s. Latvim Anpm^ SesfiteiB.' u, m^s, ^. m-m
^Happenings
f9
stibas pilsēta
PIEZĪMES PAR AMERIKAS'lATVIEšU APVIENĪBAS 18. KONGRESU FILABELFOA *
Lasot pārskatus par nule aiss- daud2ajos gados būs iemācīju- sus sēdes vadītājs prof. P. Lejiņš biedrības apvienošanos", ņo nerunāja par ,3āakānu valstīm**,
va«Kto Amerikas latviešu apvie- šies skaitīt — balsis. Par pāir- saņēma ar piessīmi: „Frof. Peni- kādreiz sūtītajiem 12 delegātiem bet katrs savā uzrunā apliecina
nibas kongresu Filadelfijā (ku- maiņām valdē šogad bija apmē- ķa kungam taisnība." Diemžēl, šogad ar zināmām pūlēm bija ja, ka iepazinies ar Latvijas vēs-
ŗas iedzīvotāji labprāt lieto tās ram četras piektdaļas balsu, šī bija jāaizbrauc np kongresa, ier „piēspiedusi'' braukt piecus. Ak- turi ūn problēmām. Pilsētas do-
nosaukuma tulkojumu ,3irāil- proporcija visai maz svārstījās kam pārrunas par tm*pmāko dar- tīvākās pilsētas lomu šogad var mes pārstāvis pat bija iemacj^
gās railestības pilsēta") var var- kā vēlēšanās, tā arā balsojot par bību beidzās, tādēļ no persom- rētu piešķirt konservatīvajai jies latvislci pateikt ..Dāmas un
būt likties, ka galvenais un no- dažāidajiem priekšlikumiem. gā skatījuma nezinu; ķa viss bei- Bostonai, imŗaš pārstāvji, DV kungi!", bet kāds ASV tautas mnlgākais notikums ku jaunu valdes šana. Tā, droši
daži kongresa bciogsiu, a»m, v«r - _• • j- , "^r^msime ir pinu» ^icvic»-
Iešanām tuvojoties, l^uva arvien f!!!!?!^„i^*^^!!!?fļ^r.^^^ ^'^^ ^^^^^^^ ""^^^ kārtas vicepriekšsēde ALAs 18 gjg
ī^ta cietsirdija pret šiem darbiniekiem, kuri savu amata nolikšanu bija paziņojuši kā īsti vīri, bet bija spiesti noklausīties, kā viņu «atbalstītāju" dedāgas runas saņem amen mazāk'im mar
darbu: mums dažās aprindās ir ^o^esos tota gadu ar- aUAs p^iekšsēdU Ingridas ^LSiM*, "m"
tentoce bQt aktīviem,; vi^ tei- ^„5^, ^ā ASV Karlsones'^^rku^i pats proJ. ^"™S^„'^'^^«f*
ca. Protams, var gadīties, ka'šis.^^j^^ ^ ^^^^ p «ja^tavs pasniegt n^ts^^SpS»^l^ff^^^^
«is Mjam.rptsu.citu ^„^^t,,esi,par koj^ ro^ ^eti;' ^ I^^Tl oKtri^
jiem pasākumiem, visas pulēs _ _ ^ifo Us««,«r«„ • ^, v^^"
Droši vien, nolūkā i^i, cik »t vietējā latvietības ci^ ^a pozitīva parādība jāatoie
zāk aplausu. Ja to būtu varējusi lielā mērā jaunā valde pr-ža toksnīša" uzturēšanai. Piemē- ari fakts, ka vietējie amerikāņu ^Trl^ ™
atļauties ,^ļā" opozīcija, tad prof, P. Lejiņa vadōbār atbalstīs ram, citkārt roslbl kūsājošā či politiķi palielā skaitā bija atra- jerosināla pētīt latviJu"^m& varēja tomēr vismaz gaidīt, ka pārkārtojumus ALAs darbībā, kaga, ko savā apsveikumā neaiz-, dusi ceļu ua ALAs kongresu, tā dzimstības"iautāiumu un što
delegāti no .,vecās gvardes", ku- ASV DV dele^cijas vadītājs mirsa pieminēt pat aizrobežas ka beigas pat āptrūkās grāmatas nolūkam ra^t speciālu darba
ŗi, varbūt,' piedalījušies visos prof. J. Peniķis iesniedza vienu viesi, Jimājot par ,,Čikāgas gang- ,,Latvia^ ko pasniegt laipnajiem — zāles'aSnusures šai
.18 līdzšinējos AILAs kongresos, priekšlikumu pēc otra, kufus vi- steru un Filadelfijas dziedāšanas apsveicējiem. Neviens no viņiem ^^^^ '^^-poļ uzreiz pieteicās daži aplikanti...
