nisš,: Toŗonto, nāca-klajā ar resē līdz šim visplašāk iztirzā-
0, .Baltijas federācijas projektu. ^ Anīsa projekts atšķiras no . Cielēna projekta: ar to, ka aredzēta daudz mazāka centrā-zācija. M. Aniss federācijā vai-ibai neparedz nemaz / ministru. rezidentu , bet visi. ministri riekšsēža .postenī rotē pēc kāras. Abi autori paredz vienu: misijas banku un kopīgu ģene-ālstābu. Dr. M. Aniss tomēr aredz atsevišķas armijas, aš vienādi ietērptas un lap-r-uņotas,. Katra Baitijas valsta atur arī savu atsevišķo diplo-.ātiju. Saimniecisko'. saskaņotī-' u,Dr. Aniss neparedz tik ciešu; ieņemot, ka katrā zemē varētu astāvēt citādi nodokji un tari-
1. Kā Br. Raila un Vv Dam-ergs, tā arī Dr. M. Aniss pā-; edz ierācUt angļu valodai gan-, rīz 'federatīvās valsts valodas tāvokli, kas gān vislielākā mē-ā kritizējams prriekšlikums.
Salīdzinot abus lielākos ūn onkrētākos — F. Cielēna un I. ' Ani^a projektus, rēdza^m rincipiālu saskaņu federā-ijas parlamenta jautāju-nā: tam jābūt, no ■ nacionālo parlamentu delegācijām (lo lo-ek)u delegācija P. Cielēna, 20— Vr. Anisa projektā) -Dŗ. M. Anisa projekts ieguva lašu ievērību kā latviešu, tā ari ietuviešu presē. Tas tika jō. niegts tālākām diskusijām Bal-Ijas tautu federācijai Kanādā un LLV Centrālai valdei ' ~
Ļoti ^ vispārīgos vārdos par Baltijas federācijas vēlamību, turpretim, izteicies Igaunijas oij. ārlietu ministrs A. Selers rakstā ..Baltische Pederation Baltische Korrespondenz 19.53. •■1. nr.). ■
No 1953'. gadā ptiblicētiem rakstiem atzīmējams .vēl A. Le-meša „Jaunā pieeja Baltijas saimnieciskās kopības, jautāju-nia • Ceļā Zīmes II. nr.
1951. gadā federācijas jautājumā plašu Takstu publicēja V Lambergs ..Nākošais solis Baltijas valstu vēsturē'^. Latvija Amenkā. V. Lambergs aizrāda uz vienaldzību Baltijas federācijas jautājumā latviešu centrā--iajas organizaciijās, dedzīgos' vārdos aicina pievērsties Balti- ^ as federācijai un pasvītro ,Dr.
Anisa projekta lielo nozīmi. Kā savā pirmajā , rakstā par Baltijas ūniju 1949. gadā, tā arī tagad V. 'Lambergs paiet ga- . rām LLV nozīmei un tās veiktajam darbam. A. Zv. Latvija Amerikā pievērš latviešu uzmanību atkal Viļņas jautājumam. Viļņas jautājums apgaismots nopietni un lietuviešiem simpa-ski. Uz to ar gandarījumu rea-3ja Draugas. 1954. gadā pirmajos 'mēnešos kā latviešu, tā lietuviešu presē vēl turpinājis atsauksmes par Dr. M. Anisa pro-ektu.
Baltiešu centrālkomiteju izdotajā biļetenā Baltische Korrespondenz par Baltijas vienošanos izsacījās arī kāds' Baltijas vācietis W. von K. „Pur eine : wirtschaftliche . . Zusamnienar-beit der Baltischen Staaten".
Vēl jāpiemin-^.^ij. ministru prezidents A. Bļodi^ieks ar savu rakstu „Baltijas valstu šavienī-
s ideja un īsteAiba" žurnāla . Latvijas Brīvībai/ 3; nr.,' kurā aizstāvēta Baltijas federācijas ' vēlamība.' No augšminētiem rakstiem: par Baltijas federāci-as jautājumu preses apgaismojumos redzams, ķa šī svarīgā jautājuma iztirzājums ir sākuma stadijā. iKā redzējām, tikai vi no tiem kaut cik konkrē-ki projekti, bet visi pārējie ksti nodarbojas 4;ikai ar Bālas federācijas vēlamības iztirzājumu.
