ii
■I.
V
Dievam un
: LATVIEŠU KATOĻU TOI«BAS 20 GABU DAKBIBAS ATCBKE
TORONTO •
Pēc pirmo četru pēckara gadu darbs uzskatāms par; pabeigtu, m aizvadīšanas izpostītās Vācijas bēg- Mežciema tālākā izveidošana no-ļu nometnēs, Helākā-daļa latviešu dota šīs atpm izceļoja už jaunajām mājvietām, kuras priekšnieks ir A, Gertmanis. kuras bija sagādājusi starptautis- Latviešu katoļi par 7600 dol. ie- . kā bēgļu organizācija (mO). 1949. gādājušies Latviešu nama Toronto gahs bija galvenais izceļošanas akcijas, kuras nodevuši savai drau-laiks, kad vairums bēgļu devās uz dzei. Rožu kroņa dalībnieces pr-aizjuru, kur biedrošanās tieksme ces Teklas Dubrovskas vadībā sa-un dziņa pēc sabiedriskā un kultu- vākušas līdzekļus Aglonas dievmā-. rālā darba nenoslāpa, kaut apstāk- tes karogam, kuru lieto dievkalpo-ļi bija sveši uņ sākuma darbs jumos. Rīkoti ar! Ziemsvētku eg-grūts. Tikko no ceļa somām un lītes vakari ar priekšnesumiem, saiņiem bija izņemta trūcīgā bēg- 1953. gada 13. oktobrī nodibinājās ļu mantība, sākās latviešu orgāni- vienības koris, kura pirmais diri-zāciju\eidošana, kas ar! galveno- ģents bija,V. Rundāns ar paHgu kārt saistījās ar 1949. gadu. Kopš J. Dindzānu, bet pašreiz kora šī laika tagad aizvadīti jau 20 ga- priekšnieks ir J; Budže un vadi-di, tādēļ daudzām latviešu pirmā- tājs A. Gertmanis. jām organizācijām šogad pienācis. Atskata nobeigumā V. Miklašē-20 gadu darbības atceres gads. vies pateicās visiem vienības dar-/ biniekiem un prāvestam Dr. B.
Arī latviešu katoļi, kūpi atstāju- ^^^j^^j^^ arī latviešu sabiedrī-ši skaisto ezeru zemi Latgali,^ lat- par teicamo sadarbību un pre-viski. īpato Alsungu, Kurzemi un ^n^niķganu. Savus sveicienus un Zemgales leišmaU vai Vidzemes j^^^ vēlējumus pievienoja arī Ka-dienvidaustrumu pakalnus, kur kru- ^^^^^ j^^^-^g^ j^^^^j^ apvienības
cifiksi lielceļu krustojumos atgadi- ^^.^^^ g (jaijŗāng, no Vindzoras ka-nāja ilļiūžības un nemirstības pa- ^^j^ kopas un studentu korporāci-tiesību un lika pagausināt soli, tū- Lapuajji^ g^gi^^ K. Znotiņš, m pēc iesoļkanas Kanādā sāka dievpaKgu vienībai vēlēja ari pulcēties garīgajam un ari sa- ^^^^^ Senkēviča. biedriskajam darbam. Tā nodibi- vairāk nekā 100 akta dalībnieku nājās Latviešu katoļu apvienība svētku galdiem vēl uzrunāja Eanadā un Latviešu katoļu viemļ)a ^ apsveica prāv. Dr. B. Kokins, Toronto un draudzes citās vietas, j^^- drīzumā pārcelsies pie augus-Latviešu namā Toronto 15. no- tīnīešu tēviem, tomēr palikdams , - 1 A • -, i,«f«i„ cai iJzticīgs savai latviešu draudzei, vembra.vakara latviešu k^^^^^^^ p-^ oficiālā svētku akta sarlko-
melpulcejas juma saviesīgajā daļā piepulcējās
du darbjas atcerei. Aktu ar uz^^^^^ ^.^ ^/^^J^
ievadīja draudzes jeb vienības „„^,,x,^, .=^„
TORONTO LATVIEŠU KATOĻU VIENĪBAS 20. GADASVĒTKOS
nu
P'i^lJvT'-'T^iirhTmnu"! s^^^Pētās sutās vakariņas un binātājsnnpašreize» priekšsēdis V. SSiklašēvics (pa labi); pie galda (no kreisās) dāmu komite- :r:;.n^^^w'^•''%'TS ZTy.T:-Z'""'"-i
