■ ^
MTVIJA AldbuKA
Trešdien, iSS4. g. l5. janvāri, 5. n-m
JŪLIJS " FELDMANS. APGĀDA VAIDAVA SPIESTUVE. MCMMEII
Latvija Ameri^ š. g. 4. janvā- Šaiiatetā bez Egllšadar-jiem latviešu drā gan šo .mākslu feorēfeiķiv «^o
ŗa 2. liianurāLasitšja vēstulē la- bi A. Brigāde- tulkots Vakaiēiropas valodās, ir^bezpa^^
sām šādas rindas: ;,Mūsu teātra resm viena M/ZIverta luga. šo nedalīti atzīts par talantu skatu- j^gv zināms ,no kā vadījusies
darbinielu dztvo maldīgos ieskā- lugu izvēli vērtēs un ^pārrunas ves. literatūrā. Mazajai latviešu Dziesmu svētku rīcības Jtomiteia,
tos. ka viņi atbalsta latviešu^kul- Dziesmu svētku rīcības komiteja, tautai un tik izkaisītai talantu ua. minot eventuālā repertuāra izve- :
' n, vadījusies lu-gu tik redzamu nav daudz. Ne^^
itūrās un l$it?a nāsim āevi visās lietās a;r liela- a. Eglīša un M. Zīverta lugām. : vērtēiamierri at.7i iām tjiiitāTti. AtipIi vs-^n vhiic ^tiin
krāiums veltīts vina persomDas caur Archangeļsku devās uz paši diplomāti ieskata par savu Tad vēl autors saka, Ita reper-un darbības raksturošanai šī Latviju. smagāko pienākumu. tuārā minētām lugām vieta mu-nun^^
mkstu krājuma piibLcēšanas iz- j p. ^ darboties ārUetu Līdztekus sūtņa darbībai f ^^t kā. im^^^^ devumus seguši bijušā sūtņa ^^j,^^^,.^^^^^ darījis ^^^f^"^'^
Kar
šīs rindas rakstot, atmiņa liSk ■ kāda tāla vasara dzimtenē. Uz . kādā novada -dziesmu svētkiem brauca un nāca brīvi un priecīga
bats. Grāmatā ievietoti 19 auto- (1920: g.) un Lietuvu (1921. g.). g. '15. aprīlī latviešu pārstāvju ru raksti, bet divdesmitais no 1921.---1923. g. viņš bija sūt- sanāksme Vašingtonā, tad 1950. Dr. P. Oliņš nomiris, nepaspējot jļjegjijg^ sekretārs Parīzē, kur 27. maijā tautiešu sapulce Pi-uzrakstīt savu rakstu.: ,Arī nc apprecēja sūtniecības darbinieci ladelfijā un 1951. g. 24. un, 25.
pārējiem autoriem tagad divi Mariannu Robēnu k^ iemācī-februārī ALAs dibināšanas kon- . , ^ , . . . . , , ^ . i- * i-^^r.
sm K. Zariņš un Dr. O. Gr<xs. 1 Su S"' iTau™ 1 gr.ss Vašingtonā ar 115 delegt Grāmatu izdņēja «e)a Gop-^i^^^^ māteliņleks bet v.ss tas kas b.,a izvietots la vieši, Za^smeža^los un >^
vaids vairs 4v d^īrajo vidū. J,^''SlktobM^«em. pera apgādā Zelta Ā^e izdota Mārtiņš štroviads. ir gaJis val^ara saule. Dziedātāju estra-
SIs -• ■ šanu
māksliniecisko ietērpu gādāiis uetu ministritā bet 1925 'e at- hImTss»^ T5"tr J^mB~r,mf '^^ - puiKveui viņu jau mušu onvvaists laiKa Kau ue BuevariKojumus caur drūzmu sp
gleznotājs alGricevL. Tātad ^pST iau
