0
'QXD '
cionam
Viņa skatiens bija tiešs, skaidrs, mazliet sasprindzināts. Izturējās fcoŗrekti, taču brīvi un vienkār-, '
ši." ' , _.;'
■ Pēc visām" ' pazīmēm Bērziņš bijis godīgs cilvēks, kas nav pazinis kompromisus, bet viņš aizgājis t-^kal tamdēļ, bojā, ka ; fe- nav laikus atskārtis, ka latvietim ir jācīnās par savas zemes un ļa tautas, ne par krievu impērijas li- brīvību. Tādi toreiz bija daudzi latvieši un arī tagad tādu nav b maEums, kuri tic tikpat lielā h- mērā Chruščeva labiem nodomiem, kā Eduards Bērziņš ir ļn ticējis Staļina ideālismam" un : il- čekas labsirdībai. • ' n Ko līdz [ vairs, ja tagad Cīņā It- raksta, ka^ pēc partijas 20. kon-ļia gresa Bērziņa labā slava atjau-bt nota. Paša Bērziņa vairs nav. |e- Krievu impērija ir iznīcinājusi tā tūkstošiem intelliģentu latviešu, kuri ir cēluši šīs impērijas vare-lā-^nību. Neba viens Staļins bija vienīgais,. tur. vainojams viss re žīms, kurš turpinājās un ino kura latviešu, tauta nedrīksti gaidīt }a- nekādu žēlastību. Kā apstākļi ļp- liecina, tad. nav pasargājusi., ne-liu .vienu no iznīcības ne partijas 1. karte, ne nopelni pilsoņu ķaŗā. šie revolūcijas saukļu lapstul-botie ideālisti atskārta dzīves īstenību tikai' tad, kad atradās
jau cietumā. Viņu
vienīgais
grēks ir bijis tas, kd ir ļvēlēju-šies latviešu kultūrai uii valodai tādas pašas priekšiļocības,
kā krievu valodai. Viņi pat nav. prasījuši Latvijas neatpribu., Taču;. kulturālā autonomijia izrādījusies ^ pārāk liela ' prasība. Latviešu -skolas padomju zeme 1937. gadā likvidēja, latviešu bib-liotēkas slēdza, latviešu apgādus un teātrus iznīcināja un beigās iznīcināja pašu latviešu ,komū-
lun
>ši
nistu izlasi. ~ To vēsta mums ta-gad pēc daudz gadiem bpdīgais stāsts par Eduardu Bprziņu. Varbūt arī pie viņa bojāejļas piē-
ka bi-is ■ Vā-;
palīdzēja.ari tas apstāklis, ja mācījies vairākus gad
cijā vxi . piesavinājies rietumu
kultūras strāvojumus, ļio ku-
. ŗiem vairs nevarēja atraisīties, iza • •
lek!-'
īrā".
jem". [alns
Ieejas lutors bīdza-
a-viņa
mīcu
UN
Fanagu I literār :idzošl mo-: vairS^v js, neka tipa 1, kas mo> dau-ļs t; s. ļ-.ot šo grar attie-Irēs in-vārd-jaunā,
INTER TRADEļ EKPRĒSS CORP.
■ Bezmuitas pārtikas saiņi.uz Padomju Latviju. Daži paraugi no musu kataloga! NAUDU\UZ LATVIJU Mēs piedāvājam jums {labākos pārtikas saiņus jūsu piederīgajiem Latvijā. Pārtika ir labākās kvalitātes,' un i jūsu piederīgie būs priecīgi tb saņemot, šogad izvēle ir c^audž lielāka nekā agrāk, sākot ar pārtiku, kā: baltie ■ kyiešu milti, .risi, cūku tauki, bekons un līdz vissmalkākām delikatesēm. Mums ir arī ■ standart-saiņi un arī varam sastādīt saiņus .pilnīgi (pēc jūsu ivēlē-šanās. Piegāde 3 nedēļu laikā,
• saiņi apdrošināti. ! Visi saiņi tiek piegādāti i pilnīgi par brīvu. Padomju ie-stādes atgādina, ka saiņu skaits vienai personai nav ierobežots;
IT - 28 ........................,U§ 21.00
: 11 mārc. kviešu miltu, ll mārc;- rīsu, 5,5 ; mārc. cūku tauku, '2,5 mārc. kafijas. 1 mārc. augu eļļas.
