1%e Latvian Hew8pap^ i&t Canada and F.Sf A.
Published twice weekly by the Latvian ReM Society o-f Ganada *■ Daugavas Vanagi''
Business Office: 491 Cdlege St,
Uditor-in-Chief: 'ALPReDS VINČĒLS Toronto 4, Ontario, Ganada Telephones: 921-7121; 1368^239 United States Editorial Offices:", New York: Editor — V. Irbe, 4035 Eombouts Ave, Broax N. 7. 10466, U.^.A.
CMcago: Editor — E. Ķezbers, - 2727 Milwaukee Ave., Ghieago 47, III, U.S.A.
SATURDAT, MAY 1, ms
35. N-RS.
SESTDIENA, 1965. GADA 1 JVIATJS. ■ ; 1^^^
AOTOBIZED AS SECOND CLASS MAIL BY' THE FOST OFTSCE DEPARTMENT OTTAWA
AND FO^ PAinvffiNT OF POSTAGE IN GAsH
Iznāk divas reizes nedēja — trešdienas im
sestdienās. Izdevējs —Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daugavas: Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS m^ČELS Redakcija un kantoris: 491 College St.,
Toronto 4, Ontario, Ganada Tālruņi: 368-3239^ (redakcijai) un 921-7121 . (kantorim) Redaktora tālrunis vakaros —■ 531-4533 Ņujorkas redakcijas vadītājs red. V. Irbe, 4035 Rombouts Ave, Brcsuj N. ¥.10466, U.SA
TžUrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītājs red.K. ĶĒZBBEg!^ 2727 N. Milwankee Ave., Chicago 47. 111.. U.SjL Tālruņi: DI 2-2824, BR 8-8681.
mVŪMAB TAHAGIJ CENTMLAS VMBES SgIDE LOMJONA
il)aug;avas vanagti 20 gadu pastavēšaMs sdm§ Ais|;lij&s galvaspilsētā Londonā 21. un 25. apniī sanāca DV oeis» lā valde, puldmot kopā DV dāves vadītājas prrunSt pateikto un veicamo, gais 20 gados no neuzvarēta cīņas p-Beļģijas kara giistekņu nometnē dzimušā organizācija pārmetuši stiprus zarus pāri ļokeanicM un vienojusi tfik-siošiem latvieŠM ar tadu pašu cīņas garu. Daugavas vama» gi ir īstenie ikdienas latviešu trimdinieku sabiedriskās ub •. ■ feultūrālās dzīves: MržotaJI, rad®t vienotību im spēku- kopējam mērķim.
Pretinieku^
ārdot uzticībk sabiedriskajiem darbiniekiem, sējot neuzticību organizācijās. DV uzdevums ir censties novērst to savā vidū- m latviešu' sabiedrībā vispār.
Nav ne maaākā iemesla, depresijai. Ienaidnieka pareģo» Jumi, kā vienmēr • m visur, ari tagad nav piepildījušies. Daugavas vanagu biedru skaits ir pieaudzis, līdzekļi kial« tirasj sabiedriskajam m aprūpes darbam, tāpa^t ari inr formācijai pavairojušies, ģimenēs aug laMka jaunatne, kas pamazām iekļaujas kopējā latviskās d^I^ vdd^aiiā' ■tsnimdl...- • .: •
r. J.
Uz visu. to rekē sj;»om pisMU m'-smaj lielās piemiņas dienas t strUelm šana, cīņu izbeigšanās pie brīvvalsts robežām, pēdējā šmaugā mūsu zemes okupācija ar darbiem. Un beidzot DV organizācijas \kk saslēgtie^ kopā uzticībā m saMbīSsS, ^ot vienvi cejsa uz brīvo.-JLatvilJi, :
klaija DV prielsšnieks pulliv. V. JBsmms, apsveicot sanā^sn^es dsir lībniekus un aidnot būt 'vieao-tim darbā uz vienu mērķi. Anglijas zemes valdes un vanagu saimes vārdā sveica DVF valdes priekšsēdis L. Rumba, novēlot iecietību lini sadarbību par svētību organizācijai un dzimtenes Lafei vijas labklajlbsi. J)V CV sekretārs A. Bērziņš nolaaija ASV DV valdes priekšsēža V, Haznerfinm DV CV v^des loc. Ķ Mežala sveicienus.' Austr^ss vanaga pārstāvis V. Jaaovs nodeva sveicienus no AustrāUjgu DV v&ldds un vana^ saimes. ^vi^irljasDV valdes priekšsēža ļ vietnieks un IN daļas vadītājs V. Dzelme sveica no DVCV aprūpes nozares vadītāja ^A. Ošes, Zviedrijas s&-. mes valdes un vana^ saimes,
LieiU panākumi bijušd DV ipriekšnieto V. Jaaumam, viesojoties ar V. Lšmaņa filmSīn ,gLatviešu trimdas ļ panorāma" un „I mropas latviešu dziesmu svētki" 8 Zviedrijas DV nodaļSs un DSiiijā, tā rosinot latviešu sabiedrisko dzīvi. Viņš piedalījies ari pulkv. K. Lobes godināšanā Stokholmā, sveicinot savā un visas vanagu saimes vārdā.
