weeMy by the Latvian _ le& of Canada J)aiigftvas Vanagi" Bīiamesa Office: 491 Crflege St.,
Toronto 4, Ontario, Ganadi Telephones: 921—7121, 465—7902 Mtor-in-Chief: ALPRiDS VINCBLS
Uoited States Editarial Offices: N0w tork: Ēditor — V. Irbe, 11035 Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466, U.S.I. Chicago: Editor — Z. Kēlcre, 2511 N. KimballAve., Chicago, Hl,
US.A.
m
WE»I«DAY, JUNE 26, mi
51. N-RS TREŠDIENA, 1968. GADA 26. JŪNIJS ig. GADS
AUTHORIZED AS SEC»ND OiASS MAm BT THE POST OFn OTtAWA
AN© FOR PATMENT OF POSTAĢE IN CASH
lanāk diTaa reizes nedēļā — trešdienās un aeaS« dienas. IzdeTējs - Latviešu aprūpes biedrib© Kemadi «Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTOIK: ALPM^S VINClīa Redakcija: 125 BroadTiew Ave., Toronto 8 Ont., Caaada; tttr. 4S5—7902 Birojs:     491 CoUege St., Toronto 4,
Ont., Canada tSlr. 921—7121
Ņujorkas redakcijas vaditā^^^ V. IRBE 4035 Rftmboms Āve.. Bronx N.Y. 104«6. U.S,A Tālrunis 994r-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLERl. 2511 N. Kimball Ave., Chicago, Hl., U.S.A., tālrunis ,486—8975.
Uz Saigonu vai Formozii
Rodze-KiseI
Mūisu laikrakstā jau vīdrākkārft ziņots, ka DV organizācija at^ zinusi par vēlamu sūtīt uz Āzijas tautu pretkomunlstiskas līgas konferend Saigonā an latvi^u paŗsUlvi, tādu izraugoties no Austrālijas tautiešu vidus. Jo tie diāvo tuvāk konferences vietai, kas samazinātu izdevumus. Delegāta ceļat izdevumu segšanai ar! Eanadas BV valde jau atvēlējuši 150 ddl. Nesen DV organizācijas centrālā valde apkārtrakstā paziņojusi, ka par delegāti ūi konte-rencē izraudāta paiōsteml politiskā darbiniece Elga Rodze-p« sele Sidnejā, — Sis ļpaziņojums, liekas, izraisījis neapmieri* nāfibu Au^brālijas. latvi^u centrālajā organizādjā, un „Austrā> lijas Latvietis" 14. jūnija numurā^^^^š^^
Austrālijas latvie§u informācijas c^itra vadītājs : A. Baltiņš iiātvi^ apvienības Austrālijā prezidijā sēdē 21. maijā ziņoja, ka„I>augayas Variagii centrālā vade izvelējusi E. Rodzi-Ŗīseli no Sidnejas par delegāti Pasaules pretkpmūnistiskās līgas konferencei Saigonā". OĒ»rezidija sēdes protokolā teikts, ka „prezi-dijs to peņm zināšanai." :
Tā 1» A. Baltiņš jau LM pre. zidija 6. februāra sēdē ierosināja vfz konferenci sūtīt: Brīvās par šaul^ latviešu apvienības par-. stāvi un prezidijs nolēma šai lietā sazināties ar BPIiA valdi Vašingtonā, lūdzot lietu nopietni apsvērt, radās jautājums, vai minētajā konferencē tagad piedar llsies divi vai pat vairški latviešu pārstāvji. AL redakcija šai sakām lūdza Austrālijas latviešu informācijas pentra vadītāju ^A. Baltiņu tuvāki paskaidrot lie-tas apstākļus; uz.ko saņemta šāda A. Paltlņa elblld©;
