PIEMINEKĻI
Igauņu usņemusņs 70NGS ME&SOEIALS LTP. 2019 Yonge Si, Toronto 7 (starp Eglinton un Davisvillis). TeL 487-2147, tsSuu^s 447—1206. Svailtātes darb» on dropiešu meti
Oskars^ Sarkanais tomāts un
is
KANĀDAS BAZNĪCĀS
TOaONTO
LŪDZU, i KLAUSIETIES . Toronto Latviešu misijas radio raidījumu. 12. GADA GĀJUMĀ BRIDIS AR DIEVU kairu svētdienu, -no pl.
10,30-11 OŠAVAS CKLB raidi|;ājs (vilnis 1350). Informācija: tālr. Toronto 261-4218.
Dievkalpojums angļu valoda -^.19. maijā pīkst. 1.30 p. p.
■ OTAVA ■; Māc Bdg. Lange, 864 Fieasanž PJt Rd.; teL ļmSM, Otavas latv. ev.4ni Mm* draudze Sv. Pētera liit. Jmaōs^ m Sparks ieS.
iX)RONTO BAPTISTU (sssndzes dievkalpojumi svētdie<^
Reizi gadā Kusā «okeāna krastā, Santa Monikas pilsētas auditorijā, notiek grandiozs sarīkojums, kuru dibināti dēvē par lielāko skati pasaulē. Apmēru ziņā
sastāvēja no nedaudzām izlases personām; nebija ne tādas publiskas nomiaacijas, nedz ari 4as aizkulišu bīdīšanas, kāda izveidojās vēlāk un ir tagad.
TORONTO MISIONE
gan tā; nebūs lielākā, toties tā ir Tā kā agrāk piešķīra tikai ne-—«„i«sļ«. daudzus Oskarus,.tad apbalvotajiem tas tiešām bija liels pago^-ņājums, bet Oskara slava augstā uņ/spo?a.-
ļ^ķa' tecējumā zeltītā Oskara spožums ir krietni vien apsūbējis un tā slava pabālējusi, jo, kā jau viss cits Amerikā, arī Oskars no individuālas godalgas ir, tā teikt, pārslēgts uz masu produkciju, bet sākotnējā ideālisma vie. tā stājies ,>bizniss", kurā kulises
vienīgā, ķuŗā vienkopus pulcējas tik liels skaits pasaules slavenāko fnmuiiri t^ŗapē^^ Tā; ir gadskārtējā Filmu a^ dēniijas gddalgu -- Oskaru- pasniegšanas ceremonija, ķuŗu bez klātesošajāni filņiu slavenībām _ _ vēro vēl vismaz 100 miljonu te-
aSs pīksi 4-p; p* un trešdienās' levīzijas skatītāju visā pasaulē. 5ļ|at. 8 Bībeles vakari Walmer: Kas tad īsti ir šis daudzinātais Koad bazmcas telp^ ^n visu iekārotais Oskars? Tā ir
Arehibīskaps A. Lūsis, & Valley-mede Rd., Toronto 3/ Ont., iēOi. 767-2310. Sv. Jāņa draudze, teī M-s827, 200 Balmoral Avenue Toronto 7.
.Dievkalpojumi svētdienās notiek pīkst, iii rītā. Svētdienas skb-la sākas pīkst. 10.30, jaunie pul ciņa nodarbības lo rītā.
26. maijā, pīkst. 11 Debes-braukšanas dienas dievkalpo-
' jums, ievedot jaunās dziesmu grāmatas draudzes lietošanā.
. 2. jūnijāi pl. 2 dienā Vasarsvētku dievkalpojums — draudzes kojra garīgs koncerts> atsējot liO gadu darbību. Koris. atskaņos Guno oratorijas jauniestudētodaļU. Ērģelnieks — Imants Sakss. (Dievkalpojums pīkst, n nenotiks).
9. jūnijā dievkalpojums pīkst. 11."
16. jūnijā, pīkst. 11 Aizvesto piemiņas dievkalpojums.
23. jūnijā, pīkst. ' ii — Jāņa Kristītāja dienas dievkalpojums.
'30. jūnijā, pīkst. 11 dievkalpojums. / ,
Visās jūlija un augusta mēneša svētdienās dievkalpojunii no-■ tiks pīkst. 6 vakarā.. . '
■ Svētdienas ritos,- pīksi 10.30, jūlijā un augustā pulcēsimies dievkalpojumos Saulainē, ļ
Māc. A; Cops, 70 Scarboro Rd», Toronto, Ont., teL. 0x9^1, Sv. .^dreja draudze, tālrunis 924-1563, Garlton Si ua ļJaņis Si krustojuma, Toronto i.
26. niaijāpUQ5t.n jaunatnes iesvētes dievkalpojums.
^ Marilyii C5k.
Toronto 16, teU fI. 7—2789.
