t. s. Rīgas 1 klases), pastāvīgi seko-
ju, teresēs nopietnas lekcijas. Tu-;zi-rienes meitenēm droši interesēs na\ dieviešu pusstiHTda par modēm, unikosmētiku un kmo aktieriem. ,iei-v Latviju cilvēkam aizvien pati-dīVcis smieties, "bet pajt šībrīvilb© lu.ltur, ,kā zināms, ir^tingri lerolDe-lī-Ižota. Ak, kas tur tagad būtu par e-;darba lauku Brencim ar žvin-ci-./guli, il:ad tie, atskurbtuvē satiku-lē^/šles, pārnm^bu jaunākos parti-^rē-jas lēmumus! Vai vecajai labajai ito Burbu [mātei, kad tā atstāsta Ue- Jurģiri, ko rindās stāvot saklaur āt- sījusies! Vai pārkrievināšanās, pie- tieksnju pārņemtajam- švaiiķ-^m. stam švaukstovičam un citiem tiu-,apklusinātajiem!: Pašreiz „Kultū-se- ras ajmaiņa" pat joku ziņā iet parast aijās sliedēs: ņo" Latvijas išķi- gan i(>klīst. dažs griezīgs karāta-^ vu arekdots (kā sērija par radio A-menlja), ,bet atpakaļ no-, kļūst vairs Tikai r^ais.Pastāvo-jQ|šo raidītāju laiks ir par dārgu,^ ,ļ^^yiai atļautos tādas frivolitātes. : Ievērojama vieta .raidījumos būtu erādāma ticības kopšanas ■ .129 Jautājimiem.^ Regulāri dievkalpo-jumi un reliģiska audzināšana ari ^^^^^ dienas ^ jo nepieciešamā-ka. Lifcvieši gan aizvien bijuri ,jot ^®^^šķ pasīvi misijas lietu ziņā. bet ta; tagad viņiem savā veidā atriebās: par milzīgu misijas nu kļuvusi paš^'tēvzeme, baznīca vēl tur ir dzīva,
6em , jo ska-un irī-iz^ hm-
ae-
]ai
lauku Tiesa,
lenu brmums, jo tās uz-
var- ^"^^^a^ai ticīgie-riskē katru die-I tās ^^^"^ ^ savu mīļo da-
vēm. Tomēr jāpatur prātā, ka in- i- "^.''^^^'^ laužu šķiras (piem,, oerm, kas uzaudzināti - no piede-rīgieii atšķirti), ka^s baj^īcā'sa-vu māžu nav bijuši. Tiem Ame-mi- n\B& Balss pārraidītie pāris mi-ļogu- nušu ilgie dievvārdi droši vien rns- izklausās kā sveša mēle;kaut ari ļsev dažkārt dzirdam.'ka pat šo īso pimi- britiņu ļaudis gaidīt gaida un poa uz to gatavojas, iepriekš mazgā-ļ^r^ie- damiis un uzvilkdaini tīras drā-ļ sa- nas. Lai gan bazm-cu un mācītā-
fkar ^'^^^^^ okupgtajl, Latvijā ir ' . (Nobeigums {. ipp.)
VI-
ga^ me-ļlielu bi-:.iva-lilēk-lē-
ļ^'iete..
ridrīz
bielē-
lirvis.
iardi-
ļdīju-
Imek-'
ikau-'
[ikpat
)akaļ
imīgi.
iama
pielējusi ļt nā-ķlētās
tvē-' Izcēla
biļa, l Pa-
viņš.
Pāriijcinajās. ka tur .nekā cita vairs nebija. .
- Tās ir mīlestības vēstules, ko šim vecajam nelietim rakstījusi kāda ...._kāda - Bet tu, muļķe, man gribēji iestāstīt, ka kastitē ir nezin kādi dārgumi...
Viņš trieca vēstuļu sainīti sievietei -pret kājām tik nikni, ka aprakstītie papīra gabaliņi pašķīda pa visu telpu. Tad nicīgi nospļāvies, viņš izsteidzās gait<>nī kur pēc mirkļa noklaudzēji kādas durvis. Sieviete stāvēja istabas vidū, līdzīga nekustīga n akmens tēlam. .: .0 ;rā. telpā tai pašā . brīdī a{-skgjlēja klusinātu soļu troksnis —. tur ;ienāpa karalis Ludviķis 13. ar. savu i svītu un galma ga-rid5 niekiem. Isijj^ dzirdami gari stie pti lūgšanas vārdi. Pēc laiciņi: tie noklusa un ap mirušo kaļdinālu, darbīgi un godbijīgi 5^ )jot;. iesāka strādāt frizierī un kosmētiķi, lai sagatavotu to svilīgai -izstādei. Notrdāmas ka-teciālē. ^\ '
; Mazajā. blak\is telpā ■.krampjainās elsās .raustījās pus'kaila sifviete. !