valdniekam un Latvijai, lūdzot ^O» laimestu. s. klāstu peti viemDas jaunatnes pulciņa dahDmece Inta Leja. Foto. J. Liģers ^alpaka bataljons vārdā ziedus nesumi un bezmaksas tējas galds,
glābt sarkanbaltsarkano karogu. Pēc tam V. Miklašēvics pagarā ' atskatā atsauca atmiņā katoļu vie-aības pirmsākuma laiku, kad pec līguma gada ņokalpošanas uzļpa-stāvīgu dzīvi Toronto sāka apmesties tautieši no dažādām Kanādas vietām. 1948. gadā Toronto lera-dās ari V. Miklašēvics, un jau nākošā. ga|a Pūpolu svētdiena 18 latviešu katoļu sapulcējās lietuviešu baznīcā Dundas ielā, nodibinot Latviešu katoļi vienību un tās pagaidu valdē par priekšsēdi ieveļot V Miklašēvicu, sekretāru H. Mu^
Miklašēvics aicinot no- P"^^"s un nogaršotu dāmu komite- Aigšā: Dāmu komitejas 200 savākto priekšmetu izlozē pirmais no uriias laimestu isvelk vienības di-
TORONTO ZINAS
0 Latviešu virsnieku apvienības Sekcija tagad apvieno 33 dalībnie-Kanādā rīkotās Latvijas kaŗasko- ku, kuru pulcināšanā sevišķi ak. ias dibināšanas 50 gadu atceres tivi bijuši K. Deklavs,R.Puriņž, svinības ar balli notiks 29. no- A. Kvēps un A. Kalve. Pēc tam vembri pL 6.30 vakarā Latviešu Ķ. Deklavs ^paziņoja apbalvojariio namā. Ieeja pret; ielūgumiem, makšķernieku vārdus, kuriem Vēlama iepriekšēja - pieteikšanās balvas pasniedza nodaļas pr-dis pie sekretāra A._ Egliša (tāk. J. Zamlovskis ar vanadžu kopas 537-1401). pr-ci R. Zamlovsku. Novērtējot
® Latvijas neatkarības paslu- gada J caurmēra sekmes .divas dināšanas dienas atceres dievkal- balvas p^r lielāko noķerto mas-pojumi 16. novembri notika visās kiju ,un mazmutes basu saņēma latviešu ev.-lut; draudzēs. Māc. A. Kvēps, par lielāko līdaku — Ā.Copa vadītais pēcpusdienas A. Kalve, par lielāko lielmutes dievkalpojums Sv. Andreja baznī- basu — J. Treijs, par lielāko fo-cā pulcināja ap 400 baznīcēnu, reli — 0. Zvirgzdgrauds, bet par To kuplināja, draudzes koris, čm- lielāko pikreli — V. Ivans, Sekci-ģenta A. Purva vadībā nodziedot jas atklātajās sacīkstēs i; vietu J. Vītola „Tu, ^kas mīti debesīs" bija ieguvis J. Treijs ar 109,5 un J. Cuniļa,Jiūgšana'' ar Fr.Bār- punktiem, šai vakarā par to šādas tekstu. Pēc dievkalpojuma ņemot E. Helda dāvināto ceļojo-koristi ar viesiem pakavējās baz- šo balvu'; p. vietā ar 107 punktiem nīcas sarīkojumu zālē groziņu" bija ierindojies 0. Zvirgzgrauds, vakarā, kur noklausījās pērnā ga- bet trešajā ar 49 punktiem E. da Latvijas valstssvētku aktā Helds. Pārsteiguma balvu, kuru skaņu lientē uzņemto koncertu, piešķīra 4.|Vietas ieguvējam, saņē-Atskaņojumu noklausīties bija maž.Jēkabsons. Dāmu klasē ar aicināti arī visi šī koncerta izpil- 26 punktiem bija uzvarējusi 0. dītāji. Arcfhibiskapam A. Lū- Jēkabsona, jauniešu klasē P. sim tieši viesojoties Venecuēlā, Zvirgzdgrauds un R. Jēkabsons, rīta dievkalpojumu Sv. Jāņa baz-. bet balvu par eentibu saņēma K. nlcā vadīja māc. A. čops, iero-Lapkovskis. Vakaru atjautīgi vadoties ap 450 baznīcēniem. Māc. dīja 0. Zvirgzdgrauds, kūra dāvi-A. Brieža vadītais Austrumu nāto lielo foreli deju un dziesmu draudzes dievkalpojums Sv. Bar- starplaikā notikušā loterijā laimē-naba baznīcā bija pulcinājis ap ^ja A. Čivzelis, bet ,,tautu meitu" 200 dievlūdzēju. — Ķ. Ri^ekstiņš. Vakara atlikumu
