FvMishedMicemeekl^ hy the latvian Relief
.Soeietg!ofCmadd,J>a/u^m^ Vmagi/'. Mitorm-Chiefr A^^^^
' l and Business ōfļiee: 123 Huron Bt ToroTito, Ontario, Čamda. ephmešrEM 8-10192, EM 8-3239. Uriited States Mitorial ōffices: ; NewJor1crEditor^¥.ĪRBĒ, :
V Telephone lOrraine 7-6470,
Chicagō: Editor — K.KEZBERS, m? Milmaukee 4t;e., Chicaģo:p;īU,, USĀ\
ŠATURDAY, NOVEMBER 10, ; 1962.
A M E R: I K
Nr. 89
: ^SESTDIEN, 1962. GADA 10. NOVEMBRI
12. GADS
.AtJTHORīZED AS SEGOND CLASS ĪMAIL BY THE posf OFFICE DEPARTMENT, OTTAWA,
;:'::V-:/'-''-'---^ POSTAGE In" CASH". ■.
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās m sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes bieā' r rīda Kanādā ,J)augavas Vanagi".
REDAKTORS: ALEKSANDRS KUNDRATS
Redakcija wīi kantoris: 123 Huron StTjeet Toronto,Ontano,Canadā. Telefoni: redakcijai — EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792 vakaros tālrunis — 766-2001.
Ņujorkas redakcijas vadītājs red. V, IRBE, 87 EllWood St.,NeidYork 40, N. Y..iJSĀ. Tālrunis LOrraine 7-6470. Čikāgas redakcijas vadītājs red. K. ĶĒi,BER3 2727 N, Mihoaukee Ave.;C}ucdQO 47, Itt-, USA, Tālruni: D12-2324,BR 8-8681.
11. JsJOVEMBŖA ATCEREI ■
Vēl katru novembri mūsu skatuves.- pagātnē .kādai parādei rindojas Latvijas Lāčplēsis, ar* mijas pulki un visi tie, kas šausti brīvības kara vētrās. Mūsu pilsētas dun viņu soļos, kas spalgi atbalsojas ^dzidrajā rudens gaisā. i
Tas ir 11. novembris — mūsu karotāju un viņu spēka parāde. Ja šodien mēs to atkal redzam savāra I gara acīm, pāri gadu desmitiem lūkodamies, tad tas nozīmē, ka mūsu sirdīs vēl gruzd uguns, kas sevī glabā cerību un ticību brīvībai.
■. Pārāk skaidri konturētu, mes šodien ' vērajam savas brīvās valsts militāro spēku un tā spējas, ļjo taisni šinī; satrauktajā laikā valstis, savu drošību ceļot . un vairojot, balstās uz modernas un labi bruņotas armijas spēku.
ifūsu armijas paiādes vietās tagad defilē iiei kas sagrāvuš' mūsUj ..valsts suverenitāti un- gatavi iādū nolaupīt arī vēl citām brīvām tautām un valstīm. Kāda pārdomā šodien mūs vedina salī-dzinājiimam — Latvijas brīvvalsts spēks uri lielvalstu līd? zobiem bruņotie «inilJoni. Arī tic riiņā uh deklarējas par savas, brivīibās mi drošības nosargāšanu. Bet ir milzīga starpība morālā un tiesiskā plāksnē — kam kalpo mazās valsts aizsargspēks un kādiem nolūkiem bruņoti mil-
30m.-;;.^:)>
šodien mēs airī sedzam, ka šādai pašizvērtēšana! nav lielas mozīmčs, jo lielais samaļ mam. bez motivācijas un tiesiska pa-inata, vienīgi vadoties no savas varas kāres un savu ideju ekspansijas. Bet mazajām un visām tām patstāvīgajām valstīm, kas bŗīvībii izcīnījušas tiesiski, šodien M atkal Jāzaudē vienkārši aiz tā iemesla, ka kāds varmā-cigs milzis izslej savas ķetnas pāri tautu miljonu galvām un viņu biivībai, lai vairotu savu ietekmi «n nospiestu tautas pakļau-: tībā ' sa;Vām '.terrdrizētājām idejām, kas nolaupa v 1 s u, kas pieder brīvajam cilvēkam.
