trešdien. l%5. g. J3. janv^', 4.
Cna
4 H-RS. TREŠDIEN, 1965. GABA 13. JANVaRX
'mmš&nas m&k^ ASy mE&m 1.50; 3 meņ. *
' a mēn. $ 8J0r pso* ^Q $ 1&Q<9.
4.50;
Vēstule sākas ar sveicienu: ņemšanas rindā paziņu, viss no
, Trimdas latviešu sabiedrībai, Tautas augiupeja atkariga gal- svešas kultūras nokirāsa, m^^- ^^^^ gauii Jums vēlu, ēnas kārtojās labvēlīgi, un ar vienu
^fjaši vecākai paaudzei, bieži ļ^- veriokāil n» nadoiialā ieaialmiiM/ ņiemi ir^^^^ļ^^^ maza griba veici- ļ^^^^ par sevi." — „Laiks kilogramu smagu karpu devos
met, ka viņš- daudz spriežot pa? šo ieikkunm parasti izlieto .iau- nāt latviskā 34ti§fibii, jo nacio- ^..^ nelabvēUgs un nosita to pa- mājup. , ^p^gatni Mn ļoti maz uiteresējo. nās i^^audzes izglītībai, iedafvo- nālais ir pretnmā ar komiinis- ^^-^j^^ g^jūtu. kas katrā sir- svētdien 15 decembrī Lienā-
ties par tagadni m nafcotm. šo tāju ārstniecībai, celtniecībai, mu UŖev^u izpratnē. Tāpēc ^ ^^j^^. 34. decembrī pāme- -.^^ baznīcā bija divk^M
.'pārmetumu grūti noraidīt, lai ceļu jūvei un labošanai, trimdinieku mazranlba parlat- gg^j^-j j^uŗu man atveda no svētki • baznīcas 70 e iesvētīša-
catriar^ sir nārtautosanos un aiid?.^ imiKiiršiin cLUietlSDUii - =_ ^s^/4«s„v^r ®* . .
nni.skrīļļjtu.s'neBffzglabā. b(?i mvAjēlēēanos'-sfita-as- ''i,"āmā mērā ari .izredzes īsākotnē Tātad
^■ar Dilsti fcriaSuijaj» viejdlnfcUm ,
las
-uinq;skriptus ......k^mrAS nomes «agaune m- oaļoi rezervp« tcnifāla veicia. stākļīem. citi. Tanī pašā vakarā pēc dar- p^^v. mgla. māc.'Liepa un es.
i., i . -i.. T^nio^. iz ««« . *- Tomēr nav .ļāklusē,,kō atse- ba bija nolikta mācība par pa- Man, kā šīs draudzes garīgam'
■' 1 netiek Ignorētas. Protaps, ta mv udzelslus, taut*^ .ir.iU.ūTas attīsti- 1. ^....ri,^: „™ Ar^r^i,, wiivpkn hnvīhn- fflr,T.>yiia ,
i.tPiKta»^ tautas, bet tik^ _ -.«^ »ŗ™iH,ai. ; ■ ^ ^ dara latviešu kultūras labā māte- obligāti japieuams. riKsi. 7 va- sacīl; kvētku sprediķi. Runājupai
gadne un nakome.. . lada nacionāla ienākuma^ lat- ^^^^ ^^^^^^^ mmres. karā iegriezos bazmcā, lai pa- trīskārtīgo Dievnamu: laicīgo-
' ' viesu tautai tagad nav. to ^ .; _ . ^ ■ , /Vv klauVitos Ziemsvētku dziesmās, āmio ^^"arī^^^ im miiži.
nē ritās pLes afasūta m .Ŗeejo no s. viedokļa latv,es« pēdējs svecīte un iz. ■^ebS Žac fflgla
rasti paliek no tām maza daļa, mekle ^
dažās nozwēs tikai kādi 6 proc, tāju darbam. Tas atrodams 4a- - t- t h h ?