® Pie Kritušo karavīru piemi- izlozēs malsžķernieku sekcijas nekļa Saulainē 16. novembrī pie- darbībai, miņas brīdi pulcējās ap 200 da- ® Sanfrancisko mazā teātra viešiz-lībnieku, to vidū daudzu orgāni- rāde ar viencēlieniem — šisgala zāciju pārstāvji un jaunieši, no- Ml^geris" un Albī ,,Žvēru dārza liekot ziedus. Dziedāja Sv. Jāņa stāsts" notiks 28. 'novembrī pīkst, draudzes svētdienas skolas koris, 7.30 vakarā Bickford Park vidus-kuru pie pieminekļa bija Sapulci- skolas zālē (Bloor St., pie Christie nājusi šīs skolas vadītāja' A.pazemja pieturas)., • Kursē, pievienojot citām ari HAMILTONA savu ziedu velti. Latvijas ka- ® Kristus draudzes dāmukomi-rogām rudens vējā skumji plan- tējas rīkotais Ziemsvētku tirdziņš dot un organizāciju pārstavjieniļ notiks 29. novembrī pīkst. 7 va-
nolika K. Tannis, no Kanādas DV pie idejas ļiīdzot ziedojumus. Ba-valdes p. leviņš, no Latviešu ka- zara a^^ paredzēts dāmu kora veterānu strēlnieku biedrības mitējas baznīcas darbam. Kanādā A. Skrinda, no Latviešu lJ|ONtREALA virsnieku apv^bas Kanādā V. Latvijas neatkarības paslu(«-
tā nepiedaHsies Toronto simfonis- Pēc konkursa noteikumiem, jau- dziedātājiem vismaz pusei, jābūt ?kauu!1;ndas E'ozolT ni'Sl" IT ^2^}"^^^' ^^tvie-, . / i-^.ir*: w. r^f,„-«x;. Tr,n_ ^"^auTO ji. uzoīs, no^Kaņa- šu kolonija atcerējās 16. novem-
bra vakarā, pulcējoties paidaģo-
Dziesmu svētku kalendārs ar ie- kara no kategorijas arī pare^eto ta darbam ^ Druvas nodaļas un Latviešu lauk- "riatwelu lī^plS S
ejas karšu pasūBnājuma veidlapu godalgu 1.eļBjņs - 100, 150, 200 un Jauno atskaņotāju mākslinieku saimniecības biedrības ž. Bukov- jainās paaudzes pārstāvis Andris Toronto saņemams ari pie svžtku 250 do). apmērā, kateā kategorijā publiskais konkurss notoks dziesmu a. Kalniņš, bet no Rīgas Gūtmairis, kas veica sarīkojuma
rīcības komitejas informācijas da-divas, ar 100 dol starpību starp svētku ietvaros jaunatnes pro- (,2). ^^j^tu vienības Toronto norises vadītāja pienākumus Lat-
■ i godalgu katra kon- grammas „Nakotne 70- sārtoju- ^^^^^ vainagu nesa diž- vijas konsuls Montrealā V. Tom-
pārdošana
-Bs Toronto simfonis- P
kais irķestris, kā skrejlapā nepa- nie mākslinieki iedalīti piecā's ka- latviešu komponistu darbiem. Ins- rariItv^SHarduT^^^^^^ t/'S^ atcerējās 16. novem-
reizi atzīmēts, bet 50 izlases mū- tēgorijās, atkarā no vecuma un trumentālistu atskaņojumos jābūt t" no^j^f Jrl^^^^ un Sau ''^f 1''^
™r,.!i,RiR„ !».,mn.. ■ A* „;o™o, in*,»^»,, Tr«r«r,n«ie. ''^a (ttaudzes uu Sōu- ģiskaja Mstitutā valstssvētku flfc
_ ļas vadītājas Ingridas Bulmanes PJ™o un otru
Kanādas latviešu 5. dziesmu (23 Markļand Drive, Etobicoke kursa kategorijā.
