2 MTVHJA AMEKIKA Trešdien, 1%3. gadiv 31. jmiJā,^SL n-rs.^
. n-rs.. TREŠDIEN, 1963. GADA
... - ^.«vn- : |iem igaisā; B- 52 katrs ar se-^
fliftonēš^nas maksa ASV im Kanāda: par men. > 1.50 rimen.a'i^ . .^^ ^^^^ dota priekštrauksme. šiem apkalpes locekļiem, B-47 nevar mlidojmnu izdarīt. Uzli- nisks savienojums ar eskadļ^ šaušanas kļūdu, jo visu šo pro-
; Apkalpe- steidzas pie; lidmaši> ar. trijiem:Katrs lminl>^ dojumā biimbvedi vada. vismaz komandpimktu, ku?^ atrodas cedūru kontrole nepiekrāpja-
sludinājumu māRsa:slud^ L60; teksta " ^ — ^^jļ^ sazes -koda atbildīgais dodas pretim jau iepriekš norā- trīs m 1?^^^
, : par vi^as collas slejas telpu.; ...^ " ; un šo savienojimm Var d
tālāko izrīcību. Viņš^vedis nevar ielidot iraiaidnieka stratēģiskās /gaisa aizsardzī kai eskadŗas komandieris ar se- Bā~ sālmma. Vai kads no ne-,
rai lidinašīnai trīs apkalpes ļo-territorijā ļgez dotām direķtī-bas komandas kontrole par ra- višķa kloķa novilkšanu. Izšau- apdomīgiem- apkalpes locekļiem
eekļus ai- dienas kodu. Kodu vām. Pirms ielidošanas ienaid- ķetēm' ir v^ rūpīgāka nekā par šanas pavēles tiek dotas šifrē- to varētu izdarīt? Neiespējami
.____m maina katru dienu vai arī nieka; territdrijā, viņš vēlreiz- būml^ežiem.: Tam. iŗ savi ie- tā veidā;un viņu identitāte; rū- Nekad un nekur pie :aķ)mu ,ie-
višķos Mījumos^ķ^^^ stundu, saņem no pozitīvās kontroles'' ročiem netiek atstāta tikai vie-
, To dara, lai i^^^ no .ie- punkta šifrētu radio tojimiū atsaukt atpakaļ bazē, ko ,pro-,nīgi izslēgtas, jo raķetes ātro-, na persona. Apkalpēs tiek ^- ;
"^^^^^^^^^^^^ naidnieka 'Tiek „Go". Tā ir vissvarīgākā; da^ tams, nevar izdarīt ar jau, iz- das^^^^^ elektronisku instro- vesta visrūpīgākā kontroļu
Redakcija patuir tiesības manuskriptus saīsinālS.
Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, biet uz vēlēšanos , paĶaļ,: ja pievieKiota ;pas4marka^ ..;,/:■■;'::■■':..■. ^ '""'y:::Ax. autbra vārdu vai iniciāļiefu paraMtajos rakstos inomas var lieatbilst redakcijas viedpķliin.
^ ;;
KRIEVI PĀRiPIiUmNAĪ^
ZVIEDRU SLIMĀ SIRDSAPZIŅA.
