I '
I
I
Hgbridžas lielie pārtikas vei-' kali Dandaliōii un BBB, viens ar otru sacenzdamies, skatu logos bijā izlikuši paz^ojmAus; „Lai-mējrēt naudu! ?500.— . nm.-\\\" K
Lieta bija vierikārga: Isatram:. pircējam, lēsi maksājot, pis ka-: ses; kopā- ar saskaiti, krājamām. margām un sīknaudu, Iedeva II-^^^-0^ arī apdrukātu papira 25-nfiti. Kad papīra balto stūri saslapināja, kļuva redzams ūdens zīmē vai nu kāds ourts vai cipars. S^as sakrāja četrus papl-iīšus, kam burti vai cipari gāja noteiktā secībā, bija tiesīgs saņemt vienu no izsludinātajām godalgām.
v^Plušķīt,— iepazinusies ar sacensības noteikumiem. Taisnības kundze paziņoja vīram ~ tas ir
. tas. Tagad mēi reiz kļūsim bagāti; Padomā: likai četras zīmītes, un : nauda ir" mūsu. Burbu-
. roviča kundze no Trešās ielas jau laimējusi. Gan tikai simts dola-
. ru, bet vai arī tā nav nauda?
:. Taisnība atzina, ka sinļts dolāru ir nauda. Ko visu nevarēja iegūt par simts dolāriem? Par simts dolāriem varēja likt izlabot auto labās \puse§ prožektoru un dubļu aizsargu, kam "Jaungada naktī garāžas stūris 'ozskrē-ja virsū. Par simts» dolāriem varēja iegādāt jaunuļ kramenī-. cu. Par simts dolāriem varēja reiz tā no tiesas ^ e, bet taisnību sakot, nemaz nebija jālauza galva, ko ar simts dolāriem
• darīt, šo jautājumu atrisinātu Hildegarde.
^ šī: iemesla dēļ. pirmā mirkļa sajūsma Jūlijā saplaisā, p viņš jau lietišķāki apjautājās:
— četras zīmītes? Mēs taču ti-. kai reizi nedēļā braucam pie
Dandaliona. Pēc četrām nedēļām sacensība, varbūt, jau būsf galā. Uņ — vai nevar gadīties, ka kādu piektdienu izvelkam tukšu biļeti?
—Jū ir /sķūpid,-- Hildegarde konstatēja,— Ws tagad ies uz Dandalion katru dienu. -
— Kas to visu'apēdīs, un kas to samaksās? ^ Taisnība nobijās; sievai dažreiz, uznāca neprāta domas. f
- Vai tev ik reizes jāpērk pilns grozs? Zīmīti dod, kad maksā. Ja tev jāpērk trīs priekšmeti,, ej trīs reizes gar ļcasl, un tev ■ būs trīs zīnūtes. Si? Mēs ģime-. nē četri cilvēki. Ja dienā katrs dabū. tikai trīs zīmītes, tad tas tai dienā ir divoi^l-jirJi Se-fis dienās simts.
— Septiņdesmit divas — Taisnība laboja. :
— .Neesi sīkumains. Nostaigā, gar kasi kādu liekU' reizi, tad būs pilns simts. No tām sanāks -visniaz trīs- laimesti. Ja lēs zemu, tas ir, ka divi no tiem ir katrs pa ij50'0.— im. tikai viens: pilns tūkstGtis, tad tomēr kopā sanāk voiv: • •/.'kstoSi- Jur man jauns kažoks un paliks vēl pāri.
Jūlijam noreiba galva. Divi tūkstoši bija liela nauda, un bija vērts pūlēties,! ja tik viegli va-. rēja atrisināt Hildegardes kar ■ aoka jautājumu, kas jau" ilgāku laiku bija viņu laulības problēma numurs vien. Viņam pTat radās pašam laba doma: ■ '
Mēs jau varam piektdienu vakaros, kad veikals vaļā līdz deviņiem, pabraukāt pa noda-
ļām. DandaUonam Pigtoridžā tādas ir veselas sešas.
ii
Piektdienas vak^ā, tlkndz. bija paēstas vakariņas, Taisnību ģimene sēdās mašīnā. Jūlijs slepus, pārlaid© roku sasistajam auto spārnam un klusībā pie sevis nodomāja: pēc nedēļas tu, brālīt, būsi gluds un to©ā vainas kā zīdaiņa.;, hm...
