Mans nodoms ir isiiml mii^|i skolēnie^m, ne nj!^k us vSs^turž
mūsu kultūras darba mērķus t# im dažādu lasāmvielu, gadņē, jo dzīves uzdevumi k4ti Mums vajadzīgas mā
mākslas un
Tieši pirms 30 gadiem, kad laidās nakts pār visu zemi, un cietis šo nilmo slimību." sprieda Romānam viscaur vijas ide-
.ram jāatrod tajos apstākļos. k| zinātniskas publkācijas. kas var J,^.fy^'^^\:i^^^^ dos tās ar sava paša vai citu gr| noderēt brivte'- cīņā ar kultu- I^^.ff?, ^^^^^'.fY bu nonācis. Mēģināšu to izteik, ras ieročiem. š4 ziņā ALAs kul- Itfjf tr7 ^^^^i ." ^ , J . visiem saprotamā viilodā, 1^' turas birojs ilgofe gados nav da- ,.,1 . 5^^' "^7^ lielas fUozofēšanas tm psichoft rijis neka. Vierfs otrs romāns f f P^^^ersas par frazi. j.. t^s ģiska iztirzājuma. Ja gnl^ētu # varētu droši niiznākt. jo daži "^j^^ lozofēt, tad vajadzētu veselu g^- pat saglabāšajiās nolūkiem maz "^.^ P^^^ neaara ta, ka runa. matu. Varbūt, vēlāk tāda b& palīdzīgi. Veltīgi ir gaidīt, lai J'^.,^ nozīme: ^ vajadzīga. ^ grāmatu apgādi-^l publicētu grā- ^ ^f^""'^ tulkojuma nozīmē is-
Katram cilvētera, tā arī m mātas, kas neatmaksājas. Tādas f ^ if^ (prof.P. Jurevics) Iz-
,nor / - 1, nr, - V ,----- V. — T , • • " 84o.vc nflvpdiem K^airam cilvēkam, ta an k^i^ mātas. Kas neaimaKsajas. Taaas , , _ ' . , ,
1935. gada .pavļsari kļuvu ..Bn- gadu vēlāk A. Grmu, -kas bija A. Grms. • T^^ene/S^ ^^tai ir savi īpaši apstā^ļ jālaiž klajā ktoas fondiem, ^fj^f ™ '^^^^ ^^^^^ vas Zemes-redakcijas.ļloceklis, an virsnieks, no Litenes nomet- izņemot drāmu ,,Karoga mek- ^"^.^"f' '^^^^ ^^^^^ un reizē ar to īpaši jauSjmS un ar saskaņotuU'īcību visās ze- "^H^^^ P^^^P^^ sasniegšanu, pirmoreiz vaigā redzēju Wtnie- nes boļševiki aizveda uz Pad. sa- lētāji", A. Grīns sacerējis t^ai f^^J^f l,^^^^^^^^ kas jāatrisina. Atzīmēšu šeit m.^ mēs tas būtu '^Uīgi veicams, ff^ pastāvīgu rosību uz lieku Aleksandru Grmu. Tad viņs v.enibu. Pēdējo reizi viņs re- prozu - noveles, stāstus un ro- iznes autora^ izdomāti tēli - „,H..n,^uc f.c r^^S.^ vrnA^^ r^onsir s^rti ^^rr^^nsi^nni ^«^^ ^^^^Ibu reliģiski - ētiskā jau biji-b ieguvis popularitāti tau- dzēts vīrišķīgi stāvam kāda sar- māhus. Bez jau tā ar savu-romānu triloģiju kant varas vīra kabinetā ar dze- jiem darbiem,
,,I>vēseļu putenis'\ kas I iznāca ļoņst^epl^^^^^ .v, rļirs» nf.ļWte telm»; di«ikm^^^^
gadu iepriekš. .Bija interesanti pār seju viņam no ievainojuma (1928. g.), ..Uktena vara" (1928. brūkot Kurzeme, Vanagu saim- ' skartaiiem iaut^iumi^ I ^^^^ mūsu - kultūras rosītos dzīves izkoptibu. Vārdnīcās var
vērot šo veiklo stāstītāju un vēs- galvā ritējušas asins lāses. Par g.), „Nameja gredsens" (193i; niece Jmtusi no iebrucēju lo- j „.^px,/^„ J ir mpiiarmste ""^"^ "^^^^^^ ^ izgreznojumu atrast pāri par pusotra simta
. . .. _ , 'kabs) Grīns m viņa brālis Jā-^^ : ^Voimvtn
steiga. JO dienas avīze iznaea pl. ^^^^ ^^^^^^^ ^.^^^.^^ re" .un ..Zeme un tautas." ^e izlaupīta.
