Trešdiena, 1985. B. 28. aprīlis, M. n-rs.
dot*
TREŠDIEN, 1985. GAB4 28. APRĪLIS.
GALVENĀ- REDAKCIJA TOEONTO. AtbUdigais i^tors - AMrēds Vm&sls, 508 Falinssston Blvd., Toronto 4, Ont.; tālr. Bai— Atb. redaktora vietniece - Silvija Mcēm, sasniedaama redakcijā, tSOr. 368-^238; Iekšlietu redaktore — KōdolfsNoriMSj 1749 VictoriaPark . Ave., Apt. 209, Bcairtjoroug^, Ont.; tUr. 759—8076;.
'Ārlietu redftktoīrs —/Ints Podnie&s,, 26 Underhill 3?r., Doa
Mills, Ont.; tālr. 447-^933; . Sports redaktors ~ Ms J^tlņl, 4@ LysidAve., Toronto 3, ;:.Ont.;';tāir;53«--4470,' • ■ ^■;■'
Rfikiaķicij®! tiesības maņuskiri īsināt. Ņe-
/izlietbtos manusloriļptus neuzglabā, ;bet už vēlēšMtos^^g^ pakal, jā pievienota; pastmarka (ide^^ pasta kupons (citās zOTiēs).^ vai inidāļieotn
parakstatejos nakstos izteiktSš ^omas Ir rakstītāja #rsoiilgs Ieskats un ne katŗS gadījumā atbilst arī redakcijas viedokUm.
AbomSšaraas mjsks»: ASV im Kanādā — par mēnesi |1.5^;
- 3: niēn. $4.5»^ mēn.?S.60; par gadu |16;00. Atsevišķa mi^^
Sludināiumu daļā §l,Š0,b8t tekstā
13.20 — 16.40 pair i collas slejas telpu*
Kādu vienība
laiku Badbmij» bija norobežota
ša- šīs laucinieku
^ p^saules";;:^^^ pS^:Sd.a bei. « inženie^ al^.
kam" tik cieši, ka grūti bija ties ar neveiksmi. Staļins_ ja^ ^^''"^ ^^''^^-'"^ '
bija ne- proc, direktora alga "ir jau trīs-bā, atkārtojot to, ko Markss tei- diba prot viņus „apvest ap stū-
^'^^^^ Tā kā kārtīga. TaS pats paredzēts ar cā pirms apm. 100 gadiem. To- ri". Agrāk rūpniecībā valdīja
mēr tieši viņu pašu saimniecībā koUektivas atbildības princips.
Bet tieši šādai sistēmai ir arī valda chaoss, par ko liecina §ā- bet tagad ieviesta personiska at-
Tēd»s" gados stāvoklis stlp- pārliecinājies, ^"mz materiālās tevalitātē, un tā rodas zemas majā gadā paziņotu pltoa izpU- sm Kattu Piemēru r; Ses ir parādījušies at ieiateresSfflas nav iespējams kā- kvalitātes ražojums - .,brāķis-'. aSanu normas. Pec tam vzņS te mainas bija jākrāso sarka-.ri mamijies. u f . ^, ^^i. ' . nākamajā gada nezmo visu virs- na krasa, bet tas rīcība bijusi
klātlbā vairāki nopieta^p «jum, P?'''^*^ nm^^^^^ ^^^^ Be. tam fabrikas vadība» nav ^.^Ji^.^ tikai zaļa krāsa. Direktors kavē-
kas ^« P-toiP aķe^ stos fa- ka ^aka ^Mma c^^^a vaW^_ ,,jot , ^rve^ daļas jo ^^^^ ^^^^ jj^ ^^^^^ promsmišanu, jo
ves apstalEli« Padomju saviem- '"t™™!^! ^««>^»? «'^t' t Pa«k augstas. Bez tam vi- par nepareizas krāsas lietošanu
......^'^'^^ ' „"kot ..bonusus- a,audētu s g. cietumā, bet par
Sorei. pakavēsimies p^ ]oU J'^^ fabril:^ vadītājs saņ«» ari par 1^^^^^,^^ j„ tas traucētu nenosūtīšanu laikā Uelākais sSs
■anga _ jautājuma._ Mpeo Pa- "^^^J^^g^^^ la "^J^ materiāla ietaupīšanu Sato ar i^^o izpildīšanu. Vīni varētu būt izstumšana no parti-
domju saviemba, ražo Hk todz sp^^^^^^^ daudz v-^^; to, piem., fabrikas direktora pievākt arī pēc iespējas Jas. Kad viņš saņēma no .Sus-
,,brāķa" jeb.n.|=es.^is^^aute^
juws. vareta^ m^reset , mtriesu "^tS, ? ."^^rS "^^'^ ««zrādlt. M neizpelnītos pā^^ viņš tagad bija drošs' ka.viņ^
'^^'^.^f^'tS^L^l^^l^'S^ f S "^^^B^^'?^ «;tO:M^,«.,l» meto par to, ka pārāk d^dž vairs nebūs atbildīgs.