IT — 9 ........................UE 23.00
6,5 mārc. kviešu miltu, 11 n!ārc. rīsu, 2,5 mārc. kafijas, 4,5 mārc. rīsu, 4,5 mārc. piena pulvera, 1 mārc. tējas. ■
IT - 5 ..........,.............US 23.00
' 11 mārc;: rīsu, ll- mārC; žāvēta šķiņķa; 2 mārc sardīnes eļļā.'
Lūdzu pieprasiet mūsu katalogu par brīvu, tajā ir visplašākā izvēlē pārtika un daiu dzas citas bezmuitas dāvanas, ieskaitļjt angļu tekstilpreces, apavu^, apiŗērbus un saimniļe-čības piederumus. .NAUDID UZ LATVIJTJ^;,0 Pilnīga garantija. Piegāde 2 nedēļās — pilna izmaksa-
.•! nav. atvilkumu. Parakstīta kvīts. Pēc kursa: ■:. fi rubli — US jļ^lO.OOV ^'^ Nodeva līdz • 3.0.'00 — $2.75; I pāri $30.00 ^— 10% ' ■
INTER, TRADE EXPRESS CORP.
125. EAST 23rd. STKEET, ' NEW TORK, N,-¥. 10010 ■ ■ tel. Yll 2-1580
Mums ir pieredze apkalpojot tūkstošiem latviešu šajos desmit gados; Mēs esam ap-iz- drošināti priekš jums un - drošībai.
AKI
Sestdien, 1864. g. 19.
^n; n. n-rs.
LATVIJA ::AIWIEEIKA:. ^ %
MIJJZaKA, ŠEKSPĪRS . . BŅ mRLĒNA DTTRICHA
(SpeciāMņoJuiiis
kā sio Edinburgas)
SASTAPŠANĀS AR TĒLNIEKU A. KOPMANI
Ēdinbur^as 18. ^nākslas/ fes'ti- tik perfekti saskaņojies ^^^;a^ piegulošs, vāla centļrā bija: franču un Že- blis, ka s^^^^ bez notīm. Vistu- vizuļojošā tērpa viņa pēkšņi psa-chu kom|)(]ļņisti BerUozs un^^^^^^^^^ W šaubām, ir rādās starp priekškarieiņ kā
načeks. i • čechu komponisti. Slāvu skaņra- mirdzošs gaismas stars. Apgais-
ži ir eraōčioinālāki un mļsir- mojurns liek viņas ^tērpam Ms-_^ . . dīg^ par Rietumu koniponis- tī^^ krāsās; savā īpat4.
piim« , -'^f^ ^iem savu pārdzīvojumu izpaus- gaitā viņa soļo pa skatuvi . . ..