Padomju Savienība ar saviem brutālajiem uh skaidri sarcdza-ņiās aigresijas aktiem šodien iedzinusi verdzībā 3un pastāvēšanas n^pēķā daudzas valstis Eiropā uņ citur, līdz ļjamaiiem iznīcinot tb militāro spēku ,valsts iekārtu un suverenitāti. Šodien mēs esam liecinieki tam, ka mazo valstu armijas, kuru vienīgais nolūks nosargāt un aizstāvēt sa-vir tiesiski izcmīto brivību, sa^ brūk kā ftāršu liainiņi, kad tiem pāri brāžas vardarbīgs milzis, kura mteresēs n a y citu valstu brivība un iekārta, bet kas akli kalpo vienīgi savu ideju īsr tenosanai. ļjņ tieŠi šai plāksnē mazās brīvās valstis ar isavu aiz* sargspēķu morālā un tiesiskā ziņā pāraugušas savus ienaidniē-I^us. Bet šobrīd tiesībām un morālajam Spēkam nav vairs ietefe mes un nozīmes: šodien visu to sabradā un iznīcina sātaniskām idejām pārsātināts nelietis — komunisms. Var^, kaš ar meliem; draudiem un terrōru lauž ceļu ekspansijai un savai pastāvēšanai un kuras priekšā aizvien ina-zākš kļūst pretdnītājU pulks.
Daudzi šodien, aižsargspēkā stiprāld par mums, ir saļddzīju-šies savā ilrosmē un pretestībā, savā acu priekšā ieriudztdariu sarkano šakāļu pulkus. Tikpat diudzi šodien valstās morāla iievarēsanā, lai pieteiktu cīņu liļn pretotos. Ienaidnieks nav at-tīļirams vai iznīcināms ar kabatā salktu dūri.
Mūsu kādreizējais aizsargspēks, , kas morāli un tiesiski stāvēja ķ a Inā — jo viņš aizsargā ja ■■^cJilvēcīgās -Uh;. Dieva' pie-, šķirtās vērtības — ir sairis tās pašas varas priekšā, kuŗāi nav nedz morāles, nedz tiesību apdv ņas,. nedz Dieva pielūgšmeis. Šodien gūstā kritušais vai ielenkuma pieveiktais pēdējās dņuvie» t.a§; latviešu.-ļeģlonārs, sirgst.,ver-
STARPTAUTISKAIS SARKANAIS KRUSTS PĀRBAUDĪS PA DOMJU KUĢUS. AMERIKĀŅI SKAITĪS IZVĀKTĀS PADOMJU RAĶETES, MIKOJANA MISIJA NEVEICAS. imiJA NORAIDA KOMUNISTU ĶĪNAS PIEDĀVĀJTOMUS KENEDIJS UZVAR, NIKSONS ZAUDĒ. MIRUSI ELEONORA RŪZVELTE.
^ i
.4
^^^^^^^
11. novembrī lai godbijībā pieminam cīnītājus, kas ziedoja dzīvības tēvzļemes brīvībai.
Prof. Dr, K. R. lDze|aitis
Pirms: četrdesmit pieciem ga< diem miglainā rudens ritā Krievijas bij. galvas pilsētā Pēterpi-lī, Ņevas krastā, iepretim Ziemas pilij sāka izcelties malā. no Kronštates cietokšņa ar kara kuģiem atvestie matroži un novietoties laukumā ap Ziemas pili. Tiem drīz vien pievienojās vairākas Pē,terpils garnizona daļas. -
šo rindiņu rakstītājs toreiz dzīvoja Pēterpilīuņ bija šī notikuma aculiecinieks,.. Ejot ūz Kara juridisko akadēmiju, kurā es toreiz studēju, man iznāca iet gar Tatirijas pili un redzēt neparasto skatu. Es paaicināju sāņus kādu virsnieku un apjautājos, ko gan šī .iparāde" īsteņī-bā nozīmē. Redzot māni virsleitnanta formā, virsnieks man acīm redzot uzticējās un teica:
„šodi(Bņ mēs taisāmies ieņemt Ziemas piļi. Mums jātur kareivjiem līdz, ja: negribam riskēt ar ^savu dzīvību V. .
Nospriedu, ka šodien ar akadēmiju nekas prātīgs neiznāks, ;un-paliku novērot lielo politisko notikumu ,kaš te taisījās, izvērsties, jo toreiz jau pats piedalījos po-.
gu darba ttomethēs, ieslodzījumā vai klusē noguldīts kādā nezināmā vietā, kam pāri staigā lāsti un aizmirstība, šodien pasaules tālajās malās izdatibi mūžu aizvada Vēl spirgtais vai brūču mocīts Lāčplēsis, kura asie cirtieni reiz palīdzēja ceļam uz Latvijas brīiābu. Vēl slcaidri sadzirdot cīņu dārdus un skatot ienaidniekam raidītās lodes uguns ceļu, šodien izkliestībā, dažuviet ari aizmirstībā, skumjas dzīves dienas Vērpj inūsu invalids, zaudējis daļu savas fiziskās VarēšanaSj upurējot tb savai tēvzemei inņās cīņu dienās. Viss, viss it kā sē-\ īga pagātnes plīvurā, uzraiKot smeldzi, bet ari varonībā apimir-dzētas atmiņas.
