Sestdienā, 1986. gada 1. februāris^S. nr. LATVIJA AMERIKAS
Šogad pirmo reizi vas Vanagu Teātris Ķanadā izrādīs Ulža Šiliņa lugu Ir Akmeņi raud; /
Austrālijā dzīvojošā autbra
vārds nav svešs arī Ziemeļamerikā un Eiropā. An DVTK ir lietojis viņ^ spalvai piekrītošus materiālus, jo bez lugām U. Šiliņam ir prāvs krājums humoristisku ^un satīrisku skeču. Pretstatā tām Šiliņš raksta nopietnas lugas, kurās risina
AKTIERIS UNAUTORS
dziļas problēmas un kuru inscenēšana iie katram trimdas ansamblim pa spēkam, paļē-ji ar^ to izskaidrojams^ ka šī Austrālijas rakstnieka pēdēj ā laikā rakstītās lugas nav pārāk bieži spēlētas, ja atskaita Sidnejas latviešu teātra iestudējumus, kuros ir izrādīta lielākā daļa no Lf. Šiliņa lugām. Viņa darbi prasa no režisora un aktieriem jau zināmu gatavību teātra mākslā.
Uldi Šiliņu var uzskatīt par vienu no labākiem pa&'eižējiem latviešu lugu rakstniekiem trimdā. Ar apbrīnu jāseko viņa dažādo lugu sižetu izvēlei. Šiliņš rakstā lugas ar dzīviem dialogiem un raitā un literārā valodā un ar izpratni, kā režisors uri aktieri viņa darbu varēs iedzīvināt uz skatuves.
Uldis Šiliņš ir uznācis teātra skatuvē 1951. gadā, kad viņš Vilibalda Štāla režijā Sidnejas latviešu teātrī tēlo Džona Prīstlija lugā Cilvēks uz jūrās . Tai seko vesela tipu galerija, kurā jau pirmajos divdesmit gados ir ierindoti tēli, kā Tartifs (tartifā), Lamberts (Kazanovas mētelī), Mindaugs (Indulī un Ārij ā), Inkvizītors (Cīrulī) un vēl daudzi citi. 35 gadu darbā Uldis Šiliņš ir pa-
licis uzticīgs skatuvei un Sidnejas latviešu teātrim, kurā viņš arvien ir aktīvs ansambļu dalībnieks.
ASV un Kanādā adis Šiliņš pirmo reizi uz skatuves ir redzams 1972, gadā, kad Sidnejas latviešu teātris pirmo reizi dodas ārzemju turnejā ar T, Vilisa komēdiju „Sieviete rītsvārkā'' un „SLT kaleidoskops 1975". Pēdējais ir U.Si-liņa humoristisko skeču savirk-nējums. Autors pats piedalās abos uzvedumos;
U. Šiliņa tēlojumu Mārtiņa Zīverta lugā Kurpurū, kuru izrādīja svētku laikā.
Uldis Šiliņš sarakstījis šādas pilna garuma lugas: Ganuzēns un Jods, Vēstules no dzimtenes, Didzis un sargeņģelis, Šur tur it nekur, šis tas it nekas, Ķemermiestiņā, Pilsoņa Avota lieta, Kade pārnāksi, bāleliņ, Ir Akmeņi raud un Precinieks. Pašlaik autors raksta jaunu bērnu lugu.
Parallēli savai skatuves darbībai un lugu rakstniecībai Uldis Šiliņš jau no piecdesmita-
1975. gadā SLT atkal vieso- ^^^^ 8^^^^^ jas ASV un Kanādā un dodas humorisriskus un sa-
arī uz Eiropu. Šoreiz izrāda t^"^'^^^ skečus. Sai novirzienā U. Šiliņa jauno lugu Avota celmlauzis latviešiem
lieta, un autors pats tēlo gal^?^^^^^^^^^^^^ veno lomu. 1982. gadā U.Si- dzr no šiem darbiem ir arī liņš veiksmīgi tēlo SLT an- P^bhcēti gan sakopotā veidā samblī paša lugā Kade pārnāk- (.^konservatīvais latviskums'' si, bāleliņ. Rietumkrasta 9. ^•^•)' gan periodikā — atse-
dziesmu Oregonā.
