Latviešu ^
studenti ^ kongress
Latviešu studentu centrālās sa-ļiēnības 22. kongress not'ks 25. ļņ 26. septembri Apvienotās Ižat-Gšu baznīcas sabiedrskajās tel-Klīvledā, ASV. '
IlSCS prezidijs aicina visu.s lat-lešu studentus, kongresi; piedalies .gan personīgi, gan sūtot ļlegātus. . Kiatrs. students var ķngresā piedalīties; bet balstie-Das ir tikai delegātiem. Katri ?ci vai vairāk latviešu studer»-. . ļ (vai studijas pēdējo trīs ģadu ļkā be'guši vai pārtraukuši ko- ; ļltoņi) var sūtīt vienu delegār neatkarīgi no tā, kurā zemē Ivotu. ~ ~
Congi-esa galvenie darba kā?-punkti būs nākošā akadēmis-C gada prezidija un citu amat-" fsonu vēlēšanas, kurās par hdidātu var uzstādīt katru riešu studentu, kas kongresā, tstāvēts vai. tajā piedalās; koiv ļ:i.ā ziņos par pagājušā gada:' ļbību un plānos . turpmāko nu.
Jiens, no. galvenajiem LSCS Iblbas mērķiem ir latviešu-ientu • interešu pārstāvēšana ļotautiskās studentu sanāk-ŗs. Tā ipiemēram, īsi pirms 22. kongresa LSCS deleģā-biedalīsies ASV studentu pp-' ļvbas (United States National pent AssocinatJon) kongresā. ■ bez ameriJcāņu studentiem [alās studentu pārstāvji no fn zemēm. LSCS delegāti ai- ■ ļti kā latviešu -studentu pār-Iii. šī gada beigās noti&s ļptaiiitiskās studentu, konfe-, rs (International IStudent, [erencev kongress, kurā pie-vairāk nekā 80 dažādu tau-[tudentu apvienību delegāci-[ Vēl arvien LiSCS cīnās, lai sanāksmē iegūtu delegātu f>as latviešu studentiem, — ļo tik .ļoti nozīmīgo klausī-ļuzmanību kaut uz brīdi pie- . |u to latviešu studentu lik-m, kuriem akadēmiskā •brī-.im demokrātiska aktivitāte ļta. LSCS prezidijs- uzskata ļarbības nozari par sevišķi KU, Tā kā kongress ir LSCŠ f;ākais pārvaldes orgāns, pre-eer, ka pēc iespējas dāu-b^udenti p-edalīsies kongre-ļii LSCS darbību virzītu un lu tālāk.
igresa dalībnieki varēs ari līties Ķlīvlendā . rīkotajā Ijas universitātes gadasvēt--ptā, kur akadēmisko runu profesors' Ŗ. Markus. Pēc: ļsēko^ balle ar, vakariņām la viesnīcā.
Fāka: infōrniācijal^ipar 22/ lesu un tsCS; ap^kārttaķsti īsarni prezidija:\priekšsēdei: IDundega Micheij. 22p Lang-ļ St, ^Madison, \wifeconsin,
VAŅKUVER/i
ļe^gadu pāstāvēš.ariU ai- v )t, Viankuveras latviešu jau-p^ilciņš un to labvēļi -7.-ta :bija.pulcējušies ;Grānd-11.odge telpas. J^^ajs" K. ļe mudināja jaiiniešus'~rie-ŗst grāmatu grāŗnstu Jau-ību. Dzintra Dicmaiie savā , ļpakavējāš vpie; J£M^^ n. un darbiem: ir. .kaut kas ļ nekā izpriēea.š, kas saista [vi jaunatni ķepā ; un liek ; pat vairāku^,, jūdžu, šim-u fcaltii i'otu 'Latvijai, rā-': 1 stāstītu cittautiešiēnl par • b un :t^s kultūrii; Draudzes ļprof.- E: Leamanls?^sveicot ļšus, vēlēja nekad neaprimt Irs uh' ģarigf- augt;ļž3L3ri-ļl^bijaš nodaļas pr-dis V.. 5, pasniedzot, aploksni, sa^ . mūsu jaunatņē divu kul• ļjaaudzi^^ kas daudz" ģu^Tisi^ >t no saviem vecākiem un
ļu ■ v'de^, bet arī : mācoties tautas( vidē. VanKūveras ļēoi jDieiīrības pr-ks ■ 1ā,: ■ V
iveicotž^ar^apīōksni, lorādī--j jaunatne pratusi n(>stāties, fām kājām un pastā' ^ēt. Vi-' h'.5 gadus kopš/;dibiriāša-; ļj^iikuveras-latviešu ļ jiaiinat- . aicinu ' Jā!hi j>r Lacis.^
b saņēma atzinības 1 ķiogiirstošā. dekorā tore II- > pldmane. Pa sārtai i rozes
i saņērna: arī tie, ķi- is iieno-; liii;visus šos.gadusj-r pulci- |; ļprinājuši/: Viesu '^idū bija ;
ii no Sietlas, :^rī ■ daudz LJauhatnēSj ar^^utii^ sādaŗbōjaiT '
m ir
;i
'■fi.