LAIVIJA
44. N-KS. SESTDIENA, 1969. GAD^ 31.' MAOS
GALVENA REDAECIJA TORONTO •
Atbiidisaisredaktoīrs~Aif?ēds VinčeHs, 508 Pālmerston Blvd. Toi-om*) 174, Ont^; tālr. 531-4533. lelsSlie&u redftktorg E ū d olis N ori tis» 25 Grandville Ave„ Toronto 334. Ont.; tālr. 769-0802.
REDAKCIJA £IRO!»Ā: VāclJS^ PsuSs Stesaite/44 Mūnster/Westf.i Voa Einem Str. 19'
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim
Abonēšanas maksa Kan&dā un ASV ~ parm^eši ^.00^ 3 mēn. $5.50, 6 mēn. $10.00, I gadu 118.00.
Atsevišķa numura cena 25 centi. SludS^juiiiu maksa: daļā $2.20, bet tekstā
$4.20 — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
T
ASITAJU VĒSTULE
IEROSINĀTĀJA PIEZĪME
\ Tie gan, vsrtibūt,
izteiksies iieskaidribas^d^^^ un vienkārša pārteikŠaiiSš kongresa dMītmS^emlik^
piemiņas vakarā Bostonā Dr. H. (..Vientuļnieks miljonu pilsētā", tīgi paliek pie savas argumentā- kot runātāju teiktajam, izciis-I; .. - .Vītols savā referātā norādījis uz Laiks, 1956. g. 17. martā). cijas par jauniešu sarīkojumu ap- te ..ziedus" pierakstot; Lai at-
..Latvija Amerika" 14. maija nu- La^ij^g valsts ģerboni, kuru R. Līdzšinējie aizrādījumi, liekas, meklēšanu. Savāds ir Ed. Vilces ie- zīmēti daži piemēri. Prof. P. Le-murā atrodama interesanta redak- 2arriņš esot zīmējis, kā R. Zarriņa palikuši neievēroti. Maz cerību, ka skats, ka Latviešu biedrības amat n^' »Esmu novērojis, U latvie-cijas piezīme rakstā .,Vai Maska- nelatviskuma piemēru. Pats esmu šoreiz būs citādi. Tomēr ceru, ka personām vajadzēģis būt šai sarī- šiem visvieglāk veicas sastrīdē-va skolotāju Bruku tiesās otrreiz?" dzimis un vēl ģimnāzista ga- kāds šīs rindiņas izlasīs, ievēros kojumā klāt, aizmirstot skautu un ties, t. i. sastrādāties, ja darbs
Proti, redakcija norādījusi, ka an- ^ ^-^ ^^^^ ^^^^ ^^jŗ, iegaumēs, ka Vilim Krūmiņam gaidu vadītājus, draudžu mācītā- kalpo kādam konkrētam mēr- noklaiKīli^ «sriPin knrā r.iprf*.v5m ^r.r..^^ār^ f
gļu avīzē publicētā raksta autors, ^^^^^^ ,pg,, ^as gods, kuru daudzi, jus un citus, kuriem tieši būtu jā- ķim." A. Lejiņš. nominācijas ko- S^^^^^^a^^^^^^ foSs'^^^^S SH.r! ,ti
Pēc uzvārda spriežot, ir ungārs. ,,,, gribēdami vd negri^bēdami.^ kļū: interesējas par jaunatnes centie- mitejas_ priekšsēdis: .,No^ ^ S^os k^^^^^^ T^^el^^tZ^T S 1
ir labi, ļ ka agrāk maz pazīto un- Latvijas valsts ģerbom. migi piešķir Rīchardam Zarriņam. mem un dzīvi,