Ziņojums no
jumiem mūsu. buinbvežāem ne- ja stratē^skā gaisa aizsardzības niskām vadierīcēm, kuras ir . ^. iaprovocētu kāru ar 5^^^^ pilrūgi drošas pret negadīju- Jautājums, ^ ^
Kodaatiek apsargātas vairāk ne--joties^^j miem. Minuteraan ir atomu ra- tu ķada; iespēja neievērotam le-^-
varētu viņu iespaidot. Vīrus uz-vai nebū- j^ana kā dienestā, tā arī; ārpus
. kā .naudas kaltuve. Kad nesen
■ ••.:■;:.•; ■ • V ■ .\V--v" ^-^^āds. no :burnbvežiem avarēja
;. .iMums vē! ir atmiņā, ka š. g, notikumiem I>ieilVida , _ ļ_i2 svešas zemes, desmitm^ technisi^i vai mecnams- jj vairāk ka 6,800 jūdzes un .to ■7" -n * -"^i.!"" lity'' proa^mmu. j-----—,
janvāri \,izvestijās'' parādījās nedzird protestus pret lietam, _ laika KocLa ' tika izmainīta M traucējumi nevar šo paVelj var izšaut 32 se^
■kādas. Veras Kabiiņas ;rakste kas: mums ir daudz t^ ^ bumbvežiem iznīcināt. : Pavēle vienmēr
par to. ka Stokholmas :;latvieš^^^ _ . dota mutiski i^a radio.; Pavēli šaušana ir iekārtota tā, ka ^un prasītu pusotras-^^. ^;pēc uzņemšanas. Ne-
esot niēģinājuši iesaistīt spiego- saka^ 3) Viss ir gatavs lidojumam; afcšifrē trīs vīri. Tāpēc neviensVplatformā: diviem vīriem jājpa- ^,^^^!!^'
- šana Edgaru; Zariņu, kas iera- ma. Mēs zinām,^ kas notiek; ar. jg^jarbināti un tiek ga^^evar maldīties vai- arī maldi- rauj vairāki kloķi uzreiz. Iiai nakiem.^_ dzelzsb^ia; urbjieni ^^^^ uzņemts dienes-
:dies no mgas M tūrista ka pavēle.:,Go''nOTērstu iašaušanu bez p* ^^^^^ ^'^^^^^^^^^ mēne-:
laikr. īzvestija atkal: ievietojis Ies, piesardzIbas^ nolūkā kloķi J^^ļJ^^^?'^:^,^^^ šī programma da^
tās pašas Kalniņas jaunu stāstu ka ar protestiem,^ ar .kuriem jnes ļ-^^^j^sj^gir īsta vai tikai iz- na nevar dot viltotu pavēH viens no otra ir novietoti tadā «ardzības viri ; "c^iku-^^.^^ ^^.^^^^^ atbrīvoti ne-
; par vdlejbplistu; Juri^^^^ Kalniņu,, nekā neriskējam. un^I^^ ;. V :,Gō''attāl-^iā; ka Vienam; vīram klo- ^ Jietu mi atklātu ugum uz dēļ trīs virsnieki Im
::,toru Amerikas lat^^^^^ .p-l^gi^abotierienr Tātad^0 ^^^^ ^ gaisa spēku vīri. Pro-
; .ģinājuši pierunāt,^ no škrejce-lizējot ir Vairāk kā: skaidrs;.ka ridespējami. Pirms raķetes iz-;;tams, flotē pāi^aude; nav/tik
; kotAnierikā. Par to viņam "?f^l^^. Š.!f ■oS^srf^ :v^;vAvXwMw»W Aŗī. flotē :ir . līdzīga kontiro- stingra, bet arī te tiek izdart
;; solījuši ūzdāTOtautondobil^^ . ;
Vu universitātes ;:izģiītību ■ un 20 pret to,: kas- notiek ar mūsu tūkst, dolāru skaidrā nauda. ;■ miņiem." ; tālāk ^ Kalniņa ^ sniedz: ^ņas, ■ ; kaš noticis ar diviem latviešu gRITU ; tūristiem, ;kuri iS56. g; apmeklē-.:^ ■: jūsi Zviedrijti. :Eīgas jachtkluba; • vadītājs Tālivaldis Jansoiis esot .: aUaists no darba pār to, ka pie-;: ;ņēmiš no; Zviedrijas latviešiem
/ ^ ^ , ; Ies iekārta.-Neviena ASVzem^ tas sīkas pārt^ ārsti
® F :of:Dr. ing. Nikolajs Ro- izšaut vienu; nō atrodas uz . katras zemūdenes,
-zenaurs, vJaundierividvelsas .uni- savām Polaris raķetēm, kamēr kuŗa^a^^ ' :
versitātes mācības spēks ^dnev ^av saņemts šifrēts rīkojums Vai iespējams, ka pats igaisa
- jā, dosies uz Kanādu, kur 1963. no Atlantijas flotes ko- spēku komandieris varētu: z^^^
:® Rakstniek :M^^^^^
■ Stokholmā salaulājies - ar ^ ^^olds: pabērzs nododas: ļ^^^
■ Dziļleju - dzejnieka K^^D unvviņa ?^ ^ S^^S^S^t'^^^^^^^^ ^^'^ sakaru; virsmeks,atse- noradīts, ka vu;iam - padotais