Meklējot veikala laukumā vietu, kur novietot braucamo rīku, Jūlijs jautāja sievai:
- Ko lai pērk? Vajadzēja norunāt, lai neiznāk sajukums. Sāks visi pirkt maizi — kas to apēdīs?
- Ko pats gribi. Tikai nesāc pirkt stekus. Tie ir_ dārgi, un no tiem tu nekā nesaproti. Paķer biezpienu un kādu pusduci olu-Un ja vēl iznāk laika, tad ņem jogurtu. Tas ir ņiazos plastika trauciņos, viegli nest, un, tur tu nekā . nevari sajaukt. I^av ari dārgs. :
Taisnība saprata. Pareizi - • jogurts! To. sieva ar meitām pē-; dēja laika patērēja kā sma'gaio ormanis dubļu laikā vā^ smēru. Esot lielisks veselības- ēdiens un padarot aclo mirdzošas . Norunāja, ka veikalā katrs ies savā virzienā un izUIcsies, ka viens otra nepazīst. Tas tā: lai nojauktu veikala vadībai pēdas* un tā nemanītu, ka Taisnību ģimene ieradusies n© tik daudz pēc precēm, kā pēc. divi tūkstoši dolāriem. Ja veikalnieks to zinātu; tas, varbūt, sacensību pat pārtrauktu. Bija jārīkojas mērķ tiecigi, gudri un veikli.
Maizes klaipiņu Taisnība atrada ātri un tikpat ātri pie kases arī dabūja savu pirmo zīmīti. Viņš pagrozīja to uz visām pusēm, bet nekā nevarēja saprast —zīmīte zlmite. Viens stūris balts, uz pārējā gabala šis tas melnā drukā. Gribēja jau bāzt kabatā,:b©t tad nenocietās-ziņliāre bija par lielu.. Pametis acis uz visām pusēm, ka ne-, viens viņu nevēro. Taisnība zīmītes stūrim pārlaida mēli. Parādījās liels, skaists „A" ūdens zīmē. Mājās sieva bija rādījusi, ka tai jau ir „B". Trūka, tātaa, tikai ,p" un „D'. Naudu varēja gandrīz jau rokām taustīt.
Bija norunāts, ka/ nopirktās preces ik reizes iznesīs im ieliks auto, lai pa veikalu nebūtu jāstaigā . sainīšiem rokās, mi lai veiiiamieks nemanītu, ka Taisni-bas dabū vairāk laimes zīmīšu nekā citi pircēji. Taisnība tomēr atzina,: ka lagad nebija īstā rei ze tērēt laiku tm dauzīties auto meklējot. Līdz deviņiem vairs nebija ilgi. Taisnība saspieda nopirkto maizes klaipiņu plakisn^, iegrūda bikšu kabatā un iesli-dinājās pa otram lāganr gar vir-puļdurvīm veikalā.
Ko taču sieva teica, kas bija jāpērk?— Ak tā, jogurts.
šoreiz laimes zīmīte bija dzeltenā drul^. Tas nozīmēja, ka burtu skaitīšana jāsāk no gala. Tā bija blēdība, un Taisnība jutās vīlies, bet darīt nekā nevarēja. Samierinājies viņš saslapināja zīmīti, redzēja, ka dabūjis ciparu „7" un sāka apgaitu no jauna.
- Pirmajā pusstundā viņam tika
krāsās, bet vairālt par divi burtiem vai cipariem blakus dabūt nelaimējās. iJevītajā reizē jogurtu ņemot, Taisnība ievēroja, ka pat tas bija dažādās krāsās un gāršās. Dzīve bija kļuiTisi sarežģīta. Ko tad, ja nelaimējās dabūt ne tikai īsto zīmīti, bet ari īsto jogurtu? Viņš pielika soli, lai paspētu izpirkt vjsasjogur ta šķirnes. , " • ,
f^oreiz Taisnība dabūja melnu „C'. Tas bija sasniegums! Trīs burti tai y'pašā krāsā! Pirmais tūkstotis tikpat Icā rokā! ^ Panākums deva jaunu sparu, un Taisnība vēl paātrināja gaitu. Tagad viņš bija ievingrinājies,: im ja vien pie kases nebija pārāk gara rinda, tad apli varēja veikt sešās minūtēs un piecpadsmit sekundēs; plus — mīnus desmit sekundes..
Kad Jūlijs Taisnība vienpadsmito reizi bija saņēmis laimes zirnīti un to pašreiz bāza mutē, kāds tam uzlika roku uz pleca. TalMba atskatījās — Dampa-tāns.