šis rakstu krājums radies kā Sl^ftS Lom'eks b"t L^^^^^^ m ir īss fees stāsts ar 12 Jas, ko sarakstījuši •kapteims, Uterātūras izņemšanu no. biblio-pie sirmā d^^^^^^
daudzu personu topdaibitos re.-^,|f=^P^^*\^\J^l'^^ f- iUustrā<iijām, ko pSc pulkveža -Mednis/ pulkvedis -^^ ^
zultāts, Loru temii nav skaiA SefLSLs ios^^^ Alel^dra Plensnera manu- Dardzāns-Pr. Briedis cīņās palids privātās, rokās, nav nezi-sirsnīgi, sarokojās,
rf norobežbti. tāpēc bieii sasto- ^S^l:^^:^^ l S'^i^^Sa^i^ sastāSjis AĶe^^. wi dzīv^, ^ <^.^ŗ^,M^ ā. ;..i^L, md^;,aujiet man šo-
pama atkārtošanās, kas v„r ma- ^ bija Rietu- tMi MāS ™inb1rK pt si izdevuma redaktors ir pul^kve- Strēlnieku laikos - pulk ^emju. lel^as oAliot^ķas - dien nodziedāt ar Juras .: ar
11^? mu nod^as v^s ārlietu mi- So pSaņa'lielornoSC <^'^ ™ ^""^"^ ^ " P"'"^^ '^"■""«^«s u. c., -^v^li^T^^^
Vašingtonas latviešu draudzes iEEo:xWMJLMM-'-0t^^ r^^,.,.!!! ^v!if!!S-!T, • ļ^. Jūs pats jau man to skolā iemā-
sūtņa biogrāfiskie dati, diemžēl, ^istrijā un 1930. g. kļuva par Vašingtonas ievietoti grāmatas _beigās kas j^^vijas pastāvīgās delegār j.7s dibināšanā i
un izveidošanā un A.
zināmā mērā apgrūtina J.Peld- ^^^^^^^ ^^^^^ gavlenibā. to ŗ^aupiks - vina gādību arī p-r maņa darbibds pārskatambu., ^..^r^is. lo^ « »4t ^^''".^t ....._____
}a Goppera patriotiskais izde- v^ist
Pulkvedis ;. Frldrichs Briedis ' ,.Ss zinu, kā tu proti, ^lu, tad;
.1888—1918) jau 1. īpasaules ka- nāc-: te, stāvi man labi tuvu un :
,:a pašā sākumā spoži izcēlies seko manai rokai.; Tad jau ..
■ .rsavieŗn,ļoti pārdrošiem un ..Sirmajam ozolam pēdīgo sLftdu '
dod.
■ekmigi veiktiem izlūku . gājiē-liem ienaidnieka aizmugurē un Tis slēpj svētu piles vardu dzl-vaņēmis krievu armijas ļoti aug- ■ • ļās siržu retinās,
irus apbalvojumus — Jura zel- «Ja kas vārau uzmmētu, celtos ta zobenu un Jura ordēni,\k:am ' pils..."
viņš darbojās līdz 1946. g. fc5ī baptistu draudzēm un nelaiķa Tāpēc mēģināsim īsumā rals^ viņa darb'ba ir vispopulārākā sūtņa'dzi]o reliģ ozitāti. A. Dīn-sturot Jūlija Feldmana dzīvi im un to tuvāk raksturo vairāki au- bergs raksturo arī Peldmaŗa darbību tās chronoloģiskā secī- tori: • A.. Bērziņš, A. Spekks, O. asprātīgo, īpatnējo dzīves skatī-bā, cenšoties izmantot visu au- Grosvalds, J. Tepfers, R. • Kam- juniu, toni pieminētās ziņas. Par vina pus, P. Priedītls, B. Ābers un , , .
bērmbu un jaum-b.š gadiem A. Klīve. A. KKve plaši apgaismo Nelaiķa sūtņa pedejos dzīves raksta doc. B. Ābers un A. Kur- J. Feldmana pūles un neatlaidību f raksturo viņa lauia, a mis. J. Peldmanis dzimis 1889. šo lietu kārtošanā. ' draudzene Viņš mms 1953. g 16.