Tīsmm, 1965. g. 18. augusts, 66. n-rs
f. Aivars Keire
ANALĪZE, APSKATS VN : ATBILBES AIVARA RTUŅĢA UN V. RAKSTIEM.
Mēs esam" skatījušies uz kon- jaunas domas, kuras derētu mū- mitēja. Mēs visi savā bērnībā, ceptu ,,No lielā neatdalies"' ar su sabiedriskajā darbā ņemt par lailcam, esam dzirdējuši stāstus ļoti subjektīvu pieeju. Mums jā^ diskusiju vadlīnijām. Ja kādam • par varoni, Itam pašā grūtākā-skatās uz šo konceptu sr objek- intereise, šī deklarācija iegūsta- jā brīdī radās deviņu vīru spēks, tīvu skatienu nākotnē. Nākotne nia lio ALJAs ģenerālsekretāra Simboliska cerītei ir, ka šīs de-mums tikai-rāda grūtus laikus^ Ivara Ātruma (5885 N. Okeiņos viņas personas katalizētu arī.mū-
Ja gribam nodrošināt latvie- Rd., East Lansing, Michigan su tautas brīvības darbību, kas šu tautas pastāvēšanu, mūsu 48823J USA). Pašā ALJAs priekš- sintezētu ideālismu* lai visai tau
KO DAMT AR «RIĒMM" LATVIEŠU BĒRNIERS?
Katru gadu Ziemeļkaliformjā menis tajā draudēja ief.'jnalāin jotkatrantl parādīt savas spējas, starpā sarunājās gandrīz tikai notiek divas bērnu ^un. jauniešu pāri. Tikai saulei ai2ejoti!'ji.iz kal- Nometnes jpbeiguma nebija ne- angliski. Krietns pulciņš bija ari nometnes. Skolu mācroas gacfem niem, iestājās vakarīgai^ krēsla viena dalp)nieka, kurš nebūtu tādu latviešu bēņiu, kas vairsj nebeidzoties, pirmo nometni rīko un' patīkams vēsums, lai; bērni saņēmis a&nības lentes sani ga- maz neprata latviski, tāpēc vie-Daugavas Vanagi..kurā pulcējas varētu domāt ari par ie^^ārtoša- rigo vai laisko .spēju robežās, nu otm reizi ari vadītāji bija vanadzēni un ari «pārējā. jaunat- nos nometnē. jii Atzinīgi pnovērtē ;jauno vadī- spiest;spiesti lietot angļu valodu., ne, kas vēlas. Vasaras vidū orga- ļ^gļ, ' . tāju darbs: jo tie prata uzturēt Tas iz-ra-sīja dzīvas paminas nizē sporta nodarbības, bet au- .'^^^^^V^ ^^^"^^ ^P^^^' disciplīnu,un rast vajadzīgo bērnu vecāku ^ndū. Vai tādi bēr-
cnistā Ziemeļkalifomijas jaunat- Sļ; o^g^^^-^^ome^^^s draudzības^ontaktu ar savu va- ni, kurus ģimenē vairs nemāca
" ■■ ^ . ra izcrlii vieta piekrita l|:€!ligisku
nes audzināšanas padome, kurā *- ' : dāmo grupu dalībniekiem. Daži: ruņatlatviš^^ uzņemami
piedalās draudžu un:orgariizāci- SL=f!v?f .iJSs^o; ^d^^ iepriekšējā gada no- latviešu nometnēs,;jo ar to ari
ju pārs nu uin : pējus b(
mums būs jāupurējas, lai kaut darījusi un kas vispār jaunatnei jau var atrast diezgan, kādēļ šā-ļ vasaras nometne tagad notiek a • a • ^-j^ 'VIj -
tas ueju. uzieflasanas, roKdarou,
piedalās drauozu uii organizāci- ^7;^^^,, ^,;^fi5Scr.oi Pži4,,cHiP- "° viņiem 1 lepneiuseja gaaa nu- laoviesu nunietneb. jj ai lu du ju pārstāvji, riko vispārējo ber- ^^f^HirT^rmt iTv^Tmū ^^^^ M ^'^^^^^^'^ P^^"^^^' ^''^ ^^^""^^ '""^^^^ ^^^^^^ '
TS«motv.i ndS Oerai.peC pasu IZVfļfS PUI- i,„(jjļj^ «rvimac .nofc+5vToļ nmv,, ,>,5rvTf:r>o VaHnc1ri9 ■Riin qW
rod
lai darbs Metu spraigi bez ap- ni un jācenšas tos pie latvietības
tautai un katrai tās : paau- sēža ļL Kalniņa runa apskatīja, tai būtu deviņu vīru spēks pār- nu im jauniešu nometni un ko- -- , fc Tk t šoš»^ vadSja grupas patstāvīgi, garu mācīties latviski?.Bija arj
dzei ir jāieaudzina apziņa, ka ko darīs jaunatne šogad, ko tā varēt nebrīvību. Tātad, iemesluLējus bērnu svētkus. ' . ^ejas atsev sķiv m eŗes^^^^^^ arvien atrodot jaunas izdomas.; tādi .ieskati, ka jāuzņen visi bēr-
mums būs jāupurējas, lai kaut darijusi un kas vispār jaunatnei jau var atrast diezgan, kādēļ šā- vasaras nometne tagad notiek f^^^L 'fti ^^^^^^ spraigi bez ap- ni un jācenšas tos pie latvietības ko varētu darīt tautas labā. Tas padobā. Jausiatneš jautājumi ir da komiteja (padome) būtu va- no L—6. augustam, presbiterāņu fari vecāki šai ti-
gandrīz izklausās ķecerīgi vie- liela problēma mūsu trimdas jadzīga. Bet, kā redzams no Ai-lij^piznlcas priekšzīmīgi izbūvēta-^^^' |||^''^-vadītāji J.fZalte, B. Strade, L ņā vienaldzīgi.