Lampatāns smaidīja mīlīgu samieiinātāja smaidu, kā smaida bērnam, kas aiz palaidnības aizgājis līdz kraujas malai un tagad ar laipnību jāpārliecina nākt aipakaļ.
- • Jūlij,— viņš sirsnīgi raudzījās draugam acīs un mēģināja to paņemt pie rokas, — ka tev iet, ko? Tev jau ilgi tā, ko? Jā, jā! Ar tām kabiedriskajām būšanām jau tev ir visādas, ne^pa tikšanas, ko? Karsts te, ko? Nāc, es tevi aizvedīšu mājās. Izgulēsies būs atkal labi. Ko, vecīt? __ — Laid inani vaļāl— Taisnība mēģināja no Lampatāna atkratīs ties. — Driz slēgs veikalu, bet man vēlreiz...
- Ir jau labi, Lampatāns bija tomēr beidzot dabūjis Taisnības piedurkni rokā,— ir jau, labi, un tev par td nav jālsaunas. Tāda pati sHmība kā ^Isas.Gits sevi domā par Napoleonu, cits giib jūru ar karoti izsmelt, cits veikalu pa vienai kārbiņai izpirkt. Bel tu nebēdā. Es tev ir draugs. Aizvedīšu mājās, izgulēsies, un ja ritra nebūs labāk,'a^^^^^ uz slimnīcu.
^ Kaut' arī • Lampatāns vēl; vairākkārt ^apUecināja ; savu drau-; dzību un. slitās,' jutas, ; lietā MdrSs ir p, ; ka atskrēja veikala pārvaldnieks I tiešus : izšķīra. Lampatāna ro-M bija fpaiikusi puse T^i^ mēteļa piedurknes, bet mētelis pats — - nūjā, jogurta .kārbiņas nav gatavotas, lai cīkstoņi tās glabātu kabutās.' ■ '
-^Slts, jū s!; -.Lampatāns ptr-' valdniekam rādīja peļķi zem Taisnības kājām.: —: Jū sl — hi iz krēzī, no? Ķuŗš 'garīgi^ cilvēks bāž papīra piena pudeles kabatā? Ituŗš pērk pa vienai PU:^ delitei piecpadsmit jogurtus? Neredzē ji, kā viņš -gāja': uz riņķi vien, uz riņķi vien, kā -tāda noreibuši muša: iekšā — ārā, iek-. šā --'ārā.':^ ■.
Pārvaldnieks klausījās un grozīja -gaīvu; ■ ; '
Taisnība; neteica nekā. Sabiedriskais stāvoklis, un. slapijums už vēdera viņam neļāva Lampatāna aplamības atspēkot. Viņš lasīja no kabatām saņurcītās, pusttjk-šās jogurtā kārbiņas un klusi sevī: sirdījās. Par visu vairāk vi-: ņam ēdās, ka pulkstenis jati bija deviņi-im šodien vairs nevarēs dabūt nevienās laimes: zīmiteš. Un pie tam: viņam vairs trūka tikai viena : vienīga — melnais
■■■'■,:>■::.::::: V; •;
Augusts Nopūta
NĀJUI
Pēdējā laikā novērota pastiprināta veselības apdrošināšanas sabiedrību aktāvitate visāJdu slimības un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Tādēļ var gadīties, ka arī pie jūsu'duinmn klauvē kāds svešs cilvēks un jums piedāvā „brīmšķīgu" apdrošināšanās veidu, kas- maķ^ par ārstu, āālēm un visiem d^^^ mošanās izdevumiem.
Katram tautietim derētu ssināt, ka tieši veselības apdrošināšana, t. i., ļpdroēināšana pret slimības un nelaimes gaidījuriiiem, ir viskomplicētākais gpdrošināšanais veids.'šajā noz£Brē nav tādas; vienveidības, kā tas ir, piemē- ļ rām, auto vai iiguns apdrošin^-ļ .šanā. Katras sabiedrības veseli-: bas apdrošināšana ir cit^aka, un .bez tam vienai un tai pašad sabiedrībai; ir desmit dažādu veidu. Gandrīz vai visāis pamatotās sūldzības, kas dzirdētas par apdrošināšanas sābiediībām, ir cēlušās, šinī nozarē. TāpSc, ja jums patīk dzīvot jief^prātīgi, jūs varat uzticēties svēšnieka paskaidrojumiem. Jūs, droši vien, viņu redzat pirmo un pēdējo reizi, un ja jums arī vēlāk izdotos viņu uzmeklēt, viņš tik uh tā atteiksi^ no atbildības par saviem paskaidrojumiem.