Portlandē,
ir
vislabāk pazīstams ar savu līdzdalību paša rakstītos uzvedumos, kā ,,Tu esi Gotlan-dē, mans draugs, ķuŗi izrādīti dziesmu svētkos Got-landē, Portlandē un Minste-rē, ik reizes mainot svētku vietas nosaukumu. Vispārējo pasaules dziesmu svētku Min-sterē apmeklētāji arī atcerēsies
Latvijas ev.-lut. Batrūcas ga da
BAZNĪCAS VIRSVALDES IZDEVUMS. REDIĢĒJIS MAC. A^ LIEPKALNS
Kalendāru ievada archibīs-kapa A. Lūšā raksts, ,Pārbaļi-dltā ticība.'' Mūsu^^^k^^ dažkārt zelts liekas vērtīgāks par ticību, poi džīVe liecina, ka pārbaudīta ticība, uz ko norāda svērie' raksti, daudz vērtīgāka par ^ zeltu vai citām laicīgām vērtībām. Raksta beigās virsgans piemin piūsu pirmo izcilo garīgo dziesmu sacerētāju lin tulkotāju Kristo-feru Fīrekeru, citjēdams viņa rindas:
„Mums bij skaidriem graudiem būt, Zaļot, plaukt, uz augšu cer^! Lieti derēt! . ■ ^ ■'
Augļus nest uri -svētiem kļūt!"
,,Vai tādi esam?" archibīs-kaps jautā. ,^Vai ticīļ)a mums ir vērtīgāka nekā zelts?" —-Viņam kalendārā aiļī vēl īpaša apcere pār Iļjft-ekeru un viņa korāļiem. '
Čikāgas Luterāņu teoloģijas semināra profesors Dr. Valters Michels analizē pētījumus, par nesen atrļastajiem ķīļu rakstiem Sīrijas ziemeļrietumos un domā, ka tie varēs sekmēt] senās ebreju Bībeles (mūsu Vecās Derības) valodas skaidrāku izpratni. Prof.E. Duns-dorfs rakstā ,,Kad svin&im Bībeles 300 gadu jubileju?" ierosina revidēt agrākos uzskatus par mūsu Bībeles iespiešanas un publicēšanas gadiem. Seko V. Ruķeļs-Draviņas plašāka apcere par Bīsies pir-majieintulkojumieni latviešu valodā, kur salīdzināšanai ie-spiesri ān Vairāki Reitera^u^ Glika tulkojurnu paraugi.
Krišjāņa Barona 150. dzi^ mumdienas piemiņai veltīts V. Berziņās-Baltiņas raksts
višķi.
1984. gādā Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa izdod U. Šiliņa lugu krājumu Kade pārnāksi, bāleliņ, kas papildināts ar autora piezīmēm par lugām un komentāriem par dažādām izrādēm, publikas reakcijām, kririkām un polemiku. Šo lugu sakopojumu samērā īsā laika izpārdod,^ bet tagad radusies doma U. Šiliņa lugas sākt izdot burtnīcu veidā, kā to savā laikā darīja ar M. Zīverta lugām, pasākums būtu slavē-
grāmataun kakndāts 1986, g.
„Zem Dieviņa kājiņām''. Ne tikai savā dzīvē Barons to atzinis, bet arī, ka ,,Augstākā vara dainās ir Dievs". Kāds ir šis dainās tēlotais Dievs^ to rāda virkne citēto tautasdziesmu.
Rūpīgais ziņu vācējs mācītājs E. Ķiploks šoreiz sniedz interesantu rakstu par ērģelēm dzimtenes baznīcās. ,,Par ērģelēm un to būvētājiem dzimtenē līdz šim nav plašāku pētījumu", viņS saka. Tomēr viņš ir savācis diezgan plašas vēsturiskas ziņas par vairākām pilsētu baznīcām. Mazāk par lauku, jo vēl 18. g.s. daudzas bijušas bez ērģelēm,
J. Labs vīrs, kas beidzamajos neatkarības gados bija Sabiedriski kultūplā departamenta direktors, apcerot Draudzīgā aicinājuma ideju, secina, ka tā devusi svētību arī trimdas baznīcai* kur varam vēl Dievu lūgt latviešu valodā.
Savus iespaidus svešos dievnamos garākā tēlojumā sniedz Ed. Silkalņs. Par Edvarta Tū-tera garīgo dzeju apcere Edm. Zirnītim. Viņš niin 25 korāļus, ko Tūters sacerējis pēc zināmām meldijām.
