g MTOJA AMEEĪKĀ SesftdSma, -im. g. 1®. decembris, m n^m
Izmantojot. Igauņu informāci-i jas centra Stokholmā ziņu blļet©-nu angļu valodS. „Newsletter ffom Behiīid th© 'Iŗon Curtain" britu Poreign Affairs Circle izdotais žurnāla „Ēast West Digest" novembra numurā raksta par baltiešu virsnieku nošaušanu tundrā pie Noriļskas: Apm. 1000 baltiešu virsnieku, nogalināti tundrS pie Ņoriļskas 1941. gada augusts, — to Jozefs Ber-gers, kādreizējs komunistu revolucionārs, pastāstījis zviedru dienas laikraksta galvenajam redaktoram Olafam Lagerkraneam, kas viņu apmeklējis Izraēlā 1963; gadā. šī intervija ar Bergeru publicēta „Dagens Nyheter" 1964. gada 23. februārī. Bergers at-
lebrucēji, kas aplaupīja latviešia kredītsabiedrību Toronto, ielauzās ari noliktavās Latviešu nama pagraba stāva. Nama valdes priekšsēdis I. Auziņš apskata atlauztās dzērienu noliktavas durvis, kurām : izdauzīts saplāksnis. Blakus redzami pakāpieni, kuri ved nama pārziņa F. Vilmaņa dzīvokli Gaiteņa sienas un grida bija klāta asimm. Foto: J, Liģers
tiesas spriedumos viņiem bija ja-Mausās parastajos apvainoju-PJios: spiegošana, pretrevoluci-onāra darbība, ssbōtāža. Visus notiesāja uz nāvi.
Pēc Bergera liecības spriežot, notiesātie igauņu, latviešu vsi lietuviešu virsnieki pēc tam ievietoti 'tai pašā cietumnieku nom.etnē, kurā atradies viņš pats, atsūtīts no parastās vergu nometnes īpar ša soda izciešanai. Bergers sadraudzējies ar vairākiem virsņle^ Mem, kamēr tie gaidījuši uz nošaušanu. Viņš pieminēja kādu igauņu artilērijas ģenerāli, kurš piedalījies apmācībās; Francijā. Tas saglabājis mieru līdz pēdējai minūtei un miris kā vīrs.^ds cits' igauņu virsnieks Bergeram teicis ■ ;,Mums nav tiesības
laists no padomju cietuma sakarā ar amnestiju ārzemniekiem, [tagad, kad Igaunija mirusi." (Bergers atradās padomju koncentrācijas nometnēs no 1935. — 1956. g; J. R.). Par baltiešu virsnieku likteni viņš stāsta:
iNovājinātie virsnieki ieradās Noriļskā nožēlojamā stāvokli 1941. gada 14. augustā. (Piezīmējams, ka klimats tur ir arktisks
un visapkārt tundra. 1941. gadā, kad baltiešu virsnieki nonāca No-
gers bija tuvāk iepazinies ari ar pulkvedi Liepiņu, raksturojot viņu kā gudru un izgUtotu cilv^ii, kam toreiz bijis ap 50 gadu. Jādomā, ka minētais liepiņš ^ Vidzemes divīzijas pēdējais komandieris,—^ j. R.).