gāru tautu, tās valodu un rakstību , , . statistiskā pārval- ^"tājumā atļaušos aizstā- rakstīšanu, ar seg-
•««k^m v.irā.V i^n«7.Tt .T«n Vāoiias r^Ji?^ ^.^^ =!^l?!?7i vēt piof. R. Zaruņu. Viņs pats "
Eiropa ASV latviešus
par „lielo hrīdV^
DIVI REFERĀTI AMERIKAS LATVIEŠU APVIEi^iBAS KONGRESA FILADELFIJA
Kā daudzos iepriekšējos Ame- rojies, ka Spānijas valdība nav
rikas latviešu apvienības kongre- ieinteresēta jauna pārstāvja iz^
sos, tā arī Filadelfijā notikuša- raudzīšlanai, jo arī Pranko uzšā-
jā laiks bija paredzēts referār cis I saimnieciskus un tirdniecis-
tiem, bet iespējamSi ka šoreiz d6- kus sakarus ar Pad. savienību,
vardu, tā ir autora privilē^ja, bet ika vietvietām nacam ^^^.^^ izstrādāja notei- iŗ.'^ŗ^^ . , u-, , ...
šo_tāpat^apspiestotau.,,,^^ un izsludināja Latvijas ;'L nt^I ^
sākam vairāk iepazīt. Jau Vācijas nometņu laikā vietvietām nācām sakaros ar tu tā sevi
de im. gadā nodibināja neraldis- ^.^^ ^^^^ ^^^^^^
pateicos visiem tiem bijušajiem nākošajos kongresos no referā- kā izvestais zelte, kuru.spāņi op-
alas valdes locekļiem, ka tiē at ^'^"^ atteikties. I timistiskās ceiībās tīko atgūt,
raduši par neiespējamu turp- Pirmajā referātā par vēroju- Pec^T. V. Ozoliņa domām, ar šīm
māk kandidēt." Delegāts "v. Cer- Eiropas latviešu d2āvē ru- Sļ>anijas interesēm ari izskaid-
valodnieciski īpati, bet tas nemazi- KnLi!lf Sti^^^^^ ļoti neparasta for- ^'^^j^ sakarā ar ,.mistiskiem iniciā-
na viņu svaru; iMe tiKai uzvarai -.«ļ.g y:ļ- ļcm^ninu m<»t<! ieeuva ""t" -^-^v,.^-:' liem vēstules parakstā u.t.t.Diem-
bieži grūti lasāmi (ungāru sz līdzi- ''^^ vfl iL gSalgu - 10.000 ''^f!'' ''^^H^'^^'^ "īfī.t ^"^^ ^^"^^«^
nās mūsu līdzskanim s, bet mūsu S^rrubļu un šisi^^ojekts pie- "^^^^ ^'11 ^'""^^^'^ ^ ^^^5"^ ^f^^ Piemēru, jo pats aizslēpies aiz
s tic izrunā kā š), bet ari kristīb- n^m^ari^^.^^^ N'^^^"^^^"' Edgara Vilces vārda. Lieta kļūst
vārdos V krietni lielas atš^rības. ^""^f^ ttta ^ozž^^^^^ ''^'^ būtvi tiesfljas to gro- ^^is^skāka" tādēļ, ka kāds
ar mviem niaziem grozījumiem. ^.^ -^^^^^-^ _ bariņš (ar vienu -. . = :
Tātad, Latvijas valsis gerbom , . ?. tiek1^^—^
. .^v. -«-..^--j- rT-__j-x lv.,* '«^^ h gan tomēr oiezi uen. Vudļauna kapsētas latviešu
Lai še minētas dažas: vārds -Alek sandrs ungāriem ir šāndor. Jānis
— Jānos, Kārlis — Karoļ, Francis
— Ferenc, Fēlikss ~ Bodog. Andrejs — Andrās. Endre arī Andor, Ludvigs r-^ Lajos, Stefans - Išt-van. Teodors — Tivadar u.t.t.