lašani
saistīta .ar pašu Padomju savle- var;arī vairāk ēst." Paplašinājās nības saimniecības struktūru. \-\ starpība zemāko im augstā-
Kāpēc komtmištu vara turas^;^^ pārāk^ājot pievērst lielāku vērību
^^1^ .^^^ šādas sistēmas? Tāpēc, ka daudz to^^^ kvalitātei, ne tikai kVan--
ja savu pirmo „pie.Ggaaes_pia- ^_ . . ^ w" .v^n^/s,,;. wj.ōrļ5o Vienā T>af !^is Vr^nf^/^^^«l Tiā,kiimiP7ri . in ^f^^
nu'' rilmieeībā ' vM^ tā kļuva i :io 1-20 1:30 im pat Pilsonis jau nestrādās tikai aiz;-5is kontrolie-nākumiem,, jo fabriku vadība ^n^^
SsētS^i^Sv51;v^^^^^
■laAikiein Prcitams nātnid^iem; izsnie^^^^^ 2 strādniekiem 1 kon- sigiņa.- a^^^ vel nav no-
' ķas godalgas par Izgudrojumiem.cis^^ komūņistuV
rezerves no
: Komunistu valstīs imvi^^^f^^^^^^, f ^ ^ jānotiek „pēo plāna un graji. ^"ed^ speMacija.. Komtojta va-kas". Lai- ieinteresētu fabrikas "ez^Pa'^l^niem cmas pret ■ „parazitiem'V 1967.: g. pat publi-
I mi iiiii IIII
C 20 ...
(Pārnesums no
saimniecībā varētu panākt radikālu maiņu. ■ *
Vēl vairāk nekā rūpniecība klibo komunistu lauksaimniecība. Kā zināms, lauku kollektīvi-
pret viņiem. Vainīgā kaimiņi ar jautājumu, kuru par .zācija izraisīja skaļu neapmierl-
vienkāršu bMšu vairākumu var Jf^'J?!-Ķ^^^ ^^^^^^ li^^ata nātībū un krasu pretdarbību, nolemt viņa deportēšanu uz 2 _.«i™:vai\P«Wwista raksta ^et iesākās slav^ā„lopu slepkavo-. '5 gadiem. ^^^^^^ '
vMu apsKatito problēmu/ redz I - ^ i-- ^
3- .„..:r^^. - ■ * kaptles^ra^ atstāja zemniekiem
direktom plānā veikšanā; ir pa- _. , ^ - .