gada 21. jūlijā N.g-andes muižā, peldmanis līdztekus sava^ dar- !S foalfl^^Tm^LT Visus marku toājēju nodaļai domātos rakstus lūgums sūtīt: ^ēlāk tika pievie^ ts lī^om j^tmodR^ iftikmPta
Jūlija vecāki drīz pārcē.ās uz ^^S^ā b^a ^ "~ ^^^^^^^^^"^^ "^^^^^^ šīs noda]as red. Slichmamm. 161 OUve Ave.. WmowdalerOiit.: :aPW^^
Jelgavu. Viņa tēvs bija gald. ^^^m, Šveicē im kādu laiL arf Tālr. BA »
nieks, māte šuvēja. Viņš mācī- 5 Visumā šis rakstu krājums ■ : labāko paraugu visiem ziemeļu ^ j.^^vicoia Kompp^^^^^
jās Jelgavas Sv.-Annas pirmmā- .. gleznaini notēlo neatlaidīgā cen- LATVIJAS PAS'imRKU stāvošo lapu'i^ izmēra armijas pulkiem...gada laikā^^-^^^^ »<jaismas_ pils . V^o ■diriģentu
čības skolā, bet 1904. g. P^mpalu ^ad 1940. g. Pad. Savienība ar gona darbīgo mūžu. Ar dziļo sir- lESPIEDlJMKĻūDAS za-las krāsas ovāls plankums. šVc^albties 19^^ kaujās; pusaudzi šķira divas
.ministrijas skolā",. Jo viņa ve- karaspēku okupēja Latviju, viņš gnību- viņš attaisnoja p:zīstamo j i ^ katras loksnes/^ad "viemi^adi i n , ^^^^^'^^^^
cāki bija! atgriezušies laukos un 25. jūlijā iesniedza memorandu latviešu parumi „Sirds - ku^ A^S^^!,^ N.iSf ^
strādāja Pagaļu muižā. Jūlija Šveices valdībai, protestējot zemnieka gods". ^'^t*!^' . . :^ .: . '^^^iJ: ^^^^ kad J.. Vītols
tēvs nomira 1895. g., kadima-Pre* ^o. nelikumīgo rīcību, ftis zais zēns bija tikai 6 gadi vecs. "i^morands Tātad viņa mūžs ir-bijis, atrait- pielikumā,
nes dēla centības paraugs. Pēc Paī" Latviju, ^ - .. - . . . . - - „i_=i _ ;
smagiem konkursa pārbaudīju- ^iem savu biļetenu un rīitoja vienmēr atbilst musu valod- maz, cik man zināms, par tām sotm izveidojusies smalka ^^^^^^^
miem viņu uzJņēma 1904. g. ru- ¥ī siltņu^ konferences. Pēc 2. "^eku prasībām. ^^^^ļ^^^^^ ; 'ko. gan^^^
Filatēlists"^ raksta: - ;. / '^uma
j,Liekas, ka līdz pat šim lai- 3, 1938. g. jubilejas izlaidumā -^o^^^ēties latviešu strēlnieku ba-koj^ļpon^
denī Kuldīgas skolotāju šeminS- Pa<'saules kara Peldmanis daudz Mariannei Feldmanei pienākas lateUjas; literatūrā, proti: . atkārtojas^ katras loksnes 35; Tās bija pulkveža Brieža ļie- svētkos" dzied un tūkstošiem
rā, kuru viņš pabeidza 1909. g. gādāja par latviešu bēgļiem. liela pateicība par ši vērtīgā raJt- L 1928. g.juMlejas.izlaidumā markā. ■ 1^^^^^ ļdaūsītāju nebei'dzamoOplausoš
Skolā viņš spēlēja pirmo vijoli Sevišķi, kad vē]āk sākās mūsu s^u krājuma financēšanu un al 50 - sant. pārtitarķai ar Ŗ^"" i.o,H,nf-viorfiw,^..„
skolas orķestrī un mācījās fran- leģionāru diskriminācija, tad prezidijam par protektorātu. skatu ,.lau^ fi^žtefbaznīcas
Skolā viņš spēlēja pirmo vijoli Sevišķi, kad vē]āk sākās mūsu ^tu krājuma financēšanu un al 50 - sant. pasimrkai ar : BIĻETENS-PAR LATVIJAS lūdz atkārtot? . . . Kō viņš ie-
skolas orķestri un mācījās fran- leģionāru diskrimmācija, tad ^« prezidijam par protektorātu. ^ '«^^^/««^^azmcas tor-erpilr ka _ptaiajam),^ viņa ļoti teiktu? : > ■ • v : ^ 6u valodu, kas viņam ļoti, no- tieši Peldmanis bija tas. Has jau'J^elaiķa sūtņa Jūlija Feldmana ms". IV2 mm'no torņa s|iailes • .derēja viņa turpmākajā dzīvē.