nam otram mūsu jaunietim, kas dzīvē, jo mūsu politiskā nesaga- vara Ruņģa vēstules, nav skaidrs, jā^o^ļetnēNapas ielejā, šī no- ,-1 • f » '^^'i Turjāne uiil L. Blāķev kuriem nā- ^
še uzaudzis ,.liberālo" domuie- taivotība pierādījusi, ka daudzi kādēļ šai komitejai (padomei) j^etne ir viena no vecākajām ^ interešu grupa; savus .^^^^ g^d^idroši var uzticēt jau . 'j]'
.spaidā, bet mē^ nedrikstam' '3iz- no liiūsu jauniešiem nav vairs vajadzētu būt pēkšņi radītai un, «co „„^5 «r^cviT1&ia mn ^eiRumus radīja trīs ugi:msKuru ,,-^ig,,„^ nipnnknmiK im nt- J^^^^J
mirst, ka labāku dzīvi mēs va- lepniiuz savu latviskumu un ne- ar ALAs valdes acīm
ramtikii iegūt, ja pastāvīgi cen- tur savu latviskumu pietiekoši dēļ tāda padome vajadzīga
šamies pēc kādaudeāla, ikam ir augsiu, jo vairāk tāpēc, ka vi- mesli, kādēļ, šāda padome pie atgādina mazu pilsētiņu; Agrāk >i''I -tiesību, kaļiļdarbs dara meistara,
universāla dedze visu cilvēku ņiemļ' nav jau kops bērna kājām AĻAs vajadzīga, ir deviņi: sirdīs. ■ .
Apjautājos, kādas domas šai jautājumā ir jaunajiem vadītā-
ieaudzināta apz'ņa, ka pašpaļā- 1) Padome varētu definēt sa-
tajā bijušas pieejamas ari sēra Preses grupa izdeva nbmetnes tāpat to, ka šis ir viens ceļš, kā j^^^^^^^ dūņu vannas, bet pašreiz tikai avīzi „Saulstaŗi' kurā at|poku}o'- PaMzējasjtrimdas apstākļos sa- ^^^.^^^^ ^. ^g^^g^^g ^j^^j^g lat-
ar kādām J citām tautām, kurām jumiem.. Tajās pacēlās arī jau lielā neatdalies" un kādā veidā veco ļaužu mītnes jau pastāv un iepriekš minētās domas, ka mēs, ,,liktenī kalies". Pirms kāda lai-no kurām daļu no šīm mītnēm delegāti, vairāk atspoguļojam ka ASV valdība uzaicināja defi-Par.ADAs kongresu aabiddrības problēmas, neapmie-nēt.nācijas destiniju un mērķus,
mēsi varētu nopirkt un tādā vei- rināitpbu un stipru vilšanos par Šai studijā iztecās daudz spilgtu-dāmītnēsļ dalīties. Mums vie-- to, k^ jau 20 gadu pagājuši, bet sabiedrības personu — i dēmoniem pašiein gan nevajadzētu ie- nekas vēl nav noticis, uz ko mēs krati, i republikāņi. Domāju, ka guldīt sabiedrības, kapitālu ne- varēlļu norādīt ar pirkstu un mēs šādu studiju arī varam iz-efektīvā veidā, bet gan tā, lai — teiktj ka mēs to esam paveikuši strādāt, pat vairāk, — šāda stu-tifcko mūsu pārejošās problē- un % tas padarījis dzīvi vieglā- dija mums ārkārtīgi svarīga, mas atrisinātas — šo kapitālu va- ku mūsu tautai Latvijā. 3) Lai izsijātu daudzas domas
ram izmantot mūsu' politisko ^ domas parādījās arī dau- un sabiedrības cerības, lai izvei-mērķu iedzīvināšanai. ■ ' dzaj^s. runās, kas attiecās uz in- dotu kopdomu, mums jāsadarbo-; Nedomāju, ka garā analizē par lormācijas darbu ALAs apmēros, jas, tāpat kā ASV tautas viet-. MjAs turpmāko budžetu pālī- ^^J®wam, ja mēs apskatām, cik nieku nama un senāta komite-:
ar citam tautām, piemēram, ar Kongresa nobeiguma sede no- 2) raaome varētu definēt, Nometni šogad apmeklēja 98 dažādajās sacensībās. 'Sevišķu latviešu val'oda, kādu daudzi no- nnvi^^tn^nnai
lietuvieš'-em .vai igauņiem, vai tika debates par visiem ierosina- kas ir ,4ielais-'. kadā veidā .,No dalībnieki, un to atklāja tās va- izdomu dažādu sacensības ļveidu metnes d»nieki apliecināja J^^g JfJ^ļ ur^zraudzM kad
dītājs māc. L Gaide; paziņojot, organizēšanā : parādya ||dītājs priekša . . , : ; ;
ka nometnes vadība centīsies no- L.. Stabulis; iesaistot; sa||islbās dītājiem;:M^ ari patikt,, ka pasi grib inajas mieru. ^ ^
darbības izkārtot tā, lai līdzte- visus non^tņotājus-^ savā T.; SIlis. kus: atpūtai tiktu padziļināta
■latviskā dzīves ziņa im izkopta savstarpējā draudzība latviešu, bēimu vidū.