Toronto Austņunu ev.-lui lat» viešīt draudz^ dievkal^jumi notiek Šv. Baniaba bzasdc^ Daiiforth Ave. '
. '26.( maijā, pīkst. 2 pecp. Kristus debesbraukšanas dienas dievkalpojums im svētdienas skolas noslēgums.
■ Māc. E. Pavasars. Hamiltona; ev,-iut.
Kiištus draudze 18 Victoria Atc,
■ .Soutti^; ■ .'•
. / .26. maijā, pīkst. 4 dievkalpo^ juras, Piedalās: ļprāļvests 3.. Tēriņš ho Zviedrijas un draudzes koris dir. A. Kārkliņas vadībā. Pēc dievkalpojuma draudzes vakars ar prāvesta piedalīšanos. Jaunatnes priekšnesumi, Groziņi ņemami līdz.,
Kristīti: Anita Renāte Lazdiņa, Otto un Vijas meita, Silvija Ilona Leja, Dagņa un Birutas meita. LONtelA ; ■
Ma^ J. P^ullņs — 88 Martin-dale Rd., St; Gatherinejs, Onta-^ .jio.: Tālr. ■685-8110.:
■Londonas iatvi^ ev.-lut. draudze. IMsvienibas lūt. IbazņlcS, Oiford un ČJolborne St ; 26. maijā. pl. 1.30 pēcp. Kristus : debesbraukšanas dienas dievkalpojums. Māc.,J. Prauliņš.
Sv. Kairinu latviešu ev. draudze Kristus lut. basšnica, 1^ Kussel Ave. ' .
:ŅļAGAŖA
Niagara Fails (Ont) latviešu ev.-lūt. draudze anglikāņu Sv. Jāņa baznīca 580 Portage Road. \ 2. jūnija, pīkst. 2 pēcp. Vasarsvētku dievkalpojums ar dievgaldu. Māc. J. Prauliņš.
MONTREALA
P. O. BOX 285 Station „K" Toronto 12, Ont.
AS¥ BAZNĪCĀS
ŅUJORKA
neliela un neizskatīga figūriņā, , * kurai pašai par. sevi nav nekādas Toronto latvtešu misiones ka^'-jnateriālās, ne māksliniefeiskās tējie dievkalpojumi notiek s<»^ vērtības, bet kuru tomēr cenšas dienās, pīkst. 8 vakarā 106 Do^-gg^^^gj-j^ļj^ vien kāds sa-šev Road, Scarboro. Stop 19. ^loīs ar filniu, jo Oskaram līdz MSaudens no Golgatas" ^āk slava uņ reklāma, reis^ ar Radioraidījumi katru svētd. pL 1q g^ŗj nauda. 2.45 p^p.uz viļņiem 1270. Adree®:; gjg gads ir Oskara 40. jubilejas gads, tādēļ, varbūt, derētu mazliet pakavēties arī pie šī noti-■ kuma aizkulišu apskates, t. i., pie i lietām un pairādībām, kuŗaš pa-ļ rastais skatītājs' ņe redz, ne vis-.par zina.
I Kad pimls 40 gadiem 18 Filmu Latviešu cv^lut. baznīcas Sv. .akadēmijas vīru sapulcējās Ho-Pāvila draudze — 1688 So. llth ^^^^ lēma par īpašas godal-Ave, Meiviidā. !gas — Oskara radīšanu, viņiem
Čikāgas latviešu ev,.lut. Ciānas patiešām bija labi un cēli nolū-draudze 5015 W. Ferdinand St. ^ļ. ar šo godalgu stimulēt sacen-AURORA (ILL.) ļ sību un kvalitāti amerikāņu fil-
420 Dawners Place, Mūsu Pes. mās. Toreiz godalgu piešT^ršana titaja baznīcā.' ' norisinājāls vislielākajā slepem-
DETROITA ' bā. un līdz pat pašam pasniegša-
utuiamm ļ ^^ji^im nevienam nebija ne
Sv. Pāvila latviešu ev.-lut.dffaiai.. jausmas, kas varētu būt apbalvo-dzes dievkalpojumi notiek svēt- •—-•- m«-.«4v. tihiv^ii oVorļōmiia
dienās pīkst. 11 no nta dievna* mā, 10711 WestOuter Drive un Stout Ave. stiiri V (starp Ever-green un Labsier avēnijām). citajs Valters Iāventāls.-r- Ērģelniece Aina Raits.
Latviešu skolas un draudziBS bērnu dārzā nodarbibu sākums svētdienas pīkst. 9:45. Telefoni: baznīcā lin grāmaimca 532-^l?(^, mācītāja māja 538^-7647. sēde,
26. niaija. Debesbraukšanas dienas dievkalpojums Pēc dievkalpojuma draudzes valdes sēde.
2. jūnijā, V^Tsvētku un jauniešu iesvētīs dievkalpojums ar dievgaldu. Ii^cltāji J. Sīpols un V. Llventāls.