Viņa semināra pk)smu tuvāk .raksturo A. Kurmis .un 'A.,. . ... , ... _ . , ,
Karps, ka^ ari tai pašā laikā ^^^l"^^^^^^'^' 1^?^!?^ mācīiās semmārā bet iaunākā ^^^^ sūtniecības lik-
klasē. NO 11909.-1911. g. Peld- , manis ^bojās par skolotāju 'l^^^^^" .P^^^<^^^^ ^^^ļu
N. msniņi dumloksnē p^d§jā apakšēja rin- mais AlEngels Filadelfijā, izde- kas lika %am precīzi izpildīt P°^^^' saktām skanot,
dā, starp;92.m 99. lauku.-I^^^^ novembri pirmo biļetenu, sīki pārdomāto un ļ^^^^^
..-.S2i_ i,-.», Ti^^l,x^^^s -.A„T~-=i^ 1»- tn nnprāoiiir viiōriii T^s Kj^o neš kopā no dzimtenes velēnām,
Ciņa
Tukuma pirmmācības skolā un
augstā komisāra.
šīm neesmu varējis tieši noteikPriekšl^^
ti konstatēt, kurā vietā atrodas grupā jau pieteikušies ap 50 "da-.Uelā apdāvinātība- un vispusīgi, Pa-mā marka, tomēr rīcībā lībnieku, un interesenti lūgti attīstītās spējas, kas -izšķirigos p^^em tautas garu. Viņš zma,
1915. g. viņš studēja .Maskavas sūtnis K. Zariņš par viņa pēc- padomju okupētajās Baltijas s^^- kļūda sava ziņa ir .vēstu- na 19138, U.S. A. Satura^ s^^^^^ : : ; .^^^^ ^ V^^,^
universitātē tieslietas un ieguva teci Izraudzīja Peldmani, kas valstīs: Lietuvā, Latvijā un ^^i^ki liklemga tornim, jo tieši dažādu .katalogu numurU; p Pulkvedis vleitnants Dardzāns, j^ā vecā un mūžam STnsf^^'
tiesību zinātņu kandidāta grādu, kopā ar kundzi ieradās Vaš^ng- Igaunijā latīņu alfabētam jābūt šinī spraugā, 1941. g. jūnijā pa- skaitījums £atvi.ias gaisa, pasta Briedi raksturojot,. saka: „Pr. Brigadere Tai Dipv v- t if
1915. g. rudenī viņu iesauca kā- tonā 1949. g. 13. jūnijā.. Arī atvietotam ar IdriVskiem bur- vadījās sarkanās ugims mēlss. markām, pasta^sūtiju^^ apmak- Brieža persona ideālā kārtā ap- ,^ «a oaits
ŗa klausībā un kā ierēdni aiz- ASV Peldmanis turpināja neat tiem. Jau cariskā Krievija m&- 2. 1936. g;„Baltā Krusta" izlav sa dažādos gados .Latvijā, īss vieno. sevī asu, vadoņa saprātu la^u vārdn ceļmalu uņ^ar
komandēja uz- Aizkaukazu, kur laidīgu cīņu un darbību Latvijas ģināja burtus aizliegt, piezīmē duma 10 sani pastmarkai - pārskats paTprofesoru Richardu un varoņa aizraujošo dedzīgu- .\ ^^^^8^as ^ pāļrverš
ā. šis dip-vācu laikraksts. Pārmaiņai jāno-virs burtiem ,MU"vlrdāSANv Zariņu un Latvijas^^^p^ " - Sdxaa eaiena. .Tai Laima s^vā ;
viņš palika līdz 1917. g. ruds- un latviešu tautas labā nim. Pēc tam viņš devās uz Si- lomātiskais darbs nav izpaužams, tiek līdz 1965. gadam.
TīMU un zāmējumā augstāk marku daudzumu vispār.
0.
CNobelgums a. Ipp.)