no^ē tū^^w^T"^^ mē: kāds britu kritiķis pat lai radītu savu elegan^ Pēc pavasarī monžim a.^^^ so'^n: mū^l^l^^l^o^m^^^^^^^^ f^"^ ^^^i maz perfektu McS^t^
, pilnīgi^ at- ti, un i do.>. Katrā "vienībā pa- savām skulptūrām bronzā: V 1^,^^^^ t^J- Vīnē uzaudis "^^TJ^' ^
No Latvijas izsūtīts dzejolis
, • CEĻMALAS PRIEDE
Kā vienmēr, laipnu smaidu se- zībā Kanādas loo gadu jubile- bekas konferences 100 gadu at-V . , • ! -
jā, daudzu nodomu un ideju ap- jā — 19&7. fcadā; šeit A. Kopma- ceri šarlotetaunāv tur rīkotā pi. pus, vai zaros cērtas garotu, sastopu tēlnieku Augus- nls gatavo zīmējumus ,visām 6 mākslas izstādē uz aicinājumu tu Kopmani, kas pārciestās slimības
Pestivāl
•-Mūsu sarunas drīzi vien novirzās pie A. Kopmaņa sirdslietas tēlniecības. ■
iīzrādās, ka slimības laikā tēl^ . nieks bija gan kavēts darboties ar kaltiem un citiem- skulptora . rīkiem, bet. toties guvis daudz laika pārdomānj, un jaunām ie-^ cerēm. Tieši tanī laikā saņemts air.inā.iiļnļ«^ nn M^ņtreālas pil-n sētas ■ valdes piedalīties sacensībā-^ pieminekļu un. strūklaku projektiem, kas v^aredzēti parku un vēsturisku . vietu izdaiļo-šanai- sakarā ar nākamo vispasaules iz-5?tādi. IJHVT. gadā. A; Kopmanis pašreiz strādā pie. modeļiem ģipša, no, kuriem sacensībai - iesūtīs ap 2i'j. foto kopiju. . • Jau. .iepriekšējā gadā Kanādas federālās valdības ' izshļdinātā. ..sacensībā sudraba dolāram A. ■ Kqpmanis ierindojās starp pirmajiem:-četriem, un saņēma at-V/zinības balvu. Tagad valdība izsludinājusi jaunu sacensību vi-sājn monētām, ko laidīs apgro-
spirdzis Bvīuskokas ūdeņos un redzēta tikai viena godalga „Drosmīgās' bruņas," kas bija iznākusi Iradin sa.^aidīt. Rūdolfs Serkins -ir viens
svaigajā gaisā, atgriezies Toron- $2.500.- apmērā un meti iešūtā- uzņemta ari Ontario Society offslidas gadi garSm, ievelk mizā *iem. Viņa atskaņotais Mocarta "J^ZH^'^SS IkrdoS^'S iS^S v^ōdfe^'^Sk^^ ^ ffiS
H^. martam. Artists izstādē Toronto. ^^.f^^^^^^^
Un skuju ^ļums ļcni dzeltēt «tams par(teivoji^ t^^^^^^^ ^^cis savu mīlu pret 40 gadus jau- ka dziesmām. Viņa koķie «r
sāk, . .^'^'^i^^-^^
Vien Hela infla, māmuļa un sieva lejusanas Mocarta ^ kaislīgais, pretējām noska- viem pirmiem panākumiem, par
Uz knistcelem tnk ļoti gaidīt s^^^.^^^.emoc^u pasaule!^ raksturs pilnīgi izv to, ka viņa jaunībā ilgojusies
- : : ņou^mi viegls, ^bet tomēr skanīgs čechu kvarteta- atskaņo- braukt u^^ Ameriku, jo ta liku-
šalc tālē sulu skurbums K^^^u^^^ Ne katram tīk Janačeka sies viņaiv„visromantiskākā zeme
susē ^:^'ŗf°^ peries rit skaņu pa- ^ķ^utnainā mūzika: kl^sitāju pasaulē" .Pārsteidz lakts, ka vi-tJž žariern migla, pavedieni:: '^?^co^^5^iTf!?^^ bijļa tuvāki Smetanajjas repertuārā ir pārsvarā sen-
un Dvoržāks. kuru slavisko timentālas dziesmas ar diezgasL
grafijas; Tā, piemēram, Janače- maskētu laika zoT^ pēdas. Sav& ka stīgu kvartetu Nr. 1 iedves- zem^ balsi viņa
Sakarā ar tā saucamās .Kve-
(Nobeigums 8. Ipp.)
I?
it kā sapņainā plīvurā tīita, caur
_ J*»" P»^s®» jas'tonis. .zn^. Tik pacietīgi Kam gaidīt drīkst?