nemis no ^vi«ur.j«. ........c... jas meitu. ' pabiezajā m
: kādivahu 4^ @ Viŗasaules siernesu pavēla saskan, m ■ cim paArēli,; kā t^^^
:^S^Is: savus; akv^^
ļus, pastmarkas un fotokameru Lo^^^^^^^ ^
objektīvus. Bet; ta kā viņš valstu t pārējiem, irciesi irsiki:jāpārbauda ikvienas sa-
sir(Hgi .atzinies uņ dziļi nožēlo-
KONGRESS „BRĀ KOMUNISTIEM
jis savu vainu, : viņa vardui ;:
nemm
sekretārs vēloties apspriesties Francijā.. sons pēc Sidnejas univ.;beigša. pieciesamiou atonvov i^atviju^^m^^^ uņ ātrumā, lai iāļ Tautu ikvienu, pavēli, kuru izdod At-;
ar; skotu :T.U.G. i līderiem p^ Jaunskotijas arcbitektu ■ ap">as: strādāja armijā, praktizēs ^"^^^^ l^atv^esu par; gatava^ iz^^ Raķešu, no^ lantijas- Pacifika fk>tes ko-
.Zviedm laikraksts ,,KvaJlspo-vab^ tiek jnandejosaJS m^^^ nekavē,
■sten'', kas:^ iznāk Malmē, zino,: attieksmēm Kaut/arī britu :T.musiproi; Paulu Kundziņ^ un ārstniecības' kabinetā .Londona, ^^pnve ^^vestas slepenas pajtadeS; informēts apvienoto
ka Zviedrijā pārdošanā parāiH-:u.G.: nav ^p^^ saiīkoju- kur cer. sapelmt tik daudz ^H^ vcīza kartībā, ^^avlgadjasnoda. štābu priekšnieks.: S^^^
jies. krievu ciUoīrslori»^ pasniedza goda dip- Hlaivafc tiek noregulēti sevišķi kom-;ir pavēle ..Go". Ja i0rādītos.
sainojumā ārMizrakstultrievu^m^^ kurus vēl; ka j)avēle ir nepareiza, to ne-
Laikrakšts piezīmē, >ka' šai :;,; ra lietai esot pplītlska pie
': Ir zināms, ka ldie<^ l'iO mārr iPtnimīhim*! ^ • ^ , , .
cukuru Kubā par ļoM gemāaa organizācijām: ietilpst antikomū- viņš nodarto^^ das apgaismota kabme,^, nevar na raķete nav izsa,uta nelaimes
cenām." Pēc apstrādāšanas saTO^ no Lon- O Klīvlendas uruversitāti Bris- pats uz savu galvu atklāt ugu-ga<iījuma, uņ neviens bumbve-
cūkurfabrikās. (galvenokārt ILat- vo arodorganizāciju konfederā- slimnīcā'. ' donas. beņā šinī pavasarī beiguši arī 3 ni. Viņam iepriekš telefoniski dis nav pacēlies gaisā aiz pār-
Vijā);krievi eksportē;šo cukuru (Internationai Čoiifedera- ' ■ ' ® Latviešu studentu apvienības latvieši. Māra Treija - .Stendere jāizprasa atļauja no kapteiņa, pratuma. Pasaulei, nav jābai-
: U2 rietumu valstīm pa .«dempin^ tion of: Preer Trade Unions). šo-.' ; . : ,; ;. ■.'Vācijā; kongress notiks no 1. beigusi fizioterapijas fakultāti atrodas skāŗ dās, ka Amerika varētu kiz pār-
ga" deriām.
cotutredjuniju pārstāvji vizīte uņ izturēšariās Maskavā līdz 4. augustam Barzinghauzenā un ;strādā Princeses Aleksandras la, kurā atrodas liela .safkanapratuma vai negadījuma sākt Bļgās aizlidojuši uz Maš- nostādot britu T.U.O. neērtā —- Deisterā,.Lej assaksijas futbola slimnīcā. Dace Garuta Kvīnslen- poga ar uzrakstu ,,Uguns". Kad karu.
:;'gad 4. skotu
;■■■.■';.;■■;:; ;;^ ^
.: Zviedru labā spārna' lāik- kaVu, lai piedalītos 1. maija;pa- stāvoklī. Eiropas pārējo antiko-: apvienībās telpās. Kongresa ad^ das universitātē; beigusi terapijas viss ir sagatavots izšaušanai, vi- - „Es ticu, ka {Krievijai ir . tik-
■ raksts ..Barometern";. kas iznāk^^r^^ un ir ziņas, ka •tiē esot arī mūnistisk arodorganizāciju rese:Barsinghausen / Deister, zinību kursu, bet ^Miķelis Valdis ņam jāi^^ atslēga, jāatbrīvo pat droša aizsardzības sistē-
Ķalniarā, raksta, ka zviedru ša- Piedalījušies ;1. maija svinībās starpā.: Verbahdsbeim des ŅiedĢrSāchs^ Veidis. beidzis dabas zinātņu fa- skala un tā 'jāatver, lai no- ma,*'; uzsver ^ ģenerālis Power.