Vecais Indriķis pēc — to nezmu.- boratorijā. . M iemiguši gara
Vecākas dāmas parasti sāk mantību krājpji neizveltos no ;smaidīt un to sejas atmaigist itin sēdekļiem, ^populāri ir krēsli aŗ Mpnas, ja jaunulis beidzis 20b- noapaļotu dēli ipriekšā, līdzīgi ārstniecību vai arī , praktizē, mazu bērnu ļjaunsēdetāju , Kad nesen ikāds liians. agrāko šiem profesoriem, par prieku _viņš jau ipraktizē —, kāda gald — krēslitiiem. Tajos paras-iaiku paziņa, iebraucis provin- studijas naudu- maksātājiem .— dāma dāmu Vakarā tā skaļāk ■ ti iegravētas ļvisnotaļ sarķastisr ciālajā Kanādā no Steitiem — tēviem, par prieku draugiem, iesaucās, sev pievērsdama visu kas, pat neg|tas:piezīmes par kopā ar savu rūpīgi tērpto , un par prieku pašam, jo. beigšana klātesošo uzmanību, bet tūdaļ dažādiem kuŗsiern: tās lasot, iekrāsoto kundzi un suņi — ma- nodrošina . bezmaksas foto uz- arī nosarka, kad praktizētājamā^ miegs dažkārt pazūd, ni apciemoja, viņš jau ipirma- ņemšanu kādā vietējā laikrakstā;, te vēsi piemetināja, ka dēls ce-. Katram stiMehtam ir švari'ri jās piecās minūtēs it kā neviļus rot dienās -kļūt par slavenu ve- s^dēt vienā -iio. pirmajām rin:;•
izmeta: - Ka EFEKTĪVI BEIGT ■ Perinām. Labāk būtu bijis kaut dām: daudzi jlēktori ir pārlieci-
ka; IFEKTlVļ BEIGT.
-Nu. vecais zēn ko tad, tu, kā ^^^^ ^^.^.^ vai feldšeris. _ _ nāti, ka tur ;sēž tikai labākie.
smejies, esi beidzis?
mans paziņa, beidzis tir , ,^ . -,- ,l. • kai vienu īsu kursinu? to pašu ^erni studē, tiem var pie- apdāvinātākie m visčaklākie
'Mazliet apjuku, bridi stostījos, tikipat kā neapmeklējis, visiem , - , studenti; tie -parasti atbild uz
gaisu visapkārt nesajutis, pat iz- sabiedribā. vēlāk paziņoja, ka nostļide matus no^gal- jautājumiem, it sevišķi tad, ja
likos-jautājumu nedzirdējis, taču ari viņš esot universitāti bei- ^'^5' ^ vecākām kun- profesors paga%-. tāds īsredzī-kundzes sejas pūderētajā virsmā dzis, specializēdamies' Burundi ~. tā _esot gudrības pazi- ,gāks. Kāds ļvecāks mācības ievilkās pāris mazu vilšanās kro- valodās. (Neminēdams, ka patie- ^^^^^^ība dels matus zau- spēks man rei^vaļsirdīgi.atzinās, ku. Kundze pat sakustējās un sībā ir visu izbeidzis resp. iz- ^ izlaidīgi dzīvo- viņš divās. pMējā^
netīšām pagriezās atpakaļ uz bēdzis). Vecākās paaudzes j-aļ^. pt, tacu, mīlošas matēs .sirds to došos par stu^itiem nemaz iie^, durvju kloķa ipusi, kad es ne- tātājiem, kas nav mierā ar ja-^^kad-nemanīs. uzskatot— tietur vienkārši gu^
'laimīgā balsī kautrīgi taisnojos: konisku ,,beigšanas apliecināju- - IESĀKT STUDĒT ' i*^*^ un piepildot telpu,
-Nu redzi, tā jau vien iznāca- mu" un tūdaļ vēlas zināt tuvāk . , špikošana, tik. ļoti populāra
te pie mums ^jau studēšana nav par specialitāti, vislabāk teikt, ^^l^'^^f^^; Sks "i^ '^'^ ^inmazijā. tofedzā neder, tikusi jums tur līdzi. Beidzu ti- ka beidzis psīcholoģiju - tā.^^^^j^^" ^l^as ^^^^^^^ Kādam cehtīN zēnam 'nelai^ kai angļu valodas kursu imigran-;ir tāda pajaunāka jaunzinātne. '^f io no .^L^m^^^^ mējās ari tad, kad tas savā ese-.^ tiem, strādāju fabrikā un tur deriga administratoriem ūn mā- ^ If.! ..rl^.r^ Jā vārdu pa vārdam tulkoja darboties neesmu vēl .eidzis... ju «m Varu saderēt, ka U mūsul^S^niL ,i-
Draugs līdzjūtīgi paskatījās, neviens nevelēsies tuvāk zmat kolledžas vadība vinu ^^^^^s. eef§dains,. ka" tie nav
ieminējās par grūtiem apstāk- ..Korrelacijas koeficientu^^^^^..^. ^^^^^^ applaude. ^ēl tulkoti anb valodā
liem un tad. nokāra ?alvu.