PĀRSŪTĀM NAUDU uz
■ L A T..V I J U.
US $ 10.- pret 9 jauniem rubļiem.
Sūtīšanas izdevumi $ 3.50 līdz % 35.-
pārējām summām 10% Sūtījumf apdrošināti.
Saņemšana 14—21 dienu laikā.
DV SAINĪŠU NODAt
123 Huron St., TORONTO 2B, ONt.
c a n a ,d a
li
i'
Tr^dien 1864. gads jČtaija, sj. n-rs.
SLAPJUMU TIMNEJA AR PANĀKUMIEM
EED. JĀNIS .RUDZSTIS AtGRIEZļlES ŅO .ARSĒEIKAS:
ĢEĻOJU»!IA .,
Osvalds Uršteias
Pēteris Ērmamis
Pēc gandrīz divi mēneši ilga latviešu dar^oinieki ar mūsu sūt- irākiem svarīgi0;ni jautājumiem ceļojuma pā ASV un Kaiiadu niecību priekšgalā velc Jotl, no- Amerikā gūstwns cits viedolsilis, redaktors Jānis Rudzītis atgrie- pietnus uzdevumus, šim veltai- un tas nav bež pamata. Ameri-zieš Upsalā. Par savu turneju mam; ir skaidri mānāins vēriens, kas latvieši 15 gadu laikā tīri ne-un Jaunajā pasaule gūtajiem ie- un ^rba darītāji briyi no dižo- ticamā kārtā tSlu tikuši, Tas spaidiem viņš muitis izteicās: šanās vai tukšas reklāmais kāres, prasījis ļoti daudz, bet palīdzējis y35ans ceļojums prasīja daudz šai ziņā mēs Eiropā vienā otrā latviešu sīkstums un apņemšanās tīri fiziskas uņ arī garīgas ener-'gadījumā izturamies diezgan nenogrimt pffoletāriešu stāvokli.
^jas. taču septiņu nedēļu laikā provinciāli. Katra ziņā ^par vai-,g biju 16 pilsētās, kur nolasīju 19 referātus. Visvairāk . Amerikas un Kanādas latviešiem bija vē-
(Nobeigums 8. Ipp.)
VILKS' CAUR RIGU NEMAZ TIK VIEGLI NEIZ;
Reiz bija ausirumi, mēz
Pazīstamā paruna par vilku, turpat vai traģiski. Piemēram, grūtības bija pārvarētas, kad dienvidi.^^šanās dzirdēt domas
laikam," taču attiecināma uz ga. dejas mēģinājumā kapteiņa kungs ģilde atkal stāvēja uzbūvēta un g^uje uzlēca, eaerā iJBpeldēJaSy P^^ trimdas un dzimtenes saka-dijumiem, kad kāda persona rl. stāvēja malā, un pārējiem dejo- Laimoņa Zariņa apgaismota vi- cēlās svaiga m silža. m; problēmu. : Bez tam iepazis-
kojas tik ātri un"veiHi,'ka — te tājiem bija jāiedomājas, ka yiņš sā spožumā, tad skaistajā 'Mine- viegla laidās par dienvicgublram
bijusi, te nebijusi — jau proni, ir .viņu vidū. Pauko&anās mēģi- apodes zālē- vilka skrējienā rau- gpožums, gaviles, smM- - okupētās Latvijas literatūrā.
Bet kā katram likumam ir izņē. nājumā - lasītāji taču zina, ka dzīties bija sapulcējusies tikai - .*ō««t.« ^o.i^
mumi, -tā ari mūsu paruna ne- šim kungam ģildē iznāca div-maza .saujiņa ņo lielā "bijušo n- ŗj^gg^jj rietuim-tagad ri^ae^^^^^^ kādā ziņā liav'saskaņojama ar to kaujošanās paukošanās- tika dzinieku pulka, kas še dzāvoja g^^jg (ļ^^^ā par miegii-inežos^' vilku, kas pā Rīgas vārtiem ie- izdarīta sēdot, ar sērkociņiem Kāpēc? To vilks gan jautāja, bet j^ļ^žos dziļos un tmnšps, skrējis kādā" aukstā 17. gadu rokās: „Tagad es uzbruku no skaidrības nedabūja. Laikam ta-^jertieļu mežos nopietM Mtiso^^ simteņa Jaungada naktī, kad augšas - viens, divi, tad tu cērt ču tanī malā notiek citas. diaudz ^^^g^ tumšos, vēsos. ' cunftī'gie Rīgas pilsoņi, tērpti no kreisās — trīs, tad es divus interesantākas, lietas nekā vilka
Prof ALEKŠA RUBUĻA
Ēvalda Dajevska zīmētis kostī- soļus uz priekšu - četri, pieci..." skraidelēšana pa Rīgas i:ildi. Tā- :^<><><^'^:i''-=:^^>^
kā arī ar stāvokli mūsu nacionālajā literatūrā trimdā. Man teica, ka parasti uz referātiem nekad neesot /bijis tik daudz klausītāju kā manā gadījumā. Kuriozi, bet īsti lābū ŗeMāmu man sagādāja okupantu Dzimte-Balss iBT savu ņirgSšanos
mosi omulīgi sēdēja un dancoja,Bet kad tuvojās augstāk minē- pēc ari vilcenieki, prom brauk-ģildes velvētajās zālēs, šini -^il- tais M. septembris, neviens nebi- dami teica: te miis negrib, te . kam .un visām tāni Teodora 2el- ja drošs, vai melngalvju kaptei-mēs mirs nebrauk^^ Iznācis tiņa radītāmļ personām, kam ar nis varēs iet jeb būs jānosēdina j^^jļ yii];a gaitas jau tuvojāis šo.vilku ipāca darīšanas, nācās krēslā. (Mums gan ģildē bija ti- mērķim un piepildījumam, pē- Varbiit,
diezgan ilgi pa JRīgu skraidelēt un^ kai ķebļi un sols — jūs jau atce- ^gjo skrējienu uzsākot, notilca simbolistisks. Kāds amatieris . _ - , _„ j^ā visādas klizmas un nebūšanas pie-'rāties.) kaut kas tāds, kas uz brīdi ap- mūrnieks, ^W
ies zuniāla 11. numurs.
šī numura
vāks
gan- par manu Amerikas ceļpju-niu, gan vispār parniani. Dau-ēs" dzi uz maniem referātiem bija nākuši aiz intereses, kāds tad ir . tsas, bez ķuŗa pieniittēšaņasšlče-klstu lapa nevar jztikt fandriz
dzīvot,! kamēr tas tika atkal no it kā ar vienu slimnieku nepie- turēja visu pasauU, nemaz neru- ciet plaisas mūrt To pašu dara _
Rīgas mūriem ārā.
sās vietās bija .teicams. Čikāgā
Antoloģija sākas ar Blaumaņa Nāves ēnā un Aku^ rātera Kalpa zēna vasaru, kam seko JSkalbes, Jmnsud-rabiņa. Virzas, Ezeriņa, Zariņa, Vesela, feirmaņa, Ādamsona,.Kārkliņa, /Salnā, Klīdzēja, Anši. Eglīša, Kn. Lesiņa, Spfūdžau. c, kopā 30 latviešu rakstnieku 45 prozas darbi mūsu labāko tulkotāju sniegumā, darbojoties līdz vairākiem amerikāņu profesoriem. Ir firī.lite-rātūrvēstures pārskats, autoru ģīmetnes un biogrāfi-
^^^^ ■ ^ :
Šis kapitāldarbs bija plānots vēl neatkarīgās Latvijas laikā. Tagad tas ir-realizēts. DV tic, ka tautieši palīdzēs to izplatīt skolās, bibliotēkās un dāvinās draugiem. Krājums ir audeklia. sējumā, 451 Ipp.
tiktu, īsi pirms tā paša 2āmīga nājot par ģildeniekiem. Vilks bi- ari žurnāls,,Mēs", atzīstot, ka ■"^^"^ datuma ounftniekiem no Ņujor-ja tālu braucis, un tālu bra^^ skrēja kādā Amerikas galvas pil- kas hospitāļa piezvanīja ģildes atpakaļ - savu skrējienu nepa- plūst vienmērīgā, spēcīgā plūdu- ^^^^'^^^
sētas kolledžas zālē-pagājušā ga- parūku meistariene -Emma Slak- beidzis, šoreiz skrējiens bija ap- mā, Iniŗā pārtraukumu naAr. ^^^'^^^^ ^STcMa Sve^ da 14. septembri Lai sis s_krē. tere. Tur nu viņa gulēja, bet p^ turēts. Bet tomēr - ne pavi-jaunatne Pārņem veco darbus,
Pirmo^reizr šis vilks .Rīgā ie-^.(^^^ Ņujor- ja tālu braucis, un tālu brauca latviešu tauta ir kā upe, kas ^^^^ veclatvietis kas tur esot
ms kā komunistu izdevu-tlatītājs. Viņš cieta neveik-
jiens varētu gludi notikt, vārtu .^ikas vēl bija tilcaī pusknipfētas. sam." Kā ģildenieku dziesmiņā un^t^'tBS ^iemnēr b&'protai^: fl'Jli.f/Sn!^!'^^^ sargiem,; ounftes _kungiem un Bet vai vašingtonieši atceras, ka teikts: Katrs mūžs reiz .."st un tālāk palasoties, redzam ŠI l^^^ S zeļļiem jau bi.ia jasak pulcēties ^ā^^ .^^t^ieks 14. septembri beidzas - paliks Rīga, mūžam mum,a tiešo nozīmi; savu kakti-kops 23. marta. Bet lai. savukārt ^^^^u bijis ģildē ar pliku galvu? būs. nu, savu stūrīti" izveido Stok- '
sī pulcēšanās varētu gludi no- skrēja. Un Rīgas ģUdes
Kad puteņi izputeņoja un Rī- holmas jaunieši.
Patīk J. Pīpiņa raksts par Rī-
iegalvot, ka Latvijā nekā netrūk-. stot, ka Vilis'Lācis un Kalnbēr-
iāizrēkimkad tas ī^s Kalamazū, no Kalamazū uz deguni, vilks izskrēja nolem- gu. Tā to redzējis pārma^iņubrī: t.t" Liekas. Sibirijas gadi šai lat-
jaizreķma, kad tas isti iznak) par ^^-^^ ^^^^^^^ ^ j_ ^^^^..^^ _ .^^^ tā.; ari šīs par-
Bet ari šais ceļojumos dažu ļjā paši redzat — tas. neizdevās maiņas labāk izprot jaimie lasī-j^^.^^^^ radās iz-
pieminētajām personām un vil-
,ka skrējiena maršrutu sak^^ļ^- ^^^^ .^^^^ ^^^^^^ ^^^^^ -^^.^^ ^ ^^^^.^ ^_ tāji. Par Nobela prēmiiju raksta V.^^^;^;^^^^^
galvas auzisana un . ļ . ^ ,^
sana. Ta ka cjmitmetem, v.lķu ^ ^^^^^^.^^ mūzikas
gaidot, vajadzēja ne tikai _sedet, ^y^^^^^ ,^^t„^ ^^^^^
bet - ka jau augstāk «unets - ^
ari dancot, tad Guna Muntere:._ 1, , • , i . -
_ _ , j • „ 1,^ jasāk skriet astoņos, bet sešos
apņemas atcerēties dejas, ko vi- { ļ'
na 17. gadu simtenī bija redzēju- ^^^f!^'. ^-^^ĪZ' '. J'- . _ /-„ ^ļT^=:i^w, l^ut kadi japamski bemi. dejo si Rīga, un lemacīt tas. pārējiem , .' ... , . ^
vilcenlekiem. Bet kad viņa iera. ^o^endanci? Vilcenieki to izdari-dās Vašingtonā, lai parādītu, kā ^^P^^^^ '^^^^^
modernās sabiedrības stratēģiska izlase..
īsti tā dancošana būtu jādara, «^^žģin^tajās biksēs un pielipi-viņa izkāpa no vilciena - klibo- ^^ja skrullētas parūkas, un tad
„IBeyond the Euling Claes" by Suzanne Keller, Eandom Hf^luse izdevems 354 I.p., oena — $ 9.50
Tenese, snliedzot j^rskatu par ^^^^^ un informācijas darbi-prēmijas saņēmējiem uh arī j^ekiem - sūtni prof. A. Spek-tiem, kuri prēmiju nedabūja, - sūtniecības : darbiniekiem, kā musuRamis. j^lAs un BPLAs vaidēs priekš-
11. numurā ir daudz, rakstu - ^g^j^ prof. P. Lejiņu. G. Meiero-pārdomu ierosinātāju. Tā „brivī- Amerikas Balss Ziēmeļeiro-. bas kuģa" autors Dr. Dz. Paegļe sektora vadītājuH. Lig^lno-rakstapar Berlīnes, kauna mūri;
fu, Am. Balss Mviešu raidīju-Jaunākajiem, jauniešiem svarīgs vadītāju Preivialdu, KLB ir ALJAs stāsts: pateikts, kā šī ^ļgj^ggg^. Haznerii, ALAs pa-letekmigafi_ minoritātes vaenā organizācija uzcelta un kā. dar- (joj^nieku Dunduru un vēl citiem d^a'^Tinūk^ija pirmā klizma. Pi^^^s I"?- S^du simteņa tērpos vai otrā veida ir efeistējušas cii-.bojas. Nebūtu Par Jaimu. jā šīs . .^^^ ierindas cil-
toreiz īsti sāpīga. Gavoti atce-«āka Bmklinā celt Rīgu. Rīga bi-veku sabiedrība. Vēsture mus piecas ļapasp;ises,;-izl^^^^ roties, vina bija uzlēkusi uz pa- Ja laikā gatava - jūs. ņujor- maca, ,fca sadas mazas izlases mūsu -^^lējc 'm^^m^^;^^ visam plikas naglas. Esot bijušas kieši, tūkstoš divi simti ņujor-grupas ir radījušas dažādu atbal-kie darbinieii. Labi, ka ..Mēs'V ^^^-^^g/^^^^ grūtības novilkt pēc tam kurpi, kieši, to taču ,vēl labi atcerar si pāreja sabiedrība: respektu, atzīmē ievērojama; vīra simto.^^^^ ^^^^ io tā bijusi pienaglota pie kā- ^ies? ^ naidu, bailes, skaudību, atdarina- dzimšanas dienu - protKārļa ^^^j^^ļg^ ^51^^^^ saskaņa. Sevišķi
■jas. Redziet - tā tik ir bijusi Ka vilks vair izskriet caur R!- šanu, bet nekad vienaldzību. Ka- Baloža .'pārtikas kartīšu ,,izgud-:.-^yj|.ŗg j^^j^^^ varena gavotes lēkšana.' gu i tad, ja tikai puse Rīgas pā- mēr zināmām izlašu grupām ir rotāja". Bez^m kartītēm, iai kā ļj^jsj^-g informācijas sektorā va-
Vilks pamazām sāka mācīties ri palikusi, to piedzīvojām Pilar bijusi tikai .pārejoša vēsturiska tas savā laika arī lādējam, lai-jadzētu censties novērst parallē^ skriet,'veikli caur Rīgu, ūn kādu delfijā. Apsolītā,„jaunā lielā skar nozīme, stratēģiskajām izlasēm, kam daudzi būtu miniši. bada kas saistīts ar pavisam
laiku viss-šķita ejam pavisam tuve" izrādījās tik šmauga, ka kūpu Icekļi ir nacionālie un in-nāvē. nesaimniecisku līdzekļu izšķiesa-
gludi. Tad notika kaš nelabāks, tajā varēja ietilpināt tikai pus- temacionālie vadoņi, tagad ir jā- Numura atlikušās lapaspuses yļggŗggjj^^^^ ka Amerikas Kad mežģīnes rīdzinieku, apro- ģildes, mra puse bija jānes at-būt atW