2 bet vakaros kad dežūrēta--------------' ^"^^ \ 7. , , _ ^- ^^^^ ,1,^^^^^ ^. . par bezpajumtnieku garīgā' np- ^ .^^^g^ ^^^^^^^ . \.r^].,y,o
L V eirredak^^^^^^ ~s Biržu pag. Zie- L.tviesu raks^eclba A. Qnns .^.^ P 8^ ^ dzimtenē tautai uznjāc^ ,ļ l^ļ^ŗ^J^^^ļ iespējamo.
dm kl^ms T^d e'jot^?^^^ "P^^- Vi- kļuva slavens ka latviešu kaja- ' P sve^, nadīga vara^ ar izailcinā ^^^^^^ cīSa ku tū^^^^^ sasn'e^ša
aija Kiusumb. .idu, .ejoi >»d,giiu. -,,1^.. : Va.Vcfniistf.iin'^hrthiiisri viru un cmu attēlotais, naradi- ... j^**^' .-««nft*; tieksmēm Mums ācīnas , . • Ail; -Leji, um^.-kuhums merĶU sasnegsa-
ne vienu vien no mums padar-^ n^ec^ft^^^^ ^-oiirkair izplānot^ rīcība vaJ-
n^r he^n^himt^iPk,, J ^^^^^^l ^V^^l"??^^^^^^^ ^^^^^ sasniegšanai; tā
iŗi Kuilu- iŗ. nīāksla: panākt iespējamo,
jeb prak- Ķultūms politika ir izplānota^^^n^^^
. . . ..... .-ņi.-abi■ ir • raikstniekturt ■ populāri. vīru.;m--ciņu-, attēlotājs, -parādi^-.. - '««liis^aHoe- i,f,'.4«»„- ■ v« -"šanas.- tieksmēm. Mums-.-jaciņas .• j.—.- w. ; v ^g. ŗi .--«j^a .i •..... . , ,
segām izklāto gaiteni, vaa:eja ve- nK damsvisā nilnībā tēvzemes'aiz- -Pulcējieties zem latviešu ka- ^^^^ ^^.^ ..^ ..i^^n^sri; .1§ J^^ļ ^"^-em pL^^^^ ""^^ ^" "^^^^^ ^^""^^^
. , - V. Pilsētas ielu stūros parādās ""^^^^'^^^^^
„Mērmek.u laikus'^ Pēc pašā lida tam. šada veida musubte- ka«! i,o«mo-r,ļr^ w
šīs klusās vakara stundas A. rakstnieka izskaidrojuma ,.grīns" rātūrā nebija apcerēts. Viņš uz- uzshukuiiu. «.dj, liesmainiem our-
Grīns bieži^izmantoja savu ro- jj. g^^g latviešu vārds, kas no^ cēla pieminekli latviešu strēlnie "^"^ mānu sacerēšanai. Viņa redakto- ^iniē — īgns, nīgrs, un
, , _ . , ^_ . mūsu' rakstniecībā, tāpat kā ot- damsvisā pilnībā tēvzemes aiz-^ot. kas notika katra istalba. jo ^. ^^^^^..^^ g^rdzības un varonības garu. kas '""ļ^.