Kā šis bēdīgais piemērs lie- liem un to
peļu mācīšanas attīstības .X-v?^_, - ■u^^,„, „„
V „v ,v^-^ Kads cits zens saņēma balvu, uz-
(x—y) audio-vizuāliem, stimu-
īpara — un pata-
viju, un stipendiju, jo, vietēja
KĀ ;AT|llDtT.'UZ ■
jautSjomieivi ■
cīna, kas nestudē, tas dzīvību psicholo^sko "funkciju gradien- kolledžas futbola komajidā _spē- ^oder nau iL .ināt ko^ 1^^^^ tikpat kā zaudējis, tam nav nā- Iedams, bija no apgrozības izņe- ^^uuer^jau i^s zmat, KO.iei^
mis"pretimeka piSmu^niS^ torseķsamenļiļ^ pārbaudē-vē-:
Kāds jauneklis, kad jautāts, (fullback). 1as: lielākā c|ļa.«^^
teoriju atķār-
ie ar vēlīgu smai-
■. nozīmē, ka ir beidzis ātrāk'par jektorija'' kā zmātne vispār vēl pat sirēnas,, ka?, parasti ir iekar- no pareizi ieg: .citiem — īpa^ prieku ' noguru- nemaz^ nav izveidojusies; kā- tas ikkatrā .lekciju telpā. un la- P.aži centīgi
patiktu sevišķi stingriem lektoriem, - sāk tos . atdarināt apģērbā,, runas veidā un matu sakar-; tojumā: tā radušies; bēdīgi slavenie „bītņiki", kas, bāirdu apauguši^ :izskatās Hikpat veci, izklaidīgi un nekārtīgi kā viņu' ieņū:. ļotais profesors; Ja visi- stāv ba-. Tā, avis no jēriem atšķirt tikipat kā nevar. '
-Meitenes. universitātē parasti nolaiž matus pāri par pieciem gluži taisnus, tā atgādinādamas; veļas mazgātājas, taču pieņemtais intellektuālais stils prasa' ārējās čaulas apzmīgu^ skaušanu, šādu sportu piekopjot, attīstās^ garigie elementi iplakanajā^ča-batā un Vilnas zeķē ievīstītā kaja resp. stampa nekļūst par zēnu uzmanības objektu, un rezultātā atzīmes uzlabojas.
Lai tiktu cauri pārbaudijur miem un lai: pienācīgi atbildētu uz profesoru jautājumiem, jāatceras pāris ļoti vispārēju Itbilžu, kas der visiem gadījumiem: .; -^Ēs nešaubos par jautājuma pareizības zinātnisko pamatojumu, taču gribētu, af Jūsu atļauju,-profesora kungSi piezīmēt, ka šīs problēmas būtībā slēpjas vēl visnotaļ neatklātas atziņas, ķU; ŗas, kā jūs to mums tik saprotami izskaidrojat^ ir- ņemamas vērā. lai tālāk izskaidrotu secinājuma iemeslus.
. (Profesors pēc šādas atbildes ļaus sēdēt.) ■
Varvarī teikt: \
-kotnes uņ arī, pagātni tas, droši vien, ir jau aizmirsis. Stu- .____^———...... j-------- -----------a- ri-f
dējošiem tautiešiem;ir tā priekš- kp beidzis,'atbildēja vienā vār- ^ ;^T^cyrm^rwR riirwMias ^-^^^det savu rocība, ka viņiem ir ko atbildēt dā: Trajektoriju. Vaicātājs at- ^'^ ^.AUSĪTIES LEKCIJAS tojumusjad
tad, kad tiem prasa.: ko tie bei- bildi iiesaprata^m Lai studētu, ir jāapmeklē lek-^upasaka: ^
guši. .īr ļoti svarīgi: kauf ko du nedzirdējis, tūdaļ steidzīgi cijas, kas bieži iemidzina, taču Jums, pilnīg/taismT^a.-Redzu, -J^^^^ skaidrajā, .traktējumā, beigt — it sevišķi ar uzviju: Tas mainīja tematu. Patiesībā „tra- tāpēc, ir iekārtoti skaļi zvani, ka esat mācīj^uji visu galve-. rek^^^^^ ..kungs,,konsekventi jāap
liecina, ka uz. Jūsu. jautājumu cem. atbildēt, vienīgi ar pretjau-
'^šjis.
shideiiti, lai ;iz-
tājumu, bet lai pareizāk apgaismotu šīs; paradoksālās, iezīmes, esmu ar mieru pilnīgi pievienoties Jūsu teorijas izskaidrojuma summējuma attiecīgajam paragrāfa piezīmju bibliogrāfiskajam avotu krājumam.