; b^ protesti) pret teiktajās runāS;; Minētā ■ skotū^;, :v; - kultati.^^^^^^^^ ■ . ^ ;spiestu pogu.^Arī pie Polaris ■ ■,,Dz.:B.''
: KĀRĻA ' .ŖEZBERA': STĀSTS
Eŗnai^ bija citi ieskati.:: .;„Tii, māsiņ, runā, it kāneli©'-tis apbedīšanas biroja īpašnieks būtuj: rada gabals. Tagad varu: pastāstīt, ka; trūcīgus mirušos, kuriem nav nedz naudas;, nedz mantas, apbiedī uz valsts rēķina, v Tā saucamajā podnieku lauku-mā. Protams, mirušajiem nekrāso vaigus ;un zārkiem nav zel-:^ tītas kāiljiņas uņ violeti, nieļni 'pārvalki. Bet; vai tad visas šīs .ārišķības vajadzīgas cilvēkam ce-. ļā uz debesu dārziem, kur to ; gaida spožias drānas m^^^p^
kādu šai pasaules bēdu ielejā .; nav un nebūs?*'
; ,;Kā' tad, kā tad, māsiņ," piebilda pārējās liii^ satrīīkušās. pa-, .vērās slimniece, lai: redzētu, vai tā tomēr Saninas nedzird. Tikai pēc: tam viņas bija drošas un ■.■■:-atklātas.- .■;■:..';;■:.■■'■.■; -^"r^'-": Protama lieta, ka šādus mo-: demu laiku trakumus viņai neva-j.aga. Re. kā ka.ralaikos ikritušps kareivjus ietin mēteļos un -.bedrē "iekšā. Vai vii;ii sliktāki . ļ£ā mŪSU' Akīne?YTa6u; ņē. Ja ; arī tāda pavisam vienkāirša ap-:• bedīšana podnieku ilaukā niaksā-tu "kādus: piecdesmit latuSj to ; 'jaumēs hosava-tū^^ un septiņi simtiOTi-'varētu atai^t, vi-; ņa;taLču niiuns bija; tik iaba ;draudzene." ; ;
Tovakar; viņas ilgi sprieda; : 'Nolēma, ka slimo, kura varē-,; ja^ izdzist katru brīdi, vaii^: viešņu: ne jarēja atstāt.; /
;^.Mainīsimies ^ sardzē ik., pa trim stundām," ierosināja: Erna • Ķoce,. .,Un kad . pienāfe Wu
brīdis, tad, kas nu, gadās kiā;t, lai pa;sāuc pārējās...'''^
Draudz.eriēm nebija iebildumu, un :Ema palika piesmakušajā istabiņā ķā pirmā dežurante. Tiklīdz sievas bija; aiz sevis aizvērušas durvis, viņa metās pie atviilktņēm, lai meklētu pēc naudas. Jo tagad .bija jārīkojas izveicīgi, citādi pārejās varēja ietaupījumu atrast pirmās. Lai gan Erna, pazina:draudzenes ķā ļoti kārtīgas vecenītes, viņa to-^ mēr lāga: iieticēja, k,a kāda no tām, atradusi naudu, par atradumu stāstītu pārējām.. Viņas censtos, atradumu noslēpt :šeV, lai pārējās paliktu tuk^. Nē, mīļās, šoreiz neizdosies!, seVī nošņācās Erna un. izmisuma pilna vandījās pa drēbēnļ un ci-..tiēm krāmiem. Viņas piere no^ svīda aiz piepūles. Kāds posts! Naudai šeit vajacteēja būt, jo : Alīne bija .pret ietaupījuņiu gla-bā.jami; bankās; Viņa; atcerējās ..križēs gadus/ .kad;.ietaupījumi bankām sabrūkot' .aizgāja, garu. ceļu. un dažu dienu laikā visi bija vienādi nal)agi;" Nē rr- mirē-' ja naudu noglabājusi te—istabā!:
.Pagāj.a divas stundas un. Er-: nu pārņēma. izmisums. ; Nebija .viistas, kura nebūtu: izvandīta un ■^psiķatīta..; Veco pārņēma, nelāga doma. ' Bak, ja nu drau-: dzenes: viņai riaudu nozagušas? Brītiņu 'Vēlāk viņa šo domu :.at-. meta. Katra ņo draudzenēm uzmanīja pārējās, .tikai : viņa .vienīgā; te varēj a :brīvāķ apgrozīties^ ; jo Viņas :istabiņa bija tieši, "bla-kīis., varēj a ieslīdēt 'nenianot. ;•
Pēkšņi, zem /vecā; galdauta uz kumodes Erna saskatīja ...aprak-
stītu zīmīti. Sīki, ķeburaini buir. ti— grūti salasīt.: Kad uzlika acenes, labāk.; ,,šteina. apbedīšanas birojam — samaksāts Ls 650V kapsētai — IjS 350.B^cītājam --Ls:50. .Visi rēķini samaksāti, .tikai pieniniekam jāsaņem Ls 2.98..."'\'.\: ■■■ >-
,.Bet nauda, kur ir ::nauda?" . Erna sadzirda čukstus sev. aiz muguras. Tā .bija .Lība Vuņder-. licha, kurai ' Alīnas Pagastās mantojums nedeva nakts mie-.,ru. Erna Ķoce a;tpīaka vecajā; :.ar zaļu: plsu,.pārvilktajā krēslā.