durvis stāvēja vaļā. ' - ^^ucpr.a
ka uzdevums
"ŗm'augstM kultūras polī-
'1 ..febu ^isas; iieta^darāmas iz-: tijj^^ ^^gkl^rācija^^^ Katrai poli-
ļ,as no- cēla pieminekli latviešu strēlnie- ' ..^ . . varētu jautāt kāda še ir sta^ i^Slte'rl'Sk fe^ tās praktiskajā izpto^^^
tam nav ku un Latvijas atbrivošanas cī- .^f ,1^,^^^,^,° Ļ'Z. Z '^^iktām citu at^- ~ S3 poMka jo tl ^^^^f
ra kabinets grima dziļā krēslā, ^.^āda sakara ar vācu ,.grUn." ņām savā ronmnā ..Dvēseļu pu- ^^ļ^,,,*^'^ ^^^^^ toru domām un sevišlp AlA^ Tn^eiS^ u^^^^^^^ '
tikai virs galda.zem tumsi zaļa a. TJrīns dzimis 1895. gada 15., tenis." Viņš pats bija piedalījies ,;/i7AmT,miri kultūras biroja pieņemto nosil^ ^..ka
abažūra izplūda spoža spuldzes ^ugust^, mācījies Jēkabpils tirdz- cīņās, bija redzējis, 'kā latvietis ZvT!? iT f ^^^Itūras lietās? Pēdējā ir "^^ ^
gaisma, kas krita us baltā papi- niecīgs skolā, Rūjienas proģim- gāja aizstāvēt tēvzemi un krita ^Y^"^ -^IJ ^ v ?T' ^a, kas uzsvaru īliek uz latvisl^^ŗ ra un pildāmspalvas, kiiŗu rakšt- j^^zijā Un 1914. gadā beidzis Mii- par to; viņš tam visam bija dzī- .Ktāf—f ' l- saglabāšanu, bet nekā nes$-'
nieka roka vadīja bez apstājas. ^^^^ reālskolu Cēsis. Pēc kara- vojis līdz, kas vēlāk kļuva par '^'^ te par to, ka brīvības atgūšatiiļ.
Teikums pēc teikuma plūda vi- ^^^^^^ beigšanas Ma&kavā, viņš 'lielu vēsturisku notikumu. Kā " J™.^^^ "^^f^^ . ^ mūsu dzimtenei ir vispirmais ņa īpatnējā stilā, kas reizēm pār- virsnieks piedalījies krievu vadlīniju šim romānam A. Grīns P^ '^^^^^^^^ "^.^ devums, šis taču ir mūsu dzīv^
gāja ritmā. Bet. kad labā roka armijas cīnās pret vāciešiem, vē- izmantojis kāda mūsu armijas "^^^^ mes esam zaudējusi, jo ^^^j^.^ ^.^^.^^ ..^^^^ \^
bija nogurusi, rakstnieks- parli- bijis latviešu strēlnieku pul- pulka vēsturi, bet tēlojumi vis- ^^^J^'J mums aatgust._ ^^^.^^ ^^^^^^
ka spalvu kreisajā un rakstīja ^os, 1917.^ gadā smagi ievainots, caur ietver patiesus notikumus "i^^vijas_ aeu. atsaucieties ^^^^^^^ totāli jāmobft
tikpat veikli -tālāk. Brīnums, bi- Kādu laiku studējis medicīnu, "n daļu strēlnieku virsnieku no ™tene jus sauc! Jus. kas mi- ..^^^^ j^^^,
ja tas, ka rokraksts izrādījās vis- ļ,et no 1919. - 1924. gadam, kā saucis īstajos vārdos. Taču pla- t,eg u tekas, - apstājieties- ^.^^ ^^^^^^ kaimiņiem. Ja jf caur vienāds. .nacicnālās : armijas kapteinis šais diaribs nebūt nav sauss, vai... - Li^^^ nedarīsini, tad neuzvarēsim.