Sakars sr okupantu meliem un ^id^magoģiju, lai radītu neuzticS-ibu starp latviešu trimdiniekiem un patvēruma semjuviedzlvotā-jlera, nepieciešams sakopot sīku faktu krājumu par tiem padomju noziedzniekiem, kas piastrSdār juM noziegumus pret bilvēcibu latviešu zemēusl tautā, šāds izdevums būtu palīgs katram lat-. vletim komunistu melu atspēkošanai, M atklātu to noziegumu klāstu, ko tie pastrādāJuM.
Jautājumā paf DV iekšSJo spēku stiprināšanu pēo pārrunām pieņēma šādu rezolijclju: 1) panākt vairāk garigas rosmes un možuma DV nod^u resp. apvienību un kopu djžvē; 2) ikvienā nodaļā resp. apvienībā, vai kopā vismaz 2 reizes gadā likojami bisdm vakari; 3) visur ceļama kulturāli sabiedrisko sarīkojumu kvalitāte; 4) biedru fearfgās stS-jss stSprināšanai daudz plašāk izmantojams DV mēnešraksts.
DV 20 gadu jubilejas izdevuma • lieta pārrm^a dažādas iespiega-nas iespējas. Tās izvērtējuši, sē-«es d^nieM nolSms grūstas
ta Press Loadonā. gSsaidnlt^-dē, spiestuves IpašnisiSm Jānis Andrups norādīja uz iespie3an&@ un iesiešanas problēmām, M ari par sagatavojamas laiku un iz-
■,; KAS MtJMS JĀDARA;!
,; I; ■;. : ■'■•iBija atreferētajā apgalvojums,'fes^.;
Saļkarā sur kultūras darbinieku >iUo atzinumiem konkrētākais k, sanāksmi čika^ šī gada sākumā atbalstīt Madrides radiofona la^ uh daudzajiem kultūras dienu ^«šu valodas raidījumus." Zinā-sarīkojumiem ar-bijis tik daudz nia obj^tīvitāte vērtējumos to» pārrunu par latviešu kultiiruvir ^ nepieciešama^ tikpat ne> bijis tik daudz rakstu laikrak- piecielanm kā atziņa, ka strādāt ' stos, ka citi temati reizusnis M- latviešu un l^tvijas nākotnei^^t^^^^ kušies vai pienīdrstL Un Sērosi- ^« nav kādas gimpas monopols, nājumu nav trūcis. To ir daudz, bet visu latviešu pienākums usa ļoti dlaudz, tā ka par vienptmb višu latviešu neatņemamas ties!° nav jābaŠjas. Tikai šīdaudzpu» bas. Te ir mīisu atbildība vēstu» sība reizēm rada apjukumu, Ips^ )^s priekšā, un nedlrfkstamtā]^ šl tad, ja visS ieteikumi ir ar vie- darit neķS tāda, kas citu tautiešu nādu svaru, vai nu tie attiektos, aktīvitāti apēno vai kavē. Kurš pi^ēram, už. skolu prograsa- būs tas, kas viens pate noteiks niām, vai uz skolu riosauku* vienīgi pareizo ceļu? Nevajadsē° miem. Un tā dabiski var rasties iu neievērot ari kādu citu faktu, pārliecība, ka priekšlikumi, vaj> kas svarīgs kultūras jautājuma būt, ietver lieliskas domas, bet isžķjršanā, proti nepieciešam nav sistemātiski pārdomāti va! uūbu skatīties pāri zemju robe° 1 maijs, — sācies sulu un siedu mēnesis... Kamēr Kr.ņiui^^ novadu ASV jau- visinaz nav izvērtēti no^gums ^m, Šinām gan, ka daudzus jain"