Vietējais ■ Better Business birojs nepārtraukti atgādina vecu patiesību: „Ja nepazīstat pērka-ņio mantu, jums jāpazīst pārdevis.''
Tas no2āmē, ka lietās, kurās jūs paši nevarat iedziļināties un tās izpētīt, ir kādam jāuzticas, šinī gaidījumā — apdrošināšanas aģentam. Tam tātad vajag būt cilvēkam, kuru jūs tiktāl pazīstat, ka jūs zināt; ka viņani var
uzticēties.
S-areizā pieeja ' šādiem briniš^ ķi€ m vai ,4oti Izdevīgiem" sp-dribšināšanas piedāvājumiem ir šāda: ^ Palūdziet, lai svešais aģiHits uzraksta savus paskaidroju] nus un atstāj jums' tos feopā ar ajpdroēināšanas ptplises paraugu (sample policy). Sakiet, ka jū i neesat paradis pirkt „cūkii inijisā" un tāpēc gribat salīdzi-: nāt viņa paskaidrojumus ar to, tos raks«ts polisē, pirms darl-jubia noslēgšanas: Kārtīgām veselības apdrošināšanas sabiediī-blmšā"di polises paraugi ir, un gC'cHgs aģents nevilcināsies atstāt savus paskaidrojumus nkstveidā kopā ar polisi, lai ji s tos varētu salīdzināt. Turpretim; ja šis svešnieks spēlē uz jiitām un atrunājas^ ka polises paraugu nevar uzrādīt, tad jūs
zināt, ar ko jums daiīšsas.
Pēc tam, kad esat no svešinieka saņēmuši papīrus, piezvaniet savam apdrošināšanas aģentam, tam, ko jūs pazīstat, un zināt, ka viņam var uzticēties. Pastāstiet par piedāvājumu un palūdziet, vai viĢš būtu armieru i& pētīt šo polisi un dot jums savu spriedumu.
Ja jums pašam nav nedz laika, nedz patikšanas klausīties svešā aģenta piedāvājumā, izmēģiniet šādu paņēmienu: sakiet: „Mans aļpdrošināšanas aģents ir Jānis Drosmīgais, un es nepieņemu nevienu piedāvāijumu, pirms 1 viņS to :Tm pāiibaudljis, tāpēc griezieties aar savu piedāvājumu pi© viņa — šeit ir: viņa telefons un adrese.''.
-Wūs «redzēsit, cik ātri sveši-n iēks pazudīs. : Vaid. Bebids
Lieldienu rits nāks ar krāšņi krāsotām oļāķ,uh lieldienu pēcpusdienas kafijas .galdu lai ■grezno. ■■■
':\ru»^
^2 mārciņa sausu cepumu (va-mlla wafers vai digestive bis-cuits); 1 mēra tase riekstu, 2 ēdamkarotes kakao pulvera, I tējkarote pulvera kafijas, »/« mēra tases gaišā sīrupa, mēria taiseš ruma. Pūdercukurs, krāstaĪT nais. cukurs vai kapāta šokolā de pēc; vajadabas. ^
Ģepūmus izveltnē smalikāJ drumstalās, sajauc ar smalki saļ
nlaltiem riekstiem, kakao, pulvera kafiju, sīrupu un rumu. Mī-oa, kamēr masa top vienveidīga. "Ar mitrām rokām' no imasas izveido dažāda lieluma oliņas, ko apviļā vai riu 5)ūdeŗcukurā, ka-pātS šokolādē vai krāsainā cu^ kurā un ļauj kādu stundu ap-žūt, tad ieliek cieti noslēgtā traukā un dažas dienas atsiāj vēsā vietā. Iznāk apmēram 2 vai 3 . duči oliņu,; atkairīibā;no; lieluma, šīs konfektes var vairākas nedēļas uzgļlābat cieši noslēgta traukā ledusskapī. ,
; Pelēns ar pavārnīcu.
astoņas zīmītes četrās dažādās
(Fšrnesums no^8. Ipp.) darbu vairums pieder pie tīrā aistētisma virziena. Tikai viens starp darbiem ir eļļas gleznojums: uz paneļa,. pārējie darināti sajaukuma tedmlkā r- ep un melnā un krāsainā tušā — m papes pamatnes. Lieliski komponēta paneļa glezna Putns,, vējš un uguns, kur spraišļu režģos ielogotie. gaišie laukumi im zaļi, sarkani un zili uzsvērtās svītras rada gaisa, zemes .un liesmu illū-ziju. Skaista kompozīcija ir Ticības simboli, kur stateniskās svītras iezīmē gotiskā dievnama telpu, beti velvju liekumos izvei-■ doti tikko jaušami simboliskie priekšmeti — putns, krusts, biķeris,^ zivs. Lietodams dažādas uzliciena technikas, Bisenieks. it kā piesātina blīvos krāsu laukumus ar gaisu un ieauž tvirtajā virsmā vieglumu.
