6 - LATVIJA AMERIKĀ Sestdien, 1962. gada 10. novembrī, Nr.
REALESTATELTD.
IEMAKSĀJIET VELTI JRL IZaviANTOJiET MŪSU IZDEnGO KREDITĒSANOS m^M^ IEMAKSAS. lEPERCIET PASI SAVUS IP^UMUSI
ST.- CLAIEO'GŌNNDŖ: Atsevišķs; 6 istabu, ultķieģeļu. biingalovs, $ 13.90»-, iemaksa $ 1.500-.
■ ĪMNFORTH • BROA0ViEW: 8 istabu^dubult- ^^^ONGE - ;EGLINTON:\Atsevišķa.7 istabu du^ ķfeMu māja, 2 virtuves,^
eļļas apkure, ko^gā cena $ lO^^^^^ ^gāt^na $ 15.500-, iemālē \ :
61 Hogārth Ave., Toronio HO^ 1
KAS RAKSTURĪGS MŪSU
¥ĒL
UZTICAMIEM MĀJU PIRCĒJIEM PAL1D2AJW IZTRŪKSTOŠO VAI VISU NAUDU IEMAKSAI SAGĀDĀT BEZ GALVINIEKIEM UZ 3 GADIEM UZ VISIZDEVtGĀKIEM NOTEIKUMIEM. ZVANIET MUMS NESAISTOŠAI INTORMĀCIJAĻ M.^JAS UEtĀ IZVĒLĒ VISĀ PILSĒTA^
DEJĀS UN KAS IZCEĻAMS
PRĪEKšNESUM'OS |
lllill!l'i'!i!i'|ii'-if'iin''ļ^n!'nii'iiir^
(VĒSTULE NO ANGLIJAS)
kā mūsu valoda ari citas mākslas nozares, nav sastingu-
(A. P.) Izlasot šī laikraksta
slejās vairākas atsauksmes par . . , _, , ....
Sidrabenē notikušo tauJisko de- vēl šodien, it sevišķi gadījumos, matsoļi. Pat angļu deju krāju- sas kada noteikta gada vai laik-
ju sarīkojumu un'sakarā ar to kad trūkst spēlmaņa. Lielam mos par mūsu dejām lasām: meta formā, bet gan mamijU:,as
turpat noturētām pārrunām, bija vairumam mūsu deju meldijām „The steps in (Latvian dancea lidz ar attiecīgā laikmeta gaunu
izdevība par šo sarīkojumu in- ir ari teksti, kuri nav atzīmēti are always small". • un izjutām, atbilstoši latviešu
ilggadīga darbiniece tautas deju - dziedāšana, takts sitieni - ./Pierādījumu pat. ļoti daudz, nāki, tā arī jaunāko nozarē Savā laikā vairākus ga- ritms un mūzikas instrumenti, it sevišķi soļos, grupējumos un elementi. Pārveidošanu veikusi |
kustībās dažādos .vēsturiskos pati tauta, kas pārdzīvojusi sa- g
vas tradīcijas un raksturu."
un m
VAI JAUNĀ GAITA IESTRĒGUŠI PURVĀ?
dus viņa arī vadīja pie DV Brad- ^^^^ ^^^^^^ ^^^^^ fordas nodaļas pastāvošo, tautas
deju kopu .Saktu». Bija intere- ""'l^f,!^' ^^^^^^^^^as dejas. ^^^^^^^ ^^^^ ^
santi dzirdēt arī viņas domas .Publicētas ir 54. no tam 29 ir ^^^^^ ^g^p^em un to valkā- Ceru, ka ar šo interviju resp.