dalīts tM4 ka pagājušā gada;ruļĀsn ■otrajā pusp pieauga robežsargu norādītie apstaigas ceļi jānoiet; ,Tiem robežsargu patruļu ko- valsts pārbēgšanas gadījumi uz brīvo ;lai kāds būtu laiks. Ieročiem mandieŗiem, kuru vienība nav kura
laikā nevienu savu
i==-^:i.^.;be^V„ā^a;, patla; Joslas 4|m nepŗtraukti jipāŗba^.o- jļ^ļ^»
v..:.us saviem rob^m-Ta^-ledzlvotājie:^^ , Robežsargi pat- bežapsardzibas kare.v]u ļpatru- ^J^^^' S£ ^ -Harn^. I^d"^ M "dti .bēSud«, zīlniece O^aAraja-atskaņ^^^
.. J iKvup&i » E. ■ • .i^-,-^ 1^^^^^ mūzikas mbalus. ko
nacionālā ienākumā no pagātnes nacionālās kultūras at- dejo uri saņem, dāvanas .pie spo- skaistus mūzikas, gabalus, ko-visi as v^ts pilso^ « tīstī^^ : ris svētku: d^esmas.,^^P^^^
- 1«, bet zināms tā d3U. kams^^^
Vispirms jau pašas brīvdienas — on rr.„^„/n^io
savos darbos ne- decembris un 1 ianvāris - ^^^^ ~ 20 grādu Cels., un daudz!
31. decembris uņ^ i. janvāris^ ^^^-^.^ cilvēki baidījās nākt; bi-deva svētku sajutu. Ijeia rosība.. ^j^^.^^ . .
jami līdzi kabatā. Pa^juŠajā ne- riskāk ;interesesy:^^v : . ' Par zinātnieMem gan ir pie-^^^^^v^^ ' |
^ ^, dēlā krievu joslas robežsargi no- Minētie norādījiiml liecina kapa ielas. Pēc tradicionālās Jaun- Tai pašā svētdienas pēcpus-
^ šāva atkal, vienu bēgli tikai ap laMelu taiitas kiatūrālk attis- b^^^ 40 m no Saksijas robežas. Gru- tības veicināšanu trimdā šl jē- šaubām, tādi darbi k-uņ būs, da, tā ka^^m^
p'a brīvās Vācijas iedzīvotāju ta- dziena īstā un plašā nozīmē nav bet tikai dažās zinātniskās dis-. ko saņemt, bet ieraugāt pie sav vadoņa ^P gadu darbības
nl pašā dienā sapulcējās pie ro- iespējams runāt. Tāpēc ^Mtir' TfFlīnii'^• F^m/ m?iff^ff«^^^^ '^''-".,,nin „i.i,, ^-^-^.........:„....,■.,.:.^^-V.atCeres svētkiem. Mazā baznīci-
bežas pret slepkavības vi^tu, kur šiemļari griiti i^iiest par savas bas zinībās un citās. Tomēr ari . -;i ■ 'j^-L ;ņa bija ļaužu pilna, dziedāja spē-
^. r.ncU:.x~..„!.:___- —r,iXwr.tmr. rlaHac OTTjThān «l'TimJ'onPB iTĪTlāf. §
uzstādīja krustu un nolika vai- tautas sasniegumiem uh stavok- dabas zinībās drimtra^^^^ gimuem. Vaxbut^tas pec butiļ>3s c^^^
rākus vainagus. li. Diži dzimtenes zinātnieki un nieki ir veikuši uzdevumus, ku- nav nacion^s, bet nav nolie- g^du es izbeidzu savu
šī jaunā slepkavība uni izdotie mākslinieki fonier kaut ko ir da- ŗiemju- nacionāls r3k§turs, tikai dzams, ķa sie.^daŗlji ir at^^ Cīravas draudzē, jo jsie-
noteikumi ir apliecinājums tam, rījuši.bet tas nedod tiesības rak- komunisti to nav' pamanījuši, ^^.^^^^ ^^^^ locekļu kīdtu- mas aukstums, tumsa un tālie
ka Vācijas krievu okupācijas stus-ctlatriešu tautas kultūr^^^ ^līmeņa. _ Bet valotoecība, ^^^^ ^^^^ sagādā lielas grūtības, joslā dara visu, lai atbaidītu ie-taga([nē un tās izredzes nākot, pētījumos iziet no tā, kas veikts
dzīvotājus un robežsargus no me. Komunistu mēģinājumiem dzimtenē, a^ to latviskais kļūst ^azas citas^ zinātniskas disciph- ^ļ^ītēm — Krūtes un Apriķu,
bēgšanas brivībā. • pieskarties šiem Wtājumiemir par pamatu tur^^^ strādāt.-
s gumi gribot negribot jāpieskaņo
^^^^^^^g=^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ latviešu tautas veikumu pāmar Novēlu visiem svētīgu Jauno
. tiem pagātnē, ja autori vēlas, lai gadu ar 9 L psalmu."
tos atzīst par nacionāliem. Kāda cita vēstule:
Kāds lietuviešu jaunietis, kas š. ļ?. 2. aprilī atbraucis iio Krāšņo jarskaš apgabala, Artuginas. ciema pie Ahgaras upes, 1948. gadā: ticis ar visu savu ģimeni ;turp aizvests no Lietuvas. Dzīvojuši koka barakās upes krasr
• tā: kopā ar (dažādu tautību ļau-: dtm. Tur bijuši arī daudz lat-. viešu;, viena daļa no tiem bijuši
Tabās vietās slimnīcā, aptiekā u^ pat pārvaldē.