redzēta-zināmā loi, dstsmn'J^^^ bargU' likumu, verstu Propaganda ir galvenais Eiro- jā pasaule .nevar rīkoties brīvi būtu jāiespiež aiigļu valodā un - ^ "''^^ļ;^ sOaaigu sisiemd. .tr^^^r^s v^.-^:..,-
;pas 'bēgļu ierocis, sevišķi tiem, un nepiespiesti cīņā pret komū- jāizdala publiskās vietās pec Jeb; pamatalga; pare-
■kas^atK)das: Amerikas^kontinOT-;!^ iespējas :bieži. Katrs lalvietis-^^ Jlm^/ veikšanu 80
tā.— tālu ho padomju okupēta-g^ tos izdalīt;sa-^^°^* ^^^h ^^^^^ P^°'
jiem apgabaliem.-M^^^^^ _ -
i:,n^iU^^^
viņu privātā; saimnie-kblchozs. 1956. g. pub-
ridas^Aiī np, amerikāņu labā spi^^^ pretkomūnistiskā literāUira. ; ^^^^ Q "nu dSSl f
spārna grupām varam mācīties :bībā;yar;^v^^^^ komūnigmii^uh: pav.'.; " .......,..nw,...,.,,..,.,.n. ^^^^^^ vai ar lidmašīnu- vim rī- ^ ^ ^^^^^ zā nostrādāts zināms min^^^
eņtoziasmu: un cīņas gribu.;pr^^^ Pašiem sev stāstīt cītoā ir arī pirmās ŠW^^ jo šis dārziņš ari
pašu komunismu un pret kreisa-^^A^^^^^
ideja par „agropiļ-M. t. S. (mašīnu-, staciju) pārdošana kol-■ choziem liecina, ka viņam;ļau bi-" ja radies plāns pārveidot kol-
visus pastām rosina un pava^;*^^^P?V^°^^fi^ ^ da, kamēr vien ticībā drivojam, !W m tas fakts, ka ^viņs ari
Komunisti bieži runā par ka veseU pārdzīvosim šo nesau- '^'^^ "'^"^^
stāķs- uz spēles, -dažreiz jālauž patriotiskiem: m-pretkoto^ tot viņiem uz okupētiem apgābā- m„ _ to i^^^ pastāy6šie:{^likumi> un- jāris
mazliet ļvairāk.. Propagandas:būtuļ izdodam^ biežāk, un kat- m un-pārpludin padomju pas-. ' niāteriālu: piegādē; pāri robežām r^^^^i^^-^^^ tās vaja- tū ar bēgļu izdevumieni, ir labs
.apspiesto nāciju . cilvēk^^ iegādāties. līdzeklis. Pretkomūnistiskias
vSsas V no galvenajiem uzdevu^ yām. pastam, tā;cīnoties pret leO- literatūras pāi^dāšana pāri ro-jniem Jbēgļiem} trimdā. Ir^ jau Tnūrusmii ^populārā ceļā. Būtu pežām uz padomju okupētajiem -labi āri radio raidījumi no Eiro- izgatavojami arī, gumijas spie^ apgabaliem ir riskanti^, bet sva^ pas uncltieiņ koņtinēritleijri,-%t dogi ar^^^ ^?p Eiropas, bēgļiem, ■
— raidāmā propaganda ir tikai saukļiem un pardodarni bēgļiem kaš būtu pabalstāms naudīgāka- -pjiemērpta niiennrS^^^^ personībai lietošanai. < šai iespie- jiem bēgļiem Amerikā,
tencei brīvo un apspiesto bēgļu šanas un pārdošanas darbā jā- Pretkomūnistiskā darbība ir : starpā;; jo bŗivō valstu ■likumi piedalās ;-^bēgļu organizācijām,, katra bēgļa., pienākums, kuru 'neatļauj, raidīt padonius pi?tes-;grUpām un atsevišķām : peŗso-j^ar-pildīt' katrs pēc; savām spē-tības pasākimiiem padomju -Cfkur nām;; lai popularizētu "cīņu: pret- jāni un visur. Sadarbībai starp pētajos apgabalos. ^ ;i|omūņisniu bēgļu uīisveštau- 'bēgļiem ar amerikā
• Vispārīgi --atklātās^^T^^ cīņai brīvo valstu^labā spānia grupām
trētās bēgļu organizācijas brīva- pret komunismu un okupāciju kopējai cīņai pret komunismu iŗ
V. Gnīncteianis chaosu kapitālistiskā saimni^ī- Ies laiku.
^Jānis Pucm
V Izēdējā vakarā j^rms izbraaikša^as leit^^
^ī|a, kō; viņš iesakot; darīt. Daudziem bija atbraukušas mātes, sievas, māsas vai līgavas, kas ari saka parādies rotas t^^ tāds juceldis, ka par ^kāitMdu kazarmu'^d^ būt ruņ& Leitnants Medni^^^ beidzot saaicināja visus karavīrus rotas telpās, palūdza sievietes iziet un tad^ kā pats vēlāk atzinās, teica vissm^ā-;; 'ļtp-^unu'Savā:mūžā:;-: ■;■■ ■ ■;;.