Trešdien, 1964. g. 30. septembri, 79. n-rs.
MEISTARA NOVĒLĒJUMS JAUNAJIEM
■ ..NIKLĀVA STRUNKES INTERVIJA
,;Atskats uk ryzē|o..'mi-dzirdēto:..0'lii8efe Mākslas centrā
ji 'Kāda no šī lali!sWksta iepriekļ ķa^lildz šim redzēts Operas sa- cijām, lielisku apgaismojumu bējiem Inumuriem _a,]Dskat!jām_di^ biedrības iestudējumā.' un iespaidīgiem tērpiem, vienī-
KārUs IDzeM^
ĒDENES
Maestro veltīts ' Scherzo, ad hoc!
vas no ļ populārākam s i operām*
šīs . sezonas I sabiedrības uzdevunjiā .nbtaisni, ja pārējās trīs,
Kamdēļ man dzeK irms lai atļauts pakavē- gl dziedātāji, lilsās it kā esam ja varu klusēt
^^^^^Wrasr^ strausa operetes, tās pirmoreiz uz skatuves. Bez Sig- Un bulvāros Mejofc?
^yu]ļā,^,pet būtii^^ labi pārtulkots -angļu, heles, šķiet, šī opera būtu jā- Vai arī uz lauriem' dasēf.
, •. - ^pfi ^^^s V— Ji; Vļaļpdā^ .
'strausa Sikspārnis, ^'Pučīni Ma^ rņazākā mērā "katrs var skatī- ram, kam Pučīni opera ir sirds- ^^^s kritiķis» rejmeks
, dameVBmterfly;TinVerdi; Aīda t,ies'kā kādā Brodveja muzikālā lieta, būs grūti saprast, kādēļ kodīs man ikros,
netiktu pieri^in^tas^ it īpašļ uzļ^edumā. Vienīgi mūzika ir tā, Pinkertona loma jādzied klusi- '"'eiljs: „Vecit, vel esi pai? Jamaiu
■ ievērojot, ka štrpsa bperete un - piešķir citu nokrāsu un at- nāti, it kā caur deviņām sienām. Parnasā kāpt!"
; Verdi meistardai^bs ii ir lal^akais^ lādiņa skatītājiem, ka viņš nav Vokālās neveiksmes piemeklēja ^^^ej^^^ ailcm,
...............'n......i!.......Ņiļjc^rkā, bet ^ gan Vīnē gadu ari pārējos dziedātājiis, atskai- Kliegs, pārgriezis mma&v
■ -1:
^mteiŗia maiņā.
S I'M F.O.ŅiI^ K A rS I |S ^^^^ .
0 R Ķii S'ļT';E ĪS 'j ^^^^^^ gadā Vīnē, ir viegla redzētā un dzirdētā var būt ti- maestro
pāru:
tot kori, kaš vienmēr dziedāja »Sien tālāk vēl. pantmēru jau-
Pēc visa
ČETRDESMIT ļrREŠĀ. I , SEZONA
VALTERS jSUSiMNDS mūzikas fcļlirektors ļ BORISS/BROTS , s .-. .ļl paligdiriģents, .
; Viesi diriģ»eki:' OZA^VA; ; KERTEŠZ ^ • SCHMIDT - ,)[SSERSTEBT
PA'TRICIA ,'PARR MALCOLM .PRAGElļl DANIEL BARENBOļM ■. ■ I^ONIDlkO^ -ji.: GAHY KAR^ \ ' ' HEķMANN PREY'
E]y[ļiL gi'LeBIs ,'
iNATHAN MķLST^īN ' VAN CLIBURN s
ANTON EUĒRTi ' ' LEONARD RpSE i'
■■■■ 'f^- •■ ' Kanādiešu^ premjera '
' :^enj amina ļi Brilena
„KAŖA; REKVlEkS^
Maršalu, Pēteri
Braunui un Toro!