• Sākumā dzīve, bijusi I-ļoti grūta. Mūsu /jaunietis toreiz, bijis
■ tikai 8 gadus vecs un lasījis ogas un sēnes, jo tā bijusi viņu labā-; kā-barība. Aka nav bijUsi, dzeramo ūdeni smēluši nOļ_ Angarss unes. Pieaugušie pa to ļīaiku plu-
C'-i no 3vanņšv^a"„ l^cijā, fc'>mūnistu joslas sarg- ^"ājuši baļķu plostus uz attālā-
posteņi ļiag. g. 30. decembri .nogalināja bēgli. Vietēji© iecEavotā- rūpniecības apgabaliem, ji tam uzcēla piemiņas plāksni. Uzņēmuma, aizmugurē redzams Ar laiku apstākļi uzlabojušies, Ijomūnistu sargtormis. Komunistu aģentūriiAB'N notikumu.no- nodibinātas krievu skolas. Mā-
I - da,
ies valodu neesot aizAirsušl, to eso
esot .mācījušies mājās — ģi- ; menīĻ^.
. Dažreiz, nometnē krievu ierēdņi n leklējuši • paslēptus ieročus; reiz ienākuši ari .piie. jaunieša ■ māte s. Kad tie jautājuši pa;r ie-ročicm,: māte paņēmuši savu Bībeli un dziesmu grāmatu un nolikusi > tiem jprieteā;^ teikdama: tie ir mani ieroči; .Krievi esot pašķirstījuši .B.īb£|i^ un, .^^nevieiia vārda hetdkii^ļb.^^āj^^^^^ reiz- atkail viņa'ināte aizsaukta uz r .opritin^šanu un: viņai. jau-'āts. ķb viņa teiktu> ja viņas meita apprecētu krievu. Uz to māt<i; atbildējusi:. „Visi cilvēki ir. I ieva radīti," -Tad krievi iž-saulsušies: Pravda, pra,vdāl
Pēc jaunieša informācijas arī latvi Bši sanākuši kopā ģimenes lūgsi mal, bet lietuviešiem Dieva vārd us lasījusi uņ'sludinājusi kā-lietuviete — sieviete. Viņa ari kristījusi, laulājusi, da-
IKārlis' Upatnieks.
..... {Pārtautošanas.. problēmas teofS tiskā nm praktiskā puse i"
(2. turpinājums) ;
Tāds moments man pa- kad piedomājam, bet piedo^aāša-iicis spilgļjā atmiņā, vērojc(t vjenu na var rasti,es tikad kopā ar-ap-manu mazdēlu, kad.kādā jai^ā ziņu.
dienā viņš atklāja, ka var iet un Ticis pie Ijrīvām kustībām^'da-sfcriet, kurp vien tīkas. Sejiņaj un bas impuiļsu? vadīts, bērns alkat!-skaļi smiekli nepārprotami iztei- gi seko savām mtikām un ļitiek-ca lielo apzināto' 'prieku. Ar. to smēm. Te'viņu v|l;vada-feikai va-momentu bērna - garigais sprai- rēnā daba, ķas ^vā labS izmaa-gums sāk! straujāk attīstīties un; to toma2p^u garīgās gaismas^ izpausties. ' = '^^.s jau iesyīdusi viņa apziņā.
