i;
to m---
Trešdien, 1%3. g. 11. septembri, 73. n-m
ar i ■
1' ■ i-'
Dr. Zenta Mauriņa no šīs vasaras turnejas pa Vāciju im Šveici atgriezusies nmjās Upsa-lā. Viņas vasaras turnejas jau kļuvušas par tradīciju gara pasaulē. Viņu gaida gan tautieši, gan svešie. Viņu gai(Htu arī dzimtenē, ja vien sarkanie māņi te būtu izMīduši, pret ko viņa cīnās ar visu gara degsmi un intensitāti. Gara brīvība patiesības un dievišķās kārtības robežās ir augstākais Mauriņas i sauklis. Cilvēks nav pasaulē patvaļai, laiskumam un tukšām baudām, bet gan likuma izpildei, kaislFau apvaldei un dzīves piepildei. Kas ir cilvēks —■ tas ir garīgais cil-. vēkā, :
Mauriņu' klausās' jauns un vecs, ticīgais un brīvdomātājs, vācietis, 'francūzis un latvietis. Varbūt vienīgi steigas amerikānim viņa kļūtu garlaicīga un nihilistam nepieņemama, šogad Mauriņa turneju iesāka maijs pirmajās dienās Vācijā un turpināja līdz jūlija beigām ar noslēgumu Šveicē, kur pēc tam kādu laiku atpūtās. Tum,ejai bija izvēlēti divi temati: Tautu kulturālā i mijiedarbība un 'Difeives pilnveidojums. Temati bija interesanti, un visur, kur vien Mauriņaļrunā-ga, klausītāju netmka, viņas personības magnēts un domu vienreizība pievelk, |
Mauriņa daudz raliatījusi un runājusi par tautu kulturālo mijiedarbību, kas nepieciešama, jo citādi cilvēki kļūtu iedomīgi lauvas Savā būrī. Tikai kultūras
. vērtību mijiedarbē cilvēki. iepazīst viens otru, sarunājas un tuvojas dvēseliski viens otram. Tas ir RieļfUmeiropas kultūras princips, ka mūžīgās vērtības nodod no paaudzes uz paaudzi un ari
- kaimiņš kaimiņam.
Par dzīves pamatojumu un ievirzi daudz . lasāms Mauriņas darbos, bet viņas mutiskie pado-
. mi illustrātāvi papilc'ina; un izceļ: svarīgāko. Mauriņai cilvēkā pasaulē nav svešķermenis un ga-'dījuma ,pēc, bet gan pasaule ir dota cilvēkam pilnveidoties kā garīgai; butei un piepildīt likumību. Pasaule viņai nav vienīgi
■ proziska mālu mīcīšana, bet arī svilpīšu veidošana un brīnumainu melodiju kārtības atskaite. Visa pasaule • ir pilna brīnumiem, im pats cilvēks ir lielākais pasaules brīnums.
. Zenta Mauriņa dažos teikumos apskata cilvēka būtisko un ai-
cina dzīves pilnveidojuma. meistarības izcīņā — ceļā uz cilvēcīgo pilnību.: Tas nav viegls, ceļš, bet gan pienākuma un at-bildības. ceļš. Tāpēc jau cilvēkam dots prāts un brīva griba. Ne jau lai tos izniekotu un nepie^ pildītu liltumību. Cilvēks sevi nes Dieva un velna sēldu. Bet. kas izaugs tīrumā, ''par to jāatbild cilvēkam pašam. Tāpēc jāapvalda dziņas, jāatzīst mūžīgi augstākā kārtība un jācenšas pēc kosmiskas saskaņas ^ sevī ar visuma uzturētāju garu. Gars ir cilvēka mainīšanās spēja uz gais-
mu.