;-'^ ĻOSANDižEMJSA:: , '
IMenvidkaļifOŗnijas latviešu drau> dze ~ 2160 Ģriffe? Cal. 90081^ draudzes tihrums CA-69408, māc. ■ E. ■.Cam®,; talff. P09.8879..
■.■■■::bo
Bostonas latv. eviut. Tjasvie^ nības draudze. Māo. K. Kampe^ 4965 Washington St. Api ^1 West Roxbttry, Boston, 02132, tele!. 327 - 5788. Dievkalpojumi notiek katru - svētdienu pl
jamie. Toreii Filmu akadēmija
Sarīkojumu kalendārs
TORONTO
11 ritā draudzes hmac'E 41 Higli' land St. Rpibury.
Sv. Jāņa ev.-lut. latv. baznīca — 122 Gherr; Hin Dir., Kalamazoo Mich., 49007.
ANN ARBOŖA
rnevkalpojumi Redeeme? M, baMeā 1886 Pauline Btvd.
;SA(iRi5miNTO-.;
Sacramento, Sv. Krusta baznīcā, 45 un H ielā.
; KLiVL^^ Kiīvlendas laiviņu ev.V lui Miera draudzes dievkalpojumi Zion luterāņu bazmcā, 2062 E. 30; ielas un Prospect Ave knis^ žojuma. Mācitajs K, Šautiņš, 8625 W. 214th St^ Fairview bhio, 44123"
\-\::-:-'-- '-(mj^^^
Centrālā luterāņu bazmcā, S15
. • . BURĻlNbEMA (Mh^ , :
Burlingemā, Lutberan Gburcb of the Good Shepherd, ŠOl Buj> lingām© Ave.
Santa Rosā, Betlemes bazmcā, T^pper jeīā 7^
Prāv. Viesturs Šēfers, 471 Gool-oropk Ave, Montreal 29. P. Q, TeL 484 - 8394. Sv.ļPāvite ev^ut. fiatviešu draudze Montrealā.
Māc. A. Voitkus, 8488 Rosedale Ave, Montreal 28 P. Q. M. MU9-3224.
Montrealas latviešu ev. - lui Trīsvienības draudze Sv. Jāņa Siaznicā, 4845 Marcil Ave.
2. jūnijā pīkst. 1,30 Vasarsvētku -dievkalpojums.
26. maijā Iesvētību dievkalpo-jums ar dievgaldu pīkst. 2 pēcp. dziesmu lapiņas. \
9. jūnijā pīkst. 1.30 Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums.
25. maijā — pl. 6 vak. Latviešu namā TLTA Sestdienas ģimnāzijas 12.: izlaiduma akts.
25. niaijā — pl. 7 vak; Ķlūba^at klāšauEi DV namā, 125 Broad--■; view Ave.'"
29. inMjā pl, 8 vakā^ Latviešu namā Reliģiski ētiskas pārdomas pār vtematu >,Šept^ tl kurni"; Rtiņās māc. R. Bkšteins, dziedās Pēteris' Geistaiits, pi© ■klavierēm īlze Ābele. Vgrammu. ; —
31. niaijā— pUčst. 8. vak. Latviešu namā' vakariņas ar jautru programmu. 1. jiinijā — pl. 1 dienā Broad view stadionā (YMOA) Starptautiskais futbola turnīrs Latviešu sporta apvienības Kanādā sarīkojuma. ' 1. jūnijā — pl. 7 vakarā Ernas Osiņas—'Bērziņas klasiskās baletskolas gadskārtējais audzēkņu vakars Bloor CpUeģiate auditorijā, 1141 Bloor St. W.
8. un 9. jūnijā - pl. 8 un 6 ī^. Sv. Andreja baznīcas zālē A. Tipānaūn V. Vētras veltījums Latvijai ,X)zejas un dejas". Biļetes iepriekšpārdošanā pēc 4. maija DV grāmatnīcā. -
15. un 16. jūnijā — Sidr^ene jaunatnes uri sporta svētki. -
21. jūnijā— pl, 7i30 vak. Jāņu ielīgošana ,,Jāņi kā pa Jāņiem" DV namā — 125 Broad-view Ave. :
22. jūnijā Sidrabenē lāgo vakars ar brīvdabas uzvedumuun deju.
5. oktobri — Amerikas latviešu teātra Vašingtonas ansambļa viesizrāde — Eaton auditorijā.
20. ° oktobri — pi. 5.30 pēcp, Šv Andreja baznīcas zālē barito na Pētera Geistauta jubilejas koncerts. ; -
i. jūnijā —■ pīkst. 7 vakarā Ceriņu balle ar kar&iienēs vēlēšanām un rāiibu programmu. Ungāru kluba telpās, 3 jūdzes ziemeļos no Hespeleras, pie Waterloo-WeIlington lidlau-■■ ka. 'r
bīda visspēcīgākā vara pasaulē — nauda.