vienā otrā jautājumā .kam sa- 2Q - pāpi 1.- vīriešu g^^,„ mazo ekskursiju mūsu tautas
kars af Sidrabenē diskutētiem ^ " ^^^f!' .,Neiztirzāšu tautas tērpu pa- bagātību apcirkņos bušu maz-
iautāiumiem un nav šaubu par ^^^^^^ ^^^^"^'^ reizību un to valkāšanas veidus, liet pakalpojis tiem, kam pagai
to, ka šāda'domu izmaina var kādu solo vai vīriešu deju. atrodam daudz aprak- dām vēl bija šaurāks skats ur
nākt lietai tikai par labu. ' ^^^^ ^^"^ ^^^^^ atrodam ka g^^. es domāju, ka it sevišķi mazāka zināšana par mūsu tau-
.TTrt iū^ T.«5rPiV ri«riPt mū^ti «^nografiskās, ta an folkloras Heiuzvedumos vairāk izceļami tas dejām. Bet tie, kas jau pie-
tailSs deiu SS'' iautāiu Ve- ^^^P^J^"^^' grupējumos mūsu novadu tau- der plašajai dejotāju saimei, vai
rai RulS ^^^"^ aranžējumus.» ^^s tērpu krāsu efekti. Tāpat kas ar šo rosīgo saimi sadarbo-
Pašreiz apmācu mūsu pašu ""^^^ ir kas īpatnēji raksturīgs varētu variēt arī.atsevišķa nova- jas, varbūt no šī raksta .izlobīs
mazākos bērnus latviešii skolā atšķiras da tērpus ,pielietojot tos gadi- kādu jaunu un vērtīgu domu,
Apmācu arī anļlu jauniešus un ^^^^ ^^'^^ dejām?» jumam un tradīcijām piemērotā kuru būtu vērts praksē pielietot
angļu dāmas, kā ari vēl arvien - «Noteikti! Jau katrai Baltijas veidā.» un pārbaudīt. Mūsu visu vēlēša-
strādāju meklējumos mūsu deju valstu tautai viņu dejās ir atšķi- „Vai gadu simtu maiņā mainī- nās taču it-, lai. ļ reprezentējoties
folklorā/' rīga roku- turēšana im ne bez jušās arī tautas dejas jeb pali- ar mūsu tautas dejām, kā pa^u
.5 1 0 TroTn^i- innlpTīTTis 1.^ nozīmes. Latviešu dejās vaīiiāk kusas savā pirmveldār tautiešu, tā ari svešu ļaužu
Trrvn? vlT^^L V R saistīta ^^elts raksts novietojumos un .,Izsekojot mūsu tautas deju priekšā, šī reprezentēšanās būtu
S pasniedzēja Bradiordas pilsē- Pārvietojumos, ari raksturīgi pa- vēsturei, redzam, ka tās, tāpat jo pilm-gāka un iespaidīgāka.
■ tas .izglitīb.as.. nozares- vakara'.■■ļļg|ļļļi,jaj|j||0y^^^ kursos, kuros starp citu paredzēta arī tautas deju apmācība. Protams, ka V. R. izvēlējusies
^rt^oT^^vviTc^SS^ Cauri trimdas dumbrājiem un vienkārši izgāzt bedrē un to aiz- radīs. Viņš ievēroja, ka pie ^•
fS- purva rāvai ,.Jaunās Gaitas» līdz- rakt, jo zinām, ka veziimā varam Jām viņam bija tīrs un balts ak-
tiesi ar musu tautas aejam, s^^^^i^ki no visiem kontinen- atrast daudz vērtīgu graudu, mens, un, labi zinādams, ka ci-
„Vai savos apmeklējumos esat ^.^^ ^^^^ g^^g. ^^1^^.^^. ^^^^ ^evar atļaut sapūt. lāts akmens neapsūno, sāka vis-
arī „vecajā" atradusi ko jaunu?" ^-^^^^^^ literatūras un polī- Bet kas tad vēl ir atrodams ^P^^^^^ '^'^^'^ raudzīties.
- neatlaizos . ^^^^ ^^^^^ ^^.^^^ g^jā v^ šajā chaotiskajā vezumā: tur ir Viņš redzēja, ka tādu akmeņu
..Jajgan! Bet darba vel bez- j.^j- nekārtībā samests zivis, kas šķaudās, rūtaini brun- ^ ^ pasa kra-
gala daudz, jo šis lauks vel pitoi- ^. ^ .^^^ ^^^g^^ sā un bez sūnām. Viņš ievēroja.
