^^^^^^ Lātvian Ŗelieff
Šociety of danada ''Jjaugavaš^^^ V^^ j
Editor-in-di@f ■ ALEKSANDRS ^^TONDE^
Mtorial and Business Office: 123 IlKron St., '; ■'.TorositOvOiitario/Ganada..V .
• telephones: EM S-0792,. EM 8-3239. \ United Sfto Editoda^^^
l New Yoŗk: Editor'—Irbe,. .' (4035 Romboūts rAve., Bronx: N. Y. ;104d6, U.S.A. ■ :TeiepiioneMi^m ^ GMeago; Editor K. Ŗezbers, : • i727 Milwaukeie Ave., Ckicago 47, 111,, Ū.gJ^;
^: W 1964;
-Eiviiis Mednis:
A M g P ' K A
63. n-rs.
JRĒSDIĒNv 1964. GADA 5. AUGUSTĀ
14. OADS
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
NE LŪGT»
latviešu kikrakstsAmeriki "
Iznāk drvas reizes iiedēļā —^ treSdieaāt m sestdieiias. Izdevējs — Jjatviesu aprūpe» biedrība Kanādā y,Da^^ ^
REDAKTORS: ALEKSANDRS KU^jDRATS
Redakcija un kantoris; 123 kuron Štreei Toronto, Ont., Canada. Telefoni: redakciiaJ ^ / ; EM 8-3239, kantorim — EM 8-0792 Redaktora tālrunis viikaros — 766-200i ; Ņujorkas- rediakcijas vadītājs red. V. Irbe, ; 4035 Homboutš Ave;,; Bronx Y. 10466, U.S.A. Tālrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītājs r^d. E. ĶEZBBRS, 2727 N. Jk£ilwāukee Ave., Ghicago 47, III., U.S.^^^ Tālruņi; JI 2-2324, BR 8-S681.
/
. «Tagad sssēa Mdsoi esam uz arī cik lieli tie Hamburgābutu, ,«w « dažkārt na*!^™,^^'^ saprotam, ka ir tomēr stāv brīvās pasaules lat-
.^S'^f aSrig^ ^ satikšanās. Tur
izdevība radās LŅAK valdes lo-
vielu
bet ne dažādi ELJAs 11. kongresā satiksies Ei-
i ''ySS.f Z'i«<Wia. ASV. Venecuē. valstu pSrstfivJi - no MV,
sed. "^^Jf^j- N«d. ,j_ ^ mitm^ w Kanādas,
ras vasaras mitEs, Balto bmu -t_i„^ , i„„-«
līcī Georgian m S^Lfī^ ,Es zinu. ar kādu sajūsmu š^^
Remfeldam Melaide. Vii^ tur ^gng^
nesen atgrfezas-pēc 3 gadu pa^^
vadīšanas Edinburgas ^ļjet tāda parādība ir tatē Skotijā, turpināja AustrāE-^gj^gi ^ikai mazas evolūciijas
lomātiskos «n sablMriskos dar- Jā sākto zinātnisko darbu, šajā viņš 'turina: „Kacl ma.
bisiiekus - momsiņoru j, Car 1« no turienes 3 into apceļo ni ievēlēja par Eiropas latviešu
mani, V. Māsēnu un F. Cielēnu, JPt dažādas ķontineata j^^^^^^g laj^vi^as vaditSju,
Plašāku ziņojumu pžr ĻNM a»«H5S un 1 gadu bādams Eirops p^gj^ irlnm 6 itiēneši, ka^
informadjas imaires līdzšinējo latviešu Jausiatnes apvienības &axM sška sa^jrast. ka
Sēdi atklājot,
suma brīdi
affkļU:
mirušos dip-
aārbibu unvaSlnis ieros^^
mup nākotnd rakstveidā bija n^cljies damdz ko izvērtēt Mvi^is. Šaubu aizkars pil-
iesniedzis nozares va^^ ^ProJ, sb^^ laugiiM^i nīgi nokiitia, kad MJAs 10. kon-
Brikmasiis^ Šogad sagatavotie 14i Pinnajā nedēļā bijs Eiropas lai- g^^g- Ķēnigšteitiā, Vācijā,
Jiinija aizvesto pieiiniņas matcna-V^eSu 1, dziesmu lidmašīnu ieradās Ziēmeļ-
H bijuši visai iespaidīgi; par ķoV^s^ ^ "«****"*^^^^a^^ kontinenta ekskursanti
saņemtas labas atsauksmes ho citiem sarikojumiem, ie- _ Amerikas latviešu jaunatnes
daudziem valdības loceklēm, f^^^ ^»P*^ apvi®^^ poEtiskiem un sabiedriskiem apvienības 11. kongresu. nacionālās jauinatnes apvienības darbSnieMem. HeprssījumI pēc Ja t^lsilvo daibriieku un ap- pgŗ^j^g^jj^^^^ mirkli izzuda jē-
šiem matCTiāliesn vēl turpiiia fe- ļnekēteju^iMta^ 1^ "^ļ?^'dzieni-- Vācijas latviešu jaunie-
.u... - ^^^^^^^^^^^^^^^^
^iļpiilsētā Hamburgā nebūs tādu ņjŗ^jj^ mūsu ļaužu masu, kādas pulcē
paveikto dat-
latviešu lielās: dziesmu dienas Amerikā, tad vienā ziņā nule Vācijā gaidāmais notikums pārspēs visu to, kas pēō 2 pasaules jipb noticis Iiatviešu kopībā šajā pusē dzelzs priekškaram: nekad
nozares
50 gadiem pāri mūsu sijā, gan Karpātos, gan pie biedrojusies ar Austro-Ungāriju, vadītājam G. Briļkmanim un elzimtehei bija nogūlies mierīgs Ģrodņas, gan pie Samas upes, kas turpināja iespiešanos Bal- Kdzstradniekam Otavā E. G^-iiaņ bričĶ^ augusts un tād tam gaņ Kurzemē uh pie Rīg^^ tās kānos, iiai tas ļoti nepatika cara iaiam,^tbz nozam ieroianājumu spēji iedrtās tālii dižgabaltt bal? visas jr metušas lielu atblāzmu iOrievsJaii, kura savukārt pati nolēma j^ešp^ft $ ļOO,. latvJeŠm si4 kM ļHeaiiga spēkā un stip- m mūsu likteņiem. / ^Widteiļi ieinteresēta B ņadonāiam ionte SkandinSvi*
irmiiā.^^ -Bija.'sadēs. I, W^ i.^^ SŌ^gadu pēc -^^^^
ri
un Zviedrijas jaunietis, bet palika tikai visas brīvās pasaules latviešu jaunieši Tas bija SJUAs 10. kongresa : vislielākais ieguvums, radot pilnīgu lūzumu — un katrā MņS ļoti pozitīvu lūr zumu '--t latviešu jaunatnes
niiem inēģina sasMt, k^^
Sil^J bet Ikat^^
.'iiibve5nibrl,,,'.iai- 'par .jaun.u :i<^.eg-.
vēl n^ēngākā 1^________
^T'i* tu^^ jnt^P^nji J^^^:^^^^^^m^^ jau piinīgi izgai^^ ffopas un AziJas ron^ neizbei. pārmetumi par kaya vainu, t; l, tos ga4a. to, ka kāds būtu aizdedz-
ateom vel d^ da^^ vic: „āa5s Udo pasaules ugunsgrēku, tas, m ta it ka sporadtekiaau j^^^^^^^ W bija «audzi dlvŠd
:iuuu'
III
jau
karš,': m
galvaspilsētu) ieņemt stimgifc, ko iaktifesiĻ va3%
nepiekāpīgāku stāju Vīnes pfffr nākotnē fess būiu vaijrak kooH
sību priekšā. Un Vīne nevarēja ccntoējams pēc prindj^: ne n^iāķt ar SMām prašībām.^ V^ ne nevarēja mierīgi norīt ap»
vainojumu, ka Austro-tJngiri^ LNAK valdd sadarbojoties ar
troņmantinieku 28. jūlijā bi^ Pārējo etnisko grupu ceniiiaam JAIJNIESUŗ SA'MKŠANĀS
agr^ vienlaicīgi nebūs ^cēju- ^ ^ ^ ^
šies kopā mūsu la^ls no tik gogad Hamburgā vairs ne-
ma® nebūs doiiiājania dalībnieku
..Cejošanas un saKkšaiiās ie-
un
daudks^dlvēdskās vājHKu;. "«galinājusi s^^ ^m^M^^ neuzticēšanās, ^ ^ šis temriste ^ Apvienoto _ ^8j^ no^m
iizi tesdnas, aizao. princips), pašmi i^^^ jāskaidro iespējas,
. dzbs simtos ieariegsies to lat-"vfeāui skaits, k^
izceļošanas uz aizjūras zeniēm , .
^ , ram jaunam cilvēkam, kāpēc ik.
svētki Hamtourgā tāpēc uzskata- ^.^^^^^^^^ latviešu jatt
mi par^latviešu gara un kopības nietim būtu jāmēģim izmantot sevišķi izcilu demonstrējumu, šādas iespējas Sākumā,' ierodoties šveķ zemē, visur izraisās kritiska pieeja vai ari gluži ne-
ta skatījums, ar kādiem pilnas ari visas latviešu avīzes. Tikai tad. kad, plemērm, Eiropā aizvadīts Jlg^ 3aiks. jaunietis redz, ķa patiešāna var dzīvot ari citādi, nete Aļistr^lijā vai citur. Rodas plaši i^katt. ne-slsaitāmas ierosmes uņ aug p-rīgā izglītība. Pa%lski nemās nedrīkst teikt — Eiropa, jo tS Ir pārāk dažāda. Tādā izpratnē, kāda Eiropa, varbūt/ palikusi atmiņās vecākajai paaudzei, ir vl*&-nīgi Vācija.'* ļ: ^ :
EIROPAS JAUNATNE ■
IŖ ;ĻOTI LATVISKA \>: ■ :
J. Reiiifelds piemin ari dažss Eiropas latvi^u Ipatnibfls: ,.Sar līdJBiriot ar Austrāliju) ASV vai Kanādu, latvieši Eiropā dzīvo ļoti izklaidēti, un labi, jA kādā centrā ir ap 1000 mūsu cilvēku. Viņu regiUāra satikšanās tāp^ ierobežota un arī sabiedrisko sa-rikojumuniaz. Neraugoties uz to, man liekas, ka mūsu: jaunafcna Eiropas zemēs ir ļoti latviska — daudz lasa latviešu grāmatu un interesējas īpar kultOiālajiem jautājumiem. ^ Gaidīt gaidīti ir SLJAs kongresi. Tur tad mŪsu jaunie ļaudis sapazlstas. dzTvo viens pie otra un izdebatē visus jautājumus."
,.RaksturIgi varbūt vēl tas, ka, piemēram, Austrālijā no jaunieSu vidus trūkst sabiedriskā darba darītāju» ko uzškitSm par ļaunumu, bet arī Eiropā ir savs ļaunums — tur katrs jaunietis vēlās kaut ko darīt, r^m negriežot cits dtam ceļu. Vecā kontinenta jaunieši nebaidās no vislielākā organizatorisks darba.
Dr. J. Relnfolds ir pārfiecināts. ka latviešu jaunā paaudze, atradusi pareizo ceļu, lai vienoti kalpotu latviešu tsmtai un Latvijai
pasaulē dnļz vien būs grūti atrodama; tāda vieta, kurai vismaz cenšanās nie-
viku, vai vairākas reizes Jau „ . iJu^^^ ^ ^ ero-iiercoga imifīm, k^ valstis būtu gatavas ierosi-
nebūs tmukuši pāri kara ^ēSŠT S ^ ^ Mja iešāvis Eiropas :^:^;^^^^K=^t^
kas īstenībā ^ arvienu ir un pānjajt' un likt^ii — PUlvera mucā, pāri kurai bīja «teņa^^ Jāno-
VISS mja vddojis kara pla-
Pāri dtiem notikumiem, lai loģiska jūsmošana. Tas ir tūriš-
bis pirms 50 gadiem pamodina- ^ tākara'.atbaJsis.-
Līdi 1914. gadam
nus,
pagājuši armiju
rokās šautenes un lož* ^ _ vairāk nekā 100 gadu, kad 1812^ un daudzu vidu šaplūSa^
vaĶirā viena no Napoleona MisKbas^^ jdi^ »Wi pasaule^ Melajāugua^
ilīolomiāmbijai tieši a^^^^ dzieniiš, zaudējumu nopūtas^ ap- J^t. atsevišķi ņemot^ mēs ne-
mūsļi d^lmtoJi. viji^
^ daudm, viegli skaidro mī lesi uzliesmojošas gāzes. vaiētu. Tā bija daudzu iemeslu savA ^ P^®!^^^*""^ par komūnistiij
armija
režīmā ciestajiem izaudējumit ierosināto ^ĪSIfejfeHlaLjde,
ar ^ ■ im
no.,
Eiropas. 18. novembra atcerē saiziņā ar
Krievu uri japāņu kafš bija reti pārvērtās ērkšķos un asa- yi®^m apstāklim uzvelt vienīgo
noritējis tālās Āzijas vistā^kā rās. Tas Y^^^^^ «..v-..».^ Valstu ārnolītikas mērķis ir izd- jas
pamalē, un ņiūs bija smagi skā^ kaut arī pa reizei likSs, ka kapi bija sācies tāpēc, ka par ParēJām organizācijām nolēma t^..- ^ ,,oi
ruSfts JBkas im dmnpošanās pēc vada i^cilvēki — '^"^^ vilkušies miera i^āfizēt visas p^ules mērogā
šī kara, par kurām Jo nežēlīgi cars, ķeizars, pre^denti, ģene- !^ «m par daudz degvidu bi\vēsti4u akciju, tās
ZiemeļvietnaiiEia protestē pret Pagājušās nedēļas nOgalēZie-Šāv. Valstu gaisa «zbn&umiem. meļvietnamas piekrastes tuvu-Komunistu parfeMnl uzbrūkmā trīs komunistu lielgaballai dienvidvietnamiešu donam Sai- vas torpēdām im 3,7 cm artUēri-gonas pievārtē. ^ ju uzbruka amerikāņu iznicina
ASV ārlietu ministrs Dīns tājam Madoksam. Pēdējais ar Ŗašks Ņujorkā ižtdcās, ka Sav. bāzes kuģa *nkonderoga aVlād-
palīdzību uzbrukumu at-
mtniiensmbfīmbu visas pa^^^
saules apmērā, un to grib ?eiķt Vašingtona vēl nav izlēmusi.
vedēju, bet lidmašīnas apkalpo Laosas gaisa spēki. Ja uzbrukums pret kādu Ziemeļvietnamas pierobežas ciemu noticis, tad aiz pārskatīšanās, un to izdarījuši nevis amerikāņi, bet gan laosi®-ši. Amerikāņu apkalpotas lidmar štiias Laosā veic vienīgi izlūk-lidojiUnus, I \in šis lidmašīnas, ps> skaidro Vašingtona, /lav apbr-
atriebās un a^nksā^ dažādas rā^ uiT^e^ālS^ j« sagatavote 'S'i^'^^^S^ ^
ekspecKci^^ 1^ ^^ar rek izņēmiuuiem ^ i^ pa^mos iesis&tīt^im ^S^^f^S ^ protestu vai jieU.^
gadu ^1918.-20 gg. čdtās rādījās diezg^ vāji un neno- bd^ drife vien mito a&tfvisēt ari latvidu ^iu^^ reizi izprot un apzinās l^toc^^s Madoksam notika Tonkina
nozares
ņu starp kapitālismu un komū- Hci, astoņdesmit jūdzes dien-nismu, uasvēra, ka uzvara vidaustrumos ņo Hanojas un 30 V. šai dņā ir un: paliks Vašingtonas jūdzes no Zier|eļvietnamas pie-
t®wora Jau parādīja, cik asi un teikti vīri. Bez taisi citā mtā '"^^as J'>JJa spiestas atjēgtsBSiaK skolu jaunati^ 'Mbpirat:;!^^^ ■
ianv sarkMiā vara laiupa,ļdedzi^ nereti ari valdnieM^ i seni maršus idair ^fi^^ ira r>i^^^. vn^- 5^iT«ir,c n«,ur«««^ē «««,o+v>ri« '
im pddas dt^ ^.
mūsu zeme starp 1914,^^-^ $ Sl^^S' . - , .V^ ^^^^^^^^^
resp,
starptautiskos s-/ paskaidro
pu-
•iff
musu lasī^ kas naiv
tĢtoēr
nsm bēgļu gaitās, bez tam 2ļ>-25 miljoni bija spiesti mūžu nēsāt ka^ci^ ces gan cīpas lanskos, gan aiz-
varētu sekmīgi darbu imrpmsv dā» ka bez kara paplašināšanās provokācijas no valde nolēma 18. novembra i®, komunistus var ari neizdoties ses.
tvaros organfeēt Hd2^^ apstādināt Laosā vai padzīt no ^ri Laosā nedēļas nogale ne iws akciju, pie kam paredzot ft^^^^^
kai vienu aili vispārigam palīda-
pasaules kara sākumu un tŠ tā- ™*^^^V
baš darbam. Vēlreiz ^rrunājot iecerēto līdzekļu vākšanas koo?-
" (Ņc5ibeigums 8. ļ?p.)