; VIZ
Imģii lai-brauktu UZ Vāciju.. Tāda ir f)avēle, kas; .motivēta ar mūsu zemē iebrucis ie-
naidnieks, kādēļ §eit nav iespējaniks pienācīgas apmācībasMr tiesa, ķasārkanarmija; jau atrodas Rīgas tuvumā, bet vai tādēļ mums jābrauc uz iVācijU, to neapņemos spi:iešt. Tp^^
arrriijas vadība. J^^i^
7:Ko;iar'jūms;atbi|^ miiins pavēlēt^ biiuĶ uz Vāciju. Kas draud par
ipavēles nepildlsanuitojūs zināt. Es pavēli
^u V Ar pistollrokā e& ^ j^^^ li pildīt. Katram jābūt pašam atbildīgam parsavu rlcībii. Tas ir viss, ko varu juins sacīt. Ja ķā^am māli- vēl kaš^^^^^^^^ vai jautājams, būšu rotas iančeleja un to;neatstašu līdz pulksten, divpadsmitiem: At labu naktiy zēni! ; ■ ;
^^^^ M iiepagum
tā saucamo rotas kanceleju, kas patiesībā bija ' Bocmaņa ūn kaprāļa guļamtelpa. Leitnants man lika sameklēt uzkožamos, bet pats no savas istabas atnesa pudeli degvīna. Tad viņš noprasīja, vai es esot nodomājis braukt uz Vāciju jeb palikt Latvijā. Atbildēju, ka braukšu viņam līdz. Ar! Bocmanis un kaprālis apliecināja gatavību braukt uz Vāciju. Nu leitnants Mediiieks atkorķēja pudeli
sabrucis pelēks kapa piemineklis. Zem šī „kap-akniens" tomēr slēpās dzīvībai ļoti noderīgas lietas. Tur bija žāvēta lauku ^i^a gabali, svaigi un-notēica, ka. tagad varot sākt d cepta nidzu maize un baltmaizē, speķa pirādziņi,
no /dzimtenes. Kad:puto bija puse, man nācās burka ar ^zemeņu ievārījumu, krūzīte medtis, pār gād8Ļt,;:lai tul^ā būtu^^^E^ lietas. Pa-
vaķārā tas nenācās viegli^; Pēc ilgākas meklēša- šā apakšā, it kā noslēptas ziņkārīgo acīm, gulēja ņas atgriežoties kazarmās ar pilnu pudeli, mani divas pudeles pašbrūvēta degviiia. Apskatījis šo pārsteidza neparasts klusums; Pat dežiirantane^ laiuku mājas pieUekamo kambari, kuru mā bija: gaitenī pie mazā galdiņa ar zilo spuldzi virs sievās, māsas luī nga^as bija Mtmesuš tā. Pavēru rotas telpu durvis un paliku pārsteigts atpakaļ ziņot ļeitnanto stāvam: nebija neviena cilyē%^^^^^ atbil-salmi.,Telpas vidū kaut kž^ dēja Bocmāiis, kuram m
kuŗai-piesti^
maņdierini leitnaiitam M^^^
:cieņs.;Soda.rota." ;:^ ■ ' ■■ ■ '
Tūlīt devos uz kanceleju, kur atradu visas trīs amata personas spēlējam ',,zolīti." Leitnanta pirmais jautājums, man paveŗ^^ bija:
uzdevumu galā un mantas novietojis gān m galda, gan gultās, neaizmirstot kādu daļu ievietot pats savā miesas kambarī, pavērās durvis un telpā ienāca kāds virsleitnants.
,dho,--- kas tad te par noliktavu? Ko tas nozīmē, leitņptMedhiek? te
Jautājumi bira kā pupas uz klona. Leitnants
:;:; ^■^;,,Nu,;vai ir?"./;;;■■ .-,-;::;■■..; ■; „Nē, nav neviena,'' atbildēju, domādams par .; rotas'kareivjiem..; . ;;Ķā---navnevi^^
jau mums pašlaik nevajaga," ar ;; ^ : rādīja leitnants.^ ; > .^virsleitnanta kungs, visa: rota atr^
Maņa seja, laikam, izskaUjās diezgan muļķī- _ ar mani pašu priekšgalā! Atļausit turpināt
ga, jo arī Bocmanis lioteičar /. spēli?" ^ ^
„Ķo tu boli aci^ kā kuģa prožektorus miglā? šai ziņc^umā izskanēja tik d
Spļauj ārā, kas tēv sakrājies dziedamā riklē. Bet' ironijas, ka to nevsarēja nemanīt. Virsleitnants
vispirms dod; šurp ;td;blašķi, kas tev tur spiežam jo tas bija atnācējs^ nosarka un tād^^š^
ārā no kabatas!" ;::'..J^'■■.'^ ' kliegt:
Uzliku pudeli galdā Uii tad> izstāstīju visu ^ „Ko jūs te jokus dzeniet, leitnant Medniek!.
rotāsi telpās redzēto. Noklausījies manu' stāstu, Es vēl skaitos šīs rotas oficiālais komandieris, un
leitnants iztukšoja glāzi, uzkoda gabalu sakaltu^ jūs esat man padots. Jūs eat atļāvis rotai aiz-
ša siera un, it ka nekas nebūtu noticis, sacīja: bēg^! Par tō jūs samaksāsit ar savu galvu! Kur
„Anderson, tev jādala .. rotas dežurants? Es ziņošu pulka komandierim!"