mu serijā,^kuŗa^ilgs no 27. jūnija skauts I. Kārkliņš. Piemiņas bri, sohs. akta atklāšanas
tuU un valdes locekli J,Ŗub^ svētkiem nākošajā gadā Toronto ie- 652, Ont; tāk. 621-0898). konkursa noteilmmiem, at- hdz 3. julijam. Tuvākas ziņas par di vadīja M. Lorbergs, teicot kri- s^atroja, ko esam darījuši Latvi-
šis pagaidu valdes, pirniais^uzae- gjgg ^^^^ pārdošanu uzsāks 1. Anglijas latvieši, kiiŗi ieejas ka^^^ ^^«^^^^
vums bija apzināt un pukmat ^ decembrī. Toronto tās būs dabūja- tes iepriekšpārdošanā iegādāsies bet ar note^^^^ un atmina, ka par spīti stip-
tējos latviešu katoļus. Pamazam grāmatnīcā, Latviešu na- jau Anglijā, var tās visiem svētku šanas ilgumam jābūt vismaz ^^^^1^^ j^^j^^.
veidojās kartotēka, kura jau tai ^^^^ ^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^ -
pašā gadā bija reģistrēti ap^800 921-7121), vai-pasūti- cenas pazeminājumu, maksājot ^^^a «v^^^^
latviešu katoļu.^ 1950. gada b.,ma- ^^^^^ dziesmu svētku britu Valūtām Pērkot; ieejas kartes ^
jā Ukraiņu tautas nama noima komitejai, sūtot bankas Toronto, atlaidi nesaņems ari no
pirmā katoļu vienības gaaa sapm- .^^^^ ^^^^^^ ^^^^^ pārvedu- Anglijas iebraukušie svētku viesi,
ce. kurā ievēlēja valdi un pieņe- j^^itvhn Song Festival, P. 0 tāpēc ieteicams kartes iegādāties
ma vadlīnijas draudzes darbam. ^^^^ ^^^^.^^ ^^^^^^j • pirms izlidošanās uz Kanādu. Aizvadītajos 20 gados vaiaes n.^.j^ •r.-..^i:_-...-.: ...... T««^«*.a a««i«» n\i,o«f«o
ziņā ,reper- ž. Zentiņš (31 LilUbet Rd., Toron- un^^S taču mūsu cīņa vēl nav ga-
bežota, bet to 18, Ont.; tāb. 233-.0960), sd. diem, svētbrīža dahTinieki vieno- lā. Uzrunas nobeigumā konsuls
jā^Latvijas himna, pēc tam put aicināja nodziedāt Latvijas him-
cējas. Saulaines sanāksmju telpās, nu. Svētku runu' teica brganizāci-
kur M. Tikiņa ar palīdzēm bija jas BATUN pr-ks Ņ. Trepša no
klājušas kafijas galdu. Ņujorkas, pie kuras ^e nav ^jāpa-
DV Toronto nodaļās biedru kāvēja^, jo to publicēs šai lait
TRIMDAI JĀBOT JAUNAS PZiVE§
LATVIJAS VALSTSSVĒmU AKTS OŠAVA
Aizvadītajos gduua qjjj^ Canada. Pasiitinājumam pie- Londonā, Anglijā, ieejas kartes ■P^ Osavas nodaļa 15. novem- aarboties. Runātajā norādīja, ka v^Kars ar seKmigaKO niaKSĶerme- raKsta. Pec akta oficiālas daļas
priekšsēža pienākumus veikuši V. ^^^^^^^^^ adresēta aploksne dziesmu svētkiem pārdos Mariannā brī Slovaki^^ vasarā Rietumberlīnē^^^ Vera Leinvē^
Miklašēvics (9V2 gadus), P. ^^^^^ Darba vienkāršošanas labā AŠV do- Zariņa (72 Queēnj5borough Terra- Latvijas valstssvētku aktu, kūjā aizliegtā pasaules latviešu jaunat-'^amā bija pulcinājis daudzus bere no Toronto^ atskaņojot V.