' ■■• 'kori
' ■ ijn.ll.-povembrī).: ■
Sezonas pirniie koncerti;
un 21. pOktbbrI.
' ' 15 KONCERpru ;
ABONEMENTA MAKSA
frHi" Ti-.trp5riiPnr ^ļH^'^^ Operete ai daudzām kai viens vērtējums: ļoti nein- Spriedis ar
|paru. otroien īresuieii fŗ^^^i^ izdarībāņi uz skatuves, teresanta un gariaicīga izrāde „Ja gribi tutojas meldijas
^\ L_ l!!!!^-^ f J^^^^ā satura dēļ dziedā- Kā pretstats šai bija Verdi
i tajiemļ bieži jākļūst par simt- Aīdas grandiozais uzvedums Kā es to vam,
I ņroceņtīgiem aktieriem, - citādi trīs dienas vēlāk. Salīdzinājumā Tev jāmācās kpnjaku sukft, I šis darbs zaudē savu eleganci un: ar iepriekšējā gada uzvedumu, vīnu dzestro,
f; ^arnļu. šīs sezonas Aīda bija jūtami ie- Kas dāejmefeM
\ l'i Man jāatzīst, ka izvēlēto.dzie- spaidīgāka gan vokālā, gan scē-
^ doņu ļ'sastāvs bija laimīgs gan niskā ziņā. Elizabetes Fretvellas „
\ teMālā. gan vokālā aspektā. Lie- Aīda bija mākslas baudījums no Bet, aiztaci. ^^^^
\ iākais 5 publikas smīdinātājs bi- pirmā līdz pēdējam cēlienam. brekšu uz debesim; .^Ķļass
' -ai Ri)nsHastings kā cietuma uz- Dziedātāja ir apveltīta "ar škais- Fēt©r.
- ķugs Prošs, aiz tā tūlīt sekoja tu balsi un, pats galvenais, prot ^ ""^^^^^"^ ^"^^^^
l l'^unā kanādiešu .'dziedātāja šī- to labi lietot.. Ka vina ir liela ^® slavas.^ . ^
\ la IfīrĢeja (Piercey) kā kalpone vēriena operdziedātāja to visla- paredi^ vārdus!
,^ JAdele. 'Rozalindas lomā labi se- bāk liecināja patosa pilnā „Ri- ^^^"^^^ atslēgu
IIlvi atestēja Heather Tompson torņa vincitor" un liriski izjus- ' 'nomet,
,iļņ atbilstošs „mīlnieks" šai ele- tā „0 patria mia." P^®^^^ ģ^ntajai, dāmai bija Džons Arābs Ēģiptes valdnieka meitas Am- ^ . . . savas
ka Al|rēds. Jana, Rubeša prin- nerisas psīcholoģiski sarežģīto atziņas koka āboliem gar-
iļļcis Grļļovsfcis neb'ija pietiekami lomu teicami interpretēja Mari- . \ _ ^ ^ diem!"
fli'ilianierigs im bieži likās esam līna Home. Viņas dziedājums J^^^SS Pēteris pretim no augšas:
pārāk':■ konvencionāls iepretim šajā operā bija viscaur suģestē- ^^(j^ŗ^ ^^ļ^^
i pārējiem tēlotājiem.. Bet visu jošs un vokāli atbilstošs Veidi '{j^j ^^^^
ļito labāko var teikt par Kornē- mūzikas prasībām. . Mazāk ie- ^^jj^^^ tous Ies wete§
ļi liju i'Optofu kas ar_Mu māksli- spaidīgs bija Ričards Kasilijs HimmelseinbKdie; hU I mecļsku tvērienu radīja izmisurCCassiljr) ka Radamess. Viņa
' šp ijn Ireizē dzīvot priecīgo ba- ,Geleste Aīda" bija vokāli neci- jj-j^ ■/ , au.—
-'nnii *Eizenšteanu. . la, bet muzikāli pārliecinoša. ' • ®^
Ar ' gaļndarījumu jāpiebilst. Būs grūti noliegt, ka Kasilijs
Oleznbtajs Niklāvs Struhke savā darbnīcā