Reliģiskā audzināšana nometnē bija uzticēta māč. G. Kness -. Kņezinskim, bet nodarbil^as pa vecuma grupām vadītājiem L. Stabul-"m,' H.- Jēkabsonei, J. Jē-
li
NO ŅUJORKAS,|y'ļ Um D'ENVERAi'ivl
„ ,v, , , , Šis ceļš iet cauri pilsētai kā ātr-
jamaksa b^t braukšanas atmms .pHrstegunis: ir palielmatļs. Uz Denveru dodo-
uz Ranzasas ātŗceļa briauKšana
kabsonam,L. Gaidei, LBlāķei.. Nav retums, kad latvi4|atva-: ^trceļūs,^ p^^^
B. Stradei, L Turjāne^ J. Zal- ļ nājumupavada lielākos'ļvai ma- Ņujorkas lidz Čikāgai jāmaksā noteiktS; ari mmimalais; ātrums dzēs-šim apskatam, bet viens 'ir b'ežiV mainījies "informācijas bi- jas'to dara. šāda Vakstura koml 'fl""' ^m^os. Ņujorkā ir vai- gandrīz 20 ^dolāru. Tomēr ne vi- " ^^^"^^'^ '^"^^"^"'^
skaidrs: mums jābūt lielākai at- roja vadītājs'ALAs pastāvēšanas tējas notur atklātas""ieteikumu ļ ^- Trekterim un V. Suvi- rākas latviešu ģimenes, ļ^s kat: šās vietās jaunie ceļi ir gatavi, ^fj^^^^^-ī^"^ Ņujorkas, jo par
«kam. Piedzīvojušu un kvalificētu ru gadu dodas garākos a^aļinā- dažreiz jālieto ari mazāki apkTfrt- f
„„.iT«.s;,if,„-i.,:..„„ '!.„,^.^„x'^i..^^. i^^^^-^i^iLi^,.-::,,- ■ 'ii ,. . iicijasmasimībutu ķērušas ,,atr-
bildlbas sajūtl,ai pret savu tautu- laikāļ tad redzam, ka nav izdari- sesijas un diskusijas, kad jaunus t'eši ar ziedojumu došanu mūsu nekāda noteikta politiska ak- likumus sagatavo iesniegšanai organizācijām, mūsu politiska- ^^J^- iedzīvinātu mūsu jau- pilnām likumdošanas debatēm jām akcijāmun jo sevišķi akci- tājunļiu. Cik saprotu, daudzus in- visiem likumdevējie jām, kuras dod cerības, ka mēs formācijas biroja vadītāju pa- ,cess atļauj savākt kaut ko sasniedzam brīvības la- ^^^^^ j^^tājum valde neap- JU Pūru ar variācijām un nian-bā. Par nožēlošanu, man jāsaka, stiprina: vai pret tiem bieži ie- sēm, ko nekad nevar sagaidīt no ka ļotimaz latviešu ir ALAs -P^"^ "^s^tīvu nostāju. Cikilgi vienas personas vai šauras gru-biedri. Mums" visiem vajadzētu ^^^^ 1 gadījumā var kāds darbo- pas.
būt ALAs biedriem, mums vi- fcJes,jļa visas viņa idejas tiek no- 4) ASV šādas . domu izstrā-
šādu ātrumu Ņujorkā pāris po-
jaunatnes vadītāju-trūkuma dēļ,- juma ceļojumod, jo atvaļinājums čgļļ_: šogad 2/3 vadītāju bijaizraudzī- bez ceļojuma esot izn-'e^^itš.