(4), A. Vuciņš (3), K. Boriss (2/a), .^.^^.^^^^ Kanādas dnla ce, London, w.2). ■ piedaHjās ap 50 apmeklētāju, nes kongresa laikā jaM^ ^iŗus uzrunāja Dārziņa, sava skolotāja n. V.
J. Budže un P. Ērts - pa vienam Pasūtinātāiiem iāievēro ka Džiesmii svētku nroeramma Da ievadījumā Kanādas DV ši aptvert savu likteņa kopību ar f^^Jas^ vadītājs J. Treijs, snie-Bent^ un Debisi darbus, bež
gadam Kādreizējie priekšsēži un J^bas k^^^^ niSST^ SiiSt^ sniedzot klavieru duetu
dāmu komitejas vadītājas ^'J^^^^^
laikā sēdēja pie svētku goda PaSi^eT^ ^^^^S^^^ -"
il- ^fHZ.T'^ -ntoiama īpašā veicJapa, ku,a Lcmai^Ws^^^
tikai uz saviem spēkiem.
^Z^tl NiS"^ m. Z^ZJffT'^'' f^^^:^^ teica «MK .^'^^m^^%
£S^rS^W.I»m«tomlt«jM ^J^^r^*"^ f^^^ļ^J^-^^^- īsā pār-prasīt," uzsvēra Anda Idbere. nb-
nriSts aLvadItajā laikā bi- ^^^J*'. . • ^'^as V.Bermo mVr^,^^ pakavēdamās pie laikmeta, rMot, ka nākošā gada' Kanādas
?SIfE Jo'āne A. Borisa, B. Va- »^ »Hp *«maf, :M«b^,ļļ^.:.^ .pam«8m:MWa .WW«Si: jaen»»: sm». J««Uegt
sartoa A »a T. Dubrovska ^^J" "^f ^'?°'T» ""^T ^P«h=s divas «^^^^^^ T Keniņa „tvieš„ tautas naeionāffipašapri- atkal pulcēsies, domās, sariņa, A. rerKona,^^ 7„„™, skrejlapa, kura izplatīta an Lat- 1967. gada komponētas svītas erģe- na mi bnvlbas ideja, minot tā meklēs ceļus un lems par veica-
70
ika
iin M Iela bet pašreiz Zuzanna :v:T77 ^:^^'-f^'^^v^^^-''""ŗ-^^^ ņa un brīvības ideja, minot ta meKiescejus un lems par veica-
un M. Leja, oei pas valstssvetisu centrālajā sari- lem, kura latviešu koncertos vel. jajka ievērojamākos^^ r
f01""ia Toronto, ieviesušās dažas nav dzirdēta urp^^^
V. Miklašēvics atskata runas tur- lespiedumkļūdas. Ieejas karšu pa--tāja'HelutecMskiigatava^ tējot viņu raksturīgākos vārdus latviešu jaunatnes kongresā, cik Kanādas latviešu 5, dziesmu jos latviešu centros Ziemeļame-pinājiimā atcerējās pirmos vienīv sūtinājumu veidlapas sākumā iz- Dziesmu svētku ietvaros fiļatē- un ato atkal Eiropā. Runas svētku rīcības kbmit^^ Viņu uzdevums ir rūpēties
bas darbības gadus, kuri bija dar- laists pirmais sarīkojums — dzies. listi Latviešu namā laikā no 25. dinājā tautu jaunai dienai — bri- nobeigumā LNJAK valdes priekš- komiteja „Nākotne 70'. kura saga- par dziesmu svētku un jaunatnes
pgaroti, m svētku atklāšana un ieskaņa, juHjam rīkos pastmarku izstādi, vības lāikaiii, kuru jaunekļi un sēde atgādināja: ,,Trimda: ne^ tavo īpašu jaunatnes programmu, prog
ba gribas un entuziasma a
programmas pasākumu populāri-