M„ 3. Linkokā
BIEŽI minēta aplamība: ■
zīmējis nevis Richards Zarriņš, bet '^^^.Ļ Vilis Krūmdņš.-Zarriņš veicis vienīgi minētos divus grozījumus, proti, pielicis tris zvaigznes virs vairoga (Krūmiņa metā to vietā bija tautu meitas vainags) un pārkārtojis karoga lentes savijumu.
šo kļūdu jau daudzi centušies izlabot, arī pats Vilis Krūmiņš (,X.aika" lasītāju balsīs 1959. g.
^nodalījumā Graiid' Rapidos.
Mredš Bērziņš, kas tikai rojan^^ gadu pārdzīvošanas nacistu no- iepriekšējā dienā bija atgriezies raidījumu pārtraukšana no Mad-metnēs..." Kāds humanitāro zi- ^0 Eiropas, kurp bija. devies rides un to neatjaunošana, kaut
AOBN delegācijas sastāvā, ap- tas it kā solīts. Barselonas ostā meklēdams Angliju, Dāniju, Pa^. savienības zvejas flotei, pat^ Zviedriju un Vāciju. Pēc viņa esot iekārtota i^oritabaze. vērojumiem, Eiropas latvieši A.ļBērziņš ari informēja, ka Pārrunas par naudas lietām Amerikas latviešu apvienību uz- likumprojekts par Baltijas val-rādīja, ķa „bārenltes asariņas" skata par „lielo brāli" un vēlas stu zelta atsavināšanu un 500.OOO (t. s. informācijas darbs) mūsu ar to sadarboties, bet ari — lai mārc. izmaksu Pad. savienībai laikā tiešām samāiksājams tīrā tas, uzņemtos lielāko daļu naci- no tā kopvērtības vēl jāapspriež zeltā. Attiecīgajā darba- ģrupS onWir darba .nastas un airī lielā- apakšnamā, jo augšnams to pie-sanāca kojm gudras galvas, ku^ ko matei^oatbādibu»Runātājf ņēmis tiksu^^^a^^^ grozījumiem. Liras pēc' tam cēla kongresam ņorādUa,MRietumeiropas 9 vai- kums stāsies spēkā pēc viena ga-
bulis:„Alfreds Bērziņš, pēc 36
nātnu profesors galda runā: „Rafaels u^eznoja 52' madonnas, no kuŗlm slavenākā ir Mo-lia Uza."
Redakciias niezīme- Ari archi- PriekŠā veselu birumu ieroMP stās pašreiz dāvo ap 20.000 lat- da. (Starplaikā likums apakšna-
hī<;kan^ T Trīnber^s'nats narak ^^^^J^^ies vēstulēs, ne aizplūst pārāk jumu, tai pašā laikā izteikdami viešu, visvairāk - ap 9000 An- mā pieņemts, noraidot augšna-
«Hisc T rr,mwcr „n knmrfnnkf. ^^^«s un rimāt konkrēti, lai kaut prieku, ka šai kongresā sagādā- glijā, kas ari materiāli stiprākie ma grozījumus, un stājoties spē-
3 T VT^l-T T Th^nk atspēkotu vai papildinātu. At- ta iesoēja šīs lietas 'pārrunāt un uz kuriem galvenokārt bal- kā tūlīt, bet, pēc citas Anglijas
nrir J'JrnlZm ^'^^^^^ ^^^^^ Pieminēto, mazākā grupā. Nākošajā ALAs stās Eiropas latviešu darbs. Ne- latviešu informācijas, pēc di-
viesu prese-— un pa maiOUf — ne- „ļ.+,,„„^„ j..-^. -i..=is*A Ha«/ļ» ma^air rr^īf \T5M\5 rVm-faR «i^^ i^r,AiA^ rrx ti^,^^
ievēroja.