Varam konstatēt arī 's to i mo- Ar to, vērojot apkārtni, visnotaļ mentu, kad vispār gara gaiŖmas tos cdlvēkus, kas viņam sagādā blāzma kā tikko jjaušams' dīglītis vai atļauj [dažādās ' patikas^ m-atviz viņa sejiņa, kaut gan par ņam liek^.pka viņš ir visa^ š!s apziņu to vēl nevar saukt. Tas ir apkāftneš'centrs, ka viss, kals ap bēma pirmais Smaids. Sākot' ap- viņu notļeķ, darbojas viņa dēļ. mēram n6 š! brīža, varam vērot, Lai neceltos pārpratumi, jSatgfL-kā pamažfem augļ'viņa garīgā -jos- dina, ka pie tāda „cfentra apzinā-la, 1^ viņš sāk ^'reaģēt vz tiivā- šanās" viņš,^ nenonāk sapratīgas kām un spilgtākāim ' parā(^ām domāšanis [ceļā. Tā būtu abitrak-savā apkārtnē, ka viņš; cenšas ta domāšana, kādasļ bēmaiii šin! vingrināt [savus ļloceklīšiļs, mek- laikā vēli.n^v. šo ckifcru nosaka lēt kustēšanās |espējas-u. t t., tikai viņa izjūtas, prdzSvojums, līdz beidzot dvēselītē iezīmējas, ko viņš ;jau: spēj apzināties un tas, kas norāda'uz skaidru^ ^p-: sajēgt.to]:kfasviņani sagādāiprie-.:j(>u. ku. Par toj ka ārpus šī lokia pa-
-"'-1" dzīves ļ gada ļadkāļ ja «^^^v dažādas non^e^'ar dažādiem ' nļ ka cilvēks pasaulē nāk ^ēioņiem» lin sekW. viņaiņ vēl ij!:,.kais,.im nevarīgākais >.qv rie mazākās jausmas, šfe
- Ja raclījums,' bērns ne iikai izļūtis nbsaka viņa' egocentrisku-fisiski, bet jo'vairāk gaJlgl veic mu, im šījiemesla dēļ tšfs ar! krietnu attīstības posmu. Dzīves kļūst par ,daudzu |Lunumif. sak-sākumā viņu-v^da tikai kailais, nēm. Kā^ jau minēts, patika|^eps-dzīFlbaš instinkts. Viņam ir tikai tika saistās ar dab^s juteķlislea-• -^-^'^s sajūtas, kuŗupsīpho- iām sajiitām un, rodoties imaza-. 3;-tuŗs — patika iresp iai apziņa^ gaismai, pedejļā tās ko izrāda ar skaļu uztver k^ jizjūtu rļsp. pārilzivo-brēkšanu. Sajiitas vēl nevar "jumu. Tātad egoceņtriskuiiis kā ^.lukt par pārdzīvojumu, jo.ļap- infantilaļļ^arādība |akņojasi dvē-:.e vēl nedarbojas. Par pār- seles embtļionālajā jo^. Ķā ne-dzāvojumu" tās ikļūsfe tikai tad, likvidēta Ipgocentrisfeuma iss&as : \ ■■;;;;'^:';■' ■'■..•.■•.-; .i v."
neizbēgami rodas egoisms — visu pieņemt vai noraaļdīt m isa-va patiku vai nepatikti viedokļa. Ar nelikvidēto egocentniskumiu ļaimākais tas, ka šī lālka izjūtas nogrimst zemapziņā lin vēlākais egoisms rosās pilnīgi neapzināti. Tik "tiešām, vai ir kāds egoists, kas nopietni sevi pat tādu atzītu? ij'
Kāds visam tam sakars ar asimilāciju, ar uzticību tautai?