Virsnieki bija deportēti no va^ sarās nometnēm, apgalvojot, ka viņus sūtīs manevros, šī depdr-
riļskā, tur bija tikai 20.000 iedzi- tacija notika 1941.'gada 13. uri 14. votāju, galvenokārt ieslodzītie.!jūnijā, reizē ar pirmajām civīl-
lināti kaut kur Pad. savienībā, bet noteiktas skaidrības nebija. Tikai 1963. gadā, pēc vairāk nekā 20 gadiem, Bergers ziņoja par 1000 baltiešu virsnieku nogalina šanu pie Ņoriļskas, kas ir viena no lielākajām iesloddto nometnēm Pad. savienībā, līdzīgi poļu virsniekiem, kiiŗus noslepkavoja Kaitinās mežā. ' '/^
šō britu žurnSla rakstu gribētos pabeigt ar kāda Anglijas konservatīvo laikrakstā pirmā dažiem gadiem ievietotās recenzijas ievadvārdiem par ģenerāļa Andersa grāmatu ,.Tbe Črime ol Katyn": ,,., Jsamēr vācu kara noziedznieku tlešāšam vēl arvien turpinās, netiesāts un nesodīts palicis kāds cits noziegums, pie tam viens no lielākajiem aizvadītā kara Mā. Tas ir — 14,500 poļu kara ģOstefe^iu, galvenokārt virsnieku, noslepkavošana,.. un sabiedriskā doma šķiet pavisam vienaldzīgā šai jautājumā..." Šiem komunistu kara un iniera laikā noziegumiem varam pievienot arī tm baltiešu virsnieku noslepkavošanu pie Noriļsķas.:
.iDsvalds.iiep-
100. N-RS; ■ SESTDIENA, 1967. GADA 16. DECEMBRIS
GALVENĀ REDAKCIJA TOEONTO
Atbildigails redaktors — Alfrēds VisBČels, 508 Palmerston Blvd. Toronto 4, Ont.; tālr. 531—4533;
Atb. redaktora vietniece — Silvija Anešme, sasniedzama redak-
cijā;^:t^ \ A / ■
Iekšlietu redaktors — SSdoIfs Norītis 1765 Victoria Park Ave., Apt. 307, Scarborougii, pnt.; tālr. 759—8076;
Sporta redaktors — Valdis Teteris, 17 Chester HiU Rd., Toronto 6, Ont.i tālr. 463--M.
Vācijā—
REDAKCIJA EIROPA: .. Strante, 44 MUnster/Westf., Vbn Einem Str.l9
Redakcijai tiesībai manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs).v Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne kati« gadījumā atbilst arī redakcijas viedoklim.
ASV un Kanādā — par mēnesi $1.50; - 3 naēn. 6 ml^ gadu $i6.(H) Atsevišķa numaira cena 20 centu.
Sludinājumos maksa: sludinājumu daļā 01.60, bet tekstā > $ 3.20 6.40 par i collas slejas telpu.
Ar viņu darba spēku pilsētiņa izveidota par ievērojamu rūpniecl^ bas centru, jo tuvumā atrodas kobalta, vara im niķeļa raktuves. — J. R.) Virsniekiem bija atņemtas uniformas im to vietā iedotas cietumnieku skrandas. Viņus sūtīja smagākajos darbos. Daudzi drīz sabruka. Izmeklēšanas
TENCINAJUMS
Sirsnīgs latviešu zaldāta paldies visiem, kas mani sveica un apdāvināja "70. dzimšanas dienā, it sevišķi mācītājam A. Briedim, farmaceitam E. Birkenbergam, koUēgām lāčplēšiem, mīļajiem vecajiem strēlniekiem, mīļajiem
nu pāragrā vecuma nespēkā, vai uztraukumā vērtīgā grāmata iz-slīdēja. no labā iesaiņojuma un, nokrītot uz grīdas, izjuka... Nu tikai atklājās, 'ka man sūtītais eksemplārs nebija audekla vākos, bet gan brošēts! Tā-nu pēc izlasīšanas būs jā-
kaŗa invalidiem un godātajiem P^®^^^^o pirmā brošētā grāmata Daugavas vanagiem un vana- nelielajai bibliotēkai. -
dzēm.-.- ■■ -.
■, ;/ Arturs..iWtpI^
VILŠANĀS • «Latvija Amerikā" 96. numurā
.:X;G.,.