.gi_neskarts. Butu svangi salīdzi- ^ ^^^^^^ ^^^^^^ izslaukuii. kokteiļa glāzes. šiem akmeņiem ir arī acis.
najurd ar citu Eiropas tautu un ^^^-^^^ ^^^^^ g^. ^^^^^ ie^i.t^ieki. ķēvju .un spēka rūpīgi novēroja. Viens
sevišl^ musu pašu tuvāko kaaim- ^.^ ^^^^^ ^^^^-^ ^ikai tā. dēli; konkrētības cienītāji, un šur «iem akmeņiem viņam teica:
ņu tau t u dejam, tradi- ^ nelīdzeno 'trimdas bruģi tur kanniņas ar mūzu pienu. "^^^ ^^am /rimdas bruģis,
cijam un muziķu dažādos veido- ^ j^^rit ne- važonim-braucēiamiau arī nav ^^J''
šanas posmos. Domāju, ka šai ^.-domātas rakstu rindiņas ku- .^f^ni^i^f^^c^ja^^Jļu^^^^a'^ Braucējs nu redzēja, ka ir kār-
darbā daudz varētu palīdzēt mū- ^^fti^^^^^^ T''' 7 ^"VrT.'^^' ^^^^ 'P^^ ~
su deju kopas, EUA's biedri un i/^ē^^VS^ f l'^'f'la^^nātiķa ^š pie apv
ianniP^r pitn«5 valc!fī«! TT7 vipta<; ' sevisĶi laa, ja tur Kaa j un vezumam nelabi krāto- trX :,JL^^n^ic.. Mn«n
jaunieši citas vasts. Uz vietas ^^.^ radinieku vār- L_ g^d un tad izbirst sulīsāki atcerēdamies Napo-
viņiem vieglāk pieejami dazadie ,^ , uztrauksies par T' ^ 1 - - - leo^u, teica: „Allons". Ķēvīte gu-
fnlkloras mntpriali" -uazi varpui uzcrauĶsies P^r domu graudi. Tie zināmā mērā L' ;;«,-L r^v^^r.
loii^oras materiāli. ^ to, ka vezumu velk nevis trak- ™undrina necilo ķēvīti kas ^^^^ ^^""'^"^ ^ °
„Kadas domas esatipar tautas ' , - , ^agŗeizēios laikos in- ģisko zālīti. Braucējs ar bažām
' ^iu deiošanu trimdā^ fl'f S°f 'ĪTZ ''^^ atspērušies, cik nu vien var. ^.^^.^^ ^^^^^ ļ^^^ ^^^^^
nedomā celties kājās, jo Pegaza papēdis bija pavisam nolūļzis.
žl^rTpirīsU eet^sISr^^i^ii^^mi^ v T '° ' • '^ā par brīnumu šajā brīdī tā-
n-gākiem vecās kultūras pauša- S^rrodas ^^^^^^ lumā parādījās līnijdioška, kuru
nas līdzekļiem. „Līdztekus tam — ^ ^™ T^mfZ labTlSii pt ^^^^ ^^^^
iespējam citas tautas iepazīst.- ^^^^ i mazL "^^^^ ^^^"^ ^ ^^'^
nat ar: musu nepārspējami kraš- .._ ; ri maziem un ezaimemcniisiem. ^^^^^ ^Piedodiet,» Jeica vientuļais
Iegādā|ay ^ DAUGAVAS VAHAG.U izdotas
>5
APSVEIKUMA
idiniiii
Tās dabūjamas visās DV nodaļās,
un kopās, kā arī DV Grāmatnīcā, 123 Huŗohā ielā, 2B, Ontari© Canada.
Vienā komplektā ir 10 dažādas kartītes — četrkrasaiņas iespiestas uz laba papīra un maksā, ieskaitot aploksnes, $ 1.25; ats^ višķas:^kartītes, — 15 centu. ATKALPĀRDEVĒJIEM ATLAIDE
Vairumtirgotājiem kartītes pieprasāmas pie DV KV Aprūpes
daļas vadītāja A. Kvēpa, — 176 Hopedale Ave., Tbronto 6, tel. HO 5-3056.