Grafiķis un gleimotājs Niklāvs Strunke, kas 6^ oktobrī svinēs; dziesmu svētku lai^^ 70. dzimumdienu un atskatīsies arī uz savas māksla dar* tik sekmīga, šī izstāde pārstei-blbas 50 gadiem, pēc dziesmu svētkiemi Hamburgā devās gads- dza mani — patīkami bija re-
ronu Kzenštemu. la, bet muzikāli i^rlieeinoša. 7,--™:"- "TT ^"""l ^'?t ^"^^ notita Stoktotaā tani jaunos latviešu glezno-
^jj^ļļļļ^'iJn peksņruz atziņu atombumlm oktobra beigas ^v
— galvas — kes atbildes uz Jautājumiem,kas viņam tika nosūtītas uz Romu. sākusies paaudžu maiņa, uņ
, mēs redzam, ka tpp^tkai jauni Jautājums: .Atbilde: - • : Matviešu gleznotāju fkadri, kas
„Jusu mūžs ir sācies nirmā^ Lai gan manu uzsaukumuvie- neatvairāmi ,nāk un nāks pēc-
/lEkSr ar LoisJ.j^o ļieiii Jomu šajā operetē vei- iejūtīgs (mākslinieks, vienīgi vi- ^ — S»!^
iļPīrsū, Viktonļ^c^ Kanādas Nacionālā balteta ņa balss nav piemērota Aīdas
•ohto Mendelsona .d^jojtājil šoreiz' tie bija sava partitūras prasībām. - 7^' _
c\rr ■ . i ,..Lj.----- r„.x.. rr: .Ja lālmētog atrast izoīlu teno- ■...............^3™^^»=,...............
mums.
S12.., $18.-,
dejOjtāji; šoreiz' tie bija
Ulsdevunm augstumos īpaši 2i- Ja laimētos aurasi^^^i^^^^^ : ^ ——„jusu muzs ir sācies pirmā
HisIDoriavas valsī. J. strausa ru, Kanādas Operas sabiedrība J;»!, pirniklasi> balets, kostm^^
ļdžirķstdšo mūziku; ar vieglu TO- varētu apceļot, pat visu Ameri-. dekorācijas, režija un skatuves. Alkšņa mūža norietā. Pagājuša-: ^^J». tad tomēr es pie tā pastā- jautājums: ' ■
tku diriģēja l^ttore'Mazzoleni. kas kontinentu ar savu māksli- aPgaismojuims, .Gribas jautāt:: jos 70 gados mūsu glezniecība ;^ vēl arī tagad, tikai ar to
|i(Nakošās dienas vakarā bija iz- niecisfci augstvērtīgo Aīdas ie- ko vēl vairāk operas izrādē var kļuvusi ne vien latviska, bet ari starpību, ka tagad nav vēlams Ko Jūs kā savu sirsnīgāko nodevība noskatīties Pučīni operu studējumu. Runājot tieši par vēlēties? Atbilde uz tp ir īsa -- eiropiska, vairākkārt iemantojot cienīgi; dokumentēt^ sava māk- vēlējumu gribētu teikt latviešu $48.-; I- • teāii^fe riutterfl^• •• ar -.Miettū mākslinieciskām vērtībām, to yairāk šādu izrāžu, un ne tikai starptautisku atzinību. Kas pēc .slinieciskā pārdzīvojumā un ne- gleznotāju jaunajai paaudzei,
I Sēdvietu plāns. ieskatam biro. f MASSEY.r' HALL
āJjšighelu titullomā Pučīni darbs šajā uzvedumā ir daudz: kora Toronto, bet no krasta līdz jūsu domām bijis izšķirīgais ieslīdēt šaurā nacionālismā, bet kas augusi un aug svešumā? ' llaMiieja-af žilbinošāni' dekorā^ •lieliskie ^vokāli, grūtie- .dziedāju- krastam.... , ai. KaininS •.r«*..«Ax„-'—;«« ..izteikt-•.vi.snamiivfifti.siniTnii. .
Atbilde:
AI. Kalniņš latviešu: mākslas straujajā iis- izteikt Visparcilvēciskumu. plaukumā?