īsāki raksti: J. Bārušam (par grēku), B. Saivai (par ticību— ar citātiem), M. Alaukstai (Fantāzija par debesfin un zemi), V. Blūmenauam (Dieva pacietība) un Z. Dobrovskai {līdzība par sējēju).— E.Tāl-mane apcer par ģimeni un tās nozīmi, cildina latviešu zemnieku, bet skumst, ka svešumā ģimenes saites vairs nav tik „sirsnīģaSj pienākumu un mīlestības apgarotas." Diemžēl, autorei trūkst padoma, kā mūsu senču labos tikumus
ieaudzināt bērnos aii. Dzimtenes atmiņās aizved K.jams. >
Ķezbera tēlojums Satikšanās, 1975. gadā Pasaules Brīvo
A. Gobas — Rudzi zied, E. Latviešu Apvi^^^ Kultūras
Alkas-Gaigalaš — Mana baltā Fonds apbalvo Uldi Šiliņu,
baznīca, un A. Ltidriksona — tam pasniedzot krišjāņa Baro-
Toreiz brīvajā Latvijā. na prēmiju par speciāliem no-
Maģ. phil. Aleksis Kalniņš pelniem latviešu drāmā, bet
īsā rakstā mudina būt nomo- 1984. gajdā Austrālijā viņam
dā par tēvu valodu, kas ir „na- piešķīra Spodra Klauverta
cionālās kultūras pamats'', jo Pi^^i^a^ balvu par no-
svešatnē „mOsu valodas skaid- peiaiem latviešu teātrī — brī-
rums zustin zud^ it ļpaši ne- vajā pasaulē, skaitāmo angliskumu, resp.
Režisoram Mārim Ubānam Dlienvidkalifornijā ir padomā lugu Ir Akmeņi raud uzņemt filmā, tulkotu angļu valodā, ar profesionāliem filmu aktieriem. Liela daļa no nepieciešamiem līdzekļiem jau sagādāti, un jācer, ka šis nodoms realizēsies. Tā iespējams, ka Ulža Šiliņa Ir Akmeņi raud parādīsies arī uz ekrāniem angļu valodā.
Daugavas Vanagu Teātris Kanādā no autora lugas Ir Akmeņi raud eksemplāru ieguva tūlīt pēc tās pirmizrācļes i984o gada 10. novembrī Sidnejā, Austrālijā, kur to izrādīja Lijas Veikinas režijā, pašam autoram tēlojot galveno — cirta Akmens lomu. Bāzēts už pirmizrādes sniegumu, kritikas spriedums Austrālijā bija, ka Uldis Šiliņš ar šo lugu ir devis mūsu teātra literatūrai visai nozīmīgu darbu.
Kā tādu to arī saskatīja režisors Gunārs Vērenieks un pēc lasīšanas mēģinājuma arī sastādīja lugas ansambli. Taču lugas iestudēšanu dažādu iemeslu dēļ DVTK bija spiests athkt uz veselu gadu. Tagad sākušies lugās pirmie mēģinājumi, šo darbu nobeidzot martā, kad teātris sniegs Ir Akmeņi raud pirmizrādi Montrealā.
Ansambli sastāda šādi aktieri: Juris Freijs, Herta Juršev-ska, Andris Leja, Ieva Lercha, Valdis Martinsons. Lugas prologu teiks Ernests Jurševskis. Šo iestudējumu Kanādā sniegs Montrealā 15. martā, Otavā—-16. martā, Toronto — 25. un 26. aprīlī un M. Anglijas dziesmu dienās Lesterā — 1. augustā. Rudenī sekos viesizrādes pa ASV latviešu centriem un piedalīšanās Ontario daudzkultūru teātru apvienības rīkotajā gadskārtējā Teātru festivālā — Toronto. J. F»
amerikānismu, spānismu, por-tugālismu, zviedrismu, vācis-mu un krievismu di^", saka valodnieks un ntorāda, ka , ,ne-vien neskaitāmie ,,-ismi", — arī daudzie svešvārdi aptumšo latviešu valodas vaigu!".