«Sanāksme ir Pasaulesļretko-mūinistu līgas The World Anti-€ommunist League) gadslrartējā konference. Tā 1^ apstākļi Saigonā ir diezgan nenoteikti, tad paredzams, ka konference notiks Formozā augustā vai septeiņbrī. ligā gan vairāk ir pārštāvltas Āzijas valstis, bet konferences ir Iespaidīgas;   Parasti tās atklāj valsts galva, dele^cijas vada ārlietu ministii u.t.t. Tāļ ori es le-rosinSju, lai BPLA sūta latviešu del^ātu. Oficiāla atbilde no BP lA nav saņems sd-nāms,^ ka runāts par delegāta sū tīšanu^ Tas> droši vien, būs no ASV;iNoDVļGentrālās valdes pēdējā apkārtraksta redzams, ka 'uz zeihjū valžu ierosinājumu pār delegāti uz īPašauleš pretkp-mūnistu līgas konfferenci nozīmēta E: Hiodze-Ŗīsele no Austrālijas': Ceļa izdevumus segs Daugavas Vanagu organizācijā." — Ir zināms, kā LAA prezidijs srī lio savas puses apzinājis 2—3 kandidātus deleģēšEliiai BPLA uz-deiņimā iiz šo konferenci, bet daži vai piedalī-
šanās saiuiķsmē attaisnotu ceļa izdeVumuSi kUŗi lēšami uz vis-;.maz 700—800 dolāriem par de-
mūnistiskā līga, uz kuras konfe-rencēmt deUjgātos ar balss tiesībām var sūtīt tikai neatkarigSs valstis. ACEN un citu apspiesto tautu organizāciju pārstāvji konferencēs dažlsārt piedalījušies kā novērotāji. <
■y-['.-/''^':i-^
Tiktāl .Austrālijas Latvieša" ziņojums. Pie tā piebilstams, ka Vašingtonā ir gan BPLA valdes sēdeklis un tajā dšvo BPIA valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš, bet pārējie valdes locekļi izkliedēti pa 'ASV, Kanādu, Austrāliju un Eiropu. Tā sazināšanās ar BPLA valdi nav tik vienkārša, valdes lēmums būtu . iespējams ari tikai rakstveidā nobalsošanā. Tā ir visai komplicēta lieta un prasa lālkU. Mūsu redakcijai nav zināms, vai un kas šai jautājumā kārtots rakstveidā, bet, nenoliedzams ir fāktš, ka pagaidām BPLA darbība ir visai neefektīva. BPLA valdes sēde Vašingtonā i«r6d2etaršai;riid§^ kad Pasaules pi^šticom^^ līgas konference SālgQna%aiFor-mo^ būs sāk\isies vai pat jau beigusies. .
Neanalizējot jautājumu, vai latviešu delegāta piedalīšanās novērotāja kapacitātē šajā konferencē attaisnotu oeļa izdevumus, skaidrs ir viens: vairāku delegātu sūtīšaim uz konferenci nebūtu lietderīga, jo mūsu līdzekļi nav tik lieli. Delegāta uzdevums būtu personīgā klātienē iepazīties ar kongresa gaitu un lēmumieni, sapazīties ar dtu valstu pārstāvjiem iin, ja iespējams, darīt arī kaut ķo Latvijas interešu labā. šim uzdevumam^ ar vienu delegātu pilnīgi pietiktu; nav 'arī svarīgi, vai delegātu sūta i DV organizācija, vai arī BPLA. Ja vispār, tad svarīga ir vienīgi i>ati piedalīšanās. Ja nu DV organizācija pagaidām delegāta sūtīšanas jautājumu spēj ātrāk un efektī vāki izkārtot nekā BPLA, sedzot arī delegāta ceļa izdevumus, par to vajadzētu tikai priecāties, jo delegātā brauciens; neprasa nekādus līdzekļus no BPLA; kii-ŗai to pagaidām tikpat kā arī nav. Būtībā pēc jauno istatūtu legātu, Vašingtonas delegāta sū- pieņemšanas BPLA vēl atrodas tl tīšana izmaksātu vel dārgāk, jo kai darbības pārkārtošanās stādi' lidmašīnas biļetei vien vajadzētu! jā, ko apliecina lakts, ka Aus-ap 1200 dolāru. ;jtrālijas latviešu apvienība uz ^a-
Pasauies ^retkoniūnistiskā^^^l^^^^ ierosinājumu; nav pat šāņē-ļr agi^kā Ajsijas tautu pretko- musi oficiālu atbildi.
Voldemārs Korsts
Prezidenta IKonsona paziņojums, ievadot prieķšsarunas Parīzē par miera iespējām Vietna" mā, ka ASV nedomā lauzt Āzijas tautām dotos solījumus, ir apsveicams, Ttet vienīgi tad, Ja šos vārdus pierāda) ar darbiem. Tai pašā laikā komunistiskās Ziemeļ-vietnamās pārstāvji deklarējuši^ kā viņu uztverē fakts vien, ka AiSV meklējušas ceļu miera sarunām, ir jau pierādījums, ka an^enķāņi šo karu zaudējuši. Mēs zinām, ka šī komunistu deklarācija ii^ tikai viens no viņu propagandas trikiem, kaut jāatāst, ka ASV atrodas tālu no uzvaras Vietnaņiā. Tam pamatā nav militāra nevarība, bet gan demokrātu partijas valdības atkārtotās deklarācijās,' ka ASV necīnās Vietnaniā, lai karu uzvarētu, un ka tām nav nodoma sagraut ko-miinisma diktātiiru Ziemeļviet-namā, kaut tā ar internacionālā komunisma atbalstu šo karu izprovocēja. Šādā pieeja ir kaut kas līdags ,,uzdošanai" pa bērna pirkstiem, lai tas bez atļaujas nesniedzas pēc saldumiem, cerot, ka ,Jl^bais" bērns savu nepareizo rīcību aai ieskatīs un isit^
/JAUNATNES lJN:;;SPOia!A,;S
Augšējā uzņēmumā: mazais Jānis Beitūis no Loniōnas tālskatī pārbauda, cik pirecM inērp lodes raidījuši ^vēji. -- Apakšā: nodarbības Sidrabenes ^,māksla8 darbnīcā".:    Foto: V. Cinis
Atejā uz Austrāliju no Toronto notikušās Latvij nicas virsvaldes plenārsēdes prāvests Arnolds Grosbachs, veicot virsvaldes doto uzdevumu, apmeklēja Irtdiju un Madrasā iegriezās arī pie 78 gadus vecās misionāres Annas Irbes, M noskaidroto, kādā veidā iespējams turpināt Latvijas neatkarības laikā iesākto musu baznīcas misijas darbu. Izmantojot Latvijas ev.-lut. baznīcas misijas mērijdem uzkrātos 4000 doL, netālu no Agramas pilsētiņas Dienvidindijā iegūts zemesgabals, kuru par apm. 1200 dol. būs iespējams uzcelt mazu luterāņu baznīciņu, kura sauksies Latviah Tamil Evangelic Lutheran Churēh. Pie tās pareda^tš iekārtot skolu indiešu bērnem. Sākot ar 21. jūnija numuru, «Austrālijas Latvietis" publicē prāv. A. Grosbacha rakstu par šo a,p-ciemojumu, kuru ffliiedzam aŗī mūsu lasītājiem. Prāv. A Gros-badīs par tikšanos ar misionāri Annu Irbi un pieredzējumiem Indijas apnieMējumā raksta:
: Beidzot automašīna apstājās, un - Bet tai pašā reizē viņš rāda vēl indietis ar zāmēm liek inan sa- uz nākošo māju mi tad atkal atr
pakaļ uz yēi vienū citu, raustot plecus. Tātad, gluži viss kārtībā
prast, ka ceļa mērķis sasniegts.
:;;-:MtJMS NEVAR Būt NEKĀDA^
.   ■ JAUNAS IDEJAS.UN ■ LIELA ROSIBA' KANĀDAS-.DV • ■ JAUNATNES UN SPORTA SVĒTKOS ļ5. UN 16.
&iādas DV uii LNJAK kopīgi rīkoto jaunatpes un sporta svētku pirmās dienas rīts, 15. jūiiijs, bija pelēks un nemīlīgs. Kaut bažīgi, rīkoitāji tomēr klusā cerībā raudzījās gaišākajās debesu pamalēs, taču pēkšņa lietus -gāze, šķiet, izgaisināja .pēdējo cerību uz labāku lāikii. šoreiz tomēr piepiidījās vecvecā paruna, ķa ,,^ti rādās, labi būs." Vējš aizstūma mākoņus,. saule nosusii^ja lietus pēdas, un svētku dalībmeku sejas atplauka smaidā.
Fēd feiem rīcības komitejas pr-ža E . Ozolā ievadvārdiem, Svētkus atklāja LNJAK. valdes pr-dis Auseklis Zaķis: «iDauga-vas Vanagi var ;n6teikti lepoties ar saVuVdarbuļ un sadarbību lat^ viešu labā. Man nav šaubu, ka jils šos centienus uh ari cīņu par Mvlešu tautas tiesibāni
sit.. Mūsu modernajā laikā ir liete varoņu ftrūkums.^^^^ pieņem moderno vidējās paaudzes uzskatu, kas ir — nekad neizteikties skarbi par dpmln^ cilvēkiem un darbiem,; ci^ tieci dēvēts par fanātiķi. Pirms 50 gar dieni 18. novembris bija bezkompromisa notikums; tagad, 50 gadu vēlāk, daudz ko nokārto ar kompromisiem. Kaut piekāpšanās var būt lietderiga, par daudz šo metodi lietojot, mūs ātri vien pieminēs vairs tikai vēstures grāmatās. Vētības, kā brīvību, ticību, tiesības un solījumus nevar saglabāt ar kompromisiem, šai Latvijas dzimšanas 50. gadskārtā mums jāturpina uzsvērt, ka latvieši grib būt kungi savā dsdm-tajā zemē un ka šai jautājumā nevar būt nekāda kompromisa. Nesēd&ini neviehs ļiz sĶaSi bet piedalīsimies koplgajl dašbS, 6lik
UN LNJAK RĪKOTAJOS JŪNIJA :SIDRABĒNĒ; ■
labi vien protam, tāpat kā sportisti šodien sevi netaupīs, bet centīsies katrs, pēc savām spējām. Tādēļ, atklājot šos svētkus, novēlu visieņi labas sekmes!".
Beidzoties sacensībām dažādās bumbu spēlēs,- Hamiltonaš
un Toronto spēka vīri pulcējās virves vilkšanai, šoreiz spēkošanās notika futbola laukumā, uz līdzenas vietas, ne pāri upītei, kā dažkārt iepriekšējās reizšs. Vīri sastājās ierindā un, skanot maršam un skatītāju aplausiem, uz-šoļoja laukumā. Pēc sīvas cīņas un dažiem spainīšiem sviedru uzvarēja toronti^l. Sekojot svētku rīc, kom. pr-žā E. Ozola aicinājinnam, apmeklētāji pulcējās pie ugunskura, kur vispirms izdalīja balvas sporta spēļu uzvarētājiem futbola, volejbolā, basketbolā un virves vilklsr ; (Nobeigums 4. Ipp.)
nav. Taisnība viņam lr.Eju uz priekšu lin atpakaļ, slauķu sviedrus un brīnos: trim mājām no vietas, kaut katra savā dārsS, ir tās pats ^1. numurs. Visas tris puslīdz vienādas balta cementa divstāvu mājas plaķarliem jumtiem. Vēlāk uzzināju, ka viena īpašnieka/mājām, lai cik to būtu, ir viens un ,tas pats numurs. Vienā tad nu viņa dzīvo ~ misionāre Anna Irbe ^ īrniece. SJrošības dēļ vēl noprasu^ vai šī ir Sv. Marijās iela. Tik; daudz indietis saprot un māj piekritošl ar galvu.
Izšķīros par vidējo māju un eju uz to. Pieklauvēju apakšējā stā^ pie durvīm, kuras sāns^-lotas no vienkāršiem rupjiem dēļiem. Kaut kas nogrāb, un mang priekšā, nostājas bramins (indiešu priesteris) spēcīgu stāvu un kallu nocirptu galvu, apvijis augumam baltu palagu. Tātad, esmu kļūdījies — Irbēs kundzes te nav. Jautāju un par lielu prieku dzirdu, ka brlaiins saprot angļu valodu. Viņš %2ijio|;; kāpjot ot^ stSvā; tixŗ dāvojot
PMVļSSTS ARNOLDS GROSBACHS PIE MISIONĀRES ANNAS IRBES  INDIJA (1). "
divas dāmas.
Augšējā stāvā tādas pašas dēlu durvis, mazākas nekā durvju caurums, kā aizgaldā. Blakus; ievērta karājās lielā slēdzene. Pieklauvēju, pagaidu, un durvīs parādās; kalsnējs sievietes stāvs, paīsiem ; sirmiem matiem, "^en-kāršā brūni raibā kokvikias kleitā, basām kājām, bet brūnu ādu kā kiiŗal katrai-^indiešu sievietei. Stāvam viens otram pretī, bet viens otra vairs nepazīstam. Tikai dziļās un tumšās, plaši atplestās acis, kuras sevī slēpj lādu mīklainu grūtsirdību, ir tās pašas. Tā ir misionāre Annā I^ be, tagad 78 gadus veca. Sirds, sāk dauzīt spēcīgāk, un seja man savelkas smaidā. Izdzirdusi manu vārdu, viņas pirmais jautājums ir angļu valodā: kādēļ es neesot paziņojis, ķa šodien iebraukšu? Viņa taču būtu atbraukusi pretim uz lidlauku. Tas esot brīnums,; ka indietis maiii atvedis šurp. Parasti viņi apgalvojot, ka ceļu zinot, bet. maldoties pa pilsētu stuncĒm ilgi. — Bet tas viss jau ir sīkums. Apkanipja-mies, un es noskūpstu dziļā cieņā un lielā priekā abus viņas
vaigus, pateikdamies Dievam, ka esmu viņu sastapis dzīvu.
Zināju, ka Annai īrbsi ļbijusi viegla: triekas lēkme un viņa pa-kritusi uz ielas. lausīfaā man to bija atrakstījusi viņas audzēkne indiete Dēzija, lūgdama pasteigties ar braucienu. Vēstuli saņēmu vēl Melburnā, dažas stundas pirms došanās garajā ceļā uz Kanādu. Bet pasteigties nevarēju, lai kā tb gribēju, jo bija citu darbu jāveic iepriekš. Acīm redzoti mana vēstule, kurā; paziņoju savu ielidošanas laiku Mad-rasā, bija gājusi zudumā. Bet nu
5. lap.)
Diemžēl, līdzšinējā pieredze rāda, ka komunisms tomēr nav nevainīgs bērniņš, bet gan internai cionāla ņoziedaāga sazvērestiba, kura nekad un nekur nav atteikusies no saviem mērķiem, ja tai nav skaidri parādīts, ka tālāka, agresija nesīs sakāvi. Jo il^ ļ|3šreizēji jo viaibrak' pārējai' brīvajās valsta
vērtību. Reizē rodas ari aa^ēil lielākas bažas, vai ASV gribēs atbalstīt cīņu par brivfbu, ja šāds atbalsts kļūtu nepieciešams jaunas Pad. savienības agresijas gadījumā. Žurnāla ,JJational Re-view" Eiropas jautājumu ķomen-tātors uzsver, ka ASV nevēlēšanās uzvarēt ķaŗu Vietņamā arvien vairāk rada JP-Mdīgu n«»qka-ņojumu. Eiropieši baidās, ka ASV gļēvulība Vietnāmā ir tiešs drauds to drošībai, kuru vēl arvien apdraud un apdraudēs jau-nas Pad. savienības ekspansijas tieksmes. Tās var sākties Jebkuru brīdi,
Pretamerikāņiskais noskaņojums, kā raksta minētais ko-men^tors, ir kaut kas līdzīgs sievietes naidam pret savu mīļāko, kas izrādījies nespējīgs un reizē ari gļēvs. Fakts, ka. varenās ASV netiek galā ar ceturtās šķiras partizān\i panākumiem, rada amerikāņu sabiedrotajos nicināšanu.
Šādai ricibai, ar kuŗu ASV pašas sevi pazemo, ir divi ienaesli. Vispirms tas, ka. Džpnsona valdības aprindās iefiltrējušies pā rāk daudzi aizsapņbjušies jibe-rāļi", kuri ideālu vārdā negrib nekā cita, kā vienīgi saglabāt savu labo un grezno dāvi. Otrkārt fakts, ka Bžonsona valdība, par spīti visiem līdzšinējiem ļaunajiem piedzīvojumiem, katru savu ārpolitisko līcību saista ar bai lēm kaut kādā veidā neaizvfdnot Pad. saviembu, cerot, ka nozie dzīgā ķomiinistu sazvēres^a po zitīvi novērtēs šo ainerikāņu labo gribu un atteiksies no sava mērķa pakļaut komunisma dik tātūrai visu pasauli. Ka pieredze un notikumi rāda prčjtējo un ka šādas gļēvas rīcības rezultātā komunistu apefits tikai aug, to Džonsona valdība negrib saskatīt, tāpat kā neviēlas atzīt faktu, ka jau tagad komunistu inspirācijā pat pašās ASV droSba un nākotne kļūst arvien vairāk ap^ draudētā.
Šādos apstaļos mēs Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas 50. gadskārtā velti gaidām kādu atklātu atbalstu mūsu brīvības atgūšanas centieniem, kaut ASV likumdevēju iestāc^jumi ir pret mūsu prasībām labvēlīgi noskaņoti, un to īstenošana iespēja mā tikai ar valdības attiecīgu rl-dbu, bet tā visu nosmacē Jāu
'digiL:;' V.;■.;.;;■
. Velti- osM-.M m Baltijas ^.val-
stu dibin^ahas 50 gadiem veltītu pastmarku. Brīvības centienu un ASV drošas nākotnes patiesais aizstāvis senators Dirksens. kādā 3. jūnija neparasti atklātā vēstulē atsdst, ka ārlietu ministrija šādas pasmarkas izdošanu uzskata par apvainojumu Pad. savienībai, ko pavisam atklāti ari paziņojusi senāta ārlietu komisija. ī^rtD-tams, bez ārlietu ministrijas akcepta pasta minisirs šo lietu ne-virzīs tālāk. Še atkal lieku reiz! izpaužas ASV pašreizējo ārpolitikas vadītāju divko»ba: yiņi gan apsveic baltiešus valstssvētkos lin deklarēj ka neatzīst varmācīgo Baltijas vfilsta okupāciju, bet ne vienā vien gadījiunā ar savu nostāju ļāvuši nianīt, ka šī okupācija zināmā mēia jau ir akceptēta.:"':/ ■■-;
Ari šāda divkosīga ricība, līdaa-gi deklarācijai, ka nevēlas uzvarēt Vietnamās karā, nerada pret ASV uzticību. Ar laiku tā var rar dīt tikai naidu un nicināšanu, I^s rodas pret katru spēcīgu cilvēku, kas ar vārdiem aizstāv vājos, bet darbos tos neatbalsta, aplaupīšanas gadījuniā niierigt noskatoties un nepalīdzot^
Varētu likties, ka mūsu stāvoklis ir bez(»rigSj ja nebūtu skaidri saskatāms^ ka šāda gļēva nostāja nav ASV pilsoņu griba, bet tikai pašreizējās valdības politika. Tādēļ ir cerības, ka prezidenta vēlēšanās rudenī var nest pārmaiņas, valdības grožus pā^ ņemot cilvēkiem, kuri ci6n^ ASV id^u par brīvību visām tau-tām un kuriem pietiktu ari dros-^
cīnīties, reizē nodrošinot āri pāšū ASV nākotni
Sarunās ar mums draudīgiem ASV kongresa locekļiem mums arvien par Jaunu atgādināts, ksi mūsu aktivitāte nav veltīga, ka nepieciešams to ne tiicai turpināt, bet pat kāpināt, jo tieši ar šo aktivitāti panākam, ka par mums runā, tā vienmēr atgādina Baltijas valstu problēmu, neļaujot šo jautājumu nolikt i pie ak^ um aizmirst. Sarunu rezultātā izkris-
iallizējusies ari doma, ka ar savu aktivitāti mēs rādām savu kuitūru, ari to, kas mēs esam un kas mums nodarīts, 'tomēr vēl vairāk nepieciešams nepār-traīdtti atgādināt, ķa mēs nevaram samierināties ar pašreizējo status quo, bet pašu ASV un visās i)rivās pasaules interesēs prasām, lai par brivību nefilozofē, bet M par ļo patiešām cī-nās? 'ŗ-y_,
Mūsu pienākums ir atgādināt ASV kpngresa- pieņemto Baltijas valstu brivības rezolūciju un prasīt tās iedzīvināšanu, ari atgādināt Baltijas valstu pastmarkas lietu, nepārprotami skaidri pasa^ kot, ka nākošajās vēlēšanās neļausim sevi nopirkt ar lētiem sociālā pabalstā uzlabošanas solījumiem, nedz ari apmierināsimies ar tukšiem komplimentiem, bet iestāsimies par tiem kandidātiem, kuri rada pārliecību, ka tukšus vārdus aizstās ar darbiem. MUms jau laikus jāliek saprast, ka nelūdzam, bet prasām, lai partiju politiskajās platformās būtu atklāti minēta ari Baltijas valstu un visu pārējo apspiesto tautu problēma. Tas noāmē,'ka mums tieši tagad jārīko mazāk baļļu un koncertu, l^t vairāk jākoncentrē mūsu darbs virzienā,, lai mūsu prasības britas jautājumā ari sadzirdētUi L
Šai ziņā var tikāt piekrist Aivara Ruņģa nesen šai laikrakstā publicētā ievadrakstā izteiktajā! domai, ka mums jāliek nepārprotami saprast, ka vērojam stāvokr U atvērtām aōm. Vai to var tech-^ niški panākt tieši tai veidā, kādu
min A Ruņģis, ir cits jautājums, jo liekas, ka laika trūkuma dēļ vienīgais, ko varam darīt, ir aktivizēt mūsu pastāvošo organizāciju darbu nevis kaut kā „uztu-rēšanai", bet gan aktīvai un enerģiskai nacionālpofislkajai dņai par Latvijas brivības atjāunoša-