Atbilde- Liela'daļa no mūsu jaunās pa- «^^^J^i la^^^ešu paaudzei jā-gā dienā. Suni elso, lok un lok pacietība, kas gan citādi neat- audzes gleznotājiem pievērsu- ^^^^ ^^^^^^ ^^^'^^ trimda. Ne-
ūdeni. Mušas ir niknas, mēs maksājas - tāpat kā olas. šo ^o straujo uzplaukumu veici- g^^g abstraktās bezpriekšmetis- atsvešināties no tās un mūsu
pusbeigtās - visi gaidām lietu, un to no kundzes riiācos citādlTīaja latviešu na<nonālās apzi- j^^g j^^j^^ļg^ virzienam. Vai šā- garīgām vērtībām! Izjust latvis-
Koki, putniņi, kas kliedz .pēc vērtēt un aplūkot: ..neatmaksā- ^as atdzimšana, heroiskās mākslā iespējams ari nacio- kūmu ne formāli, bet garīgi!
ietus, un zāie. puķes, kas ir mē-, jas?" Nē, un jā. Kas vista bez strēlnieku cīņas un savas naci- elements," galvenais, vai Latviskums nav tikai tautas et-
mas, nespēj' kliegt. olas, kas es bez zīmuļa, šajās o^^^ās valsts izcīnīšana un tās abstraktā, bezpriekšmetiskā māk- nografija, bet gan tas latviskais
Taupām ūdeni. Nē katru va- garajās, daudzlogu vistu 'mā- radīšana, .^šķiroša^ bija arī^^^O- sla var noderēt pārdzīvojamā svētais gars, kas izpaužas dai-
" " laikmeta un tautas likteņa attē
-varētu gaiši un tīkami ie- gados, dzimušo, latviešu jauno tomēr spirdzināmies kārtoties, kā daudzi citi. ledo- gleznotāju jaunradošā aktīvitā- iō'junl'aii?
_ te.
Put^ļi iiželtenajam nav vārda/' Zilais pāri puķēm.
■ ' ilm dzeltenais? Es pievēršos: zila- .Esam* kā viena liela saime.
: Atbilde:. ■
Jaunā abstraktā māksla savā būtībā ir dekoratīva. Tā kā
Vai tev, ar acīm^avīžiļ lapā, bū-'MKund2;e iepazīstina ar papa-tu kādsv. priekšstats- Itāš 1 īsti| ir -igailīšiem, kas bez pārtraukiuna
brīva vasara - -jk nebūtu - kr- ;člrkfetina - no rita līdz vaka- karu atļaujamies „dušas". Bet Jas
pu atbraukusi? $irē.'Tu aizVien ļŗani. Nakts mieram būri apklāj tad, kad tomēr spirdzināmies kai
^ ■ • " " ■ ■ - - . , — Pndrichu Miltu
Jautājums.:
kārt logos raugās tikai mūri. "^rinidas ; sākuma gados Jūs
Te varētu komponēt, te varētu ^^inājāt, lai latviešu gleznotāji tā ir bezprieķšmetaina, tad sadziedāt, gleznot un rakstīt — ak, pievēršas sava laikmeta un sa- vu pārdzīvojuniu tā var sniegt Dievs ēsmu varbūt dulla — vai vas tautas traģisko likteņu māk- tikai gļeznieciskā plāksnē. Glez-ne? ', , slinieciskai dokumentācijai. Vai nieciski, zieda sakārtoj^^^
' ; (d joprojām esat tādos pašos ie- var būt arī nacionāla, bet tau-
škatos un vai vēlaties šo -alcii^- tas lik^ gan
dr sveša lieta, jo, tā kā tā ir ne
pretī
jas -—I vienkārši iļī^īšļi.i JJn dilst un put-tUn; 4
„Paskkaities, r^U :-| vai ļtas ļalmļ: Hai, pžordž!"
šunelis 'ir novaldāms."! Putekļus ^ ^ Gandrīz katru dienu ejam>-stai-
■tikpat.'kā aizpūš kundzes balķs— iJīr' atk^l rīts. Ak, un nupat, gāt. Savām kājām — bez rite-viņa smejas: Snupi^ Snupi,-ļtnāc,p|r^dp,rza zālei slīd dīvaina ēna. ņīem, pa gariem, gariem ceļiem.
šurp ^ kas tev a^kal mutēl'f Un Jfie līsti - lidmašīnas, ne putna. Dažreiz sejā glaudīgas vēsmas, Mēs ejam uz bodi. Pareizāki jumu atkārtot? Ivaukšķ sunītisļ— pl4šķī-.:fn apklust visi čiepstiņi un. svil- citreiz vējš rausta matus — at- skanētu: veikals. Man'tomēr ļo-
tis, unidSiena uri-'v-iss irl,atkal|zils '^.^.s.;.Pēkšņs un baiss klusums, pūš nez kur pļautas-^zāles smar- ti patīk — bode! zaļš. i Ģerānija', sarkanie, liedi Yanags! i
nu koncentrētās sintēzēs.. Es novēlu mūsu jaunajai latviešu trimdas glezniecībai būt eiropiski latviskai, bet ne provinciāli.