Kaut šodien neredzam sava ifi-ziskā spēka pai^ ar tās dalīb-
cīnu
lītikā. Kādu stundu vēlāk redzēju arī pirmo ielas ciņu starp. Ļeņina • apmuļķotiem Kronštates matrožiem un Kerenska valdībai ■uzticī^em kara . skolu. «junkuriem", kas tuvojās pa Jiīŗas ielu, (Morskaja), lai nāktu aizstāvēt Ziemas pili. Cīņa bija īsa un junkuri bija spiesti atkāptie^ pārspēka ■ priekšā, : atstājot uz ielas daudzus kritušos.; . .
Kā zināms, Ziemas pils ieņemšana iezīmē komunistu pasaules revolūcijas iesākumu. Ķā.. šī notikuma aculiecinieks varu apliecināt, ka šo lielo vēsturisko no-ttkuinu ievirzīja ,,sabuntotāš'' karaspēka daļas, galvenā kārtā Kronštates matroži, uz ^kuriem toreiz balštrjās un kūru? diriģēja Ļeņins ar savu štābu. Ziemas pils ieņemšanā piedalījās tikai ņedaucizas sarkano, gvardu grupiņas. Nekādas ievērojamas strādnieku masu demonstrācijas vai strādnieku piedalīšanos ielu cīņās toreiz neredzēju. Tā sauktā „Oktobŗa revolūcija" (pēc vecā stila) Pēterpilī nekādā ziņā nebija kāda strādnieku sacelšanās, . kā to melīgi arvien vēl turpina apgalvot komunisti, bet
posmu karotājiem, mūs aicina pieriākums citai parādei. Tai šodien jābūt mūsu morālās varēšanas un idejisku spēku parādei, ko lai dzemdina mūsu darbošanās atgiistamās brīvības labā. If^a katru, pat vismazākās izdevības spraugu lai metani Saviis nolūkus un nodomus, kas spēj sekmēt mūsu lielo iriērķi-r- brivībās atgūšanu un verdiābas iznīcināšanu mūsu tautā Un zemē. Jo savu tagad zaudēto brivālbu esam pirkuši ar pārāk augstu asins un upuru maksu, lai to aizmirstu. Šodien mums to atgādina i veļos devies cīnītājs, i tas, kas vēl skata dienu sauli un savā gara dedōbā uņ apņēmībā vēl rieiz cī-nītieiR ir tikpat varens uņ spēcīgs kā toreiz, defilējot 11. novembri parādes ļaUkuinā.:; '
': A. Vilks.
gan tīri militārs apvērsums, čik-
. tāl runājam par faktisko spēku, ka,s šo revolūciju izveda dzīvē, īsredzīgā Kerenska. valdība. gribēja ar toreizējo Krievijas armiju, kas bija jāu zaudējusi jebkuru militāro disciplīnu, vēl turpināt karu kopā ar sabiedrotiem v„līdz galīgai uzvarai", bet Ļeņins solīja tūlītēju liiierU, brīvību.un zemi. •
Protams, ka muļķīgie krievu zaldāti un niatroži, vairākumā lasīt un rakstīt nepratēji, kas ilgojas d.rīzāk tikt mājās pie ■ sa^ vām sievām. un līgavām: uņ lai varētu piedalīties zemes paņemšanā no muižniekiem (sekojo4
.tpŗeizējani Ļeņina lozungam .— „Grab iiagrabņennoje" — laupi nolaupīto), kā uz burvja mājie-. nu tapa par komiinistiem resp. to sekotājiem, neko nejēdzot
•par komunismu ... Vēlāk, kad noskaidrojās, ka krievu tauta nedabūja he zemi, ne brīvību; ka komunisti bija savus atbalstītājus : piekrāpuši, Kronštates matroži, kiiŗus .boļševiki dēvēja par ,yrevolūcijas skaistumu ūn lepnumu" („krasā i gordost revolū-;cii"), 1921. gada martā sacēlās pret ,yproletāriāta diktatūru", kuru paši bija nodibinājuši, bet bija jau par vēlu: . Kronštates
: sacelšanās tika asiņaini apspiestā .no ■ starplaikā nodibināto če-
.kistu karaspēka daļām^ tāpat kā tika apspiestas daiidzas citas sacelšanās; : ; ;
Toreiz, pirms 4) gadiem, neviens, arī paši komunisti, nevarēja iedomāties, k a jau pēc 32 gadiem, tās ir niazāk nekā cilvē-
: ka pusmūža laikā, komunisti būs iekarojuši jau vierū ceturto daļu no zemes territorjjām un pakļāvuši savai varai apra. vienu trešo daļu no cilvējes (noslēdzot
minēto 32 gadu periodu ar Ķī^ nas iekarošanu 1949. gada rudenī), Neviens no vēsturē pazīstamiem lielajiem iekarotājiem, ne Aleksandrs Lielais, īie čiņgis-hans, ne Napoleoļis nav varējuši uzrādīt tik- lielus panākumus. (Nobsigums 8. Ipp.) .