Cilvēks dzīvo Dieva un cilvēku sabiedrībā. Pirmais, varbūt, dažam nesaprotami. Tas nozīmē; cilvēlam, jādzīvo ar Dievu kā ar. lielo Tu un ar savu tuvāku (ģimenes locekļi, sabiedrība) mazo tu. Cilvēks nedrīkst cfeīvot tikai sava es robežās; kas redz tikai savu es, tas neredz augstāko patiesību. Cilvēkam jāveidojas par garīgu personību, kaspa^ ti zina mūžīgo kārtību un savu' uzdevumu.. Izveidotais pats ir visuma gara daļa, kas kļūst par personības mērauklu. IMves pilnveidojums iespējams pat cietumā un Sibīrijā,
Nav svarīgs dzīves garums, bet gan intensitāte un piepildi-' jums. Rakstniece, kā daudzkārt savos rakstos; aicina ļaut sirdij runāt, kas vienmēr zini īsto mē ru, sirsnību im ievirzi. Sirds var lodā jāuzticas otram tu, tikai tad varam sagaidīt pretmīlu. Tomēr, nevajag sagaidīt neiespējamo un neuzspiest savu gribu. Mīlas oāzes sasniedz tikai miesīgie askēti. Lai ķermenis badojas, garam jāļauj skaistā un patiesā atdzerties. Cilvēkam sava diena jāiesāk un jānobeidz ar meditāciju, lai katra dienu būtu it kā pirmā un arī pēdējā. Dzīves pilnveidojums — tas ir cilvēka augstākais . uzdevums, lai tas sevi piepildītu kā garīga Ibū te.
Mauriņas dzīves apliecinātājas vārdi atstāj lielu iespaidu. Cilvēkiem vajadzīgi ceļveži, tos vi-ņt meklē grāmatās un personībās. Mauriņu daudzi pazīst kā personību caur viņas grāmatām, bet vēl lielāku iespaidu no. viņas' gūst, klausoties viņas runās. Tāpēc viņas klausītāju un ciemtāju auditorija ir plaša. Kur viņa brauc, tur viņu sagaida, seko un
A. Spoģis
OlIiilIllllllEBIIiilSiilliaillilEBIIIIlilillliEBiiliia^
Pievilcīgs nosaukums, kā pati varēja tuzbūvēt kl šoseju, peldvietai Kurš gan brīvās I^t- dzelzceļu uz Rūjienu. Kā vie-vijas laikā nevēlējās tui īpabūt? nam tā otram bija' mazs trū-Muižnieku 1823. g. nodibinātā laims;_ nemaz vai tikai ne-Neibade šo apzīmējumu paturē- daudz braucēji redzēja jūru. ja līdz 1935. g., kad — jēdzienu Citās- zemēs šādas Rivjēras tie-'paplašinot tā ieguva latvisiU ēi ar neatsveramiem jūras ska-skanīgo, šarmanto Saulkrastu tiem lepojas un apkārtnei at- ' nosaukumu. i nesa valūtu ar pavairotu ceļo-
Tikai 45 km no Rīgas,^ tie pie- tāju kustību. Bīriņu muižnieks vilka ne tikai galvaspilsētniekus, vēl vecos laikos, jūru cienot, bi-bet līdzīgi: Ŗemerēm — apmēk- ja iespējami taisnākā līnijā no lētājus no malu malām. Saul- muižas uz jūras līci ierīkojis krasti bija skaists pludmales un ceļu. Gar Pētempes'kaipiem pis lauku apvienojums: lauki pienā- - jūras tas iznāca starp Saulkras-ca pie jūras priežu joslas, rin- tiem un Pēterupi, šķērsojot Rīda upīšu. (iPēteŗ-, Ķīšu, A^pī- gas. ceļu. Visai netālu no šīs tes) atnesa lauku ūdeņus im vietas atradās ierēdņu Ružicku smaržas, bagātīgi lapkoku stā- vasarnīca, kas kādā vasarā ap-dījumi visu vienoja jaiikā da- kaimi