■ .; LIEMSKIJ .TIKAI US-^ PRIEKŠU!; ^
Gribu iebilst pret kaunīgā J, ar prieku un interesi lasīju mana j L., Toronto teikto šī laikraksta bijušā .skolas biedra prof. A.'Zd. novembra numurā ievietotajā Dreimaņa rakstu «Vērtīga grā^ ļ lasītāja vēstulē ,,Kauns! Tomēr mata^par Latviju". No šī apska- uz priekšu!" Vienalga, kā mēs ta spriedu, ka minētā grāmata j uzņemam Kanādas DV skaņu jau' iznākusi.un arī es to drīz jplatēs ieskaņotās karavīru dzies-saņemšu, jo esmu uz to jau gaidi- jmas, vai kā dziesmu dokumentā-jis tuvu pie trīs mēntšiem. ciju, vai ari kā veltījumu mūsu
Nebija ari vairs ilgi jāgaida, kad pie manas mājas piebrauca
mūžīgā karavīra piemiņai, šīs dziesmas attēlo mūsu karavīru
sarkanais pasta vāģis im atveda! dzīves gaisotni tajās dienās, kad grāmatu sūtījumu,. — un patie-. šodiena nevarēja pateikt, ko.kasām no Zviedrijas! Bet, diemžēl, ŗa ' dievs katram nesis rltdiffli. mans prieks bija pārāk īss. Vai Katrā vaļas brīdī nopietaība mai-
nījās ar nerātnībām, klasisicās kara dziesmas nomainīja nerātnās pašpuiku dziesmas, un bieži vien, gājienu pabeidzot, nevarēja pateikt, vai. tas sālcāš ar. „No rīta zeltsaules staros", vai ar „Pumpiņrasā", Visas dziesmas vienādi pacilāja un veicināja pagurt sākušo soļu raitumu. Kaunīgo nekad nav trūcis; ne tikai to, kas kaunas no karavīru dziesmām, bet ari to, kas kaimās no ■pašiem karavīriem. Tādēļ kaunīgo ieskati nebūtu ievērojami, iemūžinot latviešu karavīru dziesmas un karavīru piemiņu slcaņu platēs. Daudz kā trūktu no' īstenās: karavīru dzīves izteiksmes, ja DV izdrotajās skaņu platēs dziesmas tiktu noslīpētas pēc klasisko dziesmu takts. ^
0. E., Detroitā
. ..SKAIDRĪBAS LABĀ ■.
„Latvija Amerikā" 95. numurā ievietotajā rakstā „Pirmajā latviešu centrā Kanādā"- teiltts, ka 11. novembrī notikušajā latviešu organizāciju sanāksmē piedalījusies ari Vinipegas korporāciju
iedzīvotāju masu deportācijāni visās tris Baltijas republikās, ļr sīka informācija par virsnieku deportāciju Igaunijā. TS notika šādi: ■ ^ v ■
Apmēram 250 virsnieku'' aitra* dās kopā ar savām vienībām var sarās nometnē Varskā; netālu no Petseri pilsētas Igaunijas dienvidaustrumos. 13. jūnijā viņi saņēma negaidītu pavēli būt gataviem iziešanai. Ar smagām.automašīnām viņus pārveda uz Pet-seriem. Tur viņus vispirms ieslēdza bijušā zemessargu mājā, tad aizveda uz dzelzceļa staciju un sablīvēja vilcienā, kas aizgāja nezināmā virzienā. To apliecināja vietējie ' iedzīvotāji. (Līdzīgi tai pašā laikā aizveda vairāk nekā 120 latviešu virsnieku no Litenes un Varkaviešlem. Cik noskaidrots,, no Baltijas valstu virsniekiem — ,Mrsantiem" saistādits vesels ešelons. Kad tas nbnScis Pad, savienībā, ;ViIcieris ielenkts, čekaģ kaŗa^pļi&ā- virsnieki a^ bruņojis un ^cietinājis. Kursu vietā virsnieki nosūtīti uz Ņoriļskas koncentrācijas nometiii Sibīrijas ziemeļos, ap loo km attālumā no Jeņisejas, J. R.).
Ar vilciena pazušanu igauņu virsnieki pazuda bez vēsts, un tikpat maz bija zināms par viņu koUēgām no Latvijas un Lietuvas. Klīda baumas, '-a viņi nOgā-
kopa. Paskaidroju, ka Korporāciju kopa nav saņēmusi piedalīšanās aicinājumu un tā minētajā sanāļcsmē ari nav piedalījusies. Bŗ. j. zarfcžiš, •: Vinipegas korporāciju kopas seniors
flL VIENSLIBOJ^^
: 22 DIENAS EIROPA AR-. 50 DOL.- IEMAKSU;