braucēju" un par ātro braukža-
siem vajadzētu būt ALAs bied- ^i^tas riem, visiem rūpēties par tau-
plauiktā? des un s-'ntezes sesijas dļaifl)ojās
labu vadlīnijas ieteikumu ap daudz šaurākiem un nekom-tas likteni, visiem ieaudzināt šā-. Sribasļ ļszskatit. A^V senatora pļieētākiem tematiem' nekā mū-du apziņu mūsu bērnos, jo t'kai ^S^^f^ ^'^^ tīri skaidri^ su tautas brīvība. Kā^ēc mēs ne-
šādā veidā mēs sajutīsim atbil- P^^^^eica, ka mēs esam savā dar- gribam domu bagātību mūsu tik dību palīdzēt mūsu domai par sadrumstaloti, ka mūsu darbs komplicētajā problēmā kā" mū-latviešu tautu kā polītiskū vieni- jāvēršļ plašumā, ja gribam kaut su, tautas brīvības centienu pie-1
praktiskā dai^ā izau-ļu kvalitāte uzlabojusies! ftiļietica- steigums ņujorkietim dzināt jaunus vadītājus. mā ātrumā Daudzi četrl^ļņiju ce- uz šī ceļa jatļauts braukt ar 70 ?ā arī virs atļautajām 80 jūdzēm
V Iebraukšanas dienā.-svelmīgie ļi siavieno; lielākās pilsetķ,' sa- jūdžu ātrumu, p'e kam Ņujorkā gribas ..uzlaist" pa virsu, lai saules stari kalnu ieslēgto upītes tiksmi. tikai pilsētām ^]0ļ^vedot, caurmērā žitrums ir 50.jūdžu. mašīna „slld'v Lfelākā
ieleju bijā tā piekarsējuši, ka bet pašas pilsētas apejoli|iPirms Neticami ī^ā laikā ar auto ap- ^^'^l^^ , ^arucēju šo atļauto ātru-bērni izsaucās: „Te jau ir karsts dažiem gadiem bija jāļ^irās brauc apkāķ't pilsētai, lai ceļoju- neizmanto, bet gadās arī da-kā krāsnī!" un vienprātīgi deva no ceļiem, kas iet cauri jiielpilsē- mu turpin^u uz rietumiem. II- ži, kas viegli noskrien tos, kas nometnei nosaukvi«fei& ...Saulsta- tām, tagad-tos var droši!) lietot, gāk jāuzkāfējas Kolumbusas pl- ^^^to 80 jūdžu stimdas ātrumu, ri". Tūlīt pēc nometnes atķlāša-'jo satiksmes aizsprostojuihv šos sētā Ohaio/j jo jābrauc pa pilsēr Pārbraucot Misisipi upi» liekas, nas peldbaseins bija ielenkts un ekspresceļus neiespaido''(ģ^drīz tas ielām, i Toties. Kanzassitijā ka daba pamazām mfinijuaies.
pilnīgi Okupēts", tā kā ūdenslī-
mi
L-ekas, ka pasaule kļuvusi ma- ielu, kur atrodas Rokfellera cen-
zāka. Vismaz ar modema
ifem sa- tra debesskrāpji. Visi labprāt
_, . mazajiem pakalniem.. Ielejas ir
bu. .Es zinu labi pārtikušus cii-; '^0 panākt; mūsu uzdevums ir pildīšanā, ir patiešām nesaprota-' 9) šāda komiteja vai pado-vēkiis; daudzi no tiem ir labi iz- apvienpt visas Austi^meiropas mi! Un tāpēc nesaprotami arī ir, me varētu apskatīt kontroversā-glltoti, kuriem nav nekādas at- kautas jaunā un efektīvā orgāni^ ikādēļ Aivars Ruņģis nevar saska- 1as lietas, kas bieži sabiedrībā ie-bildības sajūtas pret savu tau- nācijāJ un šis uzdevums diarāms tīt šādā institūtā lielisku domu augušas kā neaizkaramas svētnī-tu. jo neviens viņiem tādas nav tūlīt. ē1s neticu, ka mēs; kaut ko izvērti un diskusiju sākumu; ne- cas. Tieši šādu pašdefinētu un ieaudzjnājis. Iemesls ir viegli sa- mācījāmies no šī sirmā senāto- vis diskusijas, kas ir. tukšu; sal- neaizkaramu „aksiomu'; analizē . protams, jo, lūk — viņu vecāki rā, Jo ļmēš pat neesam radījuši mu ķiilšana, bet kurām .noteikts mums vajadzīga, lai sabiedrība
nebija skaidrībā, ko nozīinēbū^ . „. __________________......______^_____________
atbildīgām; par savu;tautu.' to' su darbā Baltijas tautu apmērā, biedriības i darbību efektīvā - vei- raisītos no' Ineredzamajām, bet iPēdējā nedēļā F. Tīrurnlļ mājā zājf^Siropal:apmeklētāji ieinte- '^^^ ^aļas^ pavalsts. Itaut kvieši ši-mēsvamm viegli saprast no vēs^^^^V^ asas deba;tes kongresa iz- dā; (politiskā; veidā) tuvāk brī^ pastāvošām saitēm, kas tās spē- Babilonā, Longailenda^fļlatikās fesēti Ņujorkas pasau-"^;ļ^^^^^^^^/^°P^^^^^
turiska stāvokļa — tāp^c, kā raisīja ieteikums dibjnāt ■ ,,de- vībai." jas sasaista;;
Uz rietumiem ir prēriju klajumi . ar nmz kokieiiiļ, bet plašu skatienu tālumā. Ceļu (var redzēt jūdzēm uz priekšUi kas kā balta čūska divās rindās izlokās starp