Uzticība kādam objektam var pastāvēt tikai tad, ja!: to mīlam. Bet mīlam to, kurā, apzināti vai neapzināti/ subjektīvi esam ieskatījuši kādas vērtības. ļNo mīlestības būtiskās puses tās-visas ir garīga rakstura. Bet: mīlestībai ir ari tīri dabiskā; InstinktīT^ puse, (šie divi mīlestības aspekti ne»kad .pietiekami skaidri nav apcerēti, kāda tiem nozīme pr^-tiskā dzīvē) kas ieinteresētā objektā meklē savas Vērtības. Ja kāda rakstura ievirze sakņojas egocentrismā resp. egoismā, tad, dabiski^ dabas primitīvie impulsi būs noteicēji vērtību saskatī-šanā. Ja ari apzinātiļ objektā saskatīsim garīgas vērtības, tad vē tās būsim tikai pielapjuši neapzinīgajam spiedienami Tā kā ego-, centriķis visu vērtē" ņo patīk vai nepatīk: viedokļa, tadļ viņš var ..mīlēt" tikai to, kas viņam sagādā patikas. Garīgā lelementa tur būs gaužām maz. IV^lestības būtiskā puse, ^kā to i^iļliecinoši parāda spāņu' filozofs ^rtega i Ga-s§ (Meditācija pa^ mīlestību, latv. tulkojis K. R^tidive) Izteicas „gravitācijas likumā" pret mīlamo objektu. Ja mēs ko mī-lam^ _tad ar visu sa^ būtību tiecamies uz to, ari tad, ja tas nav konkrēts cilvSks, bet tikai kāda abstrakcija. Tā mēs| mHam mākslas, zinātffid, vlspārlgarigas vērtības., Egocaitri^* i mmf
lijuši sv. vakarēdienu bez: izņēmuma visiem, ka,š to vēlējušies. Katoļi un 'evaņģēliskie — visi bijuši viena draudze. Mācītāju visus šos gadus tur neviens neesot redzējis, Pareizticīgiem gan reiz atbraucis priesteris un:apciemojis, dažas ģimenes. Latviešu pašlaik šai ciemā vairs neesot, visi ;izbraukuši, ■ " ' ;Neseņ apciemoju šģ jaunekli viņ^^tagadējā dzīves vietā Vār cijā, ari viņa.māti un māsu. Viņos joprojām- bija: ļoti stipra kristīgā ticība,— tikpatjistipra ;ka'toreiz Sibirijā,""^
VAI LAIKRAKSf U
Savos pamatos pats sakāms ari piar mākslu, daiļamat-niecību, deju un citām kultūrās nozarēm. Visās dzīves nozarēs garš jjavedieņs saista tagadni ar sirmo senatni, piešķirot attiecī-?^em i darbiem latvisku hokrgs% dažreiz pat tad> kad pats jauiio darbu radītājs to meap^aiās; piem;, prot Vītols.
Nacionāla ienākiui^s ^ izpratne ļauj pareizie novertēi' 4» trim-das ļdaiTbinieku ricfbu, kas ne^ var iztikt bez iepazīšamās vismaz ar attiecīgo kultūras nozari būtas piagātne. Uh trimdas čeaso^ nu puleS tin sasniegumi kļiisi nacionāli, ja tie tagadējās zinātnes un mākslas veiikumus dau» dzāss kultūras nozarēs peskaņ© latviešu tautas agrāko darbu matiēnL Izņēmumi, protamsj iespējami, bet tie neizslēdz principā atzīto tautas attīstības gaitu. F. Didmanis
..Sirsnīgi pateicos par apsvel-_kumu dzimšanas dienā, ; tāpat pateicos par skaisto dāvanu — tā ļoti patīk un sagādā man lielu prieku. Paziņu un tuvāko kaimiņu vidū pavadīju išo dienu atminēdamies pagātni un novēlējām nākotni Dieva vadībai. Mūžs jau nodzīvots un darbs padarīts. ,Cik dienu Dievs man vēl dos, tik gribu dzīvot Dievam;po^ godu un citiem cilvēkiem pa? svētību. , j
Dzīvoju ļoti klusu dzīvi mūsu mazā, šaurā jumta : istabiņā. Mans vīrs izbrauc uz veselu nedēļu, viņam jāizdara desmit kalpojUņu: tiažas vietās.. Svētku laikā es palieku viena ma,jās, bez dievkalpojuma, pie ruiJjās, melnās maizes un mazās eglītes. Ziemsvētki pie mums vairs nav svētku dienas. Dievkalpojumi nO» "tiek vakaros pēc dienas darbiem.'*