Kādreizējo ig vīru vietā tagad par Oskariem balso vairāk nekā 30.00 Filmu akadēmijas locekļu, kuri galvenokārt komplektējas no Holivudas filmu produkcijā iesaistītajiem ļaudīm. • Attiecīgi pieaudzis ari piešķiramo Oskaru skaits, un tagad katru gadu tautās iziet vairāk par 50 godalgu. Zinātāji apgalvo, -ka Holivudā vien glabājoties jau vairāk nekā 1000 Oskaru un tā pavisam maz Holivudā:atlicis tādu kaut -cik pazīstamu aktieru, kuriem mājās nav viena vai pat vairākas figūriņas.
Vai Oskarus patiešām piešķir attiecīgā gada labākajiein māksliniekiem, techniķiem un filmām? Dažreiz piešķir arī, bet ne vienmēr. Vispirms, mākslā jau ļoti grūti novilkt robežu, kur sākas labākais. Un tā kā tādas robežas nav, tad iespējamas visādas manipulācijas. Atcerēsimies tikai Grēses Kellijas pēdējo filmu' „The Country Girl": ne tikai slavenā zvaigzne, bet. ari visa filma bija stipri bāla. Un tomēr viņai piešķīra tā gada labākās aktrises balvu, jo šī bija pēdējā iespēja parādīt godu nākošajai Monako firstienei. Ir arī citi pigmēri, kad balsotāji vadījušies nevis no objektīva vērtējuma, bet no kaut kāda aprēķina vai citu ieteikuma. Tas Holivudā nav nekāds noslēpums, ka liela daļa Filmu akadēmijas locekļu nemaz visas tās filmas pa-
ši nav redzējuši, par kurām balso. •:
Vai vispār ir iespējams ietekmēt 3000 balsotāju ■ un kā? Ir gan iespējams. Nav jāaizmirst, ka šie 3000 akadēmijas locekļi visi ir filmu' rūpniecības darbinieki,-kas lielāko tiesu apvienoti ģildēs, arodbiedrībās vai citās organizācijās, kurās attiecīgajām personām ir zināms iespaids. Vēl lielākas kulišu bīdīšanas iespējas ir vairāk nekā 200 Holivudas preses aģentiem, kuri arī balso un kuru rokās faktiski atrodas viss grandiozais preses un televīzijas propagandās aparāts. Bet, preses aģents, kā zināms, ir cilvēks, kas nekā nedara savas pārliecības dēļ, bet tikai par naudu. Un nauda Holivudā ir tā, kas strādā...
Kādēļ gan notiek tāda cīņa par pabālējušajiem Oskariem? Tās pašas naudas dēļ. Oskarus piešķir par iepriekšējā gadā iz-
šas ceremonijas. Tāda ir šīs procedūras oficiālā norise.
Bet pavērojot šo Oskaru pasniegšanas ceremoniju labi uzmanīgi un paanalizējot ar šo. norisi saistītos notikumus im parādības, katram sāks rasties aizdomas, ka nez' vai nu gluži tā ir, ka tikai viena persona zina godalgoto ^vārdus. Piemēram, pirms dažiem gadiem labākās aktrises godu piešķīra Sofijai Lo-renai. Tā kā aktrise atradās- Eiropā, tad godalgu viņas vietā pieņēma cits, bet pašu Sofiju Lo-renu rādīja uz ekrāna, it kā to, ko viņa šai acumirklī dara Parīzē. Protams, tā nebija tieša tele-vī?ijas pārraide ho Parīzes, bet gan filma, kura Parīzē bija uzņemta vismaz vienu dienu iepriekš un steigā nogādāta uz Holivudu. Jautājums tikai ir, kā gan filmoperātors Parīzē jau ie^ priekš varēja "zināt, ka jāfilmē Sofija Loŗena, ja, godalgoto vār-
rādītajām filmām. Ja kādai piešķir Oskaru, dažām pal vairāk kus, ■ tad šīs filmas iegūst lielu reklāmu, tās rāda visos kinote-tātŗos vēlreiz. Tas, protams, dod vēlreizējus ienākumus no jau nospēlētās filmas. Piemēram, Carl-tons Hestons ( kuŗu' latviešu presē bieži vien kļūdaini dēvē par Karltonu Hestonu) savā laikā izteicās, ka no „Ben - Hūra" atkārtotas izrādīšanas esot nopelnījis pat vairāk nekā filmas pirmajā gājiena. Dabīgi, • ka tāpat vēlreiz nopelnīja arī fihnas producētāji. Tādēļ arī notiek tāda kulišu" bīdīšana pa Oskara aizkulisēm.