Ari ASV rietmnkrastā noorga- 'divām vienvietas, gultām), ir 499 nizēts lidojums uz laropasl^ ASV dolāri no personas. Bēr
TARJEUS VĒSOSS
viešu 2. dziesmu svētkiem Hano-verā, Rietiirmmcijā. ; Izlidošana paredzēta nākošā gada 25.; jūlijā pīkst, 12.30 dienā no SsaŗTac lidlauka Sietlā. Ceļojuma maršruts paredz no Sietlas lidot uz Anglijas galvaspilsētu Londonu un tur uzturēties 26. un 27. jūlijā. No Ļohdoņās ceļā Ū2 Vāciju aizturēšanās izplānota āri Amsterdamā un Briselē: No Ķelnes lidojuma dalībnieki dosies kU^tl pa Reinu līdz Frankfurtei pie Mainas, no šejienes atkal ar lidmašīnu tālāk uz Hanoveru, kur ielidos 1. augusta pusdienai, kad izli-nā. še uzturēšanās paredzēta visu dziesmu svētku ilāiku Uds; 5. aūģiištapēcpUsdiensd, kad izlidos atpakaļ uz Frankfurti. Laiku no 5. — 11. augusta vakaram katrs lidojuma dalībnieks varēs izmantot pēc paša patikas Vācijas apskatīšanai, radu un drau! gū apciemošanai u. t. t.. Šai laikā katram pašām jārūpējas par apmešanos un transportu. Sapulcēšanās atceļam paredzēta li. augusta vakarā Frankfurtē, no turienes lidmašīna dosies uz Parīzi, kur visi uzturēsies līdz 15. augustāni pīkst. 1 dienā, kad mašīna startēs lidojumam pāri okeānam. Ievērojot pulksteņa laika starpību, ielidošana Sietlā tās pašas dienas pēcpusdienā pīkst. 3.45. ;
Lidojuma transportu no lidostas uz viesm-cām un otrādi, āri apmieēānās tū-
riiem līdz 12 gadiem atlaide. Ceļojumu, ja kāds vēlas, iespējams izkārtot ari uz nomaksu: jāiemaksā tikai 50 dol. no personas, atlikušo summu varēs samaksāt 12 24 mēnešu laikā/uzsākot maksāšanu pēc atgriešanās Siet-m:
Visās pilsētās, kurās paredzēta uzturēšanās, lidojuma dallbnie-' kiem būs pilnīga rīcības im kuš-tīļjāš brīvība starplaikos starp atsevišķajiem lidojumu posmiertt. Vienīgā saistībā ar visu dalībnieku grupu ir tikai kopīgie lidojumi un apmeSanSs viesnīcās paredzētajos datumos. Atļautais bar gāžas daudzums noteikts uz ne
pat pieņem lidojuma maksu un iemaksu. i
vairāk par 2 ceļa somām jeb 44 mārc. uz tjersomi.
Pirms izlidošanas no ASV ka^ ram personīgi jāsagādā ārzemju pase, Jaasi feda hepieclsšama, jāiegūst veselK^ d^artamenta (U. S. Public, Health Service) apstiprinājums, ka ir potēts pret bakām.
Lidojuma dalībniekiem, kas in-teresējāS par kopīgiem • izbraukumiem pilsētu apskatfei, būs noorganizēti autobusi" ar^ tikai dažu dolāru piedalīšanās maksu, šos izbraukumus organizēs atsevišķi, tādēļ tie lidojuma kopmaksā nav' ieskaitīti/
(Interesenti šim ceļojumam aicināti pieteikties pie Heinricha Kāpas - 12636 S. E. 161St St., Renton, Wash. 98055, U.S. A. (tālr..
FRANCIJA, špiĻ ARI-NATO ""Rietumeiropas ūnijas asamblejas ziņojuma norādīts, ka ar Francijas aiziešanu no NATO militārās struktūras tās dienvidu spārns atstāts ģeogrāfiski izolētā stāvoklī. Ziņojumā kritizēta Francijā un" teikts, ka Pad. savienības flote Vidusjūrā apdraud nozīmīgos ceļus šai ūdens baseinā, draudot tp. pārvērst par „sar-kano jūru". Par spīti franču asajai pretestībai, apspriedīs ari Anglijas lūgumu uzņemt Eiropas" koptirgū, ūnijas asamblejā, kurā piedalās 6 koptirgus valstis (Francija, Rīetumvācija, Itālija, Beļģij a, Holande un, Luksembur-gā), paredz Anglijai labvēlīgu atbalstu.
— Vai tevi ziņkārība spiež nost?
— Nē.
Visas paskatījās pa kreisi:
— Palūk! Tie . . .