nie latvieši domā par Ziedu bsm un tās Imralieni Niagarā, kuru kronēs 8. maijā, mazajai Adri- ^iņā. Protams, vērtīgs var būt tājumus izšķirigi kārtot var tS= &mi Niagarā c2tas intereses, - viņa jautā sev, vai hm?m nesāp, kad tajā urbj caurumu un j-g^ŗg ierosinājums, ja tā īsteno- kai attiecīgās valsts latviešu o^
lecina sulu? Foto: 3. Uģers ^^^^ jŗezultste. «aču. ganizācija, tā ASV Amerikas lat-
WW',fVflftftft^ ^^^^ p,-^^^^^^ ^^j^' ^^g^ ^p^^^T,^ Vācijā Latvieša
šķiramas no pamatprincipieņi. centrālā komiteja u.t.t. Socia-. Lielās sanāksmēs tas gan grūti 1ās problēmas, piemēram, var ril* izdarāms, un izņēmums nav ari sināt saskaņā ar katras valsts i©» SAMAZINĀJUMI PAR NtEGS GIEM, LAr .MBEKAĻi UZ TIEM VARĒTU BAZET JAU-cikagas kongress^ Šai %ā atse- spējām. Bet ■ tipiskās latviešu
NAS VISPĀRĒJAS VKL2SANAS ^šķu personu raksti presē bieži kultiiras problēmas ir visu latvJe-
īepa^stinot kanādiešus ar savu ]ot. ka ^menō, .lenlgi uram :.kodīs ar 1965.-gada 31. decem- f .^?«dz labāk pārskatM, m ^'^J^^;^:^,^^/'^ trešo .budžetu, finanču ministrs strādājot uii uzturot sievu un 'ori sp§kā nākošais likums, ka ^f^aji bus priecaji^es par ir abso uti n^^^^^^ Valters Oordons paziņoja, ka. divus bērnus un gadā izpeli.ot no at)iieka.m5s summas kā vei- skaidri (precizētajiem leteiku- visu latvi^u sadarb^a. Nav jau sākot »r Sī gada 1. jūliju, sama. 5000 dolāru, ietau-oījums pēc) kalizdevumu vairs nevarēs at- ^em, piemēram, Mārtiņa Celma, iedomīgi jātiecas pēc skaistiem zināts .indivlduālads ienākumu no- jaunajām nodokļu likmēm DūtuS skaitīt dažādus ārvalstu periodi- "S^eodora Sīļa, Jāņa Rudzlsa un nosaukumiem, t. s. globāliem ie-doklis 10% apmērā un likti, pa- mazāk par centu die^S. ''kS ievietotos sludinājumus; vie- daudzu citu ?afestos. " stādījumiem, bet jātiecas g^a
plāniem Kanādas financi- '^ahreja^S'^^MSnos f narčv ^sisi.s izņēmumi ir Kanādas- „Ti- • Panākumu atslēga da?iWlqa paļ- pēc saskaņotas trimdas latviešu āills utī saimniecisks^ dLives pii- n:ln:>/:i?' GG^'ci.%i^«,.w.,,.:^ia^ uic?" ui» ,;;^oaciers mg&st--im^U'-'s&'si^mssivs-'ļtim^ haams&a ^fajumos.
plaglnSšanai. da šMu vmu: Sākot a:"^l■gada mi su kārtot dalrfskā 'šedbā, neJz. naSJia, ka dašādSs valstās latvieša
Reizē ar jaunā budžeta parā- 1. jūliju, indjvidui^U) i'>n£:umu ^^^^ finanču mmistrs Gor- ^^^^^ enerģiju tur, kur atrisi' augstu cieni savu centrālo orgSr dīšanos- sāka cirimiēt toaumas, nodokli samazinās p"v 10'',; bet ^^^^^ gatavojas īstenot grandi- "^^""^s ir kāda cita jautājuma nizāciju kultūras un izglītības ka-tas-nozīmējot jau drīzas-vis- samazinājums ■ rievar • pafiiniegt v^^^ pi|nu, kurā piedalīties va- izkārtošanas turpinājums. - Trim' daļu darbību,, bet viņi gaida ar!