30 toreiz ieceļotāji tik daudz nedo- I^urā ieejas maksa visās vietās vie- Latvie^ namā laikā no 30. jūnija vīri ar saviein asins upuriem vē- nedrīkst būt mūsu gals, bet tai pēdējā sēdē Toronto atziņā, ka ir zēšanu un reklamēšanu savā pit māla par naudas krāšanu un ban-°ā4a--2 doL Sarīkojumu sarakstā Mz^^^^^^^^^^^^^ iekārtotā ari lāk ari panāca. Taču brīvības jābūt jaunās dzīves sākumam!'' jau laiks nodrošināt atvaļii^ju- sētā, izdalot tautiešiem ari infor-
prviPn auea ar nāšu vienības da- Pārstavji. Bija ieradies ari ASV dol Uterātieni^ kuri iiedzivo Ž^^^ b^mi mātas, abām izpetooties klausītā- Nākotnes 70^ 70" pārstāvji Kana-
TThniPku rēeulārām iemaksām, ģenerālkonsuls Toronto R. F. i^eļamerikā Paredzēta 10 -1^^ latviešu centros ir Andris
1959 gadā uzkrāto fondu jau va- Lietuvas ģenerālkonsuls rakstnieku piedalīšanās Jāsniedz nepieciešamais atbalsts, ziedus, tepat kā ^^^^s^^^^ pārrunās un apspriedīs prob-Aukmam^ .(Londonā), Alda Jāni-
Lietuvas ģenerālkonsuls
^ _ _ lēmas, kuras rfldas jaukto laulību tēna(Sadberijā), to^^ Kazaks
T^l X'«»UTnV7ta"lTelu ko- P?'asKanadā pr-dis A. Cepas,Iie- i,™J„i.," „""7iefS^^ Latviešus valstssvētkos sveica partneriem. Šo paneU organizē mavā) un Juris Zilkalns (Mont>
vdu pie ezera 105 akru bdu, ko- ^.^.^ ^^^j^^^ ^^^^^^^ konkursam _ pieted^an^ termņš ^j.^ augtu par lalvie- vietējo Uetuviešu pārstāvji Dun- un vadīs Gundega Michelanō reālā), bet ASV - Ingrida Brūna-
kiem apaugušu zemes platMta- ^vigzda un laikraksta ,,Te. P"?^-^?^'?^^ *:*?™^?'"^dzis un Eš«is, uzranas pabeidzot ASV.^^^^^^^^^^^ ;^ Filadelfijā), DaS
rā jzvejdcjas tagad v^iempaa^ ^.^^^^ ^^^^^^ ^r. P. ^^^.FI^^'^ISL^'"^,^ darbojoties «kifl ar ar latvisM! novēlētu ,,Die^^^ organizēHji ižrau- (Medo), Mā īt^ Det^ iml
mais Mežciems šai atpūtas vie a ^ eentrSB. padomes l^'^^^'^f'" ^ T^'^^S? ^evi, mēs noifiksim tuKumā. tatviju!". Svinību da^niekusie- dzījuSkom^^^^^ 70" morā), Ivars Graudiņš (Bostonā).
If-f^Im, adāS " ^'-^^ H. Uips ar žene- «^"'"ļ^^g^^^J^ Munis jāatrod^ Jansons īmZZk
majas Mežciema 1966.gadanzcda ^asekretāru B. Salurandu, biju-^-^vP^g^f °I^™^j^^f tautu ^d^^^^ : ^^^^^^^^ ^ ^ Pēteris Jurjans (KB»'
Latgales krustu,_ kuru ta pasa ga- 553 pjjj^gj p,jij g p^^ tov,^^^^^^^^^ ^
_______ŗ__. - ___________________________________(Čikāgā)
piemiņas plāksni ar iesvētīšanas ja, bet nebija brīža, kad Latviešu niece (Grand Rapidi), Ilga Kūčere^^^^^^^^^ (Ročestrā), Uze ' sirmpera
datumu un bīskapa J. Rancāna nama zālē būtu mazāk par 100- (Masačuzeta); Dace Kārkliņa (Ha- pie^^^^^^^ (Grand
vārdu, pulcējoties īpašā dievkal- 150 pieņemšanas dalībnieku. niiltona,Gnt.) un vijolnieks Arturs^ Ŗapidos) un Arturs Rancis (Ma-
pojumā. Ar to īpašuma komitejas M. Jansons (Torōnt©).^^^^^^^^^^ I* ¥.^1^ Springa, Kdotado).