VOKĀLĀ, MŪZIKA
Gik ilgi vei, un smegi sasnigs ., Simfoniskās" mūzikas notšarē ļoti mīlot — un noskūpsta viņu
zaros, Līdzvērtīgs sniegums vcfkālās , _ ',msu mājas, t. i. britu or- publikas priekšā. Viņas izrādes Vien vēji atšalks atpūsties m mūzika^ laukā bija baritona Mv ^. bija izpārdotas. Un publikas sa--
tiem. šera - Dīsķāua koncerti. Fišers - '^^ ' : . . ; «.-i-t.—>o _ .
Vai tas kas neatnāca pavasaros, Dīskaus vēl arvien mv: cechu operdziedoņi -tu^^^^^
Vairs atbridis ca,ur gadu put«- vietu koncertdzaedataju pasaule, ^inesfilharmomjas skaistā toņa slavenā vijolnieka Menuhina
ņiem? šoreiz viņš neatskaņoja savu^ie- ^ ^sciplīnas, tomēr ir kompo- pirms vairāk, gadiem nodibināto mīļoto šubertu. bet^Busom; Ma-^.^^^^^ dodot brīvkoncerfcu
lera un Richarda strausa .maz .^^^^^ pazīstamas; dziesmas, Parstei- , dzot.atkal ar savu spēju lejusr ^^^^^^
ties tik: dcļžādu komponistu sti- ^ .._ «,ti^c n^^iif5,f.<; IZSTĀDES.
ikas notšai
bez 'pasu mājas, t. ķestriem, uzstājās F
nāl^ orķestris - un- Pitsburgaš jūsma liela.
Nu koks ir koks, nav lepnurnsf,
. nav
Un veltīgi ir padomu tev dot. Bet 'arī. sirds" ir reizēm muļķte
Tēlnieki A. Kopmianis savā darbnīcā
A. Kopmaņa veidotā piemiņas Jzīme Saulainē
Margarita Kovaļevska
tādā, ^^^-^-^ T - Šekspīrs, i un šīs mīlas rezultāts
Sirds reizēm pati sevi nesaprot. lil^ās, it ka visi sie ko^^ bija dramatiskā simfonija ,,Ro-^ parasts, bija āri izstādes: ^ '
ti būtu rakstījusi :sāvas dziesmas j^g^, un Džuljeta" (orķestrim, ko- .^j^^^^^^^^ glezaiotāja belakruā tieši viņam! Būtu lieki runāt par un solistiem.: Jāsaka, ka Šek^^^^j^^ dziedātajā balrs skaistumu; :mispīra traģed^^ šek^īra technikiu: .:Viņa balssklausa vi- iMskos elementus -Berllozs piemiņas izstāde, veltīta ne tikai " siem viņa nodomiem, bet apbrī- labāk izteicis sava. simfonijā ne- gēkspīram, bet visam viņa laik-nojama ir Pišem -Dīskaua spēja -kā Guno diezgan bālajā operā ļ^^,^ §q
izcelt katras dziesmas ne; t&ai „Rdmeo un Džuljeta". šOs ele- ^ Londonu. Ir arī plāni pārcelt .: emocionālo, bet arī iņtellektuālcļ meņius prata izcelt franču 6r- KopenhagSiu un Lozstiinu, saturu, kur ne. tikai katra frazē^ ķestris jauna, teiūperamentīgā všjbūt, pat uz Ņujorku un bet katrs vārds kļūst nozīmīgs, diriģenta Ļorina Maazela vadībā. Kanādu, šai izstādei' tomēr bija šķiet, ka. uz Pišeru - Dīškāuu pļtsburgas orķestris ir liels, mazāk apmeklētā^ nekā a^ā-pašu varētu : attiecināt Mālera piinskānlgs— kā visi ASV 01-kos festivālos Djagiļeva uņ ' : dziesma^ vārdus . . . „Ich leb' ķestŗī,. kas ir viesojušies Edān-• skulptora Epsteina izstādēm; Ar allein m meineni Hisnmel. . , in bua-gā ((Ņujorkas, Bostonas u. šēkspīr®, izstādes atkl^anu bija; meinem Lied.v Jzpārdotas ķo^^ Sava diriģenta SteiiibergasiaistītS komisks incidents. Vēl certzāles, 'publikas, ovācijas pa- vadībā tas ^pēlēk(»re^^^ bet ne-., arvien daži apgalvo,, ka. ne šēk-svītroja faķfcu, ka īstai mākslai aizrauj un nepārsteidz. Mālera spīrs, bet Pr.Bēko^^^^ ir radījis nav nekākoļpīga ar. politiskām 7. simfonijas atskaņojumā bija lugas, kuras mēs [saucam par antipātijām: Kopš Hitlera laika tomēr to poētis. Šekspīra darbiem. Sak^^ ar to
vāciešiem naidīgie briti uzgavilē- ki posmi, piemēram „Nachtmu-. dažas stundas pirms gēkspīra iz-ja vācu daedonim un ar aiztu- sik". Vienu, no orķestra koncer- stādes atklāšanas ; plakātu ar rētu elpu sekoja katram viņiem tiem noklausījās ari karaliene Šekspīra vārdu vietā bija. izlik-. svešās un antipātiskās vācu va- Elizabete un Ediņbūrgas h^rcog^^^
: lo(das vārdam. : Varbūt šie kuri -bija ieradušies Edinburgā, kona izstādi". Kembridžas stu-klausītāji reizi sāks saprast, ka lai atklātu „For>thEoad'' tiltu, dehtu—- Šekspīra cienītāju gnī-tauta, tāš kultūra — un Pofetis: oPiEKA pa uz šo iedomāto ,,bekonistu"
kais. režīms mv viens uņ tas^ .: aktu atbildēja ar demonstrāciju ■
.pats. . . \- šogad ĒdinburgāviesdjāsiPrār^^— ,
CITU SOLISTU kONGEIlTI .opera. Prāga ir bijusi sl^ dedzināšanu].^ šiņidemonstoā^^^ \. vens mūzikas centrs pagātnē, tā- iejaucās pat policija, bet vēlāk
Vērtējot nīākslu: tezpolitis^^ gaidīja viesizrādes ar atklājās, ka plakātu apmaiņa bi-
' kām antipātijām, jāsaka, .. ķa lielām cerībām. Jāsaka, ka vies- jusi »triks", lai pievilktu apmek-āugsts. bija arī krievu koncertu izrāžu muzikālā . puse nebija lētājus izstādei (skandāls vleoi. ugunsgrēki, līmenis, čeļlists Bostropovičs sa- pirmklasīga, kaut ajirie slikta, mēr,,velk''!), un to izdomājuši
Ap^mājām, šur un tur pa vidu, pirmā- koncertā sniedza ļoti Bet varēja priecāties.par^^ . alvas mežijomēr bijuši Dieva un gtilā-ieturētU programmutikai nā^ deko- Palīgi,'pēdējam nezinot! ... •
i8/g/s; kompozīcijas ^ Visval- rātom darbu (atskaito^^^
: PRESES
KLUBS
balsīm, ze- Bet citādi
... ilgāk. ne.Varēj.u saglabāt -r kā- ganti plosījušies dēļ neatbrauci. ātrāk?