Tikai pēc laba brīža viņš it kā atcerējās mani .,īr jau ziņots, virsleitnanta kungs," smlnē-
un, raudzīdamies kārtīs, nomurmināja: dāfns atbildēja leitnants Mednieks: „Bet kas aV
:,,Tu, Janka, varētu apskatīties, ko šie tur at- tiecas uz mānu galvu, tad ieteicu jums par to
stājuši." neraizēties, tā vietā Jabāk padomāt pašam par sa-
Devos uz rotas telpām, lai noskaidrotu, kas vējo. Pirms jūs šis telpas atstājat — ka tūlīt lūg-atrodas zem segas, kura man tai mirklī izlikās kā šu jūs darīt — varu jums par prieku paziņot, ka
līdz ar to kolchpzniekus pielīdzinot Jsovchozu jauku proletāri-ātam.Viņš izveidoja dažus parauga kolchozus, kur vairs nav pri-vāto dārziņu. ,
Kosīginš cenšas pavairot pri-vāto ; saimniecības sektoru. Vai tas viņam ir pagaidiīdzeklis sar Vas autoritātes ; stiprināšanai, vai arī dzīves nepieciešamības diktēts to rādSs nākote
Katrā ziņā pagaidām privār tais lauciņš ir vēl ļoti nozīmīgs faktors visā padomju "saimnie^ čībā. '
■ HmSrs^Strauts,
visi rotas karavīri ar dežurantu priekšgalā patie-šām aizbēguši; izņemot mūs četrus, kuŗiis šeit redzat! Un viņi tp darījuši, sekojot sava'oficiālā komandiera virsleitnanta ;^^š^^^^^
nlgi ar to staipibu, ka jūs savu aizbēgšanu mēģinājāt legalizēt pie pMka komandiera, bet viņi ne. Būtībā tas nekā negroza: Ar labu nakti, virsleit-nanta kungs!"'
Virsleitnants šmits vēl it kā gribēja ka t^^^ bet leitnanta Mednieka stāja un skatiens, liekas, pauda kaut ko tādu, kas virsleitnantam lika uz papēža apgriezties un steidz^^^ atstāt telpu. Tā bija pirmā uii pēdējā reize, kad Viņu redzēju. Vēlāk Vācijā dzirdēju; ka viņš esot nošauts — it kā par sadarbošanos ar kādu gnīpu, ar kuŗū^ 1^^^^ atļauts sadarboties.
/Otrā rīta, kad vienībām vajadzēja nostāties kazarmu priekšā pirms došanās uz kuģi, arī mēs četri gājām ieņemt savu vietu, jo pulkvedis bija teicis leitnantam Medniekam, ka nevarot inūs iz-formēt: mūsu rota esot sarakstos kā atsevišķa vienība, kādēļ kā tādai ari jābraučot.
%t uz pulcēšanās^^ v^^^^ Bocmanis kļuva do-mīgs, piegāja pie rotas komandiera un teica; vjAtļausiet atvadīties, leitnanta kun^^^^ i^
domāju, ka labāk tomēr braukšu ar vilcienu ~
uz■ " ■
Leitnants sākumā likās tā kā apmulsis, bet tad pasmaidīja, paspieda Bocmanim roku un no» teica: -r^'^-
jjTad nu veicīgi gan, iekām nav par vēlu!"
Bocmanis steidzīgi atvadījās no kaprāļa un manis, tad pazuda aiz kazarmu stūra. Mēs palikām trīs vien. šādā sastāvā kāda latviešu soda rota tad arī uzkāpa uz kuģa^ lai dotos uz Vāciju.