Mtvi}ū Amerikā" 3. maija nu- 15. jūlijā). Krūmiņa paziņa Teo-miirā rakstā par prof. Ričharda dors Zeltiņš savā grāmatā. „Antiņš Zarriņa jubileju („Plaša filatēlijas Amerikā meklē līgavu" (136.
OTRA ACI SASKATA -SKABARGU, BET PAŠA NESAREDZ
..vietkongu metodi" un „šaušanu kongresā darba grupām atvēlēto daudz mazāk mīt Vācijā (un;tas viein gadiem. Tā vien liekas, ka
no krūmiem" jāsaka, ka tā daž- laiku \^rāfckārt pagarinās, ;k^^ nav pareizi! — Red;), bet še lie- šai zi^ā nekādas skaidrības nav
reiz var būt ļoti iedarbīga un trāpa mēr referātus kā kongresa ofi- la daļa. ir kara invalidi un vecie ari i>ašiem Anglijas latviešiem...
īstā vietā. Vietkongu metodes taču ciaio sastāvdaļu ieteica atmest, ļaudis. Zviedrijā kā trešā lielā- — Red.),
studē amerikāņi un dienvidvietna- Vēsturisks moments bija, kad kājā ..latviešu zemē" ir ap 4500 A. Bērziņš skaidrojis arī iero-
mieši. Kādēļ mums, latviešiem, lai Dr. Dz. Pā^le, kuŗu^^^A^ : sināto Brīvās pasaules latviešu
Vēl nepatīkamāk, ka tas nav pa- abi sarunājas ari par Latvijas rā. Ed. Vilce nemaz nemēģina Ue- gajā laikā un vietā, par ko Edga- vāktos un delegāciju sūtīšanai citiem jautājumiem pārrunājis ties Eiropas latvieši. Daži dairbi,
manīts Un ar minēto rakstu jzpla- valsts ģerboņa tapšanu. Tam savu tišķi pārrunāt 12. apriļa iiumurā raram Vilcēm gan atļauju nepra- nolemtos 17.000 dol., par kuriem arī jaunā Latvijas -diploiņātiškā piemēram, nošu iespiešana; Ŗi-
tīts tālāk kā citāts no š! referāta, kārt viela ņemta no T. Zeltiņa pa- pubUcētājā vēstulē ,,NepeMti pār- sīsim, gandrīz katram delegātam bija pārstāvja iecelšanu Spānijā mi- ropā ari patiešām izmaksātu lē-
Rakstā lasāms, ka R. Zarriņa ša ciemošanās pie V. Krūmiņa metumi" minētos faktus, bet iecir- . R. J., Grand Rapidos (Nobeigums 6. Ipp.) rušā Ŗ. Kampus vietā. Noskaid- (Nobeigums 6. Ipp.)
SANDRA LAZDINA
(6. turpinājums)
Šī nu bija tā stunda, kad dakteris Šēners savā kabinetā nespēja valdīt pār nerviem, kad viņš gan dusmojās, gan mocījās ar ērmīgajiem prātojumiem par sirdi, gan apsmēja pats sevi. Kad viņs beidzot bija spējīgi „nelūgtos viesus" iifbīdīt laukā no sava prāta un konceniļrētiesiiz aktuālo problēmu, Šēneru pārņēma savā varā šaušalas. Cik gan stindzīgi baiga bija šl problēma: ārstiem — protams, arī viņam šādos gadījumos vajadzēja nosēsties Dieva vai likteņa tronī, lemjot par dzīvību uļi nāvi, vienam dāvājot dzīvību, otru b^z vainas notiesājot miršanai. Ko sacītu viņa tēvs, ja zinātu, kādi lēmumi nu jāizdara tā dēlam?