■„N,av," viņa; kā bez spēka izdvesa. ; „Samakšājusi ;rēķtnus, bet ; kur atlikums?. Kā cilvēks var būt tik vieglprātīgs .un nodot savu. līķi tādam rīkļu -iā-• vējam ķāšteinam! Vai nav dzirdēts, kā tas plēš un rauj? Vai nabadzīgs aizgājējs to vispār var atļauties? .Bet.; nepateicība - jau ir pasaules alga. Alīna: aizgrū-;dusi ieta,upījumus šteiniem, bet mēs — draudzenp-vS . kopš' gadu .gadiem,- paliksim tukšā . .... "
.„Tukšā," nostenējās Lība:. «Ģa-: līgi tukšā. Visa .šī- vāķēšana,: negulētās naktis,, iešanā pēc zā-. lēm, kuras.: tā kā' tā nelīdzēja ^ viss velti! Kā viņa tagad/jūtas?'■ Piecēlusies, vecā piegāja gultai; un •uzlika roku Alīnas Pa-gaštes pierei. Tā: bija - auksta,. Alīne bija mirusi: jānpinņs vairākām stundām. ;; ■
; jPagaja bēres. Tās nebija; lepnas; Tikai dažj. cilvēki^.. vairāk; aiz vaļas; nekp; intereses aiz-
.; v.adīj a Alīni. , Viņas istaba - palika tukla, jo dažais mantiņas— skapīti, dzelzs gultu.un.kumodi, bija pievākušas . draudzenes. Taču pie. loga .vēl karājās - vecie aizkari : uii. lai: gan. tiem bija .tikai lupatu vērtība, agrā rītā pēc bērēm Erna Ķoce :ieslīdēja: tukšajā; un klusajā istabiņā, lai
•aizkarus noņemiu. Viņa parau-
dzījās uz bildi, kļiŗa vēl karājās pie sienas,, un indīgi no-teica-;.
: .,Tu. vari palikt, mednieki Par tevi žīds nedos piecus san-. tīmus I Vai stirnai tādas kājas? un upīte? tek pret kalnu! Koki izmālēti prusaku ; zaļā ' krāsā! Nevaru saprast Alīni, vai tad viņai acu nemaz nebija, kad to krāmu pirka? Toreiz astoņpadsmit .gadus atpakaļ sešdesmit kapeikas sīkumtirgū sadevuši. Tagad—ja :; rāmis nebūtu salīīžis, dabūtu sešdesmit santīmus atpakaļ. Bet ar salūzušu rāmi jat lupatlasis neņems, Lai paliek ..sētniekam! Viss cits; pa tīro^kā tā!",'
.. Viņa pastiepās, lai aizsniegtu aizkarus, - ķad. pēkšņi pie. durvīm ■ atskanēja spēcīgi klauvējieni.