Pie izstādes labākajiem darbiem būtu pieskaitāmi pelēkbrū-nie omamentālie gleznojumi ar tndlskajiem vārdiem Kathakali un Karma, kā ari Graciozais ornaments, kuros Bisenieks risina līniju rakstus un izliekumus un ar tikko jaušamu pavedienu saistīšanu saliedē kompozīciju vienā vienībā. Viscaur Bisenieka abstraktajos darbos viešams spēcīgs konstruktīvais ■ elements, kompozīcijas, izdomātas ar ma-
tēmaftisku saltumu, ko", tomēr mīkstina mākslinieka aistētiskāis un reizēm ari dekoratīvais lietu skatījums. - . . - \
Varētu iebilst .pret izstādīto darbu vienveidi^,, Fainims gleznu atgādina vMācijas par pāris galvenajām tēmām, unļ šī tematikas šaurība til^i daļēji iepazīstina šejienes skatītājus ar mākslinieka daiļradi. SīJēcīgāis lineārais; elements dažos ornamentu risinājumos. liecina -par mākslinieka izteiksmes spējām ekspresīvā zīmējuma, novadā. Būtu paticis redzēt ari šī paveida darbus. Tāpat jautāju!ms, vai patiešām tīri bezpriekšmetīgā māksla ir Biseniekam visatbilsto-
šākais daiļrades lauks.- Mūsdienu mākslas pasaule; pilna neskaitāmi daudziem abstraktistiem,: un vajaga izcilas uh' vēl nebijušas īpatnības, lai šajā pulkā izceltos. Bet tā ka latviešu glezniecībā abstraktisti joprojām ir saskai^ tāmā daudzums, tad^ arS Biseniekamāksla var. tur ; kuplot ne-apēnol^a. . /
: Siltus .im atziriiģus vārdus izstādes atklāšanā teica profesors A. Anhus, bet kādreizējā mel-; burniete Vijā Vētra nodejoja deju, kas bija radusies Bisenieka Sleznu iespaidā, Tā kopā. savijās divas mākslas uh sagādāj a pa-teicīgajiem'skatītājiem divkāršu .mākslas ;baudljumu.: Dz. Kalniņa
Laikrakstam M^^ 491 Oollege Stredt, Toŗonto 4, Ont.
man laikļaJcstu LATVIJA AMERIKĀ
............ mēnešiem uz šādu adf)^:
I
; , ;;SART11A; -autobiogrāfijas :pi™ . -daļa ' c
Word§ 'by . Jean- Paul Šartre; Hamish ītoilton (Kanādā ^ Mlhaven izdevurns, il73Ļp.
ļ -Mr.^ Mrs,i Misš
Pievienoju M6Mey OrderiV čeku vai skaidrā maudā ....
..^ / pagarināšanai
'(Nevajadzī^
.; Paraksts'...................................
.:;■ Abbnešamas sffliaksa: .§ L50 par 1 mējs.,'§4.50 .par 3 mēn., par 6 mēn., I 16,00 par gadu.
SAV, yAi:^TliS: sazinās V. IRBI, 4035 Roniboufe .Ave.,Bron2, N.Y^^^ JĀNI LĀCI, 33 - 27 • 91st. Street, Jackson Hts, 72 N. y. 1 A. LĪBIETI, 2528 W. Becher St. Milwaukee 15, Wisc. J. EZERGAILI, 12102 Miles Ave, Cievelāhd 5, Ohio. V. HERMANI - DALY. 368 Heine St., Elgih, 111. V. MIĶĒLSONU, 426 N. Prāirie Ave., Kalani \r. z™īTī, 4771 . 3 Mīle Ŗd., N.E.,.Grand Rapids, Micls. 49) m. J. KONOPORI, 928 E. Moyamensirig Ave., Philadelphia, Pa., m m. r; Dīķi, R. 2, Waverly, Oliib, ■ . J. LAZDIŅš, 5530 Indianola Ave.,: Indiahapolis 20. Ind.