saviļņoja ar bēdīgu notiku-bas rotājumā. Nav brīnums, ka mu. Proti, dārzā, zemē ieraktā mākslinieki- vasarās te labprāt mucā, pilnā ar ūdeni,, noslīka mitinājās: ■ Pēterupē pat tādi, viņu dēlēns. Visur citur viņii-kas bēga no publikas un dzivo- izmeklējās velti, līdz atrada pie ja vienkāršās zvejnieku būdiņās, pašu mājas. Klusums, rupjgraudaina plud- iNo Saulkrastiem ziemeļos ^at-male plus svaigu zivju maltīta^ rodas zvejniekciems un aiz'tā atsvēra daudzus komfortus. pēdējos retpublikas gados mo-Pašos Saulkrasto^ visu gadu vai 'derni izbūvētā Skultes zvejnie-daļēji mita strēlnie}m_ģen, Pran- im osta. šinī zvejniekciemā, kur . cis ar kundzi, žēls. masu, cepuru vēlāk ierīkoja arī kooperatīvu, fabrikants Kramiņš;' apr. ārsts modernu zivju žāvētavu, pēc 1 Dr. Vītols, vel gados jaunais īpasaules kara, zēniem kurinot dzejnieks- Andrejs P^blo Mier- sārtu, sprāga pludmalē izmesta kalns u, c. Viens no Mērnieku mīna, kas prasīja daudz upuŗu; laiku autoriem Reinis Kaudsī- Saulkrastos vēlāk bija daudz te dzīvoja vientuļi Pēterupē. saulainības: vasarnīcas cēlās kā Latvijas pirmajos gados no- sēnes, ipludmalē un aplcaimē ra-kļūšanai uz turieni daudzi vēl dās celiņi, soli. Apmierinātās izmantoja kuģīšus Kaiju vai sejas liecināja par augošo tu-Neibadi, Kad pēdējais- ar dau- rību. - Jāņu dienā par raķetēm dziem upuriem nogrima, Krasti- un uguņošanu rūpējās pirotech-ņa autobuss ;ai2Jkratī3a i braucē- niķis Drinks. Skanēja Ugo džies-jus vēl ;pa meža saknēm, gnīm-mas. Bij. pamatskolā iekārtojās bājiem vai Ļilastes„Pliko stran- Bērnu palīdzības savienības bēr-di". [Te tad bija redzami tie, nu kolonija ar. galvaspilsētas kas brauca cauri Saulkrastiem: bērniem, kas atdzīvināja Saul-pilsētas' galva Andersons, . dep. krastu ziemeļdaļu —jūras kraš-V, Bastjāņis, peļu inž. "J. Lei- tā. Jā, daudz bija saules te uri ^maņis u. c;ŗ apkaimē, bet — kas tagad tur?
Vēlālc, .turībSA' aupt, valsts , Vasarnieks
ŠEIT IR
Pieeācīgas. algās visiemii.., Konservatīvo, valdība ir izkārtojusi noteiktas minimā^ 1ās algas, lai pasargātu jūsu intereses. '
Vienlīdzīgs .atbalsts' visām pam'akfeplsm. (public & separate). Jauni piešķīrumi nodrošina vienlīdzīgu atbalstu visām pamatskolām.
Pabalsti .atraitraēm'.mi ■liepreGetām' sie-vaetēm. Konservatīvo valdība nodrošina pabalstus līdz $ 65,- mēnesī attiecīgi kvalificētām sievietēm 'vecumā no 6(>-€5 g.
Ar§tniecīfesis .aprūpe, visiem. Jaimais konservatīvo valdības plāns attiecībā uz ārstniecisko palīdzību attieksies vienādi uz visiem, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. Provinces valdība segs izdevumus maksāt-nespējīgiem.^ ; r
7
Vecuma, neredzīgo un ne|i)ējīgo paaugstināts līdz % S5.- mēnesi šis pa augstinājums ir tikai. viens no daudzajiem jūsu konservatīvo valdības programma' redzētajiem;.