Kubas situācija vēl vienmēr nav atrisināta. ■ Pēc ziņām, kas saņemtas no Havanas, var spriest ka Chruščeva sūtnis Mi-kojans patiesi mēģina piespiest diktatoru Kastro miermīlīgai nostājai un ka pagaidām tas vēl nav izdevies: Lai gan krievi turpina raķešbažu novākšanu un sākuši raķetes lādēt krievu kuģos atceļam uz Pad. Savienību, Kastro vēl vienmēr turpina liegt Apvienoto Nāciju pārraudzību. Sakarā ar to Sav. Valstīm vēl vienmēr nav pietiekamas skaidrības, vai komunisti patiesi turēs doto vārdu .un likvidēs ofensīvos ieročus Kubā.
Kā zināms, ''Apvienoto INāciju ģenerālsekretāra U Tanta misija Havanā beidzās bez panākumiem. Tāds pat liktenis .draud MiJcojanam. Kastfi^'O,. liekas, sir tuāciju bez Maskavas pilņvarāni pilnīgi pārņēmis savās rokās. Lai gan Vašingtona ir garantējusi, ka, tiklīdz visas padomju raķetes izvāktas no Kubas salas, pēdējai nav jābaidās no nevienas Amerikas Valstu organizācijas nācijas a -g r esi j a>. s, Kastro tomēr nav apmierināts un prasa daudz vairāk nekā prezidents Kenedijs tam grib dot. Lielākā un nepiēņemamākā prar sība ir un paliek Gvantanamo līča kara flotes bāzēs likvidēšana. To Sav. Valstis nekad nedarīs; jo sevišķi tagad, kad Padomju Savienība nodomājusi financēt zvejas ostas izbūvi Havanas līcī, kas, protams, vienmēr var tikt .izmantota kā kara flotes bāze pret Sav. Valstīm.
Kastro gan nepiekrīt Apvienoto Nāciju pārraudzībai, bet situācijā tomēr sāk griezties uz labo pusi. Un par to Maskavā kādam būs dārgi jāsamaksā. Kubas jautājumā prezidents Kenedijs piespieda Chruščevu kapitulēt. Līdz šim Pad. Savienība nekad neko tamlīdzīgu nav darījusi. Chruščeva personīgās akcijas kommīistu pasaules galvas pilsētā ir neapšaubāmi kritušās. Pārējā pasaulē Maskavas ieroču žvadzināšanai nekad vairs nebūs līdzšinējais efekts. Ar savu noteikto un drošo nostāju Kubas jautājumā prezidents Kenedijs ir pierādījis, ka arī 'Chruščevu var piespiest pie sienas, šis gan ir pirmais gadījums, bet tas ir noticis, un tā ir vēsture. :
Kubas gadījumā tagad jāatzīmē divi fakti. Vispirms, oficiāli atceļot Kubas blokādi, jeb, kā to sauc legāli, karantēnu, ieimkušd padomju kuģu pārbaudi tagad uzņēmies Starptautiskais Sarkanais Krusts: No vienās puses ar to blokādes zīme ir izdzēsta. No otras tā turpinās, jo Sav. Valstu kara flote tagad kontrolēs kuģus no Kubas atceļā uz Pad. Savienību, lai pārliecinātos, ka krievu raķetes ' patiesi atrodas ceļā uz mājām. Nojaukt bāzes un piemānīt novērotājus no gaisa, ka. raķetes patiesi tiek likvidētas, nebūtu nekāda lielā māksla. Tādēļ airierikaņi tagad par to grib pārliecināties tieši.