.Augstuj augstu . virs zilā debess, . grozīgu vēju — vai'Ģilveku un _
Ir pat sagadījies tā, ka manā dziļāku grāvju apsaTgāti,^t^^^^^
un tā pati dziesma, tie paši var ^3^, Z^T'"' SSL^'^^^^' -^^^^^ rii: Rītos, kad gaiļi dzied - ^^^^ āehosīm gaismiņai.austot >-r v : .-.^^ Tompr : vāru
Sirds pilna tīksmes, jūtos lu- gāzties mlē m ar tdnāta. Kaut toreiz bijušas ēr- dot augstāk par mākoņiem. Mā- aiz.dēļa. 1^^
, . , . ^^^^^ ^''^^ f vienkopus - kailums. Zaļā vasaras dienā diez- ^ts biia mai mzīstains Bo-^ovu (saturs ņemts noļ Ostrov- lugas festivāla laikā.- tlztra^u-
miņa ritinātos šurp no ļoti tum- svešā Krievzeme, bija sabriedu- zūd. šiem, lietū samirkušiem, lai- si krēsla. Mēs taiipījāhi sveci un kieļn. Tā stāsta par neizgulētu taupījām eļļas lampiņu. Man ro-miegu, asarainām un platām žā- kās gulēja lupatu lelle. Zābaku v^'^Z^ vām. par kungu rijām, visiem, podziņas bija tai acis. Mātes grūtumiem, sitieniem, kiēpī. uh blakus sēdēja mani
Rītos, kad gaiļi dzied, , J Gaismiņai austot, '. Man agri jāceļas, ITn ugims jākur
lālāk gan neatceros. Bet jau tas pats skan diezgan sērīgi,, ja vār-
iepaalstināja ŗie- Kas norisinājās' festivāla aizku-m^ta to ieturēts, apvad'dīts, to- tumu' publiku ar: 5 maz daslrdi lisēs resp. preses klubā? !Desim un ze- ^ Bet citam gan, vienalga, uz mēr ne vienmulīgs, kā to dažreiz tām operām: Smetaii^ Kapt leja, at- Kuŗu pusi atskatos; vienalga, ^ākas dzirdēt, bet raaiisēmb&-J^'':^satur's^^ ņemts no CecMjaS;tīta sensācija. Sakarā ar šēkspl-ar sKatu uzii- kurp soļoju tālumā, iepretī, gāts. Rostropoviča. technika. ir vēstures), .Dvoržaķa teiksmaino ra jubileju dažādi drāmas an-
ia- aiz ceļa līkuma — tikai -ziRnīTfrs- , , . KrSni." .Timarplra Tfafiii "Sfa-ho. coV^ViH »„„^k: Asti.i»i.»—
darba
rūdieniem, 1 .brāļi. Māte ar garām dziesmām
Patiesībā ap mani ir citādi. Se- īsināja mums vakaru. Viņa dzie-vļī gan dungāju . Rītos, kad gai- dāja par agriem gaiļiem, par ļ| dzied —, bet. laimīgi, acis kādu: vecu, vecu mēteli, par eātverot, un klausos . neat- tumšu un mākoņainu — dzīves l^lausos āra skaņās.
Vasara šķiet,: vī. -Acis nēm — reizt acis uztver.
.......,, nekā traucējoša, nepie- sprādzēm,
vētras saplosītu debesjumu, un īstem-bas pa- klusums.
pkārt, .im pāri pļavai, nēģeru ar zelta krustiņu uz vāka: Nu gj^^tg^ tļūdiņā, — dzied gaiļi. Pamīšus, es gribu gulēt iet, Tēvs, slēdz .j.
tad visi reizē.
Pāri degunam uzlieku saules Pareizāki būtu teikts; acenes, ļ^an patīk — brilles! brilles un pasakas, tā rodu atstatumu se-neatkarīgākas no ace-
ragi, apgruzdušas vistu kājas, j^ritild savos pārspū^^^ ekspert-10 T l- \ ^""^ jumos pielīdzina RostropoviŠu ^^ku komoņista Cikkera „Aug. ments ar Šekspīra lugu ,.Hea: An 'nāS^i^''' ^''t eellistu karalim'' .(Pēc L 1^
, Ap parogļotiem stumbriem .„ romāna). cr^-ro i«o.oo u::^
aptinusies staipekji, žņaudzīgi S
lam. Dzirdēju pēdējo pirms da- ^
spīra lugas vairs maz bija par Dvoržaķa un Smetaijas operās licis pāri, un; kritikas bija ļoti
kā rāpuļi. Starp nedzīvajām sak- žām nedēļām. Kaut arī: Rostro-
^SieS gdia Kd uz aaatas tup . ■r»,,a-»5«W atōi-oc*» .,v„-,-^w _fntncrrofu ii« 4i,,.r.ōi;r.*,,
nēm Jo ērti izpletušās papardes.