. Jautājums:.
Kas darārtis, lai sabiedr;ibā rastos nopietnāka mākslas izpratne un, jūtamāks atbalsts latviešu glezaiiecības tālākajai attīstībai?
AtbUde:
nupat saulē — kā liesmas!
žas. Esmu sevī dziļi pateicīga. ■ Munis vajaga piena,. cigarešu,
ļ li ļE^ teiktu: vanags — ērglis, ^^pūt- pūt vējiņ", atceros Liii- ari diļļu sēklu.. Varbūt nav vēl
ļ ■(! 'ļ'ikļiiktenīga slīd ēna mums vi- ju^^š^^ aiziešanas par vēlu cerēt, ka dīgs. Jā, tik
. -•••••MūsU- puņi; .Taj^/tdier^, .k^d te - 4m .-.-Pāri. Kundze, glābj Snupi. mūžībā viņa tā vēr vadījusies vien, cik vajadzīgs uzbārstīt
iaroHni--fininH7e r^nc ■;knr.aWi- lAdthn^ zinām arī t.n—aiz meža^v skarbiem uu maigiem vē- kartupēlīm valgurķu Šķēlītei.
ar dēliem : uzdāviiiāja šo pplēko rļņu;
Vācu miera prēmija . franku rakstniekam
PROF. GABRIELS ONORĒ MARSELS Šī GADA MIERA -PRĒMIJAS- LAUJIEĀTS -
Frankfurte (0. K.) ^ Fraņk furtes grāmatu mesas ietvaros
ilustratīva māksla, tad šie uzdevumi tai ir nepiemēroti. Es
jau savā grāmatā Svētā birze, Kas darāms, lai atbalstītu lat-
ko uz manu jubileju izdos Dau- viešu glezniecību trimdā? Trim^
gavas apgāds Stokholmā,-esmu das presē par šo lietu tik daudz
konstatējis, ka Šīsdienas abstrak- rakstīts, ka šis temats kļuvis
tā māksla ir tikai dekoratīva piedauzīgs.. Jēdziens „latvi&kā
'māksla" un tās veicināšana tiek
māksla. Jautājums:
Kādas, pārdomas, kādi secinā-
kam.oliņii — tad --Jā, j'šriau- [
i?^ļ \ ' Mūsu izvēlei nav sūnainu, ne gušas. Kad viņš pasmaida, šķiet, 20. septembri Frankfurtes Pau-j^nli Jums radās, vērojot h^^^
^ Tiķai Pēc krietna laika sak at- gk^jām apbirušu taciņu. Mēs kāds piespiedis pogu: smaidi! la baznīcā šā gada vācu grāmat- viešu mākslas izstādi Hamburgā
ceris. ! Seržants ' ' Smlpis of ^ kai vidžināt bezdelīgas, no paza- gjam pa asfaltētu ceļu. Pa ceļu, . meksikāņa slinko nekusti- rūpnieks miera godalgu pasnie- - ■ - - -
fvīn."^ 1 ; [i , 'ru( slēptuvēm izspurgt citi put- kas nepazīst ne zālīti, ne sak- "ļg^ļikti zābaki kurpas laka- dza fanču rakstniekam un fūo-
Snupītis paskatā ne īsti za- nbi.' 'Atgriežas jautrība, neuzva- nīti, tikai riteņu ātro ripošanu, ^-^^^^ ' pudelītes Ari ^o^am prof. Gabrielam Onorē
ķēns rief lauvēns, bet palkīdnis' rahiais dzīvot prieks. ŗnotom rūcienus. Bet gar ceļa ' ' _ ^em bre- Marselam. Marsels ir pirmais
gan.Teļrhan,'te kundzei p^^^^^ .ut„^» ..... ^-.4„„fō,„. Vci ...„,x "^«4^^. k , ....
tupele i— izplēsis:, oderil, ķ-----'
.-: apgrauzis - papēdii ':Lail5an|i.
izvērtīsies labs' kurpnieks., ^ļ' - - tupēiu zem griestiem?"
dziesmu svētku laikā? Atbilde:
Es negaidīju, ka latviešu mākslas izstāde Hamburgas
izlietots galvenā kārtā kā propagandas lozungs un patriotisks sauklis šauri patriotiskos nolūkos, kam nav nekā kopēja ar mūsu mākslu. . Runāšana par mākslas , veicināšanu tagad kļuvusi par modes lietu — runāt im nekā nedarīt.
I ,,Latvij3"
^ patīk itin labi -- atgādina I^t- jumu. Tagad-ja
Sunīti .glāstīdama; kundze, ta- ļ)zirdam. meža biezokni ķērc nezālēs un kriimos. Te reiz plo- J dvēselīgākas - smar- gandrīz visi tulkoti ari vācu vajā dienā-pievērsās^.āri 1 elEjm-un v^pas. .Kundze saka: ..Tas ta sējusies kāda sērga - izmiru- | petroleia lodā, tāpat Vācijā uzvesta ari melnam sunim: „Ŗ/6vis"^ ī^e ser'r irļpiitnu pasaulē. Reiz vāļrnas sa- ģ^s. ^""^^ j ; _ j^.^^^ ^jļ^g^s. 7a-nt..q he^ freneiiālis rt-.tfkāi: Ro- laidās t'eDat mūsu )koķos. Ap- ohrkārt." naskaidro kundze ■ Citas dienas pievakarē, kad at- '
Marsela filozofiskie darbi izšāvu kristietību uh viņš
fesaru; spljiež un.^stiidas. Putni iiozigi Apskatu-vistām reiz celtās šās gaismas nmera ta romer vei " noai pretējs eksištenciālis-
\ cili(ēļuem.'' , ēkas Tās dr garas, zemas, ar lo- zeltaini sārta - riet saule. Baz- tiem Jasperm, Heidegeram un
______, , .^kk ešV JE?aliesi. patiesi^ ^-^^^ glītākas nīcina pieder metodistiem. Aiz Sartram. viņa darbs^ —.,Nihilis-
šeit ir jv^samleks, itikai p*ret ša- šis i rīts savā ķēnišķā liīierā to- gkatā par kādreizējām bēgļu no- baznīciņas viņu piederigo dusas pārvarēšana pierada, ka cil-
vū -.griiu Viņa piirns 4'Nirms, -'mf ipiļns i satraucošu notikumu, nietņu barakām. Te varētu ie- vietas — kapsetiņa. Maza, maza yēks neatrodas bezizejas priek-
aciš kā- apdzitos, beti taļd at- fļllundze apstaigā cmiju do- kārtoties brinum ērti — uz visu kapsētiņa. Blakus, kā ar sānu šā.
kal iznļļisušas ļvai ^um|āk.! Mēs bes: i„BrēcS atkal lietum; putns, gadu! Te varētu gleznot, ral^ pie sāna, vāriSm skardams pie- Gabriels Marsels savā laikā
abi sāskai^mies. Vienīgā* istarpī-Vaļķai" āizņiirsu ., aplaistīt, šova- stīt. Skatīties sniega pārslās, lie- miņas plāksnes, snauž labības apbalvots ar Francijas akadē^
ba — manas . acis lljau *^pīd un ka^, jāatceras." ; tus pilēs. Pieveikt lielus darbus, lauks. mijas godalgu un nesen saņēma
smejas^'uņ vārdS)": čiepaļ I:. : .1 . Rītslv jaulvēršas spiedīgi sutī-. tērēt pat dilstošo sīkstumu un (Turpinājums sekos) ari Gēt«s Hanzas godalgu. . •
nav vēl pieradis." ' Jā.ai-ī* RoVis, tāpat
PROF. ALEKŠA RUBUĻA
ATVIAN LITERATURE ^
30 latviešu autoru 45 prozas darbi mūsu labāko tulkotāju sniegumā. LABĀKĀ DĀVANA KATRĀ GADĪJUMĀ: Cena $ 7,00 plōs 26^ pasta iEdevumiem.
Dabūjama tieši apgādā i
. DAUGAVAS VANAGS 123 Hiiron Street, Toronto 2-B,0nt. : kā ari visās lielākās grāmatnīcās brīvajā pasaulē. Grāmattirgotājiem atlaide.
•i