..- ; Ikvienam".pesisija.mc
vietas. Pirmoreiz Ziemeļamerikā. Ja jūs maināt darbu, jūs nezaudējat pensiju. Jūsu ietaupījums un darba devēja piemaksa iet jums līdz. Veicināta vecāku cilvēku nodarbināšana. Ontario iedzīvotājiem izredzes.uz vairāk un lielākiem ienākumiem vecumdienās..'. . .
Vairāk pairksi, vairāk ■ apmeklētāja,. vai-' rāk atpūtas. Konservatīvo valdība ir jau iekārtojusi 81 parku jūsu vajadzībām.
■FaUelmāts matenālais ■, atlsalsts. .staiden-. tiem. Tagad vairāk jaiuniešiem iespējams dabūt atbalstu augstākās izglītības iegūšanai. Miljoniem dolāru tika izdots 1962. gada studentu stipendijām un aizdevumiem, lai palīdzētu spējīgiem studentiem. ,
0
21; .gada vecum.'robežas, atcelšana',ma-celiļjem. Ierobežojumi, kas radīja daudziem amata pratējiem traucējumus, tiek atcelti.
Kompensācija ievdnotiem stffādmig-kiem. Tagad^rī tie, kam izpeļņa sniedzas līdz § 6.000,- gadā (agrāk $. 5.000.-) tiesīgi uz negadījumu pabalstu. Uzgaidlšanas periods ir tikai 3 dienas (agrāk 5),
BELWOODS
čikāgietis, protams, ir lokāl-patriots tāpat kā visu citu latviešu koloniju apdzīvotāji. Ta tas ir arī dziesmu svētkos. Viņam kļūst „silti ap sirdi", redzot savu cilvēku panākumus. Tadu Klīvlendā netrīika. Vispirms jau jām&i Dzeilmes deju kopa& uzvara tautas deju sacensībās, gan tikai ar puspunktu. Vērojot sacensības, staiipība likās drusku lie-' lāka, bet galu galā, vai tas vairs svarīgi, kad uzvarēts tā kā tā? Iemirdzas acis arī redzot Kllv-lendas lielāltā laikrakstā trīs latviešu tautu meitu attēlus — Andas Legzdiņas,. Rudītes Spures un Mārītes - Ķezberes — illustrē-jot objektīvi sastādītu rakstu par latviešu svētlciem. Jāpiezīmē, ka informācijas lapiņa,, ku-. ŗu varēja saņemt cittautu viesi, bija labā angļu valodā un lie-tišlp sastādīta, kas liecināja, l?a, laikam, beidzot būsim' tikuši vajā no vāji pasniegtas informācijas, kādu īpalaikam saņēma viesi sarīkojumos īsi pēc mūsu ieceļošanas Amerikā.
Vispārējs slēdziens par svētkiem: tie bija labi organizēti un izdevās lieliski, šķiet, ka rīcības komiteja savās rindās bija ieskaitījusi arī laika veci. Lailcs bija kā radīts šādaim sarīkojumam. Telpas bija tuvu kopā un ērtaS; Klīvlendā ir • tīra pilsēta un tanī var labi paēst. Policija
ST. MDKEF
ALLM ■. ■
GROSMAl
MĒNEŠRAKSTSDAUGA¥ASVANAGI
DV GV izdevums. No. 90., 1963. g. Jūlijs/augusts,
šu trimdiniekiem pienācis beidzamais laiks paniosties no sapņiem par pagātni."
Plkv. A, Plensners rakstā Pulkvedi Briedi pieminot sniedz šī lielā un varonīgā latviešu karavīra raksturojumu un dzīves gaitu līdz tai dienai, kad Latviešu strēlnieku padomes izīpiidko-miteja Maskavā plkv. Briedi apcietināja un nošāva.
Par nacionālo jautājumu Padomju Savienībā pēc partijas 22. kongresa, raksta vēsturnieks U. Ģermānis. Savā rakstā autors mēģina izsekot dažām parādībām un diskusijām nacionālo attiecību attīstībā padomju Latvijā un vispār Padomju Sav„ laikā pēc komunistu partijas 22. kongresa.