Kamēr prezidents Kenedijs Kubas gadījumā ir izcīnījis savu lielāko uzvaru. Chruščevs un Kastro ir cietuSr savu smagāko zaudējumu. Jo sevišķi Kastro, ko pie sienas piespiedusi ņe tikai kā Vašingtona, bet savu interešu
dēļ arī Maskava. Mikojans gan grib pārliecināt Kubas diktatoru, ka, viņš nav atstāts. Bet padomju darbi liecina pretējo — bāzes tiel^ likvidētas un raķetes tiek krautas kuģos atceļam uz Pad. SavienībUļ.
Ja Sav. Valsjtu informācija ir pareiza un Kubas raķešjautāju-mā viss notiek tā, kā Vašingtona to domā, tad var pārliecināti sacīt, ka. aukstā karā Pad. Savienība ir piedzīvojusi savu līdz šim srņagāko zaudējumu; ka tramplins lēcienam uz jūtīgo Dienvidameriku tiek nojaukts.
. MENOŅS ATKĀPJAS
Kamēr komunistu Ķīna turpina spēku koricentrēšariu gar Indijas ziemeļu robežu, Jaundelī tiek izcīnītas pōlītiskas kaujas Indijas iekšējai stiprināšanai. .
Zem smaga politiska spiediena ministru prezidents Nēru atcēla ho amata neapšaubāmi ļoti
kreiso aizsardzības "ministru Krišhu Menonii. -Tai pasā laikā pēdējais tika iecelts aizsardzības materiālu ražošanas, ministra amatā — posteni, kas tika radīts tieši Menonam uņ, no praktiskā viedokļa raugoties, stāvokli nemainīja. Militāros jautājumos Mehons bija un palika noteicējs.
Atbalstīdams Menonu,. ministru prezidents Nēru bija smagi pārrēķinājies.. Ķomūmslu agresijai turpinoties, indieši arvien vairāk un vairāk sāka apjēgt pa-» tiešo situāciju, līdz Menona vārds , vairs nebija ciešams, uņ šīs nedēļas vidū viņš bija-spiests atkāpties arī no sava jaunā amata un izstāties no valdības. Me-nons gan vēl vienmēr palielc Indijas parlamenta loceklis, bet viņa politiskās noteikšanas dienām pienākušas beigas.
Tas, ko vait;ja sagaidīt, jau ir noticis, Mehons vēl nebija nozu-(Noslēgums 8. Ipp.)
Svētdien, 4. novembrī, Ņujorkā ieradās DV CV priekšnieks un Vācijas LCK priekšsēdis pulkv! Vilis Janums. Pulkvedis paredzējis Ziemeļamerikas kontinentā uzturēties apm. 6 nedēļas. Brauciena galvenais nolūks ir piedaH-šanās. Brīvās pasaules latviešu .apvienības valdes sēdē 10. un 11. novembrī Vašingtonā, tāpat arī viesošanās DV apvienību un citu latviešu organizāciju sarīkojumos,,- ; V
■ \ ■ . -ir
Ņujorkas lidostā svētdienas rītā pulkv. Janumu sagaidīja DV Ņujorkas apvienības . pārstāvji.. Pirmdienv 5. novembri, A, Puķītes dzīvoklī notika DV ASV vaidēs paplašināta sēde, kurā pulkvedi apsveica DV ASV priekšnieks V. Hazners. Pārrunās par organizācijas jautājumiem pulk-' vedis V. Janums informēja par
DV CV darbību, kā arī par karavīru un bēgļu stāvokli Vācijā. Ziemeļamerikas kontinentā pulkvedi Janumu gaida visai plaša programma. Tā sākās ar Komitejas Latvijas brīvībai rīkoto pieņemšanu 7.novembrīun sastapšanos ar Igaunijas, kā arī Lietuvas brivības komitejas vadītājiem Ņujorkā. Pēc BPLA's valdes sēdes un piedalīšanās preses konferencē Vašingtonā pulkv, V. Ja-mimis dosies uz Cikagu, kiir viņš teiks runu valsts svētku' aktā 17, novembrī. Dienu vēlāk, 18. novembrī Janums runās Milvokos. No 20.—22. novembrim pulkvedis paredzējis uzturēties Mineāpolē, bet no 23. novembra līdz 3. decembrim, -r Kanādā; 7, deceiā-brī V Janums aicināts runāt Da^avas Vanagu Ņujorkas apvienības sarīkojuriiā.
V. Neimahis
DV KOVDENms LATVIEŠU TE ĀT^
B. ŠOVA
24. novembrī pīkst. 7.30 Sv. Andreja l^aznicas sarīkojumu zālē.