.Vetenīte apjuka.-Kas tas.varē-tu::bīīt?. .;: V ' ,;
Atsprāga durvis un iegāzās sārtvaigains, plecīgs vīrietis ar džingstošu nesamo :pie ;■ rokas — sešām piena; pudelēm metaila
:^Težģī; ■■■.;.;•■.■ ■■;;i^ :■.■;■;:■;
/-iKui; ta: vecā-- vai;. slimnīcā?" viņš strauji izmeta.- „Man pienākas divi lati un 'deviņdesmit astoņi santīmi p'ar. pienu..." ; :; Erna: Ķoce : zināja, ka; piem-: .;niekaņi nauda pienācās, jo pēdē-. jas, pie durvīm pieliktās pude-;les viņa pati .bija pievākuši—, ^^rējai tās nevajadzēja. Bet kas tagad maksās pieniniekam?. " ,,Alīna iŗ aizgājusi"... viņa "no-'skumusi čukstēja;; ;
. "-izgājusi?" jaunais nesaprata- „Ar: nianu - ņau(Jlu? To nepiedošu!- Reiz .man tā viens;, izdarīja, septītā ielā.. Dabūju ro-.'^ā, lai gan tikai pusotrus latus: parādā bija. Pec ivelosipē-, da numpŗu. /To l^ijū ievērojis agrāk,; un^ .kad: ziķens pārcēlās iecirkjiī un'dafeūj^ Jauno adresi."
Viņš nolika pudeļu nastu. . „Alīņa Pagasta ir labākā pasaulē," Musi paskaidroja Erna un nopvītās. Nu pieninieks saprata. Viņš pamāja ar galvu, pastūma cepuri uz pakausi. „Aik pie Pētera gaņ. Es jau tā domāju," viņš' . novilka. ,,Esmu gan muļķis! Man tak sen vajadzēja redzēt, ka cilvēks dilst un dilst. Mīksta ards nav labā lieta. Nesu tik pudeles: un liku pie. dur-: vīm, cilvēks paliek cilvēks, uz veikalu slims tak nevar tikt, domāju, gan samaltsās. Ņu eSmu divus latus un deviņdesmit astoņus santīmus nabagāks..."
„Viņā nekā nav atstājusi...", paskaidroja Stoia Ķoce. „Es jau arī nevaru maksāt> man pašai liekā naV..." . ;
..Saprotu, saprotu," teica pie-ninieķs un pamāja ar: galvu.
..Skurstenī būs jāieraksta, ķo darīt. Vai tad viņai nekādu mantu nepalika...?'^
Tas bija nepatīkams jautājums, uz; kuŗil vecenīte^ nblēnia neatbildēt. Viņa skatījās ārā pa 'logu un izlikās, ika vaicājumu na;v sadzirdējusi. Bet pieninieks neatlaidās.
„Ja nu ne naudas, tad: kāda: mantiņa? Man jau arī alga nia-za, lats šurpu lats turpu, nevaru sacīt. Bērni mazi, sieva. nepelni, ' nevaru: šķiesties. Varbūt ■lindraks, dvielis, trauks vai' cits sīkums?"
Erna Ķoce . skumji nolieca
. ,.Nekā," viņa izdvesa. „Iztīrī-ja dzīvoMi, nelieši! ■ Kad atnāca policija, plikas • sienas vien bijā un dažas lūžņas. Ja gribat varat ņemt biidil.."
Pieninieks pameta aci uz oleo-grafiju, un tā" kā- viņš puiša dienās pāris reizes ār draugiem bij.a bijis medībās, tad skaistais/mednieks,- kurš tēmēja m stirnu, viņam iepatikās;
." viņš teica. ..Divus latus un deviņdesmit astoņus san-tīinus tā grabaža nav vērta, bet—paņemšu. No miroņa vai^-rāk nedabūsi tā vai tā..," .Pasitis bildi padusē, Mņis pakampa piena pudeļu nesamo un devās; pa kāpnēm lejā!, ka skanēja vien. Piē stūra, ;neatļautā joslā pie ugunsdzēsēju pumpja bija novietota viņa mašīna ar baltu piena pudeli uzkrāsotu uz. durvīm. Iemetis bildi pa roku galam mašīnā, pieninieks at-' laida rokas bremzi, uzkāpa gāzes pedālim uii: aizdrāzās pa iz* braukto ielu, ka putekļu mākonis vien nojuka^: / Vakarā, izbraukājies, sasvīdis un noguris pieninieks pārradās mājās. Viņš izraušas no mašīnas, aizcirta durvi| un gribēja doties pa kāpnēm augšā uz dzīvokli,' kad atcerējās • bildi. ; To viņš, pustumsā sataustīja lUz-šo fera sēdeltļa.mašīnā. ■
,.Hminm." norūca Vīrs, mēģinot saskatīt ^ kaut nieku no tā, kas ,afctēIots' uz bildes, bet ,tā Jcātp lāga nespēja, pasita gleznojumu padusē un devās pāri lielajam, tiii^jam pagalmam uz dzīvokli.