tīksmes līdzekļiem ērtāk in vieg- ah vēlas uf.brauk augstākās'pa- ^fi^ ^^^^'^ zaļums košāks lāk ceļot.-Iespējams, kaķatvieši saules celEnes Empire State austrumos no Misisipi,
kinviici: liAisļrV n«inf5iJiir„.,U i^.,^^r^^^rr r,L,ar>^čoT.oc f.vn^T -^audz pļavu^un.ganibu, kur ga-
kļuvuši lielāki ceļotāji,?! attālumi vairs nebaida. |
ikuŗus-Bnilding n(l)vērošanas tornī un "'^"T,^^^:'^^ ^. •
IJūHja Ņujorku aplkatrt;:no augšas. Ma- -"^^lopu pulki, ši ir kviešu ■
tautas poIīHškā^omāšana mums-viņu ;vte^ apska- . 5) Mums jābūt skaidrībā'^^t atliek tikai nogaidīt^
^ nebija tālu attīstījušies: ;' . ■; tītu latļaešu nacionālās iproblē- par to, ka pieejai pie mūsu prob- cik: daudz ĀLAš; valde ievēros šo
ļ^LAs centrālās, valdes; priekš- ^^svaM^ saismā. lēmām ir jāmainās. Laiki mai- aklamācljas veidā pieņemto kom-
šēža vietnieka A. Bērziņā refe šo ieteikumu jau pacēlušās: nās, im reizē ar to ari mūsu tak- promisu. "'
tautieši" no trim kontiii!|ntiem. Ies izstādi: Mājastēvam ASV bija a|&auku- ' ;
, zi vien bija ļoti pareizi, bet refe- ^^Ja nuriiuros. leteiloimi, kas mēs ļxaši. 'šādu nieējas sapraša^ formas c«itienu līdzšinējā ALAs ^ rāts^ neradīja,: .kādas iespējas grauztu Msu latvis^^ ierosinājumu anali-
mums būtu jāi2ananto::mūsufe^^ šai komitejai,; kas mēs nevaram apgūt, ja turamies zi eš a^tstāju
;.;bā,xuz kādām alternatīva un pub- piē .vecām^;definīcijām. -Sacītā kopsavilkumā varētu
.. ; su tautai jpūt:gaUvai,^ kādā :licētu;^s^ zināšanai. Par ;. &y Miims Jāsāk skatīties, kā- teikt, ka mums ir darisa bez ga-
veidā novērst nelabvēlīgas parā- JiOžēlošank šo ieteikumu ALAs dā veidā varam tikt dažus sīkus ia,: bet pienācis lai]- ■ - -dibas kā-^eit, tā Latvijā,' kādā ^^^^^^^^^^ ujkatīja par izaicināju- soļus tuyākbrīv^^^^
laiks strādāt sekot vēl.tie-
tu varētu "teikt,; M jā- reizi izstrādātu mērķu trūkums
Wja pareizi k^^ kātmzjs valdei pa priekšu, ;l3e^ jau tagad, lai iearam sa- kā politiskās ^ audzināšanas dar-
:; reizi JcQnstatējumi,b^^^ .apslēptas; bāUes, ķa, gatavoties p^^^^^^^ ari tautaLat- M, tā ari jaunatnes imsabiedrl-
su nākotnes dart}ībai, maz rēā- varbūt, sdbiedribas ; neapmieri. vijā uz; soļiem, kujus nesavaldi- bas vadības darbā ir mūsu nē-■ŗlās. darbības vadlīnijām.- Mākai .nātīl^ var tiešām nākt gaismā, tais un neizprastais virziens: un seķniju rezultāts; Bot.;vēllie
vadīt. ■ t.int.ii mricii Tpō n,;.T,.Tu.,« in. , tārtn nTJntefŽvSHTV rf^tviō^ t-\aV6r»i,«-ic • . • i.!-. •
lielāks
idīt- tautu .mūsu īisāj^ #pvētiiV. Ils doraī^ bijis masu
laika dēļ nebija iespējānis pie- Ja gribam veidot atibildigudemp- vpēdējā mohikāņa''• likteņa. Tie- neiesaistīšanās tautas darbā — ■ \ ■♦^lekamiāttīstīties. Tas jo's^^ de- mūsu pašu politiskajā darbā
; . tļ 'redzams šajā zemē,: kurai ir; lai valde zinātu, ar ko sabiedrība: rētu, vērtējot; mūsu. problēmas Ikvienam latvietim ASV ir jā: tik pamatīgas politiskas tradici- ir neapmierināta, lai air^ to rēķi- Un skatoties no perepeķtīVas;k^^ ALAs biedram, ikvienam ir Jas, kūpu i>amati -sniedziaš: pat :"āt03: un ķdarītu korrektīvus^^ nav sasaistīta ar ikdienas jāņem tās darbība pie sirds ik-■: . Iidz Anglijas) Magna Chartas :iai:Pā^^^ domāju ari,: problēmām, ::; v; vienam ir ar aļaš
^f^' ' -1 f —^ .variaiņ būt pietiekoši 1).^Mūsu darbībā jānāk pār- starpniecību niūsu tautas prob-
Par: ALAs centrālās valdes sēk-Paš; apzinīgi un stā- maiņām. ALAs politiskās darbi- lēmās, jo tā mēs varēsim spriest,
ŗetara un Kultūras fonda valdes :vēt pāri neiļamātotai kritikai, .bas ierobežotība (nodokļu liku- kritizēt, diskutēt Uh atrast vi^ locekļaprof; V. Klīves referātu.^'^^^^Pan^^ot^ kritika būtu ;ievē- ma dēļ): to ir pati par sevi pie- dusceļus un domas, kuŗas:tiek-.kas^attiecās uz latviešņ kultūras ^^^^ : '-rādījusi. vA^^^^ vietnieku tos uz latviešu tautas eksisteU-