šp: tieksmju, jo ■?lņš ņo" sevis n©' saprasts,; ne atzīts par .garīgās veid;ojas jaunas" atziņas un fe-ņa vienpusība, visu psīchisko tjz-tieias vis prom, bet gaida, laddžives pamatu istū^ Vis- ōrij^, kas visnotaļ balstās uz K. būvēt uz libido --seksa pāma-
visij tiektos uz viņu. Savā mīlēs- pirms vecākiem nepieciešams zi- Junga pētījumiem un uzskatiem", tiem. Pēc apmēram-pussimts ga-tībj/mīlamo viņš grib ple^ un saprast, ka bērna garīgās kas Stipri atšķiras no'Frēuda.diem atklājās viņa teorijas gal-sev nevis: sevi nest uz mSlamo attīstības ■ gaitas va,dīšanā jāie- Jaunās atziņas pazīstaņiaš kā ve- vēnā. kļūdā un nepilnība, proti, objektu. Šīm dvēseliskajām ņo- vēro vissvarigākais; princips .-^ seluma jeb veidolu mācība. tas, ka, viņa mācībS, nekur nav; risēm ir diametraiipretēji saturiVb^^^^^ lietošanas ie-: Interesanti būtu sīki pasekot sastopams, jēdziens gars. Visas
SeM i ziedot un upurus nest var robežot bērnā dziņas "īm kāpēc :tieŠi; šeit psīchiskās norises viņam ir ti-
tikj,i tā mīlestība, kas tiecas tanī pašā laikā cenšoties vairot "Preuds^^^^^^ atradis visauglīgāko ,kai dabas nolikti mechanismi, prom no sevis, bet nekad tā, kas un stiprināt viņa garigos spēkus: zemi savi mācībai? ■-; bet.-tas ir kaš var dažādi funkcionēt. Ja grib pdevilkt sev. ,,Pieyi^^^ no vieglajiem uzdevu, temats pats par sevi. Teiksim Preuds amerikāņiem būtu stās-
mīlestībai tēvzeme un sava tau- niiem/bet ar; zināmu iejūtu un tik ka - savā ziņā tījis ari par gara nozīmi psīchls-
ta ,mīļa" būs tikai tik, par cik... izpratni veicams .bez lielām pt- ,;vainīga" amerikāņu brivib^Jē-kajāš norisēs,, iespējan^^^ bri-Ko egoistam svešumā var 'dot lēm. Mīlestībai jādarbojas ar ;at- Sziena izpratne, kas JFVeuda M- vības (jēdziens viņiem būtu iegu-viņp, tauta imtivzeme, jā tā ;vai- vērtām acm/^^^^ v čībā atrada ļoti Piemērotu pa- vis citu izpratni. : ;". :
prasa sev ka ttiateriālā, 1ā ;ga^ ' Pēc teiktā: labāk. varam sa- maitojumu, protams, pilnīgi apļa- Par tik,. par; čik mūsu jaunā garfgā.veddā? Nekā, Un kāpēc daļa mūsu pusau- mu. Amerikāņu pilsonis jālzau- paaudze, netiekot vaļā no pri-
liel 5 procents trimdini^u paliek džu un jauniešu tik ļoti ļauj se- dzina par brīvu indivīdu. Freuds niitīvajām patilūto, tuvojas ame-vieialdžīgi pret risiem' nacionā- :v^ zemapziņas dziņas ne- ri^kāņu psīchiskās' dzīves līme-
lier 1 pasākumiem. Mīlestībai ar kāpēc ameril^ņu jaunā paaudze nonāktu apzinātu ricību, viša tā nim,' par tik- tā brivi padodas vi-vājām 'garigām saknēm, vai daž- morāliski noslīdējusi u^ tik ze- Hierģija. kas nav padevusies des ietekniei. šinī ziņā mūsu pa-kiit tāmpavisam.'triikstot,. vājšma līmeņa, ka par to sāk uz- sublimācijai (gariga veida modi- rastā aizbildināšanās; jā ko var ir an- morālais slānis ' dvēseles traukties paš^ t. i., brivi dārit, 'ka amerikāņu draugi ap-
d257ē. -Nevar runāt par pienSto^ dotaiji, kas; deva mācības un no- jāaMzīvo. šai. domai pdeķēs^ lam; paved mūsu bērnus? Vai mu mīlēt savu tautu^^^T^^ kul- rādījumus, kā; bērns audzināms. Džons Djuvijs un izveidoja sistē-, viņš var tos pamācīt un sacīt: tūru. ;Mnestība nav pienākams; Ne^^ i^Sā- ,,Tā nevajaga darīt, tā ir sUkta
bet gan ņo; tās izriet -visādi pie- ņu mazgadīgo noziedzaii^u ban- zuši grāvī. Lai saprastu Djūvija uzvešanas"? Uz to' jāatbilii, ka nākumi, kā to/J.Ģirņuspasvl^dām un ve minēt kaut .,pavest'' var Mkai to, "kam' JaU