Oficiāli Oskaru piešķiršanas process arī tagad" norisinās lielā slepenībā, un formāli neviens līdz pat aploksnes atvēršanas bri-dim it nekā nezina, kas būs godalgotie. Balsošanas kārtība ir tāda, ka akadēmijas locekļi savas balsis slēgtās aploksnēs iesūta kādai zvērināto grāmatvežu firmai, kurā tikai viena persona (misters Millers) lielā slepenībā balsis apstrādā lin klasificē, Rezultātus aizzīmogo atsevišķās aploksnēs un novieto seifā, kura atslēga glabājas pie mistera Mil-lera: Viņš šīs aploksnes ar godalgoto vārdiem uz pasniegšanas vietu nogādā tikai īsi pirms pa-
dus uzzina tikai aploksnes atplē-šanas brīdī?
patiešām tā būtu, ka godalgoto resp. negodalgoto vārdus neviens nezina līdz aploksnes atvēršanās brīdim, kā tad rīkotāji ana, kurus aicināt par godalgas pasniedzējiem, jo tie paši Oskaru nesaņems? ' '
Kā jau teikts, 40 gadu laikā * Oskars ir krietni vien plebeji-zēts un no retas individuālas godalgas kļuvis par Holivuda^ „biznisa" sastāvd^u. Bet vēl vairāk nekā lielais izsniegto balvu skaits īstā Oskara nozīmi atšķai da daudzie „oskariņi", kuri pēc šīs lielās, balvas parauga safabricēti malu malās. Tagad bez Filmu akadēmijas godalgas savas' atsevišķas balvas piešķir arī aw žu kritiķi,. filmu montētāji, pr(> ducenti, žurnālisti, dažādas ģildes, televīzijas stublijas, visādu festivālu rikotāji u. t. t. Tā blakus Oskaram Holivudu pārplū -dina visādi Ediji, Zelta globi, Emmijas, Toniji,-Henrietes un citi klamburi, kurus devīgi dala us visām pusēm.
Jokdari stāsta, ka nākošajā gadā savas godalgas Holivudas fihnām vēl esot pieteikuši ari Oregoņas 'tomātu farmeri —, Sarkano tomātu, tāpat Alabamas kartupeļu audzētāji — Zelta kar-tļupeli. Diez' kā būtu, ja latvieši arī iesaistītos šai godalgu karā ar kādu tautisku lukturi vai izrakstītu cimdu pāri? Tos varētu
Oskara ceremonijas vērotājam patiešām nav iespējams noteikt, kas šoreiz dabūs godalgu. Bet ir iespējams ar 99,9% drošību pateikt, kas šoreiz Oskarus nedabūs. Metode ir vienkārša. Oskarus pieteic un pasniedz filmu slavenības, arī tās, kuras nominētas godalgošanai. Bet jāievēro: ceremonijas organizētāji, nekad (izņemot vienu gadījumu visā Os- piešķirt, nu - kaut vai par apla-karu vēsture) neaicina par pa- māko latviešu attēlojumu Holi-smedzejiem tos,kuŗiemšai vaka- vudas filmās. Tādas patiesām ir. ra pašiem jāsaņem godalga. Ja nu, viUs Lapenieks
LATVIEŠU
"'^^^'^ - Vatigās acis. Stereo $roo Meitene, zeltene, VUtigās acis. Nekas nav tik Jauks, Kvēlo pa^ ^^^^m^' Cua mana Hgaviņa, MetLinš EsdzieSl
D-E J.E,« t 2 I K A ' ^ - ■ m^s"^ ?!?'""« Gauju. Stere. $7.00
i^^ftt^'^. Lakatiņa zilais, Mfi^^^^
491 College Street, Toronto 4,
Lūdzu sūtiet man laikrakstu LATVIJA AMERIKI,^
līdz
Mr. Mrs. Adrese:
Pievienojji.MoEesfOrd^^ vai skaidrā nauda
abonementa uzsākšanai/pagailiiāšanal. "■'"""""■""'""(Nevajadzago svītrot) .
Paraksts..............................................