Sētmalē mirdzēja ugunskurs. iSētnieks dedzināja vecas tapešu atliekās.; kuras šodien lio jaunremontetā dzīvokļa bijā izmēzis krāsotājs. Sētniekam; blakus stāvēja pieninieka sieva Na-riija un Vēroja Vīru nākaņi. Viņa ņūļe bija- iemetusi- u^mī ēzeļaiusainu žurnālu' žūksni. Lieta tāda. ka pieniniela labā sirds neatļāva noraidīt nevienu dāvanu, kiiŗii.tam. deva kāds no Mlie!nMem,;:lai čik niecīga un mazvērSga tā ari- nebūtu; Gaa-driz katru vakaru viņš Nani-jai nesa mājās vecu žurnālu blāķiis,; nederigas mēbeles un ieplīsi^ traukus, bet sieva nākamā dienā noņēmās, lai to; vi-
su likvidētu dedzinot vai aizsviežot lausku ; kaudzē. ■ r: ^
. Neskai,tāmas reizes viņā vīrkņi bij.a likusi manīt, lai taču nenes mājās: lūžņus, bet viņš kā uzcītīgs. kurmis nesa un.; stie-
^pa tik, un viņa—dedzināja. Arī tovakar,; ieraudzījusi vīru ..turam veco bildi ar ielūzušo rā^ mi,, un būdama sevišķi nelabā omā. jo gludinot veļu bija .apdedzinājusi pirkstu^ viņa bez
. liekas; kaA^ēšanās mkņi nošņār coties izrāva bildi vīram no paduses, pameta īsu. skatu iiz to, un.-- be? žēlastības Iemeta ■mantu ugurū, ka dzirksteles vien nošķīda pret tumšajām vakara debesīm. Tad, redzot, ka vīram šāda strauja rīcība pārak nepatika, viņa mīlīgi pai;iē-
.ma pientnieku pie rokas un va-
•dīja augšup dzīvoklī, nenojau-žot, ka līdz ar oieografiju iz-čurkstēja un pārčervelējās ogļainas plēnēs Alīnas' Pagastas gadiem sa.krātie lati, rūpīgi un ar apdomu aizbā;zti, .giz bildes rāmja, ■ ,
Nšīkamā^ rītā pieninieks mašīna uz ; sēdekļa atrada sabur-zītu desmitlatnieku,;kuŗš laikam bija izslīdējis no oleogfafijas lo-gata. Domājis cik spējis, viņš nevarēja izdomāt, kur; tāds te radies. Bet tā kā viņš bija -vienkāršs cilvēks un praktiskas dabas, tad tas nekavējās par atrasto naudu sev nopirkt gumijas zābakus un Nanijai siltu "^^as jaku^ rudens lietainām,; vēsam dienam, kad pāri Rīgai. atkaj velsies miglas blāķi no ;:Daugavas puses; un : nosēdīsieš šaurajās ielās. ,; : ;. ■ ^ ■
Tā: Alīna Pagasta, aizejot no šīs. pasaules un atstājot mantojumu viņai nezināmam mantiniekam, tbmej padarīja diviem dl-; vēkiem kadu labumu, ko par viKiu otru citu aizgājēju m allaž var satāt, ; ;■
■ i-
I
zSlēl ka
KĀRUS- :UPATNIEKS-;::
:;:;;;: ;:.-v:^
Sdtļtes Avotiņas dzejoļi M a daļ
Nu jau būs gadi 10, kopš saules refleJ
ZeUītes Avotiņas dzejoļi sāka tā'lS tuvumsļ
parādīties jaimatnes periodikā, noder „ ^ visi
Pēdējos gados viņa klusēja, bet
liu ir parādījusies viņas pirmā radības:
grāmata Madaras kas dod zinā- jām pa pļaļ
mu pārskatu īpar autores (^e-du madaru [
jas izjūtu un garīgās sejas īpat- Tumšzaļā sļ
nību. : pasipīdēs ^"
_ . , nSstevlno Madaras var sagādāt prieku ^^^^ ^|