Nodaļā ApsKats sniegtas īsas biogrāfiskas ziņas par DV CV rakstu sacensībā godalgotajiem jauniešiem. Recenzētas girāma-tas — P. Čielēna Laikmetu maiņā otrā daļa un E. Medņa Zvaigznes stīgo, trūoģijaš pēdējā da-
;■:•■'■■■:•, ■■■■■'^^^^^
Nodaļa Musu dzīve sniegts atreferējums par DV CV sēdi Gē-teborgā. Jauniešu darba sanāksmi Vācijā — seko intervija ar mazās' DV saimes vajtiadzi Eni-tu ReitmanivE^ijā, saruna ar DV globālo šaušanas sacensību ■ organizētāju R. Jurjaku, DV ju-i uri DV visā pasaulē. k.X
Cefcuitā numura titullapā iespiests E. Tūtera dzejolis Dziļu-nii, kuram seko P. Grīnberga raksts Rosmigāku informācijas darbu.
Pēdējo gadu novērtējumi rāda, ka mūsu ienaidnieks un latviešu tautas apspiedējs, boļše-visms — nav taupījis pūļu un līdzekļu, lai atrastu arvien jaunus paņēmienus brīvās Latvijas valsts- idejas iznīcināšanai im latviešu brīvības cīnītāju nomelnošanai, tāpat ari dzimtenē palikušās tautas daļas atgriešanai no brīvās pasaules informācijas avotiem.
Prof. A. Aizsilnieks plašajā rakstā Strādāsim rītdienai ^iztirzā Latvijas valsts nākotnes perspektīvas no tautsaimnieciskā viedokļa.
Latviešiem pēc 1. pasaules kara varēja rasties sava neatkarīga valsts tikai tādēļ, ka bija saglabājusies tauta. Lai stāvokli izprastivAm^
^vijas vietu brīvo tautu saimē, ir jāņem vērā, ka Eiropa pašreiz .maina savu saimniecisko un politisko seju.
Iztirzājot ■ Latvijas nākotnes iperspektīvas, autors pieskaras vairākām iespējām: Latvija kā neatkarīga valstis, Latvijā ķā Krievijas sastāvdaļa, Latvija Austrumeiropas ūnijā, Latvija Eirbpasūnijā u, t, t. Runājot par neatUekamiem uzdevumiem prof. A. Aizsilnieks saka:
„Cīnoties par mūsu-.tautas saglabāšanu- uņ tālāko - attīstību, murtiš ne tikvien jācīnās pret tās tagadējiem apspiedējiem un iznīcinātājiem, .bet. jādara viiss iesipējamais, lai nodrošinātu tautai tālākas attīstības iespējas. Mūsu lielā nelaime ir tā, ka rio visa teiktā atrodamies daudz tā-, lāk nekā paši aptveram. Latvie-
8i)iiima'a.NiiiBii.ii!BiiiiiiBiisiiniBiir.<ai!)ii{aj
MuSŪ LAIKRAKSTA atsevišķi numuri dabūjami l\)ronto latviešu
paraugnumurus EM 8-0792, Toronto:
FILATĒLIJAS IZSTĀDES ATSEVIŠĶO VALSTU
.:...■ SVTĒTKOS ASV ^
. pret automobiastiem iecietīga, (tikai dažs labs kājnieks dabūja samaksāt septiņus dolārus par ielas' pāriešami, kad uguns rādīja „Dont Walk."