cēmi jau bija piešūtas un aizkari pakaļ uz fordiņu. strauji mainīgās pas^aules. sociālo ju grupai A\istrālij% ALJAs. rie-
ģildes zālēs ar Jāņa Cauča pa- Bija viena vieta un reize, kad mērķu un sociālās kārtības iste- dēļas nogaļu kursiem. ELJAš mūsU preses izdevumiem anek-līdzību pielikti, viens no kustī- vilkam tā apskrējās dūša, ka nošanu. Autors ir centies noskaid- darbam. Sevišķi liela vērība — dotu lasīšana! ^' gākajiem cunftniekiem, melngal-. gandrīz vai taisījās neskriet pa rot šo izlašu būtību, kā arī pa- manuprāt pelnīti ■ pievērsta vaļo- ,>Mēs'' 11. numurs ir inter©-vju kapteinis Johans Johannis-.Rīgas vārtiem iekšā. Tas bija rādīji^, kāpēc tās ir. vajadzīgīas, das jautājumiem. sants, labi sastādīts un iespiests,
bergs Parņickis — izmežģīja mu- tālu. Jābrauc trīs dienas un. nak- kā tās darbojas un ^kāda ir to Netrūkst īstu joku, ne — aa- to vērtslāšītkatrani jaunietim, guru. Jums tas varbūt liekas ko- tis, lai no Vašingtonas turp aiz- ietekme sabiedrība. . sildītu, tiet gan noklaāisītu, cik vienalga, vai tam piecpadmit vai
miski. Bet, ticiet man, tas bija brauktu. Bet kad visas ceļojuma AKLpatīkama pārmaiņa pēc citiem piecdesmit uz pleciem. K. Ŗ.
— Hahaha! — Elīna izrādīja skaļu atzinību Gustā jokiem. — Ūz jūsu veselību, Staldža 'kungs! : _
— Pa ku^ laiku taš. piesūcies? V- Ronalds jautāja mātei, virtuvē ieiedams. — Jāsūta mājās^ lai neizgāžas.
— Liec viņam mieru. Jāsmejas: cilvēks^ labā omā, bet tu viņu sūtīsi mājās. Būtu labāk no drauga mācījies, kā ar dāmām parunāt. ^
• — Elīna nav dāma. Viņa ir mana līgava. ■
— Tā gan! Un ko tu^ viņai ■ esī nodarījis? Meitene pavisam satriekta, — māte jautāja. Viņa izlikās sašutusi, bet sevī priecājās: ja jaunie bija nopietni sanīdu- > šies, tad labāk nevajadzēja.
— Es viņai? -^Rona;lds saņēma cepeša bļodu no mātes rokāin, — Es, viņai? Un satriektā viņa nemaz nav. Varbūt nogurusi? PadOmā, tik garš ceļš, mēs daudz staigājām, daudz redzējām. Satriekta? Par ko? Mēs apskatījām -jauno māju, apskatījām baznīcas, tad pa veikā-. 1iem tas nogurdina, ne? - Bet tev Gustam nevajā^ dzeja dot dzert, skaties, kā: ārdās. Tāds viņš vienmēr, kad vien kunga dūšā — tad buldurē un lielās kā tītars.
<^sts Elīnai gatavoja jau otro kokteili un neaizmirsa arī sevi. Dzīve sāka likties jauka un vienkārša, un Elīna galu galāil taču arī nebija ne pārcilvē^^ ne debesu eņģelis. Un var viņš bija mazvērtīgāks par
(61. turpinājums.) ' . ■ .. r ■ . ■-^^
Elīna no pilsētas bija pārbraukusi sapīkusi. Ronalds . — Jums, mamm' viegli runāt, — Gusts nelaimīgi gan mēģināja runāt laipni un mīlīgi, bet panākrmu neskaidroja, jiuns jau nekas. Bet. es vienā reizē varu bija. Elīna viņam pagrieza muguru, apsēdās blak- 3 GuS' pazaudēt ir. draugu, ir brūti.: . ; tam.un pieprasīja kokteili.
^ Draugu? Kas tu RoiUtim par draugu, ja gribi
: Ronaldu? Kas .Ronialdam^b^^^^ :Protams, jaunkundzi - Gusts pietrūkās kājās. Nauda?" Kurš bija kuram reiz bijis parāda, ko? Viņš Kādu jaunkundze pavēlēs? Old^ ^ ; ,
vaiBloodyMary.feo? - JaAmkundz. te vēl viens Victorial Es jums^^
Vai jūs .man varat sajaukt vienu ^ pateicīgs,, ka iemācījāt man; šo ;atsprid2i —
Jūs zināt: vodku, džinu uri aprikožu brendiju. - atspridžinā —. at-spirdzi-no-taju ■ recepti. Līdz kāpa ma-
— Un citā nekā? — Ronalds, virtuves durvīs stā.vē- lai, sī? Unvēl adž kapa. Tas ir mans dzīves augstākais dams, izbijies jautāja. — Tā taču biis dzīva uguns! sasniegums, ka tagad protu sajaukt vieglo, garšīgo, at-
— Un tā-būs mana\nļute,'ko tā dedznās,^— Victoria?. j atcirta.; .\ Mīna smējās; Gusts smē|^^
— Vodka, džins un brendijs, G pude- jauka, Ronalds stāvēja durvīs un drūmi raudzījās jautie^. ^ Vodka, džins un brendijs.. Kad es redzu vodku, rajā pāri.^^ : . ; ■ ■ • . ;
— Kāpēc tiM viss jānokopj! — Nu, ielej, ielej. tad man vienmēr prātā nāk nians nelaiķa tēvs. Viņš — .Ŗonīt, ko tu skaties? Nāc, piesēdies! Es tev pie-Kad stundu vēlāk ieradās Elīna im Ronalds, tas sa- Valmierā bija. brandmajors, bet nomira jau kādus divus dodu, ka tu šodien biji skops, — Elīna aicināja, glāzi va drauga vairs nepazina.: Tik runīga viņš Gusta ilgi. gadus pirms manas dzimšanas. Pēc katra ugunsgrēka pie • lūpām turot.
nebija-redzējis. ^ ^ii?š esot dzēris vodku un saucis: Victoria, victoria! ' ^ msr^^ ' ; .
atstāt nelaimē? Un Pārsla tev sen vēl nav brūte.: Tu viņu nemaz arī neesi pelnījis, ja esi tāds lupata. Bet Gusts nerimās.
Nebūs labi, nebūs dabi. Man ir tāda nojauta, 1^ kaut kas- saies, grīstē.. • • ' .
— Ej, nedžinksti. Labāk iedzer kārtīgu glāzi; Tad būs ir dūša, ir varēšana.
Tikai tagad Gusts ieraudzīja pudeļu bagātību. Vai te vēl kāds gaidāms? — Viņš tuvojās galdiņam. — Ja mēs par četriem vien šito gribam nokopt, tad visi būsim zem galda. .
Kā šo ilgi gaidīto kapitāldarbu vērtē 'autoritētes?
; This excelļent collection of short stories is fūrther ēnlianeed by the brief yet pertinent and informātive introductions. Because of their ļi-terary and philosophical value, these stories wouid prove invaluable for an individual read-er as well as in courses such as Comparatlye Literature, World Literature, the Short Story, and Freshman English.
Associate professor of English ■ Niagara Universi^y
This well-prepared anthology of putsto ing- Ļatviaii short stories is welcome fpr the reader .with cosmopolitaņ tastes.
Associate professor of English State University of NeW Vork
This volume of stories is a revelation df the rlch literary tradition of Latvia; in viģnettes of beauty and power there is presented^he vibrant, , often tragic, life. of a people. too iittle knoTvn ' to North: Americans. v . ■
Profassor of English ; St. Michael's CollegĢ, University of|Toronto ;
Indra Gubiņa
lATOAN LITERATURE izdevis aj
DAUGAVAS VANAGS, liņ to var. pasūtināt
DV apgādā, 123 Huron St., TorOnto 2-B, Oni, Canada.
Cena $7.00 plūS pasta izdevunii.- .