rā. Pienākumam vienmēr ir ga-; tīšanos pusaudžos (tādas vēstis vi^nu šādu viņa uzskatu tezi: .pieaudzis .„valdzlņš" resp., kam rīgs resp: morāls iaturs,. kas lasāmas laikrakstos), bet vi^- „Dzīves. lielākās vērtības ir iz- tas,savā laikā nav nokritis. Da-vēists pret citleni/Egoista ,ipie- kārsi ^^p^^^ klai- priecas .(enjoymeņt, fun); visās biskais ..valdziņš" jāapmaina ar
nāļiums'' (pēdiņās) vēršas pret ^^.ņ^^
viņu pašu ilioln «in'.T'anSeinfte riSioni rm". Iiiirric: lin iā.nodroSIna SrfThae" -n- : v;. _ :. ■
Tātad
5, teorētiski' :spri€
lielo aizraušanos ar nēģeru mū- luņis un jānodrošina ērtības." cijām, paražām un dzīves ziņu, pārtautošanās problē- zil^iž sportu un filmām, vw^ kas sakņojas latviskos tikuihos
Tētiski- spriĢŽot, vissva- saprast, ka visam tam pamatā bšms augs, jo - apzinīgāk viņš iz- un kas daudžā zinā atšķiras no
rigfekais ir jautajumk^kā ar au- vaļīga atļaušanās visprimitīvā- jiitis brīvības vērtību. Kāda ap- amerikāņu tikumiem. • āzi lāšanii panākt ļniiitņā laika, kām dabas dotām dziņām, kuras lama maldīšanās 1 Tā amerikānis (iiirpinājuins sekos) egccentrisma iikvidēš^^resķ. nav iegrožojuši ņe morālisM, ne ar savu dzM^^ un patiku brivību ■ 1 ' ' ' '■ ' ■' kā neļaut tām iesakņoties? Tā' ir vispār garigi principi. To panā- ir. sasniedzis tieši pretējo — kļu- ļa ATSEVfSivi erskmplaro ļoti nopietna paidagoģijas: lieta, kusi audzināšanas sistēmas ap-^^^v^^ dziņu.vergu, lai ari ; d a b fl j a m i •
ku|ai varbūt audzlnā't^u neiz- lama ievirze, kās nostiprinājās dažkārt t5s aizplīvuro Šķietami :. o c n at a
pratnes vai citit iemeslu dēļ 3iav šī gadsimta pirmajā ceturksni garigām vērtībām, piem.. filmu A Ŗ S 0 N A
pievērstā'pietiekama; uzmanība, .un kuŗa^ ir S. Freuda produkcijām. Neko neKdz Preu- DELIKATEŠU VEIKALĀ
Paiiagoģiskos; rakstos gan ļoti psīchoanalize. Nevienā v^ tā da aizstāvju iebildumi, ka ■ne te- Market St HamDton fOnl bieīluzsveŗ mīl^tlbukā^ Svari- nav tik dziļi iesakņojušies ka ōrija vainīga, bet tie. kas to pār- ■ - -^^ •< gāko audzināšanas līdzekli (tas- šei ASV. Jau vīrakus. V gadu pratuši: un aplam piemērojuši nav noliedzams), tomēr tā^v^^^ te pa- savām ^vajadzībām. Ja: teoriju
liekas, ka pašiem inilestībasdau- zīst tikai šo teoriju, kamēr, pie-, varēja pārprast, tad katrā
dzlnātājlem nereti šis jēdziens' mēram, Vācijā, tS nekad sevišķi tai kāda kļūda, :kāds^svMlgs trū- Barton . K.. Hamilton nm. nav visai skaidri aie izjusts, ae ^populāra imv Mjuši. im tagad tu? feims. Sen Preudsm iteiesta vi- iFtAESTir JAUNATNEI
ki ari
,,NOittHL AN IV C Rt) f Ē RĪE S",
i.
S]
Uz' 70.mj atskati ms
Kārļa Ķezh
Katra cilvēka dzīve, lai nu tas (Tilta būtu rakstnieks vai nerakstitieks, ir zināmi pārdaāvojiunu kalni, v'a ielas stf pauguri, lejas un liekņas, kas pa-" un saltajān dara atmiņām bagātu citādi diez- šai studen gan viemnuļo eksistēšajiu štķrp vu slavu ne šūpuli un kapu. , ku pasļiiilē
- Kārlis Ķezbers tomē.v ir rakst- vēl vairāka nieks, par; to varbūt pat visbar- kas vairāk gākais trimdas kritiķis nešau- .PauU Ap^uj .bīsies. Cerams, ķa viņš ari rie-: īpaši Maija apgalvos, ka eS esmu Ķezbera cēt tikai p draugs — un mēs pārmaiņus . Verbniki viens otni slavējam. fpatas ir
Sapnī par rozi iCārlis Ķezbers Ķezbers la attēlo kādu nepretenciozu, bet ļoti intimu un cilvēciski mūžīgu piroblēmū — mīlestību. Kas to zina, bet lasot, liekaši ka autors pats ar saVu sirdi tur būtu līdzi: diarbojies.