IK
mafesu. Paši^izējos apstākļos, ^ļ^^ budžetā vēlētājam solltiei ļ
grāmatu cer izdot mo eksemplāros ap Ziemassvētkism.
Bez š! izdevuma pārrunāja &ri nā^mā ^ Latvis leģiona vēstures izdevumu un nolēma galīgo lēmumu atlikt uz nākamo PV CV sēdL
M. A.
60O dol. gadā. Saroi&drllDU mdok- katrs kanādietis. ' Finanču latviešu teē ir tik daudz- to, ka mūsu kultūras dzīves ievir-ļi,: pārdo&anas nodokļi un ilpašij:^.^--^^.^ pārdodot piecu dolāru STūtību,ka. nedrīkstam nesaskatīt, zi, mērķus un problēmu-risināju-
labumi ir par daudz niecīgi, laiļ.vecuma drošības nodokļJ|; pa- .^^^^^^ sakopot :jiijo-' ^stās : problēmas, jo tas varētu ma iespējas apspriež un nosaka
uz tiem varētu Mstlt vēlēšanas Jliok nemainīti. Nodokļu n:ļksā- (ļolaru Melu kapitālu ieguldi- maksāt pārāk dārgi. Sai sakarā latvieši visā pasaulē, ka dažādu
ar cerībām uz panākumiem, tāju l>rāilēnus- vpī māsica'ļ v^,r^ jumiem liegākos rū^ni^cībis dv daži vārdi sakām! ari par latvie* zemju latviešu kultūras daŗbinie-
Katram kanādiešu nodoiklu uzdot par atkaiīgajiom ļiumes ņēmumos Ivinadas" 5:'"innie3is- §u organizēšanos im organizāci- ki strādā ciešā kontaktā. Un Ja
jām, tb vislabāk var panākt, saistot vi-
Organizāciju un rezolūciju ņus kādā organizētā grupā, tad
mums nav trūcis, tas tiesa. Ir tāda organizācija ir jādibina. Iŗ
maksātājam dota izdevība pa- locekļiem un atskaitīt no i;iaksā- j^-^' 'veicināšanai šam izšķirties, vai.jaunās 2iodok-tāja nodokļa. Reibinošo ā'^ērie-
ļu illtones ir 2žme labākai nā- nu un taMas nodokļi paliek . 1035.--U9o6. Mdžet^^ _
kotnei- liberāļu vadībā,; vai ti- nemainīti. Līdzšinējo iQJ dol. nndai paredzōts 300 inilj. dol. iz- ^^^^^ aplamībanevajadrfgi' ra- ļoti daudz latviešu ai akadēmlsi
kai ^stoaņuj^ldSbaa sīķtnaņu vietā tagad visus arodblc<lrīb:i ! rukums. Valsts ienākumi no- „r^n«f7Sriij,« vi^ fai. «««rlītThn dnndr mnf«Ani djn.
rSjumu sniegsim numurlD.
nakoSsJā LA
budžets, par kādu to'"'S^a^ maksājumus varē-3 atskai^" p. c.kri uz 7.350 milj, dol., kamēr konservSlvle. Pēdējo, līderis DI- ao nodokļiem apliekamā.'? v.c:- ^devumi sasniegšot 7.650 milj. fenbēkers jau paspējis-:izskadt- summas. Reslāmu viru k^ioaiās doloru.
JAUNĀS GAITAS" CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE
Abstraktā vai reālā māksla? la amējumu, Tālivaldis L. Dāboliņas eļļas gleznu, m- Uzņēmumā retoasjje mr
dīt parallēlas organizācijas vie- ku izglītību, daudz profesoru da^ niem un tiem paSem mērķiem* žādu valstu universitātēs u.t,i īpaši tad, ja ari to darbības veids Tie vis! katrā ziņā kaut kā jāir līdzīgs. Taēu nav atzīstams saista kopā, lai viņi var vismas arī princips, ka viss, kas radies nelielu daļu no savam spējām un līd^ šim, ir labs vai vismaz pa' bāšanām veltīt latviešu kulti-turams, bet nav dibināma, pie- ras darbam. Pašreizējās orgāni-mēram, neviena jauna organižā' zācijas, piemēram. Latviešu hu-cija, nav organizējamas jaunas mānitāro zinātņu asociācija u, grupas u.t.t. Radīsies ne tikai katra vieno tikai daļu no visiem jaunas lokālas makšķernieku trimdas akadēmski izglītotajiem biedrības, bet, varbūt, ari kāda latviešiem, apmiermpt gan speci. kultūras darbinieku organizācf- ālās vajaddbas, taču nepiecieša-ja, un pie tam iespējams, ka tā ma ari organizācija, kas nesais-, nebūs nevajadzīga vai lieieteic»' tās ar specialitātes robežām, ma. Darba vēl nekad nav fril' Protams, speciālās organizācijas cis. Ja runājam, piemēram, par var darit un dara darbus,-4tar1r' Ziemeļameriku, tad zinām, ka tur Uels ieguvums visiem latviešiem, latviešu apvienību kultūšras daļas piemēram^ Latviešu inženieru ap-tlpat kultūras fonds dara lielu, vienības ārzemēs gatavotā latvie-nenovērtējamu darbu izglītības šu techniskās terminoloģijas laukā, bet vai di*audžu skolas ne- vārdnīcā trīs valodās. Piedevām dara tādu pašu darbu? Vai tāpat un neatkarigi no specialitātes la^ nav visās citās zemēs, visos kon- viesu akadēmiķi taču bHs gatavi tinentos? Mums nav autoritātes, dot mazliet sava lailca un līkas daramo var sadalīt, kas var dzekļn ari vispārējiem Iraltūra-visu noteikt, šobrid noteicēji ir 1iem mērķiem, un to nedrīkst ne-paši darītāji, — tie, kas grib un izmantot. Dr. L. Streīps reiz bī-spēj kaut ko darit latviešu kul' ja minējis kādu dibināmu latvie-turas labā. To ievērojot, nez' vai šu akadēmiju, to pašu minējis tieši kultūras darbinielni Čikāgas ari im. J. Jauntirāns. Nezinu, vai sanāksmes priekšvakarā bū' viņiem jau bijis kāds noteikts tu bijis bažīgi .fāraksta, ka priekšstats vai ari tikai ideja, kultūras darbiniek! ■ varētu Katrā ziņā latviešu smadzenes Ir dibināt jaunu organizāciju plS- jāizmanto latviešu nākotnes vei-sioiānai un vadīšanai, jo atrista- došanai, tās nedrīkst aizlaist pamās esot vienīgi padomdtevēju saules tālēs. Zinātnieku. māksSi-funkcijas. Sanāksmes ierosinātā" nieku, techniķu u. c. organizācija Brl Karpa ieskati ir augstu jas lai strādā savā īpašā laukā, vērtēti, un nav vērots, ka viņš taču visiem šiem speciālistiem būtu gribējis kaut ko jaukt vai vajadzīgas kādas saistības-kopē-rioārdīt. Ari viņa ierosinātā Inil- ja organizācija, kufā viņi var turas padome taču, laikam, do* kaut ko darit latviešu nākotnei māta plašākas bāzes meklēšanai vispārējo kultūras jautājumu ri-— ar dažādu esošo organizāciju sīnSšanā. Viņi mūsu nākotnei !r pārstāvjiem. Un tālāk, — par nepieciešami, vai nu organlzē-šīs kultūras darbinieku sanāk- jam Baltijas universitāti, vai arf
-^.par.-to--skaidrībā-netiek-ižstādtvs.kāi'totāji::.'iio ^d^^^--- •Ļainionis..Zandbergs..tur:roķāH. Si
a pacēlis L. Dāboliņas 'ainavu, Francis Siiaiis "i^'-^ %iiielslņas ziedus, Slāra Melbārde ar smes resp. kongresa izdošanos pašas pirmsākumus bērnu feau-
GStsĶiķauka, pacēlusi gaisā N. Soikana abstiakciju -r : -i^^'i'^ ?.:arkē\ica ar V. Reinholda giez- runājot, nevaram, varbūt, minēt dzināSanai latviešu kultiirā, sS-
iaudzi citu latviešu mākslinieku darbi būs skatāmi Oaltas" ceļojošajā izstādē, kuru rit, daudz tiešu rezultātu, bet griiti kot ar ģimeni un bērnu dārzu
2. msffljā, pīksi 8 dlemā atidās Latviešu nama Torou^'-, Foto: E. šulcs saprotams un grištS kvaHfJcējams (Nobeigums 2. 5pp.)