Kā bagātas, dzīvas tin dzidrās valodas avotu raksta beigās autors min tautas gara mantas un mūsu rakstnieku darbus. Tie jālasa un jāvēro ne tik vien saturs, bet arī valoda, mūsu valodas īpatnības! Ir labi, ka šāds raksts arī baznīcas kalendārā, jo dievnams svešatnē ir vieta, kur mēs visbiežāk un visvairāk esam kopā, kur tātad jāskan arī labai un pareizai mūsu tēvu valodai.
Par literāro daļu redaktors šo rindu autoram raksta: „Iz-vēlējos tos dzejoļus, kuros šķita vairāk ticības dzirksts." Divdesmit autori (gandrīz visi tie paši, kas iepriekšēja gadā) tad mi sniedz vairāk nekā 20 dzejoļus. Diemžēl, visiem nav laimējies šo ,,ticības dzirksti'' ietērpt arī labā dzejā. Jauni korāļi ir Ilzei Liepiņai, Modrim Lorbergām un Laimonim Brīvzemniekam, kas līdz šim nav pamanīts. KorIdiBm zemnieks sacerējis Londonas ev. lut> draudzes 40 gadu jubilejai, bet literārā vērtība nav tāda, ka pārsniegtu šī vienreizējā notikuma robežas.
Ic |us rakstījuši: I. Bērziņa par zviedru prāvestu Einaru Svensonu, kas pašaizliedzīgi rūpējies par latviešu bēgļu bērniem; māc. A. Dūmiņš par māc. Kārli Sautiņu; prāv. A. Ozols par prāv. Kristapu Valteru; māc. P. Urdze par māc. Jāzepu Urdzi (un nu jau pats arī miris), māc. A. Rauten-šilds par prāv. Aleksandru Mituli un prāv/ R. Āboliņš par agr. Ēriku Robiņu, ilggadējo baznīcas darbinieku. Žēl, ka šiem piemiņas rakstiem nestāv pretī tikpat daudz jauno mācītāju, kas ordinēti.
Beigu daļā, kā parasts, pārskati. Šoreiz par LELBAs darbību ziņo jaunais prāvests Vilis Vārsbergs; par draudzēm statistiskus datus sniedzis Jānis Robiņš; par ārmisijas darbu — Maija Pētersone; par Austrālijas draudzēm — prāv. A. Grosbachs; Lielbritānijā — J. Paegle; prāv. E. Rozītis Rietumvācijā; prāv. L. Čuibe Zviedrijā. Nav pārskata par Dienvidameriku. Diezgan daudz uzņēmumu. Joprojām Anša Bērziņa vāks, bet viņe-tes šogad zīmējis Māris Platais. Gunārs Straumēns šai Baznīcas Gadā grāmatai devis 2 speciālzīmējumus. Tā labi pakalpos ikvienam arī ar plašo adrešu sarakstu.
Cena 4.50 dol. Kaut kalen-
dāram 237 lappušu, tā izkal-ķulēta tik zema, lai katram
būtu iespēja to iegādāties.
: : : : : ; N. K.
ATKAL UZ EIROPU
Pirmo reizi DV'vīru koris devās uz Eiropu pirms 8 gadiem. Tagad vīri pcīšas otrreizējam Eiropas ceļojumam, kas paredzēts no š.g. 11.. līdz 23. jūnijam.
Šajos astoņos gados DV vīru koris sava diriģeritapr. A. Pērkona vadībā ir skandējis dziesmas gan tuvu, gan tālumā .Korim ir bijuši labi panākumi, un tā repertuārs ir audzis līdz ar gadiem, bet arvien vēl rodas jaunas dziesmas, kuras publika saņem ar lielu sajūsmu.
Vīru koris cītīgi gatavojas tālajam ceļojumam, kur Uzstāsies ar dziesmām, deklamā-cijām un uzvedumu Kad pārnāksi bāleliņ."
Vispirms vīri dosies uz Angliju, kur viņiem vēl arvien labā atmiņā sirsnījgāi uzņemšana Mūsmājās, Straumēnos un Bradfordā. Pēc tam viņi brauks uz Vāciju, kur piedalpies DV globālās dienās Freiburgā no
17. līdz 23. jūnijam. ^ Klausaities, kā Vīri (Izied, Dziesma pāri jūrām iet. Dziesma vieno, dļziesma ^o, Dziesmā latvju tauta dzīvo.