. Latvijas valsti delfijā 15. noveļ biedrībās namā I citādā gaisotnē gados, kas; liel
■ ar latviešu tri^ frontes" pārkāri organizācijās, mļ ļus un iedarbīgāļ latviešu mērķa Latvijas brivlbaļ
«Latvijas neatļ ^ šana bija liēlaļ akts," svētku ruļ informācijas bin Spilners, jo tai Rīgas ielām mai . cijas kareivji, be| ŗos-ložņāja jielii nātājs norādīja, ļļ .. ;ši plānoja Latvijj vāciešiem un pieS ļperijai, Krievijas jau bija atteikusi] : mēm, parakstot V bet rietumsabiedļ
■ atbalstīja, latvies
igauņu brīvības
nokārt tādēļ, laiļ . Vācijai. ^„Bojā bļ
latviešu, bet 850j
gaitās Krievijas
V runātājs.Bet toi novembrī pīkst, ļ vēlākajā Nacionāli meja Latvijas vļ ka tikai vienu diļ izdevies, sasaukt sl partiju un Latgali
. nāksmi, kura paļ par pagaidu- vaid] neatkarības pasku ners turpināja: „ļ vienīgās mūsu \ļ problpmas, jo lātvļ Ikā bija politiski ka daļa atradās . aifē un pat cīnījās Valsts dibināšanu,! krati atklāti deklļ resēti suverēnā Li dzekll savas part
■ sniegšanai.;. Daži nieki. domstarprbuļ
.: cās piedalities vaļ akta. Latvijas valsļ nāt tikai tādēļ, ki
.aktīvākie; pārstāvļ : valsts nepiecieSani ' j^^^^^^ Jca neatkaiļ V, . gana liokama pirmļ cits kārtojams pēd
Pakavējies aculiļ tajās atmiņās par . rudens dienu.un ņeļ lielām, kurās plīvojļ darināti jaunās L bāltsark&nie karogļ dibināšanas akta dj , ties pacilātiem, L Sj „Vēsture rāda, ka ^ tāju; gaišredzība -ur tvēra pareizo. brlcļU kurnu gaitā, lai aiļ 5dejā Hdz latviešu aotu Latviju citu pļ rīģo valstu saimi
Vissvarīgākais, koļ jūs atcerētos no Laļ nas, ir fakts, kaļ valsts vai valdība tļ
■ M
mē bija valsts, idejļ naidnieki, un mūsļ mums neatkarību Latvijas valsti noc latvieši'." '
. „ŠobrId apstākļi ' šķiras no tā laika,"! jumā atzina J. SpiJ ir naidīgas varas ol su draugi mums Mums jāstrādā un jļ uz sevi... Citu tautļ iegūsim tikai tad, rādījuši, ka esam ka gribam un protļ strādāt par savas z( brīvību. Tādēļ m "dien tikai. latviešu un tās attieksmes tām, bet — izvērtēsi] vil"
Norādīdams, ka jai ideoloģiskajai skaidrai, vienkāršaiļ tā vienotu visus latvļ tenē, tā svešumā, rļ
; ; ra,'ka šī ideoloģija ņā, ka. „latviešiem atkarīga valsts ir tautai būtu labāka .li, saimnieciski, garļ ki, jo bez pašu valst latvieši būs tikai paļ vā zemē, -kamēr* beic tūrāli un fiziski pavil Tikai brīvā un suļ tauta var palikt nļ tai pašā laikā arī'iei dzīvi." Turpinājumā .1
' māja, ka šī ideoloļ būt sveša ari Latvijj tā paslēpta dzejas