-cā Latvijas valsts dibināšanas atceres dievkalpojums. Dziedās koris diriģ; J. Bāruša vadībā. Svētdienas sko-
■la-';':': v';ļ:;:'v^ ,v::'^ ■;,
; Lūdzam iegaumēt, ka, sākot ar novembri, dievkaipojuinī; Trisvie-nības b-cā sāksies pīkst. 3 p. p.. :: Mac. A. Briedis, m, Ferris Kri.. Torontō; tel. PL 7-2739.
Toronto Austromiŗ p" • lut lat» viešu draudzes dievkalpojuma notiek Sv. P.arnaba baznīcā. 3fiļ DanfortS» Ave.
; LfJNDONA. ONT.
Māc. J. PTtauījņš, 22 Ācadem^ St.. Apt. 3. St. Catbarincs, Ont. m. mv 3-5098.
Londonas latvieSu ev. • Int draudzē, Trīsvienības lut. baznīcā, Oxford un Colbome St;
Šv. Ki^tarīnes latviešu ev. - \iit ieraudzē. Kristus lut. baznīcā, 240 -Russel Ave. ■
18. novembrī pīkst.; 3,30 p. p. Latvijas valsts svētku dievkalpojums; dziesmu lapiņas'. Dziedās. tenors A. Cers no Hamiltonas. Māc. J. Pirauliņš. / ■
Niagara FaUs (Ont.) latvieSu PV, • lut draudzes anglikāņu Sv. Jāņa baznīcā. 580 Portagp Rd.
4. nov.pl. 2. p.p; Mirušo piemiņas dievkalpojums ar dievgaldu, māc. J. Pr.auliņš..
Otavas latviešu ev> - lut. Mieim rtrautrze; māc. Edg. Lange. 884 Pleaisant Park Road. Tel.: RE 3^ 3906
.;;.^HAMILT0NA ;.:■■■■;■; Māc. Ē.Tavasars.; ;
Hamiltonā. Latviešu ev. - luL Kristus draudzē, 18 Victoria Ave» South.
Māc. K.Kampe, 1425 W IS-tlit Ave., Vancouver 9, B, C. tel. RK 8-8797. Vankuveras ev. • lut. laō-dēšu druidže.
:,.■.:. .MONTREALiS-
, Māc. A. Voltkus, 2438 Roseda-le Ave., Montreal 28. P.Q. Te? nV 9-3224
Montreālas Latviešu ev. • lut Trīsvienības draudze, Sv. Jāņa baznīcā. 4345 Marcil Ave.
Trešdien, 31. oktobri, pīkst. 8
vakarā Bībeles stunda.
Māc Viesturs Sēferš, 4571 CoDlbrook 'Ave., ; Montreal S9, P. Q.Telpf 484.8394.
§v. Pāvila «v..lat. latviešu draudzes MontreSlā dievkalpojuma notiek Presbiteriāņu baznīt-ā» Hutchison «n Viateur teļu stūiri.
TOKOIVTO BAPTISTIT
dfautfzes dlevkafpfljmni 8v?tdi& oas pL 4 p. p. un treSdlenafl pL 8 Bībeles vasari Walmer R^>&(3 ba>!nipaff teli»ž«
Toronto laivi«Su misiones kārtējie dlevkalpojimīl notiek sest-^ dlenSš, pīkst. 8 vakara — 14 Park Rd., Bloor paz€ānes pieturos tu^ vumfi. Svētdienu rītos pīkst. 10.45 — 11.00 garigs ra(Sio raidījums -Bridis ar Dievu. Viļņu ga?^m>(i).