206^AL5-6()82). H. Kāpā ristu klases viesnīcās (istabās ar .sniedz ari tuvāku informāciju, tā-
ASy seņātsiļ&Uetii.komisijas priekšsēdis Fulbralts brīdinājis, ka reakcijā pret Vietnamas kapi var novest ASV jaunā izolācijas stāvoklī. Viņš vainoja valdību par iejaukšanos Vietnamā un no^ sodījā.kāŗu kā nemorālu un nevajadzīgu; Ja Vietnamas karu ari uzvārētu^ -ASV būtu pieļāvušas „vienīgi nīilitāru un saimniecisku pabalstu vājajam Saigonas režl-mam",kas turpmākos gados iz-malKātu 15 bilj. dolāru gadā. Pretēju ieskatu pauda demokrātu senators Dods, kas atbalsta .valdības polītilai un atzīst, ka ķaŗš Vietiiāmā nav uzskatāms i par lokālu konfliktu, bet gan par. pasaules mēroga cīņu par brīvību un pret verdzību.
NOVELE NO KRĀJUMA :„ViJr (VINDANE) . ■ TuUtojis Andrejs īirbe^ ■• ■ (i. turpinājums)
^ Jā, ja jau nu šim agrāk nav runājamā bijis, tad no Līvas nekā laukā nedabūs.
— kas to lai zin'!
Tai pašā aeumirklī autobuss salēcās, un meitene pa kreisi no Arnes iesmējās un paskaļi nosauca: Hupalāl
Bez vajadzības.
Tā pie labā sāna ievaicājās paskarbi:
No kam tev tie smiekli, Līva? Viņu sauc Liva! Tātad viņu sauc Liva. , Liva atbildēja:
— Kad autobuss tā salecas, ka jāsablšta^... Un atkal tas pats jautrais smiekliņš, kam nebija
nekāda iemesla.- i
— Kas tad tur savāds, — runāja labajā pusē,
Nikni. Mari-
Un tad gaisā izspurdzla skaļi smiekli, un neviens nevarēja pateikt par ko.
Autobuss joņoja tālāk, apstājās un atkal joņoja, taml Ļaudis sēdēja iztvīkusi. Viens pēc otra laidās snau- pieturas stabiņa. Kāds izkāpa.
— Līdz pat pavasarim
— Tair'gaņ/. /■ — atskanēja un skatījām
Tālāk labajā pusē atkal bija sadzirdama ledaina iesmiešānās, — Vai tu dzirdēji? -—J^^^ pro-Autobuss palēnināja gaitu, apturēja pie
CD
Arne nesnauda. Jūti! — Tas savādais.
Viņam nebija nekas padomā, bet gadījās sakustēties.
— Piedodiet! •— viņš izdvesa.
Liva ari teica: — Piedodiet! Vienlaicīgi. Neviens no viņiem nebija pamanījies būt pirmais.
Atkal kaut kas jauns. Atkal.un it kā kaut kas cits. Un nu bija kaut kas jāsaka. Vienalga, ko saka. Arne izdabūja pār lūpām:
— šodien autobuss ir pilns. Viņa piekrītot pamāja.
— šie autobusi gandrīz vienmēr ir pilni, — Arne turpināja. — Tā, ap šo laiku.
Larss pagriezās uri teica:
— Nu viens izkāpa. Tur ir brīva, vieta.
neviens ari
jūs tur aiz Neviens dzirdējis.'■'■;
— Paklau! ~L^^^ spēra vaļā. Vai tad nav neviena, kas spētu muti atplest
Neviena tā M nebūtu. Mi,:nianis pēc.. i. V ■ ■
Larsšulsgrieza muguru, un ^^^a^ gaitu.
it kā grīstē
— Nav jau! — atbildēja Līva.
— Autobusosi notiek visādas dīvainas lietas, —
Bet šeit teica citās valodas. Dīvainas Bez vārdiem. Bez kustībām. Pieskāriens pie pieskāriena. Bŗižam, Bet ņe vienmēr: šad un tad tikai, Kā lielā izbrīnā. Dziļā klusumā, kiiŗā tora dūkšana nevarēja iespiesties vārds dzina
Varu iedomāties, — viņa sacīja un palūkojās vārdu. Pii'majā kautrīgā pielūgsmē.
tālāk pa labi kāda teica un vilka tālāk:
— Un kā tad ai' tevi, Marit? Tiek tev ar' Imds tukšs, labumiņš? —
Mazas, indīgas mēlītes spēlējās.
— Ak!,— teica tā pa labi, ko sauca Maritu, un
uz Arni. Viņš manīja, ka Ieaut kas ļoti labs izlija no šī acu uzmetiena, un teica:
Bet esmu redzējis arī, ka ta^ ir gandrīz vai
piemetināja: -^Turiet muti! — Skanēja dusmīgi.