Ar stipru piespielšanos pārvarējis šīs izjūtas, Šē-ners nolēma Veingartenam nepadoties, bet pastāvēt par sirds došanu nelaimīgajai mātei. Ja Veingartens savukārt nepadosies, viņš pieprasīs visu slimnīcas ārstu sanāksmi un kaut vai nobalsošanu. Ja rezultāts ne-atbaJstīs viņa nostāju, viņš atteiksies no šīs operācijas pavisam un ies dar^bā uz citu slimnīcu. Lai tad šeit Veingart6ns.viens pats iztirgo sirdis par naudu!
,,Sīkais daimons" nepadevās. Kliegdams viņš palika pie sava: sirds jādod tam, kas vairāk maksā! Bet ārstu sapiileē uzvarēja Šēners: sirdi dabū māte ar dau'dzajiem bērniem, tā, ko Veingartens turpināja nievīgi saukāt par nabadzi.
Nākamajā naktī uz rīta pusi melnā meiča apklusa uz mūžīgiem laikiem, un viņas stipro, brīnišķīgo sirdi Šēners iedēstīja bērnu mātes krūtīs,
0
m 0
Māte ar jauno sirdi jutās lieliski, un jau pēc dažām dienām viņa drīkstēja pieņemt apmeklētājus. Lielā: nepacietībā viņa nu gaidīja savu vīru un bērnus. Bet jau itin agrā rīta stundā pa slimnieces istabas durvīm klusi ieslīdēja kāda nēģeriete. Melnā/sieviete apsēdās pie viņas gultas iin, ne vārdiņa nebilduši, raudzījās uz slimnieei maigām acīm un vāru sniaidu sejā.
Slimniece pabrīnījās, kas šī tāda ir un kālab te sēž bez vaJlodas. Slimo kopēja tā nevarētu būt, .jo nebija tērpusies uniformā, nedz arī kāda paziņa, jo vi- -ņa neatcerējās jebkad šo sievieti kaut kur redzējusi. Pilnīgi droši tas tomēr nebija^ jo-.viņai visas melnās sejas rādījās vienādas, bez ališķirības, bez īpatnībām, vispār bez jebkādas izteiksmes.
Melnā tikai sēdēja, lūkojās neatlaidīgi viņā un saldsērīgi smaidīja. Slimniece pēkšņi juta uztraukumu pārlejamies pār -visu savu būti'un strauji uzrausās sēdus:
„Kas jūs tāda esat un kādēļ tā blenžat uz mam?> Es jūs nepazīstu. Kādēļ esat nākusi šurpf
Nēģeriete vārīgi un saudzīgi uzlika roku uz slimnieces ceļgalie n un, glāstot tos, tikko dzirdami murmināja:
jjMierā, Sallij, mierā! Nesatrauc sirdi!"
Laikam- jukusi, — nodomāja slimniece, atlaizda-raās atkal spilvenos, un meklējot "pēc zvana, lai pasauktu kopēju. Bet dīvainā viešņa vēlreiz noglāstīja slinanieces ceļgalus, tad lēnām piecēlās un, tāpat kā nākusi, klusi izslīdēja pa durvīm. .
Tūdaļ arī ieradās slimās ģimene ciemos, un jocīgā nēģeriete bija aizmirsta. Slimnieces bērni jutās neizteicami priecīgi par izglābto māti, kā putnēni čivinā-
dami tai apkārt, un'laulātais draugs, laimīgs bez gala, ik pa brītiņam noskūpstīja slimnieces vaigu..
_ Nākamajā rītā agri svešā nēģeriete atkal bija iela vījusies slimnieces istabā, šoreiz pavisam nemanot, Jo slimniece vēl snauduļoja caurā rīta atmiegā. Kad slimniece bija atbrīvojusies no miega pārpalikuma un plaši atvēra acis, viņas pirmais skatiens uzkrita uz melnās sejas pie gultas, kas, tāpat kā iepriekšējā dienā, mīlīgi viņu aplūkoja.
Silimā atkal uzbudinājās, tāpat kā vakar. Kas te notiek par misterijul Viņa jau grasījās uzkliejgt nē-ģerietei, lai lasās prom un nekad vairs nenāk sēdēt ipie, viņas gultas un tik 'bezjēdzīgi smaidīt. Tomēr nev laipnais tonis noslāpa viņks mutē, jo nēģeriete taču uzvedās tik mīlīgi. Slimniece līdz šim nebija iinājusi, ka melno cilvēku sejas var tik maigi smaidīt,
-„Ā, tā esat jūs!'' viņa pusbalsī "tad sacīja.„Vai arī šorīt man nepateiksit, kādēļ še nākat pie manis sēdēt? Es tiešām neatminos, ka Mtu "jūs jau kādreiz agrāk sastapusi."
„Nē, mēs neesam nekad agrāk tikušās, bet tagad tu esi tikpat kā mana meita. Es nevaru nenākt, maii jāzina un jāredz, kā klājas manas meitas sirsniņai," un melnā vārīgi, it kā glāstā pieskārās slimnieces rokai, kas gulēja virs segas. Slimniece ieplēta acis
j,Eo... ko jts ar to gribat teikt?"
Šai brīdī atvērās durvis, un steidzīgiem soļiem istabā ienāca gaužām melns, zilgani melns nēģeris, raksturīgiem maķenīt uz āru izvalbītiem dzelteniem acu ābo'liem un varen biezām, uz priekšu izstieptām lūpām. Slimniece sarāvās. Pēc ārējā izskata tik atbai-dīgu melnās rases cilvēku viņa reti.bija'redzējusi. Viņa ieskats uzdzina nobīli, nudien! Bet — kas - tad nu atkal? Ko tas te__meklēi Sieviete, acīm redzot, bijā kāda meutālā slimniece. Vai šis vīrs arī tāds? Kas^šī gan par nejauku slimnīcu!
,,Mēiij!" melnais; vīrs bargi uzsauca sievietei. ,jKā-dēļ tu. mani neklausi, kādēļ atkal nāci te traucēt glinmieei, svešu cilvēku? Tūlīt nāc mājās!"
Nēģeriete uzlūkoja vīru 'ne t^vu tik mīlīgu skatienu, ar kādu viņa apveltīja slimnieci.
, „Svešu cilvēku? Apžēliņ, ko tu runā, mīļais! Tā taču ir Sallija! Tas pats, kas Sallija. Vai tevi nemaz neinteresē, kā strādā Sallijas sirds pēc visas šīs lietas? Tagad šī sieviete ir mūsu bērns."
„Mērij, Mērij! Taču nemuldi tādas aušīgas. aplamības! ŠI ir kāda baltā sieviete, nevis mūsu meita. Kā gan mums varētu būt baits bērns? Sallija bija tikpat melna kā mēs, un nu jau viņa vairākas dienas guļ aprakta kapsētā. Netraucē šo slimnieei, es tev
„Yai jūs man nepaskaidrotu, par ko īsti jūs runājat un kas te notiek?" slimniece, nu jau itin uztraukusies, vaicāja nēģerim,'
,M, protams. Es domāju, ka jūs to zināt. Mēs jums atdevām savas mirušās meitas sirdi, un nū mana sieva.,."