. politiku, jau bija :ģara reportāža ^^As ^aJ<^;; nebija rēķināju- nama iekustm^^ nodrošināšanu. Un ja mums
laikraksta LaiksV Derētu: sies, ka ieteilkmū radīt ..deviņvpŗoblēma. nav ALAs-sasniegumu tādēļ jādibina politiskā vienība ..mer pretstatā viņa re^^^ iz-, vīru" komitejb parakstījuši 64^^ b^ Tātad, ja nav panāku- vai ;,deviņyīrii" padome, tad tam ļasit arī rakstus, kās attiecas uz delegāti. PēcKmānāni donmm, mu, jāmaina; pieeja. Ja; pieeja tā: ir jābūt, jō uz vietas mēs ne-, sim problēmām, i^^^^^ nemainās, kā: ALAsdarijība: to drīkstam stāvēt. ■
; piemēram, :izdevum(|š ,,Tāltālu apliecina- pierāda, tad iemesls pārmaiņām. - ši^^
talurnŗ' -un .,:Kāut šķirti,, tomēr/ja pretošanos definēt par' jau./ .8) žpādomes institūts ir" arī tika, ibet vienīgi:kā izvērtējums. > ; nesķirami^V Sevišķi pēdējā de^; nu konceptu ļNo lielā neatda-; domāts kā: institūts; kas nover- Sava advokāta clariDā es diendie-/ retu izlasīt |Dr. ValteraNolien, vlies", jo tieši ;šī komiteja dotu stu parādību,. ka mums nav pa- nā izvērtēju dažādas problēmas, dorfa referātu „Polītikā, kultu: Mims ieskatu riar to, ko par mii- audžus plūduma politiskajā dar- un es nevarētu tām atrast atri-■■;: ra un-kultūras pontika".; ' : W probl|nām domā^^ v .bā. šāds institūts jo sevišķi de-sinājuma, ja pieņemtu lietas kā ^As priekšsēža:;L. .Kalniņa sabiedrība. Bēiķās,: pēc gaŗāna rētu,:lai; apškatiUr āri mūsu sa-/ pašas par sevi saprotamas, ja
, :ta, jo tā bija diezgan kontrover^ rezultātu). : / [ ^ .; ; .riīt, pielietojot; te defi^ lai tajos atrastu atbildi uz jau-
. salu domu pilna.. Toniēr jāsaka; Bet tagad par iemesHem, kā- lējumus' mūsu brīvības darba tājurnu, kas viņam jādara/tautas .ka tajā bija paceltas daud^^ v~ • : ' m^j-^..
arti;
.Nakti gadās pavadīt Heijā, kas ^
ši radi;iio ^trālijas, biļdažas Ir iespējlms.'ka šī gada Ap- ^^^^^ kovboju pilsēta ; Dau^ < dienas, vēlāk: ieradās pa^iis no spiesto tautA. nedēļas demonstrā: ^^^^^ anierikaņiem tā zinlma no Anglijas. Tā bija iespēj||s sa- cijām pie |CEN .nama pretim:P'^^iīstamā televīzijas^^^^^^^ , ildzināt: trīs .kontinentu litvi^šiiApvienotajāli nācijām Ņujorkā :'^""^"^^^^-'^^f^: ;. jaidijuinl- . 'dzīvi; Pirmie apmeklētai Aspai- bijapēdējāJKā dzirdams, nebūs ^^S^t, jau 10 gadu. Uz šo pilsofu di par amerikāņiem unļ^ujor- vairs; iespējWs ar^ īpašniekiem "^^^^^šDilons no.; Dodžsilijas ^ ku nebija teicami.^ŅujorS|s pil- atjaunot Ire| līgumu, šī bija vie-. ^«^a noziedzniekus, kuriem par, ^ sēta esot netīra, salīdzinō&r Ei^ nīgā vieta |retim AN, loir .bija.P^^^^^^^em^^^i^ . ropu^Viesi:;vēl nebija a)p:atiju-.:^a dēn^mstrēt, jo taš. noti- ^^^.^9^^: "^^^ pakāra. ?ii /; ši tos Ņujorkas rajonusl|airos ka vietā,: lur oEciāU atradās Pi^sēta tagad ir lielākais rietu- ; iedzīvotāju miesās krāsaIļtum.: ACEN mītni, tātad; - sava na-: Kanzasas centrs ar televl^i-šāica,; kad :šo salīdzinājuiu izv ma^^p^^ jas staciju; iin;. 13.000 iedzīvotā- : ;
teica. - Pēc Hārlemas^^ates : monstrācijuf nelaiž ^īs siaveiiās J^^"ļ NiD .veco laiku ix)mantikas^ ;,-vairs nebija šaubii par vālfu pa- iestādes tuviiimS.toet novirza uz-^^^^ nav atlicis,; kahip Dodžsi-tiesību. Nekur nedzirdot ||iidzu'' .42. ielu. ; | "tijā valda ^vēl kovboju gars.^ ^.^
un ,ļ)aldieš".: Tiesa, mļ|)a:kieši .i. I ^ V Parasta Kanzasas aina:: katrā
•tos uzskata par liekiem'vadiem, Liekas, ka|.2;X2nOmetiiĢi:Ņu-^^2ivptā vietā ir laĶfbas elevā-' ; kurus ropie^u
rikāņi neprotot mnāt; ^|^gliski. kas lātvieši^l 1
Ari tiesa,, jo Anglijā rui|| Okš- me un Ņujcfeas luterāņu latvie-va^' fordas izloksni, bet ameripņiem.šu draudze :|atra:ir piešķīrusi 11- .dil^a maksā. Pavalstī.; audze;, pašiem sava izruna, bieSl vien :dzēkļuš: vieife dalībnieka sūtīša-; <^audz gaļas, lopu, bp izradās,, kā,;, citāds vārda nosaukuma ^ll rak- nai uz nom|:ņi, bet grūti dabū^ restorānos gaļa nākusi ri^^^ :. .