Abonēšanas maksa $1-50 par 1 raēn., $4.50 par 3 mēn., ^.50 1 par 6 mēn., $16.00 par gadu. ,
E. Dārziņš PIE TeVU ZEMES DĀRGĀS, vīru koris, diriģents i,5^?l'. IH"*^^ dsaesmas: IJCalniņš JA, JŪRIŅA, TU MAN DOTU, lībiešu t. dz.,vokals un instr. ansamblis autora vadībā: E. Melngailis PUSRĪTĀ SAULE LĒCA; A Kalniņš ES SAVAI MĀMIŅAI, solo L. Pēslia; E. Melngailis LABS ZIRDZIŅŠ TAUTIE-ŠAM, APLIK KALNU SAULE TEK, BĒRZIŅŠ AUGA TRIM LAPĀM, T. Kalniņa koris. Diriģents t. Kalniņš; A. Melnbārdis SUŅI ZAĶIM PĒDAS DZINA. Vīru vo&āls kvartets 4 tautas dejas: DANCOT GĀJU AR MEITĀM. Vokāls un instrumentāls ansamblis; ZEMNIEKU DEJA. Pūtēju orķestris; LĪKUMU DEJA Vokāls un instr. ansamblis; LUDZAS KADRIļJi. Pūtēju orķestris-I Kalniņš SILAVAS VALSIS, instr. ansamblis autora vadībā. '
Pēteris Barisons r-.Latidja.Reitera koris. No 18. nobembŗa svētku koncerta trimdā. Hallo! Latvija,.. Spīkere Alma šteine. No Latvijas brīvvalsts 1939. g. radioraidījuma. Alfrēds Kalniņš — Opera Baņuta, ievads. Ŗeitera koris. Rīgas radiof. simf. orķ. Jēkabs Graubiņš — Silmala trīcēja dancojot, t. dz Reitera koris, diriģ. Teodors Reiters. Jānis Kalniņš — Suitu dancis II. Rīgas radiof. simp. ūrķ., diriģ. Jānis Mediņš. Ar labu nakti! Jānis īvanovs — Svinīga prelūdija. Rīgas radiofona simf. drķ. Diriģ. Jāzeps Lindbergs. Alfrēds Kalniņš — Pastardiena, kantāte. L. .Vīgnera koris un .Latviešu jaunatnes simf. orķ. Diriģ. Leonīds Vīgners, Jānis Žālītiš — Kad nakt :..f. Kalniņa korisl Diriž Teodors Kalniņš/
E. Dārziņš — Mirdzi kā zvaigzne.Vīru koris, diriģ. D/GaUls. Vēl tu rozes plūc. Jaunībai! K. Zariņš, tenors. Lauztās priedes. Jaukts koris; diriģ. D. Gailis. A. žilinska — Komponistam. J. Zā-bers, tenors. 5 tautas dejas: Apaļais mēness; Maza, maza meitenīte, solo M. Pišers; Latvju polkā. Lauku kapella. Krauklīts sēž ■ozolā. T.; Kalniņa koris. Audēju deja; Lauku kapella. 2 tautas dziesmas: Pie niedrītes laivu sēju; Es -redzēju jūriņā. T. Kabiina ■.■ koris.'- ■ . .
j. Vītols — Bērzs rudenī; Rūķīši un mēžāvecis; Mežezers* A. Jur-jāris — Lūk, roze zied. T. Kalniņa koris. Diriģ.: D. Gailis 1., 2., 3.7 L. Vīgners 4; A.:Kabiiņš — Gana. dziesma vasarā. L. Daine, . mecosoprāns. J. Vītols — Skatāt ļaudis, A. Vanags. Mīkla. A. Lu-diņa. Mākonītis im mākoriīte; Vērsītis ābolā, L. Andersorie. Dace mazā mežā gāja, ī. Tiknuse. Karalis un bērzlapīte; Mēnestiņš meloja, T. Kalniņa koris. W. A. Mozart — šūpuļdziesma, E. Zariņš; ar orķ.
A. Žilinskis -- No op. Zelta zirgs: 2 Antiņa ārijas, Saulcerītes-Saulveža dialogs, J. Zābers un R. Mālii^ā ar simf. orķ. Diriģents J. Lindbergs. V. Kaminskis — Pa kam var pazīt. J. Gimze — Teici teici, valoda, T Kalniņa koris. J. Vītols — Kokļu skaņas, A. Lu-diņa soprāns. J. Vītols — Ar kristaUspodriem stariem, t. Dārziņš — Minjona, j. Vītols — Ceļinieks. E. Melngailis Es par tumsu nebēdāju, T. Kaliīiņa koris.' J. Vītols — Ozolīti, zemzariti. J. Vītols Es meitiņa kā rozīte, E. Pakule,soprāns.
. Jatg^u t. ^. yysapkōr gōja; Trejs jaunas mosas; Toli
dzeivoj muna mīlō; Kam, māmeņa, tu audzēji; Aiz azara naini «iezi; Voi īviņa,i voi lazdeņa; Tolka, tolka bōleņam; Aprunōšo-5as dzīsihe.; Lobs ar lobu sasatyka; Vīna pati meitēna; Mozus ?fncis; Rutoj. ļjite, rūtoj saule; Pi ba2aieioas (Jānis. Mediņš) Vokāls sīvišu kvartets 1. 2. 9. Etnogrāfisks vokāls ansamblis 4. 5. 6 7. 8. Koris ar kūklem 3. 10. 12. Diriģ. T.Broka. Orķestris 11. Jaunotnes simf. orķestris 13.
ONTARIO PROV. IEDZĪVOTAJIEM + 5% RS-T.
// iHnf if^rd trsJr: %r ? - "^^i^ raiDus cimaus. Lēni,
Ķ lem jura krāca. Vakars naca, vāverīte. Maza, maza es meitiņa!
?'tS!^^ 4; ?^lnājs. Dārgās ēnas - J. Zālītis Naktij -^* f oSSS ^«Jlnleka ^dziesma - V. B^tiks. Senlatviete T* - P- Barisons. Bērzs rudem--
7- Graubiņš, Jāju, jāju koklēdams - J. -T^-A^^^fJ.^"*^ A. Ābele. Puti, pūti, zilais
vejis — A. Kalnājs.
tS^'i^SS^* ^«"s ar orķestri, Stereo $5.50
^ll^ris^So^S^Ī^*^^^^ "Svētīti ļaudis" prologs, bvetļgi garā nabagi. Svētīgi, kam bēdas.
Verēna Stelps - Dambrans, klavieres. Mono $5.00 SuiteA. Sturms. Ballade - A. Kalniņš. Sonata - T. Ķēniņš. Sonatlna - J. Mediņš. ^ : ^ ^
c^^^^^^'^^^^^ Stereo $5.50
Solisti:^. Dežardena, P. Ģeistauts, E. Timermane - ērģeles ^ ibJ^^ T ^Žents: Pie Bābeles upēm - A. Kalniņš. Zvaigžņotā junda-T Ķēniņš. Kā briedis brēc - E; Meln^-Us. Zem nastas ^ H. Pavasars. Gloria — A. Vivaldi. H. Birkens--tatviešu dejas un driesmas. Mono $5.-, Siereoi$5.50 Sen tas^bij. Neaizmirstamais skūpsts. Atceries m^ltenīt. Pērses meitene. Lakatiņš zilais. Brūklenājs. Bij Jāņu nakts. Vēlreiz, ^augs, nāksi tu. Draugs, nejautā. Tur es dzēru, šķiršanās.
Paugavas Vanagu Nr. 2. Mono $5.00. Stereo $5.50 Mirdzot šķēpiem. Jau saule riet. Baltā roze. Kad pār austrumiem. Mana dzimtene Kurzeme. Kur Gauja plūst Pumpiņrar-sā. 15. dlT^jas dziesma. Es vēlos mājās pārnākt." Tur Cēdel-gemā, draugs. Balta roze nozied. Vedēj Virši zili, virši sārti. Aizgāja latvietis. Jundā.
: ^Alfrēds Poriņš Tdksnia. Mono $5.00 Pūt vējiņi. Ar laiviņu ielaldos. Div dzelteni kumeliņi Visiem rozes dārzā zledēj. Ai, zaļai līdaciņa. Saulīt' tecēj', tecēdama. Verdzenes dziesma. Ziemas saule. Spāniešu romance. Liepu tēja^Kad nāksi atkal.
Vlhi koris VIESTmS. Mono $4^^^ (No 1959. g. — 1965. gadam iedziedātā 21 dzlĢsma) Lai vētra krāc. Šurp brāļi. Karš. Uguns milna. Jaunība. Miglā. Dzimtā puse. Jāņu laiks. Saule un mēness. Dzebnju snauda. Putin puta... Kā gan var pazīt. Grūti pūta Ugavlņa. Aijā manu vieglu prātu. Dlv' bajāri. Padziedami nu, bāliņi. Viens gans nomira. Visi gani mājās dzina. Apsegloju biržu sesku Kalējiņl bāleliņi. Alus kaima. Diriģenti: I. Sakss un L. Albertina. Solists: J. BaruSs. ■
Ņujorkas kokļu un dziedā^ju ansamblis KOKUTES SKANĒJA. Mono $4.50. Stereo $5.50 KokHtes skanēja. Trīs sidraba upītes. Puri, puri, meži, meži. Ēdiet, govis, zaļu zāli. Ganīdama sagānīju. Dancis Nr. 3. Kāzu balss. Velc, pelīte,; saldu miegu. 01, agleit, agleit Aiz kalniņa mēnestlņls. Laid iekšā, saimeniece.Koldīte skanēja. Balti gulbji satupuši Talka, talka, liela talka. Sēju jauku rožu dārzu. Pirmā diena, otrā diena. Noriet saule vakara. Kam tie kabil. Kam, liepiņa, tu nolūzi. aruKti, niazputniņ>Kamoliņdeja. I Antons Ķivlenieks. Mono $5.00 (Latviešu tautas dziesmas un dejas kokles pavadījumā) Cielava, baltgalve. Cīruli, druU. TOerite. Aiz kalniņa dūmi lāīp.Smikls man. Visi ciema suņi. rēja. Ciema daiļā sērdiemte. Teci, ted, kumiellņi. Pieci gadi kalpiņš biju. Mugurdancis Sto-vēju, dddōju. Aiz azara boltl bārzl. Myus cTma meitiņa. Gara mana šī naksniņa. Redz» kur Jāja. Puiši, puiši. Vai, Jiāmlņa, Rikšu l^ri es palaidu. Jandāliņš.