„Jūsu krūtīs pukst mūsu Sallijas sirds," savu vī-ru pārtrauca nēģeriete," uņ tas nozīmē, ka Sallija nav mirusi. Ja viņas sirds vēl pukst, tad viņa ir dzīva. Citā ķermenī?- Ķermenis, ārējais izskats ir mazāk svarīgs. Tā tikai ir rieksta čaumala. Galvenais taču ir sirds. Ja juras ir viņas sirds, tad jūs esat Sallija, ma-na meitiņa. Vismaz man jūs tā esat, tā es to izjūtu. Lai citi redz un domā citādi, man tu tagad.esi mana Sallija," un nēģeriete. atkal maigām acīm apglāstīja slimās seju. „Tomēr prom jau man tagad jāiet. Uz redzēšanos, Sallij! Es rīt atkal atnākšu."
Nēģeris nikni paķēra sievu pie rokas un steidzās, pa durvīm ārā.
„Mērij, tu patiešām uzvedies tā, it kā būtu prātā sajukušTTīJai viņai būtu Sallijas sirds, pati Sallija viņa taču nav! Vēl varētu saprast, ka tava iedoma tik spēcīga, ja šī sieviete būtu mūsu cilvēks. Bet viņa taču ir baltā! Ak tu manu dieniņ! Vai tad tu to ne-
I
R
Ņupalca ir pakal Ņiijorkas pievārtē, f tSju skaits, pēc s2 un tālpec, varbūt, ņām, nepārsniedz novietojusies Ņuj( universitātes kollec cās ap 5000 studei iedzīvotāja, tātad. Pirmskaru Eiropt šāds samērs piešķi] vecromantisko vāc gas vai vismaz jav ko latviešu VeoRU(ļ kas iemūžināts daul literārajos' un skat Vai šī rakstura pj mas ari mūsdieni ceļu un automašīnļ jās ASV milzigajāsj šanu un nemiera fai īsā apciemojumā liecināties.
Romantisku notil jiem šī pilsētiņa, kļuvusi tuva ar trļ
■ latviskā nemiera garu — rakstnieks vērta, režisora prol Straumaņa un skļ Dr. Gundara Poneļ nos. Tagad šī satil gājusi vēsturē. Bet I likt gadījuma n izveidoties par ķadļ tikumu virknes amerikāniskās kult tu pienesumu uzsl krist ne tikai kv: arī kvalitatīva vērt jama arī latvisko
: Ilgdama mēnešiem! garīgi, nekā fiziski Zviedrijas tomēr atbraukt — tā bija| tātu, ko laikā no jam katru dienu tiklab latvieši no \ kas, tā no patālās tām vietām. Proti noskatījās arī iezeļ ledžas studenti, ki venokārt bija doi būt pat Ņujorkas
KoUedžas teātra tāte īrežižOi^ Dar.
^vadībā bija iestu( dīja Mārtiņa Zi veļ da" angliski, ari „Mad Christopher,
Dr. A. Straumai arī tulkojis un s? mazliet pārstrādāji ziku bija komponž lentē ieveidojis D'r.ļ kultāte lugu bija rļ „An American Firiļ
Atskatoties uz mo iespaidu noguļ bas sākt vērtējumļ la — no publikas, [ ja vispār, piemin jas beigās. Manupi gadījumā," tas b(
^ „Labyaļkar," t bet vārdiem bij Kovačs liek jūs s 110 Budapeštas mājā iemītnieku, pāris dienu laika varbūt kāds Jiov zu? Kovačs rīt un atvedīs doku atpakaļ. Šī groziļ „Kovačs rit it kā neticēdams „Viņš būs, be līdz, pats vadīs
aizvest uz citu
jāsteidzas." , Jaunā siev
groziņu uz balt
kāpnēs. Kad at
pa kāpnēm lēni „Kādas. ziņa
krustu. ■ .jNelāgas zi „Jādodas pr
nāja Oeslavs.
jā iemītnieku."