Runājot par svētku izdošanos, jāsaka, ka latviešu trimdinieku. sabiedriskie, darbinieki, zinātnie-Id im rakstnieki bija reprezentēti visplašākos ajmieros, / Ejot cauri plašai daiļfimatniecības skatei un sasveicinoOies ar rot-" kaU o. Grinii, konstatēju, ka literatūru izdaja prof, J. Akerma-nis, kurš mīl but savu tautiešu vidū, un lahi^at ar draugiem pa-debatēt. Turpat tuvuniā saskatu Kultūras daļas vad, P. Norvili, DV ASV pr^kupikv. V. Hāmeru. Ārā uz ielasi redzu prof. A, An-nusu, māksll Amoldu šlmani,-'tēlnieku A. Kopmani. Antona Ķivlenieka foujize gparigi tirgojas ar rota^: Ijetām, bet viņas vīru, dziedoisļ tuvuma nemana. ..Mans vIīB E jau septīto •reizi,." viņa ^tsaiaīda, piebilstot, ka tas tikai pa jokam. Dziedonis darbojas galvenā lomā X. Ģleškes Latķ^ 1.^$. '
_Ejot pa tīļra^m lāīvlendas ie-lam ik uz sōļapavīd pa čikāgie-ša sejai: refzAlfrēdu Kalnāju> šīmaņus. m. šttirmu,
Aistarus, J. Ritinu un citus ,,vējainās pilsēW' pīlārus.
Cik var saiet vienā viesnīcas istabā? Pēc uzvaras tautas deju sacensībās to mēģinājuši no-: skaidrot E. un V, Dzelmju deju kopas dalībnieki, svinot panākumus kāda dalībnieka istaba.: Reiz istabā saskaitīti 60 jaunieši! Tā kā bija dziedāts un pulk-stens rādījis 3. rīta stundu, viesnīcas pārzinis, īpatis iiz īsavu ie-' rosmi, jauniešiem ierādījis ne-.: lielu zālīti svētku turpināšanai — „kur viņus neviens netraucētu,'- Jaunieši arī pārvākušies uz ļoti patīkamirtēlpu, un svinības turpinājušās līdz ntam. K.K.
<D Rakstnieks ūn Londonas Avīzes redaktors Pēteris Aigars ar dzīvesbiedri, bij. Nacionālās operas baleta' solistu : Siru Ji^ gensu, septembra pirmajās dienās c^ļ^s atvajinājuiT^/kb pavadīs Beļģijā.
<& Astrīde Šiliņa, Pr. H. Šiliņa meita, uzņemta Ecanburģas universitātes zobārstniecības fakultātē. Viņas māsa Astride šo\^-sar beidza Notinghamas universitātes filoloģijas fakultāti, iegūstot akadēmisku grādu franču im gpāņu valodās.
Gandrīz katra no Sav;' Valstu atsevišķām valstīm reizi gadā rī-^ ko kādus svētkus vai citus sarīkojumus un bieži ar nosaukumu : „State Faif". Daudzi šie sarīkojumi .atgādina mūsu Pļau-jaš^ svētkus un izstādes, ko tad kuplina ar dažādiem priekšnesumiem, sacensībām, un dažas valstis starp cita veida .izstādēm izkārto arī filatēlijas klistus. • Noteikumi šīm izstādēm, dažreiz ir ļoti atšķirīgi no parastajām filatēlijas biedrību rīkotām izjādēm. Tur skaidri saskatāma tieksme galveno uzsvaru likt uz pašu valsts filatēlistiem un dot, tiem iespējamās ptiekšroclbas balvu ziņā. Bet tā kā šie y,State Fair" atklāti ilgāku laiku — nedēļu vai pat divas — tad šīs izstādes dod lielāku iespēju ieinteresēt skatītājus dažādos jautājumos filate-liskā apgaismojumā un apdarē — arī par Latviju un apstākļiem Latvijā tagad.
Izstādes kuplināšanai filateli^ tu līdzdalībā no citurienes ir vēlaina, bet tie visi iedalīti vienā klasē, neatkarīgi no klāsta rakstura, un sacenšas tikai savā stappā. Bet, ievērojot iepriekš minēto, šīs izstādes ir izdevīgas kāda jautājuma, vai kādas informācijas populāriiēšānai. Piedaloties šogad filatelij.as izstā^ dē: Illinois ,,State Pair", ko rīkoja Springfīldā, valsts galvaspilsētā, bija sīkāk jāiepazīstas ar noteikumiem. Tā savas valsts filatēlistu atbalsts jau izpaužas ar: to, ka dalībnieki no citurienes nevar iegūt izstādes galveno balvu. ,
Jaunieši izstādē pielaisti tikai ņ® Illinojas valsts. Latviešu filatēlistu apvienības Jaunatnes noīrēs dalībnieku starpā nav neviena jaunieša no Illinojas, tā mūsu jauniešu līdzdalība atkrita. Lai gan Čikāgā ir vairāki mūsu filatēlisti, neviens no tiem nepiedalījās, im tā .nu vienām latvietim nācās piedalīties „ār-zemnieku" klasē. Vēl jānorāda, ka šajā izstādē balvas piešķir naudā: galvenā balva — $ 20.00. ..āīsemnielm"- grupā: i; vieta —
ļ:S,00.Jauriiešu-.klasē ir tikai go-:ida lentes. ■
Sav.:: Valstu galvenais pasts bija izstādījis veselu klāstu ar Hammeršelda kļūdainām markām, ko pasts tīši izdeva, un; • ' Gettisburgas kaujas atceres mar- : ■ ku klāstu. Bija iekārtota ari ;pasta iestāde, kur sūtījumus: zīmogoja ar speciālu zīmogu ar datumu vidū un apkārt uz-rak-stu,,Illinoiš State Pair Phito lic Ex. Sta. Springfield Illinois." ■ Ja, savu klāstu pieteicot, biju tam devis nosaukumu „Pila-; telijas izstādes padomju Latvijā,", tad katalogā klāsts bija atzīmēts tikai Padomju Latvija." Pēc. noteikumiem katrā ie-logā bija paredzētas 9.lapas un klāstu izkārtoju 6 ielogiem. 1: ielogā sniedzu Latvijas karti,. Aizņēmumu no Latvijas prokla- ■ mešanas akta ar (pievienotām markām ar Ulmaņa un Zemga-ļa attēliem, kas abi redzami uzņēmumā, un kādu izzīmētu ap- . loksni, kas rāda Latvijas karti dzeloņdrāšu^ ielogā,'tā:rādot, 'ka. Latviju okupējusi Pad. Kriei/i- . ja, un aizrādot, ka Latvijas iekļaušanu Pad. Savienībā neait- . zīst nedz Sav. Valstis, nedz daudzas citas. rietumvalstis, kas pa-rādīts ar: Sav. Valstu deklarācijas tekstu un mūsu sūtniecības aploksnēm no Sav. Valstīm,, Anglijas, Brazīlijas. Nākošos .2 ie-logos bija aploksnes ar dažār ; diem zīmogiem ' un spiedogiem | no Pad. Latvijas 1. filatēlijas is-stādes--Rī^ā7' kur pie attiecīgiem spiedogiem bija pievienoti izgriezumi no laikrakstiem, kas spiedogu atzīmētos notikumi rādīja patiesā apgaismojumā, tā pie „9, maijs — uzvaras, svēt-' ki".;bija- laikraksta izgrieziims; ; . kas vēstīja, ka Pad. Savienība . ■nķv nokārtojusi kara laika parā^ dus 9 biljoni dolāru Sav. Valstīm, pie spiedoga „Radio dia- ■ r na' izgriezums vēstīja par krievu radio traucējumiem, pie „Pre-ses diena" izgriezums norādīja, .. ka ir tikai valdībās, komunistu partijas prese.. Viens ielogs bija veltas izstādei Liepājā un 2 ie-logi pirmai^ padomju Baltijas izstādei Rīga.: Ar klāstu izd©v^ : iegūt i: godalgu
KSENIJAS B] LATVIEŠU
ONC
Sestdicm, 28. septembri, pl. 8 vakari
175 St. CIair Ave.
Ieejas kartes I vietā ? 2;00, II vietā lepriekšpārdošanā Latvija -HAMILTONĀ: 29. sept.pl. 4 konservatorijas vSit
DAUGAVAS
LATVIEŠU NACIONĀL . ■ • APVIENĪBAS KANAD.
birojs ar š. R. L septembri pārcēlās no Sv. Andreju
telpām uz
27 BLOOR ST.E, TORONTO 51
\ (IMe Toronto latviešu/ kmUtsabiedrn)iW) BIIIOJS ATVĒRI'^ TKEŠ0IENAS NO PL. 8-10
TELEFONS,924^2775. LNAK centrālā bibliotēka ari turpmāk atraļ Sv: Andreja baznīcas telpās.