Kad nākošajā rītā kuģis atstāja -Liepājas os-' tu,^tam atvadu sveicienus atnesa krievu iznicinātāji, nonāvējot vienu no apkalpes un vairākus ievainojot. Pēc nelūgto pavadītāju pazušanas aiz .apvāršņa, mēs sapulcējāmies kuģa klājā un, pagriezušies pret dzimtās zemes krastu, atsegtāmi galvām dziedājām — Dievs, svēti Latviju!
MŪSU M.4KSLINIEK11
KOD
No 5. marta lid^ 1. aprīlim Sv. p>bu ur. ii7in| Katrīnās .. Rodman;i . ir.iu'niil (Rodman Hnlb notika >. i;ads-kārtējā tā sauktā
. všaļ;\s diena
de. kurā Kanādā dzīvojošie māk-
slinieki iesūta , darbiis, ko lad
• ''^^ jai latviOMi īpaša žūrijas komisija . izvērlē. Q.,ipj.ij., j^opj
Katrs, mākslinieks drīkst: lesu- j^'^^j^'•.* j^ii^^^ķ^
tīt tikai vienu darbu, No šogad Mierinš sarfiJ ,;lesūtīlajiein lis darl);eni Kodina-, ļ,^,,: j/^iJ^^^
ria ^galerijā' iestādīja,:;u;, ^^'VU;'pj.(^^jļ(ļ,ļ,vj^ļļ;>' : vidū: bija avī. Toroņto i^i'i^kslinie- j:^!^^,^^:^^.,^^;.^
ku vienības; Latvis : biedra Zii:- oļe/ļiotāliem , frida \Iurševska māla veidojums '
„Balodls".
; .Rodmana. galerija; ir 'saniera- _^:^ ;. jauna;: Icuŗai j)ašāi īpašuma ir , ; tU) darbi. Kā septiņdesmito ga- ; Ierija iegādājās Z.jurševska,,Balodi", šo pirkumu gribas sevis- . ■ ķi. atzīmēt tādēļ. ka. liekas. Sī zinātnes nor būs pirmā galerija. Kanādā, kas bariņa i" : savai pastāvīgai koUekci^jai "ie- n^ngdoria : gādājusles inūsu mākslinieku jaunu
darbus. ; pētījumu kļ
; „Balodi"; Z. Jurševskis . sācis zais sējums darināt pagājušā gadā, kad Sar- asimilācijas nijā mākslas semināros dēmons- ttjaimākslļ trēja māla skulptūru veidō.%anu,'-^.āds lappuļ ; Pēc pabeigšanas „Bolodis" bijisJīcizin^juinsf ; jau vairākās izstādēs. Māla dar- Ja tēlotājā! bus galerijas" pastāvigāinkoUekrmiloni'diĶļ cijām visumā iegādājas samērā ..Niicipnalj J ;,reti; — gluži' vienkārši tāpēc, liktenis'' uiļ tic ir plīstoši ūn prasa lielāku ru-
ii, >
Zigfrīda .IfuršcvsUa darbs „Balo
. ; : (50. t^^^
—^ Ej ūii saki Abijai meita ■dm stāv-Ģarls Adlaja tlēls. Kāļļēc tu liH viņa tēva ivamā^-- i<'aoL. kalpo-tāi<? n n a ,iījās svešinieka viiiš. lailoim saŗ tiesības :ienākt un. titp^r' kaul an ,n<"-^-iļ no durvīm uil- aa^ls ienāra pajraliii;i; visapkārt,.vii?s ievēroja: k.ļ.a^ bet ka eitādi tiir.ņf"1cas nrhija iiiain'ļļ to bija atstājis. Tnpai kā luīri/ pa^aUļ ja ugunskura; viHuMapai;viKapknr!...l ieejas bija aizkinias aizkan.'ni. ļca^^ ■ neparasti spil^iās krāsās, l.i i).-ksi)i
kāda vārdos nepa^akāiini ;.!iitofia, uepārdzīvoja/kad. alirri^-/ū. pv<: 1^^^^^^ prombūtnes. savā:;r,iltnē;selr.niasj.aln viņš stāvēja Šis juU,ņ;.s. ;pārņOn
par to. k.. daris nākaiaaiā .a^iiniHci, ^ varējis .pateiks: vai :u..:^ka.pal].ha
iaos'noinest..vai-,.nvVia^aim^,otaes..]i^^ kndir*^'irvi-i»^u'i: ;ui ;pa,;;liiui vie^iļ gieiu soļieni;i<Mjāea-iiieii(^ii^- ^ ;^