— Maritai kā ūdens ni^tē, to jau dzird, ^ kāda mierīga balss sacīja labajā pusē. Un pēc tam:
— Dažam labam mēle kā sasalusi . . . : ^ ~ Nudie', nav gan dzirdēts ne pīkstiens.
Eo viņi juta?
Būtu vēl kaut kas jāsalsa. Arne teiea: — Jā. šodien apsildāmo ierīču nevajag.
Nē. Bet ziemu ir labi, ka tādas ir, — sacīja
Līva apjukusi. Jo — kas tad nu atkal! — Jā, šeit ziemas laikā mēdz būt auksts, ir gi
Ēs:nezināju.— -Es ari ne — liet tagad redzu. Tas esmii es, kas redzu. Es, vēlētos tev to kaut kā pateM. Un dris vien jauvarēšū.
Es tikai gribētu braukt! un braukt — šim autobusā. Es jūtu tevi sev tuvu. Un e§ — Apskatimani! Viscaur. To jau es'daru.
■ ■ Vārtu:ko;teici?''■ '■■y. Es vēlētos tev aplikt roku. Rokas trīc, tā gribē-
Es vēlētos, kaut tu uzliktu savu roku uz manējās un ļautu tai tur palikt.
: v:.;Kā?..v ::r.v-;,;^
Man šķiet, tev ir labas rokas. Zinu, ka tā ir. Es ilgojos pēc tam.
Tie citi skatās U2 mums.
Es neredzu — jķas esi. Man j
Es prātoju par to, kas tu tāds. •
tā ir, man šl^et. Tik šobrīd.
Tu nediīksti izkāpt. Tev jābrauc un Jābrauc. —
Larss .ievaicājās:' ! ■ ■■: .v;-.'.' V--j: :
— Arne, vai tu jau miegā? Ar'visu neērto sēdē-
sanu?-;-..-;.;- -.; '.::.^'y'-r-.:' ;. ■
Arne sarāvās. AtbUdēja strupi:
-r Nē, es nepavisam, neesīhu aizmidzis.
I^bi, labi; Tur j^uss, —
bilda Larss un no viņa balss nevarēja noprast, cik daudz nerrastības slēpās vārdos. Laba tiesa gan oija. — Man tikai iešāvās prātā, ka tu varbūt esi miega muižā un neinaznezim^^ atrodies.
"~M^^^^^ ^^^^^^ vēl
ne.^mn,-~tmca Arne nevajag un ska-
1^ ^un ne par kādu cenu viņš neuzdrošinājās pa-
s^tte pa kreisi. Bet viņš bija pateicīgs, ka ra-
dusies^iespeja pateikt tik nozīmīgu lietu
n^^lr^^^^^^^ - Biju pie-
Turldāt_- geiia^ ^
ī^sacidams,, viņš atkal uzgrib muguru, joņoja bez apstājas tālāk^^^^v^^^ Labu bridi
^rdL^?S^^^-^^ pa labi
^rdea čukstošu, iridigu balsi: -^ai redzēji,
ā Su?^^'^^^^''^^^^ ^losēdēt. a feaut kas nevarēja prātā ienākt. Ka...
— ^ 0
tll
Kā, kam, par ko drīkst vai nedrīkst rakstīt ir sarežģīts jauts-jums, pair ko lugu rakstītājiem jSpadoniS.
Ķeizaru un caru laikos nedrīkstēja rakstīt nc^ brivdōmiga, jo katra brīvdomība bija slikta, carus drīkstēja tikai cildināt. Par brīvdomīga rakstīšanu Ieslodzīja torņu pagrabos, vēlSk tirgus laukumā ar zirgiem saraustīja gabalos vai uzsēdinSja ūz mieta. Hitlera un Staļina laikos nedrīkstēja rakstīt nekS slikta par nacionālsociālismu un komūnismUj (par pēdējo nedrīkst vēl tagad) —drīkstēja tikai tos cildināt, pre^ tējā gadIJumlĶ draudēja cietums, koncentrācijas nometnij vai Sibirija. Visos autoritSi^ varas laikos pastāvējuši zinM ierobežojumi, un pret šo Ierobežojumu pSrkSpējiem lietotas bargas represijas. Tādi ierobežojumi, kaut, varbūt, nekur nerakstīti, pastāv ari šobaltdien. IMvo^ jam gan AmerlķS, bet, diemžēl, pfišl savs izolētu Amerfikā. .