tība; Viesi, no :anglisķi iļiinājō- braucējus, fcraudzei: kandidāts pavalsts Ņ^^^ ;ām:_ zemēm: bieži .vien: ||ikuši,. iŗ} bet pad|me vēl;: meklē; žLī-nus apgādā vairumtirdzniecibas ■ ķa nevar sacīto-saprast.pķiro- dags stāvol|is'bija aŗrpagājušā "uzņēmumi, kas,/n ties no Amerikas, .Eiropailļviesv gadā- kad Mraudze: piešķīra liv lieto'v^ preci^; vēlas līdzi paņemt kādu fevanu. dzekļus,bet ķraucēju nevarejasa- Tikai vienā ceļa malķ;bija uz-piedērīgajiem Vai'draugielnļ :ņu- niekM. . ^ . ;;; ^glabājies vecais sauklis; :„Brauc ; jorkā var dabūt ne .vien||isāda 'z^'' : ' lēnāk un. paliec: dzīvs;" ■ Tagad,
veida amerikāņu; mantasvl|et ik- Par ievērojamāko laikrakstu; vairs neaicina 1ēnak braukt,. bet:; vienas pasaules ; valsts* fļžoju- Ņujorkā un^ Yaŗb\ļt,visās-ASV visur uzlikts, atļautais ātrums, . mus;:Apmeklētājam, varblt, da- uzskata' ,.Ne|vTorķ-Tiines'^: kas parasti .ap: 10. jūdžu stundā vaiv ža: manta: liekas pievi]|īgāka,:saņem dažr^ labas atsauksmes rāk nekā pirms:diviem vai tiim : kaut tā gaBvota;kādā cit^valstī..par pareizasiangļu valodas lieto- gadiem.: Katru ,gadu satii?;5meš / Tā kāds.latvietis "lio Vācilps, at-:šanu.^ "Kādi televīzijas stacija :neiaimēs:visās ASV nosit 40.0fH1 stājot; Ņujorku, iegādājiesMdlnas^ tomēr atradt|si,.ka dažos šīs ..avī-: cilvēku, un: šis ir ..kaŗš'^ kas iķ : apmetni, kas gatavots .F^cijā,: zes rakstos 'iietota; ļoti :neparei-: gadu ■ prasa vairāk upuru.: pažās ;/ Anglijas dāmu činidus urļlllapā- zav angļu, vaioda kā rakstībā, tā vietās redzami uzraksti, kas nonā ražotu iprieksnietuflavani teikumu ;uzbūvē.^. Televīzijās: zi-^ ļauj braukt par lēnu, parasti;ap : : dēlam. Neviena no dāvanāi|i-nav ņu progŗa.mi|iā viens no šīs avī^: 40/vai 45 jūdžu stundā. Ģar ceļ-bijusi gatavota ASV. Eird^|s āp- zes rakstiemiļ ar nepareizo ižteik- rhalām / redzami satiksmes nemeklētajam, varbūt;; arnepkāņu smi tika rāmts programmas vē- laim.ju upuri. Pēc krietna.'? pēr-mantas liekas neizskātlga|ļ,: iin rotājiem: vafrāk bija nepareizb kona lietus gāzes: pie Sant-Lu'- : .bieži-.ari dārgas. ■ ' . ' fe ■ . bu ka pareifcas rakstības. Viens sas, kāda'- niaslņa: pārskrējuši' Ko Eiropas :iatviešu ap|ieklē- no avīzes rļsdaķtoriem kādreiz: pāri ceļmalas nožogojumam un tāji; .Ņujorkā YisvairMvēļ|š: apV i^^ . pareizas .aizdegusies. Dažas jūdzes tālāk • :
skatīt!? Pēc novērojumiem i ļsprie- angļu vālbda|; lietošanu,, kuru te-: kāds jūrnieks sēž ^givĶ sadauzi^: žams, ka visiecienītākā vi|ļta^^^^^^ levīzijas- stat|ja tagad ieteic ie- tajā mašīnā grāvī, ijet. otra ceļ-/ Piektā :avēnija starp 50: ;||i,:s^. gādātjes pašli avīzei. .. ■ ffitis ::ņial§:sasiste^^ ^;^^-,::^^ -.n--)
ir;;:-:
