8 LATVIJA AMERIKA Sestdiena, 1986. gada 15. februāriSv7. nr.
7. ļ Vispasaules Latviešu Jaunatnes Kongresa balle — jautrs vakars ,,Ŗeiž bija II'-kongresa atbalstam 8; februāri Latviešu Čem^ sliktos laika apstākļos tomēr bija pul-cinājisi kuplu apmeklētāju skaitu — ap 300 jauniešu. Sarīkojumu vadīja Inese Korba un Liliāna Stāraste. Deju mūziku spēlēja Elektriskie burkāni — I. Stārasts; Inta Kusma-ne, Ingrīda Mukāne B. Rube-sa, P. Kusmanisv piedalījās arī vairāki viesi ar dziesmām un mūzikālajieni at^ skaņojumiem: saksof6|iiste Zinta Briedē un Pēteris Mukts > bračists Arturs Janspns, bet no ASV ģitārists Mārtiņš Sī^ manis un Aivars Šmits (bungas). Jautro vakaru papildinām ja solisti ar dziesmāin: Alberts Vītols jiin., Anita Stiebriņa, Baņuta Rubesaj Pēteris Jur-ševskis un Laila Medne no ASV. Ar dziedāšanu uzstājās trio ansamblis: Ilze Mežulcv Andris Rubenis uņ Egils Fo-
Kārlis Beiicons M
Kanādas latviešu sabiedrības rosīgais darbinieks Kārlis Bencons 1. februārī atzīmēja savus 85 niūža gadus. Latvijas brīvības laikā jubilārs dzīvoja Līvbērzē, bet kopš 1927. gada Jelgavā, kur bija nodarbināts 3. Jelgavas kājnieku pulka štābā. Piedalījies pēdējā karā. Tā nobeiguma dienas sagaidījis Dānijā, bet gūstu pārdzīvojis Cēdelgemā. Tur bijis' līdzdalībnieks DV organizācijas dibināšanā. Pēc gūsta dzīvo Volterdingenas bēg^ ļu nometnē Ziēmeļvācijā. Bija turienes DV nod. dibinātājos un darbojās tās pārvaldes amatos. Tāpat arī vēlākā laiks DV fonda Bradfordas nodaļā Anglijā. No turienes ar
ģimeni 1953.g. ieceļo Kanādā. Šeit Toŗonto bez intensīvā maizei darbā Simsons-Sears sabiedrībā (līdz pensionēšanai) redzējām viņu aktīvi darbojamies LNAK valdē, Kanādas DV zemes valdē un Toronto nod. pārvaldes atbildīgos amatos . Neņemot vērā respektējamo gadu nastu, redzam jubilāru vēl aktīvu sabiedrisko darbinieku vidē. Ir 3. Jelgavas kājnieku pulka piemiņas fonda priekšs.. Akciju sab. Latviešu Nams rev. komisijas priekšs., Toronto nodaļas . bēru fonda kasieris, Kanādas DV zpmes valdes arcMva vad. vietn., Katoļu vienības rev. komis. loceklis^ Peiisiohāru apvienības darbinieks. Kā viens no ļniīi^^ apbalvbts ar DV krli^^^ mi zeltā, čii^ re i^ete, 3 mdtas ar ģimenēm (8. mazbērni). Skvu^^^^U^^ jubileju 1. febr. vakarā Ķ^Ben-ioris atzīinēja piedeiīj^ vecākās mazmeitas Intas Avi-kas ģimenēs mājā. Goda dienā viņu dzīves vietā sveica ^rī daudzu oganizāciju pārstāvji.
gelis pašu ģitāru pavadļjumā. Bagātīgajā loterijā veltes bija dāvinājuši latviešu un kanādiešu uzņēmumi. Loteriju vadīja Liliāna Stāraste, Sarīko-junis deva labu atlikumu kong-resam, kas notiks tūlīt pēc Toronto dziesmu svētkiem ho 7. līdz 14. jūlijam dta^ šim šie kongresi notikuši ASV, Eiropā un Austrālijā, bet tagad pirmoreiz Kanādā, kongresa dalībniekiem jāiesākas līdz 15* aprīlim pie Alberta l^eslāča.tālr. (416) 481-43 Pieteikušies jau vairāki jaunieši no Austrālijas.
^Latviešu aprūpes mājā Kristus Dārzs sākot ar februāri notiek regulāri dievkalpojumi, kurus pārmaiņus vadīs visu latviešu draudžu un konfesiju mācītāji. 9. febr. dievkalpojumu vadīja māc.J.Šmits.
# Toronto Latviešu pensionāru apvienības gada sapulce pārvēlētā valde 6. februārī aņiatus sadalīja šādi: priekšsēdis, ku^u sapulce ievēlēja atsevišķi, Rolands Bērziņš, vi-cepriekšsēdis Jānis Galējs, sekretārs Pēteris ^ķele, kasieris Arvīds Bērziņš, biedrzine Vilma Alexandera, palīdze Her-^ ta Lama, sarīkojumu daļas ' vadītājs Kārlis Tannis, pali-dze un teātra kopas vadītāja Biruta Kamerovska, mantzinis Edgars Koks, transporta lietu kārtotājs Jānis Budže, sekretāra palīgs Teodors Ro-zentāls. Revīzijas komisijas priekšsēdis E. Broders, sekretārs A. Makovskis un loceklis P. Ratnieks. Apvienības dāmu komitejas jM-iekšnielce Valda Zvanītāja. Apvienības pārstāvji citās organizācijas: LŅAK padomē R. Bērziņš,
18. novembra rīcības komitejā T. Rozentāls, K. Ulmaņa piemiņas komitejā M. Priku-liš. Dziesmu svētku biedrībā IL Lama, Kristus Dārzs valdē E. Koks, P. Kamaruts un A. Silavs, Toronto Latviešu koņcērtapvienībāM. Vāgners. Apvienības 6. febr. saietā Latviešu Namā pensionāru tautas deju kopa Rudens, ko vada Anna Silava, sniedza astoņas tautas dejas četru pāru dejotāju izpildījumā, pavadījumu uz akordeona un bungām spēlējot Albertam Sila-vam. Starpbrīžos j. Budže un D. Zelcs dziedāja duetā trīs dziesmas. Nākošā saietā 20. februārī prāv.Dr.fi.KGkins referēs par tematu — Lieli vīri dzīves vējos.
* Torprito Sv. Jā^
Iļada sapulce notiks 23. februārī pēc dievkalpojuma pl. 12.30 draudzes telpās. Šogad pārvēlami astoņi padomes locekļi/ katru gadu viena trešdaļa: A^ Avotiņa/J. Bārs, A. Čērņavskis, I. Dobele, V. Grasmanis, V. Kalniņš, M. Lūsis un G. Tannis. Pilnvaras izbeidzas arī visai revīzijas komisijai- I. Ezergailei, A. Gai-lītei, N. Gobām, A. Liepiņām un Ž. Vītolai,
• Sv. Andreja draudzes dā-mii komitejas gadskārtējais bazārs 23. februārī pl. 16 draudzes telpās, tūliņ pēc dievkalpojuma. Ziedojumi bazāram npdodami pirms vai pēc dievkalpojuma dāmu komitejas loceklēm baznīcas zālē, vai otrdienās un trēšdieiiās ho pL 10—16 baznīcas birojā. Var ziedot jpiemērotus priekšmetus vai naudu. 9. martā dāmu komiteja rīko māc. J. Cālīša
refer ātu Kll tulkošana ietekmē Dieva vārda saprašanu? Ieeja pret žiedpjumiem par labu Kristus Dārzam. 16. martā garīga satura literāra un muzikāla pēcpusdiena ar mācītāja A. Celma referātu pār Luža Bērziņa un Kārļa Kiindziņa reliģisko dzeju. Dziedās ansamblis Dzirksts, diriģente Vizma Maksiņa.
• Labi izdevies klasiskās mūzikas koncerts 26. janvārī Sv. Jāņa baznīcā, ko noklausīj ās pāri par 200 apmeklētāju. Koncerts deva 900 dol. atlik. par labu palīdzībai baznīcai dzimtenē. To rīkoja Sv. Jāņa draudzes mūzikas komiteja, kuras vadītāja ir ērģeļu māksliniece Anita Rundāne. Koncertu ar lūgšanu ievadīja ar-chibīskaps A. Lūsis, teicot arī beigu vārdus. Programmu sniedza stīdzinieki Arturs Jan-5ons, Juris Ķēniņš un ērģelniece Anita Rundāne, pieaicinot Vēl vienu kanādiešu ērģelnieku un divus vijolniekus.
• Lielas Lūdzamās dienas dievkalpojums visām Toronto latviešu luterāņu draudzēm 19. ffebruārīpl. 19.30 Sv. Jāņa baznīcā ar dievgaldu.
• Mācītāja A. Celnia vadītās Ciešanu laika meditācijas ceturtdienu vakaros pl. 19.30 no 20. februāra līdz 20. martam Austrumu draudzes Sv. Barnabas baznīcā. Šie vakari domāti visiem bez konfesiju un draudžu izšļļLirības.
• Komponista un diriģenta Arvīda Purva skaņdarbu un jubilejas koncertā 22. inartā pl. 19 Sv. Andreja baznīcā piedalīsies 9 kori un dziedātāju ansambļi: DV sieviešu koris Zīle (diriģ.A.Purvs), DV vīru koris (A. Pērkons), vīru ansamblis Kalvis (J.Dzeguže), vīru koris Viesturs (V.Maksi-ņa), Dainas kpriīs (A,lkše-Vh tola), Toronto baptistu
dzes koris (Ž.Gertners), Sv. Jāņa draudzes vokālais ansamblis (B.Alka), vanadžu koris Saskaņa (Sk. Darkēvica) un Sv. Andreja draudzes koris (A.Purvs). Solisti: Silvija Augstroze (soprāns), Voldemārs Osis (bassbaritons)^ Anita Rundāne (ērģeles) uil stīgu orķestris. Plašaj ā programmā atskaņos 3 galvenās Purva kpn^ozicijas: Psalniu Laiks, Pret gaismu u.e.
^Kristīgās sadraudzības pēcpuis-dienā, ko vadīja Erna Baru-Sa, 8. febr. Sv. Andreja baznīcas telpās pulcināja 35 dalībniekus , to vidū viešņu iid Latvijas. Galvenā runātāja bija teol. studente Māra PētĢr-sone no Sv. Katrīnām; temats —- Atdzimušais cilvēks. 15 gadu vecais Dāvids Šmits spēlēja klavieru solo un pavadīja kopdziesmas. Ar divSm so-
lo dziesmām piedalījās tenors M. Andersoiis un Erna Bāruša ar Bībeles lasījumiem. Pēc tam bija sadraudzības brītiņš pie kafijas galda; Nākošā kristīgās sadraudzības pēcpusdiena 8. martā pl. 14 Sv. Jāņa baznīcā.
• Burtnieku draudzes Meteņu saietā 8. febr. A. Memeņa mājā 12 dalībnieku noklausi* jās Arvidā Memeņa stāstījumu par meteņiem un iztirzāja meteņu dainas. Dižvadonis Ālēties Jānis stāstīja par kalendāriem un ka senām tautām gada sākums bija februāris . A. Memenis nolasīja humoristisku stāstījumu Piedzī-vojums Pelnu, dienā. Dziedāja Meteņu dainas Ausekļa Pērkona vadība. Cienastā bija meteņu ēdiens grūdenis. Nākošais sarīkojums 23. martā pl. 11 — Lieldienu daudzi-nājums Centrā.
• Savā mājā Toronto pēc ilgākas slimošanas 3. februārī mirusi Eleanōfa Alksne, piedzīvodama 64 gadus. Viņa dzmiusi 1922. gada 20. janvārī Rīgā. Aizgājēju no Rosa-ra Morisona bēru nama uz Sv. Džēmsa krematoriju 7. februārī izvadīja māc. A, Celms. Atvadvārdus no Toronto Latviešu biedrības teica J. Briedis, no LNAK Sarmīte Bulte un no Dziesmu svētku biedrības un dziesmu svētku rīcības komitejas Ž. Šmits. Aizgājēja atstāj vīru LNAK padomes priekšsēdi un Latr viešu Kreditsabiedrības pārvaldnieku Imantu Alksni, -divus dēlus Leonardu un Charles un divus mazbērnus.
• Latviešu Centra birojs Toronto lūdz aizrādīt, ka tautieši, kas vēl nesaņem Centra regulāro izdevumu „Toronto Centrā", to var pieprasīt, paziņojot savu adresi Centra birojam, tālr. 759-4900.
• Latviešu skola Valodiņa, kas darbojas Latviešu Centrā, Draudzīgo aicinājumu atzīmēja 31. janvārī. Skolas pārzinis Dr. A. Rubenis pastāstīja par Draudzīgo aicinājumi! un tā nozīmi ■ latviešu skolām. Viņš nolasīja arī LNAK izglītības nozares vadītāja J. Mežaka un organizāciju apsveikumus. Valodiņa saņēma vairākus dāvinājumus — grāmatas un naudas ziedojumus. Bērni bija izstādījuši savus darbiņus, ar kuriem varēja iepazīties. Bērni ar vecākiem un viesiem uzkavējās pie kafijas ar kliņģeri. Valodiņa pulkv. Oskara Kalpaka piemiņas dienu atzīmēs ar īpašu sarīkoju-mu piektdien, 7. martā.
t Negaidīti savā džīvoķH no sirdstriekas sekām 30. janvāri inūžībā aizgājis Alfrēds Kris-tapsons. Aizgājējs 10. februārī būtu piedzīvojis 74 inūža gadus. Viņa dzimtā vieta ir Puze, Ventspils apriņķī. Latvijas brīvības laikā Kristapsons bija Ventspilī nodarbināts kā miesnieks. Vēlāk viņam piederēja gaļas un desu veikals Viļakāv Latgalē. Kara laikā bija iesaistīts sņiagās rūpnie-GĪbas dienestā. B^ļu gaitas vadīja pazīstamajā Mērbekas bēgļu nometnē Ziemeļvācijā un dziedāja turienes latviešu korlo Kādu laiku A. Kristap-
Prof. A. Dreimanis Latvisko zināšanu seminārā 9. martā Latviešu Nam^ riinās pm* tematu— Latvijas dabas un vēstures pie» minekļu saglabāšana un aizsardzība, Pēc referāta labvēļu pusdienas. Foto V. Plampe.
"•■ /j': , • -r.
sons dienēja a!rī sardžu vienībās. Ieceļoja Kanādā 1951. gadā. Sākuma gados strādāja Hamiltonā un, I būdams liels dziesmu, draugs, dziedāja arī turienes latviešu korī. Vēlāk pārceļas uz ^ Toronto un līdz pensionēšanai bija nodarbināts brāļa vadītajā gaļas uzņēmuma rūpniecībā. "^''Nelaiķi pēdējā gaitā 1. feb-fiiārī no Rosara bēru nama uz St. James krematoriju iz-vadīja māc. ArVeds Celms. Sēru mūziku spēlēja Edite Ti-mermane. Bēru namā pie aizgājēja šķirsta goda sardzē stāvēja DV nodaļas biedri. Krematorijā atvadu vārdus veltīja DV nod. pārstāVis V. Vičs, Invalidu apvienības priekšn. vltn. A. Eglītis un Mednieku un makšķernieku kluba priekšnieks J. Atmats.
Pēc A. Kristapsona skumst brālis Ādolfs ar ģimeni Toronto, divas māsas ar ^menēm dzimtenē, dajudzie draugi un viņa cienītājiv \
• Skarbdro slimnīcā mirušo veclatvieti Georgu Putrus izvadīja latviešu baptistu māc. J. Šmits. Ģ. Putrus dzimis 1898. gadā, ieceļojis Kanādā 1927. gadā, kur vadījis savu saimniecības uzņēmumu. Pēc kara G. Putrus palīdzējis vairākiem latviešu ieceļotājiem un atbalstījis latviešu baptis^ tu draudzes darbu un reliģiskos raidījumus. Nelaiķim paliek sieva Lidija, dēls Haralds, meitas Elvīra, Silvija un Glorija ar ģimenēm, 11 mazbērni un 7 mazmazbērni.
automašTnas
603 Geŗrard St. Ē. Tilr.
4