(Zinātniskos rakstos bibliogrāfijas parasti tik garas, ka paši autori parasti aizmirst savus avotus).
Labas, ijniversāl- atbildes ir cauri izlaidušas vienu otru veiklu zēnu un meiteni, kas . labi iedzīvojas savā elementā. Neieteicu lektoriem nest- dāvanas,^ puķes vai, kā daži nometņu laikos praktizēja — 'ba.lt-maizi. Ja patīk, var sūtīt Ziemsvētku kartītes, tās, nemaksā .daudz;
} : :KĀ LĒTI TIKT GAUEI ;;'
Kāds nabaga indietis, veikls zēns, studēdams ar minimālu sti-ipendiju, lai: taupītu naudu, slepus pārgulēja laboratorijā, līdz Icādu vaķani tur iemaldījās profesors; un zēnu atrada guļot nosalušu.. Nākamā rītā ■ avīzēs at-' referēja gadījumu kopā ar foto uzņēmuniu! uz salmiem laboratorijā gulēja kalsnējs zēns. Rezultātā; zēnam.. piedāvāja vairākas mājas, dūbiiltstipendiju, neizslēdzot vairākus precību slu-, dinājumus.O
r Nabadzīgo indieti visi apskau-. da, kad viņš, ar savu samērā, labi uzturēto kadiļjaku. nākošā . rī-ļa ieradās ,uz lekciju.,
šajā kontinentā students ir , st-aigājoša.. reklāma: ■ uz viņa; muguras ir atzīmēti; sīki' dati par tā izglītības stāvokli, vecumu,
u. t. t. Vamži bieži tiek nosm^-. rēti līdz nepazīšanai, taču, kamēr dati vēl salasāmi, iprojām nav metami.
\€IK. ILGI .ŠTUBĒT?
Jau Latvijas sākumā bija pa-|, rasta_ lieta, ka tīri paveci, iesīr- ļ' mi, pabrangi pusmūža vīri vēi; tikai taisījās /beigt.;.. Arī ■ šp^ dien, situācija nav mainījusies: pie; universitātēm pastāv t. š.; ..izstieptie" kursi Cexteīision)i kur . parasti visjaunākais cilvēks i ir pats profesors. ..Tā var gadīties, ^ka_koHedžu reizē beidz ļ vectēvs, tēvs un dēls, visi reizē dabūjot to pašu pāpīriti, kas apliecina: ālumnum ād gradum baccalaurei in Artibus admissi-mus eique.." ,-\..
Katram studentam,' ja vien tas ;nav mūžīgais students, pienāk diena, kad to kā mēbiu eņģeli ; ietērpj saplīsušā, kožu izēstā togā, galvā uzbāž bļodiņu, uz kuras uzmontēt^ četrstūrāms; papes gabals ar zīda pušķi (ku- . tina acis, bet zemi neslauka) un . tādu to izbīda uz tepiķota por dija, kur. zeltā tērpies vīrs tara . galvā uzmauc tādu kā pavadu un rokā iespiež diplomu. |
Pie izejas, stāv fotogrāfi: jau- : ņo bakalauru,, maģistru vai doktoru vispirms knipsē,, bet tūdaļ ir jāatdod toga, aube un pavada,-. pāri paliek, tikai, cilvēciņš -Un diploms.; Svētki ir beigušies,, nu jāmeklē darbs;
Taču jaunais akadēmiskās saimes loceklis tikai smaida/un to vien gaida, ka kāds tam prasīs: —Bet saldēt - man. . lūdzu, 1 14 gan jūs esat beiguši? ^
■ -. ., f
':5
KALENDĀRS dabūjams par 75 i' r 2 p nodoklis.
■ļ)AliaAVAS: VANAGU-^ GRaMATNK 12a Huron St„ Toronto 2 - Ontļ
GLEZNAS
SKULPTŪRAS
ZIMĒJmiI
TORONTO GALERIJĀ
Uuudas ielā Wm pie B^^
no 11. janvāļ-a līdz-18. februārim., : Katru dienu no.pl.. 10 Hdž pl. 10 vakarā. ; SestC no pl.'10 līdz pl,'5;vakarā.: , V Svētd. no pl. 1 līdz pl. 5 vakarS.