Sarbra eltsistenciplsms var patikt, var nepatikt, 'bei viņš ir viens no tiem autoriem, kas visai spēcīgi: Ietekmējis jjēčikaŗa literatūras attīstību) nodibinot šeV zināmu reputāciju. Viņu m0dz uzskatīt par.šī ga;du simteņa oriģinālāko un; ietekmīgāko autoru, lai gan Hdz gadu siiņleija beigām vēl ir palikuši 35j gapi gadi!. Loģiski- domājot, tas jr pietieka-
mi ilgs laika spridis,.lad Saŗtrā slava mazliet sāiktu nobālēt, un to ari pārspēt kāda jauna „zyaig-zne-' ar, varbūt, vēl lielāku spožumu. Apskatāniā grāmata ir Sartra dzīves ;-stāsta pirmā daļa. Tā var.. interesēt, ne. tikai . tos, kas cieni Sartra «filozofiju", bet ari viņa uzsikatu pretiniekus/ ŗiem ir daudz kas iebilstanls pret autora ekstravagancēm . . .
GAILĪTĪ, 12 Gtreen Meadow Rd., Hamilton, Oūl H. GRESLI,-86 Maple St., St. Catharines, Ont.^ R. EPNERI, 59 Langarth St., E. London, Ont, J. RONI, 55 Woodward Ave., Brampton, Ont. M. Ķīvīti, 236 Plrst Ave., Ottawa, Oni; : ; DVP Grāmatnīcu, 72 Oūeensborougņ Terrac^, īiondaa. ^ ^ ZVīMmiM:..;. , ■
DV Stokholmas nodaļu, P. 0. 220, Stockljoto. , A. ME2ALS, 44 Mūnster/Westf.. Grevenerstr. 69.
■■"i.
^
li-• i i
Pēc grūtāni ciešanām n(|
AUGU
dzimis 188t gadi 18. februāri
Tur teme$ Mēpi zem zaļāvt veli Ir jauka salda dusa'pec ceļa ģn}\
, ' Pēc viņa skumst: SIEVi
š;; ģ. 27: martā 76 gadu vecui pasaules gaitas beidzis
PROF. • ■"V''
Viņu piemin DĒLS
:/visjMaps.::g^
G. Salnais — SĪPOLS UN ORCHIDEJi Ed. Dunsdorfs ZĪLE, o^cerējums pai PIKV. K. LOBE 70-GADNIEKS ........f
K.: Turklna - LATVIEšU-ANOĻU VM
P Karells _ BARBAROSSA .............ļ
I Gubiņa-GANDRĪZ KARALIENE
L Šķipsna - AIZ SEFTĪtA; TILTA, W A. Ēglltis - TREŠAIS ZVANS, skat. sta^ Prof. A. Rubulls - LATVIAN LITERi K. Dziļleja 1- STARP DIVIEM ĶRAS': A. Zemdega-^ BASAM ĶAJAM, dzeja-
Dabūjami
491 eOLLEGE STRpT, tOl (Pasta izdevumiem plesV
Veicanv visāJus transponus ar mļ (mēbeļu, būvmateriālu u. c.) tūdza
LE 5^0619: ■ \m Dovercol
IZNAĶŪSAS un Izsūta Krolla Kultļ
: M. smāta^^L^ autora fotoattēliem; Maksā i2.50, tiešļ
r Ot^o Krolla KAR kSdi to izrādīja Nacionālajā opo]
Maksā $4,-,-izdevniecībā.$3,-. GH spiestas uz laba papira. Pasutināt ur 12 Harrison St., OakPark, Illinois, Zviedrijā: Elza Sedliņa Upsala, Sal
pirms aododat^i^^^^^ iespiedumdarbus citur,
\/"MTyIJA;.; AMERIKĀ
Mēs iespiežam
■ LAULĪBU un IESVĒTĪBU II
B. VIZĪTKARTES ; DOKUMENTUS BIEDRlļ H KONCERTU ^ PROGRAI
7 H PLAKĀTUS,: DZIESļ a VĒSTUĻU VEIDI . ; 1.-GRĀMATAS, 2ļ
ĻabB darbs. Mēļ :. FASCtINAjUMUS ;LCB>ZAM
491 Gollege St., Toroļ TEL.: 921--41
CODE 416
: £SSSSSS3SSSS