Pašā romāna centrā ir kāds ķQyj^^ ^ jauns un vēl ne visai atzīts das pagasJ dzejnieks Pauls Apšups un lai- vairums la migi precējusies sieva Veronika, ba pienāk kas garīgo interešu apmierina- {.ajt^ni. V šanai turpina filozofijas stūāi- reslāvētā jas. Notikumi risinās neatkarīga .noģģjō .Latvijā Uņ.galvenokārt Rīgā. Cē- vusies uz loniba, kādēļ jaunais lizejnieks •lelsaVā, k tik neglābjami uri izmisīgi iemī- Priedes ģi: ias skaistajā un gudrajā sievā, skolā a parādīta ļoti tieši un uzskatā^ parādījās mi, bet šur tur-šķietami nepie- un pēC; ■ : tieķamfi .psīcholpģiskā mbtīvāci-'ļ!^ g. vi^ ja samanāma Veronikas morāla- iestājās jOs tikumības' argumentos un matiskajoļ tiem parallēli sirsnīgajā mātiš- tijim seknl
ķībā pret nelaimīgo, mīlētāju, pirmā pas kam; it kā jānomaskē viņas pa-
: šas ne jau nevēlēšanās, bet' ne-, devās uz
drīkstešana viņu mīlēt, šai sava ņa lestājāļ
romāna: centrālajā perspektīvā sos, tos n
Kārtis Ķezbers :iŗ: manuprāt var- nicāf Daļ£
būt drusku par biklu un tiklu, ļu tajā laļ
taču mūsu raksņiecībai šādas ie- tebskā, k]
Yirzes ļaunu nedara, drīzāk ot- bēgļiem
rādi. Samaitātības jau pietiek veidojies ; īrntoos* ;ļJ8^ nerunājot nemaž; Turp dev
■ par.;,modemo" /Rietumu pasau- un br.
' ;. vadītajā
Patīkama ir ari, rakstnieka Ipa- par chiri
šība; izteikties pēC: iespējās ļsi, ārstējās .
ņepārblīvējot un nepārstiepjot ŗāVīri un|
salīdzinājumus, izjūtas uh seci- A. HKrust
nājumus atsevišķos teikumos, ruks, ar
Atsevišķās nodaļās šis iako- apprecējāļ
nisms ir ar hāmsuniskām Iezī- rā viņat
mēin, tālab jo patīkamāks. vijā, kas
Ja Anšlavs Eglītis savos Jau- kās.: Kādi
nības darbos ip notēlojis Rīgas nodzīvoja|
bohēmas augšējo slāni, tad Ķār- vaines Mc
lis Ķezbers ar savu nelaimīgo Rigu; un
dzejnieku Apšupu ir pavisam pilsētas
pieticīgi, bet raksturīgi parādi- Tomēr i
jis šīs pašas dzīrotāju un nevelk- Poruku'
smigo nemiernieku sabiedrības viņa atkaļ
apakšējos o,,iebūviešus;'^ Tie; tur sāka aktri
; savus likteņus izdzīvo starp Vēr- viešu bleļ
maņes dārzu. Avotu un Dzima- režisbrieņi
ri: turpinājunas
' Ķēniņš klausījās TakaTas vārdos ziņkāri, bet ari ar slepenām bailēm," jo ka sie vārdi it kā;būtu vērsti pret Jehoļ ' likumiem uu tātad pakļaušanās kādai Bet viņa ziņkāre bija lielāka par bailēm
sijās tālāk. " ;
;. Bet Talcaia jau bija paņēmis jaunu tļ ķēniņš tajā refjzēja milžu tēlu,;kā.paiiiatlļ klints izcilnis. Tēla seja sniaidlja un^saiļ ta ietverts noslēpuma izpaudums,; kuŗuj spēja saprast. Bet: Takala runāja ::„Tas; : tes valdnieka CheMlo attēls," viņš tpicļ ķermenis paslēpts augstajā celtnē, kuru
Ķēniņš aizklāja aci.s ar roku, jo Jeh liedzis; darināt tēlus, kas; līdzinās cUvē > -pēc mirkļa viņš atņēma no'acīm plaukstuI ■ ,.Rādi man. ak 'Pakala, kas vēl slēpjas
Tad Takala atritināja citii tīstokli, | ■ kolonnas, kas līdzīgi palmu vai papīrus pacēlās nepārredzarnā augstumā m