Mdteņu kvintets ^-^Hff^SSJ^ dd^mas: Jo dziedāju, Jo skanēja. Ai, saulīte: f^!?J^S^' Vgem TOsses dārzā^ Kālabadi galdiņam, švaģera meiti^. Kuko, mana dzegušte. Nāk rudentiņš. Ej projām, ledutlņ.^Pus vasaras es dziedāju. Tricēj'kaliil Bei-dzamāsl rozes sēju. Lūdzami, ļautiņi. ,
J. >^tola — Variācijas un T. Ķēniņš - .Sonāta. DABŪJAMAS DV GRĀMATNĪCĀ
m C30LLEGE ST. TORONTO 4, ONT. ONTARIO IBDZĪV. + 5% P5/r.
Apgāda DAUGAVAS VA
izdevums
iii
.^4
■ T. DANGAV stāstu krājums
STRANDĒJ SALA
Literatūras kritiķis Jānis Rtidzltis Vāciņi g. 44. numurā par šo izdevumu cita i „Visuviā tā ir grāmata^ kas liecina, /ca ļ gavs ir bijis rakstnieks ar apskaužami] lektuālo bagā&u, sevišķi domājot par vļ un orientēšanos pasauks literatūrā, im niecibā." — „ . . . nav noliedzams, ķa ' salu mūsu literatūrā ieradies gMi ūnil jums"
Cena $8.20 GRAMATNlCi
> Dļabūjahia DV Grāmatnīca 491 College Street, Toronto 4,
)*•»••«•««••«•«•I
A. Ķēniņš - Zvaigžņotā junda, dzejoļi' ...ļ S. Lazdiņa — Manā vaina, rom. A. Dziļums — Aizaugušās drupas, M. Eglītis Rotaļa, stāsti .........V...
A. Niedra ^ Atkal Eiropā, rom. .. ^ Latviešu vēsture dzejā un gleznās 2. gr. Asi
Svešos ceļos
Ceļi, rakstu lq:ājunisXnr....i...v..M.;»".."."v..w"
Latviešu tautas teikas un pasakas 10. gr. K. Dzelzītis — Dzīves krustceļos, dzej. A. Vilnis — Rājiens sirdij, dz. '■ „ Lauru vainags, dz. ........
The^aurel vvreath (angļu vai.) „ ^ In Memory (velt. J. P. Keņne
G. Janovskis - Pār Trentu kāpij migla, rļ „ Pēc pastardienas, rom.
P. Jēgere-Freimane - Es apliecinu tevi. ..j
R. Rīdzinieks - Patiesību meklējot, dzeK
V. Avens — Caurumi, dz. ,......
R. Mūks.— Nāve un Otto, dz. ...........
G. Pļavkalns - Caurspīdīgas ēnas, dz.
A. Daugule - Sadedzinātie tilti, rom.
K Kezbers - Daktera Applebija.kalpi, st.
E. Lūkins r- Meditācija par Mendelsonu
K, Zvejnieks — Inese, rom; ........................
V. Ramons- Putekļi sarkanā rietā, rom.ļ
Turgēņevs — Dūmi,;rom.............
Jānis Niedra - Dziedonim veltīts rakstu
Teach Tourself Lativlaia
Danno — Domu ātoml, aforismi , AVoitkus -Aiz miglas aust saule, rom... Raiņa un Aspazijas 1968. g. Gada grāmataļ J. Kronlins — 379 dienas Jānis Rozenttlls — .......•••............•
H. Kreicers — Logi, apceres ......
K Ķezbers — Brencītls, pasaka E* Ardenss - Serafima spārni, noveles unj G Zariņš— Trimdas augstā dziesma, stp
Latviešu tautas teikas un pasakas -8. Latviešu tautas teikas un pasakas - 9. gŗ
A Eglītis — Tiesa nāk...............•••......ļ
K Raudive - Gaisma un mijkrēslis, rom. Indra Gubiņa-R3Wiena nestoitās,-nov. . P. Ludvigs-Mūsu Latvijas ūdeņi, stāsti .1
I. viksniņa — Saules sala,rom..................
G SalijpiS _ Melnā saule,vdzej, ...............
B* Grunde un M Kovaļevska.-^Meža H. Loftings _ Doktors pmitta ° ^ ^ Ventiņ puse
p Ķarells-Sadedzināta zeme, kauja starp T Dangavs - Strtodējušo sala, stSstI ... J P Babris - Baltie touth under Ccraimuni'' Zvaigžņu sega - rakstu ferāj. proi J3r.L A Niedra - Sastapšanās pie operas kafeji CenCu Jezui)s - Pīters Vyl5ns, rom. latg. Latvijas vēsture 1914r-1920. .........................
j Veselis — Trīs laimes, rom.........
1 Tērauda dvēsele, rom. ...»| t LiiMlborgs - StarpatafikSaņ G. Janovskis - Sola, Tom.
i.