Un tomēr šādos vSrda nebrīvības Idkos radušSs latviešu visvērtīgākās, publikas visvairāk aplaudētās lugas. Jo kur vien eksistē kāda vara vai tās paveids •— eksistē ari pretestība, valda spriegums, cīņa. Bet ciņa ir katras lugas dzīvības nervs. Raksti tājani šādā situācijā atliek tikai uzminēt publikas neizteiktās domas un vēlmes vielu, jau gata vu, dod varmāku un šis varas cietēju atšķirīgo vēlmju piemērots pretnostatijuins. Ievīt šis vēlmes fabulā, sadalīt personāžos uri pakāpeniskot skatuvisko darbību saskaņā ar dramaturģijas likumiem, protams, Ir māksla, kas prasa talantUi speciālas zināšanas un iespējami augstu vispārējo izglītību. Kam tā pietiek, tas raksta filozofiski, literāri un skatuviski augstvērtīgas lugas. Kam tā mazāk — raksta literāri mazvērtīgākas, bet skatuviski tomēr ļoti labas lugas vai otrādi. Bet kam tā tiilkst-- neraksta. Vai, ja raksta, tacl bez panākumiem.
• Plwn6rl nav talu jlhņ«W&. L^^ vijas valsts neafckaribas ideju lu-g&s iedzīvināja Rainis. SlevIeSu emancipācijas idejas — Aspazija. Blaumanis un Vulfs, turpretim, tēloja visvairāk paaudžu, dzimumu, tautību, tikumu un sadzīves paražu pretišķības mazpilsētu un lauku apstākļos. Protams, šādu, it kā uz publikas vēlēSanōs rakstītu lUģu mūžs nav Ilgs — daži gadu desmiti. Bet liatvieSu lugu rakstnieki gandrīz bez Izņēmuma tā rakstlji^l: ne teātriem, ne atsevišķajiem teatrālajiem no^ virzieniem, bet sava laika publl-Ical! Var to saukt par īpašu dtā-
matiskas tik. šai ziņā, nay gājuši Gan parādīji tates meklējļ treša virziet bnarSm ie: Kur ņemt gadneš vidi, jaunieši — \ trimdas pubj
Vielas bū| notikumu ur jumu netŗukļ novēroti dauļ tipi, bet... i trimdas vec? prāt mii fdtl drēbēs m bildēs, bet darbdienas mugurpuses | riem" — bikses, vpārļ jaunākā ps šanā .pārāli iar mieru se\ guli. Bet ziij taisnus kā tīrus im šķiļ partejiski, ņu mazgāSs
i Pāri par ļ 2.; decembri slinieka Otj .stādes atklf jorkā.Rei2 nieks atzīit gadmiju. Ņujorkas Lācim „asi ja ASV DV| ŗākā runā bilara mž izceļot zīr cildinot sparu un u
(79. turpinājums)
— Viesnīcā? Kas par niekiem! Apj Kas vēl nebūs! Priekš kā tad veci draj nav mājās; viņu Istaba tukša.
Turtuliņu dzīvoklis bija virs velk? nokļuva pa šaurām, tumšām kāphēir^
CMīnīt! Man ciemiņš! — Turtuli vīs sauca. — Nāc nu, iepazīstieties!
Virtuvē dzirdēja nošķindam traul vīs parādījās Vilhelmine Turtuliņa. —-Jā? ;;.V,;^^■.■v■V■:\^
Tā tomēr bija tā^ pati Vilhelmineļ kuru ilga bija iedomājusi, kad saņēi kāzu ielūgumu, un par kuru neticējļ liņš to būfu sev izraudzījis.
Bet Vilhelmine izskatījās pavisamļ > Ilga bija iedomājusies. Viņa, bez Turtuliņu bija krietni vecāka, bet laipns, nemākslots smaids, vienkāršai bija tīrs un kārtīgs. Tas sedza mazlieļ
visādi citādi tvirtu, labi veidotu au£ mīnēs Turtuļiņās rokas spiediens bijļ
■ drošs; ... — Protams, —. viņa teica, kad TuŗtJ ja par Rūsiņa nāvi un Ilgas proble par sevi saprotams. Plašām bērēm par mazu, betkādus desmit, piecpac ši varat aicināt. Vai ne, Jānīt?