poļviēs spēlē apbrīnojami labi, daudz slavisku mdddlju un sļa- :bargas. Preses klubā Džonu
putns, "viens pats meS putos Ķaaalii toņa škaistmna un* "Nāras Ne ta vama, ņe apkvepis zvir-zem stikliem nekā ne- ^^^^ krauklītis ar zel-
_________ mūzika varē* fotogrāfu un žurnālistu ar-
žādlbasziņā:' Rostropoviča tonis būt; vairāk koncentrēta, ma- tilerija. Uz žurnālistu jautājumu
acu acīm. Gadās, daž- ?ļ^e.^^ '^f ^P^vēpis zvir- . Liōtc «ekā K^ Litlvuda paskaidroja, .ka
lam.
Cikkers ir mūsu laika biedrs^ viņai neesot nekāda respekta-
Viņa
Svjatoslavs Richters. un Ros- ^^^^ «Aug^celšanās" ir pret šācsp^u un pagātoi.
ari tā; gribu - pēkšņi 'jā^as tās lietas.
manas _ acis_ ciet_. Tava_ acs lai iegaismofu stāstāmo, negribu- ^^teni pati ragana? Kas te izvē-
ņem un jāuzliek ^""^^^ā, j g^^^^^
Kur tad „^T,_se3«, w„«ōf«^5 čr^ōiō +n mūzikā L. Tolstoja-lielo rctaānu 'tautai un musu dienu paaudzei, unnokrasam bagātajā spēle, to- ^^^^ā reliģisko, tikumisko un Mūsu laika. cilvēkiem; esot tik
Ai, Dieviņ" domājļi: „Gaiļu nomodā, stāv pār mani miedzi- ^ā aizeju garām. ^ ^^ātiem. Te v^^^^^^^^^^ sociālo ideju baģā^ ko nesp& daudz smagu pārdzivojumu,^^^^^^
ēsmas ir kā veselības zāles, ņa - . , ,J ««n^msinc otcVofn.. varētu līkņāt un līknāt. t)iPtu«t Bēthovens bija ļotr emociohāls.. ,Hn^o^ .c^f .l;„v
dziesmas ir kā veselības zāles, ņa - . , tad apdomājos, atskatos:
• Dzeru tās ar dzirdi." — Bet, nupat pārlasot uzrak- ^^qq\" uļi uzberu pasaku vāce-
Pie tam, it labi zinu, šeit, stīto, domāju: Vasarā, nesākās ies vizuļus :He — he, — tā ir
Amerikā, gaijī apdzie(J senatni ar gaiļu dziesmām. Tā sākās ar vieglāk dzīvot — ,
.pavisam citādi,, jo te neviens plāksteri. " i 'ft-
■rav apspiests. Tie stāsta par ..j^- ; 1 . ■
^ ^ Sagadījās, ar pirmo; soli va- g^^.^^^ piektdienā, kad pati
sara aizķeras kāja, kritu un no-
laiines un dēku. meklētājiem. Par riaudas kāres ^ apsēstiem — zeltračiem. Tie. apdzied smilšu vētras, slāpes, grīļainas kulbas un riteņus. Laupītājus.- Dziesmas ripo šurp no, pionieru lai-.liiem. . :•.; { ■ Taču lai vini dzied kA dziedā-
varētu līkņāt un līkņāt, pietupt j-^--^ •*^''*./*:r-t\:p;.-tu.neviens, komponiste. .viņiem esot nepieciešami.smiek-
- pa gaisu aizlekt. - slavisks: e^ paradusi dzirdēt . ; . j. j^^ut Vai teātrī 'Vīņa esot ^
Skaidri jūtu, viņa tepat, pa-vīrišķīgāku, robustāku Bēthove^^^ ^^^^NA iBmiCHA^^^^^^^ .^^^^^^ visani _tuvu. Bet kar? Varbūt f vi^^^ stumbra, kam vidu tukšums? ^uļ^.R» ^.'''■^S^M^
Varbūt, taja, kam izdrupis ^ts.Viņs ir romantiķis.p^^ stāšanās šai pinnskara^kā^^ priekšu., sāns? - Kāds mēģmājis to aiz-temperamenta: :tāds viņš parā(H- ^^^^^^^ ^..|
■ ■ ■ tīgi populārai zvaigznei esot jau Marlene Ditricha bija presei •
Wō-,„ vs^r rv, ļ,_,-.. uz sevi latskatoš— nav neviena bāzt ar'^š^^ , ^ . ^ • • , - , i
JT^ \1^':T-H'^'^ ^^^'^"^ ^^^^^ ^ij^ kur agrāk-nešķīsti smējies ūplVizvēlē(:šuberts,-^^^M^^
zīmigi. un i_kai tad veri_gaki pa- pašiepnīk'gāju kā pīle ar at- _ ^.\.n .pIu v.^ LlFl BrSn..«. ^^-.^^^^^^
lūkojos apkārt. „Tiešļām." va- -^-^^^ rēju apstiprināt: esmii nu zaļā un zilā. vasarā."
Māja, krūmi un koki, un vāceles
ai at- ^ Es gan nezinu, vai ūpji sme^ ^^āmss), bet ari priekšnesuma gfivu. ; jas, bet — izklausītos ^baisi. — veidā. Richteram techiiikas. .
Bet kā tas bija ar šejienes me- Varbūt, zem sakņu gredzena, uz problēmas vairs neeksistē, im f^.'
piB-tusi saglabāt savas slavai spo- pretim. bija čechu operdziedbņi atblāzmu. Lidlaukā, — rietumnieciski ģērbušies, 'ar
žiem? * tā, atkal pagrabos no kā reiz pieklājīgi sēdējušas ' sē-^^i^ var sev atļauties f s^
bet ar īstu prieku! nes?
aami. manī nepārgrozāmi at- mežs, kas mūs te apjozi^ no v^ Jau bra^icot' šu^mr" i^;;^ ^Nē, raganas te nav. Neviena S'l^S^
as, kad sām pusēm, ir Usdažāļākā za- ceļam e^bās pusēs jūdzēm gari aizdomīga brikšņa. c«.^ Vu?i stāstīja, ka brauku-,
.rektors lords Hārvuds, viņa hl-ca stila: piemēram, kungi skūp-
skan: Kopš pirmās aus: ifedvesmes spēkā Dievs
visiem : gaiļiem
it
nevienā stipri subjektīvam interpretēju-
Radi- ļumā. Un jasmīnu krūiiis izcē- meži, ikpat kā ļaunu kaitēkļu svēpiena, un man pašai neērti min:. pi^i^"pāri^gauss"U-^^^^ŗ^ •tājs cēla balsi: Lai top gaisma!" lis no ēnas saules gaisniā vienu apskrubnāti. Izsalusi? Ne lapu, kādam pēc viņas^taujāt. tsc ,nr,o e„T^«,*« c^^s+o. t^rv,r,c ^t atradās! zam. Ka puDiika-uzņemšot viņu
________ ^ , visiem vienīgu ziedu: lūdzu, ieelpo ma- ne skuju — postaža. Uzzināju:
pasaules smailiem. ik rītu viena nu smaržu — citus ziedils vairs pagājušā gada pavasarī te ne-
Bet viņa ir tepat. Jūtu. (Turpinājums sekos)
S Vi«. u.st^^ e,^v. p^. om^: ee^u valod^ sevi* Janačete stīga kvattete^^ (Nobeigums 8. Ipp.)