studentu
Savienība atstās
diem (b^ piemeklēta d^^ palaiduši vaļā kara saputotos »S«ni§, to stapS bija
vis^ņns tā tieši pārcieta palu zirgus, kas bija aisauļojuli ne- tūkstoši ziedosu latvju
teairu uņ pēc tam šī kara asi- paredzētos, iepriekš neJedoniatoš^^^ civīio
ņainās palmas im atliesmaš, kas viraehos, it īpaši, kad kara mo- ?āja no sluMbāiņ un dešsf-bija pārgāju^
ļp kaij»,^kiiiŗš savil&t ir a^^ par šo kara zirgu Jājējiem, stājis dīgļus tālākām Jukām un
nemieriem. 1. pasaules kara likteņi un norises ir bijusi ļoti saiežģītt, un tā pirmajā vasarā ŗŗŗ;^-"^ Bseviens vēl m^Ja, ka ^ra ļ?^™.^. . pirmie šāvieni Jau Inja sa^ts ^^^^^^^^ v^^^^U,^
sa^ulc^^ kopīgas H^m,^k^ vienībās un līda ai to stiēlnidni "^^^^ ^«^^fdi ^ ^^iemaksāšanas dēļ m ArT Prandja, piemēram, nemāk- m/65. mSdbas
Pliku drimšanM;^^^^ balstiesibušš tās Apvienoto Nāciju lēses. semestrim iešu^^^^f^^
kara ugimīs saka amntm^ zaudēšana. kur izdevumi nepieciešami tā- K^^ 22. augustam.
Nadonālā armija, kas vareja^^ tas sākti Pašrodgt rakstīti Mgumi jāad^
sapļdcētaea J«^^ bez franču piekrišanas. l«du^^^m^
giem pēc 1918. g. 18. novembra,^..^
nebūtu pardzi domāt, ka šo ^^S, ^ ^ Pilnsapulci, ja tai. tautiskās -oi^izādjašope^- dirn uz šādu adresir Mr. F. Bē^
atmodmāja til^^P^ ^^^^^^ m taure^-m^^^^^ jautsyūmfilr ¥.10457, U.SA
M, jo kas ta^ doma, ^^"^^^ vizītēm Maska;va Padomju Sa^oenibas nostājā, vieno univer^tāt^s^^^^
«dējuši, ka «dākara^u^^^
Jaiidzie^ ari mūsu Nac.^
mijas šūpuļa d^u un ka^^M ^^^^^^ ilgoties, ir ^ļ^^^^^
g^bīdi ietaktēja tās lido Varoņu m Lotrmgas un tas skd. ^.^^.^^ Z^^Z^ a^iZ
dslesmu. Tā airi visas kara non- sapeja pie Sedanas pirms 40 ga. pad. Sa^denība un tās sateHfi ižbu. Padomju Savienība tās li©- noāltot tfaiiz minēto ZteMi!^^ ^^^^^ ^
S8g, |an rietumu frontē, gan diem cirstā rēta. Vācijas tālākā nebūt nav vienīgie grēdni^ "dzas atbalstīt. :p^iju fonds labj^irSt pieņem ari vus
aiIjstriBBiosi'-r./^gan Aust'ruii^
pagāja bez - starpgadījumiem: Komunistu Ziemeļvietnama apvaino Sav. Valstis par kādu.gaisa uzbrukumu pierobežas apkārt-^ nē. Hanoja izteikusi asu protestu Laosas neitrālistu valdībai,
ka tā atļauj lietot savas bāzes ka stipendiju pSepraisIJum! amerikāņiein uzbrukumiem Zie-
meļvietaamai. : ; " [ Ir tie^, ka amerikāņi nodevuši Laosas neitrālistu rīcībā zIt
brganizē Laosas^ iarunas
Anglijas ārlietu' ministrs BaV leis .kas pašrds viesojas Mas-
l®teikumus renc©i.
Laosos konfe-
Pirms sākt domāt par četrpadsmit valstu konferenci 2enē^ vS — kā taķ notika 1954.^ gadS, pēc Indoķīnas ķaj;a un 1962. gadā, garantējot JĻaosai niieru usi neitralitāti - Batlers. vispirms grib noorganizēt mazāka mēroga sarunas, kurās piedalītos Laosas pamiera pārraudzības komisijas valstis Kanāda, Indija un Polija,
un trīs Laosas politisko nogrupējumu pārstāvji. /
Batlers sākumā domāja, isa mazāka mēroga konferencē piedalītos ari Padomju Savienība un Anglija -r ; 2enēvas konfij-reiidu priekšsēži, bet Padomju Savienība tam nepiekrita.
Krjōvi joprojām prasa 14 valstu sarunas, tās prasa nekavējoši, ne vēlāk kā līdz augusta: beigām, pretējā gadījumā piednaii-dot: atstāt ar AngUju dalīto pr-ža vietu,-
Londonā Padomju Savienības nostāju izskaidro &r vispāršjām pārmadņfim Maskavas ārpolitikā. Domā, ka tā^ sākusi zaudēt interesi Dlenvldaustrumāzljā, iniciatīvu āai pasaules daļā komunistu Ķīnai.