Veicaiņ visādus transportus ar modern&Dn (mēbeļu, būvmateriftlu u. c). Lūdzam zvaniļt kat
LE 5-661?. 94i Ddvercoiirt Rd„
toronto izglītības paŗvalm: : VMCARSKOLAS: lAŪNKANADIEŠl
Bloor Gollegiate Institute — 1141 Bloor .St.W6št, pie Duffe-rin ielas ; (pirmdienās, trešdienās) (otrdienās, ceturtdienās)
Central High Sdiool ot Com-mērce — .570 Shaw St., dienvi-dos no Harbord ielas ■(pirmdienās,- trešdienās)
Eastern riigh School of Gom-
mērce rr--l6-Phtn.Ave.,. pie/Gfe tam avēnijas . : (pirmdienās, trešdienāsr (otrdienās, ceturtdienās)
King Edward Senioļ Sdiool ~ Bathurst ziemeļos no Gollegļ (pirmdienās, treSdlej
HcMurrich Senior — 115 Winona Dr., St. Olair avēnijas (pirmdienās, trešdie
North Toronto Coļ tīļte. — 17 Broac ^lehu bloka, zieaie avēnijas, austrumoļ ielas
(pirmdienas, trešdl«
IParkdalc CoUeglatcļ 209: Jam'eison Ave., Queen W. (pirmdienās, trešdlt
Huinberside Gollegiate Institute — 280 Quebec Ave., pie Humbeŗ-side avēnijas (pirmdienās, trešdienās)
Kent Senior Piiblic Sctoool — 80 Dufferin Streetļ Ceturta un piektā gada kursi angļu valodā.
. (otrdienās, ceturtdienās)
/Reģistrēšanās minētajās,skolās 16., 17.. un 18. sepļ pīkst. 7.30 vakarā. Reģistrēšanās maksa $ 5,-. , . Mācības sāksies 23. septembri,: Dlkst. 7.30 vakara.
PRIEKŠMETI.:'
Angļu valodā iesācējiem. Angļu valoda un pavālst^
ba. Vecākais kurss. Iespējas pieaugušiem, kā ieceļotājiem, tā šeit dzli :: vēlas mācīties lasīt un rakstīt :(J31oor CoUeiŗ
otrdienu un-ceturtdienu vakaros). .'Speciālas stundas trešā gada beidzējiem - plrmdi dienās Humberside Collegiate Institute, Bloofļ stitute, McMurrich Senior Public School un Scbool of Commerce.- ; .
PROGRAMMĀ lETIIiPST
Pamatmācība angļu valodā, speciāli izstrādāts. ki diešiem angliski runāt, rakstīt un lasit. Vispā lis. Informācija par naturalizāciju. Kanāda; uļ . tāji. Diskusijas grupās. Uzskatāmība.
Tuvāka' informācija. saņemama vietējās skolās pēc
SPIEST
PIEŅEM VISĀDA VEIDA V lESPIEDUMDAĒBU PASŪTINAJ
d LAULĪBU un iesvētību iblūguot
■ vizītkartes
dokumentus biedrību vajadžļ
0 koncertu. programmas
\---.-:-m: sarīkojumu BIĻETES
H PLAKĀTU^, DZIESMU" LAPIŅi iS VĒSTUĻU VEIDLAPAS, APLC : B GRĀMATAS, 2URNALUS
PASūTīNĀJUMUŠ PIEpai LA BIROJA, 123 HURON IELĀ, TOROP
ONT.. CANADA.
TEL: El
Pasiitinājumus lūdzam nodot laikus.
853201907573
67