:oca[Qi
0
B
0
• ^-"-'imĀMATASSK^^
■Mv Gaide - TEVU VALODAS- MĀCĪBA ..................-J
Pr. Ktu-uts -^-LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA .,.,,„.:;............
V. Bērziņa - Baltiņa -- LATVIEŠU VALODAS GRļ MATIKA
Fr. BalO(Jis--:SENA LATVIJA ...:..::...............:.>•...■■
E. KI:\ustiņa ^ BERNU DĀRZS...........:......-:--ļ
A.Voitkus-<. TICĪBAS MĀCĪBA.5 kl. .:.:.,.....„.....:..■••-
A; Ozols - TICĪBAS MĀCĪBA 3 un 4. kl. .......:ļ
K. Valters TICĪBAS MĀCĪBA 1.-5. kl.
J. .Ezeriņš un- J. Grīns VALODIŅA;...................
A-Anderspno;--- AUGSIM LATVIJAI...;.......
123 Eurou Street, Toronto 2-B, Oj
Visjaunākās grāmatas — ļ?ašu
dāvināšanai
D. Bifikaps--.JAUNO SIŖZU LIKTEŅI, atmiņu st Fr. Skuia ZELTA RAKTUVES, vēst. romāns ,v;.:ļ JŪLIJS PELDMANIS .;,,;.,...;..:......:v.....^..ļ
.ASPAZIJAS LIRIKA (izlase) .;...:........[
^ ASPAZIJAS DRĀMA I daļa Vļ Latviešu tautas teikas un pasafcas II dļ
L. Druva-^:PA-SAULAINĀM TEKAM, illust^ izdļ
A. Lū;i'is - •.MŪŽĪBA, relig. dzejas antoloģija
O. Ritums - ABC - ES IZKRĀSOJU (bērniem) ...
v; Hermane - VISS NEIZGAIST,;dzejoļi........... \
A Rasa CEĻA MEKLĒTĀJI, rom. ...;.„..:....:...:...
E Ardenss ~ ROBI PARADĪZES VĀRTOS, rom. ...
R.Skujina- SIRDS DZĪVO NO NIEKIEM, impres P. Klans - SVEICINĀTA, APRIKA, ceļojuma iešpi V Toma - DZIĻUMĀ JāPĀRTOP, dzejoļi .........
Anši Ecriītis - PĒDĒJAIS RAIDĪJUMS, rom-āns ...ļ M. Stāraste - Barvika^ PINTIĶU CIEMS, bērnu HC.Kradoks--LĀCĪTIS DODAS PASAULĒ, bērnu īru pasaka - RŪĶIS UN GOVS. ill. bērnu grām E M Remarks - NAKTS LISABONĀ, romāns ■ T Zeltiņš - ANTIŅŠ AMERIKĀ MEKLĒ LĪGAVU, A Niedra ^HOLIVUDAS KLAUNS, romāns 1....-.J
p' Jēgere-Preimane - CILVĒKS DOMĀ -^DIEVS D/ B Senkēviča - ZIEDOŠAIS ĒRKŠĶIS,-stāsti .....
. G. R. Kurdell - EUROPE^S GREAl^ EĶODUS,
DV GRĀMATNĪCĀ, 123 HURON V TORONTO 2^. ONT.
■ Pasūtinot pa- pastu, pieskaitāt. 25 0 pasta izde\
pirms nododat iespiešanai savus iesiļiedumdarbus cilur, sazinieties!
:'.;;'i.AT,VIJa'..^^ .■•'.spiest
,Mēs, iespiežam .■/.;■■';''-'■■■". ■■.^; , a LAULtBU un' IESVĒTĪBU IELŪGUMU Ki
H VIZĪTKARTES. " B DOKUMENTUS BIEDRĪBU VAJADZIl
- * ĶONCERTU^^
:B SARĪKOJUMU .BIĻETES ■ - B PLAKĀTUS. DZIESMU LAPIŅAJ a VĒSTUĻU. VEIDLAPAS. APLOI , 1 GRĀMATAS,'ŽURNĀLUS '
Labs darbs.
Mērenas cenas.:
PA8ŪTINAJUMUS-: LŪDZAM" NODOT ' LAIl
123 Huron St., Toronto 2-B, 0
TeLEM 8^0792 GODE 416
■1
■'i