=1
IK
GADA GRĀMATA
BAZNĪCAS KALENMUS - LATVUAS EV.-UJT. BAZOTGAS VIRSVALDES IZDEVUMS
(
nepārspējami ņiem tautas tērpiem. Tautas de-
uz lielās lūžņu kaudzes, ir lielas
Tā nesen kāds uzmanīgs vē-
. ^ , , _ , _ grūtības, pirmkārt, kā jau mi-
jas bez tam sekmē pulcēt musu ^.^^ ^^^^ ^^^^-^^ rotajs pamanīja, ka Ugi gaidītais nav pāris naglu?" ..Naglas jauniešus latviskā vidē. rada ta- i^e^ais - vālā ķēvīte kuru ^^^^^^^ ^^^^^^is: vezums apsvie- jau man ir." vīrs atteica, „bet jos pilnvērtības sajūtu un dod ļ^^^ ^^Ļ^^ ^^^^^^ dās otrādi un visa krava iebira āmuru es nēsāju līdz tikai zinātiem iespēju saklausīt mūsu sen- ^ pakavinu ^^''^'''^ mās dienās.'! Neko vairāk neteik-tēvu balsi." ^ . ,.,v, ' - ""^"^^ - ^P^^^ ^^J^ dams, viņš strauji aizdrāzās tā-' „Kādās domās esat par mūzi- Kur ir palikīls^musu, agrāk pārstiepta pāri, pēkšņi pārtrūka, j^k. : kālo pavadījumu mūsu dejās?" tik iemīļotās, linijdŗOškas? Ta^ kad riteņa ašais stūris ietriecās visas dzīvās radības no vezu-,,Paraža pavadīt dejas ar dz.ies- ču. varam: iedomāties, ka šādu cinītī. Priecīgi apģērbti un iz- bija sen jau pazudušas, un . mām un takts sitieniem nezūd lielu un spurainu vezumu nevar ģērbti tautieši ātri vien pabāza paUds bija tikai viens paklibs,
savas ziņkārīgās galvas aiz sētasv.veos velns, kuram bija'vienalga!
redelēm un vēroja, kas gan tagad Braucējs, kājm^^^ varētu notikt. To rindās bija re- viens^patsvieiītuļo ceļu, lēkdams dzami .profesionālie „vainas vēlā- no cinīša uz cinīti ji", mūsu ievadrakstu meistaji. Kaš notika ar. kājnieku, to kas parasti Tod inspirāciju sa- vēl neviens nav uzzinājis, bet ir vos jau agrāk rakstītos ievad- paklīdušas baumas, ka viņš gar rakstos. . Arktikas loku soļodams, esot iz-
Braucējs, caur zobiem pie se-'. rādījis lielu interesi par. Zvied-vis'spriezdams kaut ko par ,.sal- riju. Tāpat nupat tikai kāds la-kano romantišismu", niētājās rp. bi informēts tautietis man pakām un atgaiņājās na tauriņiem, čukstēja, ka virs ar Imijdrošku, kas priecīgi sāka dejot mazu ba- mājās aizbraucis, tūdaļ esot noietu. Palīgā neviens nenāca, un pircis veselu pusduci āmuru, rīkoties vajadzēja ātri, jo, liik,
- vezuma iemītnieki, kājas'PUT- inijo^ lepni pakāris savas va rāva samērcējuši, sāka jozt jaunās mājas priekšā, uz visāni pusēm. Elles mērkaķi, jau ticamāk, kā mani vēlāk uņ speķa deli metas pan rutai- informēja,' tie tautieši, kas rau-najiem brunčiem, tā, ka apkaltu- dzijās caur sētas redelēm, vēl ar-šās kokteiļa glāzes plīsa, ka no-. vien turpat stāvot un gaidot, kas
skan vien. Vdni, raganas un ka- notiks ar Jauno'G^^^ lēji, čikas mezdami uz visām ,, Bet kUr t^d beigās palika pusēm, skrēja pāri samaitātiem -.jaunā Gaita"^ Nevajāga skatī-izslaukumiem. Zivis vēl arvien ties tālu: tur jau aizslīd tas pats Šķaudījās, bet pēc brīža, ūdeni .spurainais vezums, bet tam ir visapkārt sajutušas, sāka atdzi- dts važonis. Vecais Indriķis votīes un normāli peldēt. Divi - : -: •■\ .■.;.
puspliki mežoņiŅiks un Nika " "■'r"'^"""«'......■«"""".•;
l>ija vieņ^ie,: kas, no: purva^.^^^:i^^ ūdens baidīdamies, neku? ne- « j ^nnrm^.^. jr.rs-rina'asTr skrēja, bet lauzītā latviešu valo- ^' I^'S^ŠU DZIESMU. dā jautāja braucējam: ,.Vai tad SVĒTKD KANĀDĀ kokosriekšt^^ jūs tagadiņuz^^^
negribetum?» . . *^ ju» w *
Braucējs viņus iar divām bērr Cena $250 + 6^ pgrs3f@aiis3 Izfi. za pagalēm aizdzina tālāk un ^^^^^^^^^8^^^ 1^ formāts* ? mēģināja situāciju glābt. Viņš 32 lappns^ aj foto sttēHeoš par atcerējās, ka kaut kur vezumā ir dsdesnni svētkn norisi Jai&ā KiStūras fonda telefona numurs, i^darē. IParlamenta celtne Otava ir Kanādas demokrātiskas ieMstas bet tad tūdaļ ari saprata, ka Dangai Vaoasa giSmatifi^
simbols. purvā viņš telefom būdiņu nest" - -
Jau 15 gadus pēc kārtas sve- lendāra saturs. Nākamā gada ka- gājumā sūtnis Kārlis Zariņš de-šumā iznāk gada grāmata ar lendārā jaunums ir tas, ka blar vis negaru atniiņu rakstu — KaJ-krustu uz vāka. Tā ir Latvijas kus ik mēneša kalendāri ja lapai, pošana Latvijai, par valsts Sāku-ev. - lut. baznīcas virsvaldes iz- kur zem mēneša nosaukuma ma gadu savu darbību Skandi-devums ^Baznīcas kalendārs, kāds Bībeles citāts, bet: apakšā navijas valstīs. Turpretim prof. prāva grāmata — vidēja romāna M. Lutera prātula, atrodas la- Dr. A. Spekke ar ipašu humora biezumā. Ja savā laikā brīvajā pa, kuras trešdaļu aizņem Anša pastāsta nopietnus un jocīgus gar Latvijā kalendāri - grāmatas iz- Bērziņa attiecīgam mēnesim pie- dījumus par savu diplomāta dar-hāca katru gadu vairāki desmi-i, mērots zīmējums, bet zem tā Īsā- bu Itālijā, īpaši par ķēniņu Vik-tad trimdā tos var saskaitīt uz da korāļa pants, pārējā lapas da- toru Emanuēlu H, arī jpar studi-vienas rokas pirkstiem, im starp ļa balta. Kalendāriju ievada uz ju gadiem Maskavā un bbļšteviku šiem nedaudzajiem lielākā puse atsevišķas lapas sniegtā Jāņa Ro- sākuma laiku. Prof. Dr. ļ'auls 4r baznīcu kalendāri, atsevišķu zentāla gleznas reprodukcija Pie- Jurevičs rakstā — Dostojevska! konfesiju izdevumi, ^kas domāti tā un nelaiķis archib'skaps "2eģenda par lielinkvizitoru, krie-mazākam lasītāju pulkam. Taču prof. Dr. Teodors Grīnbergs kan- vu rakstnieka, personību uztver, vidēja romāna biezu kalendāru celē, svētrunas teikšanas brīdī, savādāk nekā daži citi viņa rak-nevar aizpildīt tikai ar kalendāri- iKalendāra saturu ievada jaunā, sturotāji. Jau pavisam modems^ ju un dogmatiskiem rakstiem, archibīskapa Kārļa Kundziņa ko- šim laikam tuvs ir prof. StVa-tāpēc arī 1963. gada Baznīcas ka- rālis. Citā rakstā viņš pastāsta, siļevska raksts — Ticība un as-lendārā ievietoti darbi, kas var kā kļuvusi un izveidojusies Lat- tronomija, un jaunā ASV studē-interesēt citu konfesiju lasītājus, vijas universitātes teoloģijas £a- jušā teologa prof. Visvalža Klī-Var teikt, ka 15 gadu laikā kultāte. Architekts Dr. Eižens ves īsais apcerējums — Kristīgā Baznīcas kalendārs palicis ne- Laube, būdams celtnieks, ietie- ticība uņ cilvēks — pasaules'tel-mainīgs ārējā ietērpā, pat kon- cies"arī citās jomās un sn:edz pas iekarotājs. Kāds zem' inic'ā-servātīvs, jo krusts'rotā vāku vi- rakstu: īeaugšana Dieva valstī- ļiem.A.'š. slēpies autors savā at-sus gadus, tāpat saturā maini- bā. Ilggadīgi kalendāra l:dizstrād- miņu vācele skāris nozieguma un jušies gan rakstītāji, bet ne ka- nieki ir- abi sūtņi. Arī šinī gada soda jautājumu, kur apskatliti
^^^^1^ daži tiesu procesi Latvijā pret
DAŽAS PIEZĪMES . . .
(Pārnesums H® 3. 1^.) cilvēces kultūras progress tāp^āc
smagiem noziedzniekiem: kā laupītājiem Kaupēnu un Adamaiti un dažām atriebības slepkavībām.
, . . . • - turpinās nepārtraukti. Atjaunot- Minētie raksti'ir kalendāra kola katarsi. Tātad, ari viņs mus- j.j^^^j..- ^^ākslā un rakstnio- dols, jo vienīgs Pētera Aigara ro- ' dienu romāna atrod bezcerību. pamatojas kristiāniskā Pa- māna fragments Balods, tā pa- ■
ko es iepriekš isi mmeju. Viņs ^^^^^ ^^^^^^ ^^^^^ ^. ^.^ ^^^^^^^ pāris Terēzes Brences
saka: „Ka liĢkas, un p.e tam j^^.^^ mūsdienās jau ievēri- un Kārļa Krona dzejas, skar ev
saskanīgi, sie modernie autori bu guvušo kristīgo romānu. Lai lut. draudžu im mācītāju dz:k strādā pie kada mons_troza ro- nedaudz'os. Sniegti ari pārskati par atsevā-
māna tipa. kura galvena tema ir ^uŗu-darbi ir kā pretpols. kā ķo zemju latviešu ev. lut. drau-
noteikta un absurda bezcerība, pretsvars tumsai un nihilismam, džu stāvokU, un nākotnes^ ^^^^^^^^
Pašlaik sī bezcerīgo generacij_a ir g^-^^-^^^ ^ ^^^.^^^^ Bemanosu, dzēm. Tāpat vairāki raksti veltīti. aktīva darba, un tie mus soke ar g ^^^^^^ ^ ^^^^ ^.^^^ aizgājušo plemmi.
saviem publicējumiem. (Coccioli). Bergengruenu. Ka- Archibīskapam Dr.. T. Griiiber-
Bet Kreuders,_nav galīgs pesi- ^^^^^^ (Kazantzakis). Svenu gam nekrologu devis jaunais ar- ' '
mists, tāpat ka daudzi starp g^^j • pasternaku u. c. Bet tas chiblskaps Dr: Kārlis Kundziņš.
mums. Viss iepriekš isi teiktais; • ^ u/,u;s.
ir jau cits.temats. Katrā ziņā ir Par pagājušā gada rudenī Londo-
neliecina romāna beigas. Cauri ^-^^^ ^^^^-^ uzmanību šiem au- nā mirušo prāv. A. Bergu raksta cilvēces bedu naktij pie apvar- ^^^.^^ ^ ^^^^^^ .^^^^.^ ^ Birznieks. par prāv A. sņa, kā vienmēr ir^ai^n- ^^^^j-^ Rumpēteri. kurš pavasa^ mir^
ta stars im nakosa gaisa diena. .., &a\T nf«,i«oc - «
šis stars saskatāms aVī pasaules Ja romāns ari jaunāks par ci- ASV. atmiņas sniedz _prav. A literatūrā, neizslēdzot pat ver- tiem literāriem žamlem, tomēr Mituj^, bet par ilggadīgo Berch-dzībā nospiesto tautu - krievu, nebūtu pamata domāt, ka tas sa- tesgadenas_ veco cilvēku ,mītnes poļu u .c. literatūru. Kā uz senās vu laiku.jau pārdzīvojis. To ap- gango aprūpētāju^prav.^A. Voit-Romas impērijas drupām cēlās'«^iprinakatras tautas.ari latvim ku raksta^mac. A. Voitķus, bet kristiānisms, kura rosmē izauga šu, jaunākā literatūra. Kur ir cii- Pava_san ASV mirušo mac. A. Eiropas kultūra un rakstniecība, vēks, tur ir dzīve un pasaule, ^uzanu piemin mac. A. Dom-tā. ari mūslaikos atdzimšana °zīvē ir tik daudz, par ko prie-" orovskis. nāks no kristiānisma pēc uzva- sajūsmināties, mācīties; Kalendārā daudz uzņēmumu
ras pār tumšiem materiālisma cilvēka dvēsele ir tik neizsineļa- un pilm'gs ev. lut. mācētāju sa-un nihilisma spēkiem, šī atjau- ^ aka, ka gan tagadnes, ģan raksts. Tikai, kaut nelaiķim ar-hotne nav bezcerīgi jāgaida, tā nākotnes ronmnistiem pietilss chibīskapam' veltīts jau ņekro-dzīvo mūsu vidū, tā jāuztver' jā- ideju, iedvesmas im vielas, no logs un ievietoti apbedīšanas uz-izprot un jāveicina kā dzīvē, tā ^ karināt izcilus mākslas dar- ņēmumi, visos sarakstos vēl atro-
x_ .^o.-. . - dams viņa vārds. Var pieņemt,
ka izlietots pagājušā gada salikums. Tik lielā izdevumā derētu ari rūpīgāka pareizrakstības' kor-rektūra. \[-
Kalendārs grāmatu galdos nav dabūjams, to izplata atsevišķo ' draudžu pārvaldes, jo gada p-ā-matu ar krustu uz vāka ne vi^ : vēlas savās mSjSs, ,
mākslā. bus, to vidū ari romānu.
Materiālistiskais pagrimums nav tv^-j^^jmuSMafe sācies tikai pēdējos gados, bet 19. g. s. beigās un š .g. simteņa sālmmā, tāpēc ari atdzimšana nav sākusies tikai šodien, bet daudz agrāk, jo cilvēces garigā darbība norit pretpolos jeb kā franči teiktu dialogā. Ļaunajam pretī stājas labais, riebīgajam — skaistais ua hamioalskais, un
VAI LAIKRAKSTU
SAŅEMAT
KĀRTIGF
¥&] esat nokārtojuš! abonementa 7
SESTDIEN, 10. NOl Columbus Hail
EIROPIEŠU ORĶESTl .®.BUFETE. ;•
DAŽĀDĀS
' AT.T.I;S.T rS A aTRA ŪN PIRlffl^
iespēiamas
... X muĶriekaŗtōtas t(
©banketiem ® ® viesībām
■ ■. ■ IZSTAliEM' :• /
100 Queensway,
1000 AUTO novietošana. .
INFORMACll
gkianuiHiinniUiuiiiiiiiiiM
I DAW^
I 737 Blodr Stv W., pie Grace, liiupiuHiiiiuniiiieiiiinnuiiiiiiiiHuiiHHiuiutuiiiuM
ZIGFRĪDS AKTPļ
^^^^
1425A BLOOR ST,TŌROI viena tramvaja pietura rl«tui
PiedĀvS LATVISKU, MODJERŅtJ ILIETISIĶAS MĀKSLAS KZ
® Turpat dabOjaml BIL'Z|
jaunās LATVJU GŖĀm^
Cenas ar 25% atlaidi, pa
LATVIEŠU ^ TAUTAS TEIKAS UN
Latviešu gara dzīves lielākais Aiciniet draugus un paziņas lejļ (Nesaistoši nošūtam
Aijas VUnis dzejas — RĀJIENS SIl Dāmas nav mūsu stiprā puse ir valdnieces; Tām pievienojas
Zeiboltu Jēkaba romāns — LIKTEI Ar šo sākam Zeibolta romānu bi būs romāiil Odens burbuļi, Zeiboits nebija ļoUražigsrakšļ
deva viņa darbiem veiksmi un kustināms Blaumaņa l£^kmļ
■ ■ ,. ASPAZIJAS: LIRIĶA, ■
.gifi ir monumentāls darbs lat\ Visi septiņi dzejoļu krājmnilieļ
James Street romāns RĪTDIEN)
Vēsturisks amerikāņu romāns pļ : ņu kara Misisipi apvidū.- Bridi, : ju kapitāls; rodas konflikti u dienvidnieku un nēģeru starpā. Misisipi? Lasiet, šis darbs dod i sācies un notiek. Darbs ir tipiski ni ir ari tik!daudz skaistu uni . mēs klusībā varam ■ viem'gi vēlļ •būtu ralcstnieki, .kas to iespētu.ļ der amerikāņu proz
Laipni lūdzam pasūļ
F. 0. Box 332, WaverlJ