Tā, .abām rokām rakstīdams, strādājis virspavēlniecības štābā protokolisks atreferējums. ' jo .^"^ vēsturiskais bridis piena- ^^gaglatoāšanai" nav itin #
A. Grins veica milža darbu, ne- un vēlāk vairākās redakcijās rakstnieks to pacēlis mākslinie- ^^^^.^^i^ to nemaz neaptver ^^^^ nozīmes. Mēs nedrīksti^ ,
pilnos 3 gadds laizdams klajā 6 („Latvijas Kareivi". „BrIvā Tēvi- ciskā plāksnē un, ļaudams vaļu ^ nenojauz, ka te ir izšķiršanās ^^^mTst ne bridi savu politi&l^ •
romānus: triloģiju ..Saderinātie", jā", „Latvī", „Brīvā zemē" un savai dzīvai fantāzijai, devis vēs- P^J" ^^J^-.f' ^^^^^^^ trimdinieku sūtību,, kāda tā jā|,
kuras katra daļa saucās BSbele§y „Rītā"). apokaliptisko jātnieku vārdos — Viņa sirdslieta ' tomēr
turisku mākslas darbu, kļuva Savā būtībā A. Grins, nekad ,,Pelēka;s jātnieks" '(1938. • g.), Taķstniecība. kurā viņš ienāca nav bijis īsts reālists, dzīves un ,.Sarkanais jātnieks" (1938.. g.) jau ar; pirmām stāstu grama- tās detaļu notēlotājs; viņš allaž tm ..Melnais jātnieks" -(1940. g.), tām (..Krustneša gaitas" 192)1. g: ļāvis vaļu savai iztēlei, tverdams un otrii romānu triļoģiļu r,zeijies un >,Pieviit&^^^^ dzīvi un notikumus it 'kā lieliem
atjaunotāji", ļmŗai iznāca divi g.) kā. ipata stila un formas mākslinieka otas vilcieniem. Vi-daļas- — „Meža bērni"'-(1938. gi) meistars. Viņa gars tiecās uz ņa darbus sasaista, kāda iecerē-un ..Atdzimusi cilts" (1939. g^). vēsturiskiem notikumiem ar zi- ta ideālistiska šchēma vai ideja, Bez tam 1938. gadā iznāca ro- namu dēku noskaņu un lielu vi- 'kas visu mākslinieciski aipvieno." māns ..Trīs vanagi". Visi šie ir ftaiitāti. .'ko visu rakstmeka dzīvā Tādā garā notēlota arī romā-vēsturiski vai ari. no .Latvijas fantāzija prata ietērpt saistošā nu triloģija ..©vēseļu putenis", senvēstures (Zeines atjaunotāji^) stāstījumā. Rakstot savus dar- ko autors veltījis „j'auno dienu . ņemti materiāli, kas attēlo mū-bus.'-viņš tā iedzīvojies tēlotajā draugiem, kas mira TIreļpurvā, su tēvzemes notikumus uņd2ļ- vidē un notikumos, —/kā rakst-^^^^^ tuviem un tāliem, kam acis vi; ' ļ nieks pats stāstīja^-r ka tam, sedz Brāļu kapu smiltis." Romā
A. Grīns savus romānus rate' tēlojot,~~piemēram, mēra laikus, na ieskaņā likta dzejnieka Edv. stīja ar tādu skubu, it kā. pare- pašam parādījušies viegli šīs Virzas balāde .^Nakts parāde'' dzēdams. ka ..drīz būs nakts" un- slimības simptomi un mutē iz- par leģendārajām strēlnieku cī-tad vairs nevarēs strādāt. Tā ar^ jutis zāļu asi rūgto garšu. ..Dro- ņām; no šīs balādes arī patapi-nōtika:a840. gada jūnijā, iebri^- ši vien^ kāds no 1 maniem tāla- nāts virsraksts Dvēseļu pute-kōt krievu tankiem- Latvijā, no- jiem senčiem būs kādreiz pār- nis.
vai ,.nebūt". Tur blakus zemnie- ...... _,. _^ „-v * iv
»m, plattem pleotem un pelē- ^'i^ļ^' l^'""^ musum crtu t^j
ku svārku segtām mugurām, "Kata'kultūras darbu var 4
grozīt tā, lai taš dotii motīv ju brīvības idejas, la^ sāk; oau bērnībā. Piemēra dēļ 'M skolu grāmatas: no paša sā^ ma tajās nedrīkst : iztrtiļst t^ stu, kas. modina augoša cilvēk domas un jūtas savas dzim^ nes brivīSbas. virzienā. ,,Sveša 4|r te nedrīķki3ūt niīļāka par^p^ ■ māti"- (A.:!iBeite), Mēs negribm būt vergi bez cilvēka cieņas brīvības. Kādēļ vergu ,'turēt^ (agrāk ļ>arcmi, tagad koniūnlš||' . tifc stingri raugās uz to, kas. rg^ stītš skolas grāmatās? ■ Skolā ču^^eidojas jaunie Varoņi un m
Ed. Sināts ^
• .LATVIJAS .KAROGS
Tlimšsārtā roze Man domas šķir, Tā karogkrāsās Starp baltām ir.
. Nu latves karogs Sarkanbalts — No abām kraSāmi . Veidots staltsJ
Par patiesību Balts godam stāv, -; Asinis r lie^ — Tumšsārtā blav.
varētu šim darbam nodoties ar visu pārliecības.-spēku-un gribu.. Otrkārt, tā. ir vajadzīga, lai katram mūsu ievēdētam pārstāvim ■ būtu zināms un saprotams, ko no viņa ikultūras lietās sagaida vēlētāji. Treškārt, tā iiļ vajadzīga katram, kas grib saprast, kādas V visaugstākās idejas vārdā mēs rīkojamies, jo katrs domājošs cilvēks meklē savam darbam' mērķi un jēgu.
(Nobeigums sekos) ,. ■:.
KULTŪRAS CHRONIKA
Latviešu jauneklis Andris Top-pe* kurš pinnes soļus ļ' baleta mākslā apgnvis latviešu Imletš studi.ļā, ar labiem panākumiem tagad darbojas Austrālijas baleta trupā. A. Toppe uzstājies televJzlfas raidījumos. Jūlija bei* ?as viņš ar Austrālijas baleta trupu dodas turnejā uz Angliju.
Melburnas latvieSu alttieŗi Aus-trllijas latviešu 15. kultūras die-nām nākama gadā apsver Raiņa lugas „Rīgas ragana" iestudēšanu. Ar Melburnā uzņemtu filmu
■ ApjautaSaiiāfi jautājumu vei-y^s^', ķuŗu šovasar izrādīfja. di — bez jebkāda plāna bi-n1mu festivālā Kannā^^^^ jis prof. KlīVes referāts par stai^tautiskajā plāksnē Iz^rz^u-(latviešu nacl<ļ)nālās kultūras sies latviešu aktrise Janina Ls; politiku. — |>r. A. Karps. bedeva, kas fUmā tēlo galveno vibas cīnitājil Tas pats atfci^ Meditācija par ilānu, kas iekšā- lomu. Viņas matē, Lūcija Kalni-cas uz dziesmām, kuras māļOļi. if un ārā nenāk, karikatūrista ņa, bija labi pazīstama Rfgas jau mazibēmiem un lielālriļm Ed. Keiša skat!|jamā.^ Tautas teātra aktrise.
[L'll.'HLt.ļļļpŗpiPmjļļŗy
mi
1us mūsu miesās...
— Itin kā tu to saki, ak Josafāt,— Batleba goddevīgi palocīja galvu,— Šebas Bikrus dēla ttļfgstprā-
kļūs It kā par jostu ap viņa gitmiem.. siļjŗ-šeba runāja piesar4|;Igi, jo nezināja,, kurpVkanclērs vērsīs savu valodu tālāk turpināja:
cus. Vi^a sāka saīgt, bet kanclers kļuva jo lepnāks. Viņš pHeeājās, ka spēja savas Batšebai labvēlīgās domas! ^ļietērpt tik tumšos vārdos, ka: gadījumā, ja tas būtii vajadzīgs, tos varētu tulkot citādi nekā ta-
-ļfļRedzi, ak Batšeba,—. viņš turpināja,— 'goda
vīra d^|ias ir aizzīmogota grāmata.vTad nū^^^^^^^
ālāk. Viņš tai nelika ^gļaiļdīt, bet ^'i^s, es tev no tās lasīšu: vai tu esi redzējusi, ka
|| kāds kjijļļ dilles ar ruļļiem, vai ķimenes ar bluķiemf
— Kas akmeņus ve|, tas dabū sāpes, bet{|a dzelzs '^'aČu (iļiles kuļ ar spriguli,, bet ķimenes ar kulstīklu,
nodilusi, tad asmens Jātecina mtecilas un #|(irs vī^^^ Tāpat! |iiaizes' labību nesagrūž miezerī, bet izkuļ ar
•to -^gana saprot... Bet ne gudrība, ne gbds■ Nepalīdz, bluķiem! un zirgiem..-.
ja tiem klāt nav arī mazliet viltības... fe- ViĒ,Ŗ garais ievads, ko Batšeba vēl arvienu nesa-
Batšeba joprojām nekā nesaprata. Vai ti,k,ii kanc- prata, ||osafatam Aķilūda dēlam bija vajadzīgs, lai
.lōrs to pa savam paradumam negribēja piezeļbot? Lai pārlieci|ātu ķēniņieni par savu gudrību un lai tā vi-
(^ik draudzīga kancleram, viiļ^a tomēr bijaliēniņie- siem viņa nodomiem pakļautos pilnīgi un bez jebkā-
ne!.,, Uu B^tšebas pierē ievilkās dažas rie^ž: Ja uzvarēja Šeba, tad varēja paredzēt, ka pret Sā- — Mana dvēsele nekad nav sagānījusi^^: jo no
is jaunības'es neesmu ēdusi nekādu īSitu vai
76. turpinajuMs
Bet tas nebija iespējams bez ķēniņienes Batšebas ^^^^^^ sacelsies visas pakļautās zemes. Varēja tad būt. pat savas jaunības
kojas tās d.Ola Zālamana labā. tad viņai pret Jo.safā- valdnieks!...
td domām un rlcilui iebildumu nebija, lai gan tā ne- '^^^ Sālemā kādā dieiā ieradās Joāba
zināja, kādi būs abu tās labvēļu — pravieša Nātana 'J^tītai
un kanclera praktiskie soļi šai virzienā. Beidzamajā jis,ne
dāin ieimnām. Kā viņš bija gaidī.jiš,. tā tas arī notika -^fBatšeba beidzot pagura: ,
— jļjai jel nav tā, ak, Josafāt,— viņa lūdza,— ķa ķīstibaiļiav ne- kāds re^z sapni, ka ēd, vai arī, ka izslāpis redz sevi kAaešu karams, kad dzeram)! bet atmodies saprot, ka tā sirds velti tvī-neesni-t ļ cepusi kusi.. .>' ļ,ļ
is-skrējējs ar ziņu, ka Šeba Bļkrus dēls zaudē- kas aizlido man gar ausīm kā sveši putni?i|j!Ī ! vien karu, bet arī pats savu galvu, Batšeba, Batšeba bija kļuvusi drūma. Kanclers-ļo,
UZ cilvēku, bet lopu mēsliem... Ko tad tu. aliffosafat, Kaiļclērs saprata, ka Batšeba nu pietiekami vari man pārmest, un kādēļ tu tinies tumšos^4'ārdos, gatavota un atklāja nedaudzos vārdos tai savu n
sa-,
atklāja nedaudzos vārdos tai savu nodomu visāļiļ pilnībā un ar daudziem sīkumiem. Bet Bat-
as sa-
Karrojas par lauii .lumijiiiu. Auuiija ļjaiauijiis ii« w>3..r.^u.tov.v/vi. > tj^a oapicna. j\d, lam pai icmcam jul. savu nevanou. «jia laa veiaK TU
, jau nobriedis vīrs uji tam bija izcili nopelni karalau- (ļa svarīga lieta, jo. kanclera ziņnesļs tai teica: / > dzi,' tā tev būs divkārt pateicīgāk
lū\. Bez tam visi redzēja, ka idonju atbalstīja ķēni- — Lai tava balss nav skaļa un;lai tavi soļi ne- Tāpēc viņš tikai viegli pasmaidīja,
ņa vecākais un nopelniem bagātākais virsnieks Joābs.. klaudz, Batšeba.,. Tas viss runīija par labu .Kad Batšeba, ņ
ķēniņam. Bet — iio otras puses — ja tāds vīrs kā tumsā: ieradās kanclera namā, Josafāts Aķilūda dēls Tāds sarga savas rokas no kukuļņemšanas īlifiļļaizbāž
Josafāts Aķilūda dēls, ķēniņa tuvākais padomnieks, to saņēma ar šādiem vārdiem: — Esi svētīta, ak Bat- ausis, lai nedzirdētu asinspadomus. Bet bei^liļļt viņš
bija nostājies Sālamana pusē, tad Batšebas cerības šeba, un lai tava dvēsele^ nenomaldā^ tumsā... , _ dzīvos lielā augstībā un kalnu klusums tamjf|,iis par
novarēja uzskatīt par gluži aplamām. Kā likās, tad viņš bija ar kaut ko īpaši apmieri- patvērumu. Tam būs arī sava laba maize uiļt*i'etrūks
Abi^gai tomēr vēl arvienu bija jāpaliek slepeni Josafāta'ļnamā, jo. Ja to pārvestu uz ķēniņa sievu nama telpām, tad par to bez laika uzzinātu tie, kam tas nebija jāzina.
— %d tas, ko runājām, būs noticis, tad ari tie,
kam gars. alojas, nāks pie saprašanas un kurnētājiem tā būs l^ba mācība... kanclers beidza garo instrukciju, betļi Batšeba tam atbildēja: — Man bija grūd kā dzem'aetājai un es biju raizēs, ka nedzemdēju tukšu vēju. li. Bet nu tu, ak Josafāt, esi licis man zaļot m māķ m kaut nu man priekšā būtu ērkšķi un dadži, eiļiesmu ar mieru celties pret .tiem un tos sadedzināt
na pakaļ dienai pagāja neziņā un stāvoklis nemaini- no Takalas Meselemijas dēla kā dāvanu, viņš augst- ^j^^s piere kā- bijusi, tā palika sagrunjib^a neradās ar Sebas Bikrus dēļa saeelša- prātīgi smīnēdams sāka runāt: patīkamā neziņā.
jās. Pārmaiņas , nos, kad neviens nespēja pateikt vai uzvarētājs būs Sālema vai tas būs Izraēls ar f^ebu kā savu-vadoni.
Lai ķēniņš dzīvo ilgi!— viņš' teica,Jo tāda vēlēšanās dod prieku mūsu dvēselēm un stiprina kau-
neziņa. _ :"jīl!
Tavu vārdu virves, ak Josafāt, ,ir vaļt^as mastu- koM-ļogās,— B^ieba' teica, i)a?austld|fc pie-
(Turpinājums sekōs)