katram skaidras dzejas cienītā- ^ jani; kam tīkama sirsnība, 'vien-:'ļ^^^^ ^' kāršība mi kas ^ spēj iz|ast klu^ so , dabas skaist;umu. Viņa da- „ bu netēlo, tieši, bet īsos, attu-^^; rigos akordos dzied par savām g^j^^ izjūtāin, vērojot ikdienas • soli ^ ģ . . dabas norises vai vispār dzīves ļ^^* \ (parādības. Viņa nemetas nekā- . . : ,^ dās tālās un dziļās ekskursi- ™ jf^' jās .pa dvēseles tumšajiem la^ * birlntiem, kas tik iezīmīgi izskan šodienu satraukto meklētāju; vārsmās. Viņa ir atturīga savu izjūtu tēloŠEmS, bet tieši tas rāda autores saskaņu ar sevi, dabu im dzīvi, šī saskaņa .Smilgu liekas diktē ari vii^iasmāksll- Ļal suM niecisko skatījumu, kuŗS ļoti bieži atviz -Latvijas dabas vienkāršais skaistums. Varbūt tādu refleksiju dēļ, vadoties ar attiecīgām noskaņām, nelielais dze- ļ^^JJ^"^ joļu sakopojums sadalīts noda-J^gļ^^^ .ļās ^ Jāņu vainags, RJts un va- . j_ kars, Gadskārtas un Klusuma ^jgnļtgŗ^g, ķērpis.: ^ > ; ^
Ja dažos vilcienos gribētu lasītāju p raksturot dzejnieces garīgo se- bai ikdle; ju;'^ var teikt, viņa ir trausli gs atspīd^ skaisto mirkļu; tvērēja. Viņas;ma. To dzeja lasītāju nesatrauc, nesar Jāņu va bango kā ģaŗī stiepti vētras brS- sos un zieni jūru, kas pēc tam lēti Ilgi, bet nerimst, bet kā liegas vēsmas, aizmidzis laas mli^cļlem ieviļņo vSipoto gas klus druvu, smllgui; skaraino pļaivu Dzejni vai lapoto koku zarus; Skaidra Sevišķi dzeja var izskanēt kā; vienā tā dra un s .otrā gadījumā, ja vien tā skā- tām dom rusi kādu dievišķu stīgu mūsu zini; ka dvēselē. Ja avi tā neskan Ilgi aiz dien un vareni, tomēr bez vērtības iatnas b' nav ari īsais brīdis, kas paliek apkārt n apziņas apGlrknī. Un sienot šos Vai kādā mirkļus vienu pie otra, veidojas' ^PP-' mozaika, dzimst dziesma, kas oPulķS var skanēt vēl laiku tecējumā. Baltas To panāk autores tīrā sirds- . it kā^ bals, kas nāk no dzejas būtiskā dziļuma. Katra dzejoļa nedaudzās rind^, kas ar maz izņēmumiem veido kādu sudrab-dzidru ainu, ieskanas igara, par
Aļp skābļ Uņ pīper iPļavas 7^ Lai zvai Vēl pārll
Rīts riat Simbolls
BezbēdI
Ziedu Aizpļai Lalkar Kādas I
(60. turpinājums)
Kad Jērs no Tauna uzzināja, kas vļ priecīgs nodomāja, ka Zeltiņa kundze | kaut cik saposdama vīru. šādā cienīji tiešām vajadzēja uzvesties glīši;;un pieļ tūliņ ar izbailēm jau nācās atzīt,: k-a glīļ saite nebūt nav sasējusi .ciešāku baļaļ
■ muti. -;ļ „Sveiks, profesor!" pienācis, viņš skļ
Star'cu. >,vai es jums esmu jau stāstj
kastrē jērus. — uzmaucot stingrus guiļ
tāpat kā, uz astēm, 'kas tad bez grieļ
krit? Vai tāds paņēmiens bija īpazīstāiļ
Antiņš sbtinga. Tas tak nebija -temaļ
.šo ļoti nopietno kungu valodas, kuŗa^
klausīties.- stāvēdams ^taisni un klusi?
sāniem nolaistām rokam.
Bet agronomijas profesors omulīg
Tādus jokus es dzirdēju, pirmo razi, ^
stāstījāt-. • •• ". ^,:- •;
: , „Esnņi jau stāstījis •:• • "
;;,,Jā, četros no
Zeltiņš. drusku
lita pa tālruni .. ■ apjuka :„Piedodieļ
tiešām par to reizļ ir ļoti jāatvamojas.
1533